Kurbijkurne forums: Soli tuvāk fantāzijai

Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )

> Ievēro!

Bibliotēkas plauktā par citām lietām, lūdzu, nesarunāties!
Vai nu atrodi piemērotāku forumu, vai izmanto kaucekļus. Sarunas no bibliotēkas plaukta var tik dzēstas bez brīdinājuma!

> Viktors Igo, (1802 – 1885)
Ofēlija...
iesūtīt 21.06.2007 22:33
Raksts #1


Cep speķi Dūdijam
*

Grupa: Biedri
Pievienojās: 09.05.07
Kur: Tepat. Nu te. Neredzi? Es arī nē.



Starp visiem šiem pavedieniem ir uzradies pavediens- veltīts šim monstram.

Neuzskatu ka esmu cienīga aprakstīt šo rakstnieku kura dvēseles lidojums pēdējā laikā spēcīgi ietekmē manu dzīvi, taču es mēģināšu.

Viktors Igo (1802 – 1885)- 19 gadsimta franču romantisma pārstāvis, kas mūsdienās izraisa visai pretrunīgus vērtējumus. Daudzi saka ka viņa grāmatas ir nevērtīgi mēsli, daži ceļ tās par savas dzīves paraugu. Grupu kuri tikai aptuveni, vai nemaz nenojauš kas ir Viktors Igo un viņa darbi, mēs īpaši neapskatīsim.
Viktors Igo Parīzes Dievmātes Katedrāli sarakstījis tikai 29 gadu vecumā un pašu romānu uzrakstījis neiedomājami īsā laikā priekš tāda biezuma grāmatas- tikai 6 mēnešos. Lasot romānu, man vienmēr likās ka tas ir rakstīts jau Igo mūža norietā, taču tā izrādījās liela kļūda. Atļaušos to atzīmēt kā punktu par labu tam ka Nevis gadi, bet gan briedums ir svarīgākais.Parīzes Dievmātes katedrāle ir uzvesta arī Latvijā. Patiesībā aizraujošais romāns par daiļo čigānieti Esmeraldu, viņas kaziņu Džali, kroplo Kvazimodo, dīvaino Pjēru Grenguāru, arhidiakonu Kodu Forlo un skaisto kapteini Febu galvenajās lomās ir vairāk jāuztver no kontrastu nekā stāsta puses. Ka jau visos Igo darbos- tajos pats stāsta sižets nav galvenais- tajos galvenais ir dvēseliskums un pasaules uzskati. Gluži tāpat kā visos man zināmajos Igo darbos- arī šajā ir daudzi nevajadzīgi blakus tēli, kas paredzēti tikai kādas noteiktas domas paušanai. Taču par spīti tam- Parīzes Dievmātes Katedrāle ir slavenākais no Viktora Igo darbiem, kas iemūžināts Disneja animācijas filmiņā un pat ja kāds nezin pašu stāstu, tad reti kurš nepazīst Esmeraldu un Kvazimodo.
Nožēlojamo liktenis savukārt ir bijis daudz savādāks. Šajā darbā it kā nav tik daudz vēstures kā Parīzes Dievmātes katedrālē, taču no otras puses- tajā ir apskatīts ļoti daudz. Vaterlo kauja [no visai neparasta viedokļa], Luija Filipa valdīšana, tā laika Parīze, klosteri, katorgas un cietumi. Šinī darbā cauri vēsturei vienmēr vijās nožēlojamie- dzīves nabagie, šoreiz ne tikai matreāli bet arī garā nabagie. Visa sižeta līnija brīžiem pavisam nemanāmi vijās ap Žana Valžāna- bijušā katordznieka dzīves līniju. Romānā tiek iesaistīts ne mazums nevajadzīgo tēlu, kas katrs pauž kādu domu. Kaut vai tas pats plašais Vaterlo kaujas lauks- pašlaik gan es neesmu tikusi līdz grāmatas beigām, taču šķiet ka Veterlo kauja tika aprakstīta nevajadzīgi plaši- no sākuma līdz beigām, kaut arī [līdz man zināmajai vietai] būtu varējis pietikt ar vien īsu gabaliņu. Kādēļ to visu ir vērts izlasīt? Lai pārskatītu savu dzīvi un iedvesmotos. Šinī grāmatā, ciktāl sniedzās manas zināšanas- vēl vairāk sižets ir tikai iemesls lai rakstītu dzīvi. Un labi uzrakstītu. Nevienā vien vietā ir manāmas uzrunas te tautai, te politiķiem kuras tiešām ir vērts ievērot.
Diemžēl- ar dziļu nožēlu saku ka Cilvēku kas smejas es vēl neesmu izlasījusi, taču tikko kā tiks izlasīti Nožēlojamie [un es būšu atguvusies no pasauli satricinošā otrā skatupunkta šoka] es ķeršos pie Cilvēka kas smejas un uzrakstīšu īsu anotāciju.
Viktora Igo pazīstamākie darbi Latvijā ir Parīzes Dievmātes Katedrāle (1831. gads), Nožēlojamie (1861. gads) un Cilvēks kas smejas(1869 gads). Diemžēl, man pašai vairāk šī autora darbi vairāk nav zināmi. Es būtu ļoti pateicīga ja jūs nosauktu vēl kādu.
Kā rakstnieks, Igo tiek uzskatīts par labāko 19 gadsimta franču romantisma pārstāvi. Pēc maniem uzskatiem- pelnīti- šis autors ir spējis atmaskot un atdzīvināt daudz tautas [un ne tikai] tikumus un netikumus. Pat ja kādam īsti nepatīk Igo darbi- kā dzīves paraugstunda viņa grāmatas, tiem kuri no sirds mīl pasauli un tās dāvāto brīvību noder lieliski.


Tā nu es esmu uzrakstījusi nelielu savu domu pārskatu par Viktoru Igo- drīzāk gan par viņa darbiem

Ļoti atvainojos par neobjektivitātēm, drukas kļūdām, neprecizitātēm, zināšanu un pieredzes trūkumu un citām kļūdām kas no manas puses pieļautas šinī rakstā. Pazemīgs reverans un dziļa atvainošanās kad tādas tiks atrastas.

ar cieņu
[vienmēr un nekad]
Jūsu Ofēlija...


Šo rakstu rediģēja Ofēlija...: 21.06.2007 22:33
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
 
Sākt jaunu pavedienu
Atbildes (1 - 15)
Northwatch
iesūtīt 27.06.2007 15:49
Raksts #2


Prāto, kā lietderīgāk ieguldīt rūķīšu zeltu
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 08.10.03
Kur: arī pie kapa soli priekšā Tev.



Vot.

Izlasīju viendien Parīzes Dievmātes katedrāli un man patika. Ne jau nu tas, ka būtu šausmīgi intriģējoša tā grāmata, vairākās vietās skatu aprakstus šķīru prom, jo pilnīgi griezās vēderā ar savu garlaicību, bet man šausmīgipatika tas vieglais humors un ironija, kas strāvoja cauri grāmatai. Man viņa likās kā diezgan viegla lasāmviela, ja neskaita daudzos sarežģītos teikumus un nebeidzamās rindkopas.
Kautkā tā smile.gif
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Mauvaise Mademoi...
iesūtīt 27.06.2007 15:56
Raksts #3


Veic pētījumu par katlu dibenu biezumiem
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 10.08.05



Smagi lasīt "Parīzes Dievmātes katedrāli" , jo tur rokturi vien apraksta uz divpadsmit lappusēm. Toties, ja tiec galā, rodas ļoti reālistiska grāmatā aprakstītās pasaules sajūta. Būs jāsaņemas un jāpabeidz to lasīt.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Ofēlija...
iesūtīt 27.06.2007 17:06
Raksts #4


Cep speķi Dūdijam
*

Grupa: Biedri
Pievienojās: 09.05.07
Kur: Tepat. Nu te. Neredzi? Es arī nē.



Tā ir- Viktora igo dailrade vairāk piemērota tiem kas mīl garus un garlaicīgus aprakstus.
Kautgan- ja prot iedziļināties- aprakstos nav aprakstīts tikai izskats, bet arī dvēsele. Tas ir daudz vērts.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Jane
iesūtīt 27.01.2008 11:22
Raksts #5


Cūkkārpas ekspresī iepazīstas ar jauniem draugiem
**

Grupa: Biedri
Pievienojās: 24.01.08



Es vakar biju uz les Miserables.
Pēc Nožēlojamajiem taisīts.
likās labs sižets.
Un pats mūzikls bija dievīgs.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Ofēlia.Morfia.
iesūtīt 25.02.2008 13:18
Raksts #6


Izrāda pirmās maģijas pazīmes
*

Grupa: Biedri
Pievienojās: 29.01.08
Kur: Miglā.



Les Miserables. Tas bija lēts skolas iestudējums kas nu nekādīgi nespēja atainot Nožēlojamo radītās emocijas tiem kuri Nožēlojamos ir lasījuši.
Arī pati biju uz šo izrādi un biju dziļi vīlusies, jo pēc tādas ažiotāžas biju gaidījusi ko labāku. Ja būtu uzvests parasts romānelis, tad man nebūtu iebildumu, es pat teiktu- bija labi. Taču tik ļoti izvarotu [atvainojos- grūti atrast labāku vārdu] parodiju par Nožēlojamajiem nebiju gaidījusi.

Pavisam vainīga atzīstos ka vēl arvien neesmu izlasījusi Nožēlojamos. Grāmata nozuda un uzradās daudza citas kuras lasīt. Pēc kāda laiciņa mēģināšu pabeigt iesākto.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Viesis_Viesis_*
iesūtīt 28.02.2008 21:45
Raksts #7





Viesi




Latviski bez tevis nosauktajiem liekas ir izdots tikai "Deviņdesmit trešais gads". Vēl Igo ir 3 romāni ( t.sk. "Jūras strādnieki"). Esmu izlasījusi visus latviešu valodā izdotos romānus un pāris stāstus krievu valodā. Cenšos saņemties lasīt "Jūras strādniekus" krievu valodā (var atrast internetā), bet grūti lasīt tik nopietnu literatūtu svešvalodā. Valodu zinu labi, bet daudz tādu vārdu, kurus ikdienā nelieto, senvārdi, kontekstā saprotami, bet vienalga neomulīgi. Žēl, ka padomju laikos neizdeva kopotos rakstus kā Balzakam, Dimā sad.gif
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Nīcele
iesūtīt 06.04.2008 10:20
Raksts #8


Cīnās ar Lankašīras laumiņām
***

Grupa: Biedri
Pievienojās: 05.04.08
Kur: Vietā, kur viss ir tieši tā kā tu vēlies



Piekrītu par Miserabli, grāmata katrā ziņā ir labāka..
Parīzes Dievmātes katedrāli knapi līdz beigām aizvilku, bet Nožēlojamie tiešām paņēma.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Ungaarijas ragas...
iesūtīt 18.04.2008 11:42
Raksts #9


Streipuļo ārā no Vepra galvas
Grupas ikona

Grupa: Daiļdarbu vadītāja
Pievienojās: 22.12.04
Kur: uz dārgumu kaudzes
Tīstokļu pūķis



Esmu redzējusi filmu "Nožēlojami", kas uzņemta pēc V. Igo tāda paša nosaukuma darba, kā arī "Cilvēks, kas smejas".
Bet attiecīgās grāmatas lasījusi neesmu. Es pat nespēju izlasīt "Parīzes Dievmātes katedrāli", kas skolā bija obligātā literatūra - garlaicīgi. Un vēl, beigas, esmu no tiem, kuri vispirms izlasa beigas. Nu nepatīk man grāmatas ar bēdīgām beigām, it kā jau reālajā dzīvē nebūtu gana daudz stāstu ar bēdīgām beigām. getlost.gif
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Zilais spārns
iesūtīt 02.05.2008 13:45
Raksts #10


Mācās koptelpas paroles
**

Grupa: Biedri
Pievienojās: 28.04.08
Kur: Aizliegtajā mežā



Vienīgais Viktora Igo darbs, kuru esmu izlasījusi ir Parīzes Dievmātes katedrāle. Nonākot līdz aprakstiem, mēģināju tos lasīt, bet beigās apnika. Pārāk jāiedziļinājās, bet tā patika viņa darbs. Žēl tikai, ka beigas bija tik skumjas. crying.gif
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Klāra
iesūtīt 16.05.2008 21:45
Raksts #11


Cīnās ar Lankašīras laumiņām
***

Grupa: Biedri
Pievienojās: 04.12.07
Kur: tavā sirdī



"Parīzes Dievmātes katedrāli" izlasīju vienā dienā, izlaižot katedrāles u.tml aprakstus. vienkārši nespēju atrauties. drausmīgi forša grāmata! es pirms lasīšanas zināju, kā beigsies, bet tik un tā. tā ir viena no manām mīļākajām grāmatām, ja ne mīļākā. gribētu izlasīt vēl kādu Viktora Igo darbu smile.gif
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
smilga
iesūtīt 03.12.2008 19:35
Raksts #12


Izrāda pirmās maģijas pazīmes
*

Grupa: Biedri
Pievienojās: 27.11.08



esmu lasījusi tikai cilvēku, kas smejas un tas darbs sagādā vienkārši emociju vētru. esmu tāds cilvēks, kas varētu lasīt gandrīz da jebko, tāpēc viktora igo daudzās atkāpes no tēmas, lai aprakstītu pa vairākām rindkopām kādas pils kolonnu utt. man īpaši netraucēja.
vēlos izlasīt arī pārējos viņa darbus.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Āksts
iesūtīt 13.03.2009 22:32
Raksts #13


Bēg no sera Kedogena
**

Grupa: Biedri
Pievienojās: 06.02.06
Kur: uz plāna ledus ^ - ^



Lai gan tuvākā laika literatūras sarakstā diez vai izdosies iekļaut pārējos Igo darbus, "Cilvēks, kas smejas" ir atstājis pēdas manā domāšanas veidā. Man liekas.

Burvīgi groteskā veidā atainotā cilvēce, tās zemās un augstās morāles, mijoties ar pārsaldinātām nevis mīlas bet mīlestības ainām, tiešām ir kas īpašs, tas arī laikam ir viens no iemesliem, kādēļ šos darbus ir grūti lasīt. Man šķiet, ka nevar iztikt arī bez "garlaicīgajiem" aprakstiem (kurus uzskatu par diezgan cienījamiem - pirmo reizi uz mani kas atstāj tik lielu iespaidu, kā nāves šusmas caur bērna acīm), jo bez šim aprakstiem viss romāns būtu tikai plašs pagrimuma iespēju demonstrējums. Vajag atšķaidīt un likt izprast iemeslus šim pagrimumam.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Nefermerita
iesūtīt 27.05.2009 13:30
Raksts #14


Cūkkārpas ekspresī iepazīstas ar jauniem draugiem
**

Grupa: Biedri
Pievienojās: 04.05.09
Kur: Jēkabpils



Smalki, smeldzīgi, un skaisti.
Man vislabāk patika Cilvēks, kas smejas, it sevišķi beigas - perfekti, perfekti! Reti kurš rakstnieks spēj tā pabeigt grāmatu, visus nogalinot un nekādu jautājumu, tikai skaista sajūta, ka tumsā kāds atnāk tev pakaļ, lai aizvestu tur, kur aklie redz gaismu un neglītie kļūst skaisti smile.gif
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
nenuil
iesūtīt 28.08.2009 16:42
Raksts #15


Prāto, kā lietderīgāk ieguldīt rūķīšu zeltu
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 21.01.06
Kur: šodien zeme iztiks bez mums
Novembra mākslinieks 2009



"parīzes dievmātes katedrāle" bija forša! happy.gif pat ar visiem garajiem un garlaicīgajiem aprakstiem, kurus es izlasīju, jo nemēdzu izlaist nelasītus atsevišķus fragmentus. protams, bez tiem aprakstiem es būtu grāmatu izlasījusi ātrāk un lasītu ar mazākiem pārtraukumiem, jo sižets bija ļoti interesants!

tagad gribu saņemties un izlasīt "cilvēks, kas smejas"
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Hermaine
iesūtīt 29.08.2011 17:18
Raksts #16


Pārvērš vaboles par pogām
***

Grupa: Biedri
Pievienojās: 06.04.07
Kur: Vakardienas trakumā



V. Igo "Parīzes Dievmātes katedrāle". Man bija tas prieks izlasīt šo darbu, kā nekā skaitās klasika.
Patiesībā, lasot šo grāmatu, mani pārņem divējādas sajūtas - pirmkārt, autors bija ļoti (dzīves)gudrs un visādi citādi labs autors, taču, otrkārt, viņa varoņi šad un tad parādījās tādi kokaini, aiz kuriem bija stipri jūtama nedabīga autora ietekme, piemēram, izmisušās mātes dialogs ar kareivjiem, kad tā centās tos aizrunāt prom no savas meitas, šķita pārāk samākslots, kā arī arhidiakona vēlās vakara fantāzijas bija patiešām uzjautrinošas. Lai neizklausītos, ka es cenšos apvainot Igo rakstnieka talantu, tad piebildīšu, ka Pjēra Grenguāra tēls gan bija perfekti nostrādāts.

Savukārt par dzīves gudrībām - kā jums šķiet, vai izteikums "Cilvēkam arvien vajadzīgs mērķis, pēc kā tiekties." neskan tikpat kā atbilde uz jautājumu "Kas ir dzīves jēga?"?
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu

Atbildēt pavedienāSākt jaunu pavedienu
1 lietotāji/s lasa šo pavedienu (1 viesi un 0 anonīmie lietotāji)
0 biedri:

 



RSS Lo-Fi versija Pašlaik ir: 18.07.2019 11:04