Jauns Mēness latviešu valodā Opcijas

[Rosie Cotton]

Dalos informācijā. Te: http://www.zvaigzne.lv/lv/apgads-zvaigzne-...le.php?id=21032 iespējams aizpildīt testu un vinnēt Jauno Mēnesi latviešu valodā! Iznāks pēc 2 nedēļām, laikam.

[ils]

Nu jau Jauns mēness ir iznācis.
Raksts 14. marta Dienā.
http://www.diena.lv/lat/izklaide/literatur...ta-varda-saukta


Roze, citā vārdā saukta*
Bārbala Simsone, speciāli Dienai
Sestdiena, 14. marts (2009) 11:25

Vampīru fani var līksmot — Stefānijas Meieres tetraloģijas Krēsla otrā grāmata Jauns mēness jau ir atrodama veikalu plauktos. Kamēr lasītāju viedokļi par sēriju joprojām dalās — vieni deg nepacietībā ātrāk uzzināt cilvēku meitenes un vampīrpuiša romantisko jūtu tālākās peripetijas, otri nievājoši raksturo Krēslas sacelto furoru kā masu psihozi par sižetiski aizraujošu, tomēr literāri ne pārāk spožu lasāmgabalu —, trešā grupa — literatūrkritiķi — rausta plecus, meklējot kādu skaidrojumu šai "krēslainajai apsēstībai", kuru var salīdzināt vien ar pasaules bērnu fanātisko sekošanu Harija Potera burvju dēkām — kāds kritiķis jau nodēvējis Krēslu par "Poteru hormonu varā".

"Par ko ir šī grāmata?" taujā interneta lietotājs, iemaldījies Krēslas sērijai veltītā ziņu forumā. "Par vampīriem, vilkačiem un mīlestību," seko atbilde. "Izklausās reti muļķīgi," jautātājs ir vīlies. "Taču apbrīnojami lasāma muļķība," apstiprina zinātājs. Jā, daļa cilvēku Meieres romānu noliks vienā plauktiņā ar citiem "skolas romāniņiem" un "bērnu šausmenītēm", taču rakstnieces spēja tulkot pusaudža visai juceklīgo psiholoģiju dzīvās un intriģējošās metaforās paceļ Krēslu pāri darbiem — viendienīšiem. Dažs labs slavētājs pat nebaidās sērijas otro daļu nodēvēt par moderno Romeo un Džuljetas mīlas stāstu "jaunās skaņās".

Patiešām, Jauns mēness kopā ar saviem varoņiem ir mazliet paaudzies un gluži atklāti, vietām pat uzkrītoši, demonstrē paralēles ar slavenā Veronas tīņu pāra mīlas stāstu. Efektīvi pārfrāzējot klasisko un mazliet noputējušo XVI gadsimta traģēdiju, Jauns mēness uzdod jautājumus, kas jebkuram pusaudzim šķistu pilnīgi loģiski, — ko iesāktu Džuljeta, ja Romeo viņu pamestu? Kā virzītos notikumi, ja Pariss būtu viņas labākais draugs? Vai modernā Džuljeta vispār vēlas būt pasaules populārākā "stāsta ar mīlas metu" varone? Jauns mēness kāpina sižetisko spriedzi un liek bažīties par iznākumu. Taču nebaidies, lasītāj, — tevi gaida vēl sērijas trešā un ceturtā daļa.

Šķietami necilās varones brīžiem kaitinoši neveiklais tēls un grāmatas beigu daļā stipri paātrinātais un "saspiestais" sižeta skrējiens atsauc atmiņā gan klasiska fantāzijas piedzīvojuma uzbūvi, gan vēl senāku iniciācijas stāstu — tautas pasaku. Taču šī ir ļoti modificēta pasaka, kas rāpjas laukā no "reiz sensenos laikos" modeļa, pasaka, kas sapin dredus, nolako melnus nagus un pēc stundām nenāk mājās. Nav vairs viena Ļaunā Ienaidnieka, tā vietā uzrodas vairāki vairāk vai mazāk nelāgi personāži (kā spriedelē kāds no varoņiem, "par briesmoni tevi padara nevis tas, kas tu esi, bet tas, ko tu dari"), bet Dzīvesgudrā Palīga vieta paliek tukša... kas ir aptuveni tas, kas notiek, bērna pasaules redzējumam pārejot pusaudža skatpunktā, kur vecāki vairs nav autoritāte, ļaunums zaudē konkrētus vaibstus, bet pasaulē valda vien milzu apmulsums un reizēm sirdssāpes.

Skaistā vampīra ikoniskais tēls šajā grāmatā atbīdīts otrajā plānā, ļaujot ar pilnu vaļu bangot tām neviltotajām emocijām, kas ir Meieres darbu labākā daļa. Varones emocionālās Mēnessfāzes patiesībā ir tas grāmatas virzītājspēks, kas ticamības ziņā "izvelk" arī visu pārējo — sākot no vampīru kolonijām ASV un Itālijā un beidzot ar vidusskolēnu transformācijām plēsoņās. Stāsts ir par to, ka patiesa mīlestība ļauj otram palikt viņam pašam. Tiesa, izteiksmes līdzekļi ir tradicionāli, pirmās personas stāstījums atgādina tīniski eksaltētas dienasgrāmatas stilu, arī valoda prasīt prasās bagātināma. Tomēr šīs grāmatas nelasa, lai tīksminātos par perfektu prozu un dziļdomīgiem dialogiem — tās lasa, lai iztēlotos (vai atcerētos), kā tas būtu — būt savas dzīves Džuljetai vai Romeo.4

* V.Šekspīrs. Romeo un Džuljeta

[Andromeda]

Jā, Romeo un Džuljeta. Protams, nevar salīdzināt Šekspīru ar Meieri, bet paralēles darbiem var vilkt. Edvarda tēls jau arī nav tipisks mūsdienu džeks, kas, iespējams, piesaista meiteņu uzmanību. Stāsts jau ir no Bellas puses un lasot var visai viegli iejusties viņas tēlā. Tāpēc džekiem grāmatu lasot varbūt arī tā līdz galam neiepatīkas. Turprētī skatoties filmu ir nedaudz savādāk, jo tur tas nav tik izteikti. Es, ja godīgi, grāmatas sāku lasīt tikai pēc pirmās filmas noskatīšanās un man iepatikās labo vampīru ideja. Iepatikās aktieri, kas, manuprāt, lomas ļoti labi nospēlēja un man grūti iztēloties kādu citu viņu vietā, bet tas iespējams būtu savādāk, ja es grāmatu būtu pirms tam izlasījusi.
Manuprāt, nav īsti pareizi salīdzināt "Krēslu" ar "Hariju Poteru" vai "Gredzenu pavēlnieku", jo šitas stuff ir vairāk emocionāls nekā action.
Tas man arī patīk "Krēslā" Bellas un Edvarda attiecības, lai cik atšķirīgi viņi nebūtu....kaut kā tā...

[Inta]

Īstenībā tieši šī grāmata manuprāt pagaidām ir vislabākā kas Meierei ir ) man gan ir slinkums lasīt angļu valodā,tāpēc pacietīgi gaidu nākošās daļas latviski
šī grāmata tiešām aizrauj līdz sirds dziļumiem...īpašas vietas grāmatā ir tā aprakstītas....pašai gribētos izbaudīt....visvairāk sajūtas, kur viņa nolec no kraujas..... dievinu......esmu iesākusi lasīt otro reizi šo grāmatu....aizrautība ir tik pat liela kā pirmo reizi paņemot rokās )

[(sun)]

Īstenībā tieši šī grāmata manuprāt pagaidām ir vislabākā kas Meierei ir ) man gan ir slinkums lasīt angļu valodā,tāpēc pacietīgi gaidu nākošās daļas latviski
šī grāmata tiešām aizrauj līdz sirds dziļumiem...īpašas vietas grāmatā ir tā aprakstītas....pašai gribētos izbaudīt....visvairāk sajūtas, kur viņa nolec no kraujas..... dievinu......esmu iesākusi lasīt otro reizi šo grāmatu....aizrautība ir tik pat liela kā pirmo reizi paņemot rokās )

piekriitu, par to izcilo sajuutu lasot, bet nav labaakaa )
Pagaidiet "Eclipse" - luuk tas ir kas awww ..

njaa, man shajaa graamataa saaka patikt Dzheiks^^
Puukains pusaudzhu suniitis^^

[bengalaas]

Nu nez. Noņemu cepuri fenomena priekšā.

Filmu noskatījos tāpēc, ka gribēju pati redzēt, cik viss stāstītais ir sviestains, un tas izrādījās viens riktīgi ņirdzīgs gabals. Kaut kā man neizdevās novērtēt to "emocionālo" un "dramatisko" pusi.

Tad, pa šo tēmu ieskrējusies, atradu netā Meijeres vēl nepublicēto "Midnight Sun", kur "Twilight" notikumi aprakstīti no Edvarda viedokļa, un, ok, tas bija puslīdz ok.

Un tad es dabūju rokās arī "Twilight" un izlasīju to visu vēlreiz no Bellas viedokļa. Labāk nebūtu to darījusi. Izteiksme blāva, emocijas neskaidras, kaut arī liktenīgas un no-kājām-gāzošas, kas tur notika ar Džeimsu, Bellu, kodienu un Edvardu, vispār ne vella nevar saprast - bet tam taču vajadzēja būt TEH kulminācijai.

Kopsummā es domāju, ka autore ir nepareizi izvēlējusies personu, no kuras viedokļa stāstīt. Tam vajadzēja būt Edvardam, jo viņš ir vecāks, gudrāks, labāk informēts par visu notiekošo, viņam ir plašāks vārdu krājums un vispār. Bella vienkārši ir neinteresants, plakans personāžs.

[Inta]

Es gan viņu neuzskatītu par kaut ko prastu...vnk meitene kurai tas viss notiek pirmo reizi...

Personīgi es filmu noskatījos pirms izlasīju grāmatu.Kad sāku skatīties filmu kopā ar māsīcu, viņa teica ka ir arī grāmata un uz reiz no pirmajiem kadriem bija vēlme izlasīt....Lai gan skatotis filmu manā sejā nepakustējās ne vaibsts...nezinu kāpēc....biki tur pasmaidīju tajās ipašajās vietās....bet kad izlasīju grāmatu,ne salīdznāt nevarēja ar filmu...tas viss bija daudz labāk aprakstīts un mana iedomu filma bija daudz daudz labāka par to ko redzēju bet kad pēc tam noskatījos filmu vēl 4reizes man iepatikās


Protams ka nākošajām jābūt vēl labākām viņa ir interesanti rakstījusi,ka katra nākamā grāmata ir ar vien labāka un labāka )
prieks lasīt

[Vējaslota]

Es "Krēslas" sērijas grāmatas neuzskatu ne par labām ne sliktām. Literatūrā nekāds apvērsums no tām nav radies un arī neradīsies. Izklaidējoša lasāmviela. Un vairāk patīk meitenēm. Ar Poteru un Gredzenu pavēlnieku salīdzināt nevajag, nav jēgas, pavisam cits līmenis. Ažiotāžu drīzāk varētu salīdzināt ar Dena Brauna "Da Vinči koda" panākumiem. Visi ķēra, visi lasīja. Man pāris paziņas, kuras lasāmvielai parasti meta apkārt lielu līkumu, arī aizgūtnēm slavēja Brauna grāmatu - kāds šedevrs, cik aizraujoša utt. Pavīpsnāju tikai, lai gan man nav nekādu iebildumu pret Brauna darbiem, tomēr ir daudz citu autoru un interesantāku grāmatu. Piemēram Ešbaha "Jēzus video" noteikti ir labāka par Brauna "kodu" un par popularitātes trūkumu savā dzimtenē nesūdzas, taču pie mums skaitījās kruti lasīt "kodu". Līdzīgi šobrīd notiek ar "Krēslu". Grāmata uz laiku aizpilda kādu tukšuma posmu literatūras lauciņā - romantisks mīlas stāsts ah, ah, fantāzijas mērcē. Arī meitenēm kaut ko gribas sirds piesiešanai, sen nekas TĀDS nav bijis, un vēl jāpiepluso masu psihozes ietekme, visi lasa - tad nu es arī.

[Grēkmeistars]

Īstenībā tieši šī grāmata manuprāt pagaidām ir vislabākā kas Meierei ir.

Šodien izlasīju. Ja tā ir labākā, tad varu iedomāties, kādas ir nākošās daļas. Grāmata ir kaitinoša un extremely shity. Ticu, ka angļu valodā šo lasīt ir labāk, jo tur ir grūtāk vērtēt valodu, bet man tomēr labāk tīk dzimtajā valodā lasīt. Bet, jo tālāk lasu, jo tizlāki pavērsieni. Gaidi vien kulmināciju, bet garlaicībai seko garlaicība, nekā baudāma, nekā, ko no šīs grāmatas varētu vispār gūt. Plikums pilnīgs. Viņu var savilkt vienā bloknotiņā, un nav neviena citāta, ko varētu paturēt foršu citātu "maisiņā". Un uzjautrinoša.

Un tur nav ko salīdzināt ar Hariju Poteru.! Roulinga ir radījusi gandrīz vai tādu kā pasauli, un sižets ir pārdomāts, aizraujošs, un baisā banalitāte izpaliek. Bet banalitāte jau nav nekas, ja vien visa grāmata nav viena liela banalitāte. Un Harijs Poters ir interesants. Bet šis radījums ir pārvārīti vampīri un vilkači. Neizteiksmība. Bez puķītēm sakot, īsts mēsls.

Ar "jauns mēness" mana krēslas lasīšana būs beigusies. Nesanāk man tā lasīt un atbrīvoties, nevērtējot valodu un pārējo.
P.S. Un tie komentāri "jauns mēness" grāmatas sākumā . Brīnos, ka puišiem un pieaugušiem cilvēkiem šī grāmata patikusi.

[~Vanesa~]

Kārtējo reizi grāmata nonāca manās rokās vēlāk, neskatoties uz to, ka daudzi apkārt lasīja, nemaz nebiju domājusi to darīt. ...līdz uzzināju, ka grāmatā ir vampīrs. Lasīju angliski. Man valoda šķita pietiekami plūstoša un saistoša. Kā galvenais kritērijs, vai man grāmata šķiet laba ir izraisītās izjūtas, mans fantāzijas lidojums. Par sajūtu gleznām tās gluži nenosaukt – skan pārāk statiski.

Tiešām izbrīna "Dienas" raksts par grāmatu. Man raksta autores izvēlētie vārdi "Šķietami necilās varones brīžiem kaitinoši neveiklais tēls" liekas diezgan labi laiku, daļu sabiedrības rakturojoši. Ļoti aktīvi filmu industrija ražo, un skatītāju arī netrūkst, filmām par supervaroņiem. Galvenā varone tāda nav. Hmm.... no tāda skatījuma tas drīzāk būtu stāsts par Luisu Leinu, nevis Supermenu. Tomēr, vai būtu vērts salīdzināt grāmatas ar visu, kas kādreiz ir bijis un kādreiz uzrakstīts? Pirms mums taču ir bijis vesels divdesmit viens gadsimts un daudz, daudz vairāk. Katrā gadījumā man pareizāk šķiet vērtēt katru gabaliņu atsevišķi. Skatoties uz skaistu ziedu es nedomāšu tajā brīdī, ka ir arī par šo skaistāki...

Vai tad tiešām mīlestība ir svarīga tikai pusaudžiem un tīņiem? Interpretēt pasaules klasiku, Romeo un Džuljetu, kā "tīņu pāra mīlas stāstu"? Mīlestība paliek mīlestība. Tā nav vairāk nonievājama, jo galvenie varoņi ir jauni vai veci, manuprāt. Tikpat labi un iederīgi es, runājot par Merķeļa grāmatu "Latvieši, sevišķi Vidzemē, filozofiskā gadsimteņa beigās", varētu atzīmēt, ka Garlībs runājis savā grāmatā par pusmūža krīzi (ne precīzi tā nosauktu), lai gan tas tajā bija kāds nenozīmīgs sīkums. Varbūt vajadzētu spriedelēt, kādas krāsas – zaļš vai sarkans – ābols uzkrita Ņūtonam uz galvas? Protams, ja kaut kas tāds vispār notika.
Reizēm šķiet, ka cilvēki kaut ko mēģina nonievāt, nolīdzināt ar zemi, jo citiem tas patīk.

Ar populārām grāmatām tā ir, ka kāds var sākt lasīt un nesaprast, ko citi tajā atrod. Vienkārši, jo cilvēki ir dažādi. Arī uzskati par to, kas ir laba literatūra, atšķiras. Esmu saņēmusi arī pret sevi vērstu kritiku: "Kā tu vari lasīt kaut ko tādu kā Harijs Poters? Tā taču ir bērnu grāmata".

Šo rakstu rediģēja ~Vanesa~: 29.04.2009 22:04

[Rosie Cotton]

Vanesa, bet kāpēc tev šķiet, ka teksts "tīņu pāra mīlas stāsts" kaut ko nonivelē vai nolīdzina līdz ar zemi? Romeo Šekspīra darbā ir 16 gadu, Džuljetai - 13. Tie nav tīņi? Un vai divi cilvēki neveido "pāri"? Un kas gan cits ir Romeo&Džuljeta, ja ne mīlas stāsts? Es personiski neuzskatu vārdu "tīnis" par lamuvārdu, tikai par fakta konstatēšanu. Protams, mīlestība paredzēta visiem vecumiem, tikai šai grāmatā runa ir par tīņiem, un tas tad arī konstatēts recenzijā.

[Kaķurēgs]

Esmu izlasījusi visu sēriju un laikam jau pirmā grāmata man patīk vislabāk, jo pēc visiem tīņu un sieviešu "viena vakara" romāniem šī maina vārda "mīlestība" nozīmi. Vēl, protams, valoda - kur dažas frāzes lika smieties (it īpaši, ja "Krēslu" lasa paralēli ar "Midnight sun"), citās vārdi salikti tik skaisti, ka gribas raudāt.
Nākamās grāmatas kaut kā nesaistījās kopā (vēlāk uzzināju, ka autore turpinājumu nebija paredzējusi), lai gan "Jauns mēness" un "Eclipse (jeb Aptumsums)" kvalitatīvi un idejiski arī ir labas. Tikai nepamet sajūta, ka autore brīžiem svārstās, nevarot izlemt, kurai auditorijai raksta. Kādā brīdī visam ir dziļa morāle un jēga un tad pēkšņi atminas, ka "es taču rakstu pusaudžiem" un gudrās domas "pazūd". Pēdējo grāmatu vērts lasīt tikai sižeta dēļ, lai zinātu, kā viss atrisināsies.
Ar Poteru vai Gredzenu pavēlnieku salīdzināt nevar. Šajās grāmatās ir "kodols" - virzītājspēks, kas nevienu grāmatu nepadara lieku.

[Grāfs Senžermēns]

Sviests kautkāds tā krēsla!

Priecājos redzēt arī citus cilvēkus, kuru uzskati par šo grāmatu līdzinās manējiem.

[*Kokonatiene]

grāmata nav nekas izcils, kgan jāatzīst, ka pēc "krēslas" new moon (anglisko) izriju tikai tā. taču tagad, kad "eiforija" pārgājusi, jāsaka, ka protams, attiecības ir aprakstītas lieliski, taču tulkojumā ir galīgi garām. tas, manuprāt, grāmatu padara tik banālu, ka ir neiespējami lasīt. tik saldi. pārāk.
bet runājot par twilight sēriju - man vislabāk patīk pirmā daļa, trešā un ceturtā jau šķita tāda kā haltūra. nu, bet tas ir mans viedoklis.

[mezha lauminja]

Jāpiebilst, ka man orģināla valoda galīgi nešķita nabaga. Tolkīns, protams, nav, bet ne jau kurš katrs var arī Tolkīnu angliski izlasīt un saprast.

Šo rakstu rediģēja mezha lauminja: 01.11.2009 02:03