Elle Nr. 13 - ATD, [PZP][R] Fantasy Opcijas

[Ungaarijas ragas...]

Lietas, kas jāzina par šo spēli:

* tās darbība norisināsies ellē pēc tēlu zemes dzīves gaitu beigšanās, tāpēc ar spēles pasauli tie tiks iepazīstināti to elles dzīves laikā;
* tā nav uztverama pārlieku nopietni, taču, ja kādam ir kādi reliģiski iebildumi, gluži vienkārši var nespēlēt;
* tēla anketa jāsūta man uz privāto ziņu kasti, lai varu uzmest aci, pirms to publicēt te;
* jūsu tēls iesākumā ir mūsdienu cilvēks, bez nekādām superspējām;
* pieteikšanās nav ierobežota, ellē vietiņa atradīsies visiem.

Iespējams, es vēl ko aizmirsu pateikt, bet, ja atcerēšos, noteikti to pateikšu.

Tēla pirms elles dzīves anketa
Vārds, uzvārds:
Izskats:
Raksturs:
Vecums, kad šķīrās no šīs zemes gaitām:
Mirstīgā dzīves gala iemesls:
Biogrāfija īsumā:
Zemes dzīves laikā pastrādātie grēki un grēciņi:

Tēla velna anketa:
Vēlamais elles vārds:
Acu krāsa:
Ragu forma un krāsa:
Kažoka krāsa un faktūra*:

*Velni šajā pasaulē ir spalvaini, tāpēc lūdzu norādīt spalvu krāsu, vai tās ir taisnas, viegli viļņojas, ir sprogainas, garas vai īsas. Apmēram tā.

Ja rodas kādi būtiski jautājumi, var uzdot tepat pavedienā vai man pa PZ.

Piezīmes par spēles pasauli (tiks papildinātas)...

Elles Nr. 13. izkārtojums

Pirmais stāvs:
Galvenās ieejas durvis --> apaļa priekštelpa no tās pa labi un kreisi aiziet gaitenis, kas iet ellei pa perimetru un viens gaitenis, kas iet pa vidu.
Vidējais gaitens (virzienā no galvenās ieejas):
*kreisā puse - atpūtas telpa, pirts, elleskunga kabinets, slēgtā telpa, bibliotēka.
*labā puse - piecas guļamistabas
*galā, kur tas krustojas ar perimetra gaiteni, lūka.

Perimentra gaitenis elles labajā pusē (labais pusloks) - darbnīca, trīs istabas ar hlamiem, noliktava
Perimetra gaitenis elles kreisajā pusē (kreisais pusloks) - virtuve tā galā, aiz virtuves ēdamzāle, kāpnes uz bēniņiem

Pagrabstāvs: divas mocītavas un vēl neizpētīta telpa

Elles pagalms: Cerbera būda, aka, malkas šķūnis, lopu kūts, mistiskā zemnīca.

Elles telpu apraksts
Virtuve - pie kreisās sienas (elles ārsiena) tūlīt pie durvīm stūrī skapis ar visādiem traukiem un virtuves piederumiem, tālāk sienā sētaspuses durvis, tad logs, pie kura atrodas galds, pie galda bluķis ar cirvi, pretējā sienā arī durvis (?*), pie labās sienas, tūlīt blakus durvīm pieliekamais, tad plīts, pie kuras bluķītis, uz kura pasēdēt, kamēr izliekas, ka strādā.

Mūžības ritējums
1 mūžība ir apmēram 10 000 cilvēku gadi, katra mūžība iedalās 10 desetos;
1 desets ir apmēram 1000 cilvēku gadi.
Šķīstītavā laiks neeksistē.

Otrais rits.
Trešais rits
Ceturtais rits
Piektais rits

...turpinājums sekos...

Atļauja

Piekrītu R kategorijas piešķiršanai. Ievērot noteikumus, pieklājību un, galvenais, piešķirto R kategoriju. Mēs visi esam antīki un, kā jau seniem graustiem pienākas, neradīsim lielākas problēmas par pieņemtajām. Veiksmīgu dvēseļu vārīšanu!

Putekļainais,
Pūķēns Sāra

[Roviela]

Sniegam kārojas kopā ar Tumsiņu iet vēl kādā piedzīvojumā.
Citādi atkal pieliks pie griestu beršanas vai kā tāda.

[AliceBlack]

Vēl jau jāaprok kaut kur tā šķīstība A domā, Niezīte mūs kaut kur laidīs kopā?

[Mattiass]

Nē, jūs kopā nekur nevar laist. Viens pielaiž otram stulbumu. Dieniņās

[Pūķēns Sāra]

Ok, dārgie biedri, kādu Sviestu Jūs pavedienā nesat?

Es sākšu pēc kārtas. Echo3:

Ak tā? Pēc jaunā "pagraba" velna atlaišanas - nesakopjot sacūkoto galdu! - Zellītei beidzot pietika. Velnene arī piecēlās, paķēra tukšu šķīvi turpat no galda un meta ar to promejošajam Inokentijam. - Un kas galdu sakops? Un grīdu? - Tad viņa visiem novēlēja, - Aizrijieties! - un ieskrēja virtuvē, aizcērtot aiz sevis durvis. Tieši pirms Niezīte un Sniegs paguva kārtīgi piecelties un caur virtuvi doties pagalmā.

Es saprotu, ka var pieņemt, ka mana tēla darbības ar Zellītes darbībam pārklājas (ko gan vajadzētu akceptēt GM kādā secībā viss notika un vai jaunākā velnene paspēja aizskriet pa priekšu vai nē), bet kādā sakara tur Sniegs? Roviela pat vēl nav iepostojusi.

Rovielas posts:

Brokastis bija paēstas. Sniedziņš pateicās Zellītei un tad paskatījās uz Tumsiņu. Zellīte sadusmojās, un to Sniegs saprata, bet, sak', ko īpašu Niezīte gribēja teikt ar to, ka būs kabinetā pēc brīža? Droši vien to, ka viņiem arī turp jāiet pēc brīža.

Tas kā? Tiek vnk pieņemts, ka uz dusmu uzliesmojumu un šķīvju mešanu Niezīte nekādi nereaģēja? Kā arī: tas tak normāli, ka pavāre psiho, ne tā? Zellīte iepriekš nekad nav bijusi tik nestabila.

Nu, labi, viņam vajag noskaloties no tās putras un virtuvē tāpat vajag sanest ūdeni, un baltais velns, tā arī nepamanījis, ka pagalma durvis bija bijušas ciet, gāja laukā, lai darītu nodomāto. Turklāt vēl Ceris, kas joprojām bija viņa atbildība, un lopi, kas tādi arī bija.

[sarkasms] Ja Zellīte aizcirta durvis abiem velniem deguna priekšā, tad noteikti durvis uz pagalmu būs vaļā. [/sarkams]

Mēs neesam zaļi spēlētāji (izņemot Alici). Zellītes izgājiens prasīja tādu pašu reakciju kā kautiņa uzsākšana. Bet visi spēlētāji reaģē tā, it kā Echo tēls būtu miermīlīgi aizdevies ar bļodiņu ar savu uzvedību neprovocējot apkārtējos vai neietekmējot to darbības.

Alice, protams, beigās pavilkās uz aplamību vilcienu.

Es pat nezinu, ko vairs rakstīt, jo dabiski būtu, ka tāda izturēšanās netiek ignorēta, bet visiem viss šķiet ok un Jūs bīdāt ikdienu uz priekšu. Tas nav normāli.

[echo3]

Uz visu to es atbildēšu ar tieši tādu pašu argumentu - Pūķēn Sāra, tavā rakstā bija trīs darbības pēc kārtas, bez iespējas citiem tēliem jel kā reaģēt.
Kas attiecas uz Zellītes un Sniega pēc kārtas rakstīto - tas bija sarunāts.
Un uz Zellītes izlēcienu var arī nereaģēt. Mēs visi tāpat tur vārāmies katrs savā sulā, bez saprātīgas kopdarbības.

[Roviela]

Es rakstu tikai par Sniegu, tā kā Niezītes reakcija uz Zellītes trako izgājienu ir Niezītes ziņā. Es nemaz nedrīkstu neko par to rakstīt! Sniegam tas nelikās nekas tāds, kam būtu ļoti jāpievērš uzmanība. Nu, sadusmojās, nu, ok. Sniegs arī tobrīd vēl bija noskaities uz Inokentiju.

Es neapstrīdēju Niezītes darbības, kuras viņa bija uzrakstījusi kā izdarītas - proti, atvēra pagalma durvis un aizgāja skatīties Ceri. Ja uzrakstīja - tātad es pieņemu, ka izdarīja arī.

Cits jautājums, ka mums patiešām tika noņemts viens gājiens. Sniegs gan neko īpašu darījis nebūtu, bet Zellīte, kā izrādījās, gribēja kaut ko izdarīt.
Sanāca tā, ka tagad gaidām GM.

[Pūķēns Sāra]

Jā, man ir rakstītas trīs darbības un es nenosodu, ka Zellīte reaģēja kā reaģēja. Normāla tēla atspēles daļa, bet tava tēla pēdējās darbības atceļ/ietekmē mana tēla rīcību un pārējiem vnk ignorēt notiekošo nav laba spēlētāja etiķete. Tad kāda velna pēc mēs vispār kopā spēlējam, ja katrs varam dzīvot savā perfektajā burbulī un ignorēt citus spēlētājus.

Manā skatījumā, kamēr nekas nenotiek ir normāli pieminēt tēla darbības. Pati tu un visi pārējie to dara daudz lielākā mērogā. Tas ir normāli, ja viss ir ka ierasts, lai spele kustētos uz priekšu, bet, ja kaut kas notiek ārpus ierastā, šie plāni mainās. Piemēram, reālā dzīvē no rīta ir ierasts piecelties, nomazgāties, paēst brokastis, bet, ja pēkšņi saplīst ūdens truba vai piezvana draugs ar lūgumu pēc palīdzības, tad par spīti plānotajam, rīta darbības mainās, jo ir inputs no ārpuses.

Tas ir tāpat kā iepriekš, kad Alice ar savu tēlu devās uz virtuvi, bet Niezīte Tumsiņu saķēra aiz astes un sāka vilkt kur vajag. Es izjaucu Alices uzrakstītas darbības. Zellīte sadusmojās un izjauca Niezītes plānus, deguna priekšā aizcērtot virtuves durvis.

Saprātīgas kopdarbības nav, jo jūs skrienat vilcienam pa priekšu un neļaujat notikt saspēlei, kad tēli kaut ko savāra, kur vajadzīga reakcija. Cerot uz lieliem monstriem un mistiskiem kvestiem. Kvests, kas mums ir rokās, ir sakārtot elli un jums iepazīt pekles pasauli. Kādēļ, lai Zellītes izlēciens būtu ignorēts? Tā nav normāla uzvedība un tādu uzvedību nepienākas ignorēt.

[Mattiass]

Cik noprotu, notikušā hronoloģija ir apmēram tāda:

1.

"Dodaties, dodaties," Niezīte ar vēlīgu smaidu ļāva velniem pamest galdu. Nebija vajadzības pie tā palikt, ja brokastis bija apēstas.

Ak tā? Pēc jaunā "pagraba" velna atlaišanas - nesakopjot sacūkoto galdu! - Zellītei beidzot pietika. Velnene arī piecēlās, paķēra tukšu šķīvi turpat no galda un meta ar to promejošajam Inokentijam. - Un kas galdu sakops? Un grīdu?

2.

Arī viņa pati bija pabeigusi ēst un taisījās prom no galda. "Brokastis vienkārši neēdamas. Esi nolādēta, Zellīt," velnene pateicās par gardajām brokastīm. Pēc tam skatiens aizslīdēja līdz Sniegam un Tumsiņam. "Es savā kabinetā būšu pēc īsa mirkļa."

Tad viņa visiem novēlēja, - Aizrijieties! - un ieskrēja virtuvē, aizcērtot aiz sevis durvis. Tieši pirms Niezīte un Sniegs paguva kārtīgi piecelties un caur virtuvi doties pagalmā.

Brokastis bija paēstas. Sniedziņš pateicās Zellītei un tad paskatījās uz Tumsiņu. Zellīte sadusmojās, un to Sniegs saprata, bet, sak', ko īpašu Niezīte gribēja teikt ar to, ka būs kabinetā pēc brīža? Droši vien to, ka viņiem arī turp jāiet pēc brīža.

3.

Niezīte aiznesa savu bļodiņu uz virtuvi.

Nu, labi, viņam vajag noskaloties no tās putras un virtuvē tāpat vajag sanest ūdeni

Zellīte bija nīgra. Kādu brīdi. Un, lai savaldītos, viņa rosījās. Velnene nocēla no plīts cerberam domāto putru un nolika katlu uz bluķa. Lai dziest pavisam auksta. Tad devās uz pagrabu nolikt arī trīs atstātos kaulus. Jo Ceris jau kaut ko ēdot.

Gandrīz visi kaut kur aizsteidzās, daži pa vienām durvīm, daži pa citām, Tumsiņš palika viens no pēdējiem pie galda.

Vismaz visus tukšos traukus viņš sakrāmēja vienā kaudzītē un nākotnes ēdienreižu un mīļā miera vārdā aiznesa līdz virtuvei.

Tik tālu viss var būt mierīgi noticis. Pēc šīs vietas, ja paši nelabosieties, nāksies jūsu rakstus mest ārā. Problēmas ir vairākas:

Nu, labi, viņam vajag noskaloties no tās putras un virtuvē tāpat vajag sanest ūdeni, un baltais velns, tā arī nepamanījis, ka pagalma durvis bija bijušas ciet, gāja laukā, lai darītu nodomāto.
Šis un tālākais Sniega rakstā nevar būt noticis, ja Zellīte izmainīja Niezītes plānus.

Zellīte bija pagrabā, kad caur virtuvi izgāja Niezīte un pēc tam arī Sniegs.
Zellīte nevar būt pagrabā, ja viņa bija pirms tam vēl rosījusies un Niezīte viņai mina pa pēdām (ko echo3 pati norāda, minot, ka Zellīte ieskrēja virtuvē tieši pirms turp bija sākusi kustēties Niezīte).

Viss tālākais diemžēl jāmet miskastē, jo notikušais aiziet neceļos. Jums atliek izvēlēties, labosiet paši, vai arī to jūsu vietā darīs GM.

[AliceBlack]

labosiet paši, vai arī to jūsu vietā darīs GM.

Es neko tur vairs nevaru izlabot, nav man tāds option.

Īsti nebija skaidrs, kā reaģēt, jo tālāk bija uzrakstīs, ka tomēr kaut kas notiek. Tāpēc man tur ir tāds "ja", bet nu labāk laikam bija nerakstīt neko.

Tā kā manis pēc mēs varam vienkārši turpināt no tās vietas, kur tiek mests tas šķīvis, pēc tam, ja spēle aizvedīs kaut kur līdzīgos virzienos, uzrakstīšu no jauna. Nekas jau tur daudz nebija

Šo rakstu rediģēja AliceBlack: 21.02.2022 08:43

[echo3]

Neviens te necer uz episkiem kvestiem, un arī vilcienam pa priekšu neskrien. Par monstriem runājot, - to te pietiek, tāpat kā katastrofu.
Kā pietrūkst? - atbilžu. Pareizāk sakot, iespējas iegūt atbildes un jel kā atrisināt problēmas un kaut vai pabeigt darbus.
Sarunas tikai divatā, individuālas, aiz slēgtām durvīm. Vai man uzskaitīt, ko pa 100+ lappusēm Zellīte tā arī nav uzzinājusi? Šobrīd viņa pat nezina par elleskungu maiņu!

Jā, varam atcelt visas darbības pēc šķīvja mešanas.

[Roviela]

Sniegs arī kopš tā šķīvja mešanas brīža nav paspējis izdarīt neko globālu vai tādu, ko nevarētu uzrakstīt vēlreiz. (Es savu tekstu pieglabāju, lai nav jāraksta no galvas vēlreiz. )

Ejam risināt mestu šķīvju problēmu! Un tad tālāk, ko nu kurš tur grasās darīt.

Es varētu izlabot, bet labāk, lai GM pasaka, līdz kurai vietai to darīt.

Man arī traucē tas, ka sarunas lielākoties ir dialogi, kas paliek nezināmi citiem. Tiesa, pat vairs nemēģinu uzskaitīt (atcerēties cenšos gan, bet negalvoju, ka visu atcerēšos pareizi), ko Sniegs zina, ko nē, bet tas, ka es apzinos, ka Sniegs visu neuzzin, un grāmatās nav viss rakstīts, liek man Sniegu bikstīt visos virzienos, arī tajos, kas nemaz nav tik apdomīgi, jo tā ir cerība tikt pie informācijas (pie tam tas ir interesanti - ņemties un pārdzīvot, un darīt). Jā, dabūjot pa galvu (iespējams), bet pie kaut kādas informācijas par pasauli tā tiek. Metod naučnogo tika. (Pats par sevi saprotams, ka tikai Sniega rakstura ietvaros.)
Vēl būtu sarunas, tikai uz sarunām velni tur tādi paskopi, bet maksāt Sniegam nav ar ko. Kas tad atliek? Iet, darīt savus darbus, līdz kuriem viņš tomēr beidzot tā kā gribētu tikt. Viņš ciest nevar nepabeigtus darbus, ja kas, un viņam jau ir vesela rinda iekrājusies. Un vēl - meklēt piedzīvojumus, lai sāktu saprast pasauli.
(Pilnīgi noteikti Sniegs ir gatavs ņemt līdzi vai iet līdzi jebkuram citam. Pats par sevi.)

[Ungaarijas ragas...]

Nus, bišķi putra spēles pavedienā ievārījās.

Ir gadījumi, kad nekas ārkārtējs nenotiek un kādas darbības var patīt uz priekšu. To gan būtu vēlams nedarīt, ja jūsu tēli atrodas tiem nezināmā vidē, vai tiek veiktas darbības par kurām nav 100% garantijas, ka nesekos kāda vides vai NPC (tostarp dzīvnieku) reakcija. Ar to lielākā vai mazākā mērā mēdzat visi grēkot un tas ir apgrūtinoši.

Un tad ir gadījumi, kad viens tēls, šajā gadījumā Zellīte, izstrādā kaut ko pārējo reakciju paģērošu. Tad gan noteikti ir jāsagaida visu spēlētāju raksti, pirms darīt kaut ko. Turklāt jāievēro princips - viens raksts viena reakcija, kamēr situācija neieiet atpakaļ normālās sliedēs. Tāpēc arī mans spēles temps, ar dažiem izņēmumiem, ir vidēji viens mans raksts dienā, lai visi var noreaģēt.

Tāpēc šajā gadījumā es izmantošu savu privilēģiju un visus rakstus pēc Zellītes dusmu izvirduma dzēsīšu.
Cik žēl, ka dzīvē nevar šādi galīgi garām situācijas restartēt...

Kā pietrūkst? - atbilžu. Pareizāk sakot, iespējas iegūt atbildes un jel kā atrisināt problēmas un kaut vai pabeigt darbus.
Sarunas tikai divatā, individuālas, aiz slēgtām durvīm. Vai man uzskaitīt, ko pa 100+ lappusēm Zellīte tā arī nav uzzinājusi? Šobrīd viņa pat nezina par elleskungu maiņu!

Pirmkārt, vai arī dzīvē visas atbildes iegūstamas četru dienu laikā?
Otrkārt, nu, kas jums liedz, izņemot jūsu pašu iztēli, vadīt savus tēlus tā, lai viņi uzzinātu to, kas tika runāts aiz slēgtām durvīm divatā? Aizsūtiet savu tēlu parunāties ar kādu no attiecīgajiem citiem tēliem.

Man arī traucē tas, ka sarunas lielākoties ir dialogi, kas paliek nezināmi citiem. Tiesa, pat vairs nemēģinu uzskaitīt (atcerēties cenšos gan, bet negalvoju, ka visu atcerēšos pareizi), ko Sniegs zina, ko nē, bet tas, ka es apzinos, ka Sniegs visu neuzzin, un grāmatās nav viss rakstīts, liek man Sniegu bikstīt visos virzienos, arī tajos, kas nemaz nav tik apdomīgi, jo tā ir cerība tikt pie informācijas (pie tam tas ir interesanti - ņemties un pārdzīvot, un darīt). Jā, dabūjot pa galvu (iespējams), bet pie kaut kādas informācijas par pasauli tā tiek. Metod naučnogo tika. (Pats par sevi saprotams, ka tikai Sniega rakstura ietvaros.)

Tad vienīgās problēmas, ko es šobrīd redzu ir:
1. nav vēlmes likt savam tēlam mijiedarboties ar visu spēlētāju tēliem, pat, ja šī mijiedarbība nav tūlīt pat pašas draudzīgākās attiecības, bet arī naidīgas attiecības ir spēles sastāvdaļa;
2. grūti pieņemt, ka četru ritu laikā nebūs iespējas uzzināt pilnīgi visu pieejamo informāciju par spēles pasauli.

Vēl būtu sarunas, tikai uz sarunām velni tur tādi paskopi, bet maksāt Sniegam nav ar ko. Kas tad atliek? Iet, darīt savus darbus, līdz kuriem viņš tomēr beidzot tā kā gribētu tikt. Viņš ciest nevar nepabeigtus darbus, ja kas, un viņam jau ir vesela rinda iekrājusies. Un vēl - meklēt piedzīvojumus, lai sāktu saprast pasauli.
(Pilnīgi noteikti Sniegs ir gatavs ņemt līdzi vai iet līdzi jebkuram citam. Pats par sevi.)

Tad kāpēc Sniegs neiet un nedara savus darbus? Ja tēls ir tāds radīts, tad, ko es kā GM tur vēl varu līdzēt? Ja Sniegs dodas visos virzienos vienlaicīgi, tad viņam vien būs jāturpina ciest par to, ka nepadarīto darbu kaudze krājas.

Visbeidzot... Jā, šis ir ievads. Ievads spēles pasaulē. Es cenšos patīt kaut ko uz priekšu, kad tas ir iespējams, tāpat cenšos aktivizēties, kad nepieciešams pēc iespējas ātrāk veikt sarunu starp PC un NPC, lai viss neievelkas. Bet gadīsies situācijas, kad kādam spēlētājam būs bišķi jāpagaida, lai spēles gaita nesamudžinās. Varu tikai ieteikt šādos brīžos pārlasīt spēles pavedienu. Prakse rāda, ka paskatoties uz iepriekš sarakstīto dažas lietas mēdz citādā gaismā rādīties.
Kā arī iesaku vests kaut kādus savus pierakstus. To es arī saku no sava spēlētāja un GM prakses.

Un pavisam, pavisam noslēgumā. Šāda veida diskusija ir jau uzpeldējusi arī iepriekš. Ko nu varēju, centos uzlabot; cik mana spēles pasaule ļauj, panākt pretī. Pārējais ir tīri jūsu iztēles ziņā. Un galīgi neviens nav spiests spēlēt, ja saprot, ka šāda veida spēle nav pa gaumei. Tā ir manis radīta spēle, tajā lietas notiek tā kā tās notiek un es to nemainīšu vairāk, kā tas ir iespējams, pirms tās pamata būtība izšķīst.

[Roviela]

Ai nu! Būs jau labi. Kaut kā uz priekšu tiksim.

Mans teksts bija tāda vispārīga atbilde, nu, lai paskaidrotu, ka nejauši ielīst nezināmās nepatikšanās ir diezgan dabīgi, ja tēls neko nezina. Manam tēlam nezināmās, tā es to domāju, bet tā nezināmā ir gauži daudz. Mattiasa tēls, piemēram, zina daudz vairāk, un viņš noteikti rīkotos prātīgāk.

Varbūt arī vaina tur, ka man labāk padodas rakstīt praktiskas darbības, nevis vērpt intrigas vai ko tādu.

Es te ne par to. Šodien ir tāāāds datums! 22022022. Skaists, vai ne? Gribas kaut ko uzrakstīt. Jums negribas?

[Roviela]

Vai mēs neturpinām? Ja turpinām, tad ko gaidām?

[Ungaarijas ragas...]

Ā, vismaz es, saistībā ar notikumiem Ukrainā, aizlidoju mazliet kosmosā.

Mēs turpināsim turpināsim, nekas nav pamests.

[Roviela]

Jā, lidojumu kosmosā es ļoti pat saprotu. Barikādes atceros. Traki tas ir!

[Pūķēns Sāra]

Bļarg… atvainojiet par klusumu no manis. Man tā pati kaite, kas Ragastei. Nelabums no tā, kas notiek pasaulē un mūsu pašu valstī. Iedvesmas vispār zem nulles. Pat galda lomu spēles nenesas prāts, kas parasti ir lielisks aizvietojums filmām un citam izklaidēm.

[Ungaarijas ragas...]

Labi. Kārtējais melanis caurums pārdzīvots, varu sākt atgriezties atpakaļ.

Nus, ko jūs te esat sadarījuši, kamēr es vāļājos emocionālajā bedrē?

[AliceBlack]

Es te pa šo laiku mēģinu domāt labas domas un ceru, ka viss visiem kārtībā

Prieks, ka esi atpakaļ!

[Roviela]

Jā! Prieks, ka esi atpakaļ.

Cenšos pārdzīvot realitāti no tās neatraujoties, kas nozīmē savu iespēju robežās arī darīt. Pārlasu varen varonīgu vecu lomu spēli, kur reiz piedalījos un biju burve ar visai lielām iespējām, un (protams!) mēs izglābām pasauli.
Pa vidu mēģinu arī strādāt. Tas pārāk nevedās. Šķiet nesvarīgi.