Kurbijkurne forums: Soli tuvāk fantāzijai

Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )

> "Izraidītie", [PZP] [R] Fantasy
Sindra
iesūtīt 17.11.2012 02:24
Raksts #1


Angel of Music
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 15.01.04
Kur: Azeroth
Spēļu meistars 2012




Lomu spēle fantasy pasaulē


Cietumu Astindelā pavisam noteikti nebija daudz. Tā vienkārši. Pēc tiem nebija nepieciešamības.
Tā vieta, kur atradās aizturētie pārgalvji, bija ne pārāk liela izmēra saliņa, kura atradās gaisā netālu no valdnieka pils. Šeit pārgalvjus bija nogādājuši Vārtu sargi. Īpaši neiedziļinoties situācijā un necenšoties noskaidrot, kurš bijis vairāk un kurš mazāk vainīgs. Jaunajiem serafiem palūdza sekot un kad viņus nogādāja uz salas, sargi pieskārās katra jaunekļa pierei ar labās rokas pirkstu galiem. Viņu acis uz mirkli iemirdzējās baltā gaismā. Sargi bija uzbūruši maģiju, kas neļāva jauniešiem pamest salu.

Te nu viņi bija spiesti pavadīt nakti.
Nu ja. Sala bija neliela, to pavisam mierīgi varēja pārredzēt no vienas malas līdz otrai.
Zemi klāja mīksta un patīkama zāle. Salas vidū atradās tāda kā lapene. Šeit atradās viena gulta. Ērts matracītis, pārsegts ar mīkstu un pieskārienam tīkamu sedziņu.
Kad serafi gāja gulēt viņi lika saviem spārniem pazust. Tā vienkārši, iedomājās, kā viņi sakļauj savus spārnus un liek tiem saplūst ar savu augumu. Tad tie pazuda. Kad serafs vēlējās spārnus izplest, viņam tikai vajadzēja iedomāties, kā viņš izpleš spārnus un tie atkal parādījās.
Tomēr spārni nelīdzēja tikt prom no salas. Ja pietuvojās salas malai un mēģināja tai pārkāpt pāri, ieslodzītais atdūrās, kā pret neredzamu un neapejamu sienu.
Viņi te bija ieslodzīti. Un acīmredzami uz visu nakti.
Blakus gultai atradās galdiņš uz kura bija novietota sudraba ūdens karafe un blakus tai, sudraba ūdens kauss.
Tepat uz paplātes arī atradās augļi. Svaigi, smaržīgi un kārdinoši.

Laiks ritēja un ausa gaisma.
Acīmredzami tuvojās jauna diena.
Tā droši vien solījās nest pārmaiņas jauno serafu dzīvē.
Katrā ziņā, diez vai viņus te atstās uz šīs mazās salas vēl uz kādu dienu. Sargi taču bija teikuši, ka dosies ziņot valdniekam un lai jaunie pārgalvji gaida valdnieka lēmumu.

Tikai gaidīt allaž bija sasodīti grūti.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
160 Lapas V  < 1 2 3 4 5 > »   
Sākt jaunu pavedienu
Atbildes (40 - 59)
Rouzijs
iesūtīt 20.11.2012 00:30
Raksts #41


Kārto teleportēšanās eksāmenu
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 15.09.09
Kur: In heaven
Nervu bende 2013



- Dod iespēju mācīties un apmierināt savu ziņkāri pildot uzdevumus citās pasaulēs? - Meja pārjautāja, tas izklausījās gaužām nepareizi, it kā no viņiem gribētu tikt ātrāk vaļā, turklāt, karotājai nepaslīdēja garām tas, ka Aivens nebija neko pateicis par atgriešanos atpakaļ mājās. Vai viņš varēja to vienkārši aizmirst? Un kāpēc neviens neiedomājās neko pajautāt? Izskatījās, ka visi bija vienkārši gatavi doties ceļā, bet Meja nevēlējās pamest savas mājas, viņa te bija uzaugusi un ja nu ar viņiem kaut kas notiek?
- Kad mēs varēsim atgriezties mājās? Cik saprotu, tad uzdevumi būs varāk kā tikai atrast to kaķēnu, cik īsti un ar ko lai mēs rēķināmies? - Ne jau par velti Aivens teica, ka viņu pirmais uzdevums ir doties uz Morveru un tur atrast kaķi, viņš neteica pirmais un pēdējais. Meja palika aizdomīga, rokas neviļus sakrustojās pār krūtīm it kā mēģinot norobežoties no sarunas, kamēr violetās acis vērās uz Aivenu gaidot atbildes.

- Protams, nedomājat, ka es kaut kā apšaubu valdnieka lēmumus, vienkārši es vēlos zināt, kas mūs sagaida, es darīšu visu, ko Metatrons liks, bet informācija ir pārāk maz un doties uz svešu mums nezināmu, iespējams, lielu pasauli tas ir gluži kā meklēt adatu siena kaudzē. - Jā, viņiem bija jāuzzina, viss sīkāk par to pasauli, kur viņi dosies, bet tomēr... uzzināt visu nepieciešamo nevarēja vienas dienas laikā, turklāt Meja šo dienu patiešām vēlējās pavadīt kopā ar saviem mīļotajiem, skatiens beidzot novērsās no Aivena un palūkojās uz "Arku dārzu", turklāt pēc serafa vārdiem varēja spriest, ka briesmas viņiem uz šīs Morveras draudēs. - Mēs nevēlamies, lai jūs aizietu bojā svešā vietā... - Veselais saprāts burtiski prātā kliedza un sāka šaubīties par visu notiekošo, pat ja viņa bija karotāja un nemūžam nepadotos.
Bet nedaudz jau tirdīja ziņkārība, kas atrodas citur, tomēr... Meja vēlējās zināt, kad viņi varēs atgriezties Astindelā.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Roviela
iesūtīt 21.11.2012 10:07
Raksts #42


Zintniece
Grupas ikona

Grupa: Noslēpumu nodaļa
Pievienojās: 03.11.03
Kur: te un tagad
Dzīvā enciklopēdija



Sudrabmatainais serafs pateicīgi uzlūkoja pienākušo Viktoriju. Kur nu! Viņam prātā nevarēja ienākt, ka kāds no eņģeļiem būtu pavisam bez godaprāta. Tā nemēdza būt, tādas būtnes nemājoja te, Astindelā, to vieta bija citās pasaulēs. Egoistiski eņģeļi gan gadījās, lai arī bija retums. Joels pats līdz šim nebija sastapis nevienu.
- Paldies, es ar prieku pieņemu tavu piedāvājumu, - viņš atbildēja.

Meja! Viņa taču bija karotāja, un tikko apliecinājusi, ka ir pieaugusi!
Joels izbrīnījās un iesmējās par viņas nopietni teiktajām bažām. Jā, protams, bet tas taču ir sods! Neviens viņiem nesola vieglas dienas, un, skaidrs, ka uzdevumi var būt vairāki.
- Vispirms godam jātiek galā ar šo uzdevumu, - orākuls atgādināja. Jā, ja viņi netiks galā, tad, iespējams, būs spiesti palikt citās pasaulēs tik ilgi, kamēr atradīs kaķēnu. Kaķēnu, kurš nezināmā veidā spēj pārvietoties starp pasaulēm. Kurš zina, kurā pasaulē viņi to atradīs? Un kad? Atgriezties viņi drīkstēs tikai pēc tam.
Vai tad tā nav pareizā lietu kārtība?

Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Andromeda
iesūtīt 21.11.2012 17:30
Raksts #43


Miglājs
Grupas ikona

Grupa: Aurori
Pievienojās: 12.07.06
Kur: M31
Vadzvaigzne tumsā



Aivenam ierodoties, Eoins bija visas acis un ausis. Pieklājīgi paklanījās, kaut arī nebija nepieciešams, un uzklausīja, kas viņam sakāms. Lūk, arī visu gaidītais sods, bet vai tiešām meklēt noklīdušu kaķēnu? Nopietni? Lai arī darīšana bija citās pasaulēs, Eoinam uzdevums šķita aizdomīgs. Noteikti nebūs tik vienkārši, kā varbūt varētu šķist.

Labprāt uzzinātu, ko vairāk par Morveru, kā arī piekrītu Joelam, ka būtu labi, ja būtu iespēja aprunāties ar Anneki. Vai šāda iespēja viņu satikt mums būs un kur mēs varam iegūt informāciju par pasauli? Eoina balss noskandināja jautājumus kā sidraba zvans rasainā rītā. Viņš bija gatavs ķerties pie darba kaut tūliņ.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Sindra
iesūtīt 21.11.2012 18:50
Raksts #44


Angel of Music
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 15.01.04
Kur: Azeroth
Spēļu meistars 2012



Ak, nu jā. Viņi bija jauni un vēl neko daudz nezināja.
Aivens pamāja uz Metatrona pils pusi. - Pilī ir bibliotēka. Tur varēsi sameklēt informāciju par Morveru. Varu pateikt, ka ir samērā jauka pasaule. Tur ir silts un patīkami. Vietējie iemītnieki ir draudzīgi. Tikai jāuzmanās no džungļiem un plēsīgiem zvēriem. Jo var gadīties, ka tie gan jūs vēlēsies apēst brokastīs. - bet tad atkal... viņiem šeit bija tik daudz karotāju, ka diez vai vajadzēja uztraukties par zaudēšanu cīņā pret vietējo faunu.

- Anneki? - Aivens pārjautāja un apstiprinoši pamāja. - Jā, taču neejiet viss bars. Kādi divi varētu aiziet. Ziniet kā... dziednīcā tomēr jāsaglabā mieru un klusumu. - un diez vai miers un klusums būs iespējams, ja tur ieradīsies vesels bars serafu.

Saikne, jā. Aivens padeva Joelam savu roku, lai ļautu plaukstai uzgult uz jaunā serafa apakšdelma un viņš tāpat novietotu savu plaukstu uz viņa rokas. Vietā, kur atradās sudrabains simbols, kas vēstīja viņu piederību serafu rasei. Kā arī zvērestu pakļauties Metatronam.
Šie jaunie serafi savu simbolu bija ieguvuši tikai vakardien. Sasniedzot Pirmo soli.
Aivena skatiens ielūkojās jaunā orākula acīs un uz mirkli viņa acis iezaigojās baltā, maģiskā gaismā, sagaidot tādu pašu atbildi no Joela acīm. Maģija tagad vienos viņus. Saikne.

Nodibinājis saikni, Aivens palūkojās uz Ereijasu, kad karotājs bija uzdevis savus jautājumus. Nu ja. Ļoti praktiska pieeja. Bez kādas liekas lirikas.
- Kaķēnu sauc Nuī. Viņš ir gaiši oranžs, ar spilgti zaļām acīm. Izskatās... kā jau mūsu kaķi. - iespējams, ka jaunie serafi nezināja, ka citās pasaulēs kaķi mēdz būt savādāki. Bez spārniņiem.
Tomēr, lai arī Astindelā dzīvojošajiem kaķiem bija spārni, viņi tos neizmantoja lidošanai. Iespējams, ka tas deva kādas priekšrocības meklējot noklīdušo Nuī. Vismaz uz mākoņa tas nesēdēs. Diemžēl koku biezokņos gan varētu būt.
- Es nezinu, kas viņam garšo. - Aivens paraustīja plecus. Tik labi to mazo minku viņš nemaz nepazina. - To jūs varat pajautāt Annekei, ja jau iesiet pie viņas. - dziedniece noteikti zinās labāk, kas viņas mīlulim garšo.

Ramiela jautājums bija pārāk nekonkrēts, lai Aivens spētu uz to tā atbildēt. Viņš mirkli apdomājās, skatienam aizkavējoties pie melnspārnotā eņģeļa. Un kamēr viņš prātoja, turpat blakus arī bija sadzirdama Sarišas balss.
- Jums noteikti jāzin, ka tas nebūs nemaz tik vienkārši. Un visādi var gadīties. Bet pārējo informāciju jūs iegūsiet paši. Vai nu tagad, bibliotēkā, vai atrodoties Morverā. -

Lūk! Mejas jautājumi lika Aivenam pieklust un skatiens mirkli pakavējās pie pusapēstā ābola. Lai tikai tad atgrieztos pie meitenes, kura nesa viņa mātes vārdu.
- Jā, Meja. Tas ir sods. Tādēļ jums jāmeklē adata siena kaudzē. - vai tad viņa to nesaprata?
Bez tam... - Jūs esat izraidīti no Astindelas. - Aivens nevēlējās to teikt, taču, lai jaunieši saprastu, ka te runa nebija par vienkāršu aizejiet un paskatieties, kā klājas citur uzdevumu, viņš tomēr to pateica. - Tas nozīmē, ka jūs nevarat vienu dienu pavandīties pa Morveru, kaķi tā arī nesameklēt un kad jums apnīk, atgriezties savās mājās, gultiņās.
Jūs sameklēsiet kaķi Morverā un atvedīsiet viņu atpakaļ uz Astindelu. Tikai tad, kad jūsu rokās būs kaķis, jūs drīkstēsiet atgriezties mūsu pasaulē. Bez kaķa nekas nesanāks. Bez tam, jums būs tikai diena laika atpūsties un tad jūs dosieties nākamajā uzdevumā. Lai atgrieztos tikai tad, kad būsiet to izpildījuši. Un tā tik ilgi, līdz Metatrons teiks, ka ir gana un jūs savu vainu esat izpirkuši. -
vai tagad viss bija skaidrs?
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Aiva
iesūtīt 21.11.2012 19:00
Raksts #45


Lecina seskus
*****

Grupa: Daiļdarbu pārziņi
Pievienojās: 22.12.03
Gondoras sargs



Saprotu un pieņemu. - Sardiels palocīja galvu pret Aivenu, tad paskatījās pret pārējiem. - Nezinu kā jūs, bet es labāk eju uz bibliotēku uzzināt ko vairāk par Morveru, tās iedzīvotājiem un ar ko mums tur varētu būt darīšanas, nekā runājos ar kaķa ...

Pēkšņi serafs apklusa pusvārdā.

Sakiet, tas taču nevarētu būt tā, ka kāds no Morveras puses ir 'palīdzējis' tam kaķim pazust? - viņš neticīgā tonī painteresējās.

Pat pašam nule izteiktais jau likās galīgi neiespējams.

Šo rakstu rediģēja Aiva: 21.11.2012 19:01
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Andromeda
iesūtīt 21.11.2012 19:14
Raksts #46


Miglājs
Grupas ikona

Grupa: Aurori
Pievienojās: 12.07.06
Kur: M31
Vadzvaigzne tumsā



Te nu Eoina aizdomas apstiprinājās. Adata siena kaudzē, nu dien, gan jau arī viņiem TUR tādi kaķi vai līdzīgie ir. Aivena pēdējais komentārs jaunajam serafam iedūrās kā duncis sirdī. Izraidīts. Eoins bija dziļi satriekts, tomēr neizrādīja to vai vismaz ļoti centās. Te bija viņa mājas un nekur citur viņš negribēja būt, lai arī uzzināt kā ir citur, reizēm varēja šķist vilinoši.

Esmu gatavs doties pie Annekes! Viņš apņēmīgi teica.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Rouzijs
iesūtīt 21.11.2012 19:46
Raksts #47


Kārto teleportēšanās eksāmenu
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 15.09.09
Kur: In heaven
Nervu bende 2013



Meja nopūtās. Viņa bija izraidīta no savām mājām un nebija ne jausmas cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai atrastu to kaķi, lai atgrieztu viņu atpakaļ un pēc tam... uzdevumi sekos cits citam? Ja nu tā un ja nu kāds no viņiem iet bojā kādā pasaulē? Un neviens nepaspēj izglābt baru tikko pieaugušu serafu? Jebkurā gadījumā Mejai tas nepatika un likās pārāk aizdomīgi it kā no viņiem Metatrons vēlētos tikt pēc iespējas ātrāk vaļā, jo viņam uz šīs brīnišķīgās zemes nebija vajadzīgi tādi noteikumu pārkāpēji... kauna traipi.

"Man viss ir skaidrs, bet jūs sakāt, ka mums ir jāuzmanās no džungļiem un plēsīgiem zvēriem, ja nu kaķis ir tieši tur un kāds plēsīgs zvērs to ir apēdis pusdienās? Ko tad mums darīt?" Protams, Mejai īsti nepatika doma par beigtu kaķēnu, bet ja būsim reāli, tā varēja notikt, vai arī tam kaķēnam bija kādas spējas, kuras Aivens nebija pieminējis?

"Es došos tev līdzi, Sardiel." Arī Meja uzskatīja, ka labāk būtu iepazīt gaidāmo pasauli, lai zinātu ar ko rēķināties, nevis noskaidrotu, kas kaķim garšo.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
echo3
iesūtīt 21.11.2012 20:42
Raksts #48


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 11.08.04
Kur: Nu jā, - pašlaik pie datora
Klusais censonis



Ereijass uz mirkli aizvēra acis. Aivena vārdi novilka nepārkāpjamu robežu starp desmit neapdomīgajiem jauniešiem, pie kuriem piederēja arī Ereijass, un pārējiem serafiem. Izraidītie, līdz būs nopelnījuši piedošanu. Bet jaunais karotājs bija mācīts valdīt pār sevi un bija nolēmis pierādīt, ka Pirmais Solis nav velti sperts. Mirklis bija garām, un violetās acis atkal droši raudzījās pasaulē.

Es labprāt dotos pie Annekes noskaidrot visu par Nuī. Vai mums ar Eoinu nepievienosies arī Tu, Hava, vai Tu, Selebriāna, vai Tu, Ramiel? - Ereijass nosauca dziednieku vārdus. Galu galā Anneke arī ir dziedniece, pieredzējusi dziedniece. Varbūt viņai atrodas kāds vērtīgs padoms ne tikai pazudušā kaķēna sakarā? - Domāju, pārāk ilgu laiku mums tas neaizņems. Parunāsimies, un dosimies uz bibliotēku. Gan jau arī mums kas lasāms atradīsies.

Un tad, kad būs zināms, kāda ir Morvera, Ereijass dosies uz mājām. Lūgt piedošanu saviem vecākiem. Un, protams, sagatavoties Metatrona uzdevumam.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Roviela
iesūtīt 21.11.2012 21:06
Raksts #49


Zintniece
Grupas ikona

Grupa: Noslēpumu nodaļa
Pievienojās: 03.11.03
Kur: te un tagad
Dzīvā enciklopēdija



Joels nebija nobijies un nešaubījās, ka viss ir tieši tā kā Aivens teica un kā viņš pats domāja. Satraucies gan! Kā ne, ja būs jāatstāj drošās mājas un jādodas bīstamos uzdevumos.
Paspēris pāris soļus, lai pietuvotos Metatrona jaunākajam dēlam, viņš uzlika savu plaukstu uz otra serafa simbola un ieskatījās viņa acīs. Joela acis atbildēja ar baltu maģisko gaismu Aivena maģijai. Tas vajadzīgs, lai viņi spētu sazināties no jebkuras vietas.
Tagad visiem būs jāsargā viņš, Joels, jo tikai tā būs iespēja kaut teorētiski pasaukt kādu palīgā. Serafs to neteica skaļi, tas bija saprotams tāpat.
Tas bija gauži dīvaini - pirmo reizi nodibināt Saikni.

- Jā, es arī sodu pieņemu, lai gan mana ziņkāre ar to nav apmierināta. Tas viss daudz iemācīs, bet neatbildēs uz jautājumu - kas ir aiz Vārtiem? - orākuls šķelmīgi noteica sudrabainajiem matiem noplīvojot.
- Es iešu uz bibliotēku, - viņš izvēlējās turpmāk darāmo. - Tad tiekamies tur. Vispirms jānoskaidro, kāda tā ir pasaule, tad būs skaidrs, kas jāņem līdzi.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
washulis
iesūtīt 21.11.2012 22:19
Raksts #50


Cogito ergo sum
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 28.02.07
Kur: Divas mājas tālāk
Jaukais snīpis



Tas vārds "izraidīti" bija kā adatas urķēšana ausī, lika salēkties, justies bezgala nepatīkami, bet adata ir tik maza, ka nevar lāga izvilkt laukā, tad atlika tik samierināties. Izraidīti. Tas izklausījās tik nežēlīgi! Es pievienošos tiem, kas bibliotēkā. Viņa pēc ilgākas klusēšanas pauzes piebilda. Ne tik tāpēc, ka ticēja, bibliotēkā būs vērtīgāka, bet arī tāpēc, ka baidījās, traucēs kādām dziednīcas aurām ar savu nemierīgumu un nereto skaļumu.

Tad tas pagaidām ir viss, ne tā? Viņa vēl apvaicājās, cerībā, ka nu varēs ķerties pie darba, lai nevajadzētu pārāk ilgi prātot par to, kā vārds "izraidīti" liek viņai justies. Galvas ierakšana pienākumos bija gudrākā lieta, ko šobrīd darīt, ne tā? Tad ātrāk varēs atrast kaķi, ātrāk atkal atgriezties... lai ātrāk atkal dotos prom. No vienas puses tas taču bija piedzīvojums. No otras, viņa baidījās no tā, ko redzēt. Vai viņa vēlējās redzēt, kas ir aiz Vārtiem? Jā, bet palikt reizē drošībā un kur ir lielāka drošība, kā Astindelā? Tā nudien bija dilemma un Sarišai dilemmas nepatika, tās prasīja pārāk daudz domāšanas un rēķināšanas, viņa šādām lietām nebija radīta. Nudien ne. Kāds man palīdzēs ar pārtikas sagādi? Viņa vēl ievaicājās, nopētot biedrus. Negribētos izgāzties viņu pirmajā "misijā," jo nav viena pati iedomājusies visu, kas viņiem būtu nepieciešams.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Whitefox
iesūtīt 21.11.2012 22:56
Raksts #51


Cep speķi Dūdijam
*

Grupa: Biedri
Pievienojās: 18.07.07
Kur: Ūdens dzīlēs



Jauki, viņiem bija jānoķer kaķis un bez tā nevarēja rādīties mājas. Nebija jau tā, ka Ramielu tas īpaši traucētu. Viņš bija pārliecināts, ka visi kopā viņi spēs atgūt valdnieka labvēlību un sodu viņi izcietīs godam. Arī par noteiktajām briesmām, kas gan jau viņus piemeklēs šajā piedzīvojumā, Ramiels neuzskatīja, ka viņi nespēs stāties pretī. Viņiem bija karotāji, dziednieki, kuru starpā bija viņš pats un, protams, arī orākuls. Vai tā nebija pietiekami laba kombinācija? Ramiels nolēma, ka īpaši ne sevis žēlošana, ne bailes spēs palīdzēt izturēt šos pārbaudījumus. Bez tam viņi visi kaut kur sevī zināja, ka viņi vēlējās doties ārpus mājām, ārpus drošības. Vai tas viņiem nedos iespēju būt gudrākiem prātā un spēcīgākiem gan raksturā, gan ķermenī?

Tikai Aivena vārdi par izraidīšanu lika Ramielam iekšēji nodrebēt. Kad tas tika pateikts šādi, tad viss iekšā sagriezās nepatīkami. Ģimene. Noteikti viņi nebija priecīgi, ka Ramiels bija devies līdzi citiem. Vismaz viņi tā padomās, ka Ramiels sekoja, lai gan viņš nesekoja nevienam. Viņš bija devies pēc brīvas gribas un paša ziņkāres, labi apzinādamies, ka viņus varēja pieķert, bet nu vairs to nevarēja žēlot.
Es došos līdzi pie Annekes ar jums, Ereijass. Ramiels nolēma doties līdzi. Pie dziednieces viņš varēja būt noderīgāks nekā bibliotēkā. Un pēc tam varu palīdzēt tev ar pārtikas sagādāšanu, Sariša. Viņš laipni piedāvājās palīdzēt arī Sarišai. Tas ir, ja viņa neiebilstu, ka palīdzēs Ramiels. Neko citu gan viņš īsti nepiebilda. Ramiels nebija no lielajiem runātājiem un centās neatrasties vispārējas uzmanības centrām. Tik daudz neloģiku bija viņā, bet kurš teica, ka serafam bija jābūt loģiskam?
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
hellwoman
iesūtīt 22.11.2012 00:09
Raksts #52


Sēž zem Šķirmices
**

Grupa: Biedri
Pievienojās: 24.08.07



Viktorija veica iekšēju uzvaras deju. Ne jau uz Vārtiem viņa ierosināja doties tāpēc, lai noskaidrotu, kas ir aiz tiem, bet tāpēc, lai nokļūtu aiz. Lai arī kas otrā pusē nebūtu. Šis izsūtījums uz citām zemēm Viktorijasprāt, bija ģeniāls. Visi dievināja Astindelu, kamēr viņai no domas par neizbeidzama māju mīlestību uzdzina vēmienu. ”Palīdzēšu tiem, kas ies pie Annekes.” bibliotēkā bija jau pietiekami daudz sēdētāju. Viktorija šaubījās, ka uz visiem pietiks grāmatas, lai izpētītu vienu no daudzām zemēm.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Sindra
iesūtīt 22.11.2012 20:08
Raksts #53


Angel of Music
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 15.01.04
Kur: Azeroth
Spēļu meistars 2012



Mirkli apdomājies par Sardiela jautājumu, Aivens beigu beigās paraustīja plecus. - Patiesībā, es nezinu. Kaķis vienkārši ir pazudis. Iespējams, ka tas vienkārši ir pārceļojis uz šo pasauli, varbūt kāds tam palīdzēja. Varbūt mērķis nemaz nebija kaķis, vienkārši kaķis iekrita lamatās, to visu jums vajag noskaidrot un valdnieks cer, ka atbildes uz šiem jautājumiem viņam sniegsiet jūs. - Viņi pat nezināja, cik ilgi kaķēns jau sabijis prom. Varbūt Anneke spēs jaunajiem censoņiem kaut ko pastāstīt vairāk. Aivena rīcībā informācijas īsti nebija. Viņš bija tikai Metatrona ziņnesis, kas paziņoja jaunajiem par viņu sodu un uzdevumu.

- Jā, Meja, uzmanīties un sargāt sevi. Bet es neteicu, ka jums kaķis nav jāmeklē džungļos. Protams, pastāv iespēja, ka tas tur ir. Tāpat arī pastāv iespēja, ka Nuī ir gājis bojā. - Aivens apstiprināja meitenes aizdomas.
- Tomēr, es jau teicu. - melnmatis pasmaidīja meitenei. - Es nemeklēšu kaķi jūsu vietā. - viņi taču bija tik gudri, lai censtos pārkāpt noteikumus šeit, Astindelā. Kādēļ tagad palikuši tik nevarīgi un apjukuši?
Lai nu kā, Aivens apstiprinoši pamāja, kad jaunie eņģeļi jau sāka sadalīties, kurš dosies kurp un apēdis ābolu, serafs piecēlās.

Kas ir aiz vārtiem?
Aivens palūkojās uz Joelu. Nu jā, orākuls. Viņiem allaž vajadzēja visu zināt. Un ar visu bija tiešām domāts VISU!
- Pajautā kādreiz Gabrielam. - Aivens noteica, vairāk nekādus paskaidrojumus nesniedzot.
Tas arī viss.

Viņš aizgāja līdz salas malai un izpleta spārnus. Taču pirms aizlidot, Aivens pamāja ar roku un visa sala un uz tās esošie serafi uz mirkli bija baltas gaismas ieskauti. Viņš bija atbrīvojis jaunos serafus no maģijas, kas viņiem liedza pamest šo salu. Tagad viņi bija brīvi doties.
- Gaidu jūs rīt no rīta Arku dārzā. - Aivens atgādināja un tad devās prom.


Tiem, kas bibliotēkā.

Kā jau Aivens bija minējis, bibliotēka atradās Metatrona pilī.
Lai nonāktu pilī, serafiem bija jālido uz lielo, gaisā esošo salu. Tur pa skaistiem, koptiem dārza celiņiem varēja nokļūt līdz pils ieejai.
Savukārt pils ieeja bija vienkārši parasta arka. Nebija nekādu durvju, tik vien kā izejot cauri arkai, likās, ka viņi būtu izgājuši cauri plānai membrānai. Taču tas neradīja nepatīkamas sajūtas. Nebūt nē.

Bibliotēka atradās uzreiz pa kreisu roku. Nekur pa pili jāklejo nebija. Izejot cauri vēl vienai, mazākai, nekā ieeja pilī, arkai, starp citu, šeit arī nebija tās caurspīdīgās membrānas, jaunie serafi nonāca lielā zālē, kuras sienus rotāja milzīgi, augsti grāmatu plaukti, piekrauti pilni ar dažādām grāmatām.
Šeit kaut ko atrast pašam? Nebūtu nekādu iespēju!

Par laimi, te bija bibliotekārs. Kāds serafs krietnos gados. Viņu sauca par Semielu. Vai arī Veco Semu. Viņš allaž atradās bibliotēkā. Te arī dzīvoja. Neviens tā īsti neatminējās, ka jelkad būtu manījis Semija spārnus. Jokdariem patika lēst, ka šis esot pats savus spārnus izplūkājis, katru reizi izraujos pa spalvai, kad nav bijusi pa rokai rakstāmspalva un kaut ko steidzami vajadzējis pierakstīt. Protams, tā nebija taisnība. Lai gan... ko zini... tā brūnā spalva, kas šobrīd atradās Semiela rokās un ar kuru viņš centīgi kaut ko skricelēja uz pergamenta, aizdomīgi izskata ziņā līdzinājās serafu spārnu spalvai.

Tiem, kas dziednīcā.

Dziednīca izskatījās līdzīga Metatrona pilij. Tikai krietni mazāku izmēru un šī ēka, jebšu pils, jebšu tornis, neatradās uz lidojošas salas gaisā, bet gan uz zemes.
Ap dziednīcu bija skaists, kopts dārzs, kurā atradās lieli, allaž saulē uzsiluši akmeņi, uz kuriem serafi varēja sēdēt un nodoties meditācijai.
Arī tagad, dodoties uz dziednīcu varēja manīt, ka šur tur uz akmeņiem sēdēja pa kādam eņģelim, kuri bija nodevušies meditācijai. Tāpēc vien vajadzēja uzvesties klusi, lai netraucētu serafus, kuri bija dziedēšanās procesā.

Līdzīgi, kā lielākajai daļai serafu mājvietu, arī dziednīcai nebija nekādu durvju, tik vien kā izejot cauri arkai, viņi nonāca baltā torņa iekštelpās.
Šeit allaž dežūrēja kāds no jaunajiem dziedniekiem, lai ātri koordinētu ievainoto un slimo serafu izvietošanu pa telpām, kur tiem attiecīgi sniegtu palīdzību.
Patiesībā jau Astindelā serafiem tā īsti nekas nemēdza atgadīties. Šīs taču bija serafu mājas un nekas viņus šeit tā īsti neapdraudēja. Lielākoties ievainotie serafi tika atgādāti no citām pasaulēm, kur tiem kāds bija nodarījis pāri, vai arī tie paši sev nodarījuši pāri.

Tādēļ jaunā dziedniece ieraugot nākam tādu paprāvu serafu bariņu, izskatījās visai noraizējusies. Domāja, ka kaut kas nopietns atgadījies. Taču ievainotos viņa nemanīja un tas izsauca vēl lielāku izbrīnu jaunās serafes sejā.
- Es varu jums kā palīdzēt? - viņa uzlūkoja atnācējus, uzreiz tos pārķerdama pie dziednīcas ieejas.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
echo3
iesūtīt 22.11.2012 21:51
Raksts #54


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 11.08.04
Kur: Nu jā, - pašlaik pie datora
Klusais censonis



Tiksimies rīt. - Ereijass pieklājīgi atsaucās Aivena atvadu vārdiem. Nekas viņus vairs nekavēja uz saliņas, un jaunais serafu karotājs izplēta baltos spārnus. - Dodamies mēs arī, kur nu katrs izlēmām. Ātrāk ar pētīšanu tiksim galā, vairāk laika būs sagatvoties. - Ereijass tiešām izcēlās ar tiešu un praktisku domāšanu. Izlemts ir, - tad jādara. Viņš aizgāja līdz saliņas malai un spēra soli tai pāri, uzsākdams lidojumu uz dziednīcu.

---------------

Sveicināta! - Ereijass atsaucās dziednieces vaicājumam. - Mēs meklējam Anneki, lai parunātos par pazudušo Nuī. Un tad savukārt dotos sameklēt pašu kaķi.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
josephine
iesūtīt 22.11.2012 22:18
Raksts #55


Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 12.07.06
Kur: Thoughts have taken me hostage, I have no clue where they're taking me
Susļiks



Hava visu šo laiku bija cītīgi klausījusies, neteikdama ne vārda. Sods noteikti bija atbilstošs, bet tai pat laikā – pagodinošs. Ne visi Serafi tika izpētīt citas pasaules, protams, šādi uzdevumi noteikti nebūs viegli un bez briesmām. Tomēr iespēja ceļot uz citām pasaulēm un patiesi kādam palīdzēt ir tikai LIELAJIEM, svarīgajiem, gudrajiem un pieredzējušajiem eņģeļiem. Ja jaunajiem Serafiem izdotos sevi pierādīt šajās soda ‘misijās’, tas būtu iespaidīgs panākums, turklāt neatsverama iespēja augt un papildināt savas spējas, iegūt neatņemamu pieredzi. No otras puses gan, ja piemīlīgais kaķēns būs dabūjis nelāgu galu, no Morveras plēsīgajiem zvēriem, tas nozīmētu mūžīgu palikšanu tur, jo kā bija teikts bez kaķēna nav atgriešanās, pat ne uz to pašu vienu dienu. Hava bez liekas prātošanas pievienojās tai Serafu grupai, kas devās uz bibliotēku. Mazliet juzdamās vainīga gan, jo taču tomēr bija Ereijasa uzrunāta doties līdzi pie Annekes, bet - Bibliotēka! Hava vienmēr izjuta dzīvu interesi par grāmatām un Metatrona pils bibliotēkā to bija neaptverami daudz. Ja Havai ļautu, viņa labprāt paliktu bibliotēkā, lasītu un smeltos aizvien jaunas un jaunas zināšanas. Kaut gan.. brīdi apdomājusies Hava nosprieda – kādēļ lasīt, ja nu pat ir dota iespēja visu izpētīt pašiem savām acīm. Nē, viņa ņems un veiks pierakstus. Varbūt kādam citam Serafam kādreiz noderēs. Priekš tikko saņemta sprieduma Hava bija nepieklājīgi pacilāta un iedvesmota.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Roviela
iesūtīt 22.11.2012 22:23
Raksts #56


Zintniece
Grupas ikona

Grupa: Noslēpumu nodaļa
Pievienojās: 03.11.03
Kur: te un tagad
Dzīvā enciklopēdija



Joels nopietni pamāja ar galvu.
- Paldies! Noteikti pajautāšu. Līdz rītam!

Pajautāšana gan noteikti būs jāatliek līdz nezināmajam brīdim, kad viņi atkal drīkstēs mierīgi dzīvot Astindelā un Gabriels, kuru orākuls šeit bija manījis visai reti, būs iegriezies uz ilgāku laiku.

- Uz bibliotēku! - Joels itin kā komandēja, balsī bija dzirdama aizrautība un, izpletis pelēkos spārnus, orākuls metās lidojumā uz pili. Jā, serafs labprāt bibliotēkā pavadītu ilgas dienas tāpat kā Semiels, tagad nesanāca, un tomēr bija lielisks iemesls ierasties šeit.

Arka itin kā notaustīja un noglāstīja dvēseli un, noslēpis spārnus Joels pēc laiciņa jau stāvēja bibliotekāram pavisam tuvu tā, lai viņu varētu redzēt, un vēroja, kā brūnā spalva slīd pār pergamentu. Lai pabeidz teikumu, un tad... - Labrīt, Semiel, - Joels viegli paklanījās, lai arī tā nebija jādara, bet bibliotekārs bija cienījams, kamēr viņš pats - zaļš jaunulis.
- Mums vajadzētu visu, ko varam uzzināt par Morveras pasauli. Jādodas turp.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
josephine
iesūtīt 22.11.2012 22:33
Raksts #57


Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 12.07.06
Kur: Thoughts have taken me hostage, I have no clue where they're taking me
Susļiks



Hava bija cieši sekojusi Joelam, bet visu riktēšanu, bīdīšanu un runāšanu uzticēja viņam, kā ne kā, bibliotēkā viņa tomēr nebija nekas - tik zaļš dziednieks, kas neko daudz vēl nesaprot.
Bet ieelpojot bibliotēkas gaisu vien, jaunā Serafe viegli noreiba un, ja kāds uz viņu būtu paskatījies, neapšaubāmi redzētu kā staro visa Havas būtība.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
washulis
iesūtīt 23.11.2012 02:21
Raksts #58


Cogito ergo sum
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 28.02.07
Kur: Divas mājas tālāk
Jaukais snīpis



Tā nu visa skaidrošanās bija cauri un kad visi sadalījušies pa saviem pienākumiem, Sariša pievienojās tam bariņam, kas lidoja uz Metatrona pili, lai nonāktu plašajā bibliotēkā. Viņa nebija lielākā grāmatu lasītāja, tas vienmēr prasīja pārāk daudz laika, sēdēšanas un pacietības, tomēr grāmatu smarža, smuko grāmatu muguriņas, saliktas kārtīgi daudzajos, plašajos plauktos, viņa noteikti spēja tajā saskatīt savu burvību.

Sekojusi Joelam un Havai cieši aiz muguras, kad tie vērsās pie Vecā Sema un vaicāja pēc grāmatām vai jebkā cita par viņu plānoto galapieturu, viņa tik sparīgi piekrītoši pamāja ar galvu, ka jā, viņiem to vajadzēja. Ka jā, viņi tur dosies. Tikai tad viņa gan aizdomājās, vai gadienā visi par šiem "izraidītajiem" jauniešiem jau nav padzirdējuši un skatīsies uz viņiem šķībi? Tas būtu ārkārtīgi... nepatīkami.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Andromeda
iesūtīt 23.11.2012 09:52
Raksts #59


Miglājs
Grupas ikona

Grupa: Aurori
Pievienojās: 12.07.06
Kur: M31
Vadzvaigzne tumsā



Eoins spēja pieņemt sodu un apzinājās, ka ir rīkojies muļķīgi un tas ir pelnīti. Lai arī grupā bija vairāki, kuri šķiet nesaprata tik viegli vai arī nevēlējās saprast, tomēr Eoins nevarēja neievērot, ka Aivena attieksme pret viņiem visiem ir skarba, kā pret spītīgiem bērniem. Tas sāpēja visvairāk.

Te pie dziednieces nonākuši, arī Eoins pieklājīgi sasveicinājās.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
hellwoman
iesūtīt 23.11.2012 15:23
Raksts #60


Sēž zem Šķirmices
**

Grupa: Biedri
Pievienojās: 24.08.07



Viktorija nopētīja dziednīcu ar kārtīgu attieksmi pret detaļām. Pilnīgi palika žēl, ka nav piedzīvojusi nekādus ievainojumus un tamdēļ te nekad nav bijusi. Skaista vieta. Nopētījusi meiteni, kas jaunos serafus uzņēma, arī viņa atņēma sveicienu, speciāli nepiedomājot pie intonācijas. Galu galā tā ir tikai automātiska darbība, kurai nevajag piešķirt milzīgu nozīmi.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu

160 Lapas V  < 1 2 3 4 5 > » 
Closed TopicSākt jaunu pavedienu
1 lietotāji/s lasa šo pavedienu (1 viesi un 0 anonīmie lietotāji)
0 biedri:

 



RSS Lo-Fi versija Pašlaik ir: 21.10.2019 10:45