Laimes meklētāji, [ATD][PZP] D&D Pathfinder Vispārējā fantāzijas pasaule Opcijas

[Aiva]

Bija kārtējais rīts klusajā Skelē.

Gaiļi, kas vēl nebija nonākuši zupā, centās pārkliegt viens otru, kaijas, slinki ķērkdamas, gaidīja uz zvejniekiem ar rīta lomu atgriežamies piestātnē, cerībā ko nokampt. Dzirdēja arī citāda veida dzīvās radības trokšņošanu.
Rosība lēnām sākās arī krodziņā "Sāļais vīrs", saimnieks Rass, pamodies, dzenāja pie darba ģimeni un nolīgtos darbiniekus, gan īpaši nesteidzoties un neskubinot. Īstā rosība sāksies, kad parādīsies tie, kas vēlēsies ko iekost, vai vakarā, kad sanāks vietējie iemalkot pa kādam kausam pašgatavotā alus un patrīt mēles, kas kam ko.
Un protams, tika modināti tie, kas lielo krogus zāli bija izmantojuši par naktsmītnēm. Dažs labs jau otro nedēļu...

Šo rakstu rediģēja Aiva: 08.08.2022 13:48

[echo3]

Erikam nebija ne jausmas, kā īsti saprast nejauši izdzirdētos sarunas fragmentus, līdz viss tas pats, tikai sakarīgākā veidā, tika izrunāts skaļi. Šie divi, tātad, meklēja noziedznieku, kurš, varbūt, nemaz uz Skeli nav atnācis. Toties bijis mežā. Eriks tādu redzējis nebija, un arī stāstījis neviens viņam par garu, kalsnu vīrieti ar bārdu un rētu nebija. Tā kā tieši puisim neviens neko nejautāja, Eriks klusēdams turpināja galdu tīrīšanu.

Kad abi bruņotie bija prom, Eriks piegāja pie letes. Ja nu tēvam kas vairāk zināms, un viņš gribēs ko Erikam teikt.

[Roviela]

- Nu tad veiksmi, vīri! - Tumšmatainais elfu jauneklis noplātīja rokas, nemaz neļaunojoties, ka viņi atsakās iedzert vēl pa kausam. Varbūt nemaz negribas šiem, un, ja negribas, tad kāpēc dzert?

Nez, ko tas kalsnais vīrs ar bārdu un rētu virs labās acs sadarījis? Slepkavojis, tas skaidrs, bet ko un kāpēc? Tur var būt dažādi iemesli. Ja šis ir pirāts vai laupītājs, tad skaidrs, bet, ja nav?
Iet mežā meklēt gan Daejons negrasījās. Tas bija par daudz bīstami, kamēr neko nezini, bet nu... ko tas bārdainis īsti ir sadarījis? Atlīdzība par šo izsludināta, redz. Hmmm... Vienkārši ļaudis atlīdzību neizsludina, tur lielākas zivis iesaistītas. Ziņkāre nedeva mieru, tikai kā uzzināt?
Tā prātodams, elfs skatījās pa logu un gaidīja pusdienas. Vēl jau nav, vēl var kājas papūtināt pēc rīta pastaigas.

[Aiva]

"Redzēji?" tēvs pamāja Erikam uz durvju pusi, kur bija tikko aizgājis bruņotais un noaugušais pāris. "Galvu mednieki par atlīdzību... Vairāk jau viņi Viravā un tālāk uz dienvidiem apgrozās, kur lielākas pilsētas... Ar par tādu domā palikt?" tonis palika viegli nosodošs. "Man domāt, tad jau labāk sardzē, kā šitādos apkārstaiguļos pieteikties. Paši pēc laupītājiem izskatās."

Pamanījis puiša jautājošo skatienu, viņš nopūtās.

"Meklējot te vienu bēgli. Vinsents 'bendesmaiss', atminies, pirms mēneša caurbraucējs dziesminieks stāstīja jaunumus no Virpils? Nu, to pašu, kas it kā duci bērneļu nomiedzis naktīs apkārt slapstoties?"

[echo3]

Skaidrs, ka redzēju. - Eriks pamāja ar galvu un uzreiz noliedzoši to nošūpoja. - Nu, nē taču, tēt. Vai citādu darbu nepietiek? - Doma par noziedznieku ķeršanu par atlīdzību Erikam vispār nebija ienākusi prātā. Darbs gan, droši vien, vajadzīgs. - Tad tas Vincents vēl klīst apkārt? Neatpazinu stāstu par bērnu slepkavu. - Nejauks stāsts, un nesaprotams arī. Dziesminieks tā kā drusku bija izlaidis stāsta detaļas. Laikam tāpēc, lai dziesma labskanīgāka sanāktu, ar atskaņām. Vai arī pats zināja tikai baumas.

[Aiva]

"Es jau no sākuma domāju, ka tas tik tādas pasakas, mazums no dziesminieki melš par kausu alus, kad tik labi skanētu. Padoma'tik četrdesmit gabali... Bet re ku še, izrādās, nav vis tikai stāsti. Virpilī šo nu dikti gribot ciet dabūt, esot teju no pašas galvaspilsētas pavēle atceļojusi - noķert. Un manīts esot no Virpils uz šo pusi slapstāmies. Bez Skenes īsti citu vietu nebūs kur dēties, ja vien neiet kalnos, kur dzīvo orki un gobliniu. Īstā kompānija tādam bendesmaisam, es teiktu."

Te krodzinieks paskatījās uz elfu, kas sēdēja un - vismaz krodzinieka prātā - sapņaini skatījās ārā pa logu.

Viņš paleicās tuvāk dēlam, un jau klusākā balsī ņēmās mācīt, lai tik turas elfam kompānijā, tas jau vairāk pasaulē nodzīvojis, kā viņa vectēvs, lai viņam vieglas smiltis, gan zinās ko un kā jādara, lai uz augšu tiktu. Ve ku še, ieradās tāds nekāds, bet naudas kā spaļi, i par ēdienu maksā regulāri to labāko, i paskat kā uzcirties pa šīm dienām. Tāds nekurt nepazudīs.

"Un tev ar no viņa ko mācīties." mācība tika nobeigta.

[Roviela]

Elfu jauneklis sēdēja un skatījās laukā pa logu, un pamazām viņam apziņā ielauzās ausu vēstītais - krodzinieks ar dēlu kaut ko apsprieda. Ko? Daejons ieklausījās vērīgāk. Varbūt varēs ko sadzirdēt. Varbūt tas uz viņu attiecas, tad būtu jāpārsēžas tuvāk.

[Aiva]

OOC Daejons Perception check 20

Lai arī krodzinieks centās runāt klusi, varēja tīri labi saklausīt, ka tur tēvs dēlam māca, kā labāk 'piesisties kompānijā' viņam - Daejonam . Ar domu, skaties kāds tas elfs bagāts, pieredzējis, mācies, dēls, ar pie naudas tā tiksi, nevis tikai ar sapņošanu un ar zvēriem skraidīšanu. Ko par to pats puisietis domā, kas bija ar muguru pret Daejonu, īsti pateikt no šejienes nevarēja. Vēl varēja dzirdēt, ka par bēgli krodziniekam ir šis tas vairāk zināms... Un ka arī Rass ir pārliecināts, citur kā uz šo pilsētiņu, ja jau bēglis slapstās kaut kur apkārtnē, viņam nav kur doties....

[echo3]

Erikam par visu bija pašam savas domas, bet, tā kā puisis labāk kaut ko strādāja nekā runāja, un, vispār, bija te visjaunākais - ja neskaita brāļa sīkos bērnus -, tad viņa domas pat ģimene visbiežāk neuzzināja. Tā arī tēva pamācību laikā Eriks stāvēja un neko neiebilda, bet prātoja par to, kāpēc Vinsents nogalējis četrdesmit bērnus. Tas izklausījās kaut kā dīvaini. Ne ticēt, ne neticēt. Un vēl naktī. Kas tā par vietu, kur bērni pa naktīm apkārt skraida?

Un tā Eriks īsti noklausījās tikai pašu pēdējo teikumu. - Ņemšu vērā. - Atbilde, kas vienmēr der šādos gadījumos. Par to, kur elfs naudu dabūjis, Eriks nedomāja. Varbūt elfs ir tirgonis, tiem nauda vienmēr ir. Vai arī elfam ir bagāti radi. Gadās. Erikam tik bagātu radu nebija, tātad šajā ziņā nav, ko mācīties. Puisis tā kā sajuta vēlmi pēc tā, lai Fenna kuģis ierastos ātrāk. Ātrāk varētu doties prom un beidzot varētu darīt, ko pats vēlies. Meklēt savu vietu pasaulē.

Iešu palūkoties, vai nav jau kas pusdienām sagatavots. - Eriks skaļi paziņoja, savāca spaini un lupatu, un devās uz virtuvi.

[Roviela]

Ek, ja viņi zinātu, kā man ir ar tām bagātībām! - Daejons pie sevis, gluži nemanāmi un no loga nenovēršoties, pasmaidīja.

Stāsts par naktī bērnus bendējošo, nudien, bija dīvains. Kas viņš? Vai cilvēki tā dara? Un vēl tieši bērnus. Kāpēc? Nekādu zināšanu par šo visu elfam nebija, bet savādi gan. Tiešām.
Nu, labi, varbūt tūlīt būs pusdienas. Pēc tam redzēs, ko tālāk. Nebija Brīzes garā domāt bez kārtīga pamata. Nez, te, šajā vietā nevienas grāmatas nav, ko palasīties? Gan jau ka nav, tāpat kā uz pirātu kuģa nebija. Bet tā nesaprašana nedeva miera.

[Aiva]

Līdz pat pusdienu pasniegšanai nekas vairāk ievērības cienīgs krodziņā neatgadījās, tomēr drīz vien pēc tam gan sākās rosība.

Pirmā zīme bija viegli pieaugušais troksnis uz ielas, un tad pa "Sāļā Vīra" durvīm ievēlās varen raiba kompānija. Pirmais pa durvīm, teju iznesot tās, ienāca stalts vīrs jūrnieka kreklā un biksēs un ādas zābakos, ar platu auduma jostu ap vidu.

"Krodziniek, rauj vaļā savu labāko alus mucu, jo te nāk izslāpušu puišu bars, kam nedēļu nav bijis ne lāsītes alus ko iemalkot!!!" viņš ieaurojās un uzreiz pagriezās uz lielākā galda pusi krogū.

Pēc mirkļa pa durvīm ienāca mazlet labākās jūrnieka drēbēs tērpies blondīns, kas pieturēja durvis pavērtas sekotājiem - pārītim gados. Pusmūža sieviete gariem brūniem mezglā uz pakauša savilktiem matiem, pieķērusies pie elkoņa diezgan bagātīgi izrotātā tērpā ieģerbtam druknam vīram ar kuplu bārdu un trejstūreni. Kaut kas viņa sejā šķita nedabisks. Tam visam sekoja vēl pusducis jūrnieku, tērpušies gluži tāpat kā pats pirmais 'iebrucējs'.

"Mums atsevišķu galdiņu dibentelpā," vīrs ar aizdomīgo seju viegli čerkstošā balsī paziņoja, pārlaižot skatienu tikšajai telpai. "Un labāko ko varat piedāvāt no ēdamā. Un pudeli labākā vīna. Es ceru, noruna tikt pie istabas, kad man ievajadzēsies, joprojām ir spēkā, Ras?"

Varēja manīt, ka Rass par to nav sajūsmā, taču piekrītoši sāk māt ar galvu.

"Hakslij, parūpējies par pārējo. Es nevēlos tapt iztraucēts baudot pirmo kārtīgo maltīti divās nedēļās, skaidrs?" vīrs turpināka, pavērsies pret blondīnu.

"Jā, kaptein."

"Un pieskati, lai vīri nepāršauj pār strīpu. Mums ir jāpagūst daudz kas izkraut un iekraut šodien un rīt. Ja kāds pamanīsies pārrīties līdz lopiskam stāvoklim, tā būs tava atbildība..."

[Roviela]

Brīze bija ticis pie pusdienām, un tās nesteidzīgi izbaudījis. Tagad viņš sēdēja pie sava galdiņa un laiski atpūtās. Līdz brīdim, kad sākās rosība.

Pirmā doma bija - ir ieradies tas kuģis! Otrā bija izbrīns - kas tas par kuģi, uz kura pietrūkst alus? Ko tad kuģa ļaudis dzer? Un trešā bija nepatīkama - tumšmatim kapteiņa - laikam jau tas bija kapteinis -, ģīmis izskatījās nedabīgs. Un vēl tā čērkstošā balss! Kāpēc gan tiem aizdomīgajiem mūždien ir kaut kādas nejēdzīgas balsis? Tā vismaz uz brīdi, kad krogā ienāca pēdējais kuģinieks, elfs nosprieda. Varbūt liekā bārda? Parūka? Nav cilvēks? Ej un sazini. Hmmm... Ka tikai nav tā, ka šonakt te nakšņot var sanākt kaitīgi veselībai.

Un palika, lai arī te sāka kļūt par daudz skaļi. Kamēr nedzen prom, tikmēr var sēdēt, klausīties un vērot. Jāsaka, to tagad viņš darīja pavisam cītīgi, pagaidām necenšoties sev pievērst uzmanību un tēlojot, ka visa tā kņada viņu neinteresē.

[echo3]

Troksni, kas sacēlās zālē, varēja pietiekoši labi sadzirdēt kroga iekštelpās. Tad jau jāiet un jānoskaidro. Eriks taisnā ceļā devās pie tēva un noprasīja, - Rīkojumi? - Jo, nu, pie galdiem ņudzēja jūrnieki. Droši vien būs jānes steķi un jāveļ alus muca?

OOC - Ko Eriks pazīst/nepazīst/zina?

[Aiva]

"Iesi pie mātes, palīdzēsi atbrīvot mūsu istabu un saklāt gultas. Pie galdiem i bez tevis pietiks roku, lai pierod... Ja māte iecirtīsies, saki, nav apspriežams..." Rass noelsās, un tad sāka komandēt, lai Erika brālis parūpējas par laba alus mucas sagādāšanu no pagraba un kārtīgām pusdienām un vakariņām.

Tikmēr krogus dibentelpā steigšus tika klāts atsevišķs galds kapteinim un viņa pavadonei.

"Ka es jums saku, to vaidzēj redzēt, kā viņi uzsēdās uz sēkļa! Es zvēru, es pats savām ausīm dzirdēju, kā viņiem masts nobrīkšķēja un pārlūza!" tikmēr plikpaurainais puisis plātījās ar rokām kā ar vējdzirnavu spārniem, plātoties ar alus kausu vienā un siera šķēli otrā.

"Nemuldi, nemaz ar nenolūza!" ar pilnu muti attrauca kāds no pārējiem jūrniekiem.

"Ka es jums saku, pārlūza, tikai takelāžā palika turamies!"

Tikmēr blondīns šaudījās iekšā ārā pa krogus durvīm, kur ārpusē sāka drūzmēties vietējie zemnieki.

Daejons pamanīja, ka šobrīd ilgāk un nopietnāk blondīns sarunājas ar vīriem, kurus elfs bija redzējis aiz vietējo tirgotavu letēm, tur tika spiestas rokas, kratītas saujas, notika plātīšanās ar rokām, mājieni uz jūru, debesīm, uz apkārtējiem zemniekeim un ārkārtīgi teatrāla matu plēšana un kreklā vaļā raušana uz krūtīm.

Perception Daejons 22

Kaut kā elfam šķita, ka tas viss ir lieliski iestudēts teātris, jo ne mati tika pa īstam plēsti, tikai gaisā mētāti, nedz arī drēbes plosītas, drīzāk pa jau sagatavotām pogām vaļā parautas. Un vēl blondīns laiku pa laikam izdarīja piezīmes līdzi nēsātajā burtnīcā, uzmanīgi velkot zīmes. Izklausījās, tur tiek plānots, kam ko izkraut un kur piegādāt, kur un cikos ar ratiem jābūt ostā pie piestātnes.

Zemnieki, lai arī barā, tika atbīdīti sāņus, un nepacietīgi mīņājās, saskatoties un drūmi vērojot notiekošo.

Perception Eriks 6

Eriks atpazīst kapteini Fennu - bagātīgi tērpto vīru. Vērsis - tā sauc plikgalvi, arī jau vairākus gadus ir kuģojis uz 'Albēra' un ir balamute un kompānijas dvēsele kā vienmēr. Hakslijs, blondais vīrs, šķiet ticis augstākā amatā, pirms tam bija tikai matrozis, tagad izskatās, ka varētu būt par kapteiņa palīgu paaugstināts. Arī pāris matroži škiet esam pazīstami.

Šo rakstu rediģēja Aiva: 09.08.2022 17:57

[Roviela]

Daejons sēdēja, klausījās un vēroja, un tas viss viņam sāka šķist aizvien aizdomīgāks. Kā tur bija? Krodzinieks teica, ka kapteinis jau nedēļas vidū esot klāt. Tagad aizkavējās. Tur, laukā taisīja kumēdiņus. Skat', zemnieki jau pamesti, tirgonis ar bodīšu īpašniekiem runā. Tas tā parasti? Rass teica, ka zemnieki šo gaidot, ne bodnieki. Jā, un kapteinis ar zemniekiem runājot, nevis kāds cits, bet tur Brīze pieļāva, ka var maldīties. Tā nav droša pazīme. Un kuģis! Kuģis, kurš uz sēkļa uzsēdies un bez masta palicis! Un kur tad tie jūrnieki?
Nē, te pavisam noteikti kaut kas nav kārtībā. Dumpis uz kuģa bijis vai kas? Tagad kontrabandu tirgo? Pirāti vispār? Kāpēc nē? Ieņēma kuģi, daļu kuģinieku paturēja, kurus varēja sarunāt, citus novāca, kapteini noviltoja, tas izskaidrotu to savādo izskatu, ieradās te, un tagad tik labi var noskaidrot, ko no kura tirgotāja ņemt. Pa nakti, teiksim.

Būs jāparunājas ar Eriku, elfs nosprieda. Tikko tas te atkal parādīsies pēc tās istabas atbrīvošanas.

Kad Eriks parādās, Daejons viņam pamāj, lai panāk tuvāk.

[echo3]

Eju! - Eriks nekavējās un gāja darīt, kas teikts. Tiesa, viņam gribējās gan zināt, kas tie par "viņiem", kas uzsēdās uz sēkļa. Jo šie skaidri bija Fenna ļaudis. Un, ja tik tuvu bijuši, ka masta krakšķi dzirdējuši, tad... Erikam tā kā bija nelabas aizdomas, ka Fenns nebūs vis pakautrējies "viņu" kuģa kravu savākt. Bet varbūt viss bija citādi bijis.

Māte turpat virtuvē bija. - Māt, tēvs norīkoja jūsu istabu atbrīvot, un lai es ejot tev palīgā. Neesot apspriežams. - Eriks bija gatavs iet un darīt. - Es šonakt iešu gulēt uz stalli, vari manu gultu ņemt. - Vai nu gluži pirmā reize, kad nācās sarūmēties. Krogam būtu derējis gan vēl kāds nams klāt.

[Aiva]

Eriks mātes pavadībā ātri vien atbrīvoja vecāku istabu no personiskākām mantām, un palīdzēja uzklāt tīru gultu. Māti iekārtot savā gultā arī bija ātri izdarāms, uz to brīdi troksnis lielajā zālē sāka pierimt. Tad jau varēja atkal atgriezties krogū, kur tobrīd jūrnieki kā reiz bija remdējuši pirmo izsalkumu un pacēla alus kausus.

[echo3]

Eriks atgriezās lielajā zālē, lai noziņotu tēvam, ka istaba ir kārtībā. Tad tā īsti te palikt vairs nebija nepieciešams - nav, ko maisīties pa kājām, ja darbs nav darāms -, un puisis jau gribēja doties atkal malku paskaldīt vai vēl ko ārā padarīt, kad pamanīja, ka elfs viņam pamāj.

Eriks piegāja pie tumšmatainā viesa. - Vai ko vajadzēja? - Viņš nepateica "kungs". Erikam drīzāk būtu gribējies elfu uzrunāt vārdā, tikai, lūk, vārdu Eriks nezināja.

[Roviela]

- Mhm, - tumšmatis pamāja ar galvu, - Neesi aizņemts? Es tā kā dzirdēju, ka pie apkalpošanas ir pielikti citi, pareizi? Negribi mani pavadīt nelielā pastaigā ārā?
Viņam šķita, ka šeit, iekšā runāt būtu neprāts. Kur nu vēl par aizdomām, kas elfam bija radušās. Iespējams - pilnīgi nepamatotas, jo viņš jau nekad šos ļaudis nebija redzējis, toties Eriks gan var būt redzējis.
- Varētu sapazīties tuvāk.
Daejons pasmaidīja.

[echo3]

Tieši uzdota darba man šobrīd nav. - Eriks nenoliedza. - Ejam kājas izlocīt. Es tūlīt. Tikai svārkus uzvilkšu. - Nu, un Saulīte jau arī uz ostu varētu gribēt. Kādu zivteli vai svaigu ķidu varbūt varēs runcim dabūt.

Ja elfam nav iebildumu, Eriks pavisam drīz bija atpakaļ, pienācīgi saģērbies un ar rudo runci uz pleca. Kad abi bija izgājuši uz ielas, Eriks palūkojas uz ceļabiedru. - Te jau trīs soļi turp, trīs šurp. Aizejam uz ostu?

[Aiva]

Uz Skenes galvenās (un lielākās no trim pilsētiņā esošajām) ielas bija visai dzīva rosība, pat ne salīdzināt ar to, kā te izskatījās no rīta. Piepeši visi ratu īpašnieki bija uzradušies un vēl kopā ar saviem zirgiem vai vēršiem, visi tūlīt pat jau gatavi jūgties un braukt. Tāpat šurpu turpu stumdījās arī ļautiņu ar ķerram un ratiņiem, dažs vienkārši bija savu paunu uzlicis plecos, bet kustība visiem bija viena - uz piestātnes pusi. Kas neraustīja savu iejūgu un nestrīdējās ar ceļu aizsķērsojušo kaimiņu, drūzmējās pie "Sāļā Vīra" durvīm, kur blondais matrozis izskatījās jau visai izmisis, pūloties aizkavēt centīgākos iekšā lienošos.

Ja ieskatījās virzienā uz jūras pusi, tur varēja redzēt pāri zemes valnim un koka žogam paceļamies divus mastu galus ar satītām burām.