Kurbijkurne forums: Soli tuvāk fantāzijai

Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )

> Ievēro!

Bibliotēkas plauktā par citām lietām, lūdzu, nesarunāties!
Vai nu atrodi piemērotāku forumu, vai izmanto kaucekļus. Sarunas no bibliotēkas plaukta var tik dzēstas bez brīdinājuma!

> Viktors Igo, (1802 – 1885)
Ofēlija...
iesūtīt 21.06.2007 22:33
Raksts #1


Cep speķi Dūdijam
*

Grupa: Biedri
Pievienojās: 09.05.07
Kur: Tepat. Nu te. Neredzi? Es arī nē.



Starp visiem šiem pavedieniem ir uzradies pavediens- veltīts šim monstram.

Neuzskatu ka esmu cienīga aprakstīt šo rakstnieku kura dvēseles lidojums pēdējā laikā spēcīgi ietekmē manu dzīvi, taču es mēģināšu.

Viktors Igo (1802 – 1885)- 19 gadsimta franču romantisma pārstāvis, kas mūsdienās izraisa visai pretrunīgus vērtējumus. Daudzi saka ka viņa grāmatas ir nevērtīgi mēsli, daži ceļ tās par savas dzīves paraugu. Grupu kuri tikai aptuveni, vai nemaz nenojauš kas ir Viktors Igo un viņa darbi, mēs īpaši neapskatīsim.
Viktors Igo Parīzes Dievmātes Katedrāli sarakstījis tikai 29 gadu vecumā un pašu romānu uzrakstījis neiedomājami īsā laikā priekš tāda biezuma grāmatas- tikai 6 mēnešos. Lasot romānu, man vienmēr likās ka tas ir rakstīts jau Igo mūža norietā, taču tā izrādījās liela kļūda. Atļaušos to atzīmēt kā punktu par labu tam ka Nevis gadi, bet gan briedums ir svarīgākais.Parīzes Dievmātes katedrāle ir uzvesta arī Latvijā. Patiesībā aizraujošais romāns par daiļo čigānieti Esmeraldu, viņas kaziņu Džali, kroplo Kvazimodo, dīvaino Pjēru Grenguāru, arhidiakonu Kodu Forlo un skaisto kapteini Febu galvenajās lomās ir vairāk jāuztver no kontrastu nekā stāsta puses. Ka jau visos Igo darbos- tajos pats stāsta sižets nav galvenais- tajos galvenais ir dvēseliskums un pasaules uzskati. Gluži tāpat kā visos man zināmajos Igo darbos- arī šajā ir daudzi nevajadzīgi blakus tēli, kas paredzēti tikai kādas noteiktas domas paušanai. Taču par spīti tam- Parīzes Dievmātes Katedrāle ir slavenākais no Viktora Igo darbiem, kas iemūžināts Disneja animācijas filmiņā un pat ja kāds nezin pašu stāstu, tad reti kurš nepazīst Esmeraldu un Kvazimodo.
Nožēlojamo liktenis savukārt ir bijis daudz savādāks. Šajā darbā it kā nav tik daudz vēstures kā Parīzes Dievmātes katedrālē, taču no otras puses- tajā ir apskatīts ļoti daudz. Vaterlo kauja [no visai neparasta viedokļa], Luija Filipa valdīšana, tā laika Parīze, klosteri, katorgas un cietumi. Šinī darbā cauri vēsturei vienmēr vijās nožēlojamie- dzīves nabagie, šoreiz ne tikai matreāli bet arī garā nabagie. Visa sižeta līnija brīžiem pavisam nemanāmi vijās ap Žana Valžāna- bijušā katordznieka dzīves līniju. Romānā tiek iesaistīts ne mazums nevajadzīgo tēlu, kas katrs pauž kādu domu. Kaut vai tas pats plašais Vaterlo kaujas lauks- pašlaik gan es neesmu tikusi līdz grāmatas beigām, taču šķiet ka Veterlo kauja tika aprakstīta nevajadzīgi plaši- no sākuma līdz beigām, kaut arī [līdz man zināmajai vietai] būtu varējis pietikt ar vien īsu gabaliņu. Kādēļ to visu ir vērts izlasīt? Lai pārskatītu savu dzīvi un iedvesmotos. Šinī grāmatā, ciktāl sniedzās manas zināšanas- vēl vairāk sižets ir tikai iemesls lai rakstītu dzīvi. Un labi uzrakstītu. Nevienā vien vietā ir manāmas uzrunas te tautai, te politiķiem kuras tiešām ir vērts ievērot.
Diemžēl- ar dziļu nožēlu saku ka Cilvēku kas smejas es vēl neesmu izlasījusi, taču tikko kā tiks izlasīti Nožēlojamie [un es būšu atguvusies no pasauli satricinošā otrā skatupunkta šoka] es ķeršos pie Cilvēka kas smejas un uzrakstīšu īsu anotāciju.
Viktora Igo pazīstamākie darbi Latvijā ir Parīzes Dievmātes Katedrāle (1831. gads), Nožēlojamie (1861. gads) un Cilvēks kas smejas(1869 gads). Diemžēl, man pašai vairāk šī autora darbi vairāk nav zināmi. Es būtu ļoti pateicīga ja jūs nosauktu vēl kādu.
Kā rakstnieks, Igo tiek uzskatīts par labāko 19 gadsimta franču romantisma pārstāvi. Pēc maniem uzskatiem- pelnīti- šis autors ir spējis atmaskot un atdzīvināt daudz tautas [un ne tikai] tikumus un netikumus. Pat ja kādam īsti nepatīk Igo darbi- kā dzīves paraugstunda viņa grāmatas, tiem kuri no sirds mīl pasauli un tās dāvāto brīvību noder lieliski.


Tā nu es esmu uzrakstījusi nelielu savu domu pārskatu par Viktoru Igo- drīzāk gan par viņa darbiem

Ļoti atvainojos par neobjektivitātēm, drukas kļūdām, neprecizitātēm, zināšanu un pieredzes trūkumu un citām kļūdām kas no manas puses pieļautas šinī rakstā. Pazemīgs reverans un dziļa atvainošanās kad tādas tiks atrastas.

ar cieņu
[vienmēr un nekad]
Jūsu Ofēlija...


Šo rakstu rediģēja Ofēlija...: 21.06.2007 22:33
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu

Raksti šajā pavedienā


Atbildēt pavedienāSākt jaunu pavedienu
1 lietotāji/s lasa šo pavedienu (1 viesi un 0 anonīmie lietotāji)
0 biedri:

 



RSS Lo-Fi versija Pašlaik ir: 29.03.2024 15:51