Pavediena drukājamā versija

Iesūtīja: Meila ; laiks: 25.03.2006 18:34

man ienaaca praataa viena taada doma.vai viss kas notiek ir jau ieprieksh paredzeets un zinaams?vai ir kaads par mums augstaaks speeks kas muus visus kontrolee un vada?vai muusu vaiksmes un neveiksmes ir atkariigas no planeetu nu zvaigzhnju staavoklja???
kaa juus domaajat?

Iesūtīja: pink cat ; laiks: 25.03.2006 18:39

nezinu...es dazzreiz domaaju kaa buutu ja es riikotos taa nevis taa utt. Man shkjiet ka taadaas noziimiigaakas leitas jau varbuut ir ieprieksh saplaanotas bet taadaas nenoziimiigaas leitaas cilveeks pats izlemj ko dariit.

Iesūtīja: whitegirl ; laiks: 25.03.2006 19:53

Es domaaju ka katrs solis ko speram, katrs leemums ko pienjemam maina to kas muus sagida priekshaa, bet es ticu arii tam ka ir kaads tur augshaa, apakshaa vai te pat liidzaas kas liek mums priekshaa skjeersljus un arii taadaa veidaa mainot muusu naakotni - atkariibaa no taa kaa mees to shkjeersli paarvareesim... Bet taa faktiski katra cilveeka dziive ir vinja pasha rokaas... Tu izlem vai pie gaajeeju paarejas paarbaudiit vai kaada mashiina brauc, vai arii iet parii bez skatiishanaas un varbuut taadaa veidaa izprovaceejot savu naavi. Tu pats izlem vai iet prieka peec un lekt ar parashuutu, ar iespeeju ka vinjsh neatveersies, vai arii palikt maajaas un lasiit graamatu kas tev vareetu paliidzeet gariigi.
Katrs izlem savu likteni, bet ik pa bridim ir kaads, vai kaut kas kas paliidz, vai arii pagruuzh...

Iesūtīja: iewela999 ; laiks: 25.03.2006 20:18

Es domaaju, ka mees pashi izdomaajam ko dariisim riit un ko ne... Es domaaju, ka nekas nav izdomaats, bet gan mees pashi domaajam... nekas nav izlemts!!! Ja vada tad tikai un viniigi Dievs

Iesūtīja: Good ol' Grim ; laiks: 26.03.2006 11:40

Principā jā - viss kas notiks ir jau iepriekš paredzams... teorētiski. Ir tāda lieta kā teorija par visu. Tā kā visa matērija pakļaujas konkrētiem likumiem (no kuriem visi gan vēl nav izpētīti), tad teorētiski ir iespējams aprēķināt, ko katra elementārdaļiņa darīs un attiecīgi kur tas novedīs.
Praktiski tas protams nav un nebūs iespējams.

Kas attiecas uz astroloģiju... lai nopietni ticētu tam, ka akmens bluķi un gāzu sakopojumi, kas pārvietojas kosmosā n gaismas gadu attālumā no mums, var kaut kā ietekmēt, to, kad divi cilvēki uz zemes sastrīdēsies, vai kādam nodegs māja, ir jābūt galīgi stulbam.

Iesūtīja: Adē ; laiks: 26.03.2006 12:18

Cilvēkam kopš seniem laikiem ir raksturīgs misticisms. IMHO pārliecība,ka viss jau iepriekš ir paredzēts ir tikai savu kļūdu attaisnošanas veids un nekas vairāk. Es kļūdijos,aj,es neesmu vainīga,vainīgs ir Saturns,jo viņš,```` tāds,bija opozicijā ar mēness fāzi.
Varbūt tiešām ir kāds augstākais spēks (liktenis) un kaut-kas ir izlmets. Bet cilvēks ir pats savas dzīves saimnieks un izvēle pieder viņam. Vienmēr ir iespējams kko manīt!

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 26.03.2006 12:28

Nē. Ļoti tuvu uz priekšu var šo un to vispārīgu paredzēt, bet tālāk nevar. Pat Good ol' Grim pieminētā teorētiskā iespēja visu aprēķināt (determīnisma teorija, ja pareizi atceros), neko nedod. Ir jau pierādīts, ka nav iespējams aprēķināt elementārdaļinu konkrētu atrašanās vietu. Ir varbūtības. Te sanāk runāt par varbūtībām.
Ir tāda lieta kā vispārējā, ilglaicīgā statistika. Piemēram, ir skaidri zināms, cik cilvēku nomirst gadā tādas vai citas vainas dēļ. Precīzs skaitlis, kurš aptuveni tā piepildas gadu no gada. Daudz kam ir tādi cipari. Bet tas neko nedod, ja iet runa par kādu konkrētu cilvēku. Neviens nevar pateikt, vai konkrētais cilvēks šajā gadā būs šajā ciparā vai nebūs. Varbūtība šajā skaitlī iekļūt katram cilvēkam ir savādāka. Ja cilvēks visu laiku pavada mežā, diezin vai viņš nokļūs ailītē - uzkrita ķieģelis uz galvas. Toties viņam ir lielāka varbūtība nokļūt ailīte - uz galvas vētras laikā uzkrita koks. Un tā ar visu.
To izsaka šāds citāts (aptuvens): "Mātei Dabai nav lodes ar tavu vārdu virsū, toties viņai ir tūkstošiem ložu ar uzrakstu "Tiem, uz ko tas varētu attiekties"".

Iesūtīja: Svivens ; laiks: 26.03.2006 13:34

Arī teorētiski nav iespējams. 19.gs. beigās uzskatīja, ka visu var aprēķināt zinot kaukādus likumus un lietu pašreizējo stāvokli. Tas saucās determinisms. Bet tad atnāca kvantu mehānika, nenoteiktības princips un stipri izmainīja mūsu priekšstatus, ko Roviela, jau piemināja. Unlabi vien ir, ka tā.

Iesūtīja: Kas_i_tas ; laiks: 27.03.2006 20:10

Lai gan tīra pārliecība mani nav pārņēmusi, teikšu, ka ticu, ka viss, kas ar mums notiek ir atkarīgs no mums pašiem vai arī no cilvēkiem vis apkārt un dabas procesiem.

Taču pilnīgai pārliecībai traucē viena niecīga lietiņa - kādēļ gan lielīgie cilvēki bieži atraujās un cilvēki, kas citiem dara pāri saņem to pašu, ja ne pat vairāk atpakaļ? - Pieļauju, ka arī šie notikumi nav atkarīgi no kaut kāda 'augstākā gara', bet tikai no apkārtējiem un apkārtnes!

Iesūtīja: aigucis ; laiks: 28.03.2006 13:42

nu,varbūt. es agrāk kad biju vēl galīgi sīka,,domāju,,ka visus cilvēkus vada tā kā mazas meitenes ar lellēm spēlējas. nju-ko tās meitenes grib lai viņas dara, to arī darīs. es domāju,,ka ar cilvēkiem ir tāpat bet tas bija tiiik sen ...

Iesūtīja: berserks ; laiks: 28.03.2006 14:15

Mēs varam izvēlēties, pa kuru ceļu iet. Bet nevaram izmainīt ceļu, pa kuru ejam. Visu tālāko iespējamo nosaka mūsu izvēle konkrētā brīdī ...

Iesūtīja: Svivens ; laiks: 29.03.2006 09:38

Dzīve ir kā Star Wars KOTOR? Mums neveicās.

Iesūtīja: Seila ; laiks: 29.03.2006 13:22

Par to vai kāds mūs vada vai nevada ir nenormāli daudz teoriju. Kristieši uzskata, ka visus cilvēkus vada dievs tēvs debesīs kurš radīja pasauli. Citi savukārt uzskata, ka tas ir kaut kads kosmiskais saprāts ar kuru cenšas nodibināt kontaktus. Vēl citi tic, ka tie ir dieva enģeļi un ka katram cilvēkam ir sargeņgelis, kurš viņu visu dzīvi pavada un palīdz iziet no visādām nepatikšanām sveikam un veselam.
Man pašai kā cilvēkam īpaši negribētos piekrist, ka mani kāds vada. Kaut gan ķurš no mums vēlētos būt par marioneti kāda rokās? Tomēr neatzīt, ka viss, kas notiek ir kaut kāds sākotnējais plāns un kāds tam visam seko arī nevaru. Man nav tiesību spriest par to vai kāds vada mūsu zemes gaitas.
Un tomēr man pašai personīgi šķiet, ka kaut kas jau tomēr ir, kaut kas tāds, kas liek izšķirties kurus no diviem ceļiem izvēlēties un neļauj aiziet atpakaļ, lai izvēlētos citu. Katrs solis, ko cilvēks izdara, it kā tiek ierakstīts lielā dzīves grāmatā un pēc tās izspriests, kas šo cilvēku sagaidīs nākotnē.

Iesūtīja: Svivens ; laiks: 29.03.2006 18:28

Kristieshu domas dalaas. Katolji tic briivajai gribai, bet piemeeram Kalvinisti ne. kristieshiem nekas nav vienkaarshi, ja iedziljinaas.

Iesūtīja: birokraac ; laiks: 30.03.2006 11:10

Dzīve ir diezgan paredzama

Neatceros kur bet reiz tiku lasījis, ka eksistē liktenis, bet piedāvātās izvēles iespējas ir tādēļ lai mēs sliktāk justos, patiesībā izvēles nav Nuu, Dievs, atvainojās. Sak, es zinu kas jums ir jādara, bet lai jums nebūtu nolemtības sajūta es jums piesviedīšu iespēju braukt uz jūrmalu, tehniski tu nekad nevarētu tur aizbraukt, bet...iespēju līmenī tas tiek piedāvāts

ja kāds mūs vada, tad eksistē PLĀNS, kas pats par sevi ir šaubīgs pasakums. Bulgākovs meistarā un margaritā jau nu ļoti jauki pasaka, ka cilvēks nav spējīgs plānot nākotni, ja kāds to spēj, tad tas ir Dievs.

Citu atbilžu nemaz nevar būt, pat ja Dievs ir tāds, kā to attēlo stopotāja rokasgrāmatā

Iesūtīja: Seila ; laiks: 31.03.2006 14:19

Tas ir ja iedziļinās, bet ja lūkojas no vienkārša cilvēka redzes punkta kuri diez ko neiedziļinās visās reliģijas nozarēs. Tāpēc, ja tajā visā neiedziļinās tad uzskats paliek tāds diezgan visrspusējs no parasta cilvēka skatu punkta.

Iesūtīja: etna ; laiks: 31.03.2006 14:58

nu ir kas tic,ka viss jau par viņu ir "sarakstīts", bet ir kas tic liktenim.
piem., astrologi jau neredz visu tavu dzīves stāstu. viņi redz,kas var notikt, bet lai tas notiktu ir atkarīgs no sevis paša.
es mazliet ticu tam, ka viss ir tur zvaigznēs uzrakstīts par mani, bet zinu,ka ir divējādi ceļi-tas labais un sliktais. šobrīd turos uz tā labā. Man saskarsmē mācīja par cilvēka dzīves gadiem. ir divi pozitīvais un negatīvais ceļš. zināms ta sjau ir visiem...
vispār kad biju sīka,kad bērnudārzā gāju, es domāju,ka debesīs sēž kāds onkolis, kuram ir ļooooooti biezas grāmatas, kurās ir par katru zemes iedzīvotāju uzrakst'tis viņa liktenis. katrā grāmatā ir vienas tautības cilvēki. nu tamlīdzīgi:D

+es nedomāju,ka mūsu veiksmes ir atkarīgas no tā, ka ,piemēram, saturns aizšķērso manas zīmes planētu, ka tagad man draud briesmas , kā prof. trilonija Poteram bieži vien pareģoja

Iesūtīja: Dependence ; laiks: 04.04.2006 16:23

Vairāk vai mazāk piekrītu abiem augšminētajiem viedokļiem. Katra izvēle, katrs sīkums šodienā var veidot pilnīgi citādu rītdienu. Vienīgais, kas tiek iepriekš noteikts ir mūsu izvēles varianti, kas arī ir neizsakāmi daudz. Bet izvēles ir jāizdara mums. Katrs ceļš, pa kuru ejam, katrs autobuss, kurā iekāpjam, katrs cilvēks, ko sastopam ceļā var mainīt mūsu nākotni. Un šeit krustojas mūsu izvēles ar citu izvēlēm, jo arī cilvēkiem, kas vada mašīnu un kurus sastopam savā ceļā, ir jāizdara izvēle - vadīt vai nevadīt šo mašīnu, iet vai neiet par šo ceļu. Nu jā. Šeit laikam var teikt, ka, manuprāt, IZVĒLES vada mūs, IZVĒLES nosaka mūsu nākotni.

Bet par pilnīgām muļķībām uzskatu to, ka "mūsu nākotne ir ierakstīta zvaigznēs", tāpēc ---->


Žetons!


Par piņķerīgu, lai saprastu.

Iesūtīja: Nattivity ; laiks: 12.04.2006 13:21

Es piemēram uzskatu, ka mūsu dzīves leilākie vilcieni jau ir noteikti [ piem. Ar ko mēs aprecēsimies un dzīvosim laimīgi, kā pabiegsim skolu.. u. tml. ],bet mēs varam mainīt lietas lai līdz šiem mērķiem nonāktu. [ piem. precamies, precamies pecamies, un tikai TAD beidzot apprecam īsto, vai paliekam uz otru gadu, līdz mums pielec un pabeidza,s skolu kā izcilnieki...] tie protmas bija TIKAI stulbu piemēri.
Vēl, manuprāt mēs zinām savu nākotni... [ ja kāds nezin ta ir pierādīts, ka cilvēkam smadzenēs, jeb prātā ir tādi ka ''kambarīši''. katrā šajā ''kambarītī'' ir noglabāta informācija. par pagātni tagadi un nākotni. mēs pilnībā izmantojam tagadni, mazāk par pusi pagātnes un pavisam nedaudz nākotnes ( sapņi kuri realizējas dzīvē ) ]
Un es ticu, ka miruši cilvēki [dievs viņ zin kur palikuši] arī zin mūsu nākotni
Piemērs IZ dzīves
manai vecmāmiņai bija nomiris vīrs, viņa bija palikusi ar trijiem bērniem uz rokas [ pietiekami maziņiem ] un viņa sapnī redzēja savu mirušo vīru. Viņi sarunājās... apmēram tā
''kā tev šiet man pārvākties ?'' vecmāmiņa sapnī jautājusi
''Es gan nezinu'' atbildējis viņas mirušais vīrs
''bet bērniem tur būs labāk, tur ir dārz un savrupmāja, bet te tikai 1 istaba''
''Nju labi, 'tā jums visiem būs labāk, Pārvācaties vien''

Nju jā un vecmāmiņa domājusi, ka viņai jāmirst, kjip jāpārvācas uz mirušo pasauli, bet tad Jāņos viņai nekur nav gribējies iet un mamma ar draudzeni viņu esot pierunājusi iet uz kinoteātra ballīti. viņa aizgājusi un satikusi kādu vīrieti [ kinoteātra direkotrs. Viņam nesen nomira sieva un arī viņu draugs aizvilka uz balli ]
nju vinji abi viens otrā ieskatījās un vēlāk aprecoties parvācās uz SAVRUPMĀJU!!!!!! omīte vēljoprojām tur dzīvo.......

Iesūtīja: invisible_conch ; laiks: 22.04.2006 12:02

tiešām šaubos,ka viss jau iepriekš ir paredzēts....visas kustibas,vārdi....cilvēks jau nav nekāds robots,ko vada kāds "augstāks" vai kāds savādāks spēks....viss ir atkarīgs no cilvēka paša...
visi tie zvaigžņu stāvokļi varētu ietekmēt tikai cilvēka garstāvokli.....
nu tādas manas domas

Iesūtīja: Kristy Light ; laiks: 06.06.2006 11:52

Zini brīnumi paši no sevis nenotiek, kāds mūs noteikti vada...tici man

Iesūtīja: Kaķurēgs ; laiks: 14.08.2006 16:23

Savu dzīvi un likteni vadām mēs paši. Bet mums ir vajadzīgs kāds augstāks spēks, pēc kura tiekties. Lai būtu jēga dzīvē.
Saka: Čilvēks radīja Dievu, la būtu kam ticēt!"

Iesūtīja: Iewinja ; laiks: 29.08.2006 20:14

cilvēks vada pats sevi. nevar paredzēt katru vārdu, katru kustību. un, pat ja var - kas tad ir tas, kas to visu paredz?
viss ir mūsu pašu rokās. ir taču izvēle - darīt/sacīt to vai nē.

Iesūtīja: juliens ; laiks: 07.09.2006 15:22

Patiesiibaa jau muus nevada....

Iesūtīja: ievuks ; laiks: 28.10.2006 09:43

Es domāju ka ne!
Viss ko mēs darām ir atkarīgs tikai no mums!!!

Iesūtīja: Wila ; laiks: 28.10.2006 11:40

NĒ!
nnu labi, varbūt vada, jo mana draudzene vienreiz izdarija, to ko pati negribēja.
Bet ka mūs vada (manuprāt) tas rodās ļoti reti.


Will

Iesūtīja: Hēbe ; laiks: 03.02.2007 19:29

Es ticu liktenim,bet nedomāju,ka ir kāds augstāks spēks,kas mūsu likteni vada.

Iesūtīja: negative ; laiks: 03.02.2007 21:01

es domāju, ka mēs paši izdarām savu izvēli un daram... paši vadam savu dzīvi.
var jau pasapņot, ka kāds cits vada mūs, ka mēs esam tādi kā roboti un, ka šī ir kaut kāda spēle.
kas to lai zin.

taisnība.

Iesūtīja: ČoČanga ; laiks: 01.08.2007 11:24

manuprāt mūs vada mūsu domas, apziņa, intuīcija, smadzenes un apdomība. kas gan cits?! varbūt Dievs, bet viņš jau arī ir tas, kas radīja mūsu apziņu un smadzenes. ja tev ir šīs piecas lietas, tad viss kārtībā.

Iesūtīja: washulis ; laiks: 09.08.2007 10:23

kas mūs vada???

jūs vēl jautājat??

MATRIX!!!!!!!!!!!!!

bet otra teorija ir par iekšējiem kāpuriem (iekšējiem kāpuriem). tā ir iekšējā sirdsbals, kas nevies iesaka kaut ko darīt, bet gan pavēl.. ja ir vēl jautājumi par kāpuriem, tad prasiet washulim!

Iesūtīja: Samāra. ; laiks: 20.11.2007 19:26

Varētu tā būt, ka viss ir paredzams un saplānots. Jā, tam es ticu!
Un, kas attiecas uz to vai mūsu dzīves ir atkarīgas no planētu un zvaigžņu atrašanās vietām or sth.- Jā, noteikti!

Iesūtīja: Shadowstalker ; laiks: 20.11.2007 23:00

Un kāpēc lai tā tik noteikti būtu?

Iesūtīja: elesarels ; laiks: 21.11.2007 12:50

Zini, kāpuri jau ož pēc šižofrēmijas...

Kas gan var mūs vadīt? Liktenis? Tas pastāv tikai tad, ja kāds pareģo nākotni, ko izmainīt nevar. Tāpat ir ar zvaigznēm. Lai kāds pasaka ko tādu, kas obligāti piepildisies, ko nevar novērst. Tad var runāt par nolemtību.

Kamēr nekas tāds nav, tikmēr es pats pieņemu lēmumus. Es izlemju dzer ananāsu sulu, nevis burkānu sulu. Un kad man pateikts, ka man jādzer buekānu sula, bet es gribēšu dzert ananāsu sulu, bet kaut kāda iesmesla dēļ izdzeršu burkānu sulu - tad arī varēsim parunāt par to, ka mūs kāds vada un iepriekš ko nolemj.

Iesūtīja: Arsuka ; laiks: 22.11.2007 12:28

Man vienmēr tuva ir bijusi teorija par šņorītēm, skatuvi un teātri, bet apsverot dažādās iespējas, nākas secināt, ka šī teorija tiek satriekta pīšļos kaut vai tapēc, ka tas ir tupa neiespējami. Palietojiet saprāta abrazīvus un jūs arī nonāksiet pie secinājuma, ka vismaz 95% no jūsu apgarotajām teorijam ir pupu mizas.


Mūs vada dzīvnieciskais instinkts. Punkts.

Iesūtīja: elesarels ; laiks: 22.11.2007 12:50

Cilvekiem ir krietna saikne ar dzīvniekiem un cilvēkiem ir arī instinkti.
Bet nav tā, ka visu nosaka instinkti.
Instinkti ir:
Pašsaglabāšanās, ietverot tajā rūpes par ēdienu, dzērienu un aizsardzību no dabas citām biresmam.
Vairošanās, respektīvi sekss.
Vēl ir pašiznīcināšanās instinkts, kas iedarbojas, kad indivīds apdraud savu sabiedribu (piemēram ir neglābjami slims) un dodas nomirt.

Kāds šiem instinktiem sakars ar mākslu, mūziku? Kaut vai Lomu spēlēm tepat, kurbijkurnē? Instinkti domāti, lai nodrošinātu mūsu eksistenci un sugas saglabāšanos. To tie arī dara.
Tas, ko cilvēks paveic ārpus šiem instinktu ietvariem, liecina, ka viņam piemīt kas vairāk kā tikai instinkti.

Iesūtīja: Arsuka ; laiks: 22.11.2007 13:39

No sākuma domāju, ka neesmu izlasījusi pavediena pirmo postu un tapēc kaut ko jaucu. Bet nē, izradas, ka es neko nejaucu.
Kur tu izraki mākslu? Jautājums bija par to, kas mūs vada, es devu no savas puses pozicionētu atbildi. Viss.


Bet, ja jau par to, tad gribētos teikt, ka cilvēkam, ārpus instinktiem, piemīt arī intelekts, kaut gan to nevar īsti attiecināt uz visiem dugas indivīdiem. Runājot par mākslu, visplašākajā šī vārda nozīmē, tad tā ir tikai blakusnodarbošanās, kas izveidojusies tās pašas evolūcijas cēļā, kurā radās cilvēks. Tā ir izklaide. Cilvēkam ir nepieciešama izklaide un atpūta, lai viņš spētu relaksēties un tādējādi labāk aizsargāt sevi. Indivīdi, kas pastāvīgi ir nāves briesmās (realās vai iedomatās), nespēj ilgi izdzīvot. Nervu sistēmas sabrukums, smadzeņu darbības traucējumi, fiziska un emocionāla katastrofa.
Lai no tā izvairītos, ir tevis nosauktā māksla. Teātris, mūzika, kino, LARP'i. Vienalga. Tā ir tikai maza daļa no tā, kas mums palīdz izdzīvot. Tai ir sava vieta un funkcija sabiedrībā un tās labā.

Iesūtīja: elesarels ; laiks: 22.11.2007 13:59

Taču ir cilvēki, kas spēj iztik bez mākslas un citam lietiņām, kas palīdz relaksēties. Visamz viņi tās saņem mazākās devās.
Es nenoliedzu instinktu nozīmi cilvēku dzīvē, daudzējādā ziņā tie cilvēku vada.
Taču ja uz cilvēku iedarbotos tikai instinkti, tad viņa darbības būtu pilnigi prognozējamas. Taču tā nav, ir vēl kas.
Tas ari ir viss, ko gribeju teikt, vienkārši pēc Mūs vada dzīvnieciskais instinkts. Punkts. man likās ka tu saki, ka cilvēkus PILNĪGI vada instinkti.

Iesūtīja: Arsuka ; laiks: 22.11.2007 14:02

Nu jauki, ka pārprati.
Un Tu gribi teikt, ka instinkti ir paredzami? Wow Paredzama ir pati tieksme, nevis izpildījums. Tāpēc jau cilvēki ir individualitātes, ka katrs no viņiem atšķiras savā izpausmē un variantu realizācijā.
Un tie, kurus Tu mini kā mākslas nepiekritējus, ir meļi. Katram ir savs mazais mākslas veids, kas viņam ļauj atpūsties.

Iesūtīja: elesarels ; laiks: 22.11.2007 17:26

Un tomēr, kā ir situācijās, kad instinkti nonāk pretrunā viens ar otru?

1931. gads. PSRS, Ukraina. Zemē valda bads. Izplatās slimības, kanibālsims, bet valdība nekavējas atņemt pēdējo labību.
Kādai mātei ir izsalcis bērns, arī viņa pati ir izsalkusi. Nu, atrada uz lauka sasalušus kartupeļus. Var apēst pati, var dalīt pusi ar bērnu vai atdot visus bērnam.

Pašsaglabāsānas instinkts un sugas turpināšanas instinkts? Ja dzīvnieku pasaulē dzīvnieki vienmēr atdos pēdējo kumosu savam vienīgajam pēctecim, tad pie cilvēkiem tā rīkosies tikai daļa.

Cits, trivāls gadījums. Cilvēks izdara pašnāvību nelaimīgas mīlestības dēļ. Kāds gan instikts viņu vada? Jāatzīmē ka tas, ko dēvē par pašiznīcināšanā instinktu, dzīvnieku pasaulē darbojas tikai tad, kad dzīvnieks ir smagi slims. Drīzāk to var saukt par savas sugas aizsardzības instinktu. Dzīvnieki, kas atraidīti meklējot partneri, neiejiet bojā.

Kāpēc tad cilvēku instinkti tik ļoti atšķiras? Vai nav drīzāk tā, ka viņš spēj rīkoties pretrunā ar tiem?

Iesūtīja: Arsuka ; laiks: 22.11.2007 17:44

1. Kad nonāk pretrunā tad nonāk. It kā šī jau nu būtu vienīgā joma, kur kas tāds notiek.

2. Kanibālisms? Jauki.

3. Mātes instinkts. Viena no lietām, kas mēdz būt līdz galējībai absurda un iet pret visiem cilvēkam zināmajiem likumiem. Māte sava bērna dēļ ir gatava darīt visu, ja vien viņa nav aukstasinīga kuce. Arī tādas ir atrodamas, bet kādas gan anomālijas dabā nav sastopamas.

4. Es jau vairākās vietās esmu izteikusies, ko domāju par pašnāvībām. Tā ir vai nu drosme, vai gļēvulība. Drosme, kā mēdz teikt kāda mana gudra paziņa, ir iztēles trūkuma un muļķības savienojums. Bet, kas ir gļēvulība, man drošī vien nav jāskaidro. Tātad, ko mēs no tā varam secināt? Pašiznīcināšanās instinkts (kā mums patīk lietot sarežģītus terminus!) ir tas, uz ko pasaule/sabiedrība mērķtiecīgi iet. Ar savu darbību, savu dzīves veidu. Visu. Tas ir tāds virspusējs skats. Mēs to apzināmies, bet turpinām darīt, kaut zinām, ka tas ir slikti, bet darām tāpēc, ka vai nu mums nav citas iespējas, vai arī esam slinki.

Tu runā par dzīvnieku pasauli. Mēs secinām, ka gan pašsaglabāšanās, gan pašiznīcināšanās - abi ir dzīvnieciski instinkti. Cilvēks nekur tālu no dzīvnieku pasaules nav aizgājis, lai arī kurai no evolūcijas teorijām mēs nepiekristu. Bet tomēr cilvēks ir cilvēks un dzīvnieks ir dzīvnieks. Slims vai ne slims, cilvēks mēdz rīkoties neadekvāti. Dzīvnieki tā nerīkojas vai rīkojas ļoti reti. Viņiem gan domāšana, gan uztvere ir daudz primitīvāka un tāpēc cilvēku ar dzīvnieku, kas ir sarežģītāki gan pēc uzbūves (lieka piebilde), gan pēc emocionālās, garīgās un fiziskās uztveres, nevar gluži vienā maisā bāzt. Sak, ja jau dzīvnieki nolien kaktā nomirt badā, jo ir slimi, tad arī cilvēki tā dara. Jā, nevar noliegt, ka bieži pašnāvības izdara garīgo slimību iespaidā, bet tikpat bieži to dara esot pie pilnīgi skaidras apziņas. Piemēram, neārstējami slimie. Cilvēks cieš sāpes vai baidās no tām, viņs grib mirt, viņam veic eitanāziju (kur tas ir atļauts). Vai cilvēkam var pārmest, ka viņš negrib ciest sāpes? Nedomāju vis.

Domāju, ka spēsi šeit atrast manu atbildi uz saviem jautājumiem. Šķiet, ka vajadzētu lieku reizi piebilst, ka, lai arī Tu mini vispārzināmus faktus no pasaules pieredzes un vēstures, tad es atbildu tikai ar savu viedokli.

Iesūtīja: elesarels ; laiks: 22.11.2007 17:49

Tātad te arī ir atbilde.
Dzīvniekus vada instinkti.
Cilvēkus instinkti ietekmē, taču mazāk kā dzīvniekus, jo cilvēki ir daudz sarežģītāki, tas ir, viņos ir kas vairāk kā tikai instinkti. Tāpēc arī nevar teikt, ka viņus vada instinkti. Pat ja kopumā cilvēka dzīves gājums ir saskaņā ar tiem, tomēr viņi spēj rīkoties tiem pretēji, jeb ārpus to ietekmes.
Tas ir tas, ko es saucu par brīvo gribu.

Iesūtīja: Shadowstalker ; laiks: 22.11.2007 18:03

Instinkti darbojas krīzes situācijās. Parastiem dzīvniekiem brīvā dabā vislaik ir jācīnās par izdzīvošanu, tāpēc viņus instinkti vada vairāk. Dzīvnieki cilvēki ir nonākuši līdz līmenim, kurā vairs nav katru brīdi jādomā, kur tālāk ņemt ēdamo utt., tāpēc paliek pāri laiks, kurā darboties pēc sava prāta. Bet, tiklīdz sākas kaut kādas šaizes...

Iesūtīja: elesarels ; laiks: 22.11.2007 18:09

Nepriekrītu. Mājas dzīvnieki, piemēram neatrodas pastāvīgās briesmās, tomēr neizrāda nekādas kulturālisma pazīmes. Arī labi barotie, siltos mitekļos dzīvojošie spēj domāt kā tikai vairāk pierīties un paskraidīt ārā, lai viektu sugu turpinošus aktus.

Iesūtīja: Shadowstalker ; laiks: 22.11.2007 18:20

Bomzis uz ielas arī turpina neko nedarīt kā visi cilvēki, nevis dodas mežā un sāk kost nost dzīvniekus, lai barotos.

Iesūtīja: Arsuka ; laiks: 23.11.2007 09:46

To sauc par degradēšanos.

Iesūtīja: elesarels ; laiks: 23.11.2007 10:54

Degradēšanās. Mēdz teikt - nolaizties līdz dzīvnieka līmenim.
Tātad cilvēkiem ir augstaks līmenis.

Instinktiem jādarbojas visu laiku, tie nodrošina eksistenci. Tikai ja dzivnieki tiem pakļaujas bez ierunām, tad cilvēki instinktu iedarbibu izjūt mazak un spēj pat rīkoties pret tiem.
Tā teikt, pakļaujas instinktiem tik ilgi, kamēr paši grib.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 23.11.2007 11:12

Nezinu kā jums, bet šīs lietas ir bioloģijas pamatkursā, ko māca skolā
Nemaz nerunājot par to, ka dzīvām būtnēm darbojas ne tikai instinkti, kurus var arī reizēm apdomāt, pareizāk, ne pašu instinktu, bet gan realizāciju, bet arī lietas, kuras vispār nevar kontrolēt. Sirds sitās, gribi, negribi, elpo - gribi, negribi. Izdarīt pašnāvību vienkārši aizturot elpu nekādi nevar. Visspēcīgais instinkts un refleksi.
Tikai uz instinktiem dzīvo ja nu vienīgi tārpi, kuriem pat kārtīgu smadzeņu nav. Visi augstākie dzīvnieki, ieskaitot cilvēku, nedzīvo tikai uz instinktiem, lai gan līdz greznībai, ko sauc "abstraktā domāšana", šķiet, ir ticis vienīgi cilvēks. (Neapgalvoju, ka tas būtu stingri pierādīts.)
Bet - var izdzīvot tikai ar instinktiem, var, lai gan šaubos, vai mūsdienu cilvēki izdzīvotu tik ilgi, lai spētu radīt pēcnācējus. Visiem augstākajiem dzīvniekiem ir jāmācās, lai izdzīvotu. Kaķim ir jāmācās medīt, jāmācās pazīt, ka "tas tur ir tas mīkstais, ķeramais", par ko man saka instinkts - "ķer! maziņš! kustās!". Plus paplidus jāapgūst - "tas ir ēdams". Nekādi instinkti to nepasacīs priekšā. Cilvēkam - vēl jo vairāk.
Instinkti un refleksi ir pamatā, bet tie nevada un nenosaka visu dzīvi pēc tam. Gluži tāpat kā es neticu iepriekšnolemtam liktenim.

Iesūtīja: Arsuka ; laiks: 23.11.2007 11:48

Man gan patīk fatālisms.

Tas, kas ļauj kaķim medīt ir ne tik daudz iemācīšanās, kas ir nenoliedzami viens no posmiem, cik a priori, kas nosaka, ko mēs zinām, mākam un varam. Tagad var sekot virknēm pārliecinošu argumentu, kāpēc man varētu nebūt taisnība, bet es vienalga uzskatu, ka mums ir zināšanas pirms pieredzes. Bet tā nav topika tēma, kaut nenoliedzmi saistoša. (Varbūt vajag tādu tēmu?)


Nu labi, pieņēmsim, ka tiek pieļauts, ka cilvēku nevada instinkti, ko jūs tik ļoti negribat pieļaut. Tad, kas ir tas, kas cilvēku vada? Ja jau tā nav primitīva vēlēšanās izdzīvot, kas arī ir instinkts.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 23.11.2007 11:54

a prori nav tas pats, kas zināšanas
Ja vēlies, var jau ieviest tādu tēmu.

Man atkal ir tāds jautājums - priekš kam vajag, lai kāds kādu vadītu? Piedzimi - dzīvo, kā māki. Un visa bēda.

Iesūtīja: Arsuka ; laiks: 23.11.2007 11:59

a priori. Es runāju par Kantu.


Nu bet vajag taču visu sarežģīt. Kāpēc dzīvot vienkārši un bez problēmām, ja mēs esam gana attītstītas būtnes, lai spētu problēmas radīt paši.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 23.11.2007 12:03

Ā! Tad jāizdala pavediens par to, kas ir zināšanas.

Es nepiekrītu Kanta teorijai par a priori iegūstamām zināšanām, tāpat kā nepiekrītu tiem, kas par vienīgo zināšanu avotu uzskata tiešu gara nākšanu pār cilvēku.

Par prātuļošanu piekrītu - cilvēkam ir daudz smadzeņu, tās negrib būt mierā un neko nedarīt. Sēžam un prātojam par dzīves jēgu.

Iesūtīja: Arsuka ; laiks: 23.11.2007 12:05

Re, te jau ir aizgājis riktīgs offtopic's



Bet pat neskatoties uz to, ka cilvēks izmanto smieklīgi mazu procentuālo daļu no savām iespējām, pat tad tas ir vairāk kā vajadzīgs.

Iesūtīja: elesarels ; laiks: 23.11.2007 12:10

Tur jau tā lieta, ka cilveks nespēj dzivot vienkārši un bez problēmām. Pat tie paši nelaimīgie deģenerāti spītīgi atsakās nolaisties līdz dzīvnieka līmenim un saglaba zināmas saprāta paliekas, lai spētu izdzinģēt mazliet naudiņas šņabim.

Tātad pārāk daudz smadzeņu - ta ir cilvēku problēma (). To dēļ viņs nav harmonijā ar dabu, nepakļaujas labajiem instinktiem tik ļoti kā dzīvnieks, bėt nodarbojas ar bezjedzīgām lietiņām, ka mūzika, tēlotājmāksla, hasiš, šņabis, datorspēles un virken citu brīnumu.
Jātiek vaļā no smadzenēm.

Iesūtīja: Arsuka ; laiks: 23.11.2007 12:13

Ak, jūs ar savām galējībām! Redz, cik tas ir tipiski.
Smadzenes/saprāts, tapēc arī ir dotas/s, lai cilvēks domātu un rastu risinājumus dažādās situācijās. Būtu jau baisi vienkārši - smadzenes rada problēmas, tiekam vaļā no smadzenēm. Dedukcija ne pajokam.

Iesūtīja: elesarels ; laiks: 23.11.2007 12:23

Smaidiņi tapēc jau domāti, lai parādītu humoru.

Es tikai saku, ka ja cilvēkus kas vadītu, proti tādā ziņa, ka viņi tiek kaut kur nenovēršami virziti, ir pretrunā ar šīm pašām smadzenēm. Mums ir brīva griba. Mūs var ietekmēt instinkts, bet gala lēmumu pieņemam paši. Ne liktenis, ne kas cits.
Punkts.

Iesūtīja: Arsuka ; laiks: 23.11.2007 12:28

Tu tici brīvajai gribai? Wow! Kāda tad, tavuprāt, tā ir? Cik daudz cilvēkam ir atlicis no brīvās gribas? Izvēle, ko ēst brokastīs?





Komats.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 23.11.2007 12:33

Vislābāk uz jautājumu par vadīšanu atbild pats jautājums formulējums:
"Kas mūs vada. Neziņa"

Brīva griba ir filozofijas jēdziens, kam ir jēga tikai tad, ja nepieļauj predestinēta likteņa esamību. Ja pieļauj, tad jēgas nav. Es neuzskatu, ka tāds eksistē, značit - brīva griba ir. Neēst brokastis vispār!

Iesūtīja: Arsuka ; laiks: 23.11.2007 12:44

Jā, neziņa ir labs dzinulis. Tomēr ne vienmēr.

Nu, var jau būt, ka viņa ir, bet tik ļoti ierobežota, ka nekas jēdzīgs pāri nav palicis.

Iesūtīja: elesarels ; laiks: 23.11.2007 12:56

Kaut kur par šito jau tika diskutēts, nevaru tagad atrast.

Nu, liktenis parasti ir diezgan mistiska lieta. Neizskaidrojama. Un pierādīta pavisma noteikti nav.

Neziņa? Kas tas tāds?
Brīva griba... brīva griba manā izpratnē ir saprātīgas būtnes (respektīvi cilvēka) iespēja izvelēties no vairākiem variantiem, bet izvēli nenoska (var ietekmēt, bet nekad nedominē) instinkti tikai viņa paša saprāts.

Iesūtīja: Arsuka ; laiks: 23.11.2007 13:07

Jā, kārtējo reizi nākas sastapties ar to, ka diskusija kļūst nebeidzama. Prieks, protams, ka katram ir savs viedoklis un spēja to pamatot. Vienmēr esmu žēlojusies, ka nav absolūtās patiesības. Tā būtu vieglāk.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 23.11.2007 13:18

Neziņa ir lieta, ar ko prāts atsakās samierināties un tāpēc gudro, gudro, gudro... gudras lietas un galīgas muļķības

Pie Absolūtās patiesības netikt! Tam gan piekrītu.

Iesūtīja: elesarels ; laiks: 23.11.2007 13:35

Absolūtā patiesība ir vienīgā īstā patiesība, kā piemēram 2+2=4
Bet bieži vien cilvēkiem pietrūkst gudrības pie tās nonākt.
Gan jau uzradīsies vēl visādi ģēniji šodien, rīt, vai citu dienu, kas šo pavedienu papildinās.

Iesūtīja: Arsuka ; laiks: 23.11.2007 13:37

Nu, tas ir no kuras puses skatās. Ir pierādīts, ka tas ir pieci. manā skatījuma tas var būt 6+
So, ne tikai laiks ir relatīvs. Gandŗīz jebkas ir gana stiepjams jēdziens, lai melnu varētu padarīt baltu.

Iesūtīja: elesarels ; laiks: 23.11.2007 13:48

Tas ir off topiks.
Bet nu tomēr...

Absolūtā patiesība: 2+2=4
Citas patiesības (viedokļi minējumi, uzskati. Nav īstā patiesība, lai gan dažiem tā var šķist): 2+2= 3, 5, 4%, 1/2 un tā tālāk...

Iesūtīja: Arsuka ; laiks: 23.11.2007 13:51

Vienkārši, lai izbēgtu no pārpratumiem, konkretizē savu absolūto patiesību, ka matemātikā, saskaitot skaitļus 2+2, rezultāta iegūst 4. A, to, zinies, tādi ar samaitātu domāšanu, kā es, ņems un domās par cilvēkiem...

Iesūtīja: elesarels ; laiks: 23.11.2007 13:55

Tur neko nevar padarīt. Esmu tik šķīsts un nevainīgs, ka domāt spēju vienīgi apstrakti un matemātiski.

Labi, neatkarīgi no tā vai cilvēkam ir brīva griba, vai nav. Īstā (Absolūtā) patiesība ir tikai viena, vienkārši līdz tai nonākt (pārliecinoši pierādīt otram sava viedokļa pareizību) mēs nemākam.

(Lūk kā no off tēmas jāiet atpakaļ tēmā... )

Iesūtīja: Arsuka ; laiks: 23.11.2007 14:02

OOC: Brīvā griba nebija topika tēma


Es gan tā neuzskatu. Cilvēks ir spējīgs nonākt pie Absolūtās Patiesības, bet tā tāda ir tikai priekš viņa. Tādējādi rodas tik daudz absolūto patiesību, jo katram viņa ir sava.

Iesūtīja: elesarels ; laiks: 23.11.2007 14:07

Topika tēma ir par to kas mūs vada.
Te iet klāt arī brīvā griba.

Cilvēks ir spejīgs nonākt pie Absolūtās patiesības.
Bet nevar teikt, ka rodas daudz absolūto patiesību.
Tā ir katra sava patiesība, bet ne Absolūtā patiesība. Viekārši patiesība.
Nevajag jaukt iekšā gudrības no Orvela "1987". Ja Absolūtā patiesība būs katram sava, būs riktīgs haoss.

Iesūtīja: Arsuka ; laiks: 23.11.2007 14:09

Es pat neiedomājos par "1987"

Absolūtā Patiesība kā definīcija nav spējīga pastāvēt. Tā var eksistēt tikai tad, ja par to vienojas un pieņem. Bet tad tā nav Absolūtā Patiesība, pie kuras cilvēki ir nonākuši, tad tā ir Vispārpieņemtā Patiesība. Un kā tāda, tā ir sabiedrības vienošanās, milzu farss, sauc kā gribi, viss, tikai ne patiesība.

Iesūtīja: elesarels ; laiks: 23.11.2007 14:14

Nu, es jau zinu, ka ir Vispārpieņemtā patiesība. Piemēram bija Vispārpieņemtā patiesība, ka zeme ir plakana. Tikai vēlāk par vispārpieņemto patiesību kļuva ka zeme ir lodveida formas. Taču laikā, kad uzskatīja, ka zeme ir plakana, Absolūtā patiesība vienalga bija tāda, ak zeme ir lode. Tātad Absolūtā patiesība pastāv vienmēr un ir nemainīga, neskatoties uz cilvēku bezjēdzīgajiem prātojumiem.

Iesūtīja: Arsuka ; laiks: 23.11.2007 14:22

Aha, tātad, pēc Taviem vārdiem izriet, ka pat pie nosacījuma, ka Absolūtā Patiesība pastāv, cilvēks to nezina. Kas bija tas, uz ko pastāvēju es. Nenoliedzami, ka, ja viņa pastāv, tad ar laiku to atklās, bet es pat kaut kā ceru, ka ne.

Iesūtīja: kaiva ; laiks: 23.11.2007 14:25

pilnīgs off

jā viņa nav spējīga pastāvēt. bet ja nu gadījumā ir tad neviens to nezin, jo absolūtajai patiesībai vajazdētu pastāvēt ārpus cilvēku un dajebkādu tur velnu domām, pārliecības un vienošanās. jo taču nekad nevienosies visi.
pieņemsim ka kaut kur visumā pastāv patiesība x. lielākajai daļai par to nav ne jausmas jo viņi strīdās par a, b un c. bet ja kādi pieci moš domā par x tad viņi vienalga nezin ka tā ir absolūtā patiesība jo nav kas viņiem to pasaka

kas mūs vada? bils, džordžs un vladimirs
ar to gribēju pateikt ka lielā mērā vnk sasodītā Sistēma. LU Rs (rīgassatiksme) Narvessen un Apollo un LMT
pat negribu zināt cik % no dzīvītes tas viss sastāda

Iesūtīja: Arsuka ; laiks: 23.11.2007 14:30

Un man likās, ka es neesmu normāla.


Ārpus apziņas, nevis domām. Domāt var visu, kas ienāk prātā, tikai ne to, kas nav apziņā.


Runājot par Sistēmu, vajag konkretizēt, par kādu vadīšanu iet runa - cilvēka, kā idejas, vai cilvēka, kā indivīda.

Iesūtīja: kaiva ; laiks: 23.11.2007 14:39

ak jā- aizmirsu piebilst ka ar to jau nebūt nedomājukas nebūtu intresanti vai ka būtu baigi neapmierināta- gluži otrādi

nu labi apziņas- labāks vārds

nu biju domājusi: gan sabiedrības gan cilvēka kā indivīda

cilvēka kā idejas? tas ir par abstraktu priekš manis

Iesūtīja: Arsuka ; laiks: 23.11.2007 15:48

Kāpēc? Cilvēku kā ideju ir vieglāk aprakstīt, tas nozīme, ka viņam vieglāk ir piešķirt mērķi un arī vadības pults ir mazāka.

Iesūtīja: kaiva ; laiks: 23.11.2007 15:53

varbūt- bet tas nozīmē ka jāvienojas par kaut kādu vidējo kopīgo cilvēku kuram būs tas mērķis- par kuru arī jāvienojas- un tas nav iespējams
tā kā katram ir savs priekšstats par cilvēku kā ideju tad pārāk daudz runu un variantu un strīdu
tā man šķiet

Iesūtīja: Arsuka ; laiks: 23.11.2007 16:02

Vai tu esi redzējusi, ka kādreiz kaut kādas svarīgas lietas tiktu nodotas sabiedrības izlemšanai? Never!
Šeit sāk darboties Tevis pieminētā Sistēma. Tas pats Geits, Širaks, Putins, Bušs un Huseins. Vai mazums ir bijis runu par ideālo sabiedrību? Kuram gan negribētos, lai sabiedrības iekārta būtu tik vienkārša, ka cilvēki būtu viens otra kopija - Ctrl+C - Ctrl+V. Visi vienādi, visiem vienadas problēmas, līdz ar to, arī vieni un tie paši risinājumi der visiem. Nekādas piepūles, nekādas smadzeņu mežģīšanas. Un tur, lūk, būtu viennozīmīga atbilde par to, kas vada cilvēku - Sistēma.

Iesūtīja: kaiva ; laiks: 23.11.2007 16:08

nu bet par ko tad ir runa!

tipa es jau visu laiku saku ka cilvēku kā indivīdu un cilvēku sabiedrību lielā mērā (ļoti)- vada sistēma

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 23.11.2007 16:24

Varētu padomāt, ka Sistēmu kāds nometa no augšas!
Paši dzīvojam tādā sistēmā, kādu esam uztaisījuši. ("Kādu bardaku pats sataisīsi, tāda sajūta arī nepametīs".)
Nekāda Sistēma. Muļķības. Sistēma ir tās sabiedrības daļa, kurā dzīvojam. Un nav ko ņaudēt par to, ka edz ko tad es, es jau maziņš, es jau neko, bet tie tur... un tā tālāk. Tie tur arī reiz piedzima, un ir krietni piestrādājuši paši, lai sēdētu Sistēmai augšpusē.
Otrādi - sabiedrībai ir tāda sistēma, kādu tā pati ir uztaisījusi. Kopumā.

Iesūtīja: Arsuka ; laiks: 23.11.2007 16:28

Principā, jā. Un tomēr. Es neviena brīdī nesaku, ka ir kaut kādi tie tur, kas mūs bīda pa šaha galdiņu. Bet sistēmas iezīmes ir. Nu, kaut vai tie paši masoni. Magnāti. Noziedzīgās organizācijas. Viss tas crap's, par kuru ir nojausma, bet neviens neko nezina.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 24.11.2007 11:51

Nāa...
Tā dēvētā Sistēma nevar vadīt katra indivīda gribu, arī kopumā sabiedrību tā var to tikai ietekmēt. Ietekmēt, nevis vadīt.

Iesūtīja: Arsuka ; laiks: 26.11.2007 12:20

Bet tad, kad ir Sistēma nav Gribas. Vienkārši nav. Tad, ietekmēt cilvēkus, nozīmē arī vadīt tos. Kā, piemēram, tas uzskatāmi ir parādīts filmā "Equilibrium". Sistēma, kā ideja.



OOC: apsveicu ar nika maiņu

Iesūtīja: Elony ; laiks: 26.11.2007 12:26

Par to kā Sistēma vada cilvēku visuzskatamāk ir attēlots Orvela "1987".
To "Equilibrium" redzējis neesmu (vienā plakāta džeki melnos mēteļos kā Matrix... ir uz to pusi?).

Labi es piekrītu, ka Sistēma, lai kā to definātu - politikas elites griba, pašas sabiedrības izstrādāta kopēja, neapzināta vērtību sistēma, vai vēl kā citādi - ietekmē un vada sabiedrību, bet ne indivīdu. Mēs katrs individuāli varam izvēlēties vai pakļauties Sistēmai vai ne. (Piemēram sākt staigāt apkārt kaili, vai visus slepkavot ).

P.S. Ā... paldies!

Iesūtīja: Arsuka ; laiks: 26.11.2007 14:19

Jā, jā, džeki melnos mēteļos Vispār, tiešām laba filma, kura ir parādīts tas, kā individuālisms un mīlestība uzvar ļauno sistēmu.


Lūk, runājot par individuālismu, gribās piemetināt, ka tā jau sak kļūt par slimību, izplatoties cilvēku vidū ātrāk kā uguns pērnajā zālē. Visiem tik šausmīgi gribās būt indiviualitātēm, ka patiesi nākas secināt, nekāds komunisms un kolektīvais saprāts, nespēs ielaists saknes šajā individuālisma pārņemtajā sabiedrības augsnē. No vienas puses - labi, mūs neviens nespēj pakļaut, stilīgi, esam forši un tā. No otras - mums ir nospļauties par citiem cilvēkiem. Jo mēs taču esam individualitātes un mūsu vēlmes ir indiviuālas, personiskas, snobiskas un egoistiskas. Zinu, ka pārspīlēju, bet tas tikai mazliet sabiezinot krāsas un padarot lietas uzskatāmākas. Bet kur paliek kopējās intereses? Kas notiek, kad vienu deķi katrs sāk raut uz savu pusi? Katram ir pāris aprauti diegu gali, bet siltums nevienam.

Iesūtīja: Doctor_HeL ; laiks: 27.11.2007 03:09

Mans personiskais viedoklis.

Planētas... Ir nostāsti ka ar planētu palīdzību var noteikt nākotni.
Ka planētās (tās pašās zvaigznēs) ir jau noteikta mūsu griba/gaita/rīcība.

Man liekas, ka ir izveidoti tikkai ceļi. Kā milzīgs koks ar daudziem zariem.
Mūsu priekšā ir izvēle. Mēs izvēlamies "zaru", ejam uz priekšu, atkal priekšā izvēle...
Mēs atkal izvēlamies. Citi "zari" ved atpakaļ pie pagātnes notikumiem, citi tos pat neatminās.

"Cilvēkam ir ceļš, par kuru viņš staigā. Ir tikkai jāmāk izvēlēties kurais, lai izdzīvotu."

Tas protams ir tikkai mans subjektīvais viedoklis. Nevienam to neuzpiežu,
bet jums nav tiesības teikt ka tā nevar būt, jo neviens jau īsti nezina kā ir...
Katram ir sava dzīves/nāves/nākotnes/pagātnes filozofija. Un katram, no mums, ir sava taisnība.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 27.11.2007 08:25

Doctor_HeL, ja šim kokam katrā mirklī ir gandrīz bezgalīgs skaits zaru, pie tam šiem zariem ik pa brīdim pieaug citu koku zari, tad modelis ir diezgan pilnīgs. Ak, nē! Vēl ir jāspēj pieņemt, ka tāds - ne Tavs, bet sveša koka zars gluži negaidīti var pievienoties nākamajā brīdī (ķieģelis uzkrist uz galvas) un priekšā ir milzum bieza migla - zarus nevar saskatīt (pareizā izvēle iepriekš nav droši zināma).
Un tas viss notiek laikā un personīgos fiziskos apstākļos (gēnu noteiktie procesi), kurus nevari pamatos izmainīt.

Te iekļaujas gan Sistēma, gan Sabiedrība, gan sabiedriskā bezapziņa u.c. jēdzieni ar saviem kokiem, kas visu laiku "rīvējas" ar Tavējo un mēdz pajaukt nākamos iespējamos ceļus, vai novirzīt tur, kur nemaz negribētos.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 27.11.2007 14:28

Taisnība jau ir ka individuālisms nodara ari ļaunumu. Interesants ir kaut vai kolektīvais individuālisms, ko es saucu par nacionalismu. Cilvēki sarauj vienu valsti gabalos, lai izveidotu jaunu, bet tas tā.

Tā ir, ka sabiedrība balansē uz individuālisma un kolektīvisma robežas. Vai nu brīvība un tās izraisīts ļaunums, vai Sistēmas pastirpināta ietekme uz sabiedrību un tās izraisīts ļaunums.
Citiem vārdiem - viss kārtībā!

Mūs vada valdības, pelēkie kardināli, NLO, zvaigznes un kas tik vēl ne, bet tik ilgi, kamēr vien mēs to ļaujam.

Iesūtīja: Doctor_HeL ; laiks: 27.11.2007 14:54

Zars var savīties ar citu zaru, kas varētu simolizēt mīlestību, vai laulību. Neviens tak paīstam nezina.
Šis nav mans vienīgais priekštats. Man ir vairāki. Katrs domājam savādāk un katram taisnība.

Iesūtīja: Arsuka ; laiks: 27.11.2007 14:58

Elony, man patīk tavs domu gājiens
Par Pelēkajiem Kardināliem. Bet NLO... Nu, kamõn, tā ir tik veca tēma.

No SciFi viedokļa, man daudz tīkamāk liekas doma, ka mēs esam kaut kāds starpgalaktiska eksperimenta surogātrezultāts, kas veģetē uz mazas planētiņas un vārās savā sulā.

Iesūtīja: Doctor_HeL ; laiks: 27.11.2007 15:10

Man ir līdzīga versija, Arsukas versijai.

Starpgalaktiska eksperimenta surogātrezultāts. Jap, ļoti iespējams.
Piemēram pagātnē. Tās piramīdas. Kāds iemācija kā tās celt.

Viņi piramīdās taisija izurbtus caurumus, bet tolaik tak nekādās smagās tehnikas viņiem nebija.
Un zinātnieki apstiprināja, ka caurumi ir taisni un gludi. Tādi paši kādi mūsdienās iegūti at speciālām mašīnām.

Mēs noteikti neesam vieni šijā galaktikā, un citās galaktikās noteiki ir kas līdzīgs Zemei.
Tas atkal raisa domas par Paralēlajām Pasaulēm. Atkal viena no versijām, un kā tad ar sapņiem.
Reizēm mēs redzam mūsu sapņos nākotni. Kādu notikumu kurš vēlāk piepildās. Ielūkošanās Paralēlaja dzīve/pasaulē.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 27.11.2007 15:14

Es tikai to visu piebildu, lai norādītu, ak daudzi cilvēki uzsakta, ka viņus vada daudz kas.
Piemēram tās pašas zvaigznes. Godīgi varu teikt, ka ir cilvēki, kurus tās vada, jo viņi paši to ļauj. Ja tu labprātīgi tici horoskopiem un pildi to norādījumus, tad tavu dzīvi vada zvaigznes.
NLO... tas tā, daži noteikti tic, ka viņus tie vada... nu ticību jau es apstrīdēt nevaru.
Par surogātiem - na svarīgi, jo tādā kadījumā mūs nevada.
Valdības - primitīvs Orvela "1987". Mainās cilvēki, bet principi un sistēma paliek. Galvenais ir Sistēma, politiķi nevis valda pār to, bet tai kalpo.
Pelēkie kardināli - te var spriedelēt par visādām slepenām organizācijām. Ko tur daudz - neko nezinu! Manuprāt, saistās ar Sistemu un politiku.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 27.11.2007 15:15

Ļoti taisnus un brīnišķīgi gludus caurumus akmenī veido urbējgliemenes
Piemēram.

Jā, un kāpēc ne tā kā Arsuka saka? Un vai nav vienaga? Citas dzīves mums tāpat nemaz nav! Man šķiet, ka tāds pieņēmums, lai cik interesants, mūsu zināšanām par sevi neko nedod. Nav svarīgs. Interesants, bet nav svarīgs. Ja vien tie, kas taisa šo eksperimentu, paši visu laiku neiejaucas notikumu gaitā. Šai jautājumā man izskatās, ka esam atstāti pašpūsmē, bet vai pēc dažiem miljoniem gadu kāds painteresēsies par to, kas tad sanācis, man daudz neinteresē.

Iesūtīja: Arsuka ; laiks: 27.11.2007 15:21

Kādas urbējgliemenes?

Elony, man sāk šķist, ka tev ļoti patīk "1987"


Bet par to eksperimentu - tas ir kā jebkurā realitātes šovā - tev dod vajadzīgos resursus, iespēju tos papildināt, iespēju izstāties un pievienoties, izklaidēties un pie reizes izklaidēt citus; tavs vienīgais uzdevums ir tur kādu laiciņu pabūt.

Kaut vai filma, kurā piedalījās Džims Kerijs (aš, uz sitiena aizmirsu, kā saucās), kur viņam bija radīta ideāla dzīves simulācija un viņu vēroja no mēness.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 27.11.2007 15:24

Parastas. Tās, kas urbina akmeņus. Tās, kas urbina kuģus (tā ir cita suga). Viņas, un vēl dažādi tārpi taisa akmeņos caurumus, kas ir ļoti taisni, gludi un skaisti. Nevis cilvēki ar instrumentiem. Es nezinu, kas taisījis caurumus piramīdās, es tikai atgādinu, ka tā mēdz darīt daži dzīvnieciņi

Ak, bet, ja mēs nezinam, ka esam marionetes, tad tas ir gluži vienalga, vai tad nē?

Iesūtīja: Arsuka ; laiks: 27.11.2007 15:29

Ak, jel


Bet tad jau tagad mēs zinām, ka ir kaut kādi frīki, kas izdomāja uztaisīt eksperimentālu realitātes šovu "Apdzīvojam Planētu 'Zeme' ", kas uzcepa scenāriju un tagad sēž un skatās?
Bet vispār jā - brīdī, ka tu sāc aizdomāties par to 'kas' un 'kāpēc' un, nedod Dievs, nonāc pie kaut kāda secinājuma, kas tev šķiet pieņemams, dzīves jēga kaut kur izpaliek un kļūst bail. Tapēc labāk nevajag par to domāt.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 27.11.2007 15:35

Kāpēc jābaidās?
Ja neko nevar darīt, tad nav jēgas tērēt nervus un baidīties. Vai nu esam realitātes šova dalībnieki, jebšu neesam. Tāpat ar savām problēmām jātiek galā pašiem, bet tie tur (ja tādi ir) tikai piefiksēs rezultātu.

Iesūtīja: Arsuka ; laiks: 27.11.2007 15:44

Labi, šeit pat vairs nav ko teikt. Kad jau šovs, tad šovs

Vismaz šis variants ir daudz labāks par tārpiem

Iesūtīja: Elony ; laiks: 27.11.2007 15:55

Nu, vēl par šo to var parunāt.
Teorētiski (avādāk jau te nemaz nemēdz būt ) - ja mūs vada kas tāds... kā matriksā, vai aŗi esma vien dati milzīgā superdatorā, jeb vienkārši - marionetes, tad var domāt par to, kā no šīs kontroles atbrīvoties.
Lai gan - ja es tam neticu, netērēšu savu laiku un enerģiju tukšām domām.

Taču zinu, ak ir reāli jukušie, kas Matrix ņem nopietni pie sirds un psiho par ieslodzītiem prātiem. Tas tā.

Un par kādiem tārpiem te runā? par tām pašām nelaimīgajām gliemenēm?

Iesūtīja: Arsuka ; laiks: 27.11.2007 15:58

Ne, ne par gliemenēm Vnk kaut kur iepriekš kāds pieminēja kaut ko par tārpiem, kas mūs vada.


Iepsringt par ieslodzītu prātu? To sauc par paranoju, kas nebūt nav tik mazizplatīta slimība.

Iesūtīja: Doctor_HeL ; laiks: 27.11.2007 15:59

Tuksnesī ir urbējgliemenes??

Es nerunāju par parastiem caurumiem piramīdās. (Cauruma diametrs 1,5 - 3,5cm)
Tie ir cilvēku taisīti. Nav kaut kāds urbums. Tie ir varākus metrus dziļi. Un tad strupceļš.(reizēm tuneļi kas savieno)
Kā akemens bluķī (neskaldītā, vesels bluķis) var uztaisīt 4 metrus gludu, garu, viļņotu ar pagriezieniem, caurumu??

Kāds iemācija, vai palīdzēja. Bet tev taisnība ,Roviela. Tas nav svarīgi.
Es personiski dodu priešroku nākotnei. Kas pagātne bijis lai arī tur paliek.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 27.11.2007 16:19

Bet tur, no kurienes ņēma akmeņus pirmaīdām, tad, kad tas akmens veidojās, kādreiz nemaz nebija tuksnesis, bet gan ūdens, ja pareizi atceros. Caurumu ir 1,5-3,5 cm diametrā? Tieši zemūdens tārpu alu izmēri. Es neriskētu apgalvot, ka tie caurumi ir cilvēku taisīti, nudien! It īpaši, ja daudzi no tiem beidzas ar strupceļu, t.i., nekur neved.
Nav jau teikts, ka caurumi radās pēc tam, kad akmens bluķus salika piramīdā, tie varēja tur būt jau pirms tam - akmenslauztuvēs, neskaldītā akmenī. Un daži no tādiem tārpiem ir pavisam lieli.

Reku - šitādi, piemēram. Viņš, kā redzams, dzīvo akmenī:

Iesūtīja: kristiine_t ; laiks: 27.11.2007 17:14

nevajag ar visiem astroloģijas pekstiņiem uzlikt sev zīmogu, ka man viss notiks kā tur, tajā žurnālā rakstīts. viss notiek un rit savu gaitu. kaut kas notiek ar likteņa pasniegtu roku. bet nekad nevar noteikt, kas un kad notiks. vienkārši viss notiek. palikšu pie tā.

Iesūtīja: Doctor_HeL ; laiks: 27.11.2007 17:28

Labi, laiks paskaidrot sīkāk.
Tas nebija tik sen, ka visur ūdens. Kā tu vari zināt ka bija ūdens? Vai tie tārpi vispar eksistēja kad bija Zeme ūdenī?
Nekur nav pierādijumu, un es vēlētos pastāstīt par konkrētu gadijumu. Viena cauruma beigās ir metāla durvis.
Pie tām nevar piekļūt. Tikkai caur mazo caurumu. Metals is ciets. Durvis nevar attaisīt. Zinātnieki, mazajā
caurumā palaida robotu (rāpuli) ar video kameru, un priekšā durvis. Ir jau noteikts ka tās attaisīt būs iespējams pēc
kādiem 50 gadiem. Vai izklausās pēc tārpa? Un diezin vai, senie cilvēki būvētu piramīdu no caurumainiem akmeņiem.

Iesūtīja: kaiva ; laiks: 27.11.2007 18:29

ak dies cik stilīga bilde!!

eloni, nav runa par to ka mums ir izvēle nepakļauties sabedrībai un sistēmais bet runa ir vai mēs to DARAM
kaut kādā mazā mērā jau jau jā bet taēc jau es iemminējos par procentiem

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 27.11.2007 23:03

Ui!

Pavaicā kādam no mūsu ģeologiem ar augstāko izglītību (piemēram, Farlineram), un viņi Tev ar pirkstu iebakstīs kas, kur, kad un kāpēc ar ūdeņiem un akmeņiem konkrētās vietās Es neesmu ģeologs un precīzi, ar visām ķīmiskajām formulām pateikt nevarēšu. Vārdu sakot - tas, ko tu prasi no manis, ir vienas konkrētas dabaszinātņu nozares ābece. No bioloģijas viedokļa - tādi tārpiņi ir atrodami pārakmeņojumos, tā kā - laika pietiek.
Es neteicu, ka visi caurumi tā radušies un pat neteicu, ka šie konkrētie caurumi vispār tā radušies. Un atkal - te jāpameklē, ko par to saka akmeņkaļi, kas mūsdienās nemaz nav mirusi profesija. Tas, ka to nezin kāds zinātnieks, vēl nenozīmē, ka to nezin kāds rakstīt neprotošs vietējais akmeņkalis Ir jau nācies saskarties ar tādu fenomenu, protams, ne sakarā ar caurumiem akmeņos.
Par to pēdējo - lūdzu atsauci uz kaut ko konkrētu. Kad, kur, kas un kā, lai varu runāt tālāk. Par kādu piramīdu vismaz ir runa? Par kādiem zinātniekiem? Vārdu sakot, gribu šo informāciju sameklēt pati.
Tas, ka kaut kur ir kaut kādas durvis, man vēl neko neizsaka - ja nu īstā pieeja tām ir no otras puses?

Iesūtīja: Doctor_HeL ; laiks: 28.11.2007 11:50

Par to ūdeni un tārpiem man tā kā nevisai interesē.
Un tagad par piramīdas caurumiem interese pārgāja. (ar kaut ko citu esmu aizņemts, lai domātu par caurmu piramīdā)

Tur jau tā problēma ka ieeja nav citur. Jap, durvis jau ar neko neizsaka bet tārpi tie nevar būt.
Info būs grūti atrast. Tas bija citā valodā. Krievu valodu zini??

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 28.11.2007 12:14

Es jau nedomāju, ka tas būtu tik svarīgi, par to ūdeni
Man galvenā doma bija tāda 1) caurumus var nebūt veidojuši cilvēki, bet gan dzīvnieki. Tas ir iespējams; un 2) ja caurumus ir veidojuši cilvēki, tad tas, ka tagad brīnās, kā to varēja izdarīt, vēl neko nenozīmē. Tehnikā un amatniecībā ir daudz nozaudētu darba paņēmienu, kas kādreiz tika plaši izmantoti, bet tagad - aizmirsti.
Jā, protams, lasu krieviski

Ak! Atradu pati. Te:
http://news.nationalgeographic.com/news/2002/09/0923_020923_egypt.html

Nav nekādu metāla durvju. Akmens bloks.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 28.11.2007 12:19

Šito par caurumiem būtu jāpārvieto uz pavedienu par piramīdām.

Jebkurā gadījumā tas neko nenozīmē, jo nepierāda citplanētiešu klātbūtni un pat ja pierādītu, nepierāda ka viņi mūs vada. Tātad - totāls off topiks.

Bet uz ģeoloģiju īsti paļauties nevar. Bija raksts septembra-oktobra žurnālā Terra. Ģeoloģijas zinātnē ir daži robi, kas traucē tai uzticēties. Vairāk neņemos spriest.

Personīgi piekrītu, ka tos caurums var radīt gliemenes, tapat kā arī cilvēki.

Iesūtīja: Doctor_HeL ; laiks: 28.11.2007 12:26

Да, off topic.



Interesting. Es tagad 1 video meklēju. Es tev gribu parādīt par ko es domāju.
Vai tai "site" ir taisnība vai arī video. Nezin kam ticēt.

Iesūtīja: Veela ; laiks: 03.12.2007 19:59

Manuprāt, cilvēkus vada dziņas.
Un mūsu rīcība,
lai tās attīstītu vai iegrožotu.






Pamatinstinkts.

Iesūtīja: archijs_ ; laiks: 09.01.2008 20:33

Mūs vada impulsi, griba un instinkti.

Impulsi ir kā elektrība pa nerviem, kas aiziet tālāk uz uztvērējiem - mūskuļiem u.c.

Griba ir mūsu radītie elektronī, kas kontrolē dažas darbības!

Instinkti mums ir no dabas! Tie ir atkarīgi no mums, priemēram, stress vai bailes.

Iesūtīja: Shadowstalker ; laiks: 10.01.2008 18:55

Ķipa kā, mēs viņus no zila gaisa kaut kur radām?

Iesūtīja: washulis ; laiks: 10.01.2008 21:25

un no kā radās visus un visādi citi sū??? jautājums ir,vai no nekā var rasties kaut kas...

Iesūtīja: Logos ; laiks: 11.01.2008 11:31

Kas mūs vada?

Grēkā kritušo cilvēci vada Lucifers. Dievs nāk un meklē savas noklīdušās avis. Un Dievs atrod ikvienu grēcinieku, kas vien ļaujās atrasties. Tapēc kad dzirdēsiet evaņģēliju, tad nenocietiniet savas sirdis un atgriezieties no grēkiem. Bet evaņģēlijs(priecīgā ziņa) ir šis:

Dievs ir piedevis visas pasaules grēkus Jēzus Kristus vārdā. Kas tic tam un top kristīts, tas tiks glābts no elles un dzīvos mūžīgi.

Kristus vārdā, tas nozīmē ka Viņš ir uzņēmies mūsu sodu uz sevis. Mēs esam atbrīvoti no pelnītā soda! Amen(patiesi).

Un no šī brīža mūs vada Svētais Gars!

Iesūtīja: inta159 ; laiks: 04.08.2008 08:56

Interesants jautājums. Es domāju, ka mūs vada Dievs. dažreiz es ar draudzeni izdomājam ka mūs vada kaut kas slikts, bet mēs par to vispār tā neaizdomājamies.... Dažreiz mums liekas ka mēs esam kādā lodē un mūs izrīko, kā tādas vaska figūriņas.

Iesūtīja: davis.jazz ; laiks: 13.09.2008 23:12

Paga, paga... Ja cilvēks ir savas dzīves saimnieks un viņam pieder izvēle, tad ko, tavuprāt, dara liktenis? Ko tad viņš īsti izlemj un kāpēc, tavuprāt, tāds ir izdomāts cilvēku apziņā, ja reiz mēs paši esam dzīves saimnieki?

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 14.09.2008 11:57

Iespējams, es varēšu tev atbildēt. Tas, ko apzīmē ar likteni, ir aicināts izskaidrot, kāpēc mēs piedzimstam tādi, un ne citādi. Kaut atbilde ir — gēni.

Ja tu atcerēsies, liktenis cilvēkam tiekot lemts, viņam piedzimstot (vai pirms tā). Tā, piemēram, ir latviešu mitoloģijā. Tātad liktenis nosaka to, kas mēs esam uz dzimšanas brīdi, mūsu starta pozīciju. Mums piedzimstot, no liktens ir atkarīgs tas, kas mēs esam. Dzīvojot, no mums pašiem ir atkarīgs, kas mēs kļūsim. Liktens izskaidro to, kāpēc mēs sākumā esam tas, kas esam, bet neatbrīvo no atbildības par mūsu pašu pieņemtajiem lēmumiem.

Vēl tu varētu pieķibināt klāt to, ka sagadīšanās nav nejaušas utt. Var jau būt. Tomēr, pat ja mēs līdz tam aizejam, tad tās rodas mūsu darbības, citu cilvēku darbības un vēl kādu citu faktoru darbības rezultātā — kas nozīmē, ka tai skaitā arī bez mums nekas tāds nenotiktu.

Un viegli ir rādīt ar pirkstu uz kādu pārdabisku varu (vislabāk, ja paša izdomātu) un novelt visas savas nelaimes uz to, nevis uz savu neizdarību. Pēc vispārējās prakses, atbilde uz ko tādu neseko. Tāpēc cilvēkiem vajadzētu pārstāt domāt, ka Dievs dara, un pievērsties tam, ka cilvēks dara. Tiem, kas aizstāv kristietības uzskatus un oponē, var atbildēt — un kā ar jūsu, kristiešu, uzskatu, ka Dievs tev palīdzēs tikai tad, ja tu pats sev palīdzēsi?

Un pēdējais. Kā tev šķiet, ja mums īstenībā nebūtu nekādas izvēles, tad kāpēc cilvēkam ir smadzenes? Tik daudz nevajadzīga enerģijas patēriņa! Un kāda joda pēc tādai niecībai kā cilvēks radīt ilūziju, ka viņš nosaka savu dzīvi, ja tā nav? Bet parasti dzīvnieki par tādām lietām nedomā, viņi vienkārši dzīvo — un kā redzi, no tā nav iznīkuši. Un cilvēki arī dzīvo, turklāt sacerēdami viskautko, uz ko novelt savu vainu — jo tā vieglāk dzīvot. Vienmēr jāatrod kāds, kurš ir sliktāks par tevi — tad tu pats sev neliecies tik briesmīgs. Bet patiesībā katrs ir pats sava likteņa kalējs.

Iesūtīja: archijs_ ; laiks: 17.12.2008 15:38

Runājot par teorijām katru gadu izdomā jaunu bet man vienmēr patīk relativitātes tāpēc ka no vienas puses var paredzēt katra atoma atrašanos vietu bet tad mainās tā spins un masa un abpusēji

Bet ir arī 4. dimensijas ( mans nosaukums jo neaceros kā sauca), kas teic ka katram lēmumam pastāv sava izvēle kas rada paralēlo pasauli. Tas nozīme ka viss ir prognozējams LĪDZ prognozējamais objects uzzina prognozi un to maina vai nemaina kā mistērijās!

Iesūtīja: Klusums. ; laiks: 24.12.2008 23:20

Man grūti iedomāties, kāpēc kādam augstākam spēkam būtu vajadzīgs izdomāt pasaules attīstības scenāriju, katra atsevišķa indivīda darbības un likteni, un tad to visu palaist kā vienu lielu cirka izrādi. Ir jābūt ārprātīgam, lai to izdarītu.
Īstenībā tas ir diezgan pamatīgs egocentrisms, iedomāties, ka kādu tik ļoti uztrauc cilvēces liktenis.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 04.01.2009 11:35

Jā un nē. Tas ir - jā tādā ziņā, ka mūsu uzvedību un rīcību, kā arī praktiski visus notikumus ap mums patiešām determinē milzonīgs faktoru kopums. Tas ir - situāciju ap Tevi izveido milzonīgi gara iepriekš notikušo notikumu cēloņsakarību kopa. To Tu NEKĀ nevari mainīt, savukārt Tavu reakciju uz šo situāciju nosaka atkal predefinēta faktoru kopa - Tava iepriekšējā pieredze, temperaments, garastāvoklis, raksturs utml. Savukārt nē tādā ziņā, ka šis `spēks`, lai arī it kā augstāks par Tevi, nav saprātīgs un viņam nav nekāda noteikta plāna Tavai dzīvei.

Tā teikt, Laplasa dēmons eksistē, taču viņš ir aprēķināms no astronomiska mainīgo skaita, kā rezultātā tas ir praktiski neiespējami.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 04.01.2009 11:44

Ne gluži. Tīrais determīnisms dabā neeksistē. Visus stāvokļus pat nav iespējams noskaidrot precīzi, un ne tāpēc, ka tos teorētiski nevarētu sasaitīt. Elementārdaļiņām var precīzi noteikt vietu, bet... šajā procesā daļiņa tiek iznīcināta, tāpēc tādam mērījumam nekādos aprēķinos vairs nav vietas. Var noteikt ātrumu un virzienu, bet... atkal daļiņa tiek iznīcināta! Dabā darbojas milzīgs daudzums varbūtību, kas visu teorētisko determīnismu padara par lieku un smieklīgu. Cilvēka reakciju lielā mērā nosaka viņa pieredze, temperaments utt., u.tjpr., bet ne pilnībā, un tas izjauc visu iepriekšnoteiktības ideju. Varbūtību nākotnei ir daudz. Par faktu kļūst viena. Kura no varbūtībām? Neviens iepriekš nepateiks.
Tajā ziņā, ka dabai piedevām nav nekāda īpaša nodoma attiecībā uz kaut ko konkrēti, jā tā tas ir gan.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 04.01.2009 12:03

Nu es uzskatu, ka eksistē gan, tikai iepriekš manis un arī Tevis minēto iemeslu dēļ to nav iespējams nomērīt. T.i. - teorijā eksistē, bet praktiski cilvēces ikdienas dzīvē - neeksistē.

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 05.01.2009 03:06

Būtu visai dīvaini tiesā nonākot uz apsūdzētā sola teikt — es tā izdarīju, jo tāds bija liktenis.

Tad jau arī atsēdēt cietumā ir tavs liktenis. Tāpēc jā — vismaz cilvēku ikdienā kas tāds noteikti neeksistē.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 05.01.2009 09:23

No otras puses - cilvēks jau īsti nav vainīgs pie tā, ka viņam, piemēram, nepaveicās ar vecākiem, vai ka viņš nonāca starp vienaudžiem, kur visi bija atsaldeņi un nācās turēt līdzi, lai netiktu atstumts...

Es protams piekrītu, ka ir muļķīgi vai pat neētiski attaisnoties par noziegumu ar tekstu `vainīga sabiedrība, kurā es uzaugu` ©, tomēr ignorēt šādas likumsakarības kriminoģenēzē (sauksim to tā) arī īsti nevar. Un, ja drusku pasapņosim par gaišo nākotni - var jau būt, ka pēc gadiem 200-300 psiholoģijai būs zināmas likumsakarības un metodes, kas ļautu audzināt bērnus veidā, kas ievērojami samazinātu viņos tieksmi uz noziedzību...

Un vēl - nebūtu īsti pareizi to saukt par likteni. Nav jau gluži tā, ka no Tevis NEKAS nav atkarīgs...

Iesūtīja: Elony ; laiks: 05.01.2009 11:45

Nu jā, mūs ietekmē apkārtējā vide - ģimene, sabiedrība, valsts, liberālie mēdiji. Apkārtējie faktori ieliek mūsos daļu no mūs personības. Tomēr bieži vien līdzīgos apstākļos auguši cilvēki izaug atšķirīgi pēc rakstura. Protams, var jau apgalvot, ka pie tā vainīgas ir niecīgās atšķirības, tomēr visdrīz jāsecina, ka cilvēks pats nosaka savu izvēli, jo citādi atšķirības būtu apzinātas un ļautu noteikt, kas tad tieši nosaka rakstura izveidošanu. Kā jau pieminēja Kvantu Fiziku, nevar noteikt reizē elementardaļiņas atrašanās vietu un pārvietošanos, tātad nevar noteikt vienīgo noteikto ceļu.

Un kā veidot sabiedrību, kas ļautu samazināt noziedzību, tas jau sen skaidrs. Audzini pēc Bībeles principiem, vai arī komunisma parauga. Apkārtējās vides iespaidā persona centīsies līdiznāties sabiedrībai, kurā atrodas. Ja tajā ir dzimusi.
Proti, ja zīdainis no "civilizētās" Eiropas nonāks pie papusiem, viņš uzaugs kā pārliecināts kanibāls un mednieks. Un tās būs viņa morāles normas un grūti pārliecināt par ko citu.
Tāpat arī otrādi - papuss, audzis Eiropā, pēc tam nesapratīs un nepieņemss savu senču dzīvesveidu. (Ēst tārpus - pē!)
Nu vienalga, nepietiks, ja tiek izstrādātas metodes, kā uzlabot sabiedrību, samazināt noziedzību. Tas darbojas tikai tad, ja VISA apkārtējā vide ir labāka. Un VISI tam paklausa. Lūk, kā no mūsdienu sabiedrības izveidot ko tādu - tas ir jautājums... un cita tēma.

Un tomēr pat nosacīti ideālā sabiedrībā var rasties personas, kas izvēles noziedzības ceļu.
Kaut vai tās pašas kvantu fizikas dēļ. Vienmēr pastāvēs vairāki varianti un kaut arī viens būs visticamākais un realizēsies parasti, vienmēr pastāvēs iespēja, ka realizējas arī mazāk ticamasi variants. Proti, ka smadzenēs kaut kas nostrādā un cilvēks, audzis labākā sabiedrībā, izlemj, ka viņām apnicis godīgi strādāt un ka derētu labumus aizņemties no kaimiņa... bez viņa atļaujas...

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 10.01.2009 16:25

Kāpēc tikai liberālie? Mūs ietekmē tie mēdiji, kuru informatīvajā vidē mēs esam. Neatkarīgi no to orientācijas un paustās ideoloģijas.

Ja mēdiju ir daudz un tie pauž plurālas ievirzes (daudzveidīgu) informāciju - jo labāk, brīvības pakāpju skaits tikai pieaug.

Tāpēc ka ir atšķirīga iedzimtība, atšķirīgas bērnības traumas. Piemēram - augs apmēram vienādu ģimeņu bērni vienā un tajā pagalmā, tomēr šie bērni izaugs dažādi; kaut vai iedzimtības, traumu vai dajebkura cita iemesla dēļ kāds bērnelis neturēs citiem līdzi (kaut vai tāpēc, ka gadu vai divus jaunāks par citiem!) un tādējādi vairāk vai mazāk tiks čmorīts kā `sīkais` utml., kas būtībā radīs zināmu bērnības traumu, kas, iespējams, šo bērneli ietekmēs visu pārējo mūžu. Teorētiski it kā visi bērneļi ir auguši vienos apstākļos, bet skatoties tuvāk, mēs redzam, ka tas tā nebūt nav.

Nevar noteikt. Piekrītu. Jo nav iespējams paredzēt VISUS iespējamos faktorus un kontrolēt, kurš un kā šiem faktoriem realizējas.

Nu bet audzina tak Vismaz cenšas. Un tomēr rodas zagļi, laupītāji, slepkavas un varotāji, nemaz nerunājot pat blēžiem. Tā kā vienkārša audzināšana acīmredzot ir par maz.

Mana vispārējā doma bija tāda, ka perspektīvā notiktu pārējā no `vispārējās` audzināšanas uz `individuālo`. Īsāk sakot, jau šobrīd eksistē šādi tādi psiholoģiskie testi, kādus pilda, piemēram, tie paši profesionālie, it īpaši, speciālās nozīmes karavīri, lai izķertu psihopātiskas pazīmes. Psiholoģijai attīstoties, pieņemu, ka ar līdzīgiem testiem varētu pārbaudīt jau bērnudārzniekus, psiholoģiskās novirzes (kādas ir arī tieksmes uz noziedzību, imho) atklājot jau to sākotnējās stadijās...

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 11.01.2009 02:43

Mūsdienās cenšanās līdzināties citiem nes tikai ļaunumu. Tā arī sākas pirmie noziegumi, tā sākas arī lietas, kas ir citādi kaitīgas, teiksim, smēķēšana. Sieviešu dzimuma kaulu kambari arī rodas no tā paša.

Komunisms bija sistēma, kurā indivīdam nevarēja būt brīva griba, un kurā visa valsts bija viens liels cietums — viena puse sargāja, otra sēdēja. Tu gribētu dzīvot tādos apstākļos?

Ideālā politiskā iekārta ir meritokrātija.

Ne velti par noziedzniekiem ir teikts, ka ja viņi savus pūliņus un smadzeņu potenciālu veltītu pareizām lietām, tad viņi tālu tiktu.

Un tāpatās pastāv tāda lieta kā ticīgs zaglis, reliģiski fanātisks slepkava vai visādi citādi labsirdīgs maniaks-izvarotājs. Tā kā reliģija nav biennozīmīgs atrisinājums, visu var pielāgot savai domāšanai, ja labi grib. Toties nevainīgi cilvēki no šādām sabiedriskām iekārtām cieš. Turklāt tieši reliģija un komunisms ir iekārtas, kuras centralizēti skalo indivīdam smadzenes (kapitālismā to dara reklāmas, bet no tām var izvairīties, ja pietiek prāta).


Citiem vārdiem, tu piedāvā pilnībā iznīcināt indivīda brīvo gribu un iespēju izvēlēties. Turklāt, tu pat nedodi iespēju indivīdam, kuram kas tāds nepatīk, vienkārši aiziet no šādas sabiedrības. Tas ir variants — dzīvo nožēlojami, nojūdzies, vai ietriec sev lodi pierē. Neesmu pašnāvības piekritējs, tomēr, dzīvojot tādos apstākļos un zinot, ka šāda zaraza drīzumā nepāries, es izvēlētos pēdējo. Tāpēc ka citādi noteikti sapūtu represīvo orgānu kamerās par brīvdomīgu un anarhisku uzskatu paušanu.


Elony, tikai tāpēc, ka mēs domājam abstrakti un pēc nejaušības, mēs esam cilvēki. Pretējā gadījumā mēs būtu mašīnas. Pie tam visai nožēlojamas, jo mums nav ne tuvu tādas jaudas kā mūsu veidojumiem.


Vēl jautājums, kas un kā audzina. Es pat nerunāju par gadījumu, kad vecāki ir noziedznieki, bet par tik triviālu variantu, kad bērnam velta par maz uzmanības. Par to, kādi frukti izaug bērnunamos, es labāk pat neizteikšos.


Visumā piekrītu, tikai rodas jautājums — nu, atklās sākotnējā stadijā kaut ko tādu. Ko tālāk? Šaut nost?

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 12.01.2009 09:41

Nu bet redz, te jau mēs nonākam pie tā, ka cilvēka dzīvi uj kā ietekmē (lielā mērā pat determinē) tas, kā viņš audzis/ticis audzināts bērnībā. Kam bija mazs sakars ar viņa paša voluntāro izvēli.

Nē. Izdarīt korekcijas audzināšanā. Kādas tieši - neprasi, līdz tam psiholoģija (kas ir sasodīti jauna zinātne) vēl nav tikusi. Esence ir tajā, ka ar bērnu, kuram mazvērtības komplekss ir tikai formēšanās stadijā, varētu strādāt daudz efektīvāk nekā ar pieaugušo, kurā šis komplekss jau ir iesakņojies dziļi, dziļi.

Te svarīgāks ir kopējais princips. Pirms pārsimt gadiem vēl neviens neko nezināja un iedomāties nevarēja par tādām lietām kā dažādi kompleksi (mazvērtības, piemēram), fobijas un psiholoģiskās traumas. Šobrīd jau mēs vismaz zinam, ka tādas lietas pastāv un vairāk vai mazāk mākam identificēt to simptomus, kā arī iespēju robežās varam pacīnīties ar to sekām. Es redzu zināmu analoģiju ar parastajām slimībām - arī tās cilvēki iemācījās vispirms diagnosticēt, pēc tam cik necik ārstēt un tikai pašās beigās atklāja to cēloņus un profilaksi. Tas liek domāt, ka līdzīgs liktenis varētu gaidīt arī psiholoģiskās kaites, tostarp - tieksmi uz noziedzību.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 12.01.2009 10:25

Nu ja, es te skatos, ka ideja ir tāda veidot labāku sabiedrību.
Tiek izstrādāts laba cilvēka modelis - nezog, ir godīgs, čakls un izpalīdzīgs.
Nosaka, kā psiholoģiski panākt, lai tāds cilvēks būtu.
Un tad skatās, ja bērnos pamana īpašības, kas neliecina par tādām īpašībām, bērnu psiholoģiski apstrādā (civilzēti sakot pāraudzina) un tad viņš izaug tāds kā vajag.

Protams, brīvās gribas izpausme ir ļoti manāma. Visi bērni tiks pakļauti psiholoģiskai analīzei un apstrādei, lai pārveidotu viņu personību uz ideālo variantu.

Komunistu sapnis.

Starp citu, komunisms nekad nav bijis, bijis sociālisms, kas ar vardarbību centās apspiest individuālismu un to, kas atšķiras no viņu iedomātā modeļa - strādīga, godīga cilvēka. Tāda mērķa vārdā drīkstētu iznīcināt miljonus, lai rezultātā uz zemes būtu viena taisnīga sabiedrība. Panākt, lai cilvēki aizmirst vārdus zagt, melot, neklausīt valdība un to nozīmi.

Savukārt es nerunāju par reliģisku varu. Jo baznīcu iedibinātās kārtības no bībeles principiem atšķiras tikpat daudz kā alkaida no korāna pamatdomām.

Un manas domas par iedālo sabiedrību bija tādas, ka tur cilvēki pakļaujas no brīvas gribas.

Cilvēki tiešām domāta abstrakti, bet viņu lēmumos ir loģikas iezīmes parasti. Redz, JA būtu sabiedrība tāda, kur visi cilvēki dzīvo godīgi, bērniem pieaugot būtu vieglāk pieņemt šo sabiedrības kārtību un pašam būt godīgi, jo viņš redzētu, ka tas atmaksājas. Proti, lai viņš IZVĒLAS dzīvot ar augstām morālas normām, nevis to dara piespiedu kārtā.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 12.01.2009 10:58

Nu sāksim ar to, ka noziedzīgas tieksmes IR novirzes no normas, vai ne? Un veselā rindā cilvēku tās nez kāpēc neparādās/neizpaužas? Jo ātrāk tās uzķert, jo lielākas ir iespējas tās no bērna `izravēt` - kas gan tur slikts?

Komunisms ir politiski-ekonomiska sistēma... un noziegumus par tādiem atzīst arī liberālā, demokrātiski kapitālistiskā sabiedrībā

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 12.01.2009 17:24

Jā, viņu piespiež izvēlēties dzīvot ar morāles normām. Kas tā tāda morāle? Cilvēku izgudrojums, kas radās, kad cilvēks sāka par daudz domāt. Savukārt zagšana cilvēkam ir tikpat dabiska, kā dzīvošana nezogot. Dzīvnieki arī zog. Tā kā nevar runāt par kā tāda izārstēšanu, tikai par cilvēku reprogrammēšanu un smadzeņu skalošanu, kā kādam patīk labāk, bet tas pēdējais ir gadījums, kad mērķis neattaisno līzekļus , jo brīvā griba ar to tiek nomākta definitīvi.

Var runāt tikai par to, lai cilvēki izaugtu brīvi izdarīt savu izvēli t. sk. bez kompleksiem, bez pastāvīgas vienaudžu apcelšanas (cieņu ir pelnījis katrs, kas nepierāda pretējo), un gatavs dzīvi uztver veselīgi ar visiem tās plusiem un mīnusiem. Nevis visu tikai tumšās (depresīvie, kompleksu nomāktie ļautiņi) vai gaišās (jūsu piespiedu rozā briļļu piedāvātais variants, kas cilvēku padarīs nožēlojamu) krāsās. Var parūpēties, lai ar viņu viss būtu kārtībā psihiski (jā, piemēram, kleptomānija ir slimība). Bet nevar viņu piespiest dzīvot pēc noteikta parauga.

Starp citu, nav laba doma cilvēkos ieprogrammēt bezierunu paklausību vadībai, kā te piedāvāja Elony. Tāds cilvēks nedomās pats ar savu galvu. No otras puses, neapšaubāmi, visa veida valdības tieši to šobrīd arī vēlas panākt. Bet vai to gribam mēs?


Visu pataisīšana pēc vienas šnites.

Noziedzīgas tieksmes no mūsu skatpunkta ir tikpat nenormālas kā likumpaklausības tieksmes no krimināļa skatpunkta, un, cik daudz ir likumpaklausīgo, tik daudz ir noziedznieku. Pareizāk, likumpaklausīgos uzskata par idiotiem, cērpamajām avīm, un tajā ir kāds patiesības grauds. Ne lielāks, ne mazāks par to, kurš saka, ka dzīvot likumpaklausīgi ir labi.

(Lai gan, protams, paliek jautājums, kas tie par likumiem un kāds mudaks tos uzrakstījis, bet tas jau atiet no diskusijas temata. Ir likumi, ko tiešām labāk pārkāpt. Pastāv viedoklis, ka policija esot tie paši bandīti, tikai uniformās, un, skatoties uz valdību, neviļus nāk prātā kriminālās autoritātes.)

Ne visas noziedzīgas tieksmes ir apkarojamas. Dažas no tām ir veselīgākas nekā likumi, pēc kuriem dzīvojam. Un, lai ko arī neteiktu, individualitāte nav mazsvarīgāka par sabierību kopumā. Turklāt tieši sabiedrība, nevis tās trūkums bieži vien samaitā indivīdu.


Citiem vārdiem, uniformēto cilvēku grupiņa, kas domā līdzīgi.


Lai visiem viss būtu skaidrs, es neaizstāvu kriminālās aprindas un nepaužu viedokli, ka stāties uz noziedzīgā ceļa ir labi, un vispār tagad jāiet apzagt kāds veikals vai jānosit uz nerviem krītošs kaimiņš, nebūt ne. Es tikai paužu viedokli, ka cilvēkam jādod spēja pašam domāt ar galvu, pašam noteikt, kam vajadzīgi likumi, un pašam pieņemt un atmest likumus. Nevis ļaut kādam domāt savā vietā. Jo likumu noteicēji bieži vien nosaka sev, nevis citiem par labu.

Visbeidzot, gribēju piebilst, ka centralizēta vara vispār nebūtu vajadzīga, ja cilvēki prastu lietot savas smadzenes tam, kam tās dotas. Tai skaitā nebūtu nepieciešamības kādu audzināt. Tam ir vecāki.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 13.01.2009 10:54

Ne gluži. Morāle - tas ir noteikumu kopums, kas nepieciešams, lai sabiedrība varētu izdzīvot un attīstīties. Te gan jānodala tradicionālā morāle no racionālās ētikas - piemēram, ēst pie galda cepuri galvā var būt amorāli, bet tas vēl nerada draudus sabiedrības pastāvēšanai. Savukārt zagšana vai slepkavošana jau rada šādus draudus, tāpēc tā tiek apkarota daudz stingrāk.

Zagšana var būt dabiska arī indivīdam, bet to netolerēs NEVIENA sabiedrība.

Nu es personīgi šādu opciju nepiedāvāju un tādai nepiekrītu.

Te ir jāskatās no cita viedokļa - kādā sabiedrībā (kriminālā vai likumpaklausīgā) mēs gribam dzīvot. Un jāpieņem izvēlētās sabiedrības likumi (btw, nevajag kļūdaini iedomāties, ka arī kriminālā sabiedrībā valdā bezpredels. Tāpat būs savas autoritātes, savi goda kodeksi un noteikumi par to, ko drīkst un ko ne).

Piemēram?

Nevaru piekrist, gluži vienkārši tāpēc, ka paustā doma ir absurda. Nu labi, izdomāsi Tu savus, Tev vien tīkamus un saprotamus likumus, un kas tālāk? Likums bez iespējām kontrolēt tā ievērošanu un, vajadzības gadījumā, sodīt par neievērošanu, nav ne plika graša vērts.

Līdz ar to, Tevis piedāvātajā sistēmā viss reducēsies uz to, ka likumus noteiks stiprākais indivīds vai stiprākā domubiedru grupa. Kamēr optimālais variants (kuru vismaz CENŠAS īstenot demokrātija, ar izpildījumu sanāk kā nu kuro reizi) ira tāds, ka ļauži ar dažādiem viedokļiem cenšas vienoties par kādiem kopīgiem uzstādījumiem un kompromisiem.

Diemžēl, ar vecākiem tomēr būs par īsu. Vienmēr kādam būs par maz laika bērniem, kādam būs citas prioritātes, kāds būs vienkārši SLIKTS vecāks. Tā ka bez centralizētas sistēmas, ja mēs runājam par noziedzības psiholoģisko profilaksi jau agrā bērnībā, tomēr neiztikt.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 13.01.2009 13:25

Es nepiedāvāju bezierunu paklausību vadībai bez izvēles.

Es uzskatu, ka cilvēki vispār nav spejīgi veidot labāku valdību.
Kā saka, vara cilvēku sabojā, bet absolūta vara sabojā absolūti. Nekāda psiholoģiskā korekcija nepalīdzēs. Jo tieši tie, kas pie varas, noteiks tādu korekciju.

Es tikai saku, ka labāka sabiedrība būtu tāda, kur visi tās locekļi, valdībā un arī tautā kopumā saprot, ka dzīvot godīgi, darot citiem vienīgi labu - ka tā ir labāk arī viņiem pašiem.
Lai visi saprot, ka slepkavības, zagšana, melošana, krāpšanās, u.t.t. kopumā nāk par sliktu gan sabiedrībai gan indivīdam, kas to dara.

Mūsdienās daudzi cilvēki to saprot, bet viņu dzīves apstākļi ir grūti un bieži redz citu cilvēku piemēru, kas tā dara, tāpēc viņi arī sāk tā rīkoties.
Nu, citi vienkārši nesaprot, vai vienalga. Gribu darīt ko gribu un viss.


Es vienkārši ticu, ka cilvēki ir kas vairāk par dzīvniekiem. Nevis sarežģīti biorobati, kuri rīkojas instinktu vadīti, bet dzīvas būtnes, kuru brīvā griba spēj dominēt pār instinktiem.
Attiecīgi, labākā sabiedrībā, vairums cilvēku paši izvēlēsies paklausīt šīm morāles normām, jo tās sniegs lielāku labumu viņiem pašiem un visiem kopumā, kā neapdomīga, indivīda savtīga rīcība.

Bet kā jau teicu, neticu, ka cilvēki ir spejīgi ko tādu izveidot, tāpēc tā arī paliks utopija. Ne pēc 100 ne 200 gadiem, ja vēl tad cilvēki nebūs sevi iznīcinājuši.

Matiassa pieminētā zagšana dzīvnieku pasaulē ir saistīta ar izdzīvošanu un sugas īpatnībām. Vispār nav dzirdēts, ka viena vāvere ielauztos otras vāvers dobumā, lai nolaupītu tās ziemas krājumus.

Un komunisms ietvēra sevī daudz vairāk kā politiku un ekanomiku. Iznīcināt normālu ģimeni, visus bērnus no septiņiem gadiem audzināt prom no mātēm... Komunims ir dzīvs kārtība, bet arī utopija un briesmīga utopija, kas tiešām iznīcina brīvo gribu. Un arī nespējīga rasties. Labi ka tās nav.

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 13.01.2009 18:34

Tieši tā. Tāpēc arī tā ir pieskaitāma kā savdabīga sabiedriskā iekārta. Cita lieta, ka daudziem cilvēkiem tā nepatīk, un visai pamatoti.


Pirmkārt, es nekādu sistēmu īsti nepiedāvāju. Ja ir runa par to, ka es pieminēju to pašu meritokrātiju, tad http://en.wikipedia.org/wiki/Meritocracy. Redzot mūsu demokrātisko valdību, IMO, ir dabiski vēlēties ko tādu. Bet arī tai nav nekāda sakara (nu, vai gandrīz nekāda) ar to, ko es tagad te rakstu.


Bez maz vai izklausās, ka mums vara jānodot inteliģent datora rokās, kuru vara nevar sabojāt. Šausmenes cienīgs sižets.


Tev jāsaprot, ka patiesībā lielai daļai ir nospļauties par sabiedrību.

Runa bija par to, ka lai cilvēki dzīvo, kā grib, un ļauj citiem dzīvot, kā grib. Nu, ja tas pārkāpj viņu brīvību, tad to jau var mēģināt apkarot (likumi, policija, utt.). Bet mūsdienu sabiedrība diemžēl neizprot frāzi tava brīvība beidzas tur, kur sākas manējā, un otrādi un jaucas pilsoņu dzīvēs pat tur, kur 100 gadus neviens nav lūdzis.


Katrs grib izdzīvot. Ja izvēle ir zagt vai mirt, indivīds zags. Un patiesi jūs nevarat viņu taja vainot.


Tas jau ir cits gadījums.


Cilvēki ir cēlušies no dzīvniekiem un būtībā ir tie paši dzīnieki, tikai briesmīgi izkropļoti, toties ar attīstītām smadzenēm, attīstījušies mazliet agrāk par citiem, un pamanījušies apsēst un pārveidot lielu daļu zemeslodes virsmas un gaisa, kā tāda pelējuma sēne. Mūsu brīvā griba nav mainījusies. Mūsu instinkti jau sen ir nomākti un mums nepalīdz tur, kur vajadzētu. Un vismaz zīdītāji nav nekādi bioroboti vispār, ja ņem vērā to, ka šimpanzes savā attīstībā šobrīd atgādina mūs pirms daudziem gadiem, un delfīniem arī ir attīstīts kas līdzīgs valodai.


Tas gan. Ir gan pieminētās sugas īpatnības, gan arī zagšana izdzīvošanas dēļ — kas no cilvēkiem pat īpaši neatšķiras. Pagrimušās vietās ir augstāka noziedzība ne jau tikai tāpēc, ka tur ir vājāka policijas kontrole.


Antiutopija, gribēji teikt.

Vispār es jums abiem ieteiktu palasīt par http://en.wikipedia.org/wiki/Iterated_prisoner%27s_dilemma (kura atspoguļo to, kāpēc visi ir savtīgi), http://en.wikipedia.org/wiki/Tit_for_tat un tās darbību sabiedrībā un arī http://en.wikipedia.org/wiki/Reciprocal_altruism. Īpaši to daļu, ka, lai gūtu personisku labumu, pusēm jāsadarbojas — un kā tas darbojas.

Iesūtīja: Grāfs Senžermēns ; laiks: 12.07.2009 10:46

Ir pierādīts, ka determinisms pastāv. Tam gan nav lielas nozīmes, jo neko paredzēt nav iespējams, taču tas pastāv. Nejaušību nav. Ir tikai norises, kuru iznākumu mēs nespējam paredzēt.

Kas gan vēl bez tevis nosauktajiem faktoriem ietekmē cilvēka uzvedību? Nejaušība? Kā jau es teicu, nejaušība ir tikai šķietama. Brīvā griba? Arī tās esamība nav pierādīta, un pat ja tā pastāv, cilvēks ir spējīgs ietekmāt visumu tikai nelielos mērogos, bet lielāko daļu procesu visumā nosaka determisms.

Bet vienā ziņā es tev piekrītu - tas, ka viss ir iepriekš noteikts, nenozīmē, ka to nosaka kāds augstākais saprāts.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 12.07.2009 11:53

Es runāju par to, ko zinātnē saprot ar teorētisko determīnismu. Varbūt Tu ar to saproti kaut ko citu?
Es gribētu dzirdēt (vismaz izlasīt) pierādījumu tam determīnismam, par kuru Tu runā. Iespējams, mēs runājam par dažādām lietām, un tas ir viss.

Nejaušības ir. Zinātnē pastāv tāds jēdziens kā "nejaušība". Piemērs - gāze. Tu vari pateikti, kur kurā mirklī kustēsies katra molekula, kas ir gāzes sastāvā? Tīrs determīnisms apgalvo, ka,"ja to varētu katrai molekulai noteikt, tad varētu izrēķināt... utt.". Tikai - nevar ne noteikt, ne izrēķināt, un priekš kam vajag? Šajā sistēmā katras molekulas nejaušā (protams, visādu iepriekšēju cēloņu noteiktā, bet nejaušā tāpēc, ka neviens neko nenosaka un nemaz negrasās to darīt) kustība, kā lai saka, dzēšas? kopā ar pārējām molekulām, kuru vispār ir ļoooooti daudz. Tik daudz, ka stājas spēkā lielo skaitļu likums, pēc kura vienai molekulai nav itin nekādas nozīmes. Rezultātu nosaka visas sistēma kopuma, un viena tās sastāvdaļa nevar ietekmēt neko, pareizāk, tās ietekme ir vērā neņemama.
To sauc par nejaušību. Un tādu nejaušību ir pilna pasaule! Mēs paši esam tai labs piemērs. Kuru interesē katrs atoms, no kura sastāv mūsu šūnas? Bet šie atomi mainās nepārtraukti, bet makrosistēma (mēs, tātad) to ne jūt, ne mana. Un tieši tāpēc mēs esam tik lieli, starp citu (attiecībā pret savām mikrosastāvdaļām).

Jā, nekāds ārējs saprāts mūs nevada, un tieši nejaušību dēļ viss ir tik stabils.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 12.07.2009 12:17

Redz, ar to determinismu ir tā... skaidra lieta, ka nevar īsti ne izsekot līdzi, ne prognozēt gāzes MOLEKULAS uzvedību, savukārt prognozēt gāzes MĀKOŅA uzvedību atmosfērā - jau pavisam cita lieta. Prognozēt molekulas uzvedību mums nemaz praksē vajag, gāzes mākoņa gan - un to ar zināmu precizitāti arī VAR izdarīt.

Es piekrītu, ka `tīrais/teorētiskais determinisms` dabā neeksistē, inženiertehniskais vai tuvinātais (es viņu sauktu tā) - gan.

Iesūtīja: Grāfs Senžermēns ; laiks: 16.07.2009 20:16

Roviela, mans determinisms ir visa pastāvošā iepriekšnoteiktība, vienalga, vai nākotni iespējams paredzēt, vai ne. Tas determinisms, par ko es iepriekš runāju izriet no tā, ka "ja to [precīzu atrašanās vietu, pārvietošanās virzienu, un ātrumu] varētu katrai molekulai noteikt, tad varētu izrēķināt...[visu daļiņu atrašanās vietas jebkurā laikā] utt."(citēts no http://www.kurbijkurne.lv/forums/index.php?s=&showtopic=31452&view=findpost&p=1409046). Starp citu, arī ar nejaušību mēs nesaprotam vienu un to pašu: tev tā ir norise, ko nav iespējams paredzēt, bet man tā (vismaz tevis minētajā gadījumā) ir norise, kas nepakļaujas determinismam.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 16.07.2009 20:42

Jā, līdzīgi jau ir, tikai tur jau tas āķis, ka nevar visu precīzi nomērīt un precīzi izrēķināt arī nevar. Priekšstatu dabūt var, ja izmanto nevis aritmētiku, bet varbūtību teoriju. Varbūtības var izrēķināt, bet varbūtība ir tik jauks skaitlis, kas nekādi nepasaka neko par kādu konkrētu notikumu. Tu taču to zini, es domāju?

Cita lieta, ka katram notikumam ir savi cēloņi, bet tas vairs nav spēkā mirkopasaulē. Neviens pats pasaulē nevar pateikt, kurā brīdī sabruks konkrēts atoms urānā, piemēram. Vai tam ir kāds cēlonis? Noteikti ir, es nestrīdos. Saproti, ko es domāju ar to, ka ir varbūtība atomam sabrukt, bet nav iespējams pateikt tieši kad tas notiks? Tā arī ir nenoteiktība. Un izrēķināt to visu precīzi, ar visiem cēloņiem, ja tie būtu zināmi, tāpat praktiski nevar, tāpēc tas ir tikai teorētisks spriedelējums.
Tādas nenoteiktības pasaulē ir vairumā un visur. Var teikt, ka determīnisms pastāv makropasaulē, ja kādam ir vēlēšanās sevi apgrūtināt ar nevajadzīgu un kļūdainu rēķināšanu, jo visus cēloņus, pat makro, nu nekādi nevar ņemt vērā.

Iesūtīja: Teletūlbijs. ; laiks: 04.09.2010 19:21

Manuprāt mūs vada zemapziņa un apziņa. :D