Kurbijkurne forums: Soli tuvāk fantāzijai

Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )

> Asinis vējā..., No kurienes tās debesīs radās?
Calipso
iesūtīt 19.05.2004 19:55
Raksts #1


Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 05.05.04



Tālu, tālu kalnos, kur cilvēka acs nespēj atvērt skatienam šo debešķīgo un pasaulīgo dabas veidojumu, slēpās mežs, ko klāja sudraba migla un kurā dzirkstīja zelta avoti... Kokos slēpās baltas, baltas koku dvēselītes un ķiķinādamas rotaļājās pa koku zariem... Ūdenskritumos spoguļojās nāras un strautos dzēra vienradži... Tik šķīsta un neaizskarta bija šī vieta... Koku galos tupēja krāšņie fēniksi un vēroja, kā no saviem lokiem šaujot, kentauri medīja baltās stirnas... No kokiem kā zelta gabali bira saules stari... Ziedi auga tik krāšņi, kā nekur citur... No ezera skaidrajiem ūdeņiem bija iznirusi varavīksne un sniedzās tik tālu cik tālu sniedzās acu skats... Baltie vilki laiski bija nogūlušies uz saules stariem apspīdēta akmens, kura pakājē burboļoja sudrabains strauts... Tie klusi vēroja, kā mazi, veikli cilvēciņi rotaļājoties slēpās orhideju pudurī...Klusa un pārlaimīga bija šī paradīze, kuru vēl nebija samaitājis neviens... Šajā mežā mājoja arī drakoni. Tie dzīvoja tuvākajos kalnos. Tie bija tik pat laimīgi, kā visi šajā mežā... Pa dienu tie atradās mežā, bet vakaros devās uz savām alām kalnos... Šī vieta viņus sargāja no drakonu medniekiem - bruņiniekiem, kas iznīcinājuši vai lielāko daļu pasaules drakonu un meklē tos vēl joprojām...

Tā lūk kādu dienu, kad diena bija tik pat jauka, kā parasti, no alas izlīda divi drakonu mazuļi un sāka rotaļāties. Tie lidinājās un rotaļājās līdz aizkļuva līdz pat kalnu augstākajām galotnēm... Tie pat nepamanīja, ka aizlidojuši pārāk tālu no savām mājām, tik tālu, ka sasniedzamas viņu spēkiem vairs nebija... Kad iestājās pusnakts viņi aptvēra, ka nevar atrast ceļu uz mājām... Tie lidoja un to lielās un dzidrās asaras lija zemē... Kā viņi varēja tā apmaldīties? Kā viņi varēja tā kļūdīties? Viņi sāpēs vairs nesaprata, ko dara... Māte viņiem ir stāstījusi, ka nav vairs drakonu tik daudz, kā agrāk, nav vairs tādu paradīžu kā šī, kur viņi dzīvo... Nav, nekā vairs Nav!!!! Atceroties šos vārdus viņi saprata, ka viss ir jau skaidrs - tāda lieta, kā mājas vairs neexistē... Viņi bija zuduši... Vai nu viņiem bija jānomirst badā vai viņi tiks nogalināti no bruņinieku rokām...Bet viņi turpināja savu ceļu un nokļuva Melnajā mežā...

Tā dzīvojot viņi bija iemācijušies izdzīvot un izvairījās no citu skatieniem... Bet... Kad sākās medību sezona, mednieki davās medīt briežus un Melnais mežs bija ideāla vieta medībām... Kad jaunākais drakons Femons devās medībās, uz zirgiem viņam pretī jāja mednieki un nopakaļus skrēja veikli medību suņi. Suņi sajutuši kādu smaku skrēja Femonam virsū un sāka plosīt to. Viņš mēģināja bēgt, lidot prom un izvairīties(viņi nebija iemācījušies liesmot), bet tad žēli iekaucoties tā, ka no meža nobijušās izskrēja vai visas radības, viņš ar lielu troksni bezspēkā nogāzās... To dzirdēja otrs drakons Dekodo un visi mednieki, kas bija gatavojušies medību sacensībām... Mednieki atskrējuši un ieraudzījuši mirstošo Femonu no bailēm vai sirdstrieku ķēruši, salēcās ar visiem zirgiem augšup un aizskrējuši brīdināt ciema iedzīvotājus... Tad pie Femona cik vien ātri spēdams atlidoja spēcīgākais no brāļiem Dekodo un ieraudzījis brāli guļošu zemē un noasiņojušu, viņa sejā pavērās niknums un naids. Viņš mēģināja palīdzēt Femonam, bet viņš bija jau aizgājis uz mūžiem...Tad Dekodo izdzirdējis, ka nāk cilvēki atstāja Femonu un klusi noteica: "Es tevi, brāl, nekad neaizmirsīšu", no viņa sejas nopilēja pati skumjākā asara drakona mūžā... Viņš sapratis, ka šajā mežā vairs nav drošības devās prom... Virs meža viņš ieraudzīja, ka ciema iedzīvotāji kaut ko gaida... Drīz vien viņš saprata, ko tieši viņi bija gaidījuši... Pa ceļu uz ciema pusi devās liela bruņinieku armija un viņiem līdzi veda lielus aizklātus būrus - kāds bija lielāks, kāds mazāks... Kāds ciema iedzīvotājs, laikam jau dižciltīgais, sveicināja armijas priekšgalā jājošo bruņinieku:"Ak, esat sveicināti jūs diženie varoņi, mēs pateicamies, ka varējāt šeit ierasties... Mūs apgānījuši paši dievi uzsūtot mums ļaunumu - radījumu... Ak, piedodiet, ka neatstājām jums to godu iznīcināt šo drakonu...". Ar to Dekodo pietika... Viņš ierēkdamies sāka veidot gaisa virpuļus... Ak, nevajadzēja viņam tā darīt! Bruņinieki ieraudzījuši Dekodo sāka ar saviem lokiem šaut uz to... Viņš sapratis, ka ir ievērots laidās prom... Viņš lidoja un lidoja dienu, divas, trīs, nedēļu un ilgāk... Nolaidies atvilkt elpu viņš saprata, ka neizbēgs no nāves, jo bruņinieki bija sekojuši viņam... Viņš atkal un atkal bēga un tad izdomāja, ka tā vairs nevar turpināties... Viņš tā vēlējās, ka nekad nebūtu pametis mājas, ka nekad neatstātu vienu Femonu, ka nekad nebūtu bijis ievērots... Dekods nezināja vairs neko... Līdz brīdim... Kad Dekods naktī bija kādā alā nolicies gulēt, viņam sapnī parādījās kāda skaista meitene un teica: "Sameklē mani, sameklē manu pasauli atrodi savas vēlmes un piepildi savu sapni..." Viņš pamodās un viņa mērķis bija nostiprināts... Viņš devās ceļā, lai atrastu sapņu garu un lai tas palīdzētu atrast viņa mājas - Paradīzes Mežu...

Viņa ceļš bija grūts un viņš zināja, ka viņam seko bruņinieki, kas vēlas viņa nāvi, bet drīz viņš sasniedza sapņu gara mājvietu...Viņš nolaidās uz kādas alas ieejas, kurai apkārt auga ērkšķainas, sarkanas rozes, kurās mirdzēja rasas pilieni... "Es jau tevi gaidīju...", no kāda tumša stūra pēkšņi izskanēja maiga balss, tik pēkņi, ka Dekodo salēcās vai augšpēdus. No tumsas izlīda skaista meitene un teica: "Es esmu sapņu gars un tu esi Dekodo Vai ne? Nu, lūk es zinu tavu viskarstāko sapni, tāpēc vēlos tev palīdzēt, bet ar vienu noteikumu - mājās tu atgriezīsies, ja turp tu palīdzēsi aizvest pa pasauli klīstošās būtnes, kas arī vēlētos tur būt un ir pelnījušas tur būt...Es dzirdu katras dzīvas dvēseles karstākās vēlmes un sapņus un daudzi ir lūguši manu palīdzību, bet beidzot es atradu kādu kurš varētu palīdzēt man, palīdzēt viņiem. Jau daudzas ideālas radības ir nogalinātas no drakonu mednieku un viņu pieradināto drakonu un medūzu rokām...Palīdzi man, tad es palīdzēšu tev!"viņa klusi nobeidza un maigi palūkojās drakonā...Dekodo vēlējās kautko teikt, bet tikai nomājis galvu noteica:"Labi, bet es tiešām vēlos nokļūt mājās...". "Lieliski", gars noteica un pasmaidīja, "Tad dodamies ceļā!"

Un viņi aizlidoja, lai meklētu savus sapņus, glābtu šķīstās radības un iznīcinātu drakonu medniekus. Dekodo bija laimīgs, ka nav vairs viens un sapņu gars viņam mācīja lietas, kas palīdzēs viņu garajā ceļojumā un kad beidzot viņi atradīs savus sapņus viņu mērķi būs sasniegti......

Mana otrā (garā) LS un, ja vēlaties tajā piedalīties tad norādiet savam tēlam:
  • Vārds
  • Vecums
  • Dzimums
  • Rase
  • Augums
  • Dzīvesvieta
  • Ģimene
  • Spēki
  • Ieroči
  • Dzīvnieki
  • Izskats(var būt arī bilde)
  • Raxturs
  • Pagātne
Mans tēls:
Vārds: Opteira(no latīņu val. optare - vēlme)
Vecums: Tik veca, cik vecs ir Visums, bet izskatās uz 17
Dzimums:Sieviešu
Rase: Sapņu gars
Augums: 170 cm
Dzīvesvieta: Sapņu ala kurā iekļūst tikai tie, kas ir gaidīti, bet tie, kas iedrošinās spert kāju bez atļaujas tiek sadurti ar rožu ērkšķiem pie alas ieejas.
Ģimene: Viņu radīja Visums. Viņai ir arī citas māsas - gaisa gars, koku gars utt.
Spēki: Domu un vēlmju lasīšana, kā arī izgaisšana.
Ieroči: Īpaša roze (jocīgi, bet noderīgi)
Dzīvnieki: Vēja drakons Enims (no latīņu val. anima - vējš)

Izskats : Jauna un naiva, bet iekšēji spēcīga un gudra

Raxturs : Noslēgta un maiga, bet kad nepieciešams spēj uzliesmot niknumā un mesties kaujā... Daudz domā, bet maz runā un skatās vienmēr acīs, kad runā...
Pagātne : Kad pirmsākumos vēl nebija cilvēku, Opteira bija visnoslēgtākā no māsām...Drīz parādoties cilvēkiem viņa devās dzīvot tur kur neviens viņu nevarēs sastapt...Viņa palīdzēja daudzām būtnēm, pat piepildot to vēlmes... Bet bija kāds ūdens gars kuru radīja Zeme un viņa vārds bija Akuasus (no latīņu val. aquosus - ūdens)...Viņi bija saderināti, bet Opteira bija pārāk noslēgta, lai kā viņš vēlējās būt ar viņu, Opteira palika pie sava...


Piesakieties, gan jau būs jautri!!!!
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
3 Lapas V   1 2 3 >  
Sākt jaunu pavedienu
Atbildes (1 - 19)
Shatered
iesūtīt 20.05.2004 09:50
Raksts #2


Krāmē plauktos Izgaistošās izgaišanas grāmatas
******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 19.09.03
Kur: Svešā ādā
Grafiķis 2007



Vārds: Note Amarante Kadavera (jā jā - Cadaver - līķis no latīņu val.)
Vecums: 19
Dzimums: sieviešu
Rase: kritušais eņģelis
Augums: 179 cm
Dzīvesvieta: kādā tumšā kapsētā, ko mēdz arī saukt par "pazudušo dvēseļu kapellu"
Ģimene: nav
Spēki: māk ielauzties cilvēku prātos un uzsūkt visas atmiņas, kā arī tās pavērst pret cilvēku un likt sajukt viņam prātā. Meitene parasti pielieto emocionālo teroru, lai cilvēkus padarītu nekaitīgus.
Ieroči: terors izpaužas caur viņas skatienu (acis), bet vēl viņai ir rokās sažņaugta nātru slotiņa, kas īstenībā ir diezgan īslaicīgs vairogs pret uzbrukumiem.
Dzīvnieki: nav
Izskats(var būt arī bilde)
Skaista, diezgan bāla meitene. Mati ir blondi, bet acis - sarkanas. Ģērbjās kā kuru reizi - parasti gan melnās drēbēs, bet reizēm uzvelk savu veco eņģeļa ietērpu.
Raxturs: klusa, noslēgta un reizēm nedaudz maniakāla meitene, jo kopš padzīšanas viņa sajuka prātā un kopš tās reizes cenšas atriebties citiem oar viņia nodarīto, lai gan patiesībā arī tas ir māns - viņa vienkārši negrib pielaist cilvēkus sev tuvu, jo ļoti baidās no iznākuma.
Pagātne kad meitenei palika 18 viņa izgāzās savā misijā, un viņas vainas dēļ bojā gāja kāda meitene - viņas aizbilstamā. Viņu padzina no debesīm un aizsūtīja pie pazemes dieva Aīda (pardon, bet šķiet es mīlu grieķu mioloģiju grin.gif happy.gif ).... Tur viņa iepazinās ar kādu apokalipses jātnieku, kas izrādījās arī ir padzīts eņģelis. Viņa puisī iemīlējās, bet viņš nepaspēja viņai dot liktenīgo atbildi, jo Aīds bija pamanījis viņu jūtas un tādēļ meiteni aizsūtīja uz pazudušo dvēseļu kapellu, lai viņa tur sagaida dvēseles pie kamīna un caur to nogādā vai nu pie viņa vai uz paradīzi - viss bija atkarīgs kāda šī dvēsele ir. Tā nu viņa kļuva par tādu kā liftnieci - "1. stāvā jūs sagaida mūžīga lame dārgo cilvēk. Ieejiet un piespiediet to pogu" vai arī "tevi sagaida mūžīga elle stāvā nummur -1... lai jums veicas..." bija teksti ko viņai nācās dienu no dienas teikt.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Overlord
iesūtīt 20.05.2004 12:13
Raksts #3


Sarkanais Barons
Grupas ikona

Grupa: Modi
Pievienojās: 24.07.03
Veterāns aktīvajā dienestā



]Vārds Erunīmoss ( Grieķiski- elles pavēlnieks)
Vecums- Nav zināms
Dzimums-Vīrietis
Rase- Tumsas bruņinieks
Augums-180 cm
Dzīvesvieta-Melno aizu pilī,visdziļākajā pasaules bezdibenī
Ģimene: Bija brālis
Spēki:Spējas mainīt izskatu, mocīt pretinieku bez ieroču palīdzības, Vara pār uguni,ūdeni,zemi un gaisu.
Ieroči:Zobens kas izkalts pašā zemes sirdī,tādēļ apveltīts ar milzu spēku un arī necaursitamas tērauda bruņas,un Grāmata,kura izēd pretiniekiem acis.
Dzīvnieki: Pazemes pūķis Azazēls,kura bruņas ir no safīra. Izskats:Bāls vīrietis ar saltām,pelēkām acīm un tumšiem,nenosakāmas krāsas matiem.Parasti ietinas mūka apmetnī.
Raksturs:Noslēpumains,tomēr viltīgs un aukstasinīgs. Gadu tūkstošu laikā,kas pavadīti Aizu pilī,viņš kļuvis atriebīgs un ļauns.
Pagātne: Tur kur tagad ir kalni un biezi meži,tur atradās liela pilsēta ar greznu pili.šīs pilsētas valdnieks bija ārkārtīgi bagāts un varens,un pārvaldīja lielu teritoriju pilsētas apkārtnē.Tad viņš kļuva vecs un nomira,mantu novēlot vecākajam dēlam Erunīmosam. Viņa brālis nespēja ar to samierināties un centās sakūdīt pilsētas ļaudis pret Erunīmosu. Tas neizdevās un viņš tika padzīts. Taču apkārtējos kalnos viņš savāca milzīgu karaspēku no laupītājiem un apkārt klīstošiem milžiem un devās pret Erunīmosa pilsētu. Erunīmoss ar saviem karakalpiem devās pretī brālim,taču pēc asiņainas kaujas,pilsēta tika nopostīta un Erunīmoss tika sakauts.Brālis viņu un atlikušos karakalpus nobūra. Erunīmosa kareivji palika par miroņiem un pazuda,taču pats Erunīmoss tika sakalts važās un ieslodzīts Dziļākajā bezdibenī zem kalniem uz desmit tūkstošiem gadu. Tur viņš atbrīvojās no važām un uzcēla sev pili,taču nespēja vairs izkļūt ārā. Viņu pārņēma melns naids pret tiem kas staigāja pa zemes virsmu un viņš simtu gadu laikā kļuva ļauns,viņš lejā sastapa pūķi Azazēlu,kurš Erunīmosam iemācija dažādas burvestības.Drīz viņa lāsta laiks beigsies un Erunīmoss atgriezīsies zemesvirsā un centīsies atrast savus karavīrus,lai varētu atriebties sava brāļa pēctecim.


Šo rakstu rediģēja Air Spirit: 20.05.2004 17:06
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Calipso
iesūtīt 20.05.2004 15:31
Raksts #4


Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 05.05.04



Baigi labi, ka esat pievienojušies... Vēlos ātrāk sākt spēli, bet laikam būs nepieciešams vēl kāds...Vēlos atgādinat, ka var aizņemties tēlus arī no texta, kā piemēram kāds no bruņiniekiem, drakons Dekodo, pieradinātā medūza vai vēl nezinkas... Jo lielāka būs dažādība, jo jautrāka būs spēle!
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
earnella
iesūtīt 20.05.2004 17:00
Raksts #5


Lecina seskus
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 05.02.04
Kur: here there be dragons.



Vārds - Rento de Malesa
Vecums - pēc izskata ap 17
Dzimums - sieviešu (nekad neesmu tēlojusi vīrieti... smile.gif )
Rase - ēnu gars (kaut kas līdzīgs eņģelim, tikai mazliet dzīvāks)
Augums - ap 175
Dzīvesvieta - ēnās... (ya right "somewhere in the shadows" smile.gif )
Ģimene - nu nava... cik var runāt... smile.gif
Spēki - saplūst ar ēnām, drusku lidot
Ieroči - balts rūnu duncis un liels, bet viegls un izturīgs loks (un protams bultas)
Dzīvnieki - divas čūskas - melna un balta (melnās vārds ir Mornu un baltās Lagro)
Izskats(var būt arī bilde): biki vēlāk būs bildīte
Raksturs - ta jau redzēs. Patīk runāt mīklās.
Pagātne - pagātnē ir uzveikusi tā laika dēmonu valdnieci Kitolinnu un par to ieguvusi amuletu.

Kādā jēgā tā bilde apakšā jāliek? huh.gif
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Tinuviel
iesūtīt 20.05.2004 17:11
Raksts #6


Uzlauž lāstus Gringotu bankā
******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 20.12.03
Kur: rīga.



Vārds - Menedra
Vecums - 700 gadi
Dzimums - sieviešu
Rase - elfa un eņģeļa krustojums
Augums - ap 1,70
Dzīvesvieta - kaut kur
Ģimene - tēvs elfs Mendrs un māte eņģelis Mendrū
Spēki - lidot ar eņģeļu spārniem un pārvērsties par vilku
Ieroči - garš duncis ar rūnām, un loks ar bultām
Dzīvnieki - melns zirgs Draigo, un pelēks vilks Ando
Izskats(var būt arī bilde) -
Raxturs - Klusa un miermīlīga, bet viņa ir arī diezgan neiecietīga un skaļa
Pagātne - Viņa piedzimusi uz zemes, bet tad atgriezusies dzīvot mātes mājoklī pie eņģeļiem. Tomēr viņa aizsūtīta atpakaļ, un kopš tā laika klejo.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Calipso
iesūtīt 20.05.2004 19:26
Raksts #7


Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 05.05.04



Tātad vēlos arī piebilst, lai jūs neaizmirstiet, ka varat pajautāt man interesējošus jautājumus un dot man kādus priekšlikumus par spēles turpmāko gaitu, jo ar jūsu palīdzību šī spēle var kļūt vēl aizraujošāka. Tāpēc gaidu!!! Paldies Tinuviel un Earnella, ka piebiedrojāties...
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Calipso
iesūtīt 22.05.2004 13:13
Raksts #8


Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 05.05.04



Ja tuvākajā laikā vairs neviens nepieteiksies, mēs droši varētu sākt spēli...Kā jūs domājiet? Es zinu, ka, jo vairāk cilvēku, jo interesantāka spēlē, bet veselu mūžību gaidīt arī nevar, kad kāds izdomās pievienoties...Varbūt spēles vidū, kāds varēs vēl piebiedroties, bet tas būs tikai spēles vidū...
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Psychotic Though...
iesūtīt 22.05.2004 14:35
Raksts #9


Studē augstākās pārvērtības
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 13.10.03



Vārds: Silvana
Vecums: nezinaams
Dzimums: sieviete
Rase: banshija
Augums: apmeeram 160 cm, bet taa kaa vinja lidinaas apmeeram 10 cm virs zemes, izskataas garaaka.
Dzīvesvieta: Klejo apkaart
Ģimene: Nav, kad vinja veel bija elfs, bija ljoti liela gjimene.
Spēki: speej atnjemt pretiniekam prasmi ciiniities, iemiesoties citu kjermenii, atguut savus speekus, bljaujot - pretinieks dzird banshijas saapju pilnos kliedzienus un peec mirklja jau ir miris. Parsati uzbruuk ar ugunsbumbaam
Ieroči: nav vajadziigi, jo vienmeer uzbruukot izmanto magjiju
Dzīvnieki: nav
Izskats(var būt arī bilde):

Raxturs: vardarbiiga, viltiiga, atriebiiga, ljaunatminiiga, mazliet iedomiiga.
Pagātne: Kaadreiz vinja bija jauna elfu sieviete, kura, mediijot, satika kaadu nosleepumainu viirieti. Vinjsh vinjai soliija labaaku dziivi, un, Silvana, buudama jauna un naiva, noticeeja vinja meliem un devaas viirietim liidz. Kad vinja nonaaca pazemee, Silvana saprata, kas patiesiibaa ir shis viirs, bet atpakaljcelja vairs nebija. Viirietis vinjai daavaaja briesmiigu un asinsstindinoshu balsi, lai visi mirstiigie sadzirdeetu vinja seeru pilnos kliedzienus. Vinjsh vinju padariija nemirstiigu, un vinjam dveesele tika nolemta muuzhiigos saapju un ilgu klejojumos...

Šo rakstu rediģēja Prue: 22.05.2004 14:37
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Beebiic
iesūtīt 22.05.2004 15:16
Raksts #10


Sēž zem Šķirmices
**

Grupa: Biedri
Pievienojās: 06.01.04



Vārds - Hains (no franču valodas Haine=naids)
Vecums - 24
Dzimums - vīrietis
Rase - sargenģelis
Augums - 183
Dzīvesvieta - ala netālu no Aļaskas, tur slēpjas dēļ sava sargājamā zaudēšanas.
Ģimene - māte - vampīrs, tēvs - enģelis. Māti nogalināja vampīru mednieks, tēvu izraidīja no paradīzes un viņš padarīja sev galu.
Spēki - Spēj sarunāties ar dzīvniekiem. Prot lasīt domas.
Ieroči - zobi (kas mantoti no mātes), zobens (vectēva dāvinājums), prāts.
Dzīvnieki - bija, bet nu vairs nav.
Izskats(var būt arī bilde)
Raxturs - Vienmēr noskumis, nedaudz lēnīgs, savā ziņā miermīlīgs, bet ja viņu sakaitina tad šķīst uguņi. Ienīst cilvēci, jo tieši viņu dēļ mira viņa mīļotā māte.
Pagātne - piedzimis savai mātei, tēvs tūlīt pat paņēma viņu līdz uz paradīzi. Dievs padzirdējis par enģeļa sakaru ar vienu no tumsas radījumiem, Haina tēvu izraidīja no paradīzes, taču pats Hains varēja palikt, jo Dievs bija nolēmis iznīdēt no viņa vampīrismu. Sakarā ar to, ka citi enģeļi atteicās pieņemt Hainu, jo no viņa baidījās, Hains tika sūtīts uz zemi, kur viņam uzticēja mazas zemes meitenes sargāšanu. Pašlaik viņš slēpjas un meklē savu sargājamo, jo meitene pazuda mīklainos apstākļos.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Calipso
iesūtīt 22.05.2004 22:02
Raksts #11


Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 05.05.04



Lieliski, mēs jau drīz varēsim sākt spēli, bet atcerieties par jautājumiem un priekšlikumiem...Es tos tiešām gaidu...Arī kritika netraucētu, varbūt vajag spēlē, ko mainīt? Es nezinu, es vienkārši raxtu un viss...Es cenšos domāt protams līdzi, bet tomēr, ja nu kas....
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Tinuviel
iesūtīt 23.05.2004 14:11
Raksts #12


Uzlauž lāstus Gringotu bankā
******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 20.12.03
Kur: rīga.



Man vispār ir viens jautājums - kas mēs no sākuma būsim? huh.gif Redzu, ka šeit visi ir cilvēciskas būtnes, bet pie kā mēs piederam? huh.gif Un kāds īsti ir mūsu mērķis? huh.gif (Ja tas jau ir minēts, tad sorry... blush.gif ) Es centos atrast kāds būs mērķis, bet es nevaru un nevaru atrast... unsure.gif
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Calipso
iesūtīt 23.05.2004 14:33
Raksts #13


Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 05.05.04



Mērķis ir tāds --> nokļūt paradīzes mežā,aizvest turp arī citas nomaldījušās būtnes, iznīcināt bruņiniekus... Cerams, ka ar to pietika, ja vēl nepieciešams, paprasi, bet itkā visu paskaidroju...Te izskatās, ka ir arī, kādas ļaunās būtnes, tad tās vajadzēs vest pie saprāta happy.gif ...
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Calipso
iesūtīt 23.05.2004 18:04
Raksts #14


Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 05.05.04



Opteira lidinājās virs meža galotnēm un vēroja, kā Dekodo mēģina noķert alni...Tas bija visai smieklīgi...Opteira lidinoties, atkal jau kuro dienu ieraudzīja lielo bruņinieku armiju, kas sekoja Dekodo, lai to sava prieka pēc uzšķērstu un iedurtu tam acīs mietus...Opteira lika Dekodo paslēpties un, tad, kad armija neievērojusi bēgļus, mierīgi pagāja garām, Opteira lika Dekodo atkāpties...Viņi lēnām kāpās atpakaļ...Bet pēkšņi viņi nepamanījuši dziļo alu, iekrita tajā un zaudējot samaņu palika tās dibenā guļot...
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Tinuviel
iesūtīt 23.05.2004 18:18
Raksts #15


Uzlauž lāstus Gringotu bankā
******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 20.12.03
Kur: rīga.



Menedra ātri šāvās pa mežu. Pēkšņi viņa sadzirdēja armijas tuvošanos, un ātri iespruka mežā. tur viņa turpināja ātri jāt uz priekšu, bet pa nelīdzeno virsmu tas bija grūtāk. Armija bija garām. Menedra uzšāvās uz ceļa, un aiz viņas palika liels putekļu mākonis. Tad Menedra dzirdēja brīkšķi, un iemetās atkal mežā. Tur viņa atrada lielu bedri, un paraudzījās iekšā tajā.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Calipso
iesūtīt 23.05.2004 18:29
Raksts #16


Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 05.05.04



Opteira atguva samaņu un pavērās uz sāniem...Galva nenormāli sāpēja...Dekodo vēl joprojām gulēja bezsamaņā un smagi elpoja...Tad viņa pagrieza seju uz otriem sāniem...Tur, kā izrādās bija eja...Uz kurieni tā veda? "Varbūt pa turieni mēs ar Dekodo varētu nokļūt virszemē, jo caurums pa kuru viņi iekrita bija pārāk šaurs, lai varētu pa to izlidot..."Opteira klusi nomurmināja...Tad viņa apsēdās pusguļus un pastījās uz ejas ieeju...Kas tur? Vai galva? "Palīdziet, mēs esam iekrituši un netiekam laukā! Palīdziet!!!"
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Beebiic
iesūtīt 23.05.2004 19:00
Raksts #17


Sēž zem Šķirmices
**

Grupa: Biedri
Pievienojās: 06.01.04



No savas alas izlīdis Hains devās pastaigā par mežu un pēkšņi pamanīju kādu skaistu meiteni, kas bija iekļuvusi nelaimē. Viņš bļāva - Kas tu esi svešiniece? Atzīsties! - Hains pirmoreizi šajā apvidū bija redzējis kādu citu radījumi bez dzīvniekiem...nu šī jaunā meitene un kādu laiciņu atpakaļ arī kāds jauns puisis...

Šo rakstu rediģēja Beebiic: 23.05.2004 19:00
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Calipso
iesūtīt 23.05.2004 19:08
Raksts #18


Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 05.05.04



"Kas jūs esiet? Palīdziet!!! Mēs esam iekrituši alā...Mēs netiekam laukā!!!"Opteira bezcerīgi mēģināja bļaut...Tad viņa pamodināja Dekodo un pastāstīja, ka viņi ir iesprūduši un netiek laukā...Dekodo seja pārvērtās neizpratnē..."Pālīgā!!! Vai tur kāds ir? Mēs tiešām nevaram tikt laukā!!!" Opteira atkal nostājusies zem ieejas un bļāva ko varēja...Dekodo mēģināja izlīst, bet bija pārāk milzīgs...Opteira pat spārnus nevarēja izlaist un skumīgi nosēdās alas stūrī...Arī Dekodo darīja to pašu...
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Beebiic
iesūtīt 23.05.2004 19:13
Raksts #19


Sēž zem Šķirmices
**

Grupa: Biedri
Pievienojās: 06.01.04



Nolādēts! Drošvien kārtējais aristokrātiskais skuķis, kas iekritis ne tur kur vajag - Hains dusmodamies, piegāja pie bedres. Ķeries pie manas rokas...es kaut kā mēģināšu palīdzēt - Hains pastiepa savu roku, kas bija klāta rētām un uzsmaidīdams meitenei teica - Nebaidies...es nekožu - viņa sejā parādījās smīns.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Calipso
iesūtīt 23.05.2004 19:22
Raksts #20


Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 05.05.04



"Jā, man tu palīdzēsi! Un Dekodo? Viņam te jāpaliek un jāsapūst, vai? Un šī bedre ir pārāk dziļa, lai es varētu atsniegt tavu roku..." Opteira mazliet aizkaitināti ierunājās... Tad viņa piecēlās un mēģināja palīdzēt tikt augšā lielajam pūķim... "Paklausies, tu, svešiniek! Palīdzi no bedres izkļūt vispirms viņam..."
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu

3 Lapas V   1 2 3 >
Closed TopicSākt jaunu pavedienu
1 lietotāji/s lasa šo pavedienu (1 viesi un 0 anonīmie lietotāji)
0 biedri:

 



RSS Lo-Fi versija Pašlaik ir: 28.03.2024 23:40