Antiutopija: dievišķā enerģija - ATD, [PZP][C], GM-vilcēns un MAV Opcijas

[rudo lapu vilcēn...]

Antiutopija: dievišķā enerģija

Anti...[gr. anti] - priedēklis, ko lieto, lai izteiktu pretstatu.
Utopija [gr. u ne, nē + topos vieta (t.i. vieta, kuras nav)] – fantāzija, izdomājums, nepiepildāms sapnis, ideālā pasaule, kas nevar pastāvēt.

Pasaule:
Ir 2107. gads pēc Kristus (ja kāds vēl viņu atceras, par ko gan valda šaubas). Pasaule ir pārvērtusi savu vaigu līdz nepazīšanai, vismaz raugoties no mūsdienu viedokļa. Visi cilvēces augstie sapņi ir sen aizmirsti un valda tikai viens likums – pakļaujies vai arī pazudīsi (kaut arī citu likumu ir daudz). Cilvēki, lai varētu izdzīvot, ir apmetušies pilsētās, augsne ir noplicināta un tur kur zemi neklāj pilsētas betons un asfalts valda tuksneši. Ir vien pāris zaļas vietas, par kuru saglabāšanu ar zobiem un nagiem cīnās ‘zaļie’ (jā, šāda organizācija vēl pastāv, vienīgi no mierīgajiem protestētājiem ir pārgājusi uz partizānu metodēm mīnējot laukus ap nedaudzajiem palikušajiem hektāriem Amazones lietus mežu, Kanādas un Aļaskas teritorijā esošajām tundrām, un ieročiem rokās aizstāvot katru zemes pleķīti uz kura vēl kaut kas var augt. Par jūrām un ūdeņiem sen gan metuši mieru. Lai attīrītu tādu daudzumu būtu vajadzīgi gadsimti). Vienīgā vieta, par kuras zaļumu un labumu neviens īpaši neliekas zinis ir kādreizējā varenās Krievijas teritorija, īpaši Urālu Āzijas pusē un Sibīrijā. Iemesls ir pavisam vienkāršs, vēl pirms valstu robežu atcelšanas un visas pasaules cilvēku par vienotas tautas pārtaisīšanas krieviem nesekmējās atomenerģijas ražošanas un izpētes jomā, atkārtojoties virknei Černobiļai līdzīgu negadījumu dēļ ne pārāk kvalitatīvās tehnikas. Tādējādi kādreizējās pasaules lielvalsts teritorija kļuva radioaktīvi bīstama visiem cilvēkiem. Protams, daži vēl tur palika un turpināja dzīvi kā 20. gs. sākumā, taču lielākā daļa aizbrauca prom. Tagad tur ir sastopami neparasti augu, dzīvnieki un cilvēki. Šobrīd šī teritorija galvenokārt tiek izmantota par trimdā izsūtīto mājvietu.
Bet kas tad īsti noticis ar citām valstīm? Tādas vairs nepastāv. Trešā pasaules kara draudi ar katru gadu pieauga arvien lielāki un lielāki, liekot 21. gs. pirmajā pusē daudzu valstu līderiem apdomāties. Tika nolemts, lai neizceltos karš, kas visdrīzāk beigtos ar kodolziemu un dzīvības izzušanu uz Zemes, izveidot padomi, kas sastāvētu no katras valsts ieceltas amatpersonas, kas runātu valsts vārdā un piedalītos svarīgo lēmumu pieņemšanā. Diemžēl padome ilgu nespēja izturēt. Cilvēku tajā bija pārāk daudz un ne visos jautājumos bija iespējams rast kompromisu. Tas notika ap 10. - 20. gadiem. Tādēļ padome nolēma pašlikvidēties un izveidot mazāku cilvēku skaita varas orgānu, kas pārstāvētu reģionus. Diemžēl ne katrā reģionā valstis spēja vienoties par pārstāvi, tādējādi arī otrā padome tika likvidēta. Diemžēl kara draudi vēl nebija likvidēti, tādēļ valstu līderiem bija jāizlemj kā rīkoties. Iespējams tā bija kļūda, varbūt jauna brīnišķa lappuse pasaules vēstures grāmatā, taču tika nolemts iecelt trīs cilvēku padomi – Triumvirātu – kas vairāk vai mazāk kontrolētu valstis. Tas notika ap 30. – 40. gadiem. Toreiz ne vienam pat sapņos nerādījās, ka trīs jaunie cilvēki, kas katrs pārstāvēja savi lielāko kontinentu vai teritoriju, nolems pārņemt varu pasaulē savās rokās. Viņi kontrolēja gan lielākos uzņēmumus, gan militāros spēkus tādēļ apvērsums notika klusi un nemanāmi. Tomēr tas kas sekoja pēc apvērsuma vairs nebija kluss un mierīgs. Lai vieglāk pasauli būtu pārvaldīt – Triumvirāts likvidēja robežas un visas pasaules tautas pasludināja par vienu tautu. Labākie lingvinistikas speciālisti izstrādāja hibrīdvalodu, kas tika noteikta par obligāto mācību valodu visās skolās un saziņas līdzeklim visās kādreizējās pasaules valstīs.
Jau tolaik nesaudzīgās izmantošanas dēļ daudzviet zeme tika noplicināta, citviet draudēja pārapdzīvotība, no zemes nākošie enerģētikas resursi diezgan strauji tuvojās izsīkumam. Cilvēki arvien vairāk pārcēlās uz pilsētām, jo tās bija teju vienīgās vietas kur varēja atrast darbu. Lauksaimniecības nozare, kādu to pazina agrāk, pamazām izzuda, jo nespēja apgādāt ar pārtiku visus cilvēkus. Tās vietā stājās ģenētiski modificētās pārtikas ražošana. Tā tika attīstīta tik tālu, ka prasīja daudz mazāk enerģijas un līdzekļu kā vecā veida pārtikas ražošana. Protams, cilvēki daudzviet izteica neapmierinātību, taču viņiem nācās pielāgoties.
Sakarā ar enerģētikas resursu izzušanu, tika noteikta enerģijas taupīšana. No zemes neko nedrīkstēja izrakt bez Triumvirāta atļaujas vai piekrišanas. Visi, kas nepakļāvās, tika bargi sodīti. Taču neskatoties uz to, ka pasaules robežas nu pastāvēja vien vēsturē un visas nozares atradās Triumvirāta pārziņa, daudzviet atradās tādi, kas centās pārņemt varu. Pilsētās auga noziedzības līmenis, ko nespēja apkarot nedz militāristi, nedz policija. Tādēļ sākumā tikai skolās skolniekiem, bet vēlāk arī darbavietās un visbeidzot visiem cilvēkiem tika noteikts obligātais psihologa apmeklējums. Visi šīs nozares pārstāvji kļuva par Triumvirāta ziņotājiem. Protams, retais cilvēks to nojauta. Jautājumi, ko psihologi uzdeva, bija abi maskēti un daudzi ļaudis vēl ticēja, ka arī šīs nozares pārstāvji apkļaujas Hipokrāta zvērestam un sev uzticētos noslēpumus nevienam neizpauž. Pateicoties psihologu darbam (jo, ja arī paši noziedznieki savu nodarījumu atklāja ļoti reti, viņu tuvākie radinieki reizēm izpauda mazliet vairāk kā vajadzēja) noziedzības līmenis kritās. Daļēji to veicināja arī sodi, kas pamazām kļuva arvien bargāki un bargāki. Tika atjaunots nāvessods, kas uz laiku bija daudzās pasaules vietās aizliegts, taču visbriesmīgākā bija izsūtīšana trimdā uz kādreizējo Krievijas teritoriju, kur augstās radioaktivitātes dēļ trimdinieku mūžs kļuva ievērojami īsāks un mokošāks.
Neskatoties uz to, ka dzīve it kā bija kļuvusi labāka, saziņa daudzu kādreizējo pasaules valstu iedzīvotāju starpā, kuras agrāk šķīra ticības uz valodas barjera, atvieglota (labs mūsdienu cilvēks vairs nepievērsa uzmanību dažādajiem ticības sludinātājiem, jo nepietika nedz līdzekļu, nedz laika, lai pievērstos kam vairāk par darbu un mazliet pelēcīgo ikdienas dzīvi, bez tam pārvietoties ar jebkura veida transportu, kas nebija pilsētas sabiedriskais, bija kļuvis pārlieku dārgi, ka to varēja atļauties vien militāristi un bagātnieki), dažu ļaužu vidū vēl valdīja neapmierinātība. Tie bija veco laiku, kad pasaule vēl bija sadalīta valstīs un ticība daudziem bija augstākais aicinājums, piekritēji. Šie cilvēki veidoja dažādus grupējumus, kas nelikās ne zinis par jaunajiem noteikumiem un uzklupa militāristiem kad vien varēja, pārtiku un enerģētikas līdzekļus iegūdami sirojot. Šie ļaudis, kas sevi dēvēja par antiglobālistiem, un ‘zaļie’ bija militāristu un Triumvirāta lielākie ienaidnieki, kas, lai arī ko darītu, nesimpatizēja arī parastajiem iedzīvotājiem, jo bija brutāli un rupji.
Vislabāk šajā pasaulē klājās tiem, kam bija sataupīti vismaz pāris miljoni no vecāku vai vecvecāku bagātībām, piederēja kāds ražošanas uzņēmums vai arī bija kāds labi iecienīts un pamaksāts mākslas pasaules pārstāvis(kādu gan bija ļoti maz). Vēl labi klājās militāristiem un policijai, aiz kuras stāvēja pats Triumvirāts. Viņiem bija brīvas iespējas pārvietoties pa visu pasauli dažādos uzdevumos (reizēm), izklaides iespējas brīvajā laikā un daudzi citi bonusi, kas parastajiem ļaudīm nebija pieejami. Taču militāristi tika pieskatīti visstingrāk, viņi nevarēja atļauties dažādas vaļības, par likuma pārkāpšanu nemaz nerunājot. Pilsētās, starp vienkāršajiem strādniekiem valdīja nabadzība. Enerģija bija dārga un algas nebija nemaz tik lielas. Taču noziedzība neizplatījās. To sekmēja militāristu posteņi un iknedēļas psihologa apmeklējumi.

Leģenda:
Neskatoties uz dārgo enerģiju un laika patēriņu pasaulē vēl pastāv tāda nozare kā arheoloģija. Galvenokārt tādēļ, lai Triumvirāta rokās nonāktu visas kādreizējās pasaules relikvijas un varbūt arī izdotos atrast iespēju kā iegūt enerģiju savādākā veidā, kā tā tiek iegūta tagad. Zemes dzīļu resursi izsīkst un kādreiz tik plaši izmantotā nafta ir palikusi vien dažās ieguves vietās un arī tur dziļi, tāpat arī ar dabasgāzi un citiem enerģētikas resursiem (kokiem, kūdru, akmeņoglēm u.tml.). Ir izdoti likumi, kas aizliedz bez Triumvirāta noteiktas atļaujas iegūt zemē apslēptos resursus, par to pārkāpšanu draud lielākais no sodiem – nāvessods.
Neilgi pirms 22.gs. sākuma arheologiem tiek sniegtas ziņas par kādu iepriekš neatklātu templi Olimpa. Ar Triumvirāta atļauju neliela arheologu grupa dodas templi izpētīt. Ar tehnoloģijas palīdzību tiek noskaidrots, ka templis ir celts pirms antīkās Grieķijas varenības laikiem, bet tieši kad – to noskaidrot nebija iespējams (šeit vainoja tehnoloģiju, jo, kaut arī attīstītāka kā mūsdienās, tā nebija vadošā nozare pasaulē). Visas atrastās relikvijas tika nosūtītas Triumvirātam, lai vēlāk, neliela grupiņa speciālistu to izpētītu daudz rūpīgāk. Tas nebija daudz – papirusa tīstoklis, kam nebija iespējams noteikt vecumu, un pāris darba rīki, kas piederēja antīkās Grieķijas laikmetam. Triumvirāts relikvijas saņēma, taču nesagaidīja atpakaļ arheologus. Ceļā, dažādos negadījumos visa grupa gāja bojā. Arī templi, kuru izpētīt kārtīgāk aizsūtīja vēl vienu grupu, vairs nebija iespējams atrast.
Taču Triumvirāta rokās bija nonācis papirusa tīstoklis. Valoda, kurā tas bija rakstīts, bija kāds sens Grieķijas dialekts, kuru ilgi tulkoja labākie šīs valodas speciālisti (neskatoties uz hibrīdvalodas radīšanu, vēl tika apmācīti vairāki dažādu valodu speciālisti, lai būtu iespējams iztulkot 21.gs. sākuma un agrāku laiku atstātos dokumentus). Kad papiruss bija iztulkots, izrādījās, ka tā ir instrukcija antīkās Grieķijas dievu izsaukšanai, lai iegūtu to padomu vai palīdzību.
Sākumā šī instrukcija tika uzskatīta par muļķību un nekam nederīgu dokumentu, taču pēc neilga laika Triumvirāta locekļiem radās ideja kā izmantot šo papirusu. Instrukcija tika pārveidota, lai neizsauktu pašus dievus, bet tikai to enerģiju. Šo enerģiju bija nolemts izmantot ģeneratoros, kas apgādātu ar elektrību lielu daļu pasaules pilsētu. Diemžēl pirmais mēģinājums beidzās ar kaudzi radioaktīvu atkritumu un lūžņu čupu. Enerģiju nevarēja ielādēt baterijās, tai bija nepieciešami nesēji – cilvēki. Otrajā mēģinājumā tik savākta jauna zinātnieku komanda un atrasti brīvprātīgie(piespiedu) nesēji, kurus pēc tam tika nolemts ievietot īpaši izveidotos ģeneratoros, kas dievišķo enerģiju pārvērstu citā – elektriskajā.
Neskatoties uz rūpīgo gatavošanos, šis mēģinājums izgāzās. Cilvēki, kas bija gatavoti enerģijas nešanai to nesaņēma pēc rituāla. Zinātnieku komanda bija neizpratnē un izskanēja hipotēze, ka enerģija pati izvēlējusies savus nēsātājus. Tagad visi Triumvirāta spēki strādā pie tā, lai atklātu šīs enerģijas izpausmes un atrastu tās nēsātājus.

Sižets:
Tātad, jūs būsiet tie cilvēki, kuros patiesībā iemājoja dievišķā enerģija. Jāpiezīmē, ka jums nav obligāti jāatbilst stereotipam par izvēlēto dievu. Tas nozīmē, ka Afrodītes nesējai, piemēram, nav obligāti jābūt garām kājām un lieliem apaļumiem, kā arī, piemēram, Arejs pilnīgi var nebūt body building pasaules čempions. Un enerģijas nesējam nav obligāti jābūt tā paša dzimuma pārstāvim kā dievam (piemēram, Atēnas prasmes var būt iemājojušas kādā puisī, bet Dionīsa – meitenē).
Ikvienā pasaules pilsētā dzīve rit apmēram vienādi – darbs, atpūta, miegs, darbs. Pa vidu reizi trīs dienās katram iedzīvotājam ir noteikt obligātais psihologa apmeklējums, tiem, kas izvairās, draud izsūtīšana (labākajā gadījumā), jo tas parasti nozīmē, ka cilvēks ir pārkā```` likumu.
Jūs, spēlētāji, esiet parasti cilvēki, kas vada savu ikdienas dzīvi (neiesakām veidot zaļos, antiglobālistus, bagātniekus vai militāristus, kaut arī ar īpašu atļauju, ja mēs būsim pārliecināti, ka cilvēks zina uz ko parakstās un pratīs to attēlot, mēs varbūt pieļausim izņēmumu). Neviens nenojauš, ka drīz kaut kas mainīsies, neviens vēl nenojauš, ka kļuvis par ‘pazudušās’ dievu enerģijas īpašnieku. To, kā jūs to uzzināsiet, parādīsim mēs – GM, bet pēc tam sāksies īstais piedzīvojums.

Sengrieķu dievi (no kuriem vienu spēju (enerģiju) iegūs jūsu tēls):
Apollons – gaišreģis (spēj redzēt nākotni (vīzijas atsūta pa PZ viens no GM))
Arejs - martial arts + weapons (lieliski cīnās (kaut iepriekš to varbūt nav pratis) un māk apieties ar teju visiem pasaulē esošajiem ieročiem
Artemīda - pārvērsties par 5 (max) zvēriem - iepriekš noteikts (uz laiku iegūst viena no 5iem dzīvniekiem izskatu)
Afrodīte - savaldzināšana (spēj pakļaut jebkuru pretējā dzimuma pārstāvi)
Atēna - prot visu (piesēžoties pie jebkuras tehnikas vai aparāta māk ar to rīkoties, neskatoties uz to, ka agrāk to nav pat redzējusi)
Dionīss – apreibina (ar vārdiem, darbībām noved cilvēku līdz tādam kā transa stāvoklim)
Demetra – spēj likt augiem augt (no sēkliņas dažos mirkļos iegūt puķi u.tml.)
Hēfaists – valda pār uguni (kontrolē liesmas, nevar apdedzināties)
Hēra – valda pār gaisu (kontrolē vēju u.tml.)
Poseidons – valda pār ūdeni

Anketa (kura, lai piedalītos šajā spēlē, jāiesūta vienam no abiem GM pa PZ)
Vārds, Uzvārds:
Iesauka (nav obligāti):
Vecums (vēlams, ne pārāk vecu):
Izvēlētais dievs (dievs, kura enerģiju jūs iegūsiet):
Izskata apraksts (vēlams, arī ja ir bilde):
Bilde (nav obligāti):
Rakstura apraksts:
Dzīvesvieta:
Biogrāfija:
Piebildes (nav obligāti):

Atsaucību gaidot šīs spēles GM
rudo lapu vilcēns un Melnais Akvareļu Vienradzi

[rudo lapu vilcēn...]

Laika trūkums, mīļie spēlētāji, laika trūkums >< Esmu gatava nošauties pateicoties skolai un visam tam, ko gribu, bet nespēju vienkārši garīgi izdarīt ><
Centīšos, ļoti centīšos kaut ko pavest uz preikšu. Un ceru, ka mana ls neveiksmju sērija neturpinašies arī te ><

[Dvēselīte]

Mēs tevi atbalstām

Go, vilcēn, go!

Nu, ko, gaidīsim tās labākās ziņas.

[Malduguns]

Vai drīkst cerēt uz kādu dzīvību arī šeit?

[rudo lapu vilcēn...]

Cerēt, protams, drīkst. Man ir savi bikstītāji. Neesmu gan paāreicināta vai vienradzis turpinās vadīt šo spēli, bet es centīšos nepamest. Man tikai vajag nedaudz tikt galā ar šo nedēļu, februāris, cerams, būs nedaudz brīvāks, tad arī turpināšu.

[Malduguns]

Jauki, tad es piesakos spēlēt, ja nu kas.

[Dvēselīte]

Ou my God!
Vai tiešam spēle turpināsies?
wooty, wooty, wooty
Nevaru sagaidīt.

[Elony]

Es ar, es ar!
Gadījumā, ja daži spēli bremzē, tad var piesaistīt citus, vai arī atmest. Jebkurā gadījumā es labprāt atsāktu spēli...
Gaidu labas ziņas nākotnē.