noslēdzot sezonu, labais un netik ļoti Opcijas

[Dinaer]

tātad - sakarā ar to, ka vēl jo projām nekas nav dzirdams, par iespēju spēlēt arī rudens brīvlaika, pieņemu, ka sezona ir beigusies.

tad nu gribētu lai katrs, kas kaut nedaudz ir ņēmis dalību nu jau izskanējušās sezonas aktivitātes, cerot, ka nu jau uz to visu ir iespējams skatīties daudz maz objektīvi, mazliet padalītos ar saviem iespadiem īsumā izstāstot par spēli, kas patika, kas nepatika + kas pašam liekas pieminēšanas vērts. kā arī būtu interesanti uzzināt, kādas ir jūsu vīzijas un vēlmes uz nākošo gadu

tātad:
šosezo piedalījos trīs spēlēs: tamriela, nolādētais tīstoklis un erta.

kaut arī erta viennozīmīgi ir atdzīstama par lielāko spēli kādā esmu piedalījusies, jāatdzīst ka pat tik ilgi un labi organizētā spēlē nav iespējams izvairīties no problēmām, kas parasti piemeklē spēles kuras apmeklēt paredzējuši vairāk kā 50 spēlētājiem.
man ārkārtīgi nepatika brīdis, kad beidzās aktīvais spēlēšanas laiks (tb iestājoties tumsai) no nezkuries sāk uzrasties neticami daudz "sulas" un citi ats````zinoši dzērieni un pat elfi var iet ciemos pie orkiem. pietrūka sociālās spēles.
ārkārtīgi patika pilsētā pati par sevi - bija patīkami, ka meistari bija izvirzījuši pietiekami augstas parsības un ka spēlētāji sagatavošanos arī bija ņēmuši pie sirds un kārtīgi pūlējušies.

tamriela visnotaļ ir atdzīstama par manu šis sezonas favorītu, varbūt daļēj tāpēc, ka tur es tiku pie visa tā, ko neizdevās piepildīt ertā, varbūt tāpēc, ka viena no retajām spēlēm uz kuru es braucu negaidot pilnīgi neko un tāpēc bija ārkārtīgi viegli būt pārsteigtai par to, cik gan daudz no tā visa es tomēr ieguvu.
kaut arī ekonomikas sistēmu spēlē bija grūti vērot (kā šakis man pats ieteica: "improvizē!", par spīti tam ka jautājumi, kas bija jārisina bija tīri ekonomiskas dabas), bija gana interesanti dzīvoties apkārt un vienkārši vērot, kā viss virzās uz priekšu, kā viss notiek un brī'di, kad oblivions atveras abās pilsētas pusēs - visi krīt panikā.

nolādētais tīstoklis notika nākošajā nedēlā pēc un noteikti ir fiziski viss smagākā spēle kādā es jebkad esmu piedalījusies. iepriekš pirmjā vietā bija TN - tākā Kamazs ir pārspējis pats sevi. jaatdzīst, ka kvestu sistēma bija gana vienkārša un patīkama tīri aiz tā, ka tev viss ir uzrokas un tu vismaz zini, ko no tā visa tu vari darīt - tagad tikai saņemies, ej un dari. kopumā tas bija funn.

rezumējot to visu: gribētos cerēt, ka nākošgad būs iespējams atkal paspēlēt gāda pasaulē, kas nepiederētu pie tipiskiem fantasy. jācer, ka gm grupas nekur nepazudīs un tuvākajā laikā sāks funktierēt par jauniem projektiem, kur mēs ar prieku varētu ņemt dalību.
vispār man gribētos kādu nepārāk tipisku postņuku un arī vampīri sen nav aiztikti.
ak jā - DJ Vēl jo projām nav uzrīkojis nevienu spēli

varbūt kāds no jums bija kādā spēlē arī ārpus latvijas ?

Žanete

[DarkJedi]

ak jā - DJ Vēl jo projām nav uzrīkojis nevienu spēli

Lol, es jau esmu slinks ```` kuram idejas kā māja tikai slinkums tās realizēt.

Bet no otras puses ņemot vērā, ka uz mana jaunā datora WoWs figviņzin kādu iemelsu dēļ gļučī un mani tā gļučīšana sāk piebesīt, beigās nekas vien neatliks kā darīt kaut ko citu, piemēram, pafilozofēt par LARPu (uz uzsvaru uz vārdu filozofēt).

Līdz ar to es ieteiktu jums cerēt, ka man WoWs turpinās gļučīt un man nekas cits neatliks kā filozofēt par LARPiem. Varbūt kādreiz kas tālāk tiks par filozofēšanu (kas gan ir mazticams).




Par LARPu sezonu kopumā. Biju šogad tikai uz vienu LARPu (kaut gribēju uz vairākiem) Nolādētais Tīstoklis.

Īsi to komentēt varētu - brīnišķīgs LARPs aktīvam LARPam nepiemērotā poligonā.

LARPeri in generaly liela daļa ir pie datora nosēdējušies tizleņi (ne visi, bet es gan) kas bez maz vai pusklibi ar kruķiem un invalīdu ratiņiem spēj tik pārvietoties ārpus mājas, līdz ar to poligons mazliet par hardcoru (kaut idejiski man tas ļoti patīk un stimulē iet kačāt fizisko formu jau laicīgi, ja vēl kādreiz larps būs tādā vidē).

Šo rakstu rediģēja DarkJedi: 11.09.2008 10:58

[Lia'angia]

Tā kā man negribas strādāt un esmu piedalījusies ikurāt divās ne-Latvijas spēlēs, izteikšos.
Latvijā šogad sanāca tikt tikai uz Ertu. Smagi vīlos. Sava loma tur bija pašas veselības problēmām - ar sāpošu glavu neviena spēle nešķitīs jauka. Bet smēlos vērtīgu pieredzi kā GMs. Kā Nedarīt un Ko Noteikti Vajag. Vispār pilsēta bija - lai gan tāda miegaina pilsētiņa.
Biju uz Odina Vilkiem - Krievijas spēli. Pāri par tūkstoti spēlētāju. Laikam 5 gab. GMi, kuri spēles procesā gandrīz neiejaucās. Aktīvi bizoja apkārt tikai kauju meistars, kurš, gods godam, vēroja, lai nebūtu čītošanas. Čītošana un Makklaudisms tomēr bija - nav jau brīnums, ja cīņā iet 50 pret 70 karotāji, visiem līdzi neizskatīsi, un negodīgu karotāju diemžēl pietiek.
Lieliska sadzīve. Mēs dzīvojām garajā mājā, īstā guļbaļķu būvē (tikai jumts gan no plēves un visu laiku, ````, laida cauri lietu). Nopirkām cūku un divas pīles (dzīvas) un paši tās kāvām, gatavojām un ēdām. Nāca tirgotāji, gājām tirgoties, gājām uz krogu, kas bija pavisam īsts, lai gan rupjš krogs. Ļoti maz maģijas (tikai ārstējošā, esot bijušas arī indes un rituāli, bet pati klāt nebiju). Patiesi sajutos, kā 10 gs. vikingu ciematā dzīvojoša. Karošana un dzīres.
Konunga bērēs naktī, ezera krastā, tika sadedzināts 'drakārs'- paliela laiva, apmēram kādi 20 cilvēki tur varētu ietilpt. Cilvēki spēlējās paši savā nodabā, un meistari krogā (vai komandās) dzēra. Daudz ārpusspēles sarunu, bet tik pat daudz arī spēles sarunu un aizkustinošu momentu. Kvestu kā tādu nebija - paši tos izdomājām un paši pildījām. Meistari notiekošajā neiejaucās un vispaŗ nebija manāmi. Absolūta vārīšanās "savā sulā". Izdomāju, ka gribu vīru meklēt, un dūru pāri visam poligonam (kilometri 15). Beigās mani nogalināja marodieri (pirmā mana larpu nāve). Ļoti vērtīga pieredze, ļoti draudzīgi cilvēki. Paši slepkavnieki pēc tam man novēlēja labu veselību. Zinu, ka gribēšu braukt uz Krievijas spēlēm vēl. It kā būšot Odina Vilki aiznākamgad.
Vēl biju uz Mitofestu Igaunijā, kas trika pozicionēts kā lomu spēles un rekonstruktora festa sajaukums. Smagi vīlos. nebija saprotams, kur te fests, kur te spēle. Vieta skaista, tērpi daudz un interesanti. Kaut kādi turnīri un bugurti pēc nesaprotamiem noteikumiem. Joļfs un 13 gs. karotājs iet cīņā plecu pie pleca - nepārliecinoši. Spēle notika tikai igauniski un, lai gan man tika solīta pieredzes apmaiņa ar igauņu raganu (es uz turieni devos kā latviešu zintnience), šo mītisko būtni tā arī neizdevās atrast. Toties garšīgi un par brīvu pabaroja un paklausījos interesantu grupu koncertus.
Secināju, ka man tuvāks ir tāds spēles stils, kurā meistari vairāk sadarbojas ar spēlētājiem un gādā tiem klapatas. Un kārtējo reizi pārliecinājos, ka laba komanda - tā ir 80% izdevusies spēle.