Pavediena drukājamā versija

Iesūtīja: Zobena iznēsātājs ; laiks: 25.05.2005 16:30

Kaut kur tālā vietā,citā dimensijā,ja to varētu saukt par dimensiju,ir pasaule,maģiskā Selfīna.Tajā dzīvoja cilvēki,enģeļi,elfi un citas maģiskas būtnes,gan ļaunas gan labas.Viņas visas dzīvoja harmonijā.To noturēja ļaunās būtnes un Labās būtnes, Gaismas spēki un Tumsas spēki (ievērot lielos sākuma burtus).Šī pasaule bija maģijas pilna,un ikviena lieta kas eksistēja,noturēja pie eksistēšanas citu,tā veidodama Mūžīgo Harmoniju.Pār šo pasauli valdīja desmit Dievi,desmit Elementu aizgātņi,kuri kopā ar Alohomoras Zīmēm veidoja Mūžīgo Harmoniju.
Gaismas spēkiem un Tumsas spēkiem katram piederēja piecas Alohomoras Zīmes,kuras arī papildināja viena otru.Viņas kopā bija desmit,senais skaitlis.
Bet tad viena no Zīmēm nozuda.Un arī otra zīme,kuru papildināja pirmā Zīme,nozuda.Mūžīgā Harmonija biju zudusi,pagalam.Gaisma ar Tumsu sanaidojās,Mūžīgās Harmonijas zuduma dēļ.Arī dieviPasaulei draud iznīcība,ja vien Viņi to neglābs.Kas ir šie Viņi,to neviens nezina,pat Viņi.Bet Viņiem ir jāglābj šī pasaule,ja ne,tad Visumu ietver Nekas,un arī fantāzijas vairs nebūs.Viņiem ir jāatgūst visas Zīmes no Nekā,lai Mūžīgā Harmonija atkal eksistētu.
Redzēdami,ka un Selfīnas sāk veidodies haoss un Harmonijas vairs nav,Dievi nolēma ka visiem Viņiem vajadzētu sapulcēties Dersīmas mežā.
tu esi viens no Viņiem,un tev ir sākumā jā iet uz Dersīmas mežu,bet tālākie piedzīvojumi būs aizrauroši...


OOC-Jums visiem tagat ie savstarpēji jāiepazīstās. Šobrīd Jūs atrodaties pie Selfīnas lielākās upes lejteces Milango. Ceļojums varēs sākties kad visi būs iepostojuši pirmo (vai vairāk) rakstu/rakstus. Uz priekšu! Mēs ar Aureliu patēlosim arī dažas blakus būtnes kuras jūs sastapsit.


(Atvainojos, ka spēle sākās tik vēlu. Man LightAngel atsūtija PZ ka jau ir sūdzības. Sorry, ka tik vēlu. Viņš tagat deva ziņu, lai sākam.)

Iesūtīja: maksligais_intelekts* ; laiks: 25.05.2005 17:13

Sandra lepni un izsmalcinaati ar plikaam kajam gaja pa slapjo zaali liidz Selfiinas upei vicinot palaidniigi patagu.
vinjai nebija papratam , ka vajadzeeshot darboties komanda.
vinja lepni paceela degunu gaisa un skatijas talumaa.

Iesūtīja: buffy ; laiks: 25.05.2005 17:25

Silvija drumi pastaigajas gar upi.Atmetusi savus garos matus sieviete velreiz parlukoja apkartni.Es ceru ka seit nebus neviena elfa.Sieveiete drumi nodomaja atceredamas ieprieksejo negadijumu

Iesūtīja: dragon_warrior ; laiks: 25.05.2005 19:59

adrija leenaam gaaja gar pashu krastu. viegls veejinjsh puuta sejaa un plivinaaja pagaros, gaishos matus. vinja ieklausiijaas veeja shalkaas koku lapotnees. chabonja visu laiku kaut ko staastiija. adrija pieveera acis.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 26.05.2005 07:58

Varimands lēnām soļoja uz satikšanās vietu, viņu nestrauca domas, ka varētu nokavēt. Neviens nekad nespēja atnākt laikā, nu labi ar dažiem izņēmumiem.
Nonācis pie mērķa, vampīrs pamīnēja nu kā tad, acīmredzot visi nebija vēl ieradušies. Piegājis pie upes un uzmetis vienaldzīgu skatienu cilvēkiem un mazlietiņ ieinteresētu dēmonam, viņš atspiedās uz savas nūjas un sāka vērot mūžam nemierīgos ūdeņus.

Iesūtīja: dragon_warrior ; laiks: 26.05.2005 08:20

adriana atveera acis, un iisu mirkli neko neredzeeja. saule bij apamatiigi apzhilbinaajusi. vinja ieveeroja, ka sheit jau esosho buutnju pulcinjam pievienojies veel kaads. pavirshi nopeetiijusi to, vinaj secinaaja, ka tas vareetu buut vampiirs. tad vinja atkal aizveera acis un klausiijaas.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 26.05.2005 08:27

darina bija iemērkusi kājas upē un tagad raudzījās debesīs.Mākoņi slīdēja pār galvu un Viņa izbaudīja jauko dienu.Darina klausījās putnu čivināšanā bet tās viņai nepatika.Vislabāk viņai patika sēdēt klusumā.

Iesūtīja: Zobena iznēsātājs ; laiks: 26.05.2005 12:37

Adrianai pēkšņi uz kājas uzšļakstijās mazliet ūdens no upes. Ūduns bija vēss. Tas uzšļakstijās arī viņai bišķiņ uz sejas. Debesīs no mākoņu pārsuga paradijās gaiša saulīte.
Maju! Ieņaudējās kāds noklīdis kaķis, kas paskrēja visiem garām.

Iesūtīja: Kaķurēgs ; laiks: 26.05.2005 14:08

Lora nedroši gāja gar upes krastu. Pa galvu šaudījās dažādas domas - kādi būs jaunie biedri, vai viņi mani pieņems, cik viņu būs, kur būs jādodas, kāpēc viņa vispār bija izvēlēta? Lora mājas pameta reti un nelabprāt. Lielākoties tādēļ, ka tur dzīvoja vairāki, dažādu sugu dzīvnieki. Viņai bija žēl tos pamest. Tagad tie bija atstāti drošās rokās, vienīgais no vsiem, ko viņa paņēma bija uzticamais suns Munera, kurš Lorai sekoja pa pēdām lai kur viņa ietu. Lora pacēla galvu un paskatījās uz priekšu. Tur jau daži stāvēja, iespējams - viņas nākamie ceļa biedri.

Iesūtīja: Zobena iznēsātājs ; laiks: 26.05.2005 15:52

Silvij Silvija gāja tālāk. Pēkšņi viņai sejā iepūta mazliet smilšu. Viņa piemiedza acis.

Pie Darinas pieskrēja melnais kaķis kurš bija nobiedējis Adrianu. Tas bija melns. Mjau! tas atkal ieņaudējās.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 26.05.2005 16:01

O,kaķītis!No kurienes tu te uzradies mazais,melnais mīļumiņ?Darina noglaudīja kaķīti un tas iemurrājās.Darina saudzīgi paņēma kaķi un ielika to sev klēpī.Kaķēns apgulās un Darina turpināja to glaudīt.Darina paskatījās apkārt.

Iesūtīja: Zobena iznēsātājs ; laiks: 26.05.2005 16:32

Darinai kaķītis mierīgi sēdēja klēpī. Pēkšņi tas nemierīgi salēcās un izmuka no ciņas tvēriena. Pūta jauks un maigs vējiņš, kas bija ļoti patīkams.

Iesūtīja: Zobena iznēsātājs ; laiks: 26.05.2005 16:56

Varimands vēroja ūdeņus. Tie viļņojās nemierīgi, tikai vienīgais kas šinī apkārtnē bija jauks bija spīdošā saulīte. Varimands skatijās uz pulciņu.

Lorai pūkšņi pie mutes pielidoja kāds parazīts. Tas bija ods. Lora to skaidri nevarēja saskatīt.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 26.05.2005 18:27

Satīna devās uz vietu, kur viņai vajadzēja būt jau pirms dažām minūtēm. Elfa steidzās un reizē nesteidzās. Viegliem soļiem gandrīz neskarot zemi un nenoliecot pat zāles stiebru viņa traucās uz lejtecis un tomēr ik pa brīdim apstājās paklausīties burvīgajās putnu balsīs.. Satīna bija ģērbusies gluži ikdienišķi, viņai nebija teikts kādēļ jāsatiekas, tādēļ skaistule bija tērpusies vien viegli bēšā un gaisīgā tērpā, kas izcēla viņas porcelāna krāsa ādu un pasvītroja zilās, strautu ūdeņiem līdzīgā acis.. Straujas, jaunavīgas, bet mūžvecas. Tumšie mati noplīvoja ikkatrā vēja dvesmā un straujāk veiktā solī apvijot slaido kaklu un noglaudot seju. Ieraudzījusi pārējos viņa saprata, ka nonākusi, kur vajag. Netālu no upes viņa nosēdās zālē. Viņa izskatījās apbrīnojami trausla, bet to, kas bija viņā iekšā, kas vairāk par noburošu daili, to saskatīt spēja vien acīgākie no acīgākajiem. Satīeni škita, ka jāparbauda cilvēki ar kuriem viņa satiekas.. Elfe savas pārējās mantas bija atstājusi tālāk no upes krūmājā.. galu galā, ja ievajadzēs varēs paņemt vēlāk, bet nav jēgas uzreiz ierasties kā jau pieredzējušai ceļiniecei.. No viņas maigajām lūpām izlauzās klusa nopūta.. Nopūta, kas lika kādai asarai kaut kur tālu, jo tālu no šīs vietas noritēt.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 26.05.2005 18:55

Ai kaķukiņ!Neaizej vēl! Darina piecēlās un devās klusām klāt kaķim.Taču viņa nepaspēja to satvert.Taču kad Darinas sejā iepūta maigais un liegais vējiņš viņa atkal ļāvās atpūtai un nogūlās turpat zālītē.Nāca miegs.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 26.05.2005 19:27

Satīna ievēroja, ka acīmredzot neviens viņu nav pamanījis. Tas gfan nebija nekas neparasts, kā jau elfa viņa gāja ļoti klusu un gandrīz neskarot zemi, saplūstot ar vēja šalkoņu. Vēl brīdi pavērojusi pārējos Satīna nolēma tomēr sasveicināties - dod ziņu par sevi. Gluži neapbruņota elfa nebija, sprādze, kas šķietami saturēja matus nemaz nebija sprādze, bet maziņš (ATD pavedienā) redzams durklītis ar sarkanu akmeni galā. Satīnai šķita, ka pareizi, ka no sākuma viņa izlēma ierasties, kā elfu daiļava, jo galu galā ceļotāju drānās var ietērpties kuru katru brīdi, vai precīzāk, tās bija zem šīs kleitas, kura bija gara, garāka par Satīnu. Šī kleitiņa, kas bija austa elfu zemēs un rasmīgu audēju darināta viegli plivinājās vējā un nedeva manīt, ka tām apakšā ir peč skata nedaudz pasmagāks ceļinieku tērps, lai arī kā jau elfu drānas tas bija smalks un viegls audums, kurš viegli pielīdzīnājās apkārtnei.
Sveiki..
Ne klusu, ne skaļi dzidrā balsī, kas atgādināja kalnu strautu, kuršs jau gadsimtiem ilgi laužas cauri klintij, kā Satīna cauri dzīvei, viņa noteica likdama manīt, ka atrodas te.

Iesūtīja: buffy ; laiks: 26.05.2005 19:29

Kad Silvija atvera acis no putekliem vinja pamanija ka ir pienakusi vairaki cilvkei/butnes.Uzmanigi nopetijusi pienakosos jaunas sievietes skatiens apstajas pie kadas nelielas butnes(Santina) un doams iekleidzas.ELFS!.Uzreiz atminja atraucsas pedejie notikumi ar sim radibam

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 26.05.2005 19:43

OOC:: Aptuveni 180 cm gara un 2589 gadus veca elfa un neliela?

Satina ar vērīgo dzidro acus skatienu trpināja pētīt visus klātesošos. Neviens nepaslīdēja garām slaikās būtnes skatienam. Daiļavas skatiens apstājās pie Silvijas. Viņa vērīgi lūkojās SIlvijai acīs itkā domātu izdedzināt ar skatienu viņai galvā caurumu. Elfiem piemīt spēja sarunāties domās, tiesa tikai ar saviem ciltsbrāļiem un arī tikai augstākajiem elfiem. Satina šo gan bija mācījusies, bet šajā gadījumā tam nebija nekādas jēgas vien vērīgais un šķiet pārlieku atvēsinošais skatiens viesa domu par to, ka Satina lasa domas, kā gan nemaz nebija. Viņa varēja vien nojaust, ko kāds domā, sajust dabas svārstības, bet neko vairāk.

Iesūtīja: Leerlaufo ; laiks: 26.05.2005 19:47

Kaut kur uz īsu brīdi nočabēja koku lapas un saviļņojās gaiss, bet tūlīt viss jau atkal norima. No kāda koka zariem uz sanākušajiem nolūkojās divas, spoži violētas acis, kas dega neparastā dedzībā un velmē riskēt, piedalīties, piedzīvot. Šis skatiens ar neviltotu interesi nopētīja visus, kas vien bija klāt- it īpašu uzmanību pievēršot melnajam kaķim, kas uzbāzās kādai tumsas elfietei. Jeb pareizāk- tumsas elfiete uzbāzās viņam.
-Liec kaķēnu mierā! atskanēja salta, uzstājīga balss, kas nāca no tā paša krūma, kur bezbēdnīgi spīdēja spožās acis.
-Lai skrien! tā vēlreiz izsaucās un kaut kas nobūkšķēja uz zemes, augsto, skaisto koku priekšā. Tur uz visām četrām piezemējusies bija jauna, ņipra kaķmeitene. Viņa droši piecēlās kājās un astei jautri dancojot pienāca pie Darinas.

Iesūtīja: Zobena iznēsātājs ; laiks: 26.05.2005 19:50

Sveika! Teica Hiliss
Vai Tu šeit kādu pazīsti? Viņš jautāji Satinai.
Pēkšņi viņai uz pleca uzlidoja kāds balodītis, kurš bija dīvains. Tam bija zelta spalva galvvidū. Tas bija skaists. Viņš vizēja saules gaismā.
Hiliss bija ļoti apmulsis par to.
Kas tes par putnu?

OOC-Hiliss ir mans tēls un viņš daudz neatšķirās no pārējajiem.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 26.05.2005 19:55

Sveiki, sveiki..
Dziedoši atbildēja Satina..Viņas blass likās klusa, ka to tikk tikko varēja atšķirt no pārējiem dabas trokšņiem, taču tā bija un palika skaidri sadzirdama, kura sadzirdēta izgaisa tālumā.
Nē.. Ja es kādu pazītu es būtu piegājusi pie šī kāda.
Satina noteica. Vēja brāzmas maigi glāstīja seju un saulīte sildīja.
Diena ir pārāk jauka, lai jauki turpinātos..
Satina nodomāja, taču to neizrādīja. Viņa gan centās būt optimiste, taču, ko lai padara, ja rodas nelaba nojauta.
Tas ir skaists putns.. Tiku par to lasījusi, taču allažiņ aizmirstu, kad ievajagās..
Viņa domīgi noteica.. Vai tiešām kāds spētu iedomāties, ka šī slaikā būtne bija spējīga uz ilgiem un gariem klejojumiem un ka viņai bija vairāk kā 26 gadsimtus jauna?

Iesūtīja: dragon_warrior ; laiks: 26.05.2005 19:59

adrija veeroja savu slapjo iikshkji. peec kaada brizha vinja izdzirdeeja sveicienu, un veel peec mirklja jau bija iesaakusies saruna. vinja pagrieza galvu pret runaataajiem, bet klaat negaaja. sirdi nedaudz sazhnjaudza nezinja par sevi. meitene papurinaaja galvu, lai atkratiitos no shiim domaam, un palika staavam uudens malaa.

Iesūtīja: TaureņmeiteneAur' ; laiks: 26.05.2005 20:05

Balodītis paskatījā uz Hilisu,un zeltainā spalva pākrāsojās par parastu baltu spalviņu.Balodītis pacēlās spārnos,un uzlidoja uz tuvējā ozola zara,un sāka skaisti dziedāt.Viņš jautri vīteroja,bet,ja rūpīgi ieklausījās,varēja dzirdēt šādus vārdus:

Es esmu putniņš Lilīgais,
Tik skaisti zeltaini krāsainais,
Varbūt mazlietiņ lielīgais,
Jo esmu no meža Sirītnas!

Ne katrs to varēja dzirdēt,tikai daži.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 26.05.2005 21:22

Darina nopētīja priekšā stāvošo kaķmeiteni un sniedza roku:Darina!Jūs būtu....? viņa gaidīja atbildi un nemaz nedomāja par rokas nepasniegšanu.Tas viņai bija pieņemts,ka sasveicinoties un iepazīstotoies sniedz roku.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 27.05.2005 08:24

Vampīrs palūkojās uz pulciņu un saviebās, elfi, kaķi un cilvēki. Visumā jaukas būtnes, jaukas būtnes, Varimands nošņācās. Un kas šeit vispār bija noticis. Viņš piegāja pie Hilisa, jo izskatījās, ka viņš varētu varbūt kaut ko zināt.
"Tumsas sveicināts!" piegājis tumsas enģelim klāt, viņš ierunājās saltā, vienaldzīgā balsī, "Varbūt tu varētu paskaidrot, kas te notiek?"

Iesūtīja: Kaķurēgs ; laiks: 27.05.2005 11:14

Lora bija nonākusi pavisam netālu no vietas, kur bija sapulcējušies pārējie. Būdama pārāk kautrīga, lai uzsāktu sarunu, Lora neko neteica, tikai aplūkoja katru atnākušo. Tur bija dažādu rasu pārstāvji, pat kaķcilvēks. Njā... pulks ne pa jokam viņa nodomāja. Te Munera metās uz priekšu, sķaļi rūkdams un riedams, suns metās uz kākcilvēka pusi. Suņa acīs dzalkstīja savādas liesmiņas. Ātri attapusies Lora skrēja sunim pakaļ.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 27.05.2005 17:46

Satina ieklausoties saprata putniņa dziedāto un pasmaidīja.. Par spīti gariem klejojumiem elfa nebija zaudējusi spēju izjust prieku dzirdot vienkāršu klusu dziesmiņu. Ieraudzījusi vampīru Satina uz brītiņu aizvēra acis, taču nekā citādāk savas aizdomas neizrādīja. Tumšā matu cirta noviļņoja gar seju, bet viņa klusēja. Viņai bija jau sākusi iepatikties saruna ar enģeli, taču tas bija apklusis.
Tu man nenosauci savu vārdu..
Glāsmainā balsī pavēstīja Satina un ar vērīgu skatienu pievērsās atkal Hilisam.

Iesūtīja: buffy ; laiks: 27.05.2005 17:50

Silvija kadu britinju turejas atstatus no parejiem.Tomer saprata ka ilgi ta nevares darit tapec piegajusi barinjam klat sieviete klsui notieca.Sveiks.Tad uzmetusi neduadz aizdomigu skatu elfietei Slvija vel nopetija parejos

Iesūtīja: dragon_warrior ; laiks: 27.05.2005 18:48

adriju no paardomaam izraava balsis. vinja jutaas nedaudz paarsteigta, ka reizee ar vinju sheit sanaakushi tik dazhaadas buutnes. vinaj pagriezaas pret tiem, ieintereseeta, ko vinji dariis.

Iesūtīja: Zobena iznēsātājs ; laiks: 30.05.2005 18:21

Visi kas stāvēja pie upes sadzirdēja kādu balsi. Tāda kā klusa dziedāšana. Tā skanēja kā šūpuļdziesma.
Dūūūū... Dūūūū... Tā skanēja.
Visi bija ļoti apjukuši un Hiliss pat mazlietiņ izbijās.
Pēkšņi noslēpumainā balss pazuda.

Iesūtīja: Leerlaufo ; laiks: 30.05.2005 19:31

Kaķmeitene nopētīja savu uzrunātāju ar vērīgo, violēto acu pāri un klusi noņaudējusies pasniedza pretī rokasspiedienam savu spēcīgo ķepu.
-Madžesko Rāma. viņa strupi un diezgan lepni noteica un pievēra spožās acis.
Pēc neilga brītiņa kaķmeitene uzjautrināti pasmaidīja un zibenīgi savicinājusi asti piebilda:
-Jūsu vietā es uzmanītos ar kaķiem. Ar mums nekad neko nevar zināt.

Iesūtīja: Zobena iznēsātājs ; laiks: 30.05.2005 19:46

Sāka pūst diezgan pastiprs vējiņš.
Nu varbūt iepazīsimies? Hiliss jautāja. Mani sauc Hiliss.
Viņš pieliecās un pakasja labo kāju.
Au! Man iekoda ods!

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 31.05.2005 08:00

Varimands paskatījās uz tumsas enģeli - viņš bija ignorēts. Nu labi, vampīrs nebija no tiem, kas lūgsies, lai kaut ko pastāsta. Un tā dziedāšana, tā mazliet bija viņu apmulsinājusi, bet vampīrs ātri saņēmās un mazliet atkāpies, palika neuzkrītoši vērot pārējos.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 31.05.2005 09:52

Darinai sašaurinājās acis. Nu protams ja māk ar kaķiem apieties. Bet es jums piekrītu. Darina vēljoprojām vēroja šo kaķmeiteni un viņas kustības. Darina pasmīnēja. Tad viņa novērsās bet jautāja: Vai zināt, man lieka ka tas kaķīts bija jūsu. Vai ne?

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 31.05.2005 12:47

Satina viegli saurauca pieri, bet tikai uz brītiņu. Viņa biegli, zīdainajam tērpam nošalcot piecēlās kājās.
Es biju domājusi, ka Tumsas engeļi ir izturīgāki, bet nu..
Viņa nodomāja vērojot Hilisa reakciju uz odu.. Matu cirta aizplīvoja sejai priekšā, bet tikai uz brītiņu, gluži kā šaubas, kas uz mirkli apmāca viņas prātu. Viņa nolēma vēl brītiņu palikt šajā zīžainajā tērpā pirms atklāt savu ceļotājas tērpu - tās bija bikses, kuru audums bija maigs, bet izturīgs kā samts, bet krāsa lāsumaina un ar apkārtni saplūstoša, jaka bija gluži tāda pati, bet blūzīte zem jakas bija gaišzaļgana no patīkama materiāla.Bet tas viss bija zem zilganā, plīvojošā tērpa.
Anne Eleonora Nefrīte Satīne le Sanatine
Satīna nosauca savu vārdu. Viņai likās, ka visi tāpat sapratīs bez frāzes "mani sauc.."

Iesūtīja: dragon_warrior ; laiks: 31.05.2005 18:54

adriana iisti nesaprata, kaapeec jaaiepaziistas, taadeelj klusi staaveeja malaa. aciis viideeja nenosakaama izteiksme.

Iesūtīja: Zobena iznēsātājs ; laiks: 01.06.2005 10:44

Dīvainā balss atkārtojās vēl kādas vairākas reizes.
Vējš sāk pūst stiprāk, mums kautkur ir jāpaslēpjās. Iepazīšanās laikam nesanāks. Ieskriesim tajā klints alā, kas stāv tur blakām. Mums jāpatverās, jo pēc manām domām var sākties vētra. Hilis norādija uz alu kas bija aiz lielā koka.
Ala bija diezgan izskalota, kānekā tā atradās upes krastā un viļņi to varēja sabojāt.

Iesūtīja: TaureņmeiteneAur' ; laiks: 01.06.2005 11:01

Selīna domīgi klaiņoja pa mežu.tagad bija saulains,bet vējš sāka pieņemties spēkā.Tālumā bija skaista upīte,to Selīna zināja,un pašlaik viņa devās tieši uz turpieni.Atnākusi pie tās viņa ieraudzīja dažādu būtņu pulciņu.Tākā tas izrādījās interesants Selīna priecīgi teica
-Sveiki!Mani sauc Selīna.

Baltais balodītis atkal iedūdojās.Tagad varēja saprast,ka dīvainā skaņa nāca no viņa.
-dūūū,dūūū...
Viņš dobji dziedāja.

Iesūtīja: Leerlaufo ; laiks: 01.06.2005 14:32

Madžesko arīdzen pasmīnēja, tikai ar savādu aizrautību, it kā emociju izteikšana viņai sagādātu neaprakstāmu baudu un prieku.
-Nē, kaķis nav mans. viņa klusi piezīmēja un pakāpās pāris soļus atpakaļ, lai pēc iespējas labāk varētu nopētīt savu sarunu biedreni.
-Jocīgs eksemplārs, patiesi. Būs vērts, būs vērts... kaķmeitene jautri nodomāja un savicināja savu oranžo asti, lai apliecinātu, cik jautras un pārdrošas domas tagad domā. Viss viņas augums izstaroja velmi izcelties, velmi cīnīties par saviem uzskatiem, bet it īpaši to parādīja viņas acis- spožas un drosmes pilnas.
Un tagad šīs acis aizslīdēja pie Hilisa.
-Ziniet, man nepatīk, ja mani komandē, tomēr izmirkt es arī netaisos. viņa skaļā balsī nosaucās un veikli nometās uz visām četrām. Ar vienu vienīgu, spēcīgu atvēzienu, Madžesko jau bija kokā un pārdroši lēkājot tuvojās alai, uz kuru Hilis bija norādījis.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 01.06.2005 15:49

Vēl viens elfs, Varimands sarauca pieri. Viņš lēnām cienīgā gaitā tuvojās alai, liekamies nemanām baloža dūdošanu. Tā viņam jau sāka krist uz nerviem. Vampīrs nemaz nesteidzās, vētras viņam patika, tomēr samirkt nebūtu labi.

Iesūtīja: dragon_warrior ; laiks: 01.06.2005 19:21

adrija domiigi veeraas debesiis. kaapeec vinjai ar kaut kaadiem sveshiniekiem jaadodas alaa? izskatiijaas, ka arii vinji viens otru nepaziist. adrianai patika lietus, bet debesis jau kljuva tumshas, solot pamatiigu veetru. ar roku sataustiijusi savu loku, vinja apnjeemiigi tuvojaas nelielajam pulcinjam. meitene uz mirkli saminstinaajaas ieraugot vampiiru, bet nedrosho izteiksmi aciis tuudalj nomainiija paarliecinaatiiba. aareeji nemanaami, bet vinja bija gatava jebkaadam uzbrukumam. piesardziiba nekad nenaaca par ljaunu. vinju atbaidiija arii tumsas engjelji, tomeer, ja jau liktenis bija vinju sheit atvedis, tad jau tam bija iemesls. ja arii tas bija adrianas naave. tas gan skjita shajaa briidii kaut kaa neticami, bet piesardziibu meitene, tomeer, neatmeta.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 01.06.2005 19:30

Satīna sāka apdomāt situāciju.. Lietus viņai patika un šā vai tā drīz nāktos to kleitu vilkt nost. Elfa sarauca pieri.. Negribējās kustēt ne no vietas, bet izejas nebija. Viņa piecēlās kājās.
Es atgriezīšos.
Viņa melodiski noteica un nozuda tajā pašā vietā pa kuru bija parādījusies. Viņa nolēma doties nelielā pastaigā pa apkārtni. Kad bija tikusi krietnu gabalu prom klieta tika salocīta, tā aizņēma brīnum maz vietas un ielikta somiņā, ieroči, kas bija krūmos tika pielikti pie bikšu jostas. Viņa nolēma izmest vēl mazu izlūklīkumiņu pirms atgriezties.
Ja nu nāk vēl kāds.. Nē kompānija jau skaista.. Vampīri, tumsas enģēli, runči.. Cilvēki..
Viņa nodomāja. Viņa bija atgrizusies.. VIņa sēdēja pakalniņā netālu no kokiem atstatu no pārējiem. Interesanti vai tie būtu viņu pamanījuši, bet Satīnu tas pārāk neinteresēja. Viņa vēroja viņus, pagaidām tie bija pilnīgi nekaitīgi viņai, tā ka šovs kleitā nebija nepieciešams, taču pārvilkt kleitu pa virsu nemaz neprasīja ilgu laiku, brīnums, ka viņi nebija pamanījuši, ka zem kleitas ir ceļa drānas, taču.. Ko gan varēja gaidīt no enģeļa, vampīra, runča un cilvēkiem?

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 01.06.2005 19:57

"Nu ko...laikam jau jāiet līdz!" Darina nodomāja un pavirzījās tuvāk alai. Nonākusi tai jau tuvāk viņa cik vien varēja, ielūkojās tajā iekšā. "Kaut kāds murgs." Darina sapīkusi nodomāja un paskatījās uz Madžesko piemiegtām acīm. Atcerējusies kaķmeitenes vārdus viņa nodomāja ka šī būtne varētu būt augstprātīga.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 01.06.2005 20:14

Vējš plivināja tumšos matus, bet mūžseno strauta ūdeņu acis modri vērās apkārt. Šķērsām paār plecu uz muguras atradās loks un bultu maks, bet pie sāniem zobens un pie jostas dunči. Ieroči nebija smagi, tie bija elfu veidoti un kalti un nevisa masīvu un smagnēju izskatu, tur laikam pie vainas bija arī maki, kuros tie bija, jo elfu audums bijal lāsumains un apkārtnei pielāgojošs.. Satīna atbalstīja elkoņus uz ceļiem, bet galvu uz delnām.. Viņa gaidīja lietu.. Vērojot pārējos viņa pašūpoja galvu..
Vai te maz ir kāds.. Kāds saprātīgs..
Viņa no domāja. Viņa apzinājās, ka šādi domāt ir visai nejauki, taču elfa jutās saskumusi..
Varbūt lietus aizskalos manas skumjas..
Viņa nodomāja, tiesa, bija muļķīgi cerēt, ka kāds ko izdarīs tavā vietā.. Elfai nepatika paļauties uz citiem, simtiem gadu viņa bija paļāvusies vienīgi uz sevi.. Viņas tuvākie draugi.. Nebija vērts par to tagad domāt..
Vismaz te ir vēl viena elfa..
Viņa nodomāja. Viņa atradaās šeit, jo te gribēja atrasties, ceļš, kuram viņa tagad sekoja veda šurp, tiesa, viņa nebija cerējusi jel kādu te sastapt.

Iesūtīja: Zobena iznēsātājs ; laiks: 02.06.2005 09:10

Mjau, atkal ienaudejas kakis kas bija no Darinas izmucis.
Kur tas bija palicis? jautaja Hiliss
Mani sauc Hiliss, ka jus? Es jus nevienu nepazistu tapec man butu prieks iepazities. Hiliss pagriezas pret parejiem.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 02.06.2005 17:50

Satīnas nopūtās. Ar savām elfu ausīm viņa ļoti labi dzirdēja, ko teica tālāk - ielejā esošie radījumi, būtnes. Hiliss jau kuro reizi atkārtoja vineu un to pasu..
Vai viņš tāds ir viens, vai es tiešām esmu kļūdījusies attiecībā par Tumsas enģeļiem?
Satīna prātoja vērojot pārējos...
Nezinu.. Kristiāns bija gluži citādāks..
Viņa nodomāja, bet galu galā visi nevarēja būt vienādi.. Elfa palika sēžam kur bija. Viņai negribējās iet kopā ar baru, taču lietu viņa vēlējās sagaidīt šeit. Viņa nebija untumaina, taču būtnes viņai tik vienkārši vis neiepatikās..
Augstprātīga kaķene, sieviete, tāds khm.. enģelis, stīvs vampīrs - vai tiešām jau dabūijis savu mietu sirdī un krucifiksu uz zārka? Elfa.. Valars vien zin no kurienes.. Un vēl daži ne šādi ne tādi..
Satīnas domas par klātesošajiem nebija nekādas augstās. Tiesa, viņa tās paturēja pie sevis - kāda jēga kā tādai vientiesīgai nelgai visiem izrādīt savas domas? Turklāt zināmā veidā viņa centās apvaldīt savas domas un nebūt tik augstprātīga, taču elfa mūžā bija daudz pieredzējusi un no sirds cerēja, ka šis iesācēju bariņš ilgi nebūs viņai biedros.

Iesūtīja: Milēdija Vintere ; laiks: 03.06.2005 01:18

Bija tāda sajūta it kā viņš parādījas ne no kurienes. Vienkārši pienāca un apstājās. Viņš nevienu neuzrunāja un ne ar vienu nesasveicinājās. Viņš tiki tukši un klusu vēroja vis kas notika. Ko viņš gaidīja? Uz ko cerēja? tas nevienam nebija zināms atskaitot viņu pašu. Viņa seja bija aizsegta ar apmetņa kapuci un nebija saprotams, pat pie kādas rases viņš pieder. Tā nu viņš tur stāvēja...

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 03.06.2005 08:17

OOC: Selduīna, labais vampra raksturojums

Varimands vērīgi nopētija klusējošo pienācēju. Ar katru brīdi vampīrs jutās arvien īgnāks un īgnāks un bija jānotiek brīnumam, lai viņam iepatiktos šī raibā kompānija. Bet tāds nenotiks,pateicoties šiem te... Vispār, kas te notiek, kāds salidojums vai? Vajadzēja arī izvēlēties doties uz šo pusi... atbalstījies uz sava ceļa spieķa, Varimands raudzījās tālumā un acis viņam piemiedzās domājot.

Iesūtīja: Zobena iznēsātājs ; laiks: 03.06.2005 09:21

Kā tevi sauc? Tu šeit tikai tagat uzradies! Kas tu tāda esi? Hiliss nopētija puisi no galvas līdz kājām.
Hmm.. Tāds drosmīgs.. Hiliss domāja.
Viņš novērsās no viņa un pakasija kāju. Viņam pa galvu joza un skrēja visdažādākās domas. Viss bija juku jukām.
Kā tevi sauc? Viņš vēlreiz pievērsās jaunajam puisim, kurš nesen bija ieradies.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 03.06.2005 10:06

"Klausies, draugs!" tas izskanēja mazliet nievīgi, kad Varimands pievērsās Hilisam, "tev, kas blusas piemetušās, vai?"
Vampīrs nevarēja tik viegli aizmirst, kad šis tumsas enģelis, kurš nemaz neizturējās, kā tumsas enģelim pieklājas, viņu bija ignorējis.

Iesūtīja: Zobena iznēsātājs ; laiks: 03.06.2005 10:13

Es nokritu šurpceļā un man ļoti sāp kāja. Hiliss iesmējās tajā pašā laikā saglabādams aukstumu acīs.
Jaunais ceļinies, kā tevi sauc? Viņš atkal prasija jauniņajam.
Hiliss pieliecās un notupās.
Tevi sauca Varimands vai ne? Viņš pievērsās vampīram
Šajā pulciņā tiktiešām būs sarežģītas personībias kā klusējošais jauneklis...

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 03.06.2005 10:18

"Hmmm, padomāsim," vampīrs laiski novilka, "Ja atmiņa mani neviļ, un esmu pārliecināt, ka neviļ, stādījies priekšā neesmu."
Tad viņš ar acīm ieurbās Hilisā: "Varbūt tad, tu būsi tik laipns un paskaidrosi, kāpēc tā domā?"

Iesūtīja: Zobena iznēsātājs ; laiks: 03.06.2005 10:24

OOC-Ups, atvaino, man šķita tajā vietā ar Selduīnu tu ieliki savu vārdu.
Es nezinu... Man vienkārši... Vienkārši... Es to vārdu iedomājos... Hiliss sāka apmult.
Va tad viņš nepateica savu vārdu? Šeit viss kļūst aizvien miglaināk...

Iesūtīja: dragon_warrior ; laiks: 03.06.2005 10:29

adrija staaveeja netaalu no vampiira un tumsas engjelja. tieshi tik netaalu, lai skaidri dzirdeetu katru vinju izrunaato vaardu. vinja vilcinaajaas. speeja veeja puusma sajauca adrianas matus. sakritiiba? hmm. vinja nesaprata hilisu, kursh likaas esam tumsas engjelis, bet iztureejaas kaa diivains cilveeks. druumais vampiirs gan nebija nekas paarsteidzhoshs. meiteni bija ieintereseejis sarunas iznaakums, un vinja stingi staaveeja nedaudz nomaljus. visapkaart bija iestaajies spiediigs klusums. tuvojaas veetra.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 03.06.2005 10:33

OOC: kam negadās

Lieliski, vienkārši lieliski, Hiliss izskatījās apmulsis, tas lika vampīram justies labi, bailes un nedrošiba viņu baroja tāpat kā asinis. Mmm, iedomājoties par asinīm, vampīra skats neglābjami pievērsās cilvēkiem. Taču tad viņš novērsās un pavēries atkal uz Hilisu pasmīnēja un, vienaldzīgi paraustījis plecus, noteica: "Cik neinteresanti, es jau domāju, ka tev piemīt gaišredzība."

Iesūtīja: Zobena iznēsātājs ; laiks: 03.06.2005 10:43

Gāišreģība? Nui nezinu. Nekad neesmu neko pareģojis Hiliss piecēlās ar lielu joni. Viņam bija apnikusi šī saruna. Viņš piegāja pie ūdens un mazliet nomazgāja rokas. Tad saujā paņēma mazlietiņ vēl un padzērās. Ūduns bija vēss un jauls. Tādam ieskarties bija ļoti patīkami.
Es sen nebiju redzējis tik tīru ūdeni. Tas ir tik dzirkstošs. Kā man tas patīk.
Atkal uzspīdēja saulīte. Lielos mākoņus kas pirms brīža bija debesīs vairs neredzēja.
Laikam šodien jābūt jaukam laikam. Hiliss klusu pie sevis nobubināja tā, lai neviens cits to nedzirdētu.

Iesūtīja: dragon_warrior ; laiks: 03.06.2005 11:25

OOC : eu, varbuut vajag izlemt, kaadi tad buus laikapstaaklji! kaapeec nebuus negaisa? un tik peekshnji jau savilkushies maakonji neizkliist!

Iesūtīja: Zobena iznēsātājs ; laiks: 03.06.2005 11:33

Labi, ka mākoņi pazuda. Tie mums aizpeldēja garām. Tākā es esmu tumsas eņģelis man par gaismu nav liels prieks. Hiliss drūmi teica.

OOC-Lūdzu atvainojiet par šo jucekli. Aurelia nemaz nepalīdz vadīt šo LS. Viņs teica, ka līdz negaisam ir jāpagaida. Tātad es visu izlaboju, bet viņa ir iepostojusi tikai divus rakstus.

Iesūtīja: Milēdija Vintere ; laiks: 03.06.2005 12:05

Viņš palūkojās uz nepazīstamo un viegli pamāja ar galvu atmesdamas uz atpakaļu kapuci...Zem tās atklājās jauns- relatīvi jauns elfs ar ogļmelniem matiem...
-Alonso...
Viņš bilda tikai savu vārdu.

Iesūtīja: Zobena iznēsātājs ; laiks: 03.06.2005 12:12

Sveiks... Hiliss norūca.
Kāpēc tu nokavēji? Viņš izlikās nepieklājīgs, jo nevēlējās daudz ar viņu runāt. Tikai uzzināt vārdu.
Nu tad svaiks mūsu pulkāāā-āāā-āāā!!! Hiliss iesaucās.
Viņš nobijās no viņa sejas, bet tad apjēdza, ka viņš ir tikai noņēmis kapuci.

Iesūtīja: Milēdija Vintere ; laiks: 03.06.2005 12:17

Patiesību sakot es neko nekavēju, jo vienkārši man šeit nebija jābūt, bet ceļojot garām nespēju noturēties un neapstāties, lai palūkotos uz jums...Pirmo reizi savos trīs tūkstošos ar astīti gados redzu tādu cirku!...
Viņš pilnīgi nopietni atbildēja

Iesūtīja: Zobena iznēsātājs ; laiks: 03.06.2005 12:21

Atvaino. Hiliss teica. Tad jau tev ir mums jāpiebiedrojas. Hiliss piecēlās un piegāja tuvāk Alonso nopētīdams viņu.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 03.06.2005 12:41

Varimands dobji iesmējās: "Kā rādās, tu, Alonso, esi trāpījis desmitniekā."
Cirks, tur nu vampīrs elfam piekrita un tāpēc pat uzrunāja vārdā, ko parasti nemēdza darī, ja neuzskatīja, ka sarunbiedrs ir tā vērts.
Taču tūlīt pat viņš nomierinājās un pievērsa savu skatu vienam no cilvēkiem.

Iesūtīja: Zobena iznēsātājs ; laiks: 03.06.2005 12:52

Pēkšņi Hiliss sajuta spēcīgas sāpes galvā.
Au!
No kurienes man tik traksas galvassāpes? Tādas man nav bijušas jau sen!
Hiliss atkas piegāja pie ūdens un padzērās.
Galva sāka atiet.

Iesūtīja: Milēdija Vintere ; laiks: 03.06.2005 12:52

Elfs brīdi svārstījās. bet tā kā viņa ceļa mērķis tā arī nebija skaidrs tad viņš pievērsās saviem sarunas biedriem.
-Uzskatīšu par īpašu pagodinājumu piebiedroties, tikai esiet tik laipni un atļaujiet, man nepiedalīties pašā cirkā...Viņš viegli pasmaidīja

Iesūtīja: Zobena iznēsātājs ; laiks: 03.06.2005 13:00

Jā, cirks nemaz nebija domāts. Hiliss pievērsās Alonso.
Tas jauneklis ir diezgan jēdzīgs.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 03.06.2005 18:51

Elfa joprojām sēdēja uzkalniņā. Viņa bija uzjautrināta, taču vairāk gan skeptiska ( atšķirībā no manis - personīgi..). Šķiet pateicoties elfu drānām un burvīgajiem Mežupju elfu audējiem, neviens nebija viņu pamanījis..
Kaut man tiešām nenāktos ceļot ar viņiem ilgi.. Kāds Valars mani dīdīja atstāt visus zirgus mājās?
Viņa nodomāja. Viņa perfekti dzirdēja visu lejā notiekošo un lai arī vienubrīd gandrīz sāka smieties savā burvīgajā balsī, kas skanēja kā naska strautiņa plūsma, viņa bija .. Viņa uzskatīja, ka situācija ir teju bezcerīga.
Burvīgi.. Ak tu redz ko? Vampīrs tomēr prot runāt.. Nevar būt i ne pāris simti gadu nepagāja.. Ne velti saka, ka nāve ir nākamais lielais piedzīvojums - viņš beidzot izglītojās.. Nenoliedzami pašizglītojās, bet nu tomēr.. Centies, nabadziņš
Viņa ironiski nodomāja.. Viņa apzinājās, ka domā netaisni un varbūt ne pārāk jauki, taču elfa bija daudz ko pieredzējusi un redzot šo bezcerībnieku bariņu..
Ar viņiem gan būtu jauki pavadīt nakti.. Kaķis izskrāpēs acis, Vampīrs apēdīs to cilvēku sievieti, kura noteikti brēks kā nesamnīga - tādas histēriķes jau ir viņas visas.. Enģelis droši vien kasīsies un vaidēs visu laiku par to, ka zeme ir TIK cieta un nevar pagulēt, es piktošos, bet tas sasodītais elfs, augstprātīgi sēdēs un vēros visus no augšas, kaut vai sēžot bedrē.. Tādiem tipiņiem padodas..
Viņa domāja.. Satīna mēdza būt pacietīga, bet šķiet pacietība ar gadiem bija gājusi mazumā, lai arī tas, ka viņa ļāva visam ritēt mierīgi savu gaitu bija zināma uzlabojuma pazīme, viņa bija līdzcietīga, taču ne tik augstprātīga, lai žēlotu klātesošos par viņu trūkumiem un viņa klusēja.. Jo negribēja laist pār lūpām savas domas, kas izraisītu jaunus strīdus.. Satīnai pietika ar dabīgās izlases pretiniekiem, lai tos vēl meklētu citur. Maiga vēja pūsma sakārtoja elfas matus, kā jau viss, kas nonāca saskarē ar elfiem arī daba uzvedās krietni - pārsvarā gadījumu.. Satīna mēīgnāja pārvarēt sevi un kārdinājumu pie sevis komentēt notiekošo.. Viņa bija pieaugusi un ... Nē, viņa bija pieaugusi un viss, viņa neuzvedīsies, kā mazs bērns un lai arī kā jau elfi spēja pielāgoties apstākļiem nepielāgosies un nekļūs tāda muļķe kā tie tur lejā.. Viņa nopūtās un loku un bultu maku no muguras noņēmusi nost nolika sev blakus un viegli aatgūlās zālē.. Viņu pamanīt būtu grūti.. Elfa vērās debesīs.. Cik gan ilgs laiks bija pagājis, kopš laika, kad viņa kā maza, lutināta elfu princesīte dejoja un dziedāja un mācījās no elfu viedajām grāmatām tēva pilī.. Ilgs laiks.. Nu viņa bija pieaugusi, bet lai cik simtus gadu viņa klejoja apkārt viņa neļāva savvaļnieciskumam, prastumam un arējai un iekšējai vulgaritātei ņemt pār sevi virsroku.. Viņa bija vieda, veca un augstdzimusi elfe un ne jau dānas viņu padarīja par to, kas viņa ir, bet viņa pati un būdama jebkurā - pat šajā ceļotāju tērpā, vai arī tajā smalkajā kleitā viņa negrasījās kļūt vulgāra, netaktiska vai vēl jelkāda.. Viņa bija, kas bija un negrasījās kļūt par tādu kā .. nu .. Viņi..

Iesūtīja: dragon_warrior ; laiks: 03.06.2005 18:52

adrija bija nedaudz sashutusi. kaapeec shie tumsas radiijumi sevi uzskatiija apr paaraakiem? vinjas aciis iedegaas dusmiigas liesminjas. kaapeec te dazhi domaaja, ka ir labaaki? bet tikai acis liecinaaja par vinjas domaam. vinja staaveeja briivi, un valdiija paar sevi. kaadeelj lai vinja veel ilgaak sheit uzkaveetos? vinjaa uzvilniija spiitiiba. kaadeelj es sheit vispaar staavu? vinja redzeeja vampiiru veerjam sevi. atkal veeja puusma izjauca meitenes matus, tachu vinja nepapuuleejaas tos sakaartot. kaada gan no taa jeega? tikai tagad vinja pamaniija taalaak kaut ko diivainu. briidi veerusies paraadiibaa, vinja secinaaja, ka taa ir cilveekam liidziiga buutne. visticamaak - elfs, jo tie ljoti labi prata maskeeties.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 03.06.2005 19:20

OOC:: d_w - Dīvaini, ka parasts cilvēks, kuram acis ne uz pusi nav tik skadras, kā elfam redz elfu, kas ir patālu, pakalniņā un elfu drānās.. It kā jau tas ir neiespējami, bet nu labi.. Nevarēju nepateikt un nepaplātīties zināšanās.. Ak es egoiste..


Satīna nelikās ne zinis vai kāds viņu ir pamanījis.. Viņa vērās debesīs.. Sentimentālas atmiņas viņu nemocīja.. Lai arī elfiem piemita netikums allaž žēlot pagātnes zudušo skaistumu Satīna centās no tā atturēties. Viņa centās saglabāt savu stāju un viedumu pat purva vidū, tomēr neļaujoties nožēlām, kas viņu būtu nogremdējušas. Protams, ka viņai bija žēl vecāku, kuri bija aizceļojuši, jo mainījās gadsimti, laiks un ēras, taču viņa negribēja to allaž apcerēt un sērot par to, viņa negribēja doties, emklēt un piedzīvot kādu cilvēcisku alku dēļ.. Ne kā cilvēki, kas alkst atriebes un allažiņ izliekas cēli darām to kāda dēļ.. Satīna vēl nezināja savu nākotnes ceļu, taču viņa mācījās no sevis katru dienu, katru dienu kļuva arvien viedāka, katru dienu zināja nākamo ceļa posmu savā dzīvē, bet tomēr vēl nekad nebija uzzinājusi, ko vairāk par nākamo soli. Acis bija atvērtas un viņa atstāja savu raksturu, sevi te uz zemes un nedomāja, viņa atpūtās kā elfiem parasts. Ne te ne tur.. Ne nomodā, ne miegā.. Viņa bija mierīga, jo zināja, ka dzirdēs, ja viņi grasīsies kur iet, kas gan negrasījās drīz notikt.. Viņa dzīvoja katru dienu pa jaunam, nezaudējot pamatu..

Iesūtīja: TaureņmeiteneAur' ; laiks: 03.06.2005 19:26

OOC:Mums nu gan ir gadījusies kāda augstprātīga elfa,Selduīn ...

Tomēr sāka smidzintāt maziņš lietutiņš.Debesis sāka arvien vairāk apmākties un izsskatījās,ka tūlīt būs migla.Visa daba šķita apklususi.


Selīnai izskatījās,ka neviens viņu neievēro,tāpēc izgāja ārā no alas.Netālu viņa pamanīja vēl kādu elfu,kurš laikam bija tērpies īpašajās elfu drānās,bet Selīna viņu tomēr pamanīja,jo viņa taču bija elfs un aī valkāja tādas pašas drēbes,tāpēc piegāja un apsēdās blakus viņai.Selīnai arī lōti patika lietus,pēc tā parasti visa daba smaržoja un gaiss likās tik viegls un tīrs.Bet lietus laikā parasti bija vēl labāk.Selīna pievilka kājas pie sevīm,lai justos ērtāk.Viņa paskatījās uz elfu un klusām ieteicās.
-Tev laikam arī patīk lietus?

Iesūtīja: Milēdija Vintere ; laiks: 03.06.2005 19:40

Alonso nopietni pavērās apkārt un pietuvojas saviem sarunu biedriem. Kaut kas viņam šeit lika sajust spriedzi tomēr elfs apspieda šīs sajūtas.
Kāpēc gan ne? Man tak ne pavisam netraucē ne tumšie ne gaišie. Kāpēc, tad ir tik dīvaina sajūta? Viņš nodomāja un lēnām kāpa lejā no paaugstinājuma uz kura bija atradies...Nokā```` līdz pašai apakšai viņš devās lēnā solī uz netālu esošās alas pusi, bet neaizgājis līdz tai apstājās...
Laiks šķita esam pretīgs, bet ne tik briesmīgs, lai nevarētu ne ar ko tikt galā...

Iesūtīja: dragon_warrior ; laiks: 03.06.2005 19:44

OOC : selduiin, citeeju :

un bez tam, cilveekiem tachu arii ir acis, un nebuut ne pashas sliktaakaas.

adrija paveersa seju pret debesiim. tas vinjai atgaadinaaja ko sen aizmirstu, bet vinja nespeeja atcereeties, ko. vinja sadruuma un aizveera acis

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 03.06.2005 19:46

Klusi soļi.. Gandrīz nemanāmi..
Nāk elfa..
Satīna nodomāja.
Gan jā, gan nē..
Viņa melodiski noteica. Tā bija elfu ierastā atbilde - ne šāda, ne tāda. Pieklājība lika uzdot līdzīgu pretjautājumu, tādēļ joprojām pat nepamirkšķinot acis un domājot neko, Satīna vaicāja.
Un jums?


OOC:: Droši vein, ka tā sanāk Aurelia, bet tomēr viņa taču maziņa, tikai 26 gadsimtus veca! Sorry, d_w - es tāda pieakasīga..

Iesūtīja: Kaķurēgs ; laiks: 04.06.2005 07:28

Lora suni noķēra pēdējā brīdī. Viņa kaut ko nikni murmināja. Suns klusi iesmilkstējās, centās sarauties mazāks un padevīgi paraudzījās uz saimnieci. Lora paskatījās apkārt. Tagad viņa bija pulka pašā vidū. Tagad viņu redzēja visi. Pavisam apmulsusi Lora spēja izdvest tikvien kā klusu: "Sveik!"

Iesūtīja: Milēdija Vintere ; laiks: 04.06.2005 13:41

Alonso brīdi stāvēja un tad tomēr piegāja pie abām elfu meitenēm, Kādas viņas vēl ir bērni...Alonso pie sevis pasmaidīja stāvēdams meitenēm aiz muguras un nebilsdams neviena vārda.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 04.06.2005 13:49

Vēl viens..
Satīna nodomāja. Elfu soļus nebija grūti atpazīt.. Viegli, zemi gandrīz neskaroši un saplūstoši ar vēju šalkoņu. Satīna zināja, ka viņš ir vecāks.. Tikai pāris gadsimtu.
Ne vienmēr vecums atsver viedumu.
Satīna nodomāja. Ņemot vērā, ka viņa nesēdēja, jo viņa bija atgūlusies, viņa joprojām vērās debesīs, turklāt vērties vecā elfā nebija nekādas vēlmes.
Jā?
Melodiskā šalkoņā noskanēja jautājums.

Iesūtīja: Milēdija Vintere ; laiks: 04.06.2005 13:51

sveika...Alonso viegli notupās uz zemes tā ka nepakustējās neviens zāles stiebriņš, viņš uzmeta tikai īsu skatienu viņai un saprata, ka viss ir skaidrs jau tā pat bez vārdiem...Viņa bija skaista, bet cik skaista? Elfi visi bija skaisti, bet vai skaistums bija galvenais?

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 04.06.2005 13:59

Labrīt.
Satīna sveicināja. Šis sveiciens viņai šķita parocīgs, tas bija gana nefamiliārs un pietiekami pieklājīgs. Lejā šķiet visi joprojām mēģināja kopīgi saprast, ka jāieiet alā. Vieglās lietus lāses no debesīm krita viņai virsū uz sejas, rokām.. Viena lietus lāse nopilēja uz vaiga un noripoja pa to gluži kā asara. Satīna nekad nebija raudājusi un negrasījās to darīt, turklāt lietus viņai netraucēja. Ar gaišzilajām acīm viņa raudzījās tumšajās debesīs.. Jo tumšākas debesis, jo gaišzilākas acis, tās allaž mainījās no gaišzila uz tumšāk zilu toni. Pie upes vēl aizvien bija sajukums, bet Satīna negrasījās steigties, viņai laika nebija žēl, lai takš pačammājas.

Iesūtīja: Milēdija Vintere ; laiks: 04.06.2005 14:02

No kurienes jūs esat?
Jautājums šķita nevietā, bet viņš viņu redzēja pirmo reizi dzīvē un gribējās uzzināt ko vairāk...Tas bija dīvaini, nekad enviena nebija izraisījusi viņa interesi, bet viņa bija tik klusa un mierīga un šķita tik maiga kā no porcelāna darināta lelle. Tas bija dīvaini, bet pieklājība, prasīja savu...
Vai jums netraucēs mana sabiedrība...
šis jautājums šķita vēl muļķīgāks par iepriekšējo...

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 04.06.2005 14:11

Satīna atrāva skatienu no tumsošajām debesīm un savu vērīgo skatu pievērsa elfam. Dažos īsos mirkļos viņu nopētījusi viņa atkal pievērsās mākoņu mājām.
Jūs tas interesē, vai tā ir vienkārša pieklājība?
Viņa atbildēja ar pretjautājumu. Viņa neuzskatīja, ka dzīves būtība ir izplātīties un pirmajam pretīmnācējam izstāstīt par sevi visu naivā cerībā uz jaunu draugu.. Tā teikt būt atklātiem - cilvēku izpratnē - bet naiviem, viāns izpratnē.
Pagaidām Jūs mani netraucējat.
Viņa konkrēti atbildēja.

Iesūtīja: Milēdija Vintere ; laiks: 04.06.2005 14:14

Alonso palūkojās uz viņa priekšā esošo būtni...Vai mani tas interesē?
Vai mani tas interesē? Jūs laikam jokojat...es nekad neuzdodu, jautājums, ja atbilde uz viņiem mani neinteresē...
viņš diezgan vēsi noteica...
vai mani interesē atbilde? tas tak ir smieklīgi...

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 04.06.2005 14:20

Satīna pieslējās sēdus. Klusi, viegli un gandrīz nemanāmi. Gaišzilo acu skatiens bija piekalts elfam. Satīna nebija dusmīga.. Viņa savaldījās, taču aizkaitināta gan viņa bija.
Vai izskatās, ka es jokoju?
Viņa noprasīja. Satīna domāja, ka ir labāks veids kā pavadīt laiku, taču no sarunas atkāopties negrasījās.
Tā vien šķiet, ka vecums izsaka visai maz.
Viņa nodomāja joprojām cieši veroties elfam acīs, gluži kā viņai būtu doma izdedzināt viņa galvaskausā caurumu.

Iesūtīja: Milēdija Vintere ; laiks: 04.06.2005 14:23

Tieši tā arī izskatījā...
Elfa balsī ieskanējās jau nevis vēsums bet ledus...
šķiet, ka pēdējā laikā vecāki pievērš pārāk maz uzmanības savu bērnu audzināšanai. vai arī pēdējā laikā slimība"Gulēt un skatīties kā aug zāle"ir kļuvusi lipīga

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 04.06.2005 14:27

Satīna piecēlās kājās.
Tagad gan Jūs man traucējat.
Viņa kategoriski noteica. Paņēmusi savas mantas viņa pagāja kādus piecpadsmit metrus tālāk. Iet lejā viņa negribēja, bet arī ne palikt kur bija. Viņai nebija vēlmes vēl vairāk tērēt laiku runājot ar vīzdegunīgu zaļknābi.


OOC::Me līdz vakaram off!

Iesūtīja: Milēdija Vintere ; laiks: 04.06.2005 21:35

Alonso palūkojās uz iedomīgo meiteni, ar katru brīdi viņa viņam patika ar vien vairāk...Viņa izturas kā īsta valdniece...viņš pie sevis pasmaidīja uzmetis viņai žiglu pētošu skatienu un bilda...
-tie kas ir gudri nekad neplātās ar savu gudrību un nekad nevajag spriest pēc pirmā ispaida...
Viņš pagriezās un devās prom...neatskatīdamies.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 04.06.2005 21:41

Manuprāt Jūs tikko sniedzāt ļoti labu padomu pats sev.
Satīna noteica. Viņa negrasījās skriet elfam pakaļ un kur nu vēl skaidroties, kur nu vēl pūlēties, lai iegūtu viņa uzmanību. Viņai gan radās vesels domu vilnis, ko bilst pretī un argumenti, taču tā kā elfs gāja prom viņa negrasījās kā purva mežonēns kliegt viņam pakaļ. Turklāt tas tāpat neko daudz nedotu. Elfu sāka mocīt garlaicība, taču viņa centās to neizrādīt. Viņa sāka pirkstu galos grozīt bultu un simto reizi pārlasīt rūnas.. Senus un mīļus ticējumus.

Iesūtīja: Milēdija Vintere ; laiks: 04.06.2005 21:44

Alonso pagriezās un piegājis viņai no mugurpuses uzmeta noņēma savu apmeti un apmeta viņai ap pleciem...
-Viņš nelaiž cauri mirumu...
Viņš kā atvainodamies teica un palika nedaudz domīgi stāvam

Iesūtīja: TaureņmeiteneAur' ; laiks: 04.06.2005 21:47

Selīna visu laiku bija vērojusi šo strīdu.Bet viņa arī bija pamanījusi vieglo smīnu un Alonso skaitenu.Pat muļķis varētu saprast,ka viņam Satīna patīk.Kas ķīvējas,tas mīlējas...Selīnas prātā atausa senais cilvēku teiciens.Bet ar elfiem bija savādāk.To viņa zināja,bet protams,varēja būt arī daži izņēmumi..

Sīkais lietutiņš mitējās,un caur mākoņiem tomēr paspīdēja daži saules stariņi.Tas izskatījās diezgan skaisti,bet Alonso un Satīna to laikam nesajuta,jo abi bija varn sakaitušies.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 04.06.2005 21:51

Satīna dzirdēja elfa soļus, gaisa svārstības, taču nespēja paredzēt, kas notiks tālāk. Viņa nezināja, ko lai īsti saka.. Patiesībā viņas drānas ar nebija pārāk caurlaidīgas, taču..
Tas.. Paldies, tomēr..
Viņa piecēlās kājās un sniedza elfam viņa apmetni atpakaļ.
Mežupju elfu austās drānas arī nesamirkst.
Viņa noteica. Lai arī drānas nemirka, to nevarēja teikt par viņu pašu, taču elfai patika just lietu uz savas ādas, citādāk viņa jau būtu iegājusi alā. Viņa negribēja būt nepieklājīga, taču vajadzība pēc apmetņa nebija. Kā tas Satīnai padevās nezināja neviens, bet stāvot un zīdainajiem matiem esot samirkušiem lietū viņa pamanījās joprojām stāvēt stalti un lepni.. Šķiet viņa nesalūza pilnīgi ne zem kā.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 05.06.2005 11:09

OCC:sorry par kavējumu netiku pie kompja bet mēģināšu tikt jums līdzi.

Darina pienāca klāt Satīnai un Alonso. Sveicināti. Esmu Darina. Darina paskatījās uz Satīnu un tad arī uz Alonso. Viņa paskatījās debesīs bet neko neteica. Tad viņa notupās mitrajā zālītē un sakrustoja kājas. Tad pārlaida skatienu visiem kas atradās viņai apkārt.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 05.06.2005 11:24

Tā, kā elfs nereaģēja, viņa bezceremoniāli ielika viņam viņa apmetni rokās. Satīna nopētīja pienākušo elfi. Viņas pētījošais skatiens neatklāja to, ko viņa domāja, taču varēja šķist ne pārāk patīkams.
Cilvēki, elfu bērni, mazi enģeļi un vampīri ar mietu pie muguras.. Jauki, jauki..
Satīna nodomāja. Nopētījusi Darinu viņa secināja, ka Darina varētu būt kādus tūkstoš gadus jaunāka. Satīnas acīm diena ne tuvu nebija izdevusies, taču tādu vēl priekšā bija daudz. Pār daiļavas lūpām nebija izlauzusies vēl neviena skumja nopūta un Satīna negrasījās to pieļaut arī turpmāk.
Anne Eleonora Nefrīte Satīna le Sanatine
Satīna maigajai balsij nozvārguļojot kā zvārgulīšiem. Lai arī viņa jau otro reizi dienā nosauca savu vārdu šiem aizmāršīgajiem ļautiņiem, viņa negrasījās žēloties, kā vecas cilvēku sievietes - zu kurieni gan šī pasaule ripo? Pasaule ripoja, bet Satīnai gar to nebija nekādas daļas. Viņa negrasījās tēlot liekulīgu pasaules glābēju, kā reizumis satiktie cilvēki, kuri palika pirmajā ceļmalas krodziņā.. Satīna negribēja viars sēsties nu jau piemirkušajā zālē. Tagad viņa nonāca dillemmas priekšā - palikt šajā elfu pulciņā, vai iet lejā un kalusīties to kā mirstīgie tērē savu gaužām īso dzīves laiku strīdoties. Vispār varēja jau iet prom, taču tā kā ceļš veda vienkopus, lai nenāktos ik ap brīdim saskrieties ar šiem, Satīna bija nolēmusi kādu gabaliņu doties kopā ar viņiem. Visbeidzot pēc īsas un ašas apdomāšanās viņa nolēma palikt kur bija elfi, lai cik jauni vai jauni tomēr bija labāka sabiedrība.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 05.06.2005 11:36

Skaists vārds.Tiešām ļoti skaists. Darina mazliet apdomājās un tad jautāja. Kā tevi saukt? Visā vārdā vai kā saīsināti? Darina jau nezināja ka jāsauc par Satīni un jutās mazliet dīvaini tāda vārda īpašnieces priekšā.

Iesūtīja: dragon_warrior ; laiks: 05.06.2005 11:36

OOC : he, elfi "...lai cik jauni, vai jauni... " . nu lab. sorz. vnk nenotureejos...

adrija briidi veeroja paareejos, tad neizleemiigi paskatiijaas apkaart. hmm... galvaa shaudiijaas domas, par shaa pasaakuma bezjeedziibu. vinja pagriezaas prom no upes, un veeraas taalienee. varbuut doties? vinja bija dusmiiga pati uz sevi, par savu neizleemiibu. kaapeec gan vinja shodien bija naakusi gar upi, ja vakar jau pa dienu bija gribeejusi nogriezties? tas bija diezgan bezceriigi.

OOC :ei, gmi, kad kaut kas saaks notikt? mees te ilgi staaveesim? sorz, ka tik tieshi, vnk nav paaraak interesanti te taa staaveet...

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 05.06.2005 11:45

OOC:: Oups..


Elfas skatiens iedegās, taču ātri nodzisa.
Saīsināti? Kā tādu cilvēku mazuli vai mājdzīvnieku? Pat elfu zirgi neciestu ko tādu.. Nu vai zinies..
Viņa nodomāja, taču pirms vēl aizkaitinājums bija paspējis izvirst, viņa nomierinājās, galu galā Darina bija jaunāka, labi tūkstoš gadu nebija gandrīz nekas, taču iespējams šīs smalkās atšķirības viņa neuztvēra.
Satīna.. Tas nav saīsinājums, bet gan daļa no vārda.
Satīna atbildēja. Viņa nekad nejuta nepieciešamību pēc sīkajiem piebildumiem, kurus parasti savā prastajā runā izmantoja cilvēki, kā piemēram "mani sauc ..", "es dzīvoju..." ,"sauc mani par.." un citiem.

Iesūtīja: Milēdija Vintere ; laiks: 05.06.2005 14:22

Prieks ar tevi iepazīties Darina...Esmu Alonso vulkānmežu elfs...šī vieta atrodas uz robežas starp tumšo un gaišo elfu valstībām...
Viņš žigli piebilda būdams pieradis, ka viņam mūsdien jautā kur tas atrodas.
-Anne Eleonora Nefrīte Satīna le Sanatine jūsu vārds ir tik pat jauks kā jūs pati...
Viņš izsmējīgi atteica...uzmesdams apmetni uz rokas un palūkodamies uz debesīm...
-šķiet, ka lietus ir pārgājis...

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 05.06.2005 14:34

Viņa uzmeta niknu skatienu Alonso. Viņa necieta izsmējību.
Jūsu laipnība un kompetence ir pilnīgi līdzsvarā ar jūsu zināšanām cilvēku komplimentos.
Viņa noteica. Iespējams, ka dažs labs to varētu uztvert par komplimentu, bet tas atkarīgs no tā, kā elfs vērtēja cilvēkus un viņu prastos izteicienus.
Lietus pārgājis.. Apbrīnojama attapība.
Satīna nodomāja. Satīna nebija nikna, viņa pat nebija dusmīga vai aizkaitināta - kāda gan jēga dusmoties uz būtni, kuru pat nepazīsti, tās izteikto komentāru dēļ?

Iesūtīja: Milēdija Vintere ; laiks: 05.06.2005 14:39

-ja jūs uzskatast , ka cilvēki ir zemākas būtnes par mums, tad jūs smagi klūdaties...
Alonso meistarīgi atvairīja Satīnass sitienu.
-jums kā elfam būtu jāzin, ka mēs neesam pasargāti no cilvēku vājībām un kopš tā brīža, kad viņi sāka ar vien vairāk izplesties. Mums nācās iemācīties ar viņiem sadzīvot...Līdz ar to ir tikušas pāņemtas daudzas lietas no cilvēkiem un tik pat labi jūs zinat, ka dažs labs cilvēks spēj būt daudz aukstsirdīgāks par mums elfiem un viņiem ir arī zināmas priekšrocības...
Alonso visu zināja daudzus gadus viņš bija nodzīvojis starp cilvēkiem un studējis viņu kultūru dzīves parašas un visu pārējo tāpēc tagad viņš bez bailēm varēja tā runāt...

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 05.06.2005 14:47

OOC:: Selduīnas? Es nevienam nesitu!


Es uzskatu, ka cilvēku komplimenti ir prasti, jo izslavētās jūtas, kuras viņi sakās izpaužam šajos vārdos reti tajos ir.. Visbiežāk tie ir vienkārši ikdienā nodeldēti vārdi, kurus lieto, lai apklusinātu kādu vai izpelnītos piedošanu kādā ikdienišķā negadījumā.
Viņa noteica. Viņas balss bija melodiska un mierīga, pat nedaudz garlaikota.
Un es neuzskatu, ka cilvēki ir zemākas būtnes, lai gan kā kurš, tomēr citādākas un neskaitot tos dažus izslavētos izņēmumus, mūsu kultūras, morāles, uzskati un pienākumi ir citādāki.
Viņa noteica. Tuvāk skaidrot, ko viņa domā un uzskata par cilvēkiem viņa negrasījās. Kur nu vēl ar pirmo sastapto svešinieku, pietiekami, ka viņi zināja viāns vārdu nav uzreiz jāsāk izklāstīt dzimtas vēsture. Vai maz viņiem var uzticēties?

Iesūtīja: Milēdija Vintere ; laiks: 05.06.2005 14:54

occ-Sorr es gribēju rakstīt Satīna un ditiens bija domāts pārnestā nozīmē

Mūsu kultūras principi ir tikai slavējami, bet morāles principi sāk novecot. Palūkojaties uz jaunatni viņiem nekas vairs nav svēts, bet mēs to vien protam, kā viņiem teikt "tev nav taisnība" †u grau morāli" bet tā nav viņiem ir taisnība mēs, esam apstājušies attīstībā mēs dzīvojam daudzus gadus un nemirstam...mēs redzam kā mainās apkārt pasaule... bet mēs nesaprotam, ka arī mums ir jāmainās līdz ar pasauli un ja mēs nepielāgosimies pasaulei tā vienkārši mūs iznīcinās...Bet diskutēt ar jums par šo jautājumu es neredzu jēgu, jo jūs esat tāda pati kā lielākā daļa elfu, kas ir vecāki par 2000 gadu...

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 05.06.2005 15:06

Un kāda jēga diskutēt ar Jums? Jūs savos trīstūkstoš gados pārtraucat kļūt par elfu un esat teju jau cilvēks. Tas nav nosodāmi, pēc MORĀLES principiem, tā bija Jūsu izvēle, taču elfi ir elfi un cilvēki ir cilvēki un ja Jūs gribētu, lai elfi mainās līdz ar pasauli un gluži kā cilvēki sēž krogos un nodzer saprātu, tā būs iešana līdzi pasaulei tikai nevis progresā, bet gan regresā. Turklāt katram notikumam ir divas puses. Cilvēki šā vai tā pārmāks elfus un kas būs ja mēs viņu starpā iejauksimies jau tagad? Cīnīsimies viņu muļķīgajos karos un uzdzīvosim krogos? Tāda ir jūsu izpratne par pielāgošanos? Cilvēki mūsu padomos neklausās. Jā mēs nedzīvojam līdzi pasaulei, bet atļaušos apgalvot, ka uz augšu jau nu arī pasaule neattīstās. Retajā cilvēku apdzīvotajā vietā sakoptu vietu ir vairāk nekā izgāztuvju. To ko Jūs saucat par pielāgošanos var uztvert par pārcilvēkošanos.. Jo ar laiku tā izzustu viss, ko elfi jelkad ir sasnieguši, turklāt daudz attīstītāk nekā cilvēki, bet ja reiz Jums labpatīkas pētīt cilvēkus, tā nav mana darīšana. Tikai neuzskatiet, ka esat gudrāks tādēļ, ka Jums liekas, ka esat lasījis un redzējis vairāk nekā es, jo Jūs nemaz nezinat, ko esmu redzējusi un zinu es.
Satīna noteica. Viņa ne uz mirkli nezaudēja savaldību. Viņa negrasījās nevienu pārliecināt, turklāt neviens nepārliecinātu viņu.

Iesūtīja: Milēdija Vintere ; laiks: 05.06.2005 15:12

Tieši tā pat kā jūs nezinat ko esmu redzējis es un cik no tā daudz es viss labprātāk nebūtu redzējis...Ticiet man es esmu redzējis arī t;adas lietas, kuras pilnīgi neiet vienā solī ar jūsu izprati par elfiem bet tās notiek jau daudzus tūkstošus gadu...Es esmu redzējis to kā vienas mātes divi dēli paceļ roku viens uz otru tikai tāpēc, ka viens no viņiem ir tumšā pusē, bet otrs gaišā...es esmu redzējis, kā elfi nodedzina simtiem elfu pilsētu tikai tāpēc, ka otri domā savādāk...ticiet man es esmu redzējis daudz, un uz tā arī pieliksim punktu. Alonso pagriezās un devās lejup uz alas pusi, kura rēgojās tālumā...viņam bija apnikušas visas šīs sarunas ...viņš nezināja, kas tā para lu un arī negribēja to zināt, bet tas viņu neuztrauca

Iesūtīja: Zobena iznēsātājs ; laiks: 05.06.2005 15:17

Hiliss paskatijās uz alas pusi kur viņi bija domājuši slēpties. Tajā kas mirdzēja. Īsti nevarēja saprast kas tas ir, bet tue bija gaisma.
Vai jūs redzat? To, to gaismu? Hiliss norādija uz alu, kur viņš to redzēja.
Kas tas varētu būt???

Iesūtīja: Milēdija Vintere ; laiks: 05.06.2005 17:14

Alonso nedaudz samiedza acis gaisma priekš elfa spēcīgās redzes šķita pārāk spoža...Kaut kas te nav kārtībā viņš nodomāja, bet tad kā jau te visai apdomīgs būdams atstūma malā zarus, kuri atradās alai priekšā un iegāja iekšā...

Iesūtīja: Zobena iznēsātājs ; laiks: 05.06.2005 17:19

Uzmanīgi! Mēs nezinam, kas tur var būt. Hiliss teica Varbūt iesim visi lēnām un grupiņā. Viņš ierosināja.
Tā gaisma ir ļoti jocīga.
Hilisam skatoties uz gaismu apžilba acis. Tā bija spoža.

Iesūtīja: TaureņmeiteneAur' ; laiks: 05.06.2005 17:20

Selīnai apnika visu laiku sēdēt šeit,tāpēc viņa piegāja tuvāk pulciņam pie alas.Viņi tomēr nebiaj iegājuši alā,kaut gan lietus bija beidzies.
Viņi nu gan ir lēni...Nodomāt paslēpties no lietus alā,bet lietus jau or beidzies,bet viņi vēl te stāv!Selīna ekaunīgi iedomājās.Tad viņa paskatījās uz Hilisu.VIņš rādīja uz kādu gaismu alā.

Tad arī atklājās gaismas cēlonis.No alas izspurda tas pats balodītis,tikai tagad tā spalva bija zilā krāsā.

Iesūtīja: Milēdija Vintere ; laiks: 05.06.2005 17:23

Jauki...Alonso noteica...varbūt kāds man varētu paskaidrot, kas tie par tādiem dīvainiem putniem kuri visu laiku lidinās apkārt un pie tam izdala tik neizturamu gaismU?

Iesūtīja: Zobena iznēsātājs ; laiks: 05.06.2005 17:23

Hiliss nobijā. viņš tikuntā turpinaja vērot alu. Tajā vēljoprojām sp`tdēja savādā gaisma.
Vai mēs dosimies iekšā? Viņš prasija apkārtājajiem.

Iesūtīja: TaureņmeiteneAur' ; laiks: 05.06.2005 17:26

OOC:Ehem,"Un tad arī atklājās gaismas cēlonis"

Iesūtīja: Milēdija Vintere ; laiks: 05.06.2005 17:26

Vai patiešām visi te ir tik nervozi? Alonso nodomāja tomēr tad atcerējās...ka viņš tomēr ir elfs un nevar atbildēt par cilvēku darbībām...Ja vēlaties es varētu iet pa priekšu, kaut vai tāpēc, ka jūsu grupai pievienojos tikko un nebūtu liela traģēdija, ja kaut kas notiktu

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 05.06.2005 17:29

Satīna paķēra mantas, kuru nebija daudz un kuras bija vieglas.
Ak tu šausmas, nobijās no nabaga putniņa.
Daiļava nomurmināja. Šī šarāde viņai jau krita uz nerviem. Iegājusi alā stāvot blakus Alonso viņa klsui noteica
Un es esmu redzējusi lietas, kas savukārt būtu neizturamas Jums..
Viņa nočukstēja. Viņa varēja minēt piemērus, vairākus skarbus un šaušalīgus, taču negribējās tos piesaukt un atminēties, cilvēku nežēlība varēja būt neizmērojama.
Tad mēs visi lienam alā, vai arī ejam uz kādu citu pusi?
Elfa vaicāja tiem, kuri bija palikuši ārpusē. Zīdanie mati bija izžuvuši un atsaucās ik uz vēja pūsmu.
Tas Tumsas Enģelis ir drebelīgāks par cilvēkbērnu, kurš izdzirdējis pērkonu..
Viņa nodomāja, bet skaļi neteica, tumšzilās acis neizpauda neko.
Vīrieši.. Tagad viņš tēlos varoni..
Satīna nodomāja, taču joprojām nebilda ne vārda, vien skatiens dzirkstīja, ne gluži uzjautrinājumā, ne gluži bezcerībā.

Iesūtīja: Zobena iznēsātājs ; laiks: 05.06.2005 17:29

Hiliss bija ļoti pārseigts. Viņš bija domājis, ka gaisma vēljoprojām nāk no alas. Tomēr tas tā nebija. Viņam bija tikai apžilbinātas acis.

Pēc laika kad viņš mazliet atguvās.

Tad redzkur ir tas gaismas cēlonis! Tikai kad mēs šo putniņu redzējām pirmoreiz tas bija balts ar zelta spalvu. Jūs to ievērojāt?

Iesūtīja: Milēdija Vintere ; laiks: 05.06.2005 17:32

jautājums pašlaik ir cits...
Alonso neizturēja un nolēma nedaudz saņemt grožus savās rokās...
Vai jūs vēl ilgi domājat te palikt vai tomēr mēs kaut kur dosimies tālāk?
Viņš vieglītēm saņēma Satīnu aiz elkoņa un nočukstēja šo sarunu mēs pabeigsim vēlāk...
Tomē viņa balsī vairs nebija ne kripatiņas no pacietības, vai iecietības...

Iesūtīja: Zobena iznēsātājs ; laiks: 05.06.2005 17:35

Jā, mums jādodas tālak. Hiliss sistemātiski bilda.
Tikai kur mums jāiet? Man šī ala diezko nepatīk. Esam atklājuši arī noslēpumainās gaismas cēloni. Mums ir jādodas tālāk.
Viņš pievērsās Selīnai.
Uz kurieni?

Iesūtīja: TaureņmeiteneAur' ; laiks: 05.06.2005 17:39

Bet laikam neviens nebija pamanījis,ka pa upi peld kāda vēstule...Tā bija baltā krāsā,bet nekas uz tās nebija rakstīts...Vismaz tā šķita.

Selīna šķita iztraucēta no šī jautājuma.
-Es..es nezinu!Es te vienkārši biju tāpēc,ka gribēju mazliet pastaigāties!

OOC:Vai tās vēstules paņemšana būtu prātīga,vai nē?

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 05.06.2005 17:41

Satīna izrāva savu elkoni no Alonso tvēriena.
Ak protams.. ņemot vērā, ka elfi dzīvo miljons gadu un pēc tam dodas pie Valariem saglabājot iespēju atgriezties ir vēl gana daudz laika iztirzāt šo tematu.
Viņa sarkastiski noteica. Uz brīdi viņa bija zuadējusi savaldību, taču ātri to atguva. Viegliem soļiem viņa izgāja no alas.
Nav nekā vieglāka kā izvēlēties ceļu.. Uz rītiem, rietiem, ziemeļiem vai dievidiem.. Izvēlies pusi..
Satīna noteica. Viņai šeit sāka mesties garlaicīgi, jo vērot nepārtrauktu cirku galu galā bija nogurdinoši.

Iesūtīja: Zobena iznēsātājs ; laiks: 05.06.2005 17:43

Hiliss palika domīgs: Ja jau neviens nezina kur iet... Mums ir jāatgūst harmonija šajā valstī. Ko mums tagat darīt? Mums ir jāmeklē Alomohoras burvju zīmes, tikai ir vajadzīga kāda norāde kurā virzienā un uz kuru pusi meklēt. Tas var izrādīties diezgan grūtu. Mums būs jāseko sirdsbalsij.
Hiliss sāka skatīties debesīs.
Uz ziemeļiem? No kurienes pūš vējš? Tur arī varētu būt meklējami pirmssākumi un atbildes uz mūsu jautājumiem. Kā šķiet jums?

OOC-Tākā es nezinu, ko tu tajā vēstulē esi domājusi tāpēc man kā parastam spēlētājam būtu liela intriga.

Iesūtīja: TaureņmeiteneAur' ; laiks: 05.06.2005 17:55

OOC:Jāpiebilst tikai,ka jūs nemaz neko nezinat par tām Zīmēm,un "Kas ir šie Viņi,to neviens nezina,pat Viņi" ,turklāt es nemaz nevaru uzrakstīt kas ir rakstīts tanī vēstulē,kamēr kāds no jums to nav ieraudzījis,paņēmis un atvēris.Un es arī negribu,lai to izdara mans tēls,jo tas jau būtu "Selīna ir vislabākā no visiem Viņiem,jo viņa vienmēr vienīgā visu izdara"

Iesūtīja: Zobena iznēsātājs ; laiks: 05.06.2005 17:59

Rekur vēstule! Peld pa ūdeni! Hiliss to ieraudzīdams pieskrēja tai klāt.
Interasanti, kas tajā rakstīts?
Selīna, palīdzi man to izburtot! Vēstule ir diezgan samirkusi un burti izplūduši. Vai tu tur kautko saproti?

Iesūtīja: Milēdija Vintere ; laiks: 05.06.2005 18:12

Alonso domīgi nopūtās...Ak šis elfas viņas visas bija vienādas vienmēr domāja, ka spēs apgriest pasauli kājām gaisā, bet patiesībā no tā nekad nekas nesanāca...
Pamanījis notiekošo jezgu ap vēstuli viņš piegāja nedaudz tuvāk...

Iesūtīja: TaureņmeiteneAur' ; laiks: 05.06.2005 18:15

Selīna izdzirdēaj Hilisa saucienu,tāpēc viņa pieskrēja pie viņa un vēstules.
-Parādi man to!
Kad Hiliss bija Selīnai iedevis to,viņa saprata ka burti ir nevis izmirkuši,bet senajā latīņu cilvēku valodā.
-Nekādu problēmu!Te ir rakstīts:
Dievi ir sadumojušies!Alohomoras Zemes spēks ir zudis!Augi vairs neaug un mēs mirstam badā.Es zināju,ka kādreiz tas notiksies.Pēc Klaīdas pareģojuma,Viņiem ir jāizglābj šis visums!Ja tas nenotiksies,mēs visi būsim nolemti nāvei.Šeit tagad valda milzīgas nesaskaņas,bet tas laikam ir tikai sākums.Es iedodu šo vēstījumu Ūdens spēkam,Liras upei,lai Viņi to atrastu.Ja burvestība neiedarbosies,tad mēs iesim bojā.
Lasot Selīna kļuva aizvien bālāka un bālāka.Kad vēstule bija izlasīta līdz galam,tā izkrita no viņas rokām un nokrita uz zemes.Tad Selīna pagrizās pret Hilisu un nočukstēja viņam tā,ka to dzirdēja tikai viņā un viņš.
-Vai tu saproti ko tas nozīmē?Viena no Alohomoras zīmēm ir pazudusi!Mēs visi esam nolemti nāvei!Ja vien Viņi to neizglābs!
Ak Dievs!Viena no Alohomora szīmēm ir zudusi!Kaut nu Viņi to zinātu!Mēs mirim,mirsim!!

OOC:Laikam tikai daži zinās kaut ko par Alohomoras zīmēm,jo tā ibja diezgan slēpta lieta.UN neaizmirsīsim par Selīnas spējām...

Iesūtīja: Zobena iznēsātājs ; laiks: 05.06.2005 18:17

Selīna, tu ko tajā saproyi? Man iet diezgan grūti. Hiliss viņai teica.
Kas tajā varētu būt akstīts? Tas ir tik noslēpumaini...

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 05.06.2005 21:47

Khmm. Es īsti neizprotu šo vēstuli. Kas tur vispār ir domāts? Kādi augi neaug? Kas tas vispār par murgu? Darina neko no šīs murgainās vēstules nesaprata un no šausmīgās laika tērēšana iepazīstoties ar citiem viņa sadusmojās. Bija apnicis bet Darina savaldījās. Tad mierīgāk viņa atkal novērsās no pārējiem.

Iesūtīja: TaureņmeiteneAur' ; laiks: 05.06.2005 21:49

OOC:Atvainojiet,bet pašelaik es nevaru spēlēt,jo man ir citas ārkārtīgi svarīgas darīšanas,tāka uz kādu brīdi lieciet mani mierā!

Iesūtīja: dragon_warrior ; laiks: 05.06.2005 22:08

adriana staaveeja, un lieliski dzirdeeja veestules saturu. tachu vinja nesaprata, kas ir alohamoras ziimes. kaut kas miglains atausa praataa, bet vinja to nespeeja atpaziit. adriana nopeetiija savu gredzenu, un shaadi vinja dariija, ja garlaikojaas.

vinjas domas par elfiem pasliktinaaja satiina ar savu runu. ne jau visi cilveeki seezh krogos un karo. adrija zinaaja, ka ne jau visi elfi ir taadi, bet satiina nebija vieniigaa.veeljoprojaam vinja nesaskatriija jeegu visaa shajaa.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 06.06.2005 11:07

Satīna zināja ko apmēram nozīmē Alohomoras zīmes.. Tas saprotams bija nopietni, bet kāds gan viņai ar šo sakars.. Un tomēr kāda jēga būtu tupēt malā? Ja pasaule ies bojā tas aizies arī līdz mežupju valstībai.. Daļēja taisnība Alonso bija, lai gan Satīna to pilnībā atteicās atzīt.. Elfi nebija pilnīgi neatkarīgi no cilvēkiem.. Elfi bija viedāki un zinošāki par daudziem cilvēkiem, taču cilvēku bija daudz vairāk un viņi ar laiku ietekmēja elfus un iespraucās pat elfu senajās valstībās.. Viņa zināja, ka pienāks laiks, kad elfu uz šīs pasuales viars nebūs.. Viņu tas skumdināja, taču viņa atteicās līdzināties cilvēkiem.. Viņai nebija naida pret tiem, tie viņai vienkārši bija citādāki un ne pārāk simpātiski. Viņa ar skumjām apzinājās, ka nāksies kādu dienu aizceļot kā vecākiem.. Stop.. Viņa pārtrauca domu pavedienu.
Tagad ir citas lietas..
Viņa pati sev domā noteica.
Secinot no tā ka vēstule ir pie ums šie Viņi esam mēs.
Satīna noteica, lai gan viņai šķita, ka tas bija lieki.. Visi to saprata tāpat. Viņa īsti nezināja ko domāt par to, kas tagad notika.. Bēdāties? Skumt? Izlikties nemanām? Bet elfa prasmīgi noslēpa savu apjukumu.

Iesūtīja: Zobena iznēsātājs ; laiks: 09.06.2005 17:40

Hiliss dzirdējis Selīnas teikto sastinga.
Vai mēs varam iet bojā? Viņš viņai pačukstāja tā, lai to dzirdētu tikai viņa.
Hiliss paņēma vēstuli ielikdams to kabatā, lai pārējajiem nerastos nekādas aizdomas.
Mums tas akmens ir jāatrod viņš domāja.
Nu, ja jau esam savākušies tad jau mums ir arī jākustas. Uz ziemeļiem, piekrītat? Hiliss nedroši norādija uz ziemeļiem.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 09.06.2005 17:46

Stingri nopētot drebelīgo Tumsas Enģeli Satīna mirkli apdomājusies teica.
Saprotams.
Viņa atbildēja. Viņa saprata, ka daudziem savu dzīvju ir žēl, bet Satīna - elfa, kurai bija gandrīz vai garantēta mūžīga dzīve un jaunība, viņai nebija tās žēl. Viņai bija tas pēc kā tiecās tik daudzi, taču šķiet viņa to nekāroja, vai katrā ziņā neturēja tik lielā vērtē, kā turētu daudzi mirstīgie.
Varam iet arī uz ziemeļiem, tikai neredzu tam jēgu..
Viņa noteica. Viņai nebija ne jausmas uz kuru pusi jāiet, bet šķiet tādas nebija nevienam.
Varbūt vajadzētu iet uz upes augšteci, uz veitu no kurienes nākusi lapele.. be ko gan mēs iespētu tur?
Elfa nodomāja garlaikoti samirkšķinot acis. Viņa nejuta spriedzi, stresu vai kādaas citādas sajūtas kādas parasti mēdz just mirstīgie..

Iesūtīja: Zobena iznēsātājs ; laiks: 09.06.2005 17:53

Uz ziemeļiem. No turienes atnesa šo vēstuli. Tur ir svarīgi jaunumi, kurus izpaust es nedrīkstu. Hiliss norādija un upes pusi.
Mēs iesim gar šo mežu, kas stiepjās upes otrā pusē. Tur mēs pa naktīm varēsim pārnakšņot un būs arī drošāk. Mums tikai ir jāpārbrien pa šo seklo vietu pāri upei un mūsu ceļojums varētu sākties Hiliss norādija uz seklo un dzidro ūdeni un sāka brist pāri.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 09.06.2005 17:59

Mūsu ceļojums?
Satīna domās atkārtoja uzacis uz augšu sacēlusi. Pasaules glābējas vai mainītājas liktenis viņu nesaistīja.
Tev tāpat nav ko darīt. Kāda jēga klīst apkārt, lai vēlāk atgrieztos savā tukšajā namā, kur atmiņas un skumjas mācas virsū?
Viņa nodomāja un vēlreiz laiski aizvērusi un atvērusi acis nolēma iet līdzi.
Lai nu tā būtu.
Viņa nočukstēja un viņas čukst saplūda ar maigo vēju, kas aizšalca garām. Viņa piegāja tuvāk upei. Tā tik tiešām bija seklāka par seklu.

Iesūtīja: Zobena iznēsātājs ; laiks: 09.06.2005 18:09

Hiliss sāka brist pāri.
Labi, ka tā ir tik sekla...
Pēkšņi Hilisa kāju kāds sāka tākā vilku tz leju.
Palīgāāā! Kāds mani sagrāba aiz kājas!. Palīdziet man!!!
Hiliss sāka uztraukties nepajokam.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 09.06.2005 18:32

Brīdī, kad bezcerīga nopūta grasījās izlauzties pār lūpām Satīna to pamaīja un novērsa. Ašiem un tomēr nesteidzīgiem soļiem viņa piegāja pie Hilisa un no spēcīgi parāva viņu nelielu gabaliņu atpakaļ, turot aiz pleciem. Elfu izteiktā līdzsvara sajūta ļāva viņai to ne uz mirkli nezaudēt un noturēties kājās nevis rāvienā atkrist vēkšpēdus.
Kas notika?
Viņa vaicāja, lai gan viņai likās, ka Hilis bija vien iekā```` kādās dūņās vai mīkstākās smiltīs.

Iesūtīja: Zobena iznēsātājs ; laiks: 09.06.2005 19:35

Mani kāds velk uz leju! Hiliss kliedza. Palīdziet!
Hiliss sāka svīst aukstiem sviedriem.
Kas tā par radību? Kas ar mani nitiek?

Iesūtīja: Milēdija Vintere ; laiks: 11.06.2005 17:05

Alonso tikai nogrozīja galvu...Ar katru brīdi šis ceļojum viņam sāka ar vien vairāk nepatikt un ar katru brīdi viņa iepatikās vairāk būtnes ar kurām kopā bija jādodas šajā ceļojumā...
Te nemaz nav tik traki ja neskaita...
...Pie Morgota...Viņš jau skaļi izlamās, lai gan elfiem tas nemaz nebija pieņemts un piesteidzās Satīnai palīgā...Bija skaidri redzams, ka Hilisa dzīvībai vairs nekas nedraudēja, bet viņam šķuta esam pamatīgs nervu šoks, kurš vai arī, kaut kas nebija kārtībā un Hillisam viss vispār rēgojās...

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 11.06.2005 17:15

Tagad - kas notika?
Satīna atkārtoja savu jautājumu, tiesa viņa to nebija radusi, tādēļ viņu tas neiepriecināja. Satīna uzmeta Alono skatienu, kurā vīdēja kaut kas starp pateicību un bezcerību attiecībā uz Tumsas enģeli.
Nomierinies..
Satīna piebilda un viņas balss bija liega un maiga, kā vilnīši, kas viļņojas mierīgā ezerā un spētu nomierināt gandrīz ikvienu.

Iesūtīja: Milēdija Vintere ; laiks: 11.06.2005 17:19

Un tas saucas tumsas eņģelis?
Alonso bezcerīgi nodomāja un tā kā tumšā nūtne vēl ar vien nenomierinājās...Alonso izdarīja vienīgo pareizo ideju. Tā kā upīte neatradās nemaz tik tālu tikai dažus soļus aiz muguras viņš piemiedza Satīnai ar aci un pamāja ar galvu uz Hilisa un pēc tam uz upes pusi..."Viņu vajadzētu izpeldināt" Satīnas domās iejaucās Alonso balss. Jeb kurš elfs pieprata sarunāšanos domās, tikai dažs vairāk- dažs mazāk

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 11.06.2005 17:24

Tas būtu nežēlīgi..
Elfa atbildēja, bet pār lūpām neiznāca ne skaņa.. Viņa atbildēja Alonso domās.
Turklāt viņš sanervozēsies vēl vairāk..
Pēc brīža viņa argumentēja savu izteikumu.
Turklāt tu gribi klausīties kā viņš pēc tam vaid?
Viņa "nodomāja" un pārmetoši nommirkšķināja acis.

Iesūtīja: Milēdija Vintere ; laiks: 11.06.2005 17:36

"Un tu gribētu vēl stundu klausīties kā viņš bļauj, ka viņu mēģina ievilkt pazemē?"
Alonso tieši tā pat atbildēja pat nepakustinādams lūpas.
"Tu tak zini, ka nervu šoku var dabū nost tikai ar citu šoku. pie tam tā upīte nav dziļa brienot pāri bija pusplaukstu virs potītēm dziļumā."

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 11.06.2005 17:43

Tikai viņu pēc tam žēlosi, tu.
Satīna kategoriski noteica, jo žēlot Enģeli, viņa pamatīgi apšaubīja, to, ka viņš ir Tumsas enģelis. Tad viņu spēra vienu solīti ūdenī, otru, pa kādu mazāku akmentiņu, kādu lielāku olīti, kādu pamazāku laukakmenīti - otrā krastā elfa tika gandrīz nesaslapinot kājas vien nedaudz palokoties un sperot visnotaļ graciozus soļus.
Te nav nekā bīstama..
Viņa noteica.

Iesūtīja: Milēdija Vintere ; laiks: 11.06.2005 17:48

"nu labi žēlošu es"
Pat domās bija dzirdams ka Alonso smejas par šo domu...
Nu labi, ja nav bīstams, tad labi!
Viņš skaļi uzsauca un cieši satvēris ēnģeli, kurš patiešām izskatījās nevis pēc tumsas eņģeļa, bet gan pēc činkstošā eņģeļa...Jeb kurā gadījumā par ļaunu viņam tas nenāks...nodomāja Elfs lēnām bet straujie ieguldīdams eņģeli ledaini aukstajā ūdenī un pats steidzīgi pārbrizdams uz otru krastu.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 11.06.2005 17:53

Jauki..
Elfa noteica nošņācot līdzīgi ūdenskritumam. Viņa negrasījās izteikt aicinājumu pārējiem, ja gribēs nāks, ja negribēs, nenāks. Šāda lēngaitība elfai šķita pārāk lēna, taču viņa neko neteica, pat nenopūtās.. Lai nevajdzētu stāvet upees malā kā uz vakts gaidot pārējos viņa pagāja nostāk un stāvēja tur.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 13.06.2005 08:29

Vampīrs ledainā mierā noraudzījās elfu izdarībās, tikai viena viņa uzacs mazliet parāvās uz augšu un lūpu kaktiņi noraustījās. Varimands bija šaubījies vai sekot pārējiem, taču, ja visa ceļa garumā bija gaidāma šāda izrāde, turklāt vēstules saturs bija viņu ieinteresējis.
Varimands nepavēries ne pa labi ne pa kreisi, ar vienu roku balstīdamies pret savu spieķi, ar otru mazliet piepaceldams tērpu, lai jau gluži nesamirkst, mierīgi pārgāja pāri upītei, pamezdams skatu uz tumsas enģeli un pavīpsnādams.

Iesūtīja: TaureņmeiteneAur' ; laiks: 13.06.2005 08:38

Selīna ieraudzīja,ka Alonso sāk muļkoties,un palika nedaudz uzkaitināta.
-Hei,beidziet muļķoties!ALONSO!
Selīna jau gandrīz iekliedzās.Ja viņi šitā turpinās,tad man laikam vajadzēs kļūt par komandas uzmanītāju!Viņa pikti iedomājās,bet pēc tam iesmējās savās domās.

Iesūtīja: buffy ; laiks: 13.06.2005 09:21

Silvija diezgan drumi nolukojas Elfu izdaribas.Vinja jau sen bija iemacijusies ka elfiem nevar uzticeties.Nja elfi Meitene bija nolemusi tos nedaudz paraksturot.Arkartigi veci,iedomigi paslaik Silvijai par Elfiem nekas labs nebija domas

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 13.06.2005 11:24

Satīna uzmeta neilgu skatienu Selīnai..
Tik jauna.. Tikai tūkstošgadu jaunāka un tomēr..
Viņa nodomāja neizpaužot domas uz āru. Tad viņas skatiens īslaicīgi pievērsās Silvijai.
Cilvēks.. Jauna un tas vēl ir maigi teikts.. Iespīlējusies savos aizspriedumos un stereotipos.. Bet es?
Satīna sāka iegrimt elfiem raksturīgajās pārdomās, skatiens vērās zemē un kļuva arvien domīgāks un sapņaināks, tiesa, viņa joprojām stingri stāvēja kājās.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 13.06.2005 12:22

Darinai arī apnika ka visi te jokojas un ākstas. Viņa pārbrida pāri upītei un pagājusi nedaudz nostāk no pārējiem iegrima domās." Cik jauka laika pavadīšana." Darina sarkastiski nodomāja. "Ja viņi nesāks darīt kautko patiešām interesantu es te nomiršu no garlaicības. Tas Vampīrs gan ir smuks. Tikai ja nebūtu tik vēss. Bet viņš taču ir Vampīrs." Darina jau sāka domāt par Varimandu, bet tad pieķēra sevi domājam vēl nekaunīgākas lietas par vampīru. "Bet tiešām smukiņš!" Darina vēl iedomājās un aizvēra acis.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 13.06.2005 16:14

Pie visiem tumsas mošķiem, ko var kasīties! Varimands pie sevis nodomāja, gaidīdams, kad pārējie beidzot pārbridīs upei pāri un viņi varēs doties ceļā. Taču ārēji nekas nenodeva vampīra nepacietību, viņš likās tikpat nesatricināms kā vienmēr. Viņš zināj, ka steiga pie laba gala neved, cik reižu jau bija par to pārliecinājies pats uz savas ādas. Varbūt viņus pasteidzināt, bt, kas gan liktu viņiem tā nobīties.
Varimands iegrima dziļās pārdomās, kamēr viņa skats ieurbās mežā otrpus upei, it kā no turienes varētu tūlīt, tūlīt kaut kas parādīties.

Iesūtīja: buffy ; laiks: 13.06.2005 16:54

Silva vairs neko daudz nedomadama saka brist pari upei.Vinja pagaja gan garam ''slikstosajam'' tumsas engelim un paris elfiem.Kad meitene bija lidz pusei upe vinja saprata ka udens nemaz nav tik dzils tikai lidz celiem.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 14.06.2005 08:00

Darina sāka skatīties uz vampīru un kautko nebūt domāt. Mirkli vēlāk attapusies kas blenž viņam tieši acīs Darina spēji novērsās un iedomājās vai vampīrs būtu to pamanījis. Tad viņa atgriezās pie vēstules. "Nu bet kad kautkas notiks? Man jau sāk apnikt kā viņi te visi skraidelē riņķī un neko nedara." Darina domāja kautko līdzīgu un bija pilnīgi aizmirsusies un garlaikota, tāpēc viņa aizmiga.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 14.06.2005 08:40

Varimands nenovērsdamies raudzījās tumsas elfas acīs, kura likās pat nenojauta, ka skatās viņējās, līdz pēkšņi strauji novērsās.
Tātad beidzot pamanīja, interesanti...
Tikām šīs puses bariņš vairojās. Vampīrs atkal palūkojās uz tumsas elfu un pasmīnēja. Varēja jau nosūtīt viņai nelielu sveicieniņu, jo sevišķi tāpēc, ka viņa gulēja un tad bija vēl interesantāk.
Samiedzis acis šaurās strīpiņās un mazliet pašķiebis galvu uz Darinas pusi, vampīrs spilgti iztēlojās, kā viņai no visām pusēm uzklūp simti mazu negantu sikspārnīšu ar smailiem, spoži baltiem un gariem ilknīšiem, tikām tumsas elfai, ja vien viņai nebija imunitāte pret ilūzijam, vajadzēja redzēt to pašu.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 14.06.2005 08:46

Darina sajuta un izdzirdēja tādu kā plīkšķēšanu(sikspārnu spārni) un atvērusi acis bija bišku pārstiegta bet tad jau apjauta kurš to varēja izdarīt. Pametusi acis riņķī viņa pašķīelēja uz vampīru bet likās neko nemanām. Tad paskatījusies uz pārējiem kuri vēl neko nedarīja, viņa piecēlās un izstaipījās. Tad atkal apsēdās uz akmens un turpināja bezmērķīgi blenzt kautkur.

Iesūtīja: buffy ; laiks: 14.06.2005 08:53

Silvija garlaikoti nozavajas.Vinjai jau saka apnikt te sedet tapec pagriezusies pret elfiem un tumsas engeleim vinja uzsauca.Eu nu nakat tacu cik var kasities.Tad uzmetusi garlaikotu skatu vampiram un elfai saviebas

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 14.06.2005 09:03

Darina picēlās no akmens un tuvojās Silvijai. Nonākusi viņai blakus viņa garlaikoti iejautājās: Un ko tagad darīsim? visi jau te čammājas nejau es vienīgā! Daram kautko,savādāk man nāk miegs! Darina nebūt nerunāja dusmīgi, bet gan nogurušā balsī. Tad viņa aizvēra acis un itkā mēģinā iemigt stāvot kājās. tas diezko labi nesanāca.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 14.06.2005 09:07

Varimands domīgi paskatījās uz Darinu, viņš bija gaidījis, ka tumsas elfa vairāk nobīsies, no viņa mazā sveicieniņa. labi, tas nozīmēja, ka viņa nav ar pliku roku ņemama. Varbūt pat derēja iet iepazīties. Nē, kāpēc gan, pēc tam vēl var nākties nožēlot.
Tad vampīra skaties lēnām aizslīdēja pie Silvijas, kura stāvēja krastā un cerēja ar savu bļāvienu pamudināt tos tur kustēties ātrāk. Varimands iztēlojās karstās, tumši sarkanās asinis, kas plūda cilvēku meitenē. Uzbrukt viņai būtu risks, sevišķi tāpēc, ka te bija tik daudz gaismas būtņu. Vampīrs viegli nopūtās, nāksies iztikt ar dabas mātes piedāvāto. Zobi vienalga iekņudējās un Varimands beidzot novērsās, lai vairāk nekairinātu sevi.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 14.06.2005 09:13

Darinai negribējās aizmigt tāpēc viņa klusējot piegāja pie upītes kas bija drusku tālāk, novilka savas kurpītes un iemērca kājas ūdenī. Tas mazliet atdeva možumu un enerģiju. Viņa vēl nedauc paturēja kājas ūdenī, bet tad arī kāpa arā.Sadūšojusies un ievilkusi elpu viņa piegāja pie Varimanda un sniedza roku. Darina. Tumsas elfa. Jūs laikam esat... tad Darina apklusa.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 14.06.2005 09:17

Ak tad, mana personība, tev nliek mieru, nu ko...
"Es laikam esmu Varimands, vampīrs, kā jau būsiet pamanījusi," viņš valšķīgi pasmaidīja, nozibinādams savus spoži baltos ilknīšus. Tikmēr prātā novērtēja gīto tumsas elfu kā nākas.

Iesūtīja: buffy ; laiks: 14.06.2005 09:19

Silvija samanija vampira skatu un meta uz vinja pusi niknu acu pari ta laudama noprast ka sev pari darit vinja nelaus.Izdzirdeja elfas balsi Silvija pagriezas pret runataju.Vispar jusu argumentam es piekritu bet man kas sakams.Jusu sugas mani reiz izjokoja un tapec tagad es turu aizdomas jebkuru elfu ir vai nav vins vainigs.Silva nikni atcirta

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 14.06.2005 09:23

Darina paskatījās uz Silviju un nedaudz pārstiegta jautāja: Kā izjokoja? Un kāpēc jūs turat aizdomās katru elfu? Un vai jūs izjokoja tumsas elfs vai gaišais elfs? Starp tiem ir atšķirība! Lūdzu ja jūs domājat ka esmu labais elfs, tad beidziet tā domāt! Man tas uzdzen pretīguma šermuļus! Darina runāja diezgan dusmīgā bet dažviet arī diezgan augstprātīgā balsī. Tad viņa atkal pievērsās Varimandam. Vai jūs guļat ar galvu uz leju? Viņa nepaspēja apturēt jautājumu,tas izšāvās pirms viņa bija kārtīgi apdomājusies. Pirmo reiz viņa nosarka vampīra priekšā.

Iesūtīja: TaureņmeiteneAur' ; laiks: 14.06.2005 09:32

Selīna ignorēja cilvēka lielos izlēcienusTādi jau tie cilvēki bija....milzīgi histēriķi,kuri vienmēr kādi citu uzskata apr vainīgu,pat ja tāda iespēja bija ļoti maza.Tāpēc viņa sāka domāt,ko tālāk viņiem vajadzētu darīt.Mums vispirms vajag sameklēt Izredzētos,jo citādi visas Alohomoras zīmes pazustu...Ko darīt pēc tam es nezinu.
Selīna tikmēr piegāja pie "slīkstošā" enģeļa,un stingri satvēra viņa roku.
-Celies augšā!

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 14.06.2005 09:34

Varimands ignorēja Silviju, ak tiem cilvēkiem vienmēr vilka uz kašķi, nekas, tas kādreiz kļūs par labu iemeslu, tāpat viņiem patika jaukties citu sarunās.
Pamīnējis ar šerminošu smaidiņu, vampīrs atbildēja uz Darinas jautājumu: "Nē, ziniet vai varat iedomāties, es guļu ar kājām paralēli zemei. Guļot ar kājām gaisā, asinis var par daudz saskriet galvā!" Pēdējais teikums tika izteikts uzsverot vārdu asinis un Silvijai tika veltīts kārīgs skaties, tāds no kura ikvienam cilvēkam šermuļi pārskrēja, jo tas pauda, kāda viņiem ir nozīme vampīra acīs.
"Kā šobrīd..." tas jau bija adresēts Darinai.

Iesūtīja: buffy ; laiks: 14.06.2005 09:38

occ:Silviju vampirs neiebiedes
Silvija palukojusies uz Darinu un notieca.Atvainojiet bet es diemzel nemaku isti notiekt kuri ir tumsas un kuri gaisie elfi jo es savukart domaju ka visi ir vienadi.Atmetusi savus garos rudos matus meitene nikni palukojas uz vampiru ta liekot saprast ka no vinja nebaidas

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 14.06.2005 09:39

Darina pasmaidīja bet klusēja. Viņa jutās mazliet dīvaini jo nebija par ko runāt taču viņa kautkā centās iesākt. Un ko jūs domājat par tām zīmēm? Varbūt mums būs jādodas ceļojumā kur būs visādas briesmas un mums būs tās jāpārvar un tad vēl būs draudzības aplicinājumi un noteikti arī mīles... Darina atkal apklusa bet turpināja: .....tība! Viņa paskatījās uz Varimandu. un paskatījusies uz Silviju dusmīgi teica : Nu tad neapsūdziet mani!!

Iesūtīja: buffy ; laiks: 14.06.2005 09:45

Labi neapsudzesu.Silvija atcirta,bet tikunta paturesu jus acis.Tad pagriezusies pret aiem runajtajiem Silva aizgaja nostak no abime un pareja barinja pieiedama pie upes meitemne saka mazgat seju

Iesūtīja: TaureņmeiteneAur' ; laiks: 14.06.2005 09:54

Bet neviens tā arī nepamanīja,ka,ja viņi bija 10 Izredzētie,tad kāpēc bija atnākuši tikai 9 ?Viena trūka...

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 14.06.2005 09:55

Varimands mirkli klusēja tad spēji izplūda dārdošos smieklos. Kādu minūti viņš balstīdamies uz savas kūjas smējās, tad tikpat pēkšņi kā sāka, beidza un visai vienaldzīgi paraudzījās uz Darinu, tikai viņa acīs vīdēja kaut kas nenosākms, it ka nožēla, kas tūlīt tika paslēpta aiz nicinājuma bruņām.
Tāds pats nicinājums skanēja, kad viņš ierunājās: "Draudzības apliecinājumi un mīlestība ir cilvēku izgudrojums, jo citādi viņiem nav aiz kā paslēpt savu nodevību. Nodevība mīlestības vai draudzības vārdā, tas taču ir tāds varoņdarbs! Tev gan kā tumsas elfam vajadzēja saprast, ka šīs divas lietas nepiedien mums, bet tādiem kā viņa *skatiens uz Silviju*, vai arī tiem tur *mājiens elfu virzienā*.
Runājot par ceļojumu, ātrāk šī pasaule aizies bojā nekā mēs sāksim savu ceļojumu."

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 14.06.2005 09:57

Bet tomēr jums jāsaprot ka ceļojuma laikā kas tāds varētu notikt!Starp citu cik mēs te esam kopā? un vai jūs spējat atšķirt tumšos no gaišajiem elfiem? Darina vērsās pie Varimanda! Tad aoplaidusi skatienu un ātri izskaitījusi visus viņa secināja ka te ir 9, dažādu rasu pārstāvji. Paskatījusies uz Silviju viņa iedomājās cikgan cilvēki var būt muļķīgi.

Iesūtīja: TaureņmeiteneAur' ; laiks: 14.06.2005 09:59

Selīna dzirdēja pēdējos Varimanda vārdus un tie lika viņai aizsvilties negantās dusmās.Viņa ātri un nikni pagrieza galvu uz vampīra pusi un nikni ieteicās
"-Jā,ja mēs nesāksim meklēt tās sasodītās zīmes,pasaule tiešām aizies bojā,un no tās nekādi sikspārņi un viņu atvases neizglābsies!!!"

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 14.06.2005 10:03

"Vai tad jūs pirms mirklīša pati neatklājāt savu piederību tumsai? Turklāt no visiem tiem gaišajiem elfiem staro tāda... Runā šā un tā un beigās neko nepasaka!" kaut ko jau kādi elfi kādreiz bija nodarījuši vampīram, jo pēdējie vārdi tika izgrūzti ar tādu netīksmi, it kā vārdi būtu stindzinošas ledus bultas. Piebildi par iespēju iemīlēties viņš palaida gar ausīm.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 14.06.2005 10:04

Tad beidzam čammāties un bļaut viens uz otru! Dodamies mūšu "dižajā" ceļojumā! Darina iesaucās un vārdu "dižajā" izteica kā kautkādu rupjību. tad viņa paskatījās uz Varimandu un iečukstējās: Bišku nesavaldīgi radījumi vai ne? Tad Darina sāka iet uz priekšu gar upīti neskatoties uz nevienu!

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 14.06.2005 10:17

Varimands pasmīnēja sevī uzņemdams satraukumu, kas uzvirmoja no satrauktās Selīnas, Silvijas pirmīt izstaroto niknumu, pat darinas samulsumu.
"Sikspāņi un viņu atvases," Varimands lēni novilka, taču seja pauda vienaldzību. Viņš tikai uzmeta skatu Selīnai, ja jau viņa tā spēja saniknoties, tad lieta bija nopietna. Tad viņš noprasīja: "Nu kā tad tu domā mēs tās zīmes atradīsim, ja nezinām neko daudz par tām?"

Iesūtīja: buffy ; laiks: 14.06.2005 10:23

Silvija noputusies ari saka lenam iet uz ziemeliem,tomer izdzirdusi Varimanda jautajumu ari pagriezas pret Selinu.Nja un neviens jau ari nezin kadas tas zimes iizskatas Silva npoteica.Bet varbut tu zini?

Iesūtīja: TaureņmeiteneAur' ; laiks: 14.06.2005 10:38

Tagad Selīna savukārt pievērsās Silvijai.
-"Jā,man liekas,ka mēs varētu izpildīt šo uzdevumu."
Selīna vēljoprojām skatījās uz Silviju ar īstu elfu skatienu.
-"Cilvēkam tas laikam būtu pārāk grūti lai saprastu,bet...Ja viena no Alohomoras zīmēm ir pazudusi,tad viņu pašlaik būtu neiespējami izglābt.Bet ir arī Laika zīme,un ar tās palīdzību mēs varētu nonākt pagātnē un izglābt visas zīmes."

OOC:Mani tagad dzen nost tāpēc lai dzirdētu turpinājumu vajadzēs pagaidīt līdz tam sasodītajam un stubajam vakaram!

Iesūtīja: buffy ; laiks: 14.06.2005 10:46

Ka to lai saprot cilvekam.Silvija nedaudz dusmigi jau iesuacas.Vai jus elfi domajat ka cilveki ir zemakas butnes par parejiem.Nja elfs ir un paliek elfs.Un ksapec tad ir gandriz neiespejami izglabt so zimi?Silva pajautaja

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 14.06.2005 11:14

"Cilvēk, tu varētu tagad nomierināties," Varimands laiski atrauca, "un ļaut elfam izdomāt pēc iespējas miglaināku atbildi."
Varimands bija grasījies doties līdzi Darinai, bet nu apstājās un nolēma sagaidīt Selīnas atbildi.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 14.06.2005 11:42

Darina paskatījās atpakaļ bet ieraudzījusi ka visi vēl stāv un gaida Selīnas atbildi, Darina panāca atpakaļ un nostājās blakus Varimandam. Tad skatīdamās uz Selīnu viņa iejautājās: Tātad pirmo mums vajag atrast to Laika zīmi un tad tikai tās pārējās? Darina dusmīgi paskatījās uz Silviju kura Darinai galīgi nepatika.

Iesūtīja: TaureņmeiteneAur' ; laiks: 14.06.2005 13:08

OOC:Me ir back!

-"Redziet,katra zīme ir sasaistīta ar kādu citu.Un tikai tā zīme,kura ir sasaistīta ar Laika zīmi,var parādīt ceļu uz to.Un tā pa apli.Un tieši tāpēc vienu ir ļoti grūti atrast.Bet mums ir viena izeja..."
Selīna atsāka stāstīt un ievilka neilgu pauzi,lai redzētu apkārtējo reakciju.Varbūt vampīram ir taisnība,man ir zināma tieksme uz miglainiem izteicieniem...

Iesūtīja: Milēdija Vintere ; laiks: 14.06.2005 13:24

Alonso mierīgi atāvējis kājās visu laiku blakus pārējiem neizturēja un vienkārši apsēdās uz zāles turpinādams klausīties sarunā. Visu to par Alohomoras zīmēm viņš bija jau dzirdējis pirms pāris simtiem gadu, bet tagad iejaukties sarunā viņš neuzskatīja par vajadzīgu

Iesūtīja: buffy ; laiks: 14.06.2005 13:58

Bet tu vampir labak apklusti.Silvija uzsnaca.Ne nu si kompanija man jau ir apnikusi.Silvija nodomaja tapec kad nolemusi no vinjiem tureties atstatus jauna sieviete vairs nebija bet vinjas vieta tagad bija bruns vanags ar asu knabi.Uzsavuseis augstu gaisa vanaga izskata Slva vel aizvien itin labi vareja sadzirdet parejos

Iesūtīja: Zobena iznēsātājs ; laiks: 14.06.2005 14:06

Hiliss nomierinajas. Vins bija iekapis slikstosajas smiltis.
Nu tad beidzot...
Jocigi, ka slikstosas smiltis seit radas???
Vampir...

Iesūtīja: dragon_warrior ; laiks: 14.06.2005 16:37

adriana, sen paarbridusi, jau labu briidi staaveeja no visiem atstatu. vinju sarunas likaas nevajadziigas. par ko gan vinji striideejaas? meitene apseedaas zemee un aptveera celjus. vinja veeroja paareejos, un jutaas lieki. vai arii driizaak - shie celjinieki bija lieki. un kaadeelj vinja gaaja tiem liidzi? likaas, ka iet paari upei kopaa ar tiem buus pareizi, kaut vinja daudz labpraataak buutu turpinaajusi savus klejojumus viena. kaut gan tagad jau adrija bija nedaudz ieintereseeta.


OOC: ljoti atvainojos, ka tik ilgi nebiju (tik ilgi jau, iisteniibaa, nemaz nebija ), bet vasara dara savu.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 14.06.2005 17:03

"Ja es pareizi sapratu," Varimands pacēla acis pret debesīm, izlikdamies varen apcerīgs, "Tad, kamēr neatradīsim laika zīmes saistītājzīmi, mēs neatradīsim šo zīmi. Vai jūs maz zināt, kuras zīmes trūkst? ko tad, ja tā ir laika zīmes sasistītāja?"
"Ceru, ka skaidri izteicos," pasmīnējis viņš ieskatījās Selīnas acīs.
Tad viņš pavērās uz Silviju, balss skanēja ledaini mierīgi: "Jaunkundz, jūs taču esat jaunkundze? Neba man būtu jūs jāmāca, ka gados vecākas būtnes vajag cienīt, bet man tas laikam jādara, jo nevienscits to nav iemācījis."
Tad viņš uzsvērti novērsās, atkal paskatījās uz elfu.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 14.06.2005 17:50

Satīna laida visu gar ausīm. Cilvēku strīdi, vampīru ledainums un dažu elfu apkaunojošā muļķība.. Tās bija sīkas dzēlības, kas iedzēla, bet necik augstu nespēja pacelties. Bija jāprot būt tam visam pāri. Nedz ledainums, aukstums, ļaunums, nežēlība nekad nespēs pacelties līdz patiesas dailes un skaistuma augstumiem, lai vai kā domātu citi.
Iespējams tādēļ cilvēku rasei ir radies priekšstats par elfu augstprātību..
Viņa nodomāja. Skatiens bija laisks, taču modrs. Elfa nereaģēja uz vampīra sīkajām piezīmēm, vai uz mazās tumsas elfas mēģinājumu prasti piekantēt viņam. Cilvēku aizdomība, naids un nesen pieminētā nodevība bieži vien bija iemesls tam, ka Satīna nebija augstās domās par šo rasi. Viņa negribēja ielaisties flegmatiskos un sīkos strīdos kāda ir atšķirība starp nodevību un upurēšanos mīlestības, draudzības vai cieņas vārdā. Bija radījumi, kuriem to nesaprast. Tas, ka viņi strīdējās par to kurš ir tumšāksu n to kurš kuram ir nodarījis pāri bija muļķīgi - augstākajā mērā. Satīna šeit bija otra vecākā, vienīgi Alonso vecuma ziņā sita viņu pušu, varbūt tādēļ viņa saprata, vai iedomājās saprotam, taču viņai nebija vēlmes to skaidrot. Iespējams tādēļ, ka arī viņa sāka nogurt no šīs zemes. Viņa zināja izskaidrot daudz ko.. Izskaidrot lietas, taču viņa negribēja to skaidrot atklāt;ibai - viņā bija iedzimusi elfu cilts noslēgtība, viņa negribēja dalīties zināšanās un sapratnē ne jau dēļ skopuma, bet dēļ tā, ka viņa apzinājās, ka daudzi to apstrīdētu un iespējams pat liktu priekšā spēcīgus argumentus un viņa nevēlējās vadīt savu laiku mēģinot kādu pārliecināt. Silvijas neuzticībai iespējams bija pamats, bet ir muļķīgi vainot visus, turklāt zinot elfu jaunuļu jokus, Satīna bija pārliecināta, ka tas visnotaļ bijis nevainīgs joks, jo elfi un cilvēki allaž bijušas atšķirīgas rases un tagad tikai iepazīst vieni otrus, tādēļ nesaprotas, gluži kā divi dažādi mazuļi rotaļu laukumā. satīna zināja, ka agrāk via vēlāk cilvēku darbi pārdživos viņus visus, un ka arī viņa agrāk vai vēlāk kļūs par daļu no teiksmas. Tas viņu skumdināja.. Neuzkrītoši lūkojoties klātesošajos Satīna analizēja viņu rīcību, tās sekas un varbūtības.. Varbūt viņa mēģināja kaut ko ieskaidrot pati sev, varbūt, ka ne..
Tikai žēl, ka tieši šī cilvēku ļaunatminība un sīkumainība viņus sašķeļ.. Ir ļoti labi cilvēki, taču lielākā daļa ir šādi.. Tādi viņi taču nepiedzimst.. Bet vai viņu rases problēmas ir manējās?
Viņa nodomāja. Temats bija dziļš un īsā laikā neizsmeļams. Negribēdama ar šo domu mocīties ilgu laiku, viņa nolēma novirzīt domas.. Un tomēr palika sajūta, ka kaut ko viņa nav aizodmājusies līdz galam.

Iesūtīja: buffy ; laiks: 14.06.2005 17:59

occ:Ap zelin Selduina.Tavi garie rakti,knapi izlasiju
Silvija tikmer vanaga izskata lidinajas virs parejiem kautkur augstu giasa.Ta vien gribejas iecirst vampiram savu aso knabi bet otmer savaldijas.Uzlaidusies uz tuvejas priedes galotnes Silvija nosedas

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 15.06.2005 08:02

Darina pēc Selīnas teiktā sadusmojās. Tā jau viņi varēja te meklēt tās atslēgas vienu pēc ortas un nebūs nekāds labums. tad Darina savaldījās un nomierinājās un mierīgi teica: Nu labi, Selīn! Vai vari vismaz patiekt kuru atslēgu mēs meklēsim pirmo? Darina skatījās tieši Selīnas acīs, nedaudz samiegusi tās. "Un kāpēc visi uzkasās Varimandam?" Darina iedomājās.

Iesūtīja: Zobena iznēsātājs ; laiks: 17.06.2005 15:38

Kura mums būs jāmeklē pirmā? Hiliss vēl klusi novilka.
Jāmaklē zīmes. Eh! Kur lai mēs tās atrodam... Nu nezinu...
Hiliss izstaipija savu kreiso roku. Tā viņam bija notirpusi.
Burvju zīmes... Viņš vēlreiz klusiņām novilka.

Iesūtīja: TaureņmeiteneAur' ; laiks: 17.06.2005 16:40

Selīna palika domīga.
-Ja es pareizi atceros,tad zīmes saistījās šādi:
Vispirms Laiks,
Tad Ilūzija,
Būtne,
Tumsa,
Gaisma,
Uguns,
Ūdens,
Zeme,
Gaiss,
Un Skaņa,kura ir saistīta ar Laiku.
Tad Selīna domās mēģināja saprast,kura zīme bija pazudusi.
-Tā,ja vēstulē bija rakstīts,ka ir iestājies bads un augi neaug,tad visticamāk ir pazudusi Zemes zīme.Un,aj mēs nepasteigsimies,pazudīs ar Gaisa zīme,tad Skaņas zīme,un tad Laika zīme,tāpēc musm būs jāsteidzas!
Selīna ātri teica,noklusējusi vienu svarīgu lietu.Lietu,uz kuru atbildi viņa nezināja.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 17.06.2005 18:05

Kam tās zīmes ir vajadzīgas un kāpēc?
Satīna ieprātojās, taču par to ilgi nedomāja. Viņu uz doto mirkli tas vienkārši neinteresēja. Elfi ir dažādi, taču lielāko daļu mirstīgo un pasaules problēmu viņi vienkārši neizprot, vai arī neinteresējas par tām. Noslēgta sabiedrība.
Viņa sāka soļot uz pusi no kuras bija atpeldējusi vēstule. Bezjēdzīga spriedelēšana un strīdēšanas ir lieka laika kavēšana, lai gan Satīna varēja atļauties to tērēt cik uziet, taču mirstīgie šķiet laika vērtību neizprata. Viņa negāja ātri - ja nu kāds tomēr attaptos, taču lielas cerības viņa uz to nelika.


OOC:: byffy - nav jau tik traki - ir bijuši garāki!

Iesūtīja: Milēdija Vintere ; laiks: 18.06.2005 18:09

Kā jau domāju viņš nomierinājās...Alonso pie sevis nodomāja lūkodamies uz apkārt esošajiem...šeit sāka kļūt garlaicīgi pie tam negribējās arī iesaistīties pārējo sarunās, jo tās viņam šķita bezjēdzīgas. Protams varēja mēģināt paskaidrot pārējiem kaut ko, bet tajā pašā laikā viņš bija Elfs, bet elfi parasti klusē pat, ja kaut ko zin. Un tas, ak viņš ilgu laiku bija pavadījis starp cilvēkiem pilnīgi neko nemainīja.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 18.06.2005 18:12

Ne Gaismai ne Tumsai nebija iemeslu izjaukt līdzsvaru un piesavināties kādu no zīmēm.. Kam tās ir nepieciešamas?
Viņa ieprātojās, bet tiklīdz pieķēra sevi pie fakta, ka atkal odmā par to, par ko tagad nav jēgas spriedelēt, viņa pārstāja. Pagājusies vēl pārsimts metrus uz priekšu viņa apsēdās uz milzīga akmens, kurš bija turpat pa pusei iegrimis upē un nolēma tomēr pagiadīt pārējos. Katrā zinā no visiem klātesošajiem - viņa ibija vismazāk kur steigties.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 18.06.2005 21:13

Nu labi, ja jūs beidzot esat izlēmuši kura zīme mums jāmeklē pirmā, tad varbūt sākam kaut ko darīt? Darina ierunājās. Tad paskatījusies debesīs viņa nopūtās. "Man viss ir vienalga. Viss ir apnicis. Tagad gribās nonākt kādā tumšākā un klusākā vietiņā kopā ar...nē,nē,nē!!!Nedomā par to! Nedomā! Tas ir tizli!Darin, saņem sevi rokās! Tu esi tumsas elfa! Viss!" Darina vairs nespēja saturēt sevi rokās, bet ļoti centās.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 20.06.2005 19:32

Viss pazudīs cik interesanti, pat es. Nu jā nekas nav mūžīgs, turklāt ko gan man ir devusi šī dzīve. Vispār tad jau nav jēgas doties uz turieni un varētu pievienoties, vismaz kaut kas jēdzīgāks. Palaimēsies atrast, varēšu turpināt savu eksistenci, nepalaimēsies, nu ko pāris simti gadu šurp vai turp... Varimands apcerīgi domāja, iedams uz priekšu, Taču interesanti, kam gan apnikusi sava eksistence, ka sakārojies kādas zīmes.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 21.06.2005 09:32

Paklau Selīn, vai nebūtu jau laiks iet? Man šķiet ka daudziem jau ir apnicis te stāvēt un mums taču jāmeklē zīmes vai arī pasaule ies bojā ! Darina smīnēdama teica. Cieši skatīdamās uz Selīnu un nenolaizdama acis, Darina gaidīja viņas atbildi!

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 21.06.2005 12:50

Varimands apstājās - cik gan tālu tā var viens pats iet. Turklāt, ja nu visi izvēlētos pēkšņi citu virzienu, viņam negribētos skriet pakaļ. Neuzmetis aci elfai, kas bija apsēdusies uz akmeņa (vienu brīdi uznāca vēlme iegrūst viņu ūdenī, taču vampīram negribējās pagaidām salēkties ar kādu no šiem...), viņš nostājās mazliet nostāk un atkal pavērās uz pulciņu.
Skats laiski klejoja no vienas būtnes pie otras, novērtējot, apdomājot, līdz beidzot apstājās pie tumsas elfas, kura gaidīja atbildi no Selīnas un tad arī pie pašas Selīnas.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 21.06.2005 16:28

Selīn? Tu domā vai ko? Darina nesagaidījusi Selīnas atbildi, nopūtās un tad teica : Tiešām jāsāk kustēties! Pasaule taču ies bojā un man te negribas tērēt laiku vienkārši stāvot un pļāpājot! Darina jau atkal iesvēlās dusmās un uz Selīnu skatījās jau dusmīgāk. Vēl viņa pašķielēja uz Varimandu un ieklepojās.

Nejau tāpēc ka paskatījās, bet tāpat.

Iesūtīja: dragon_warrior ; laiks: 21.06.2005 16:35

adriana pagaajaas gar upi, liidz atradaas starp tiem, kas jau bija aizgaajushi kaadu gabalinju uz priekshu, un iem, kuri veel staaveeja vietaa, kiur vinji bija paarbridushi. pati sev liekoties pagalam neizleemiiga, adriana, tomeer, bija atnaakusi sheit pa vidu. vinja negribeeja iesaistiities sarunaa, tikai uzmaniigi klausiijaas, tai pashaa laikaa ar aciim veerojot straumi.ko gan shii upe nav pieredzeejusi? varbuut taa zina arii kaut ko par manu pagaatni?taa zina arii kursh, vai kuri atsuutiijushi veestuli. un taa noteikti zina arii par ziimeem. un, diez, ko taa pastaastiitu, ja es to saprastu? meitene domaaja. uz jautaajumiem atbilzhu vinjai nebija, un nebija aarii, kam tos uzdot.

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 21.06.2005 18:59

Histēriķe..
Satīna rāmi nodomāja. Ar katru mirkli vēlēšanās, lai viņi visi vienreiz apklustu pieauga, jo neviens no viņiem nerunāja neko jēdzīgu vien šķieda laiku, bet tā, kā Satīnai laika bija gana un pagaidām vēl nebija tā žēl, vēl labu laiku rāmi sēdēja uz akmens.
Vampīrs..
Viņa nodomāja, viņa to bija sadzirdējusi, pēc vampīra soļiem, kuri lika visam dzīvajam zem viņa ievaidēties, viņa vēlās upes zilgmē un centās attālināties no riebīgajiem trokšņiem, taču neviens nepamanīts nepaslīdēja viņai garām.
Pasaule aizies bojā, es allaž spēšu paglābties Amanā, es varētu jautāt - cik ilgi? bet atbilde ir viennozīmīga - mūžam, Amana var mainītes, taču allaž paliks Valinora.. Bet vai man ir vienaldzīgi visi, kuri ietu bojā ar šo pasauli, jo Aman - Valinora ir pieejama tikai elfiem - gaišajiem.. Teorētiski mirstīgajiem ir savs priekštats par dvēseles nemirstību, taču.. Ai..
Viņas domas virpuļoja līdzi vilnīšiem dzelmē, bet pati Satīna sēdēja, klusi un mierīgi un mežupju elfu austajām drānām pateicoties sāka atgādināt kādu senu akmens tēlu, ko pasaules jaunības un slavas laikos kāds prasmīgs meistars ir darinājis, kā dievieti.. Daudzi viņai bija minējuši, ka viņa izskatās, kā no senatnes izkāpusi elfu princese, kāda bija visdaiļākā no viņām, taču Satīna bija iepratusies, panākt ka līdz ar drānām mainās tas, kā tiek uztverta viņas āriene un šajā patiesajā ddvēseles miesiskajā atspulgā spēja ieskatīties vien tas, kuram viņa to ļāva, vai kurš bija gana acīgs pats par sevi, senas dzimtas elfa, taču ne burve.

Iesūtīja: Milēdija Vintere ; laiks: 25.06.2005 01:05

Alonso apnika stāvēt uz vietas...Tā jau var visu uz pasaules nogulēt...Viņš nodomāja pagriezdamies uz to pusi uz kuru viņi bija gatavojušies doties. Nav ko stāvēt un vispār sen jau ir zināms, ka jeb kura dzīva būtne pakļaujas bara instinktam un seko tam kurš iet uz priekšu, pie tam šie strīdi man ir līdz kaklam...Viņš nodomāja apņēmīgi sākdams soļot uz priekšu

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 02.07.2005 12:58

Darinai apnika te stāvēt.Viņa vēl uzmeta skatu vampīram un tad sekoja Alonso, tā domādama ka beidzot Selīna sapratīs ka laiks doties prom!

Iesūtīja: Milēdija Vintere ; laiks: 08.07.2005 02:29

Alonso uz brīdi apstājās gaidīdams, kamēr darina viņu panāks un tad devās tālāk...Tomēr iet klusējot šķita muļķīgi un viņš pajautāja Darinai...
-Kā sagadījās, ka jūs nokļuvāt šeit?
Jautājums nebija pieklājības. Patiesībā šoreiz Alonso šis jautājums interesēja. Viņš redzēja, ka ir savākusies ļoti raiba publika un gribējās noskaidrot pēc iespējas vairāk...Tas ka viņš bija elfs tomēr nebija par iemeslu tam, ka viņam piemita arī dažas cilvēku īpašības un viena no tām bija ziņkārība.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 08.07.2005 10:10

Ak, es vienkārši sēdēju pie upes un domāju. Tad man pievienojās melns kaķēns un kad viņš gāja prom es viņam sekoju tā nokļūstot pie kautkādiem cilvēkiem. NU un arī radījumiem! Bet kā jūs? Darina stāstīja.

Iesūtīja: Milēdija Vintere ; laiks: 08.07.2005 15:16

Es?
Alonso domīgi palūkojās uz Darinu.
Es vienkārši gāju, gar upes krastu. Gatavojos atgriesties mājās pie saviem padotajiem, bet tad izdzirdēju sarunas, kuras pamatīgi izklausījās pēc strīdiem un tad izlēmu palūkoties, aks tur notiek un iznācu pļaviņā kur atradās viss jūsu bariņš...Un tad nedudz padomāju un izlēmu, ka būtu jautri pievienoties jums

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 04.09.2005 16:55

Ak tā. Darina nomurmināja. Tad viņa jautāja:Vai tev neliekas ka visi te vilcina laiku bet noko nemaz netaisās glābt? man tāda sajūta ir. Darina paskatījās uz Selīnu. Tad atkal uz Alonso.

Iesūtīja: TaureņmeiteneAur' ; laiks: 04.09.2005 17:01

OOC:Varam atsākt spēli!!!

-Jā,man radās ideja - varbūt beidzot sāksim kustēties?Ja jau mēs esam izredzētie,vai kaut kas tur...-
Selīnas balss jau sāka kļūt īgnāka.Tāda kļuva arī viņas īpašniece.
-Nav īpaši jautri visu laiku tērēt liaku un stāvēt kā statujas!Mums arī ir kas jādara!...-
Nu jau Selīna gandrīz kliedza.Visa šitā jautāšana un kavēšanās viņu padarīja niknu.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 04.09.2005 17:09

OCC:thank you,thank you very much!


Darina pagriezās pret Selīnu un vienaldzīgi noteica: khmm man šķiet to vajadzēja darīt jau pirms stundas vai...nu vienalga cik mēs te ilgi jau esam! Davai tad ejam! Darina pastījās uz Varimandu.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 05.09.2005 10:33

Šitāda nejēdzība, garlaikoti pie sevis nodomāja Varimands. Viņš jau sen bija gatavs gājējs, bet tā elfa te vēl rīkoja kaut kādu histērijas lēkmi.
"Ja, tu neesi pamanījusi," viņš paaugstnājis balsi, lai to sadzirdētu arī Selīna, noteica, "daži jau te jau sen ir gatavi iet!"
"Un, ja jūsu labdzimtība, vēl parādītu ceļu un beigtu te klaigāt," viņš sarkastiski piemetināja un nicīgi pakanījās. Mūždien tās gaismas būtnes nevarēja vien savākties.

Iesūtīja: TaureņmeiteneAur' ; laiks: 05.09.2005 14:14

-Un es,Varimand,jau sen gaidu,kad jūs beidzot sāskiet kustināt savas ... pēcpuses!-
Selīna ne jau kliedza.Bet tad piebilda jau klusākā balsī.
-Bet ceļu es nezinu,domājiet es te kāds supervaronis vai?Vienkārši ejam!-
Un demostratīvi apgriezusies elfa iegāja taisnī iekšā biezoknī.


OOC:Lūdzu,rakstiet ka pēc maza brītiņa sekojiet man,jo esmu sarūpējusi jums mazu pārsteigumu.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 05.09.2005 14:20

"Ak vai, nezināju, ka jūsu elfiskā labdzimtība ir ne tikai histēriķe, bet arī akla." Varimands noteica elfai. Tad pagriezās un sekojai viņai meža biezoknī, cenzdamies valdīt smieklus. Tomēr elfas izdarības bija gana interesantas. Biezoknī Varimands jutās krietni labāk, te tomēr bija diezgan patīkama krēsla.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 05.09.2005 14:43

Darina pasmaidīja un iegāja mežā. Tur bija vēss un tumšs. Tas viņai patika. Paskatījusies apkārt uz garajiem kokiem, viņa jutās kā savā mežā. Tas bija mežš uz kuru viņa bieži gāja kad bija jaunāka. tas bija tumšs un spocīgs. Mežā bija kapsēta. Darina parasti tur gāja kad viņai bija skumjš vai dusmīgs garstāvoklis. Tagad viņa to acerējās un pasmaidīja.

Iesūtīja: buffy ; laiks: 05.09.2005 16:02

Skiet ka neviens nebija pamanijis ka Silvija nu bija partapusi par vanagu un visu noklausijusies lidoja no augsas.Tikkmer vinja vel aizvien vanaga izskata sekoja pakal Elfai kura skiet daudz ko zinaja par so lietu

Iesūtīja: TaureņmeiteneAur' ; laiks: 05.09.2005 18:38

Visi,kuri sekoja Selīnai,nonāca mazā paugurā,kurā atradās liels klajums.Pašā vidū Selīna bija nometusies ceļos un ar bailēm acīs lūkojās uz kokiem priekšā.Un tam bija labi redzams iemesls.Visi koki bija nometuši savas lapas un paši zaudējuši krāsas,vienīgi pelēkā palika.Arī zāle un lapas bija pelēkas,un pie tām mētājās miruši putni un taureņi.Škita,ka tie ir...zaudējuši spēkus.Zaudējuši zemes spēku,zaudējuši dzīvības spēku.Kas te bija noticis?

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 06.09.2005 08:36

Varimands sarauca pieri, lūkodamies uz mirušajiem kokiem un putniem.
"Liekas, ka nāve te ražu ievākusi," vampīra balss neskanēja skaļāk par čukstu, jo lai arī viņš dzīvoja ilgi, jo ilgi, pret nāvi izturējās ar zināmu cieņu.

Iesūtīja: dragon_warrior ; laiks: 06.09.2005 18:10

adrija, kura tikai tagad pievienojaas paareejiem biezoknii, bet nu nespeeja izdvest ne skanju. iekshaa kaut kas sazhnjaudzaas un uz briidi sareiba galva. tad vinja atjeedzaas, bet joprojaam neizdvesa ne skanjas. tad ar roku aizveecinaajusi slikto sajuutu, vinja skalji secinaaja mums laikam vajadzeetu pasteigties....

d_w

Iesūtīja: buffy ; laiks: 07.09.2005 16:49

Silvija kas tikmēr jau bija nolaidusies uz zemes un atkal bija pārvērtusies par cilvēku ar šausmam uzlūkoja šo vietu.Viņa neko nespēja bilst jo bija pārāk liela šokā.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 09.09.2005 19:43

oho...baigā vieta.Diez kas te noticis? Darina teica. Piegājusi vienam putnam klāt viņa to maigi paņema un pielika tuvāk acīm. Tad mirkli uz to skatījusies viņa to maigi nlika zemē un paskatījās uz pārējiem.

Iesūtīja: TaureņmeiteneAur' ; laiks: 14.09.2005 16:52

Selīna ieraudzījusi,ko dara Darina,acumirklī pielēca kājās un iekliedzās.
-Nedari tā!-

Bet tad Darinas acis šausmās iepletās,jo Selīnas brīdinājums nāca par vēlu.viņas roka,tā,kura bija pieskārusies putnam,arī sastinga un zaudēja krāsas.Arī viņas kājas līdz ceļiem pārvētās,tās vairs nevarēja pakustināt.Likās,ka viss,kas šķērso neredzamo robežu,zaudē dzīvību...

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 14.09.2005 17:47

Ups. Darina vēl izdvesa un tad stīva nokrita zemē. Viņa skatījās uz Selīnu un (ceru ka acis viņa var kustināt) mēģināja pakustēties.

Iesūtīja: TaureņmeiteneAur' ; laiks: 14.09.2005 17:56

Selīna skrēja pie Darinas,bet apstājas kādus 30 cm pirms viņas.Tālāk vairs nevarēja iet,citādi arī viņas liktenis būs tāds pats,kā Darinai.
-Ko lai dara,ko lai dara??Es nevaru tikt viņai tuvāk,bet no šejienas arī neko...KO?!-
Viņas lūpas čukstus izteica domas,bet pēdējo vārdu viņas jau izdvesa skaļāk.

OOC:Kādam ir jautājumi?

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 14.09.2005 18:04

"Tagad kāds telekinēts varētu šo apbrīnojami pārsteidzīgo būtni ielidināt atpakaļ šajā pusē, vampīrs novilka, apjautis kas tur varētu būt par lietu un tad piebilda, "Protams, ja ar to būs kaut kas līdzēts."
Pats viņš palika rāmi stāvam, tikai saltais acu skatiens nesteidzīgi slīdēja no viena ceļinieka pie otra.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 20.09.2005 21:18

Ko lai dara? Darina iedomājās. Tad aplaidusi skatienu ceļiniekiem viņa iedomājās ka neviens viņai netaisās palīdzēt tāpēc mēģināja pakstēties! Tad apripināties uz otru pusi. Grūti, bet vismaz kāda darbība nevis gulēšana!

Iesūtīja: dragon_warrior ; laiks: 20.09.2005 21:41

adrija iestiga paardomaas, un iisti nemaniija, vai apkaart kaads vispaar kaut ko teica. vinja tikai priecaajaas, ka nebija taa, kura iedomaajaas aiztikt sastingushos putnus vai ko citu.

Iesūtīja: TaureņmeiteneAur' ; laiks: 21.09.2005 12:51

Bet Darinas mēģinājums pakustēties beidzās ar fiasko.Lai gan viņai izdevās mazliet paripināties uz zaļuma pusi,tiklīdz viņai pakustējās nākamā 10 cm līnija zāles pārakmeņojās.Selīna izbailēs atkāpās.
-Tev taisnība,vampīr.Bet vai te kādam ir tādas spējas?-
Bet tad viņai ienāca prātā.
-Bet paga...Pazūd TIKAI zāle un koki.Tas nozīmē...Vai te kāds māk lidot?-
Pēdējais teikums tikai skaļi adresēts visiem.

Iesūtīja: buffy ; laiks: 21.09.2005 14:35

Silvija nedaudz izbrīnita palūkojās uz Darinu.Nu es varu lidot vienīgi tad ja pārvēršos par kādu būtni kas lido.Silvija atbildēja Darinai.Piemēram par vanagu.Viņa pie sevis nodomāja

Iesūtīja: LightAngel ; laiks: 08.10.2005 22:46

Frodo dziļi nāsīs ievilka gaisu. Viņš sastinga. Priekšā bija parādījies kāds liels siluets.
T-t-tas i-ir p-pū-pūķis... viņš izstostīja un kāpās uz atpakaļu. Pūķis bija ļoti liels un tam kaklā kautkas karājās īsti nevarēja saskatīt kas.
Visi! Paslēpjamies aiz tās alas! Frodo iesaucās un skrēja ko kājas nes. Viņš no maksts izvilka zobenu.

Iesūtīja: TaureņmeiteneAur' ; laiks: 09.10.2005 10:51

oooC:Luudzu,ignorējiet iepriekšējo,nepārodm1ato postu.
oooC2:LightAngel,tev visur rādās alas.

Uznāca stiprs vējš.Neparasti spēcīgs un auksts.Tomēr tas pavirzīja Darinu mazlietiņ pāri robežai.Bet tad...Tad varēja ieraudzīt,ka katrs zāles stiebriņš lēnām pārvēršas nedzīvā tausteklī.
Bet pārējās būtnes to nepamanīja,jo kas cits novērsa viņu uzmanību.No tumšās mnežmalas uz viņu pusi lidoja tūkstošiem degošu bultu!

Saindētās Bultas trāpīja gandrīz katram,izņemot vampīru,Darinu un Frodo.

KOPSAVILKUMS:
Jūs visi atrodaties pie nedzīva,pelēka meža,un Darina ir pārakmeņojusies.Visi pašlaik domā,kā atbrīvot Darinu no slazda,kad no mežmalas izlido vairāki simti ar miegazālēm saindētas bultas,kuras netrāpa vienīgi Frodo,Darinai un Varimands.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 09.10.2005 12:05

Kas par sikspaarniem?! iesaucaas vampiirs, kad bulta ieduuraas vina koka kuujaa, ko vins bija paraavis sev prieksaa. bet bultuu bija tuukstosiem, un traapija gandriiz katram.
Varimands nopeetiija Darinu un Frodo: Liekas, kaadam mees esam iepatikusies...
Tacu smiina vina sejaa nebija, jo tai bija jaabuut burvestiibai, nu nevareeja taa buut, ka lidojot tik daudzaam bultaaam, vini triis palika veseli...
Interesanti... vampiirs paarlaida peetiigu skatienu mezam, kaut kam tur bija jaabuut. Visas manas saspringa un vins ciesaak satveera savu kuuju...

Iesūtīja: TaureņmeiteneAur' ; laiks: 09.10.2005 13:43

Bet drīz parādījās nelaimes cēlonis.TO bija tūkstošiem,pat vairāk nekā bulte,lieli un melni silueti,kas izskatījās līdzīgi...Kentauriem?
Jā,TIE notiekti biija kentauri,bet kā viņi varēja izdzīvot šinī mežā?
VIens no viņiem panācās uz priekšu,un tika atklāta viņa seja.Tā ibja veca,grumbuļaina,vairāk līdzinājās vecā indiāņu priestera sejai.Ap kaklu bija vairākas no plēsēju zobiem un dārgakmeņiem gatavotas krelles...

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 09.10.2005 21:58

Darina gulēja zemē un ieraudzījusi ka visur lido bultas, aizvēra acis. Taču tad viņa kautko izdirdēja. Tādu kā pakavu dipoņu! Kad priekšā iznāca vecais kentaurs, Darina spītīgi skatījās viņam acīs, cerēdama ka sekos paskaidrojums par sastingumu!

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 10.10.2005 13:02

Kentauri! varimands nekad nebija varējis izprast šos puscilvēkus, puszvērus. lai nu, kas bet ar šīm būtnēm, viņš nevēlējās saplēsties, nekad nebija vēlējies... Bet kāpēc viņi tā rīkojās.
Viegli palocījis galvu, kā sasveicināšanās zīmi, vampīrs ierunājās: Esiet sveicināti! varbūt mēs varētu uzzināt, kāpēc jūs apbērāt mūs ar šo degošo bultu lietu?
Tomēr viena roka neatlaidās no kūjas, kamēr otra palika uz dunča spala. Kentauri bija uzbrukuši bez vārda runas un ar to jau nu vampīra uzticēšanos nevarēja izpelnīties.

Iesūtīja: TaureņmeiteneAur' ; laiks: 10.10.2005 13:32

Kā bar brīnumu,vecais kentaurs nometās uz ceļiem,un godbijībā nolieca galvu.
-Iesiet sveicināti,varenie gari!Mēs jūs atbrīvojām no šiem ļaunajiem sargiem,tāpēc vēlamies jūsu labvēlību...-
Šķita,ka kentaurs viņus uzskata par kaut kādiem dieviem,vai vismaz valdniekiem.Turklāt nebija nekādu šaubu,kas ir šie 'ļaunie sargi'...

Varēja redzēt,kā paklanās visi pārējie melnie ķermeņi,un Varimanda,Darinas un Frodo priekšā parādījās brīnumaini ēdieni,uzklāti uz balta,ar zeltu izdaiļota,auduma,kas līdzinājās savdabīgam galdautam.
Nudien,dīvaini....

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 10.10.2005 14:15

Kas te...? Darina nesaprata. Viņa paskatījās uz Varimandu un pēc tam uz Frodo. Tad viņa pagriezās pret kentauru un domāja vai viņa ir atstingusi .

OOC: eu man tas stingums ir noņemts?

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 10.10.2005 14:32

Tas vampīram sāka patikt, tikai tie pārējie ceļa biedri...

Man ir paties prieks, ka jūs bijāt tik vērīgi un es nešaubos par jūsu vislabākajiem nodomiem. Tikai... vampīrs pēc šiem vārdiem nopētīja gulošos un kentaurus, Kāpēc jūs domājat, ka viņi ir ļauni sargi? Jā, un kas noticis ar šo būtni un šo mežu? Varimands norādīja uz Darinu un uz mežu.

Iesūtīja: TaureņmeiteneAur' ; laiks: 10.10.2005 16:48

-Jūs nezinat?-
Vadoņa balsī ieskanējās jautājums,apmulsums un nedrošība.Bet tad viņš atkal noskaidrojās,un uzkliedza citiem.
-Svētie gari ir apmulsuši,viņi nezin savu vietu aplī!Tūlīt aizvediet viņus uz Seno telti!-
Nākamais,ko trio saprata,bija tas ka viņi visi ir paņemty by kentauriem,un tiek vesti aizvien dziļāks meža beizoknī.Un viņi tika nesti,pat Vairmands.
Kāds skaists,jauns kentaurs ar spožiem,kraukļmelniem matiem piegāja pie Darinas,un pacēla viņu.Stingums gan neatmetās,bet meitenei bija diezgan patīkami jaunekļa rokās...

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 10.10.2005 17:48

Kad kentaurs viņu pacēla, gribējās iesaukties:''hei, ja jūs mani atstindzinātu, jums mani nebūtu jānes!" taču jaunā kentaura rokās bija labi un Darina atļāva nest sevi. Viņa uzšņāca vecajam kentauram: Eu kentauru gudrais! Kāpēc jūs neatstindzinat?! viņa neizskatījās dusmīga.

OOC: sorr, ka vislaik piekasos pa to sastingumu, bet neko darīt, Darina ir piekasīga!

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 10.10.2005 18:02

Hmmm, Varimands iekārtojās ērtāk, interesanti, pagalam interesanti. Tad vampīrs sāka vērot kādu pulsējošu asinsvadu uz kentaura kakla. Interesanti, kā garšo viņu asinis. Hmmm, bet tas laikam nebūs prātīgi darīts, lai gan viņi jau laikam neiebildīs, kā nekā esmu priekš viņiem svētais. Svētais, hrrr, cik riebīgs vārds. Bet labi. Stāvoklis tad priviliģēts. ellē ratā, kur viņi mūs stiepj?

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 10.11.2005 14:14

Darina drusku samulsusi aplaida skatienu ap mežu un tad vaicāja vecajam kentauram: Kas šajā mežā ir noticis?! Viņa pašķielēja uz Varimandu. "Viņš laikam ir iegrimis domās. ja jau tā blenž uz to kentauru."

Iesūtīja: TaureņmeiteneAur' ; laiks: 10.11.2005 14:54

-Pār šo mežu ir nolikts lāsts,un vienīgi dievi varēs to lauzt.Pagaidām vienīgais,kas var mūs glābt,ir šis meža elements,un dievu svētība.Mēs klanāmies jūsu priekšā,jo tikai jūs varat mums palīdzēt.-
Ar skaidir redzamu cieņu kentaurs atbildēja Darinai,lai gan tas vinai nekadas skaidrības neiedvesa.
Pie blondā 'kumeļa' pieskrēja viens cits kentaurs,kurš gan bija līdzīgs ar pirmo kā divas ūdens lāses.Izskatījās pēc dvīņa.Lai nu kā,bet šis kentaurs izņēma no kaut kād amaka nelielu pudelīti ar zaļu misktūru,vairākos zaļā toņos,un ielēja šo dzērienu Darinas atvērtajā mutē.
Nu Darina varēja kustēties.

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 14.11.2005 16:03

Ak cik labi. Beidzot varu kustēties! Darina laimīgi nopūtās. Tad viņa paskatījās uz veco kentauru un sacīja viņam: Bet kas jūs vispār esat? Un uz kurieni mūs vedat?

Iesūtīja: Zobena iznēsātājs ; laiks: 11.06.2007 16:35

Ev, negribat atdzīvināt šo spēli?