Pavediena drukājamā versija

Iesūtīja: Elony ; laiks: 24.01.2008 17:12

Lai arī par Voldemortu 7. grāmata nebija tik daudz jaunas informācijas kā sestajā, tomēr arī šeit bija interesanta informācija, kas vairāk apskaidroja viņa raksturu.
Pirmajā nodaļā man patika, kā Voldemorts regulē humoru. Nosaka kad smieties un kad ne.
Lai gan nekas būtiski jauns neparādijās - tas pats vecais despots un vientiešu nīdējs.

Interesanta bija epizode, kurā Harijs dziļi ienira Voldemorta atmiņās, kad tas devās iznīcināt Hariju.
Voldemorts nenogalināja nevainīgu vientiešu zēnu, jo tas nebija nekam vajadzīgs. Malacis!
Jauki aprakstīts kā Voldemorts ikdienišķi nogalina, nejūtot satraukumu, it kā tas nebūtu nekas īpašs un pabrīnās, ka vecaki pat neaptver zižļus paķert.

Tomēr liekas, ka septītajā grāmatā visnozīmīgākais bija Voldemorta stulbums.
Viņš, par spīti visām zināšanām nespēja aptvert, ka mājas elfi spēj teleportēties vietās, kur to nevar burvji. Pilnīgs idiotisms! Laikam tīrasiņi nāvēži nerādija savu kalpu mājas elfu prasmi teleportēties Voldemorta priekšā. A būt derējis.

Viņš iedomājās, ka neviens nezina par Vajadzības istabu. Bet kas tur sanesa visas tās mantas, ko?! Te nu bija ģenijs, talants!
Kad sāka atklāties, ka kāds uzodis lietu par horkrustiem, viņs krita panikā. Un atkal nespēja noticēt, ka kāds ko zina.

Vārdu sakot, 7. grāmatā lieliski dominēja Voldemorta trulums. Žēl, ka Rovlinga padarīja Voldemortu tik uzpūtīgu, ka viņs kļuva stulbs. Tas mani tā kā drusku sakaitināja.

Vismaz prieks, ka spēja atrast Elder zizli un sagrābt varu burvju pasaulē. Tātad nebiaj pilnīgi zemē metams.

Iesūtīja: washulis ; laiks: 24.01.2008 17:41

šito fišku es arī nevarēju izprast... vai tad viņš nekad pa septiņiem gadiem nebūtu varējis redzēt, kā kāds tu ieiet, vai kļūst mantas vairāk???

tiem, kas uzskata, ka voldemorts ir bijis galīgs muļķs, tad noderētu izlasīt kāda cilvēka vēstuli, kuru ķipa rakstīja voldemortam... kaut kur tāda bija konkurs un tā vēstule (dear lord voldemort, tā saucās konkurs. neatceros vairs kur tas bija) bija izlasāma visiem. kaut kādā fanfiku saitā, un tur bija uzskaitīts viss muļķīgais ko voldemorts bija izdarījis. tiesa tā būtu bijusi krietni kritiskāka, ja tad būtu arī 7. daļa uzrakstīta...

tik daudz elementāru vietu, kur poteru būtu varējis elementāri novākt, bet nē! vajag pateikt visus savus ļaunos plānus un tad muļķīgā kārtā palaist poteru vaļā...

pat žēl paliek voldemorta varoņa, ka viņš ir tāds ļauns ģēnijs, kas neko nejēdz no vienkāršas novākšanas... ko varēja secināt pa 7 grāmatām? to, ka viņš ir kapitāls egoists un uzskata, ka viss, ko ir ieplānojis, notiks tā... vai tad ar pa pusiei nomiršanu, pēc potera vesāku nāves, nebūtu viņam neko iemācījusi...

Iesūtīja: Fijusska ; laiks: 29.01.2008 15:44

Patiesībā par elfiem Roulinga ir bieži atbildējusi. Voldemortam viņi ir tādas niecības, ka viņš pat nepieļauj iespēju, ka kaut kas tāds varētu iznīcināt viņa plānus. Viņš ir tā pārņemts ar to ka tīrasiņi ir visgudrākie un vislabākie, un ka pārējie ir zemākas kārtas, ka nespēj saprast, ka Harijam var palīdzēt kaut kas tāds kā elfi vai arī vispār ņemt viņus vērā. Šo te lietu jau autore Dumidora vārdiem vairākas reizes man liekas grāmatās teica.

Un jāatzīst, tās dumības, kas bija no Voldemorta puses... tās vienkārši nevarēja nebūt, savādāk labie spēku neuzvarētu, kāds arī bija grāmatas mērķis. Uzvar mīlestība utt. Un tur vienkārši ir jāsamierinās, ka tā tam būs būt šī mērķa labad

Iesūtīja: washulis ; laiks: 29.01.2008 19:10

njā... diemžēl tas tā viss ir paredzēts un izplānots un izdarīts, bet manuprāt grāmata būtu varējusi būt vēl labāka (tādā gadījumā arī droši vien garāka...), ja poteram būtu bijusi lielāka konkurence, sakarā ar voldemortu un ja poters visās cīņās nebūtu izsprucis bez tikai plikas veikmses, kā jau pats poters to bieži pieminējis un ne jau aiz pieticības pēc, jo tā tiešām bija...

un ja tā padomā, tad visiuem varoņiem būtu jāzin krietni vairāk burvestību, ja tik pat kā katru dienu, skolēniem māca kaut ko jaunu un tad sanāktu kritni airāk nekā ir teikts grāmatā... nu labi, tā jau ir nobīdīšanās no tēmas..

kopumā jāsecina, ka voldemorts ir vairāk izdarījis neko nekā kaut ko. kopumā skatoties jāsecina, ka viņš nav tik ļaunīgi ļauns, kā bija cerēts...

Iesūtīja: Marvolo Kedavra ; laiks: 02.02.2008 13:21

jau sestajā grāmatā iezīmējās, ka voldemorts ir ļoti garlaicīgs varonis, kas 7. grāmatā vēl pastiprinājās. rolinga vai nu negrib vai nemāk radīt interesantu un daudzslāņainu ļaundari, un tas runā par viņu kā rakstnieci.

nu, nevarēja būt tā, ka V. vnk paņēma un aizmirsa, ka mājas elfi neprot teleportēties. ok, džeks var būt iedomīgs, bet tas taču ir vienkārši absurds. un tas pats ar to vajadzību istabu.

un kāpēc V. pirmajā nodaļā teica "tagad es daudz vairāk saprotu - man harijs jānogalina pašam!". nu, ko tad tas nozīmē? nebija ieskicēts ne voldemorta domu gājiens, ne ārējie apstākļi, kāpēc viņš pie šādas atziņas būtu varējis nonākt. tam vnk nebija iemesla.

Iesūtīja: šausmiņa ; laiks: 02.02.2008 15:10

Tā bija gan. Bet ja Voldemorts bija tik paranoisks, tad viņš to zinātu :
Kaut arī viņš uzskatīja elfus par niecībās, taču savos Tumšo zinšu pētījumos viņš noteikt atklāja cita veida maģijas esamību. nevar taču ignorēt kaut ko kas teik cauri barjerām kuras iz uzliktas, lai apturētu.


bija tā. šķiet ka 7 gadu laikā viņi ir iemācījušies, lveitēšanu, pieburšanu, atbruņošanu un apdullināšanu. tā vnk nevar būt. ja viņi katrā stundā kaut ko jaunu ņēma, tad vajdzēja būt kaut cik apķērīgākiem tālāk.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 02.02.2008 15:25

Prieks, ka tik daudzi uzskata, ka Voldemorts tika mākslīgi pataisīts stulbs.


Galu galā, ja viņš meklēja un pētija varenas maģijas, tad noskaidrotu, ka ir būtnes – mājas elfi – kas spēj teleportēties, kur to nespēj burvji.
Ehh... noraka Voldemorta intelektu, lai Harijs varētu uzvarēt.

Bet par buevestībām - prasmes pārverst galdus par cūkām vai veikt ko citu tikpat jancigu cīņa nepalīdz. Tur ir kaujas buevestības, kuras galvenie varoņi pastāvīgi izmantoja. Ja godīgi - sāka apnikt.
Ā - prieks, ka beigās vismaz Tumsas Pavelniekam bija viņa kaujas prasmes - viens pats aizlidināja Maksūru, Kingsliju un vēl vienu trešo.
Si vieta bija laba - skaidrs, ka lai arī ka daudzītu pārējos nāvēzus, ar Voldemortu gala netikt neviena. Bet tad ieradās Poters...

Iesūtīja: Grēkmeistars ; laiks: 17.02.2008 12:43

Man tieši otrādi nemaz nešķiet, ka Tumsas pavēlnieks tika pataisīts stulbs. Būtībā viņš arī ir burvis ar trūkumiem un priekšrocībām, nevis kaut kāds neuzvaramais un visuzinošais superļaunais varonis.

Tur jau nav nekāda intelekta vaina, vienkārši viņš nevarēja zināt itin visu, ko vien var zināt. Protams, viņa iedomība un mazliet taisni vērstie plāni, ka nekas nevar neizdoties, viņam pamatīgi pietraucēja. Vēl arī tā horkrustu likšana augstas vērtības mantiņās, būtu bijis pazemīgāks un salicis horkrustus neiedomājamās lietās, šaubos, ka Harijs būtu atradis tos. Varētu teikt: Tumsas pavēlnieks ir samērā akls un pārāk daudz viņš bija paļāvies uz sevi. Pašmīlestības viņam gan netrūka.

Nav Tumsas pavēlnieks muļķis; tāds, kāds viņš ir, viņš ir bijis vienmēr, vienkārši septītajā grāmatā, tika ļauts viņu tuvāk iepazīt.

Iesūtīja: Anarhiste ; laiks: 17.02.2008 15:10

Viņš nebija neuzvarams, to jau pierāda arī Harijs, kas viņu uzveica.
Es neko pozitīvu viņā nesaskatīju, lai gan...
Man patika, kā viņš spēja likt nāvēžiem baidīties no viņa. Tas pierādīja, ka nāvēži nav nekas vairāk kā mīkstmiesīgi pakalpiņi.
Nu lūk, jāatzīst, ka Voldemorts bija viens no varenākajiem burvjiem pasaulē.

Kā teica Olivers 1.grāmatā "Viņš veica dižus darbus, tiesa drausmīgus, bet dižus".

Iesūtīja: Melnais Akvareļu Vienradzis ; laiks: 09.03.2008 17:39

Lai kā arī mums nepatiktu ultimate evil ļaunīši ar akmens sirdi un visu pārējo, arī Voldijs bija cilvēks. Nu.. astodaļcilvēks. Lai nu kā, viņš bija fanātiķis, tas nu jums jāatzīst. Un fanātiķi bieži vien aizmirst dažādas lietas, ko noteikti būtu atcerējušies, ja būtu apsēdušies un ar vēsu galvu visu apdomājuši. Voldijs noteikti nebija no aukstajiem aprēķinātājiem (kāds, kā izrādās, bija Dumijs), viņš bija ātras dabas, kaislīgs cilvēks (kaut vai epizode, kurā viņš uzzina par biķera pazušanu un vnk apvāc visus, kas ir tuvumā). Tāpēc viņa t.s. aklums ir diezgan saprotams. Es tur nekādu mākslīgu stulbošanu nesaskatu

Iesūtīja: šķirmice ; laiks: 13.04.2008 14:29

Dumidors tika minējis, ka Voldemorts ir ļoti gudrs un spējīgs, taču šauri specializējies, kas man arī šķiet pareizā atbilde viņa kļūdām un brīžam šķietamajam "stulbumam". Viņš interesējās tikai par tām lietām, kas pašam šķita lielas, dižas, uzmanības vērtas un neinteresējās par to, kam viņa acīs nebija nekādas vērtības. Viņš uzskatīja sevi par visu varenu, kuram tikt galā ar Hariju ir tīrais nieks, kur nu vēl elfiem - vergiem, pamesliem un zemākas šķiras "domāt nespējīgām būtnēm". Neviens cilvēks nevar būt visuvarens un visugudrs. Arī lielie un diženie pieļauj liktenīgas kļūdas. Mēdz teikt, ka lieliem vīriem ir liela ēna un Voldis pilnībā atbilda šim aprakstam. Arī pasaules vēsturē zināmie visu varenie un tirāni nereti galu galā piedzīvoja sakāvi un mira nožēlojamā nāvē. Napaleons vai Hitlers, piemēram.

Iesūtīja: storyteller ; laiks: 04.05.2008 13:06

Voldemorts, manuprāt, bija vairāk tāds... nekāds. Prasījās kaut ko vairāk. Bet bija pietiekoši attapīgi izdomāts tas par viņa vārda tabu.
Tomēr viņa tieksme pret varu padarīja viņu drīzāk aklu nekā stulbu. Un tieši šī nespēja pamanīt nozīmīgus sīkumus tad arī viņu noveda kapā.
Turklāt viņš pārāk daudz vāvuļoja ar tiem, kuri būtu jānogalina. Kā amerikāņu filmās.

Iesūtīja: Tenma ; laiks: 08.10.2008 20:40

aha, Harry caught him monologuing!

nu jā, jāpiekrīt, ka Voldemorts tomēr bija samērā karstasinīgs tēls (he heee... ja viņš būtu palicis cilvēciskāks, viņš notiekti pie reizes būtu nr tikai līdzeris, bet arī siržulauzējs...)

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 09.10.2008 01:25

… un ar to Voldijs nebūt neatšķīrās no veselas čupas citu klasisko ļaunīšu no filmām (un dažkārt arī grāmatām). Daudz gvelž un beigās nomudī.

Iesūtīja: Erniite ; laiks: 30.11.2008 19:42

Par viņu var kārtīgi pasmieties, gan lasot grāmatu, gan skatoties filmu...
Bet parasti šādu stāstu pamatā ļaunais varonis piemirst elementāras lietas un, tādējādi uzvar labais...

Iesūtīja: telamindel ; laiks: 02.12.2008 15:07

Mani ļoti fascinē viņa, varētu pat teikt nepāŗdomāta ricība tad, kad viņš ir tuvu savam mērķim. Ja es būtu voldemorts par mani būtu uzrakstīts tāds pareģojums es momentāli, pie pirmās iespējas izravētu Hariju no šīs zemes virsas, nevis ilgi un plaši klāstītu kas un kā un beigās ļautu poteru puikam izlocīties kā zutim no siļķu mucas.

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 02.12.2008 17:43

Tu, atšķirībā no Voldija, esi lasījis grāmatas, skatījies filmas, un zini, kā uzvedas vidēja standarta ļaunīši standarta situācijā, un ar ko tas parasti beidzas. Voldemorts netērēja laiku tādām muļķībām, tādēļ arī nekad neuzzināja, ka ir tipisks vidējā standarta ļaunītis.

Iesūtīja: euphoria ; laiks: 02.12.2008 21:54

Hmm runājot par Voldemortu, manuprāt, viņš tika veidots kā tipisks ļaunais despots, kuram ņēma piemēru no dzīviem cilvēkiem un no to kļūdām.
Sen jau pierādīts, ka egocentriskums, iedomība un aprobežotība spēj aptumšot pat visspīdošākos prātus un šoreiz tā notika, jo viņš bija savā ziņā tik ļoti pārliecināts, ka uzvarēs un viss notiks kā viņš 'velas, ka aizmirsa it kā sīkumus, kas beigās izšķīra cīņu!

Tā ir realitāte. Viņu iegāza paša ego- viņam vajadzēja parādīt savu triumfu pār likteni, to pierādija tas, ka Hariju gribēja pats noglaināt, kaut viņa padotie to varēja izdarīt jau sen.
Njam lasiju grāmatu sen tādēļ ļoti iedziļānties situācijā nevaru, jo neesmu HP fane ļoti liela, bet fakts paliek fakts, ka nekas nav ideāls, bet Voldijs kā ļaunais tēls man kopumā labāk patika kā citi, nezinu kā'deļ. Nebija tipisks manās acīs

Iesūtīja: Kindergārdēns ; laiks: 07.04.2009 11:57

Man liekas ka pie vainas bija viņa naivums -

.
Par to viņš arī kļūdījās

Iesūtīja: Kristiina ; laiks: 14.08.2009 16:16

Man, personīgi, Voldemorts nepatika. Man viņš šķita īsts ļaunuma iemiesojums. Viņš bija nežēlīgs pret jauktasiņiem un vientieši viņam vispār nepatika. Viņš pat necentās neko saprast, viņam bija svarīga tikai viņa vara un viņam gribējās, lai vairāk cilvēku ir pakļauti viņam. Varbūt, ja viņam bērnībā būtu gan tēvs, gan māte, kas viņu mīlētu un lolotu, tad viņš nekļūtu par pasaules tumšāko burvi.

Iesūtīja: mOnO ; laiks: 14.08.2009 19:24

Voldemors brīžiem likās pat smieklīgs. Tipiskais ļaunais, kas iz sagūstījis savu mērķi, jeb Hariju, izstāsta savu ļauno plānu un, sava lepnuma un nejēdzīgā rakstura vadīts, izvirza noteikumus, piemēram vēlmi duelēties, ceturtajā daļā, kā rezultātā viņš var aizbēgt.

Visi citi klāstīja par to, cik Voldemors ļauns un neuzvarams. Ka tikai mazs puika var ar viņu tikt galā dēļ pareģojuma. Ja kārtīgi burvji nevis mīstu biksēs, bet rīkotos, Voldemors droši vien būtu sakauts jau daudz ātrāk.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 14.08.2009 20:12

Iemetīšu nu arī es savas 5 kapeikas

Manuprāt, Voldemorta tēls nav izdevies. Nu, man principā `absolūto ļaundaru` tēli, kuri biezā slānī ir sastopami stāstos/filmās un citos vēstītāja žanros. Viņus jau ievieš tāpēc, lai būtu vienkāršāk, lai lasītājam/skatītājam uzreiz būtu skaidrs, kurš ir labais un kurš ir sliktais, un lai attaisnotu labā veiktās darbības... tas nu ir diezgan klišejiski un vēsta par fantāzijas trulumu, diemžēl. Pat dzīvē viss nav tik vienkārši un skaidri.

Es gan nemaz neesmu lasījis HP grāmatas un tāpēc nevaru būt absolūti drošs, bet noskatoties filmas, rodas iespaids, ka Voldemortam vara ir tikai pašmērķis, un nekādu tālāku, kaut cik konstruktīvu plānu viņam nemaz nav. Nu, sagrābs viņš varu burvju pasaulē, un? Ko tālāk?

Un par to stulbumu - nu jā, sevišķi gudrs jau viņš tiešām nebija. Kāda vella pēc bija jāgaida, kamēr Harijs nonāk Cūkkārpā un ne tikai apzinās savas burvju spējas, bet pat ievērojami pastiprina tās? Kas traucēja Voldemortam pašam vai viņa aģentiem uzbrukt Harijam, kamēr tas vēl dzīvoja pie Dērslijiem un nenojauta savus burvju skillus? Te kaut kur pacēlās runa, ka vot Dērsliju māja esot bijusi burvīgi aizsargāta, bet Harijs jau nesēdēja 24/7 mājā, viņš tāpat gāja ārā gan uz vientiešu skolu, gan, kā tas attēlots 1. filmā, pat uz zooloģisko dārzu...

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 16.08.2009 10:42

Tas gan, tiesa, toreiz Voldijs bija ar buldozeri nostumts malā uz kādu laiciņu (a ja nopietni — jandalējās pa pasauli bez sava ķermeņa pēc tam, kad bija atrāvies, mēģinādams maziņo Harču atslaktēt).

Voldija augstākais mērķis bija — maģiju tikai burvjiem, tā saucamos draņķasiņus nahrenizēt, un atgriezt burvjus varas pozīcijā virs pārējiem cilvēkiem, kas, viņaprāt, viņiem likumīgi piederēja. Tāds kā revolucionārs.

Bet jā, viņš bija stulbs, klišejisks histēriķis.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 16.08.2009 21:31

Nu jā, Voldemorts laikam redzēja pasauli hierarhijā, kur pašā apakšā ir vientieši, vientiešu ģimenēs dzimušie, augstākā pakāpē ir burvji ar jauktām asinīm, tad nāk tīrasiņu burvju dzimtas.
Bet tas bija tikai redzamā daļa.
Voldemorts pats bija ar jauktām asinīm. Kaut arī no senas dzimtas, tomēr tēvs vientiesis. Līdzīgi kā Strups un daži citi viņa atbalstītāji. Būtībā, nāvēži stāvēja pāri dižciltīgajām dzimtām. Un Voldemorts pāri nāvēžiem.

Būtībā, viņa vēlme iegūt varu pašam sev, savienojās ar vēlmi nonicināt vientiešus un ar vientiešiem saistītos burvjus. Egomaniaks ar vientiešfobiju.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 16.08.2009 21:40

Dīvaini, ka Voldemorts neizvēlējās Hitlera metodi, proti - aģitpropu un mēģinājumus piesaistīt masas; nedomāju, ka tīrasiņu burvju ar šovinistiskiem uzskatiem būtu maz. Cita starpā šāda metode būtu vien bijusi daudz efektīvāka.

Nu jā, laikam jau tomēr Voldemorts bija vairāk maniaks, nekā politiķis/stratēģis

Iesūtīja: Elony ; laiks: 16.08.2009 22:26

Nu, tīrasiņu burvju tomēr daudz nebija. Nekādi lielie masu pasākumi izvērsties nevarēja. Vispār nav zināms, cik no kopējā tīrasiņu skaita pievienojās Voldemortam. Masas veidoja jauktasiņi un priekš tādiem Voldemortam būtu radikāli jāmaina savi uzskati. Proti, partija, kas sludina mazākuma pārākumu, nevar balstīties uz masām.
Tāpēc viņš labāk balstījās uz spēku un bailēm. Tā priekš Voldemorta bija vieglāk, jo viņš bija spēcīgs burvis. Bet masas vajadzēja sasķelt, iebiedēt un uzmanīt, lai tās neapvienojas pret valdošo mazākumu.

Vientiešu vidū vadoņi ir pēc fiziskajām spējām līdzvērtīgi pārējiem, bet Voldemorts bija galvastiesu pārāks par citiem maģiskās prasmes, tas arī palīdzēja nostiprināt mazākuma varu.

Iesūtīja: BlackRichy ; laiks: 19.08.2009 22:53

Man šķiet interesanti, ka Voldemorts pats ir ar jauktām asinīm. Tātad cēlies no vientiešiem. Un varbūt tāpēc viņus ienīda.

Proti, bērnības apstākļi viņam nebija nekādi spožie, kā jau visiem labi zināms. Savu citādumu viņš varbūt apzinājās, ar čūskām sarunājās un tamlīdzīgi, bet diez vai ienīda pārējos tāpēc, ka viņi nedarīja to pašu- drīzāk tāpēc, ka viņi bija. Tātad vientuļš, atstumts bērns. Un tad uzradās Dumidors ar savu maģisko zariņu un piedāvāja iespēju būt nevis citādam, bet pilnīgi parastam- burvim starp burvjiem. Forši, vai ne?

Cūkkārpā Tomijs bija īpašs, vienkārši ģeniāls. Viņš bija izcils burvis, tātad labāks par pašiem labākajiem. Viņš bija pats īpašākais, apdāvinātākais. Un noteikti vēlējās būt tīrasinis. Bet tad viņš atrod savu dzimtas ciltskoku- viņš ir izcilas dzimtas pēdējā atvase! Vai, pareizāk sakot, būtu, ja ne tēvs vientiesis. Tēvs, kurš viņu neatzina, pameta, lika uzaugt tā, kā viņš uzauga. Kurš gan par to savu tēvu neienīstu?

Tātad, vientieši visu mūžu viņu nodeva, pameta, apsmēja (nu labi, bērnunamā no viņa baidījās, kad viņš atklāja savas spējas. Bet pirms tam?). Toties burvji viņu cienīja, slavēja, daži pat dievināja. Tāpēc arī viņš tiem pievērsās. Būtībā, viņš cerēja atriebties par bērnības nodarījumiem.


Labi, centos uzrakstīt, cik saprotami vien varēju, laikam nesanāca

Iesūtīja: Hermaine ; laiks: 02.09.2009 07:37

Piekrītu par visiem 100%.

Iepriekš izskanēja viedoklis, ka Voldemorts esot pataisīts par mākslīgi stulbu un despotisku maniaku bez stratēģiskām spējām. Pēc manām domām šāds apgalvojums lielākajā mērā ir nepatiess.
Pirmkārt, stulbs cilvēks nekad nevarētu pabeigt tik dižus un šausmīgus darbus. Tāpat arī Volemorta stratēģa spējas lieliski parādās kaut vai visā 5. grāmatā. Īstenībā pat jau 4. un arī 1. tās var saskatīt, ja vien meklē. Spriežot pēc grāmatas notikumiem, viņam patīk sēdēt malā, lēni darboties un sagraut visu no iekšienes. Kā Dumidors teica: "Voldemortam lieliski izdodas sēt naidu un neuzticību, tātad mūsu lielākais ierocis ir sapratne un vienotība." Bet, protams, jebkuram cilvēkam (arī Voldiķis ir tikai cilvēks) uznāk dusmu uzplūdi un tad viņš rīkojas pārsteidzīgi.
Manuprāt, tieši to Roulinga visvairāk ar Voldemorta tēlu ir vēlējusies uzsvērt, ka arī viņš ir tikai cilvēks. Lai kāds, lai cik briesmīgs un varens, tomēr cilvēks ar savām vājībām. Tā teikt lieks pierādījums tam, ka visvarenu un ideālu cilvēku nav.
Šajā ziņā viņa gan caur Voldi, gan Baltusu grib lasītājam pierādīt, ka nav cilvēku, kas ir absolūti ideāli, vai absolūti ļauni. Ikvienam ir sava pagātne un pieredze, kas veido katra cilvēka dzīves redzējumu un īpašības. Ja māki atrast šos sīkumus, vari uzvarēt ikvienu. Kā pierādījās 6. grāmatā Dumidors, kaut arī bija visu laiku varenākais burvis, iznīcīnāja pats sevi. Viņa vājība bija pagātnes notikumi ar ģimeni, uzmauca pirkstā gredzenu un dienas bija skaitītas. Savukārt Volda kļūda ir tā, ka viņš ir pārāk egoistisks. Kā jau izskanēja iepriekš, pēc Volda domām burvjiem (un it īpaši to apliecina 7. grāmatā ātrija statuja Ministrijā) ir jābut īstiem pasaules valdniekiem. Voldis savā karaspēkā arī izmantoja tumšos radījumus un citus izstumtos, no kuriem parastā burvju sabiedrībā baidās, bet viņš kā labiņais tos atbalsta - vilkači, atprātotāji un milži. (Vēlreiz lieliskas stratēģiskas darbības) Tās viņa acīs bija spēcīgas un varenas būtnes, kas sēj bailes un var uzkundzēties vājākām - vientiešiem, mājas elfiem, gobliniem utt. Un tomēr arī vājākām būtnēm piemīt specifiskas īpašības.
Par tiem pašiem mājas elfiem. Voldiķis devos savos ceļojumos, lai pētītu tumšo maģiju, lai pētītu horkrustus, lai atrastu Cūkkārpai nozīmīgas relikvijas. Viņš, protams, zināja, ka mājas elfi spēj teleportēties, bet nezināja, ka tiem piemīt varenākas spējas nekā pašiem burvjiem - teleportēties jebkādos apstākļos. Viņa uzpūtīgajām smadzenēm tas vienkārši nebija aptverams.
Tāpat arī visas pārējās pieļautās kļūdas 7. grāmatā balstās uz to, ka Voldiķis vienkārši neizprot cilvēkus un nespēj iejusties citas būtnes ādā. Šī spēja viņam ir tik niecīga un viņš sevi uzskata par tik varenu, ka nepieļauj iespēju, ka līdzjūtība, mīlestība un draudzība var viņu sagraut. Viņa acīs šīs īpašības ir pilnīgi nenozīmīgas, taču kā izrādījās, viņš smagi kļūdījās.

Vēl ir tādas aizdomas, ka Roulinga neļāva iepriekš Voldiķim mēģināt nogalināt Poteru, jo pastāv viņu abu savstarpējā saikne. Voldo nevar mirt, jo Harijā ir viņa horkrusts, Harijs nevar mirt, jo viņa māte sargā arī Voldo miesas... Tātad praktiski - kamēr dzīvs ir Voldiķis - viņš pats nevar Hariju nogalināt. Tāpēc šādai ainai bija jānāk tad, kad lasītājs jau vairāk vai mazāk būs sapratis, kas ir horkrusti un kas ir Harija mātes mīlestība.

Vēl piebilde par ainu 4. grāmatā kapsētā. Man tas izklausās ļoti loģiski, ka Voldo tur runāja riņķī un apkārt (nu jā, mazliet klišejiska ļaunā tēla rīcība), jo viņš vēlējās pierādīt pats sev un visvairāk saviem nāvēžiem, ka ir visvarens, ka var turēt Poteru savā gūstā, cik vien ilgi vēlas, lai pēc tam viņu nogalinātu. Viens no Roulingas pirmajiem pierādījumiem, ka Voldis ir tikai cilvēks, viņam ir svarīgi, lai visi redzētu, cik viņš varens un spēcīgs. Neviens nedrīkst domāt, ka viņam ir kādas vājās vietas, tāpēc pats svarīgakais ir pierādīt nāvēžiem, kas te ir noteicējs. Nu ko, izburvestību nebija gaidījis - nabags neveikli kļūdijās...

Re kā, gandrīz eseja sanāca.

Iesūtīja: Hermaine ; laiks: 11.06.2012 06:33

He, he, starp citu - kā domājat, vai Voldim varēja būt sakars ar Bellatrisi?

Iesūtīja: Liesma narnia HP ; laiks: 11.06.2012 17:41

Visi te saakumaa runaaja par to, ko Voldemorts nezinaaja par maajas eslfu varenajaam speejaam. Taa, varbuut, tiek domaats, jo Harijs aizbeega no Malfoju muizzas tiessi ar maajas elfa paliidziibu. Bet es gribu mineet, ka Voldemortam ar sso beegssanu nebija gandriiz nekaada sakara, jo vinnss tur nebija klaat, ja kaads atceras, vinnu izsauca tiessi briidii, kad Harijs beega. Taapeec vareetu domaat, ka ssajaa lietaa vinnss nemz nav tik stulbs- preciizaak sakot, tas nemaz nav teikts.

Kaa tu, Hermaine, domaaji to sakaru ar Bellatrisi?

Iesūtīja: Hermaine ; laiks: 11.06.2012 18:04

Īstenībā tieši grāmatā tas visai tiešā tekstā ir pateikts, ka Voldemorts mājas elfu sakarā bija "stulbs" un ne jau tāpēc, ka pieļāva, ka Harijs aizbēg no Malfoju muižas. Šim gadījumam tiešām nebija nekāda sakara ar argumentu par mājas elfu spējām. Šeit es biju domājusi gadījumu, kad tieši elfa dēļ (Mokšķis) izstāstīja Regulusam, kas ar viņu notika tajā baisajā alā. Un līdz ar to viens no nāvēžiem uzzināja par horkrustu un izzaga to, lai iznīcinātu. Tas Volda plānos noteikti neietilpa. Horkrustam bija jābūt pilnīgā drošībā, nevis jākrāj putekļi Bleku namā.

Nu - sakaru, kā sakaru - kad Voldis redzēja, ka Bella atstiepj kājas pret sauli, vismaz man grāmatā sāka likties, ka viņam viņa bezmaz vai patīk. (If you know what I mean.)

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 26.06.2012 12:46

Vispār visa tā nāvēžu varza ar zaigo virsvadoni priekšgalā pret mājas elfiem bija pilnīgi ignoranti (un ne tikai pret viņiem) svētā pārliecībā, ka burvis ar savu zizli ir maģiska pārākuma virsotnē.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 26.06.2012 21:06

Nu bet Hitleram izdevās

Un, otra lieta, uz lojāliem jauktasiņiem jau principā varēja skatīties caur pirkstiem.

Hmm, a šis fakts gadienā nav burvju skolas 3. vai 4. gada patiesība, līdzīgi kā mēs skolā apgūstam Pitagora teorēmu vai elektrības pamatus var to, ka vielas iedalās vadītājos un dielektriķos, bet atsevišķos apstākļos parādās tādas īpašības kā supravadītspēja? Nu ok, ierindas burvis šādas lietas varbūt arī varētu neatcerēties, bet ne jau briljantais Voldijs?

Iesūtīja: elina23 ; laiks: 24.08.2012 23:27

Man šķiet, ka Voldemortam nebija nekāda sakara ar to Harija izglābšanos Malfoju muižā. Tā bija viņu nāvēžu kļūda. Vispār, Voldemorts būtu ieguvis vēl lielāku varu ja nebūtu licis saviem nāvēžiem tvarstīt Hariju. Vajadzēja saprast, ka Harijam būs jāiegriežas Cūkkārpā. Vēl liela kļūda bija tā nāves zižļa meklēšana. Kamēr viņš to zizli meklēja, viņa nāvēži palika arvien nespēcīgāki un iedomīgāki. Voldemorta kļūda bija pļaušanās uz nāvēžiem, zižļa meklēšana ( vispirms bija jātiek galā ar Hariju un tad var meklēt to zizli), augstprātība( nevajadzēja horkrustus glabāt savās bērnības uzturēšanās vietās ja zināja, ka Dumidors tik daudz par viņu zin), ātrās dusmas un karstasinīgums ( situācijas nenovērtēšana).
Varbūt kļūdu vaina meklējama horkrustu iznīcināšanā. Potera 1., 4. un 5. grāmatā stratēģisku kļūdu nebija ( vismaz no Voldemorta puses, ne)

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 25.08.2012 08:21

Jāatceras, ka tā bija Malfoju muiža. Viņi cīņassparu jau bija zaudējuši. Un Bellatrise bija bīstama, bet psiha (tātad nerīkojās pārlieku adekvāti).

Par plūškoka zizli — ceturtajā grāmatā Voldijs bija mēģinājis Hariju novākt pats ar savu zizli, un tas neizdevās, tāpēc viņš sāka meklēt zizli, kurš darbiņu paveiktu. Būdams ignorants vientiešu jautājumā viņš tā arī neaizdomājās izmēģināt aviācijas ložmetēju vai mīnētas lamatas.

Iesūtīja: Hermaine ; laiks: 31.08.2012 19:16

He, he, diez kas būtu, ja Hariju kādā grāmatā, teiksim uz Dzīvžogu ielas, vienkārši notriektu mašīna? Vai arī tad Voldis mistiski atslēgtos līdz brīdim, kamēr Harijs izdomātu, ka jānāk atpakaļ sadot šim pa pakaļu?

Bet ja par nopietnākām lietām, tad, manuprāt, Volda vislielākā kļūda bija paļauties uz to, ka viņš ir uzveicis nāvi kā tādu ienaidnieku; kļuvis pārāk pašapzinīgs, ka viņš nekad vairs nespēs nomirt - kā viņš pats 1. grāmatā sajūsminājās, ka viņš pat nebija ne sīks spociņš, ne vissīkākais rēdziņš, bet tomēr bija dzīvs. Viņš jutās kā varenākais cilvēks pasaulē, viņš - kurš aizgājis vistālāk pa nāves taku. Un tieši tāpēc viņš nebaidījās, ka Dumidors tik daudz par viņu zina un saprata, kur atrodas lielākā (!) daļa no horkurstiem. Pat tad, ja Dumidors iznīcinātu kaut 5 no tiem, 1 paliktu vesels un viņš turpinātu savu nožēlojamo dzīvi kā niecīga dvēseles daļa, viņaprāt, visvarenākās dvēseles daļa, kāda mitusi šajā pasaulē. Turklāt Dumidors nekādi nevarēja zināt par pazudošo Kraukļanagas diadēmu. Par to vispār neviens nevarēja zināt, jo nevies nebija tik gudrs, lai atcerētos mirušos...

Tāpēc nāvēži bija vien labi paklausīgs instruments viņa rokās, kas nokārto visas netīrās lietas, kamēr Voldis pats nododas svarīgajām lietām - stratēģijai, intrigu vīšanai un noslēpumu risināšanai. Būtībā Harijam viņš uzmanību pievērsa tikai tādēļ, ka Voldim savas reizes 3 līdz viņa atdzimšanai nebija izdevies šamo nomušīt un Haris bija kļuvis par tādu kā antiVoldemorta nometnes simbolu, kas saprotams, bija jāzinīcina tikai tādēļ, lai grautu šīs nometnes morāli.

Tā kā, Volda kļūda pilnīgi nekādi nevarēja būt paļaušanās uz kādu citu, piemēram, nāvēžiem, jo jāatceras, ka viņš ir individuālists, kas gadu desmitiem ir trenējies apspiest jebkāda veida emocijas, tādēļ viņa sagrāves iemesls ir tikai un vienīgi iedomība.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 31.08.2012 20:34

Vai kaut vai algotus urlas ar beisbola nūjām - par ko līdzīgās tēmās esmu cepies jau agrāk.

Uz Voldiju var attiecināt, tikai drusku citā kontekstā, Deila Dentona atklāsmes vērto citātu iz filmas `Pineapple Express` (rekomendēju noskatīties, btw, ļoti veselīgi un uzjautrinoši):