...Pusnakts noslēpums..., ...Harnoburijas muiža... Opcijas

[Alehandro]

...Pusnakts noslēpums...
...Harnoburijas muiža...

Es jau iepriekš gribu brīdināt, ka šī nebūs perfekta Lomu spēle, bet es noteikti nepieļaušu arī, lai kāds spēli izgāž u.t.t. Ļoti ceru uz atsaucību un būtu priecīgs, ja būtu aktīvi un labi spēlētāji. Vēl pateikšu, ja kāds kādu ilgāku laiciņu būs projām, tad lūdzu maz ziņot ATD.
Es arī izdomāju trīs spēles galvenās lietas. Ja jums būs spēka tās visas ievērot tad lasiet tik uz priekšu.

1.)Aktīvi postot;
2.)Būt pieklājīgam;
3.)Nemēģināt sajaukt gaisu šajā Lomu spēlē.

Tas arī viss ko gribēju bilst. Nu tad laikam ķeramies pie lietas.

Īss un ļoti necils sižets (gandrīz kā sižets).
Viss sākas 1999. gadā, kādā ASV pilsētā ko dēvē par Nebeidzamo stepi. Jūs mierīgi dzīvojat savu dzīvi. Gandrīz jau ir pienācis vasaras brīvlaiks. Jūsu 9.a klase ir nolēmusi doties atpūtas braucienā uz Harnoburijas muižu, kura atrodas Itālijā. Viss rit gludi. Jūs ierodaties muižā, bet tur sāk risināties mistiski un noslēpumaini notikumi, piemēram, kā muižas personāla pazušana. Muižā parādīsies būtnes, kas mēģinās Jūs nogalināt. Beigās pazudīs arī visi skolotāji un viņi jums būs jāatbrīvo ar saviem “upuriem”.

Harnoburijas muiža.
Muižai ir četri stāvi un lieli, plaši bēniņi.
Pie muižas ir arī upe Golama kurā var peldētie. Ūdens tajā ir kristāldzidrs un patīkami vēss.
Vēl aiz muižas atrodas akmeņu dārzs.

Spēlē es tēlošu savu tālu un arī dažas citas personas kā pils personālu.

It kā viss.
LS darbība sāksies skolas pēdējā nedēļa, kad Jūs par braucienu vienosieties ar skolotājiem.

Zinu ka teicu, ka spēle sāksies tikai septembrī, bet es sāku jau tagat

OCC-Tātad pēdējā skolas nedēļa. Tiko ir noskanējis zvans uz Literatūras stundu. Skolotājs jums ie teicis, ka šajā stundā jūs apspriedīsities kur dosities vasaras brīvlaikā. Jūs par to esat ļoti satrauktu un sarunājaties.

Sākam!!!

[Ģitārmeiča]

Endžija sarāvās no skaļā un negaidītā zvana. Viņa pamanīja, ka skolotājs neatbildēja uz meitenes jautājumu. Tas viņu nedaudz sadusmoja, taču ne tik ļoti, lai viņa kaut ko izrādītu.
Tad viņa izdzirdēja Alehandro.
Jā, jā, protams, ejam.
viņa teica un sakravāja mantas somā.

[Alehandro]

Viņi izgāja no klases un no pirmā stāva gāja uz ceturto. Kad viņi bija pie klases, abi ļoti ātri iesteidzās iekšā. Tieši bija viens brīvs tarors.
Alehandro iegāja adresā www.haronburijasmuiza.fr, bet otru nevarēja atrast.

(1.stāvs)

(2.stāvs)

(3.stāvs)

(4.stāvs)
Tur bildītes bija ļoti maziņas. Priekšā arī gozējās teksts:
Haronburijas muiža! Cena pa nakti 0.60 saantīmi (1 euro) Ļoti skaista apkārtne un arī jauka peldvieta aiz muižas. Tur tuvumā arī ir dārzs. Ļoti skaista vieta atpūtai.
Abi `jaunieši saskatijās un sasmaidijās.
Nu ko, drauājam ārā?

[Ģitārmeiča]

Meitene apņēmīgi sekoja klasesbiedram. Kad viņi bija nonākuši klasē, Alehandro iegāja kādā i-neta lapā.
Cik skaisti!
viņa izdvesa, ieraugot skaistos attēlus, kas mirguļoja pretī no monitora.
Brīdi pētījusi lapu, viņa atbildēja.
Jā, drukājam. Izskatās daudzsološi, vai ne? Es domāju, ka klase piekritīs braukt uz šo muižu.
meitene atteica. Alehandro sāka drukāt mājas plānu un reklāmas prospektu.


Tu varētu aizsūtīt PZ pārējiem spēlētājiem. Varbūt viņi nav pamanījuši, ka spēle ir sākusies...

[Alehandro]

OCC-Labi Apnicis diviem, vai ne?

Paklau es izdrukāju trīs, ja? Viens tev, viens man un viens skolotājam. Kā tu domā viņam patiks? Alehandro jautāja Endžijai.
Pajautā arī savam Tēvam par šo tēmu.
Viņi abi lēniem soļiem sāka doties uz bufetes pusi.

[Ģitārmeiča]

OOC:Nav jau tik traki, taču domāju, ka nebūtu godīgi viņus tā izolēt no spēles sākuma.

Jā, es domāju ar trim vajadzētu pietikt.
meitene noteica.
Protams, ka pajautāšu. No skolas pa taisno iešu pie tēta uz darbu un pati pameklēšu viņa datu bāzē.
meitene teica un pasmaidīja.

[Alehandro]

Kad Alehandro bija nonācis Bufetē viņš ātri izstāvēja rindu un prasija:
Man lūdzu čipsus un glāzi kolas...
0.40 santīmi.Atbildēja pārdevēja kas stāvēja Alehandro tieši pretī un iekasēja naudu no viņa rokas.

OCC-Starpbrīžos Jūs brīvi drīkstat staigāt pa skolu, bet, kad noskan zvans, tad jums jāierodās klasē Lilij, visiem aizsūtiju. Arī tev .

[Ģitārmeiča]

Meitene bija sekojusi puisim uz bufeti, jo vēders neatlaidīgi atgādināja par ēšanu.
Man lūdzu ābolu un minerālūdeni.
meitene teica pārdevējai, kad bija izstāvējusi rindu.
Meitene nolika naudu uz letes un paņēma ābolu un minerālūdeni. Tad viņa devās pie Alehandro.
Tu aizmirsi man iedot manu prospektu.
viņa noteica klasesbiedram.
Es gribētu to tagad, ēdot, apskatīt.

[Alehandro]

Atvaino, Lūdzu ņem! viņš teica apsēzdamies turpat uz tuvākā soliņa pie neliela brūna baldiņa.
Alehandro atplēsa čipsu paciņu. Viņš viesu ieēda un tūlīt aizrijās.
Es nopirku čipsus? Fui! Man šodien galvā tikai sajukums...

[Ģitārmeiča]

Paldies! Un nav jau nekas īpašs.
viņa noteica un arī apsēdās.

Tu, varbūt, gribi ābolu?
meitene jautāja un pasmaidīja, sniegdama puisim ābolu, ko tikko nopirka.

[Alehandro]

Liels paldies! Es parasti ne čipsus ne ko tādu neēdu. Laikam vienkārši esmu satraucies viņš paņēma meitenes piedāvāto ābolu un pasmaidija pretīm. Alehandro bija sajaucis. Šī viņiem bija pēdējā stunda. Viņš grasijās iet uz mājām.
Nu tad es drīz iešu uz mājām viņš noteica.
Atā! viņš piecēlās un devās uz pie skolas esošā parka pusi.

[Ģitārmeiča]

Lūdzu! viņa noteica un pasmaidīja. Es arī neko tādu, nu čipšus, neēdu, kā var redzēt. viņa noteica un izvilka bumbieri no somas.

Ak, nu jā. Man jau arī jātaisās prom. Vēl taču pie tēta jāaiziet.
viņa vēl noteica puisim pakaļ.

Apēdusi augli meitene pazuda meiteņu tualetē.

[Grēkmeistars]

Hei, pagaidi! Gerda iesaucās skriedama pakaļ uz parka pusi ejošajam puisim. Es dzirdēju kā jūs runājāt par to muižu! Manuprāt tā ir ļoti laba doma... Gerda ļoti reti devās dažādos izbraukumos, bet laist garām šo izdevību viņa negribēja. Vienīgais viņa baidījās par lielu cenu, kuras dēļ viss būs atkarīgs no vecākiem...

[Lauwinja]

Visu stundas laiku Sāra bija zīmējusi bezjēdzīgas karikatūras burtnīcā un ar vienu ausi kausījusies saurnās. Viņai nelikās vajadzīgi kaut ko piebilst, jo ko gan tas mainītu?? Tikko kā noskanēja zvans meitene aizvēra pieķēpēto kladi un salikusi mantas somā izgāja no klases. Tā kā sī bija pēdējā stunda viņa devās ārā.
Garlaicīgi, garlaicīgi.Ēst gribās... Viņa domāja pie ssevis un nogriezās uz parka pusi, lai aizietu līdz maiznīcai pēc ikdienišķās svaigās bulciņas. Priekšā sev meitene ieraudzīja Alehandro. Viņa mirklī apsvēra iespējas- pasaukt viņu un padarīt šo ceļu interesantāku, vai klusītēm gaidīt kamēr viņš pamanīs, ka aiz muguras iet viņa klasesbiedrene.
Sāra izlēmusi paātrināja soli un nokļuva pie zēna.
Sveiks! Viņa teica, censdamies nekļūt uzbāzīga.

OCC- Alehandro vai jūs ar Liliju gadījumā mazliet nesasteidzāt??

[~SweetIrony~]

Tā kā Džīna nebija piedalījusies pēdējā stundā, jo atradās pie skolas medmāsas viņa neko vēl nezināja par plāniem sakarā ar ekskursiju... viņa nolēma mēgināt pa ceļam uz mājām astapt Lilliju, kas parasti arī iet pa topašu ceļu mājās... meitene gāja uz priekšu lieliem, steidzīgiem soļiem un tur priekša jau pēc neilga laika ieraudzija Lilliju... Pieskrējusi meitenei klāt Džīna vaicāja Sveika, kā jums gāja pēdējā stundā, bija it kā paredzēts runāt par ekskursiju?

OOC -sorry, nju es tikai tagad pamanīju , ka sākusies spēle

Šo rakstu rediģēja Stargirl: 24.08.2005 00:32

[Alehandro]

Gerda, tev arī tā šķiet?Tas labi, jo tad tu varētu mums ar Endželīnu palīdzēt atrast vēl vairāk informācijas par Haronburijas muižu. Mēs tikai nezinām vai skolotājs būs gatavs piekrist. viņš teica Gerdai un ieraudzija, ka viņam blakus piesktien arī Sāra.
Sveika! Tev ceļš arī uz to pusi ejams? Ko tu par šo lietu domā? Alehandro mierīgi teica nu jau turpinādams ceļu cauri parkam.

[Lauwinja]

Man paceļam.Eju uz maiznīcu.Noteica Sāra.
runājot par ekskursiju- man jau vienalga-Glavenais jau lai ir jautri! Meitene palūkojās uz Alehandro. Un ko tu domā?? viņa jautāja zēnam. Meitene piekārtoja svārkus. Šodien meitenei bija mugurā balti svārki, balts topiņš un balta jaciņa. Sāra bija pacentusies saģērbties savā mīļākajā krāsā, lai gan arī balts apģērbs ļoti ātri nosmērējas. Meitene izņēma no savas mazās mugursomiņas minerālūdens pudeli un piedāvāja Alehandro- Vai vēlies? Sāra jautāja puisim.

[Grēkmeistars]

Sveika Sāra! Gerda noteica pamanījusi, ka viņa atkal ir nepamanīta...Un es labprāt palīdzētu atrast informāciju. Par skolotāju neuztrauksimies...tā jau būtu pēdējā problēma... Gerda noteica un pasmaidīja.

[Mākoņkaķis Aurēl...]

OOC:Lilij,vai tu savos postos piemineesi arii kaadus citus vaardus,netikai ''vinja'' un ''meritene''? Man likas,ka tev ir vaards...

Korneelija gaaja pa park tacinju,kad ieraudziija Alehandro un Endzhiju no savas klases.
-Hei,sveiki!Aleks,Endzhij!-
slikts ieradums - saukt Alehandro par Aleksi.Buus jaaiet pie psihologa...Eliina druumi nodomaaja.Pieskreejusi pie barinja,vinja pamaniija,ka aiz kokioem bija veel Gerda,Saara un Dzhiina.
-Sveiki visiem!Vai jau uzzinaajaat ko vairaak par to Haronburijas muizhu?Es gan buutu gribeejusi uz Horvaatiju pie vidusjuuras,bet laikam skaitliskais paarsvars atkal uzvareeja....-
Meitene jautri iesmeejaas,jo bija ljoti jaukaa un prieciigaa noskanjojumaa.Spiideeja spozha saule,skola beidzaas un vinja bija parkaa ar saviem draugiem...

[Lauwinja]

Sāra pamanīja Gerdu un Elīnu un uzsmaidīja meitenēm.
Sveikas! Meitene teica un vēlreiz starojoši pasmaidīja.
Es īsti ar neko tādu nezinu par to muižu, bet tikko teicu Alehandro, ka galvenais lai ir jautrība. Es visu stundas laiku ķēpājos, tādēļ neko sakarīgu tā arī nedzirdēju... viņa mazliet mulsi noteica.
Sāra mazliet iestenējās, jo viņas lielais auskaru riņķis bija saķēries matos, bet meitene ar vienu roku to ātri izpiņķerēja. Otrā rokā vēljoprojām stāvēja minerālūdens, ko meitene piedāvāja Alehandro.

[Ģitārmeiča]

OOC: Atvaino, Aurelia! Centīšos laboties...

Endžija bija pametusi tualeti ļoti laicīgi un nu soļoja blakus saviem klasesbiedriem. Saruna joprojām norisinājās par klases ekskursiju un bija jau arī iemesls.
Sveikas!
Endžija noteica klasesbiedrenēm, kas pirms brīža bija pievienojušās.
Nu, ko jūs domājat par to muižu? Mēs ar Ali jau izprintējām reklāmas bukletus, lai ir ko skolotājam parādīt.
meitene teica pārējiem un pasniedza, no somas izņemto bukletu, Elīnai.