Pavediena drukājamā versija
Klikšķini šeit, lai skatītu šo pavedienu sākotnējā formātā.
Kurbijkurne forums _ Lomu spēļu arhīvs _ Zvaigžņu pirāti
Iesūtīja: storyteller ; laiks: 07.04.2009 18:46
Krodziņš Zaļoksnis atradās U-17 ostas pašā nomalē. Tas bija diezgan noskretis iestādījums, tomēr tā saimnieks vienmēr rūpējās par to, lai apmeklētājiem būtu labi, tieši tādēļ arī daudzi pie viņa nāca nobaudīt pusdienas, kuras nereti šeit garšoja labāk kā citur. Tieši tādēļ arī jaunais kapteinis bija nolēmis atstāt savu paziņojumu tieši šeit, gluži tāpat kā rīkot satikšanos.
Katram izvēlētajam tika izsūtīta glīta, ar roku rakstīta zīmīte:
Ar prieku gaidīšu jūs Zaļoksnī piektdien pulksten piecos pēcpusdienā. Rīgels.
Piektdien pēcpusdienā Zaļoksnī nebija īpaši daudz cilvēku. Tie parasti saradās vēlāk vakarpusē, tāpēc nebija grūti atrast vajadzīgo personu.
Tiesa gan, daudziem Rīgels liktos krietni vien par jaunu, lai būtu kapteinis. Vismaz jaunais cilvēks, kurš sēdēja pie bāra letes un cītīgi stūma māga ātri pagatavojamās brokastis nepavisam neizskatījās pēc tāda, kurš varētu būt kapteinis. Gara auguma, slaids un atlētisks ar tumšbrūniem, vijīgiem matiem, kuri gan bija garāki par parasto zēngalviņu, tomēr nebija tik gari, lai traucētu. Piedevām mati bija atglausti ar pilota brillēm un aiz tām slējās tieši gaisā. Jaunekļa vaibsti bija patīkami un noteikti, tajos varēja redzēt jautrības dzirkstelītes, kuras ik pa brīdim atmirdzēja arī viņa zilajās acīs. Puisis bija ģērbies vienkāršās brezenta biksēs, melnā kreklā un tikpat melnā ādas mētelī, kurš, šķiet, piedzīvoja vismaz otro paaudzi, jo izskatījās gaužām nobružāts. Kopumā viņam nevarēja dot vairāk par divdesmit pieciem, divdesmit sešiem gadiem, tomēr neraugoties uz šķietamo jaunību, viņa vaibstos tomēr varēja redzēt arī pieredzi.
Neraugoties uz to, ka viņš sparīgi ēda, varēja redzēt, ka viņš arī kādu gaida. Rūpīgi nopētījis katru ienācēju, viņš pastūma šķīvi malā un pagriezās pret durvīm. Tā, lai labāk varētu redzēt katru, kurš ienāk. Tieši piecos, krodziņā bija tikai Rīgels un bārmenis. Jaunais kapteinis vēl kaut ko iekoda, bet bārmenis pucēja kārtējo glāzi, kā to darīja allaž. Nu atlika tikai sagaidīt komandu.
SPKPC flotes hromēti spīdīgie gaiteņi veda kareivjus arvien dziļāk pazemē. Neviens no viņiem īsti nezināja, kurp viņi tiek vesti, tomēr katrs apzinājās, ka mērķis acīmredzot ir svarīgs. Viņu grupiņa bija neliela un katrs vairāk vai mazāk bija pieradis strādāt kā individualitāte.
Tomēr te nu viņi bija, neliela grupiņa, kuras mērķis vēl nebija noteikts, bet tajā pašā laikā viņi apzinājās, ka tas ir svarīgs.
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 07.04.2009 19:08
Tieši piecos krodziņa durvis atvērās un pa tām stingrā solī ienāca vidēja auguma sieviete. Diezgan pastīvi pagriezusies, lai noskatītu telpu, sieviete devās tieši pie vienīgā "Zaļokšņa" apmeklētāja. Jo tuvāk viņa nāca, jo pārsteidzošāka izskatījās viņas seja - sarkana, spīdīga kā maska. Pavisam tuvumā iespaids mainījās vēlreiz - seju vagoja daudzas rētas, kas apdegumu kropļojumus nemaz nepadarīja pievilcīgākus.
Kapteinis Rīgels? - Brina tagad stāvēja tieši pretī jaunajam vīrietim. Runājot kustējās tikai viņas mute, sejas izteiksme nemainījās.
Iesūtīja: Lianjuks ; laiks: 07.04.2009 19:25
"Zaļoksnī", Ajakam ienākot, nebija daudz cilvēku. Tikai bārmenis, sieviete un vīrietis.
Mirkli stāvējis durvīs, viņš nosprieda, ka Rīgels nevarētu būt bārmenis vai sieviete. Aizvēris aiz sevis durvis, Ajaks piegāja pie abiem mirklī, kad sieviete vaicāja, Kapteinis Rīgels?
- Labdien! - neko jēdzīgāku neizspiedis Ajaks pasūtīja kaut ko dzeramu un piebiedrojās.
Iesūtīja: storyteller ; laiks: 07.04.2009 19:46
Rīgels beidzot bija ieraudzījis pirmos nācējus un viņa sejā pavīdēja smaids. Lai nu kā, komanda bija jāsagaida labi. Pirmā ieradās ārste, Brina. Viņas izskats bija diezgan papostīts, tomēr Rīgelam tas neiedvesa ne mazākās šausmas vai nelabumu. Cilvēkiem visādi varēja gadīties.
-Jā, pats personīgi. Brina, vai ne?-viņš pasmaidīja un piedāvāja sievietei vietu, kur apsēsties.
-Vai vēlaties kaut ko iedzert?-jauneklis piedāvāja.
Pa starpu tika pamests sveicines arī Ajakam.
-Man prieks, ka ieradies arī kapteiņa palīgs,-Rīgels piezīmēja.
Bārmenis atnesa pasūtīto un nolika katram priekšā vēlēto.
Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 07.04.2009 19:49
Redžam bija apnikusi virtuve un visa tā darīšana tur, viņš ilgojās pēc kaut kā lielāka, piedzīvojumiem. Mātes brīdinošie nostāsti par pirātu riskanto dzīvi bija izbālējuši, bet nostāsti par veiksmīgajiem un drosmīgajiem pirātiem, modināja alkas doties kosmosa dzīlēs un atrast tur piepildījumu saviem sapņiem.
Un tad, kā uguns pakulās, nāca vēsts, ka jauns kapteinis meklē komandu. Šo ziņu viņš atrada krodziņā 'Zaļoksnis', kad tur bija iegriezies papļāpāt ar kolēģi,kurš tur strādāja. Nevienam par to neteicis, viņš pieteicās un ar bažām un ilgošanos gaidīja atbildi. Un sagaidīja, viņš bija pieņemts. Ar šo ziņu viņš devās pie mātes. Tā protams nepriecājās par to, bet arī saprata, ka noturēt dēlu ilgāk nav tās spēkos, tāpēc neliedza savu svētību un padomus, tā pat viņa atdeva vecā kuģa žurnāla ierakstus un savu pētījumu piezīmes.
Savācis savas mantas, Redžinalds Osprejs, dažas minūtes pāri norunātajam laikam, vēra vaļā krodziņa durvis un sāka lūkoties pēc kapteiņa. Drīz viņš to pamanīja, jo krodziņš bija patukšs. Vienīgie cilvēki, kas izskatījās pēc kapteiņa un jaunās komandas, bija sieviete un 2 jauni vīrieši pie bāra letes. Piegājis pie tiem, viņš jautāja, 'Stiebra' kapteinis? Redžinalds Osprejs, koks. Plati un atklāti pasmaidīja.
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 07.04.2009 20:06
Brina Sallana. Priecājos iepazīties. - Sieviete atbildēja un apsēdās. - Paldies, jā. - Un nosauca visai dārgas markas konjaku.
Iesūtīja: Apaču tuksneša rēgs ; laiks: 07.04.2009 20:08
Faia, kā allaž, lecīgā solī devās pretim pateicīgākajam nomaļā ciemata krogum, lai redzētu vaigā jauno kapteini Rīgelu un lai pienācīgi uzsāktu darbu, par kura padarīšanu dienu no dienas, un tās dienas nebūs maz, peļņa augs tikpat ražīgi kā pupa līdz debesīm.
Iegājusi ''Zaļoksnī'', meitene aizcirta krogus durvis un tikpat drosmā solī tuvojās četrotnei pie letes.
''Pudeli labāko alus!'' viņa uzsauca bārmenim un pievērsās sanākušajiem.
''Kapteini Rīgel!'' Faia sveicināja, jūtot, ka neviens cits kā jaunais cilvēks ar brillēm nevarētu būt viņš. ''Kolēģi!'' Laipns skatiens uzrunāja pārējos. ''Faia jūsu rīcībā.''
Faia pievilka krēslu tuvāk šefiem, biedriem, visiem vajadzīgajiem, bet rumpi pieslēja letei, plaukstās iestutējot zodu. Rīcība šobrīd bija diezgan novājināta, tāls ceļš bija veikts, un ceļa putekļi manīja par sevi.
Iesūtīja: Lianjuks ; laiks: 07.04.2009 20:13
Ajaks pasmaidīja un nosauca savu vārdu, nešaubīdamies, ka kapteinim tas ir zināms, bet būdams pārliecināts, ka pērējie nezin. Pievienojās kāds, kurš sevi stādīja priekšā kā Redžinaldu. Vārds koks lika iedomātiem par kaut ko garšīgu tāpēc Ajaks pasūtīja kaut ko garšīgu. Spēlēdamies ar savu ūdens glāzi viņš rūpīgi nopētīja klātesošos, arī pirms mirkļa pienākusī Faia tika nopētīta.
Iesūtīja: storyteller ; laiks: 07.04.2009 20:21
Rīgels ar platu smaidu nošļūca no krēsla, kad krodziņā parādījās Redžinalds.
-Ahā, mūsu koks arī klāt! Prieks, ka tā, jo koks tak ir viens no svarīgākajiem cilvēkiem uz kuģa, vismaz manā izpratnē. Un labs koks, tas ir vēl svarīgāk. Nu sēdieties, sēdieties,-Rīgels viesmīlīgi sacīja un pamāja bārmenim.
Brinai tika veltīts smaids.
-Laba izvēle. Kā ar ārstēšanu pēdējā laikā? Uz kuģa ir diezgan laba drogu audzētava,-Rīgles nočukstēja Brinai un mazliet pasmaidīja. Nelikās, ka sievietes ārējie defekti viņu kaut mazākajā mērā mulsinātu.
Kad krodziņā iespējās Faia, Rīgels mazliet aprāvās. Meitene bija skaistāka kā bija licies bildē un visādā citādā ziņā likās ļoti paspārliecināta. Kad viņa vērsās pie jaunekļa, kapteinis mazliet saminstinājās, tomēr diezgan ātri atguva savu nosvērtību.
-Jā, Rīgels, pats personīgi,-viņš nokremšļojās.
Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 07.04.2009 20:24
Pēdējās pāris dienas pavadījis kuģa saspiestībā, Džeroms bija priecīgs, kad nokļuva visai plašajā U-17, un it īpaši tās nomalē. Pavazājies pa sistēmu, Džeroms nolēma doties uz Zaļoksni, lai nenokavētu savākšanos.
Nedaudz pāri pieciem Zaļoksnī ieradās Džeroms. Noskatījies visus sanākušos, viņš devās bariņam klāt, - Labs vakars. Esmu Džeroms, mehāniķis. Jūs visi esat topošie kuģa 'Stiebra' locekļi? - viņš jautāja.
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 07.04.2009 20:28
Drogu audzētava? - Brina pārjautāja. - Labi. Vai medicīnas bloks arī uz kuģa ir? Jeb būs jāpārbūvē kajīte? - Sieviete lēnām malkoja konjaku un noskatīja iespējamos komandas biedrus ar visai vērtējošu aci. Tā medicīniski vērtējošu.
Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 07.04.2009 20:38
Minūtes 10 pēc pieciem Zaļoksnī ieradās Džims, mugurā viņam bija pabružātas armijas bikses no kuru lilajām kabatām rēgojās vairāki skrūvgrieži, vairāki vadi, kas škiet bija pievienit mikroshēmām, kaut kas kas izskatījās pēc saritinatas zvaigžņu kartes, un vēl dažadi sīkumu, ko nebija vērts uzskaitīt. Džimam mugurā bija parasts pabalējis brūns T-krekls, kam pavirsu bija uzmesta veca armijas jaka, mati bija atsieti ar lakatu.
Ienācis ēstuvītē Džims ātri vien atrada vajadzīgo bariņu, vai pareizāk sakot vienīgo bariņu, Labvakar! Te pieteikties uz kģi varēja vai ne? Džims bezrūpīgi jautāja, Es būtu Džiemss Havks, stūrmaņa kandidāts.
Iesūtīja: Apaču tuksneša rēgs ; laiks: 07.04.2009 20:44
Faia nosmaidīja pie sevis, ka kapteiņa sveicināšanas pasākums bija noritējis veiksmīgi, izvēloties starp diviem vīriešiem, bārmeni neskaitot. Bet tur jau nāca vēl viens, bija manīta tikai viena vienīgā sieviete starp šejieniešiem, bet Faia uz neko vairāk arī necerēja, tā bija liela un upuri nesoša veiksme tomēr.
Meitene atkorķēja alus pudeli ar vienu no parocīgākajiem un šim rituālam visbiežāk lietotajiem skrūvgriežiem, kas bija viens no pēdējiem to rindā mēteļa kabatā, un pielēja kausu pilnu līdz malām. Ar vienu malku tas tika iztukšots līdz pusei, rīkle bija izkaltusi. Meitene grozīja pirkstos kausu un ar vienu aci vēroja iekšā ejošos.
Iesūtīja: storyteller ; laiks: 07.04.2009 20:55
-Komanda un kapteinis,-Rīgels sacīja gan Džeromam, gan Džimam.-Laipni lūgti, izvēlieties, ko iekožamu vai iedzeramu. Sagaidīsim visus un tad sāksim runāšanu nedaudz nopietnāk,-kapteinis noteica. Ar vienu acs kaktiņu tika novērota Faias visai interesantā darbošanās gar skrūvgriežiem un alus pudelēm. Paraustījis plecus, Rīgels atkal pievērsās Brinai.
-Medicīnas bloks ir. Neraugoties uz to, ka Stiebrs ir diezgan neliels kuģis, tam tāds ir bijis jau no sākta gala. Iepriekšējais ārsts bija ļoti labs cilvēks, bet viņš, diemžēl, aizgāja kopā ar manu tēvu,-Rīgels noteica.
Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 07.04.2009 21:01
Nu, ja tā tad, Man lūdzu būs dienas ēdiens un liels aliņš. Džims noskaitīja savu pasūtījumu piemezdamies pie viena no krēsliem un aiz paraduma izkrakšķinot kakla skriemeļus. Skaņa gan varētu krist uz nerviem dažiem, bet viņš varēja arī atvainoties, ja nu kāds saviebās.
Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 07.04.2009 21:17
- Aha, skaidrs. - Džeroms teica un pievērsās bārmenim. - Džinu un arī dienas ēdienu, - viņš sekoja Džima piemēram.
Noskatīja pārējos sanākušos. Divas sievietes - ne pārāk daudz, ne pārāk maz priekš tik neliela kuģa. Pārējie vīrieši. Neviens neliekas pārāk lecīgs vai uzbāzīgs. Liekas, ka būs viegli sastrādāties.
Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne ; laiks: 07.04.2009 22:09
Durvis neuzkrītoši iečīkstējās un tajās smaidīga parādījās simpātiska, jauna sieviete. Ādas biksēs, mūžvecā ādas jakā, tumšie mati bija sasprausti augstā copē, ar dažām brīvībā palaistām šķipsnām. Atsperīgā, enerģiskā gaitā Leontīna pietuvojās cilvēku bariņam, īsajos, bezpirkstu cimdiņos tērptā plauksta pacēlās nevainīgam sveicienam.
Ahoi!
Leias salīdzinoši zemā, samtaini aizsmakusī balss aizklīda līdz cilvēku pūlītim.
Kāds no jums, draugi, būtu kapteinis Rīgels?
Viņa vaicājoši palūkojās uz vīriešiem, viegli tos nopētīdama.
Laikam nāktos sasveicināties, Leo!
Leia atkal pasvieda gaisā roku.
Pēc garās sarunas ar bažīgo māti un tēva stingro, mīlestības pilno skatienu, Leontīna jutās pagalam nomākta, ka vecāki atkal jāpakļauj iespējai nosirmot daudzus gadus ātrāk, bet bez darba viņa nespēja. Leo zināja, ka ja mirs tad tikai uz kuģa un noteikti ne "Mēness lodes" tuvumā. Bet savas izjūtas jaunā sieviete neizrādīja, pat nedaudz. Jauneklīgā, gandrīz vēl bērna seja, sev ietvēra ko tādu, kas mazliet biedēja, bet neatstūma, tāda kā apgarotība, spēks.
Iesūtīja: storyteller ; laiks: 08.04.2009 00:34
Bārmenis atnesa Džeromam un Džimam prasīto, bet pats pazuda kaut kur dziļākās telpās. Komanda palika viena pati, kad ieradās Leia.
Prasība pēc kapteiņa un Rīgels jau atkal nošļūca no krēlsa, lai jocīgi salutētu, pieliekot roku pie pilota brillēm.
-Esi sveicināta, Leontīna! Kaptenis Rīgels tavā rīcībā,-jauneklis plati smaidīja.-Iekārtojies ērtāk, mums vēl daži jāpagaida,-viņš piemetināja.
Iesūtīja: Kāds ; laiks: 08.04.2009 06:55
Vitālijs nāca ar novēlošanos, tomēr viņu tas īpaši neuztrauca, viņam zobos bija cigārs, mugurā darba drēbes, kurām no kabatām rēgojās dažādi instrumenti, un ap galvu apsiets tumši zils lakats. Ienācis Zaļoksnī viņš nopētīja vienīgo tur atrodamo bariņu un pievienojās tam sacīdams: "Sveiki ļautiņi, cik noprotu jūs būsiet kuģa darbinieki! Esmu Vitālijs, Vitālijs Dzelme, kuģa mehāniķis.", viņa skatiens pārslīdēja klātesošajiem, "Kurš no jums būtu kapteinis?"
Piegājis pie letes viņš uzreiz pamanīja mehāniķi, tos viņš allaž pēc izskata pazina, galvenokārt pēc rokām, "Sveiks, tu droši vien esi otrs mehāniķis, esmu Vitālijs.", viņš sniedza stipru rokasspiedenu un uzsauca uz durvju pusi, kur, šķiet, vajadzēja būt bāra iekštelpām: "Ei! Varētu palūgt litru labākā alus?"
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 08.04.2009 08:18
Brina bija noskaidrojusi, ko vēlējās noskaidrot, un turpināja lēnītiņām dzert savu konjaku. Viņa skatījās, kā ienāk arvien jauni cilvēki un klausījās, kā viņi runā, un brīnījās. Kapteinis Rīgels gan ir gados jauns, bet izskatās savu amatu pārzinošs, toties tie pārējie uzvedas kā no mēness nokrituši. Pirmo reizi kosmosā dosies? Kā jau radusi, savas domas viņa izteica skaļi, - Vai jūs visi esat līgumu parakstījuši, ka sevi jau amatos saucat?
Iesūtīja: Lianjuks ; laiks: 08.04.2009 08:26
Ajaks pašķielēja uz Brinu, viņa rādījās interesantāka nekā iepriekš.
- Domāju, ka neviens nav parakstījis. - viņš to neteica pārāk skaļi, jo rādījās, ka viņš runā ar saldā karoti, ko tobrīd turēja rokās.
Iesūtīja: Apaču tuksneša rēgs ; laiks: 08.04.2009 08:52
Bija sasniegts kausa dibengals pirms krogū ielidoja dūja vārda Leia. Faia ar spēku nometa kausu uz letes, un tā nolīgojās kā kanālā palaists papīra burinieks, liekot visiem ēdājiem un dzērājiem pie letes atvērt savu iztēles aku un pasmelt nedaudz zemestrīces vai jūrastrīces. Kaut starp šejieniešiem ar aplamībām par jūras kaiti neplātīties.
Lai nu kā, Faia nošāvās zemē no krēsla un ar vienu soli jau ieņēma savu vietu pretim daiļavai.
''Faia. Esi sveicināta trešā un drošvien arī pēdējā uz klāja!'' Faia sniedza roku, bet, nevarēdama sagaidīt, saķēra Leias un prasmīgi saspieda to.
''Āhā, mehāniķe!'' Meitene pašāva rādītājpirkstu pretī daiļavai ar platu smaidu, pagriezās uz papēža un uzleca atpakaļ, uz krēsla pie letes.
Iesūtīja: Zōzā zač zač ; laiks: 08.04.2009 12:36
Aiz durvīm, ŗā, bija dzirdama skaļa runāšana un ik pa laikam arī smaga krišana, vismaz tā skaņa bija līdzīga.
Kad bija pagājušas kādas 5 minūtes, tad tieši aiz krodziņa durvīm bija dzirdama smaga elsošana.
-Viss, es tevi vairs nestiepšu. LAi u apaudz ar nezālēm un... un... Eh... paliec te pat.-
Un pēc mirkļa atvērās krodziņa durvis. Tajās parādījās garš slaids jauneklis ģērbies nedaudz noskranadušās drēbēs.
-Tā,- Viņš nopētīja visus klātesošos, -Atzīstās, kurš ir vainīgs pie šī skribelējuma.-
Puiša sejas izteiksme bija nopietna un nosvērta, bet bija manāms, ka viņš cenšas apvaldīt smaidu, turot rokās mazu lapeli ar glītu rokrakstu uz tās.
Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 08.04.2009 16:24
- Sveiks, sveiks, esmu Džeroms vārdā. - puisis saveicinājās ar Vitāliju un pagaidīja līdz tas apsēžas. Ignorējis kārtējās dāmas ierašanos - tādai gan uz kosmosa kuģa nebūtu ko darīt - Džeroms dzēra savu džinu un grasījās ķerties pie ēdiena.
Izdzirdējis nedaudz papostītās kundzes komentāru, pievērsās Brinai un teica, - Viņi cer un cer. Taču daļai šāda profesija jau ir bijusi. Tādēļ jau viņi tik ātri pieņem, ka ir jau ir noalgoti darbam. - viņš iesmējās un pievēsās atpakaļ savam dienas ēdienam.
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 08.04.2009 19:38
Patiesi. - Brinas balss bija ironiska, bet vairāk viņa neko nepiebilda. Te ir kapteinis, un kapteinis arī lems. Nekāda izrunāšanās tur nelīdzēs.
Iesūtīja: Semijs ; laiks: 08.04.2009 21:25
-Es ceru, ka šoreiz būs, kas nopietns, negribās atkal sviestu laist.-
Samuels nodomāja, iedams kopā ar grupiņu. Uzdevums nebija skaidri zināms un sarunas tagad negāja pa prātam ar biedriem. Puisis zināja, kas bija dzelzs disciplīna un šobrīd viņa valdīja starp visiem, kas gāja. Klusēdams, viņš gāja ar cerību, ka drīz jau nonāks galā.
Iesūtīja: storyteller ; laiks: 08.04.2009 22:02
Rīgels mierīgi sūca savu alu un klausījās sarunās. Protams, līgums vēl nebija noslēgts ne ar vienu, tomēr viņi visi bija pieņemti. Turklāt, ja jau paši arī bija atnākuši, tad piekrīt strādāt uz "Stiebra".
Kas krogū parādījās Vilsons, kurš vaicāja pēc zīmītes rakstītāja, Rīgels, neatraujot kausu no lūpām, pamāja ar roku. Sak, tas esmu es.
-Līgumi visiem būs, par to varat nesatraukties,-padzēries Rīgles sacīja.-Tomēr pirms līgumu parakstīšanas, es vēlos zināt, vai jūs apzināties, kur "Stiebrs" vedīs.
Jauneklis nopētīja visus klātesošos. Viņš labprāt nebūtu pieņēmis sievietes. Pēc seniem nostāstiem sievietes uz kuģa nesa nelaimi. Labi, ka Rīgles nebija māņticīgs, tomēr tajā pašā laikā kaut kādi aizspriedumi viņa gruzdēja.
Flote
Gaitenis likās bezgalīgs. Tomēr visam reiz pienāk gals, šim te gals pienāca nelielā telpā, kur mitinājās viņu nodaļas kapteinis.
-Sēdieties,-strups teiciens un norāde uz sarindotajiem krēsliem.
Iesūtīja: Kāds ; laiks: 08.04.2009 22:28
Vitālijs atsēdās pie letes, nopētīja pārējos biedrus un teica: "Līgums ir vai nav, tāpat mehāniķis paliek mehāniķis... ...neies jau ar uzgriežņu atslēgām zupu vārīt." Uz kapteiņa jautājumu viņš atbildēja: "Lai kur arī kuģis vestu es būšu tā uzticams palīgs gan grūtos brīžos, gan ikdienā."
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 09.04.2009 10:21
Nu tad - kur "Stiebrs" vedīs? - Brina noprasīja tieši. - Un kādēļ tas jāstāsta pirms līguma parakstīšanas?
Iesūtīja: Apaču tuksneša rēgs ; laiks: 09.04.2009 10:43
Apzināties? Cik ļoti un nopietni savā apziņā vajadzētu ielaist domu par kuģa maršrutu? Faia domāja, ka tas nav no svara, galvenais ir likt strādājošajiem strādāt, un tas, kurā vietā viņi to darīs, pēc Faias domām, neietekmēs ne darba kvalitāti, ne atalgojumu. Viņa izsūca kausu tukšu un ļāva noslīdēt vienai savai kājai pāri krēsla pamatnes spraislim, kāja nokarājās un rimti šūpojās te uz vienu, te otru pusi, bet Faias domīgais skatiens slīdēja no kapteiņa līdz ainavai aiz krogus loga un atpakaļ.
Iesūtīja: Semijs ; laiks: 09.04.2009 10:44
Sekodams pavēlei un neko neteikdams, Samuels iekārtojās kādā no krēsliem un gaidīja, ko kapteinis viņam paziņos.
Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 09.04.2009 11:34
Dienas ēdiens bija visai garšīgs un džins arī labs. Tādēļ Džeroms dotajā brīdī ne par ko nesatraucās - satraukties varēs vēlāk, kosmosā.
- Visticamāk, lai pārbaudītu vai mēs nenoraistīsimies TUR braukt. - Džeroms nokomentēja piebeigdams savu džina glāzi.
Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 09.04.2009 11:47
Redžs bija paēdis, un arī naudas viņam nebija pārāk daudz, tāpēc neko ēdamu un dzeramu viņš nepasūtija. Pagājis mazliet maliņā, viņš klausījās ko biedri runā. Pašam tur iesaistīties viņam nebija vēlmes un pagaidām no sarunām nekas nevedināja kaut ko teikt.
Gan jau kapteinis visu pateiks un tad jau redzēs. Tik tālu ticis, Redžinalds atkāpties netaisījās un arī kapteinis neizskatījās pēc nenormālā, kurš meklē savu galu.
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 09.04.2009 11:54
Pirms laika pateikts maršruts palielina izsekošanas iespējas. - Brina nepalika atbildi parādā pašpārliecinātajam komentētājam (Džeromam). - Bet, ja kapteinis vēlas to teikt tagad, tad man nekas nav iebilstams.
Iesūtīja: storyteller ; laiks: 09.04.2009 12:07
Rīgels atlaidās krēslā ērtāk un uzlūkoja savu topošo komandu.
-Redziet, es nevienu nevēlos piespiest. Nevēlos lai kāds, ja tāds atrastos, rīkotu neapmierinātības pilnas scēnas par to, ka sākumā nav informēts par galamērķki vai ko tādu. Neviens nezin, vai mēs atgriezīsimies. Turklāt mēs neesam ne pirmā, ne pēdējā kosmosa paaudze, tāpēc diez vai kāds pēc mums skums, ja mēs uz neatgriešanos aizlidosim Melnajā caurumā, jo tieši tas ir mūsu galamērķis. Tiem, kuri vēl to nezin,-Rīgels sacīja. Nu viņš tiešām neizskatījās pēc jaunekļa, bet gan pēc kapteiņa. Vārda vistiešākajā nozīmē.
-Tātad, vēl aizvien piedalaties?
Flote
-Tiksiet sadalīti pa divi un dosieties izlūkgājienā. Klīst baumas, ka kaut kādi idiņi taisās doties uz Melno caurumu. Viņus ir jānotver un jānopratina,-kapteinis sacīja.
Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 09.04.2009 12:10
- Melnais caurums? Tu to nopietni? - Džeroms pajautāja Rīgelam. - Kas tajā melnejā caurumā ir tik interesants, lai mēs tur dotos? -
Paliecies nedaudz tuvāk Vitālijam klusi nokomentēja, - Melnie carumu, tiešām. Tikpat labi varētu braukt uz reiz bijušo Šveici. -
Iesūtīja: Semijs ; laiks: 09.04.2009 12:21
-Baumas ser? Tas būtu tāpat kā pārbaudīt visu pilsētu, kad izklāstīja baumas, kad ir parādījušies citplanētieši. Lai vai kā, kur tie ''idiņi'' varētu atrasties?-
Samuels ierunājās, pilnīgi aizmirsdams to, ka vajadzēja sagaidīt atļauju jautājumu uzdošanai.
Iesūtīja: Kāds ; laiks: 09.04.2009 12:23
Vitālijs klusām teica Džerijam: "Kas to lai zin varbūt šamējais tiešām domā doties uz Šveici. Vismaz varēs apskatīt vēsturiskas vietas" Viņš nosmējās un aizdedzināja cigāru, kurš bija paspējis nodzist, un piedavāja Džeromam cigāru: "Hei, nevēlies uzpīpēt? Laba marka, ilgi meklēju līdz atradu lētus un labus cigārus..."
Vitālijs uzprasīja kapteinim: "Vai mums tur nedraud smagi miesas bojājumi vai pat nāve? Cik esmu dzirdējis melnajos caurumos nav iespējams izdzīvot..."
Iesūtīja: Lianjuks ; laiks: 09.04.2009 12:25
Ajaks brīžiem gribēja runāt, bet būdams aizņemts ar saldo, atturējās. Sākumā viņu neuztrauca galamērķis. Mirklī, kad viņš to uzzināja - tas viņu arī pārsteidza, bet neuztrauca.
- Man Melnais caurmus asociājas ar mazu vietiņu, kurā ir iebāzts ellīgi daudz. - Tad Ajaks sāka domāt par visādiem vēsturiskiem pieņēmumiem, bet neizplūda savu domu paziņošanā. Prātā nāca glezna ar kūstošiem pulksteņiem. Pagriezies pret Vitāliju viņš piebilda.
- Gan jau arī vēsturiskas vitas apskatīsi.
Domās viņš piebilda. - Ja mani pieņēmumi ir pareizi.
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 09.04.2009 12:51
Un kāds mums būs labums no tā, ka tur līdīsim? - Brinas jautājumi ar diplomātiskām niansēm neizcēlās. - Pārlieks adrenalīna daudzums asinīs neveicina skaidru domāšanu, un - katrā gadījumā - nepiepilda maku, tāpēc mērķis "neatgriešanās" vismaz man nešķiet vilinošs.
Iesūtīja: storyteller ; laiks: 09.04.2009 12:57
-Labums? Šobrīd nekāds, jo mēs nezinām, ko tur atradīsim. Un tieši tāpēc mēs vai vismaz es, tur līdīsim,-Rīgels atteica.-Kādam ir jādod zināšanas par to, kas tur atrodas, melnie caurumi apgrūtina ceļošanu kā tādu, jo tiem ir jābrauc apkārt ar lieliem līkumiem. Kāpēc? Kāpēc tā ir jādara? Tieši tādēļ mums tas ir jāuzzina un jādod šīs zināšanas tālāk. Viss lielās devās ir kaitīgs gan adrenalīns, gan prieks,-kapteinis vienkārši noteica.
Flote
Kapteinis šodien nebija ērcīgā omā, vismaz Samuelam viņš atbildēja.
-Zināms vienīgi tas, ka tā ir kāda no U planētām. Kura tieši, mēs nezinām. Tomēr tas ir vairāk kā nekas.
Iesūtīja: Semijs ; laiks: 09.04.2009 13:43
-Tādā gadījumā mums jākustās jau tagad. Tikpat labi viņi jau ir izlidojuši, kamēr runājam.-
Samuels ierosināja.
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 09.04.2009 14:15
Brina pacēla acis un palūkojās uz kapteini Rīgelu. - Par distresu un eistresu parunāsim vēlāk. Jebkurai ekspedīcijai ir mērķis. Labi, pieņemu, ka šīs ekspedīcijas mērķis ir jaunas zināšanas.
Piepeši sieviete nodeklamēja, - "Lēksim bedrē, lēksim bedrē, redzēs, kas mūs ārā vilks." Es neatbalstu šo principu. Mums pašiem būs jātiek līdz galam un arī atpakaļ. Un vēl - kaptein, visām ekspedīcijām ir arī materiālais aspekts. Tām ir jāatmaksājas. Kaut vai tādēļ, lai būtu iespēja doties nākošajā ekspedīcijā.
Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 09.04.2009 16:21
Tā pa galvu pa kaklu mesties iekšā tīrā pašnāvībā? Tur ir jābūt kaut kam vel, kapteinis neizskatās tik dulls un pašnāvniecisks.
Redžs beidzot nosprieda, ka pienācis laiks uzdot savu jautājumu, Ir kāda nojausma cik aptuveni lielas ir izredzes izdzīvot? Un ko mēs TUR īsti meklējam, ja ne savu kaklu nolauzt?
Saņemtās atbildes izšķirs, vai viņš ir gatavs riskēt, vai tomēr nē. Viņš vairs nebija nekāds puika un arī audzināts viņš tika tā, ka pašam bija jāpieņem lēmumi un par sekām jāatbild pašam.
Iesūtīja: Zōzā zač zač ; laiks: 09.04.2009 17:34
Vilsons klausījās visos un visās sarunās. Viņš par visu teikto pamāja ar galvu vai sejas mīmiku. Te viņš uzlika sev domīgu sejas izteiksmi, te vienubrīdi viņš intensīvi māja ar galvu, ka piekrīt un smaids bija pa visu seju. Viņš izskatījās amizanti. Un, kā par laimi vai nelaimi, viņš bija nostāvējis visu šo laiku pie šīs misijas organizātora, jeb kapteiņa. Puisim joprojām rokā bija zīmīte. Un bija redzams, ka puisi neuztrauc šī doma par došanos uz melno caurumu, bet viena lieta gan. Tāpēc viņš pievērsās kapteinim - Rīgelim.
-Atvaino, ka iejaucos, bet man ir viens tāds liels jautājums.- Puiša sejas izteiksme kļuva domīga. -Ja mēs dodamies tajā piķa melnajā caurumā, vai mums nevajadzētu nodrošināties ar pamatīgu enerģijas kvantitāti. Nu, tas, ja nu kas. Un ko par to teiks mani mazie, mīļie, jaukie, zaļie augi?!?-
Runājot par augiem viņš gandrīz vai atplauka. Viņš kļuva gandrīz vai pārlaimīgs.
Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 09.04.2009 19:36
Kaptein, visu cieņu, bet,tiešām, ko tieši jūs vēlaties atrast melnajā caurumā? Džims visai izbrīnīti jautāja, Es nezinu vēl īsti nezinu kuģa parametrus, bet vienu es zinu noteikti, sasniedzot bezgalības punktu pat visjaudīgākie flotes kreiseri nespēj izrauties no gravitācijas lauka, ko ap sevi ģenerē šie objekti, tā ir droša nāve. Džims nopūtās iedzerdams vēl vienu malku no sava alus kausa.
Vai ja nevēlaties atbildēt, ko tieši vēlaties atrast, pasakiet vismaz kvadrantu uz kuru dosimies, lai man ir nojausma, kas mūs sagaida.
Iesūtīja: Apaču tuksneša rēgs ; laiks: 09.04.2009 19:41
Ziņa par Melno caurumu ieintriģēja nevis biedēja, un tā kā visi bija labi saņēmušies jautāt, arī Faia nostiepa muguru taisnu un atvēra muti: ''Kapteini? Kāpēc to dara `Stiebrs`?'' Faiai nebija šaubu par šeit sanākušo bezizņēmuma pašsaglabāšanās instinktu. Un pavisam nesen vīdēja jautājums par dalības ņemšanu saminstināšanās un iedrošināšanās: ''Un... Kapteini? Es piedalos.''
Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne ; laiks: 09.04.2009 20:04
Leias smaids kļuva platāks.
Vismaz man ir skaidrs kā izskatās topošais darba devējs.
Viņa iespurdzās un jau grasījās sēsties, kad kāda simpātiska tumšmate sāka purināt Leontīnas roku. Sievietes sejā parādījās histērisks smaidiņš, viņa pamāja ar galvu.
Prieks!
Un atkabinājusies no tvēriena, Leo novilka ādas jaku, atklājot smalki izzīmētiem tetovējumiem klātās rokas un kaklu, jo pārējos zīmējumus apsedza krekliņš. Viņa nekad nebija spējusi normāli kontaktēties ar sievietēm, jo uz iepriekšējā, flotes, kuģa Leia sastapās tikai ar stingri apmācītiem vīriešiem.
Beidzot piesēdusi uz tuvējā krēsla sieviete gaidīja pārējos, bet tad Rīgels iesāka savu sakāmo. Leontīna piemiedza acis.
Jūs esat mācīti profesionāļi, vai mazi bērni? Risks ir visa mūsu dzīve, pieļauju, ka katram nāve ir paskrējusi garām. Reizi dzīvē, lai gan iespējams pēdējo, katram tak kaut reizi ir bijusi vēlme redzēt kas ir tajās melnajās bedrēs. Tik pat labi tas var būt ceļš uz citu galaktiku un tas tikai dos iespējas. Atslābstiet cilvēki! Es šai ekspedīcijai-avantūrai piekrītu, esmu iekšā.
Leo noskurinājās un pilnīgi piekrītot šai līdz bezjēdzībai jēdzīgajā lietā iedzēra malku no pasūtītā alus kausa. Leontīna joprojām nebija pat nedaudz iedomājusies kādam teikt savu topošo amatu, turklāt pāris vīriešu dzimuma indivīdu šķībie skatieni lika saraukt šaurās uzacis un klusi iespurgties.
Iesūtīja: storyteller ; laiks: 09.04.2009 20:13
-Izredzes izdzīvot ir lielākas nekā sākumā verētu likties un mēs nedodamies turp lauzt kaklus, mēs turp dodamies izpētes braucienā,-Rīgels sacīja. Viņš nedaudz paspēlējās ar pilota brillēm un priekšējās matu šķipsnas izspruka no briļļu apakšas, krītot pār jaunekļa pieri.
-Enerģija augiem mums būs, pašiem arī būs. "Stiebram" ir šādi tādi pielāgojumi, turklāt tas nebūs bijis Melnā cauruma tuvumā pirmoreiz,-Rīgels it kā starp citu izmeta.
-Domājams, ka tas, ko es pats vēlos atrast, lai paliek uz maniem pleciem. Vienīgais, ko es jums varu sacīt ir tas, ka ja mēs atgriezīsimies, un mēs atgriezīsimies, tad brauciens būs ne tikai atmaksājies, bet arī nedaudz vairāk.
Rīgels apklusa. Ierunājās Faia un jaunā kapteiņa tumšzilās acis pievērsās viņai.
-Stiebrs to dara, tāpēc, ka es esmu tā kapteinis un tāpēc, ka tam ir mērķis, Faia. Un man prieks, ka piedalies. Esi laipni lūgta uz klāja,-Rīgels atļāvās pasmaidīt.
Flote
Kapteinis tikai pavirši pamāja ar roku un izgāja pa durvīm sev aiz muguras.
-Viņš vairs atpakaļ nenāks,-kāda balss Samuelam blakus sacīja.-Un, starp citu, tu esi pārī ar mani,-jauna sieviete noteica un devās uz izeju.
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 09.04.2009 20:18
Risks? - Brina pārjautāja. - Tu, stiebriņ, vispār zini, kas ir risks? Un savu pamācošo toni mums labāk aiztaupi. Redzi, mēs tiešām esam profesionāļi, nevis mazi bērni. - Tas bija domāts tetovētajai jaunajai sievietei.
Tad Brina noklausījās kapteiņa sakāmo. - Tas jau skan labāk. Neskaidri, bet labāk. Tad kur ir līgums, ko parakstīt?
Iesūtīja: Semijs ; laiks: 09.04.2009 20:23
-Tad jau laikam šķērsosim ''Piena Ceļu''.-
Samuels smīnēdams novilka un sekoja līdzi savai pāriniecei. Sievieti puisis nezināja, tādēļ vajadzēja iepazīties.
-Laikam jāstāda sevi priekšā. Esmu Samuels, vari saukt par Semu ar.-
Iesūtīja: Apaču tuksneša rēgs ; laiks: 09.04.2009 20:42
Faia viegli pielieca galvu, izklaidīgi cilvēki to laikam sauktu par paklanīšanos ar pusi ķermeņa, pateicībā par laipnību no kapteiņa puses un arī šķībi pasmaidīja laikā, kad kapteinis to darīja. Labvēlība no šefa nekad nenāk par ļaunu, it sevišķi brīdi pirms līguma parakstīšanas.
Kad topošais kuģa personāls asās sarunās šķēlās, Faia sabozās un paslēpa seju aiz augstās ādas mēteļa apkakles gluži kā svešo negribošs, noskretis šunelis. Un kā simbolistiska zīme tā arī nebija no labajām. Viņa sagrozījās vien tad, kad tā lieta atkal virzījās atpakaļ, pie līguma.
Iesūtīja: Lianjuks ; laiks: 09.04.2009 20:51
Ajaks apmierināts piebeidza saldo. Pētīdams glāzi un klausīdamies pārējo sarunās, viņš mēģināja saprast šo un to. Tai skaitā arī to kā izvērsīsies situācija uz kuģa, ja daži paspēs jau salekties tagad. Aizdomīgs skatiens tika veltīts Leo un Brinai, bet tikai uz īsu mirkli. Ajaks bija gandrīz aizmirsis par līgumu, bet tas jau laikam bija gana svarīgi, lai ieklausītos rūpīgāk.
Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 09.04.2009 20:58
Nu, ja jūs tā sakat kaptein... Džims visai neapmierināti nomurmināja, Es gan esmu vēl joprojām uz to skatos skeptiski, bet ja kuģis tiešām ir tik labs kā jūs lielāt, tad labi, došos, tīri intereses pēc. Džims nobeidza ar vieglu smaidu, lai gan no balss nebija pazudusi visa skepse.
Iesūtīja: storyteller ; laiks: 09.04.2009 21:04
Rīgels atplauka. Viņš nostūma pilota brilles pavisam nost un nu puiša mati nekārtīgi slējās stāvus gaisā, tomēr neizkatījās, ka kapteinim tas traucētu. Katram priekšā tika nolikta līguma lapa, kurā bija rakstīts, ka persona tiek pieņemta uz vienu braucienu ar iespēju līgumu pagarināt. Līgumā tika norādīts, ka brauciens ir pielīdzināms ekspedīcijai, atalgojums ir atbilstošs katra veiktajiem darbiem un tā lielums ir atkarīgs no ienākumu lieluma brauciena laikā. Uz katra līguma Rīgela glītajā rokrakstā bija redzams viņa paraksts.
-Esiet laipni lūgti uz "Stiebra"-viņš sacīja tiem, kuri parakstījās.
Samuels
Sieviete pasmaidīja.
-Vari saukt mani par Lūsiju,-sieviete atbildēja un vedināja Samuelu uz angāriem, kur stāvēja flotes lidaparāti.
-Mums ir sākuma U, ja tā varētu teikt,-viņa pasmīnēja.
Iesūtīja: Semijs ; laiks: 09.04.2009 21:06
-Smuks vārds Lūsij un prieks iepazīties.-
Samuels teica. Misijā vai nav misijā, laiskoties ar daiļo dzimumu vienmēr varēja, jebkurā laikā, jebkurā brīdī. Iegājis angārā, puisis pasmīnējis līdzi, teica.
-Nu gan jau pa ceļam sanāks..-
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 09.04.2009 21:32
Brina parakstīja līgumu. - Kad un kur jāierodas? Kaptein, jums nebūs iebildumu, ja es ņemšu līdzi šādu tādu nestandarta medicīnisko aprīkojumu?
Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 09.04.2009 21:35
Tas jau izklausījās cerīgāk un attaisnoja pirmo pieņēmumu, ka kapteinis zin ko runā. Tas, ka viņš neteica visu, arī saprotams, jo ko viņš zin par tiem, kas šeit ir savākušies?
Redžs nolēma piekrist, jo pilots piekrita un arī nopietnā savainotā sieviete bija par, pārējie šķita tādi nenopietni, šķiet zināšanu un pieredzes trūkuma dēļ.
Labi, esmu ar mieru riskēt, viņš teica un paņēmis līgumu ar savu vārdu, parakstīja to un atdeva kapteinim.
Iesūtīja: Apaču tuksneša rēgs ; laiks: 09.04.2009 21:35
Ieraudzījusi, ka tiek dalīti līgumi, Faia, brīdī, kad viņai priekšā, uz letes, tika pastumta lapa, jau vēlreiz bāza galvu mētelī. Tā sānu nostiepusi, lai skats atklājas brīvs un pārredzams, viņa izvilka iekškabatā iesprausto pildspalvu. Pārskatījusi līgumu pa diagonāli (visi svarīgie akti tāpat tika izteikti mutiski), viņa norādītajā vietā rūpīgi ievilka savus iniciāļus un kādu brīdi lūkojās dokumentā.
Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne ; laiks: 09.04.2009 21:38
Leontīna izdvesa dziļu tomēr nepatiesu nopūtu.
Neatkarīgi no mana vecuma es zinu vairāk nekā man vajadzētu, tā kā iztiksim bez liekiem strīdiem, jau pirms kāpšanas uz klāja. Ja jums ir vēlme saudzēt savas tuklās pakaļas tad tā dariet un palieciet uz izklaižu kuģiem, bet es došos turp kur uzskatu par pareizu doties.
Un starp citu esmu Leontīna, nevis stiebriņš.
Sieviete pacēla uzacis vairākus milimetrus augšup.
Ja jūs esat tik pārliecināta, cienītā, ka esat pietiekoši kvalificēta savam darbam tad uz priekšu, jums ir iespēja to pierādīt uz Stiebra.
Leia uzvilka asu parakstu uz pasniegtā līguma, nauda viņai nebija svarīga, kā "Mēness lodes" īpašnieka un kapteiņa meita viņa bija pietiekoši nodrošināta.
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 09.04.2009 21:48
Leontīna, - Brinas balss bija nepārprotami zobgalīga, - kā kuģa ārsts es jums parakstu nomierinošas injekcijas. Un neiedomājieties, ka varēsiet šim rīkojumam nepakļauties.
Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 09.04.2009 22:03
Džims paņēma līgumu ar savu vārdu un ātri parakstīja to, atdevis to kapteinim viņš pievērsās strīdiņam, kas norisinājās tepat blakus. Zini, Stiebriņ, viņš vērsās pie meitenes, Es tiešām nelektos ar dakteri, un par visu pārējo, uzskati, ka tas ir pašsaglabāšanās instinkts, vai veselais saprāts. Viņš nobeidza mazliet skarbākā un nopietnākā tonī, bet tad viņa ierastais humors atgriezās, A, un dok, ja jums vajag palīdzību ar Stiebriņa savaldīšanu, droši jautājiet. viņš piebilda.
Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne ; laiks: 10.04.2009 00:59
Atļaušos piemetināt, ka par sevi es spēju parūpēties pati, ziniet arī man ir mediķa izglītība un tikai augstākā labuma vārdā es neatradīšos šai postenī. Gribētu redzēt kā jūs pakļausiet mani savām tieksmēm uz adatām.
Ar katru brīdi Leontīnas zemā, samtainā balss palika stingrāka un teju vai raupjāka, turklāt to caurvija arī izsmiekla dzirksts. Zaļās acis iedzirkstījās neviltotās dusmās, bet sejas panti aizvien bija tie paši vecie, smalki tomēr ar bīstamu pieskārienu, pilnīgi mierīgi.
Skaisti, desmit minūtēs esmu ieguvusi iesauku un ienaidnieku. Burvīgi.
Savās domās Leia nošņācās, pārlieku izrādot savas negatīvās emocijas.
Tā jau būs mana problēma, ja man nāksies doties pie šīs sievietes, gan jau es pati kaut kā tikšu galā.
Nepārprotamā skepse balsī, lika Leo sabīties pašai no sevis, viņa bezmērķīgi palūkojās sienā, kā meklēdama iespēju pazust no zemes virsmas.
Iesūtīja: Kāds ; laiks: 10.04.2009 09:36
Vitālijs paņēma līgumu un, to rūpīgi izlasījis, parakstīja un atdeva Rīgelam sakot: "Lūdzu kaptein'. Man būs prieks strādāt ar jums." Viņš laipni pasmaidīja un pievērsa savu skatienu aiz bāra letes stāvošajām pudelēm.
Iesūtīja: storyteller ; laiks: 10.04.2009 11:40
Rīgels savāca līgumu kopijas no visiem, kuri tās deva, piecēlās un izslējās pāri Leontīnai kā mūra siena. Vismaz viņa vaibsti bija noslēgušies un drūmi.
-Klau, Leontīna, te nav nekāds teātris. Par ārstu uz mana kuģa tu nekļuvi tāpēc, ka tev nav atbilstošās pieredzes, ap tavu vecumu ārsti tikai beidz mācības. Turklāt, šis nebūs kuģis priekš izlutinātu princesīšu pļāpāšanas un ecēšanās. Ja tev kas nepatīk, tur ir durvis,-kapteinis runāja mierīgā, nosvērtā balsī, tajā nevarēja jaust dusmas, bet gan skarbumu un nopietnību. Rīgels lūkojās uz Leontīnu, visām viņas ārišķībām un vēlreiz pie sevis lādējās, ka uz kuģa ir atļāvies pieņemt sievišķus. Turklāt, viņi pat vēl nebija uz kuģa.
-Braucējus gaidu rīt astoņos piestātnē. Ja kādam nav kur pārnakšņot, var doties turp jau šovakar,-viņš nobeigumā sacīja.
Samuels
-Pēc norīkojuma mums jādodas ceļā rīt no rīta. Līdz tam ir laiks, lai izgulētos un savāktos. Pusastoņos šeit, Samuel,-sieviete pasmīnēja un projām bija.
Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 10.04.2009 11:58
KAptein, ja drīkst, es vēlētos doties uz kuģi jau šovakar, es vēlos apskatīt navigācijas aparatūru un kontrolierīces. Īsi sakot, piešautie pie kuģa ja saprotat, ko es domāju. Džims sacīja ar vieglu smiekliņu balsī.
Apskatei bija arī cits iemesls, Džimam bija paradums izstaigāt kuģi pirms misijas, apskatīt, kas kur atrodas, iepazīt kuģi gan kā lietu, gan kā personību. Skan jau dīvaini, bet stūrmanis uz vecā kuģa viņam bija iedzinis šo māņticību.
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 10.04.2009 12:02
Sadarbības testa novērtējums - "neapmierinošs". Bet papildus cilvēks, kas ir mācījies medicīnu, uz kuģa var izrādīties neaizvietojams. - Brinas balss bija pilnīgi neitrāla. - Kaptein, es ieradīšos uz kuģa jau šovakar. Nešaubos, ka medicīnas bloks uz Stiebra ir pilnā kārtībā, bet vēlos tajā iemontēt papildus nestandarta aparatūru. Vai varu iet? - Viņai ar disciplīnu problēmu nebija.
Skola, kurā injekcijas joprojām māca veikt ar adatām, nevar skaitīties progresīva. Neesmu to darījusi jau gadus 15, izņemot avārijas situācijas. - Projām ejot Brina teica Leontīnai. - Starp citu, sen nebiju redzējusi tik labi veiktus tetovējumus.
Ja nevienam nekas būtisks vairāk nav sakāms, Brina devās prom, lai pēc pāris stundām ierastos uz Stiebra.
Iesūtīja: storyteller ; laiks: 10.04.2009 13:05
-Protams, jūs varēsiet doties turp jau šovakar, iepazīties un iekārtoties,-Rīgels centās pasmaidīt.-Es tur būšu visu vakaru, tāpēc - droši!
Rīgels atkal apsēdās, tomēr vēl aizvien šķita, ka viņš nav aizmirsis Leontīnas niķus un stiķus, kuri darīja viņu noraizējušos.
Iesūtīja: Semijs ; laiks: 10.04.2009 13:51
-Es būšu septiņos Lūsij! Izgulies labi.-
Samuels atvadījies no meitenes. Nopētija lidmašīnas angārā un viegli nopūties, devās uz istabiņām, lai izgulētos.
-Tāks.. jauzliek modinātāju uz 6:40..-
Puisis pie sevis noprātoja un nonācis līdz istabiņām, likās uz migu.
Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 10.04.2009 14:07
Kā ar pārtiku, kaptein? Es arī labprāt dotos jau tagad, jo visa mantība man ir līdzi. Gribētos iepazīties ar kambīzi un noliktavu, lai zinātu kas kur ir un var būt rastos kādas idejas, ko vajadzētu papildināt. Pasmaidījis, teica Redžinalds.
Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne ; laiks: 10.04.2009 15:01
Ēna aizsedza Leias seju, viņa nolādēja sevi par nekompetento uzvedību, tomēr saglabāja pilnīgi mierīgu, mazliet zobgalīgu sejas izteiksmi.
Teātris ir beidzies, laipni lūdzu.
Leontīna teju vai nošķaudījās, princesīte, PRINCESĪTE, šķita ka kaklā kaut kur mētājās žultains krupis, nekad, nekad neko tādu viņa nebija vēlējusies dzirdēt no kāda cita izņemot tēva, turklāt šoreiz sliktā nozīmē. Sieviete strauji piecēlās kājās.
Par adatām tas bija pavisam vienkārš izteiciens, patiesībā, šķiet, ka šļirces atcerās tikai retais, vēsture.
Viņa klusītēm noteica paķerdama ādas jaku un vienu, pavisam vienkāršu mugursomu, kurā bija tikai vajadzīgākie drēbju gabali un pārējās vajadzīgās lietiņas.
Brinas teiktais Leontīnu uz brīdi šokēja, viņa sastinga un nesapratnē palūkojās uz sievieti, bet tad uztvērusi teikto noņurdēja.
Jā, paldies.
Sekoja nopūta, Leo apzinājās, ka vajadzēja iet atpakaļ uz floti, tas nekas, ka viņa bija atvaļināta, tās nelaimīgās brūces dēļ, tomēr nu atkal atguvusi veselības stāvokli normu robežās, viņa līdz sirds dziļumiem vēlējās uzvilkt uniformu, piesēsties pie kuģa navigācijas sistēmas un izlaist kādu līkumu kosmosā, vai padresēt jaunos kareivjus, kas pirmajā misijā saskaroties ar pirātiem šķita sabozušies un nobijušies. Sieviete izdzēra pēdējo malku alus nometa pāris monētas uz letes un atkal uzbūrusi jauko smaidu, devās uz durvju pusi.
Kaptein.
Viņa īsu mirkli pavērās Rīgelā nezinādama kā rīkoties.
Piedodiet, es vakarā būšu uz klāja, man derētu apskatīties attiecīgās darba telpas. Es nevēlējos sagādāt neērtības.
Iesūtīja: Zōzā zač zač ; laiks: 10.04.2009 15:39
Puisis paņēma savās rokās papīra lapeli, kuru šī "stiebra" kapteinis, to tā nosauca.
-Erm...- Puisis apjucis izdvesa grozot lapiņu visādos virzienos. -Tik daudz ķeburu.. Šausmas. Labi ievilkšu kaut ko blakus šim ķeburam, kas ir līdzīgs tam, kas atrodas uz lapiņas.-
Puisis nodomāja un izvilcis kaut ko līdzīgu rakstām rīkam viņš ievilka viņaprāt glītu ķeburu, kas varētu būt viņa paraksts. to izdaŗijis viņš pacēla lapiņu sev priekšā un ar apmierinātu smaidu uz sejas viņš pasniedza lapiņu Rīgelam.
Un, tagad, man būtu vajadzīga palīdzība ar manām mantām, lai tās vartētu davest līdz kuģim.- Viņš to teica kādai sievietei, kas uzrunāja tikko kapteini. Jeb aŗi viņš to teica kapteinim. To bija grūti saprast, jo puisis vērās vēl joprojām savā veikumā uz lapeles.
Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne ; laiks: 10.04.2009 16:13
Jautājošu sejas izteiksmi Leo pagriezās pret puisi,kas ar stāvu sajūsmu lūkojās līgumā. Palīdzību, hmm... Leontīna brīdi padomāja par vīriešu kārtas indivīda teikto, nebija iespējams saprast, viņš vēršās pie kapteiņa vai Leias.
Atvainojiet, ko lūdzu?
Leo pārjautāja, veroties dārzniekā, tā vismaz viņa bija nopratusi, pēc puiša jautājuma par enerģiju, viņa mīļajiem augiem.
Dendrofīlis.
Sieviete iekšēji pasmaidot, nodomāja.
Cik daudz mantu jums ir? Es varbūt nedaudz varu palīdzēt.
Nedomājot, par iespējamību sabojāt savu veselību ar smagumu staipīšanu, Leo piedāvāja savu palīdzību.
Iesūtīja: Apaču tuksneša rēgs ; laiks: 10.04.2009 19:14
Kad vajadzīgā informācija, proti, kapteiņa teiktais tika uzklausīts un vairums jau devās prom, Faia vērsās pie bārmeņa ar lūgumu:
''Sasmalcināts ledus, sajaukts ar piparmētru sīrupu un piesitošu dziru cukursalds, spilgti zaļš ķīmijas eksperimenta rezultāts,'' nervozs skatiens pēc koka. ''No ledus stinga rīkle un pierē iemetas asa sāpe, it kā būtu iekaisuši aizdegunes dziedzeri. Zaļi piparmētru sviedri,'' Faia čukstēja, pārliekusies pār leti. ''Nebūtu ētiski to lūgt mūsu kokam,'' ar acīm viņa norādīja uz Redžinaldu.
Visu pateikusi, Faia kumpu muguru un sarauktu pieri aizslidināja darba līgumu pa leti, pretim kapteinim.
Iesūtīja: Lianjuks ; laiks: 11.04.2009 12:18
Ajaks parakstīja līgumu, mēģinādams ignorēt sievietes, kas likās meklējam kašķi. Ajaks neticēja, ka sievietes uz kuģa nes nelaimi, bet uzmācās sajūta, ka šis viedoklis drīz tiks apgāzts. Ajaks atdeva līgumu Rīgelam un pasūtīja burbuļūdeni.
Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 11.04.2009 15:56
Parakstījis līgumu Milo atdeva to Rīgelam, un pasmīkņājis par Stiebriņa izlēcieniem arī pievērsās kapteinim,
- Ja nekas nav pretī, arī labprāt pačekotu kuģi. Tā stāvokli un vispārējo uzbūvi. - viņš padomāja, - Vakarā piekāpšu. -
Tad pievērsās Vitālijam, - Vajadzētu vēl nedaudz iedzert. Vakarā domā aizčāpot līdz Kuģim? -
Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 11.04.2009 17:58
Hei mehāniķi! Džims pievēsās diviem kuģa biedriem, Neiebilstat, ja es pievienošos jūsu nelielajai iedzeršanas komandai? stūrmanis nobeidza sakāmo iztukšodams savu alus kausu.
Pēc tam varētu arī aplu kuģi, ko sakāt?
Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 11.04.2009 18:32
- Laba ideja! - Džeroms teica, - Lūdzu pievienojies. - un pasūtīja sev vēl vienu džinu. - Ja reiz dodas pašnāvības misijā, tad pirms tam ir labi jāiedzer. -
- Cik no komandas var spriest, tad ir gan visai loģiski cilvēki, gan paranoiski - taču zināmu paranojas līmeni vienkārši vajag šādā darbā -, gan arī ne pārāk iederīgi, pat dīvaini šai kompānijai. - viņš skatījās uz Stiebriņu un nošūpoja galvu.
Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 11.04.2009 18:48
Stiebriņš? Džims jautāja izsekodams Džeroma skatienam. Jā, temperamentīga, nav laikam kodusi idionomiskajā sū.dā, ja jau šitā runā. Stūrmanis nopūtās pasūtīdams sev otru alu.
Bet mēs laikam neesam taa īsti lāga iepazinušies, Džeimss Havks, jeb vienkārši Džims. viņš sacīja pastiepdams roku sveicienam.
Iesūtīja: storyteller ; laiks: 11.04.2009 20:22
Rīgels piecēlās un sasita plaukstas. Plikšķis nebija diez ko skaļš, bet tajā pašā laikā dzirdams.
-Tad nu tā, ja nevienam nekas vairāk no manis nav vajadzīgs, esmu sastopams uz kuģa jau no šī vakara astoņiem,-kapteinis sacīja.-Tos, kuri izrādīja vēlēšanos turp doties, gaidīšu jau šovakar. Nevienu citu arī neraidīšu projām. Līdz vēlākam!-Rīgels sacīja, uzmetis uz galda bārmenim domātās monētas un projām bija.
Bārmenis, pusmūža vīrs, veikli apkalpoja klientus, kuru pulciņš nu jau kļuva arvien lielāks. Arī Faiai tika piešķirta viņas vēlētā glāze.
Iesūtīja: Kāds ; laiks: 11.04.2009 20:41
Vitālijs atbildēja Džeromam: "Jā gan, vajadzētu mums izpētīt kuģi... ...apskatīt kur kas atrodas un tā tālāk. Negribētos īrēt istabiņu kādā viesnīcā."
Tad viņš teica - "Iedzert būtu laba doma!" - un pasūtīja vodku. "Tātad par ko dzersim?", viņš jautāja pacēlis glāzi.
Iesūtīja: Zōzā zač zač ; laiks: 12.04.2009 11:34
Pirms Rīgels aizgāja, līgusm tika viņam atdots, tad puisis pievērsās šai sievietei.
-Labi-labiņi..- Puisis ar smīnu sejā novilka nopētīdams meiteni atklāti un nedaudz nekaunīgi, -Man ārpusē ir tāda nepatīkama problēma. Saprastu, ja beigtos man tam motram enerģija, bet NĒ.. Tas vienkārši atteicās strādāt. Un , nu, tagad man vajadzēja to stumt šeit teju vai no planētas vidus..- Viņš runāja ātri un tapēc tagad ievilcis elpu Vilsons ieskatījās Leo acīs. Nedaudz pieliecies tuvāk viņš nedaudz uzrāva uzacis un ar nedaudz varmācīgu smīnu sejā gandrīz vai uzmanācās viņai. Vismaz ar to, ka atradās tik tuvu pie viņas sejas.
-Un nekas daudz nav, man vajag tikai kompāniju. Bet tik un tā, tu man noderētu, vajadzēs palīgu , lai nedaudz pielabotu to nolādēto motoru. Un tākā tu tam piekriti, tad lūdzu sekot man un bez iebildumiem. Ā un tev ir kādas mantas, nevēlos uzkrauties tev bez nekādas palidzības sniegšanas pretī. Zin, tas nebūtu adekvāti. Lab, vienkārši, es tev vēlos palīdzēt, jo tu man piekriti palīdzēt.-
Viņš vēl bija tik pat tuvu meitenes sejai, bet tagad smaidījā kā maija saulīte.
-Ā, vēl jautājums, tad iznāk, ka dosimies kopstiski uz "Stiebra" klāja?-
Viņa acīs bija redzama cerības dzirksts.
Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne ; laiks: 12.04.2009 15:35
Dīvainais dārznieks runāja ātri,bet Leontīnai pret to nebija diži lielu iebildumu, puisis pieņēma piedāvājumu un Leo vienkārši, īsi un konkrēti pamāja ar galvu. No līdzsvara izsita vien pēkšņā pietuvošanās sejai, viņa dumpīgi pakāpās soli atpakaļ.
Es piekritu palīdzēt, bet nevajag aizskart manu personīgo gaisa telpu,ja es tajā neesmu Jūs ielaidusi.
Neapmierināts ņurdiens izlauzās no sārtajām lūpām. Leo noskurinājās tik pat atklāti cik sarunu biedrs viņu nopētīja.
Mēs varam iet?
Šķita, ka Leo nespēja sagaidīt kad beidzot tiks prom no bāra, tomēr vakars jau klauvēja pie durvīm, pavisam drīz tas atkal parādīs viņai visas skeptiski noskaņotās sejas.
Starp citu, ja vēl nezini,par ko es šaubos, es esmu Leo, būšu kuģa ieroču pāŗzine un IT speciāliste. Paspējusi iedzīvoties iesaukā Stiebriņš.
Leia stādijās priekšā smaidot, ak - dievs - kas - tas - ir, smaidu. Mugursoma bija nevērīgi uzmesta uz kreisā pleca.
Neuztraucieties tikai viena soma.
Apcirtusies uz durvju pusi, lai nenāktos šķielēt dārzenim sejā Leo ar vien apzinīgāk šķērsoja zāli, vien dzirdot pie galdiņa sēdošos komandas biedrus,kas cītīgi sarunā iesaistīja arī viņu. Aizkaitināts šķaudiens tika vērsts uz bariņa pusi. Dusmojoties par šīm visām netaisnībā sieviete gandrīz salecās dzirdot puiša sakāmo.
Ja nenotiks kas negaidīts noteikti,ka.
Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 12.04.2009 20:11
- Džeroms Ridlijs, biežāk saukts vienkārši par Džeriju. Būšu mehāniķa statusā uz kuģa. - puisis sasveicinājās ar Hawku. Paskatīdamies apkārt nosmīkņāja par Stiebriņa jauno kavalieri un pievērsās Vitālijam,
- Iedzersim... iedzersim par pašnāvības misijas jautro sākumu? - viņš piedāvāja.
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 12.04.2009 21:01
Vakarā pie Stiebra piebrauca vietējais kravas transportlīdzeklis, no kura izkāpa Brina, norīkodama divus nesējus dažiem nopietna izskata čemodāniem. Viņa devās iekšā kuģī un pieteicās kapteinim, tad pasauca nesējus, kurus pēc mantu vietā nogādāšanas tikpat ātri no kuģa aizvadīja prom. Ja Rīgels nekādus rīkojumus nedod, Brina pazūd medicīnas blokā, no kura ārā nerādās līdz rītam.
Iesūtīja: Lianjuks ; laiks: 12.04.2009 22:25
Pasūtījis konjaku, Ajaks piešķūrēja tuvāk Džerormam, Džimam un Vitālijam, kad radās ideja tostam. Pasmaidījis viņš piebilda.
- Ja neiebilstat, pievienošos. Mani sauc Ajaks.
Viņš izdomāja, ka nevajadzētu aizrauties ar pārāk lielu malā sēdēšanu.
Iesūtīja: Kāds ; laiks: 13.04.2009 10:56
Vitālijs noskatījās uz sievieti, kas izdvesa aizkaitinātu šķaudienu un nokomentēja: "Šķiet stiebriņš būs apaukstējies..." Pēc brītiņa viņš sasveicinājās gan ar Džimu gan Ajaku: "Jā, sveiks, esmu Vitālijs, kuģa mehāniķis."
"Tad par pašnāvības misijas jautro sākumu!", Vitālijs teica un izdzēra glazi sausu un lūdza bārmenim, lai to piepilda no jauna.
Iesūtīja: Apaču tuksneša rēgs ; laiks: 13.04.2009 11:41
Faia ar dūri sita pa galdu. Tāda nopietnība no bārmeņa nebija gaidīta. Ellīgi iesmējusies, meitene steidzīgi atstāja sausu pasūtījumu un vēl sausāku dzeramnaudu uz letes.
''Uz tikšanos, puiši!'' Faia nopietni vēlēja četrotnei, pirms izdoties ārā no krogus un cirst durvis.
Nedaudz nomāktā nikotīna gaisotnē vakarā Faia atceļoja uz piestātni kopā ar kādu būdīgu, bārdainu vīru, kas nesa visu Faias bagāžu. Uz brīdi iegremdējusi roku veča kabatā, viņa atstāja tur dažas monētas, bet somas pārcēla savās rokās. Lai viņi ietu katrs savu ceļu, Faia paspēra vīrišķi vairākus metrus prom no sevis un asā solī devās pretim Stiebram. Reizē aplūkodama to no āras un iekšpuses, Faia gaidīja kapteiņa pavēli, kur tai uz kuģa apmesties.
Iesūtīja: Zōzā zač zač ; laiks: 13.04.2009 18:54
Puisis tikai smiadot lūkojās uz Leo.-Eh, interesants skuķis.- Viņš apmierināti nomurmināja, kad viņa pagriezās un devās ārā no šī kroga, lai dotos uz "Stiebru". -Nekas, tas mani neuztrauc, ka tikai viena soma. Vismaz man nevajadzēs lieki piepūlēties.-
Viņš nosmīnēja, kad gāja aiz Leo. Un tad viņš iegrima savā mazjā prātiņā. -tagad tik vajadzēs padomāt, kā un ko audzēt,jo tā vienkāršākos augus tač nevarēs. Tiem ir jābūt eksotiskiem. NEBIJUŠIEM.- Puiša seja iestarojās un viņš gandrīz vai pārplīsa no labsajūtas. Tapēc viņš pietiekoši skaļi iesaucās, tā, kā varētu kādu nobiedēt. -ŪDENS, tas bija ūdens, es tač zināju, ka kaut ko aizmirsu.-
Viņš izskrēja ārā pa šī kroga durvīm, nedaudz uztreicoties Leo, bet tas puisi neapturēja.
Viņš apstājās pāris metru no kroga un notupās blakus milzīgai zārkveidīgai kastei, kas bija veidota no metāla un dažviet bija redzams koks. Atvēris savu mantu lādi, viņš no tā izņēma ārā palielu ūdens ````šķi, ja kāds ieskatītos lādē, tad tur ieraudzītu haosu un vairākus baltus maisus. Uzlicis roku uz metāliskā sāna, tas atvērās un izbīdīja ārā mazu trubiņu un puisis uzmanīgi tajā ielēja ūdeni.
Izslējies viņš izteikti pamāja ar galvu un iemeta ````šķi atpakaļ šajā kastē. -Hā, es zināju, ka tas neavar būt sabojāts.- Viņš caur ļaunu apmierinātu smīnu to izteica un kratīdams savu rādītāj pirkstu izskatījās ļoti apmierināts. Kādam no malas tas varētu likties nedaudz biedējoši.
Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 14.04.2009 07:31
Prieks iepazīties, Džims. Stūrmanis sacīja sasveicinoties ar Ajaku un Vitāliju. Džims klusi nosmējās par Vitālija komentāru, kas bija veltīts jaunajai kuģa biedrenei, bet tik un ta pacēla kausu tostam. Priekā! viņs uzsauca, izdzerdams krietnu daļu kausa.
Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 14.04.2009 14:14
Norunātajā laikā, arī Redžinalds bija klāt ar visu mantu maisu un sasveicinājies ar kapteini, pajautāja, kur var atrast kambīzi un pārtikas noliktavu. Saņēmis vajadzīgās norādes, viņš devās inspekcijā, lai noskaidrotu kādā stāvoklī ir viņam atvēlētā saimniecība.
Iesūtīja: Kāds ; laiks: 14.04.2009 23:19
Vitālijs nodzērās no glāzes un jautāja apkārtesošajiem: "Nez cik gan vecs tas kuģis ir? Kapteinis ko runāja, ka tas jau bijis vienreiz melnajā caurumā. Vispār man negribētos krāmēties ar vecu sarūsējušu graustu, lai gan vecajai tehnikai piemīt īpašs šarms..."
Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 14.04.2009 23:28
- Ir, ir, šis tas. Taču ar graustu ir vairāk ņemšanās nekā viegla braukšana, - Džeroms piebilda Vitālija teiktajam un pabeidza otro glāzi.
Tad svārstījās, pasūtīt vēl vienu vai nē? Nolēmis, ka varēs naktī vēl pagulēt, pasūtīja trešo.
Iesūtīja: storyteller ; laiks: 15.04.2009 20:36
"Stiebram" bija ap divdesmit gadiem. Nekāds jaunulis tas vairs neskaitījās, bet tajā pašā laikā nebija vēl norakstāms lūžņos. Kopumā ņemot, tas bija praktiski labs kuģis ar pāris niķiem un krietnu pieredzi. Gluži tāpat kā tā kapteinis, kurš uz šī kuģa arī bija piedzimis.
Stiebrs tik tiešām atgādināja zāles stiebru - tas bija plats, salīdzinoši plats un garš. Jau uzmetot tam skatienu varēja redzēt, ka tā būvētāji ir domājuši, kam šis kuģis ir domāts. Tas ir, gariem pārlidojumiem bez iespējas nosēsties.
Rīgels rosījās dokos. Viņa nonēsātais ādas mētelis švīkstēja vien. Uzmetis diezgan mundru skatienu atnācējiem, viņš pasmaidīja un aicināja atnākušos.
Izejot cauri priekškambarim, kurš pavēra durvis uz ārpasauli, atnācēji nonāca centrālajā telpā, kura aizveda uz visiem pārējiem sektoriem. Telpas vidū bija paliels galds, kurš bija piekrūēts pie grīdas, lai pie staujākām kustībām neapgāztos un nenodarītu kādu ļaunumu kuģim.
-Tad nu tā, iepazīstieties ar Stiebru!-Rīgels teju vai maniakāli pasmaidīja. Izskatījās, ka kapteinis ir lepns par savu kuģi un godīgi varēja arī atzīt, ka braucamais ir labā stāvoklī.
-Domājams, ka jūs aizvedīšu uz nepieciešamajām vietām pa vienam. Brina, ja tev nebūs iebildumu, sākšu ar tevi,-Rīgels sacīja, aizvedot Brinu pa gaiteni, kurš bija pa labi, ja nāca no priekštelpas.
Gaitenī varēja redzēt vairākas durvis katrā pusē, tomēr tās visas bija slēgtas. Pats gaitenis beidzās ar diezgan plašu telpu, kurā bija iekārtots medpunkts. Aparatūra bija nedaudz novecojusi, tomēr vēl aizvien brīnišķīgā stāvoklī, domāta gan nelielai palīdzībai, gan nopietnām operācijām.
-Māte bija mediķe. Es gan te nerādījos, man bija alerģija pret to smaku, bet nu jau viss ir normāli. Ja vajadzīga mana palīdzība, domājams, ka es te migrēšu apkārt teju vai visu nakti,-Rīgels sacīja.
-Un šeit ir tavi apartamenti,-Rīgels sacīja, atvērdams nelielas durtiņas, kuras atgāja pa tiešo no medpunkta. Paviršs vērotājs tās nemaz nebūtu pamanījis.
-Šis gan ir iekārtots salīdzinoši nesen,-kapteinis noteica, norādot un vienkāršo gultu un nelielo galdiņu tai blakus, kā arī ne īpaši brango skapīti.
-Duša ir gaitenī, pirmās durvis pa kreisi, tā gan nebūs tikai tev, bet gan jau visi spēs sadalīt. Ja kas nepieciešams, tepat kaut kur vien būšu,-Rīgels sacīja un projām bija.
Kā nākamajam kārta pienāca Redžinaldam. Viņš tika vests caur vairākiem gaiteņiem, no kuriem viens atdūrās identiskā telpā, kāda bija sadalījusi gaiteņus jau pirmīt. Vien šoreiz telpa neveda uz gaiteņiem, bet gan telpām. Vienas durvis, tās kuras bija pa labi, veda uz kambīzi - nelielu, bet ērti iekārtotu telpu ar darba virsmām un visu pārējo, kas vien bija nepieciešams, lai veiksmīgi pagatavotu maltītes daudziem cilvēkiem.
-Skapī ir garšvielas. Iepriekšējais koks par par to saķērās ar iepriekšējo dārznieku, viņi nekad nespēja vienoties, ko labāk audzēt,-Rīgels pasmīnēja.-Cerams, ka jums abiem tādas problēmas neradīsies.
Kambīzē nelielas durtiņas veda uz diezgan apjomīgu pieliekamo, kur plauktos bija ne vien konservi, dažādi graudaugu izstrādājumi un žāvējumi, bet arī pāris ievārījuma burviņas.
-Tās svētkiem,-Rīgels piezīmēja. Iznākot sadalošajā telpā, kapteinis norādīja uz durvīm, kuras bija pa labi no kambīzes durvīm.
-Tur būs dārznieka valstība, jums vajadzēs vienoties par visu, ko audzēsiet,-Rīgels sacīja.
Tieši pretī kambīzei bija durvis uz nelielu telpu, kura izveda uz divām nelielām durtiņām - pieticīgām guļamtelpām ar lāviņu un galdiņu, kā arī nelielu skapīti, kur salikt mantas.
Atvadījies un piekodinājis neskaidrību gadījumā viņu meklēt rokā, Rīgels devās pie Faias.
-Piedod, ka nācās tā gaidīt,-kapteinis atvainojās un veda Faiu pa pēdējo atlikušo gaiteni. Tas aizvijās diezgan sarežģītos līkločos, aizvedot garām vadības telpai un dažādām īpatnēja paskata durvīm.
Faia tika nomitināta aiz vienām no tām. Telpa bija gluži kā jebkura cita šī kuģa guļamtelpa - pieticīga, bet pietiekoši patīkama.
-Klau, kad būsi iekārtojusies, man vajadzēs tevu palīdzību, ja tev būs laiks. Šķiet, pārējie būs aizņemti ar savām īpašajām specialitātēm, tāpēc nevēlēšos viņus traucēt,-Rīgels nedaudz nervozi atglauda tumšās matu šķipsnas un vēl nedaudz nervozāk pasmaidīja.
-Es būšu blakus,-viņš noteica, norādot uz sienu pa kreisi. Un projām bija.
Krogs
Krogs bija tikpat kā pilns līdz ar malām, toties bārmenis lieliski tika galā. Nekas netika izliets un arī trīdi neizcēlās, tikai parasta čala.
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 15.04.2009 21:03
Paldies, šobrīd neko nevajag. - Brina pateicās, pārlaižot acis medpunktam. - Izskatās labi, bet es te mazliet parīkošos. Smakas neapsolu, bet parībēs, parūks un pagrabēs gan. Un, kaptein, es vēlētos, lai jau rīt visi, jūs ieskaitot, ierastos pie manis uz vispārējo pārbaudi. Man jāzina jūsu biofizioloģiskie dati, lai es varētu jums nodrošināt individuālu un efektīvu ārstēšanu. Esiet tik laipns, un rīt par to paziņojiet komandai.
Iesūtīja: Semijs ; laiks: 15.04.2009 21:38
Sapratis, ka miegs nenāk galvā, Samuels atmetis cerības gulēšanai, izvēlās no gultas un izstaipījies apģērbās. Kad puisis bija gatavs, tad viņš devās uz vietējo krogu, cērēdams satikt kādu pazīstamu seju no flotes. Ticis līdz krogam, Samuels nonācis pie letes, pasūtīja alus kausu un atspiedies pret leti, sāka skatīties apkārt, vai nav neviena pazīstama.
Iesūtīja: storyteller ; laiks: 15.04.2009 21:44
Samuels
Krogs bija pustukšs, vēl visi, kuri te bija sastopami parasti nebija salasījušies. Pie letes sēdēja tumšmatainā, jaunā sieviete ar glītajiem vaibstiem. Samuela pāriniece. Viņa sūca alu un bezrūpīgi smējās par bārmeņa jokiem. Brīvi un nepiespiesti.
Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 15.04.2009 21:48
Džims klausījās ko runā mehāniķi un pa mirklim pamāja ar galvu. Uzmetis acis pulkstenim viņš nopūtās. Labi, es nu došos uz kuģi, gribu vēl apskatīt, kas tur un kā. Viņš izdzēra savu alu un piecēlās kājas.
Pēc aptuveni stundas, viņš ieradāš dokos.
Iesūtīja: Semijs ; laiks: 15.04.2009 21:51
Saņēmis savu alu, puisis piefiksēja pārrinieci turpat pie letes un apsēdies viņai blakām, smaidīdams teica.
-Iedzeram pirms uzdevuma? Arī labs variants.-
Viņš iedzēra malku un nolicis kausu uz letes, pievērsās atkal Lūsijai.
-Nu, kāds noskaņojums?-
Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 15.04.2009 22:04
Manīdams, ka Džims dodas prom, Džeroms viņam pamāja ar galvu, un teica Vitālijam, - Ejam mēs arī? -
Piecēlies un atradis nedaudz naudas, ko nometa uz letes, Džeroms izstaipījās un piebilda, - Būs jāapskata tas Stiebrs. -
Arī pēc kādas stundas ierodas dokos un dodas kuģa virzienā. Kritiski uz to paskatās un iet tuvāk. Ja satiek Rīgelu, tad prasa, - Vai būs iespējams kuģi nedaudz inspicēt arī no ārpuses? Elektronika kaut arī ir mana specialitāte, taču ja mūs apšaudīs, ir jāzina arī kuģa ārpuse. Nekad neko nevar zināt. -
Iesūtīja: storyteller ; laiks: 15.04.2009 22:06
Džims
Rīgels vēl aizvien maisījās pa dokiem, ieraudzījis Džimu, viņš aicināja puisi iekšā. Viņš tika aizvedināts pa kreiso gaiteni uz vadības telpu, kur bija saslēgtas visdažādākās datorsistēmas un panelis šobrīd bija nokrauts ar vadiem un kabeļiem.
-Veicu nelielus uzlabojumus,-Rīgels paskaidroja.-Tomēr citādi viss ir lieliskā kārtībā,-viņš noteica.
Džima kambarītis bija tieši pie vadības telpas. Mazs un vienkāršs, tāpat kā pārējie.
Samuels
Lūsija palūkojās uz Samuelu un pasmīnēja.
-Pļāpas ar draugiem,-viņa sacīja, pamājot uz bārmeņa pusi. Bārmenis pasmaidīja un nozuda virtuves telpā.
-Noskaņojums... Var iztikt,-sieviete sāji pasmaidīja.
Iesūtīja: Semijs ; laiks: 15.04.2009 22:10
Tiklīdz bārmenis nozuda virtuvē, Samuelam sejas izteiksme kļuva nedaudz neveikla, bet saglabājis atkal mierīgu smaidu, viņš teica.
-Es ceru, ka neiztraucēju... Kā var iztikt?! Tāda attieksme neder! Noskaņojumam jābūt vienmēr labam, priekā!-
Puisis saskandināja savu kausu ar Lūsijas un iedzēra kārtīgu malku.
Iesūtīja: storyteller ; laiks: 15.04.2009 22:13
Samuels
Lūsija saskandināja un padzērās, to gan vairāk varēja nosaukt pa lūpu apslacīšanu.
-Ir dažādi aspekti, par kuriem ne visiem vajadzētu būt informēties,-Lūsija sacīja, atglaudisu tumšbrūnās, viegli cirtainās matu šķipsnas un pašķielējusi uz Samuelu.
Iesūtīja: Semijs ; laiks: 15.04.2009 22:17
-Es jau neko, centos tik būt pieklājīgs, bet nu labi, parunāsim par ko citu.. Flote nav ne liela, ne maza, bet tevi kaut kā pirmo reizi manu, kad tad iestājies flotē?-
Samuels iekārtojās ar elkoni pret leti, lai būtu ērtāka klausīšanās.
Iesūtīja: storyteller ; laiks: 15.04.2009 22:26
Džeroms
Pēc Džima pie vietas tika nogādāts arī Džeroms - viņam tika nelielais būcenītis blakus Džima dzīves telpai.
Rīgels šaudījās apkārt kā atspere un visiem piekodināja neskaidrību gadījumā vērsties pie viņa.
Samuels
-Vajadzēja labāk skatīties, jo es tevi esmu redzējusi, Samuel, pat vairākkārt. Flotē esmu kopš brīža, kad aizgāju no mājām,-Lūsija noteica un vēlreiz iedzēra.
Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 15.04.2009 22:33
Apskatījis sev piešķirto istabiņu, Džeroms katram gadījumam atkārttoja savu jautājumu, - Vai būs iespējams kuģi nedaudz inspicēt arī no ārpuses? Elektronika kaut arī ir mana specialitāte, taču ja mūs apšaudīs, ir jāzina arī kuģa ārpuse. Nekad neko nevar zināt. - un sāka staigāt pa kuģi. Avārijas gadījumā būs ļoti ātri jātiek no punkta A uz punktu B, tādēļ vajadzētu iepazīt kuģi.
Iesūtīja: Semijs ; laiks: 15.04.2009 23:04
-Ai, agrākās dienas īpaši nepievērsu uzmanību apkārtnei, bija sava kompānija flotē un ar to tik tusējos apkārt. Es būtībā esmu flotē, kopš piedzimu. Par māti neko nezinu, uzaudzināja tēvs, kurš jau nu.. hmm... nu labu laiku dienē flotē..-
Samuels palika uz brīdi domīgs un centās izskaitīt, cik tad gadus īsti tēvs dienē, bet atmetis tam ar roku, puisis iedzēra kārtējo malku.
-Drīkst zināt, ko tādu piesaistīja flote?-
Iesūtīja: Zōzā zač zač ; laiks: 16.04.2009 16:13
Vilsons uzsita viegli pa savu zārkam līdzīgo mantu kasti un tā pacēlās kādus 10 centimetrus virs zemes. -Labi, es dodos, skuķīt- Viņš iekliedzās,lai Leo to dzird un devās uz "Stiebra" pusi. Puiša ceļojums uz šo kuģi bija visai mierīgs.
Nonācis pie kuģa viņš pavēra muti un izdvesa.
-Wooooow..... Es esmu samaitāts. Tik tiešām samaitāts-
Un viņš piegāja tuvāk pie šī kuģa. Viņa zārkam līdzīga amntu kaste vēljoprojām levitēja 10 cm virs zemes. Paskatījies uz leju viņš kasti viegli aizskāra, gluži kā kādu mājdzīvnieku.
-AHOJ, KAPTEIN, VAI VIETA KADAM LABAM DARZNIEKAM I'?!?-
Viņš nokliedzās cerot, ka kāds viņu sadzirdēja.
Iesūtīja: storyteller ; laiks: 16.04.2009 22:37
Kuģis
Kad Vilsons sāka kaligāt, Rīgels bija priekštelpā kopā ar Džeromu, kuram klāstīja priekštelpas svarīgumu. Izlaidis Džeromu ārā pa durvīm un aiztišinājis līdz dokiem, kur varēja aplūkot Stiebru no ārpuses, Rīgels atstāja viņu vienu un pievērsās Vilsonam.
-Kliegt jau nevajag, es lieliski dzirdu arī tāpat, Vilson. Dodamies iekšā?-Rīgels vaicāja, vedinādams dārznieku iekšā. Vilsons tika nogādāts uz tām pašām telpām, kuras pirmīt tika rādītas Redžinaldam, vien Villsonam tika atvērtas arī durvis uz siltumnīcu, kura bija stiklota, līdz ar to nodrošinot pastāvīgu fotosintēzi un siltumu augiem.
-Tava valstība. Guļamistaba blakus Redžinalda apartamentiem. Ceru, sapratīsieties,-Rīgels sacīja un nozuda.
Samuels
Lūsija atkal atglauda tumšās matu cirtas.
-Flote piedāvāja savādāku dzīvi nekā iepriekšējās mājas,-meitene diezgan izvairīgi atbildēja. Viņa palūkojās savā kausā un viegli nopūtās.
-Turklāt te... Te ir savādāk daudzās nozīmēs. Cilvēki, dažādas izpratnes un tamlīdzīgi,-viņa piebilda. Likās, ka viņu kaut kas nomāc.
Iesūtīja: Semijs ; laiks: 16.04.2009 22:40
Novērtēdams meitenes toni un uzvedību, Samuels diezgan domīgi nolūkojis viņu, iedzēra kārtējo malku un teica.
-Es negribu būt uzmācīgs, bet vai ir kaut kas tāds, ko tu nevēlies stāstīt, bet tajā pašā laikā vajadzētu?-
Iesūtīja: storyteller ; laiks: 16.04.2009 22:55
Samuels
-Es... nezinu,-Lūsija gari novilka un palūkojās uz Samuelu.-Nelauzi par to galvu. Galu galā, tās ir tikai un vienīgi manas problēmas,-jaunā sieviete noteica.
Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 16.04.2009 23:16
Tikai nogrozījis galvu par dārznieka klaigāšanu, Džeroms izgāja ārā no kuģa un sāka staigāt pa dokiem.
Piegāja pie paša kuģa korpusa un pētīja vai ir nopietnas plaisas, vai kādi citi bojājumi. Reizē arī skatās vispārēji, kā kuģis varētu manevrēt caur citiem kuģiem, meterorītiem un melnajiem caurumiem.
Iesūtīja: Apaču tuksneša rēgs ; laiks: 17.04.2009 14:04
Samiegtām acīm Faia pārlūkoja mitekli, un, izdzirdot kapteiņa lūgumu, pamāja, darot zināmu, ka ir sapratusi. Nevilšus noklīdusi matu šķispna tika aizlikta aiz auss. Viņa pacilāja dažas mantas un, sapratusi, ka nav nekā labāka kā laikus ķerties pie darba, izdevās no mitekļa. Un trīsreiz piedauzīja pie norādītajām durvīm. Ja aiz tām neviens neatsaucas, viņa dodas tālāk, pa gaiteni.
Iesūtīja: storyteller ; laiks: 17.04.2009 15:12
Džeroms
Kuģis no ārpuses izskatījās pat ļoti labi savam vecumam. Viens ielāps gan krita nost un varēja radīt nelielus sarežģījumus, bet tas nebija nekas tāds, ar ko nevarētu tikt galā vien pāris stundu laikā.
Faia
Pēc Faias klauvējiena durvis strauji atvērās un kapteinis teju vai uzskrēja meitenei virsū. Savlaicīgi nobremzējis, viņš mazliet nervozi pasmaidīja.
-Atvaino, lūdzu,-viņš nomurmināja.-Tu nāci tāpēc, ka lūdzu, ja?-kapteinis pārvaicāja, vēl aizvien likdamies nedaudz nervozs.
-Darbiņš nebūs grūts, bet tāda piņķerēšanās nav manos spēkos. Tu taču māki šūt, vai ne?-Rīgels vēl nedaudz nervozāk pavaicāja un pavēra durvis plašāk.
Tā viennozīmīgi bija darbnīca. Tiesa, ar gultu. Tomēr lielāko daļu telpā aizņēma galds, virs kura bija dažnedažādākie krāmi, kuri, šķiet, bija daudzus gadus veci un nemaz nebija izmantojami. Vismaz daļa no viņiem jau nu noteikti.
Iesūtīja: Apaču tuksneša rēgs ; laiks: 17.04.2009 15:56
Faia žilbinoši smaidīja, ar pirkstiem knibinoties gar pogu mēteļa divrindu pogājuma apakšā. ''Nezinu par šūšanu, bet piņķerēšanās process sastāv no vienkāršuma un izdomas.'' Faia ieraudzīja darbnīcu ar senatnīgiem darbarīkiem un bez atļaujas devās garām kapteinim, dziļāk telpā, nedaudz pavērtu muti. Viņa piegāja pie galda un pavadīja kādu brīdi tur, aptaustot, pacilājot un, ja iespējams, arī apostot. Tad viņa pagriezās un ar manāmu apsēstību lūkojās kapteinim acīs. ''Kas par darbiņu?'' Mētelis tika novilkts. Tagad izskatījās daudz meitenīgāk un vieglāk. Lai netraucē strādāt. Šis acīmredzami bija sievietes darbs.
Iesūtīja: Semijs ; laiks: 17.04.2009 16:23
-Nu par tik skaistu meiteni, nevar nelauzt galvu... Izklāsti, kas tev uz sirds, tas palīdz..-
Samuels smaidīdams teica un iztukšojis savu alus kausu, pasūtīja vēlvienu.
Iesūtīja: storyteller ; laiks: 17.04.2009 17:40
Faia
Rīgels neveikli pasmaidīja. Mētelis tika novilkts un nolikts malā, tad parādījās tumšais krekls, kurš mugurā bija pamatīgi izplēsts. Plīsums stiepās pa diagonāli pāri visai mugurai.
-Šajā jautājumā vari kaut ko palīdzēt?-kapteinis vaicāja, norādot uz kreklu, kurš vēl aizvien bija viņam mugurā.
Samuels
-Aha, un pēc tam taisnā ceļā uz tribunālu. Nē, paldies,-Lūsija cieti noteica.-Turklāt, nav jau nemaz tik svarīgi. Un paldies par komplimentu, starp citu,-meitene noteica, spēji izdzērusi visu aluskausu.
Iesūtīja: Apaču tuksneša rēgs ; laiks: 17.04.2009 17:51
''Ak, kungs!'' Faia nobālēja un piegāja pie Rīgela. ''Kur tā var kreklu uzšķērst?'' viņa jautāja, paverot plīsuma vietu un pārbaudot, vai uz muguras nestiepjas tas pats, klusībā cerot, ka mugura ir vesela.
Iesūtīja: storyteller ; laiks: 17.04.2009 17:53
Faia
Uz muguras bija kas līdzīgs, līnija bija saraustīta un nu jau kā vairākas dienas aizvilkusies. Tai pāri bija asiņaina krevele, tomēr izskatījās, ka infekcijas nav.
-E...-Rīgels, negaidījis tādu reakciju vien izdvesa.-Es esmu īpašs eksemplārs,-viņš nomurmināja.
Iesūtīja: Apaču tuksneša rēgs ; laiks: 17.04.2009 18:13
''Vai...'' Faias šausmas uz mirkli uzlidoja gaisā, bet acumirklī viņa arī tās savāca - savācās.
''Dod šurp. Skatīsim, ko var labot.'' Izlēmusi, ka nav sajūtu vērts jautāt, Faia pārlaida skatienu telpai, lai atrastu diega spoles vai, ļaunākajā gadījumā, striķus un stieples. Jebko, kas varētu abas auduma puses neatdalāmi sasaistīt kopā. ''Tādu instrumentu kā adatu neesmu turējusi rokās jau gadiem.''
Iesūtīja: storyteller ; laiks: 17.04.2009 18:23
Faia
-Jebkas būs labāks kā mani mēģinājumi kaut ko sameistarot. Tas krekls teorētiski bija salāpīts. Uz kādā piecām stundām,-Rīgels nomurmināja un pasniedza meitenei diega spolīti, kurā bija ieprausta adata.
-Kreklu jāvelk nost, vai ne?-kapteinis noprasīja.
Iesūtīja: Apaču tuksneša rēgs ; laiks: 17.04.2009 18:36
''Āha,'' Faia izklaidīgi novilka un devās iekārtoties gultā, kur bija atstāts viņas mētelis. Kas zi', var noderēt.
Iesūtīja: storyteller ; laiks: 17.04.2009 18:40
Faia
Rīgels diezgan negribīgi atpogāja kreklu, atklājot labi trenētu un muskuļotu torsu, kurš gan nebija pārkačāts, bet tajā pašā laikā tāds, par kuru varētu sapņot teju vai jebkurš jauns vīrietis. Tomēr arī Rīgela ķermeņa priekšpusē bija garas, it kā nagu ieksrāpētas pēdas. Skaitā trīs paralēlas švīkas šķērsām pāri viņa krūškurvim likās svaigas.
Rīgels padeva meitenei kreklu un pats palika puskails.
-Es nu... paķimerēšos šeit, kamēr notiks labošanas procedūras,-Rīgels noteica.
Iesūtīja: Apaču tuksneša rēgs ; laiks: 17.04.2009 19:21
Faia visai kaunīgi caur pieri palūkojās uz kapteini, ātri pasmaidīja, ātri novērsās un ātri saķēra kreklu. Tad sākās darba process: caur adatas aci diezgan lēni tika izvērts nepateicīgais diega pavediens, uzmeistarots gandrīz profesionāls jūrnieku mezgls tā galā, un adatas jaunkundze kopā ar pusi diega spolītes iedūrās tieši krekla salauztajā sirdī. Plaši rokas vēzieni un saraukta piere. Faia bija ierāvusies darbā līdz ūkai, gandrīz aizmirsdama par kapteini, kas turpat vien mētājās puspliks. Kreklam bija sava dvēsele, kas bija salauzta un ko bija jāsalīmē kopā. Tieši tā un ne savādāk bija jādomā.
''Kapteini, es tikai gribēju vēl pateikties par manu dalību uz kuģa. Tā ir liela... Veiksme.''
Iesūtīja: storyteller ; laiks: 17.04.2009 19:25
Faia
Rīgels ar pamatīgu troksni kaut ko apgāza un sarāvās no tā pēc tam, kad Faia bija teikusi to, ko viņa teica.
-Es to nesauktu par veiksmi. Ja kaut kas noies greizi, šis kuģis var pārvērsties par kapu, lidojošu kapu,-viņš nomurmināja.-Tomēr, ņemot vērā to, ka vēl tas par tādu nav kļuvis, mēs varam cerēt uz to labāko. Es tā domāju,-Rīgels pieliecās un sāka mest dzelžu krāmus iekšā kastē.
Iesūtīja: Apaču tuksneša rēgs ; laiks: 17.04.2009 19:34
''Liela veiksme tādēļ, ka visbiežāk uz kuģa man izdodas nokļūt nelegāli. Šī ir pirmā reize pēc visiem likumiem un līgumiem,'' Faia noskaldīja. Dūriens-vēziens-dūriens-vēziens-šķipsna niknuma. ''Es vispār nezinu, kāpēc tu mani pieņēmi,'' to ātri nobērusi, Faia nikni aizkāra noklīdušu tumšo cirtu šķipsnu aiz auss un manāmi sakustējās.
Iesūtīja: Semijs ; laiks: 17.04.2009 19:42
-Tas jau bija aizskaroši! Es nebūšu tas, kas skries pa taisno uz tribunālu. Pie velna, ja cilvēki zinātu visu pa mani kārtīgi, man jau sen galvu nocirstu.-
Samuels iesmējies, iedzēra malku nujau no otrā alus kausa.
-Man var uzticēties, bet nu labi, nespiedīšu tev runāt, ja nevēlies.-
Iesūtīja: storyteller ; laiks: 17.04.2009 19:54
Faia
Rīgels uz mirkli pārstāja krāmēt dzelžus kastē un lēniem, pārlieicnošiem soļiem devās pie meitenes.
-Vai tu varētu man pateikt vismaz divus pamatotus iemeslus, kāpēc man nevajadzētu to darīt?-viņš vaicāja, nostājies Faiai tieši pretī un jautājoši lūkodamies viņā ar savām tumšzilajām acīm.
Samuels
-Ne jau par tevi šeit tiek runāts. Tu jau neesi vienīgais šajā iestādē, kur pat sienām ir ausis. Turklāt... Tas jau nav nemaz tik svarīgi. Labāk pastāsti kaut ko sīkāk par sevi, kas īsti šeit ir tavs tēvs?-Lūsija vaicāja, mainot sarunas tematu.
Iesūtīja: Semijs ; laiks: 17.04.2009 20:01
-Mans tēvs ir pulkvedis, bet šobrīd viņš ir aizlidojis uz kādu no U planētām, lai ieviestu kārtību tur, gan jau kaut kad parādīsies, īpaši neraizējos, jo zinu, ka viņš vistiešākajā nozīmē ir ''dzelzs vīrs''.-
Samuels nosmīnējis, iemalkoja vēlvienu malku.
-Pheh, žēl, ka šodien tik divus aliņus varēšu izdzert, vairāk gan nē.. Kā ar taviem vecākiem?-
Iesūtīja: Lianjuks ; laiks: 17.04.2009 20:03
Pamatīgi pieēdies, beidzot arī Ajaks pameta krodziņu un devās uz "Stiebru". Nokļuvis uz kuģa un secinājis, ka kuģis viņam patīk, viņš devās kādu uzmeklēt. Viņš nedaudz nožēloja, ka bija aizvilcies uz kuģi viens pats, bez kompānijas. Tagad īsti nezināja, kas jādara, kur, kas jāmeklē.
Iesūtīja: storyteller ; laiks: 17.04.2009 20:20
Samuels
-Kāpēc tad nedzersi vairāk? Pohas rīt mocīs, vai?-Lūsija nosmīnēja. Kad Samuels jautāja par vecākiem, meitene it kā sarāvās.
-Mana māte bija mediķe, tēvs kapteinis, tas ir viss,-viņa īsi noteica.
Ajaks
Kad Ajaks bija vienā no gaiteņa pagriezieniem, puiša krūtīs ietenterēja kaut kas, kas sākotēji vairbūt izskatījās pēc krāsaina enerģijas lādiņa. Vidēja cilvēka auguma.
-Vai, piedod,-meitene, kura patiesībā bija šis krāsainais lādiņš plati pasmaidīja. Viņai bija ugunīgi rudi mati, bāla, smalka seja ar glītiem vaibstiem un košas krāsas drēbes. Rudi9e mati bija pārsieti ar salātzaļu lakatiņu, lai nekristu acīs, bet aizmugurā tie stiepās pāri pusmugurai. Meitenei mugurā bija oranžas pusgarās bikses, tumši zilas kedas un pelēks, nonēsāts krekls, kurš šķita viņai par lielu. Uz krekla bija uzzīmēts kāds multeņu varonis.
-Tu esi jaunais kapteiņa palīgs, vai ne? Tev tas sejā rakstīts. Es esmu Dī, star citu. Viss šis ceļojums ir ārkārtīgi aizraujošs, vai ne?-meitene čaloja un vēl aizvien plati smaidīja.
Iesūtīja: Lianjuks ; laiks: 17.04.2009 20:35
- Tas nekas. - nomurmulēja Ajaks, teju pats kaut kur ietenterējis.
Aši nopētījis meiteni, viņš atbildēja uz meitenes jautājumiem un stādījās priekšā.
- Šķiet, ka esmu. Mani sauc Ajaks. Noteikti aizraujošs. - Viņš bija pārliecināts, ka gadījumā, ja viņš runātu tālāk, sāktu stostīties. Vismaz tajā mirklī.
Iesūtīja: Semijs ; laiks: 17.04.2009 20:55
-Poha nebūs, negribās vienkārši ar uzpūstu vēderu iet gulēt, alus dara savu kā nekā.-
Samuels teica un noklausījies Lūsijas īso teikumu par viņas vecākiem, ar domīgu sejas izteiksmi ievaicājās.
-Atvainojos par rupjību, bet ''bija''?-
Iesūtīja: storyteller ; laiks: 17.04.2009 21:04
Ajaks
-Tu noteikti gribi zināt, kur gulēsi, vai ne? Es tevi varu aizvest, galu galā, tas ir tepat vien blakus un man jau sen nav bijis neviena, ar kuru parunāties. Zini, dārzniecības prakstizēšana mēdz būt ellīgi garlaicīga, jo ar augiem jau nesarunāsies, savādāk visi domās, ka esi prātiņā tāds pavieglāks, Ar darbarīkiem arī parunāt nevar tieši tā paša iemesla dēļ, turklāt viņi neatbild,-Dī paņēma Ajaku pie rokas un veda viņu tālāk pa gaiteni.
-Rīgels šausmīgi nervoz;eja, vai jums te patiks. Zini, viņš pirmajā reizē izgāzās. Komandā bija dumpis, bet viņš visu veiksmīgi nokārtoja. Šamējie bija pārāk lieli zaķpastalas, lai izturētu spriedzi. Protams, tas ir sarežģīti, tomēr jāparāda, kādas iekšas tad tev īsti ir, vai ne?-meitene čaloja.
-Tā, te nu mēs esam. Nekas sevišķs, bet vismaz pašam sava vieta, kur galvu nolikt un drēbes sakrāmēt,-meitene norādīja uz nelielu kabūzīti, kur bija gulta, skapītis un krēsls.
-Tev kā kapteiņa palīgam vajadzētu būt runīgākam. Galu galā, tu tak esi tāds kā tilts starp kapteini un komandu, tu taču to zināji, vai ne?-meiten nespēja rimties.
Samuels
Lūsija iedzēra puskausu vienā rāvienā un pamāja ar galvu.
-Tieši tā, bija,-viņa noteica un izdzēra kausa otru pusi.
Iesūtīja: Apaču tuksneša rēgs ; laiks: 17.04.2009 21:46
Faia savu darbu bija beigusi. Apbrīnojami veikli tika uzsiets pamatīgs un ciets mezgls tieši vidū diegu mistrojumam. Viņa piecēlās un pievērsa savas acis kapteiņa acīm. ''Es esmu sieviete, turklāt ar nieka pieredzi, vājais darbaspēks, nākotnē tev šādas kļūdas būs nepieļaut, kapteini.'' Ar skumju smaidu uz lūpām viņa ielika kapteiņa rokās kreklu. ''Pārbaudi, vai neplīst.''
Iesūtīja: storyteller ; laiks: 17.04.2009 22:06
Faia
Rīgels pasmīnēja, paņemot kreklu rokās kā dārgumu.
-Es esmu pārlieku jauns lai būtu kapteinis, vismaz nobriedis kapteinis, man dažkārt ir problēmas ar veiklību, pareizāk sakot, neveiklību un komunikācija arī nav mana stiprā puse,-Rīgels sacīja, šūpodamies uz pirkstgaliem un tad uz papēžiem.
-Turklāt, kāpēc gan lai es nedotu iespēju cilvēkiem, kuri man šķiet interesanti?-viņš pavaicāja, vēl aizvien lūkodamies uz Faiu, sažņaudzis kreklu savās rokās.
-Un par vienu es esmu pārliecināts, vismaz man būs kād,s kurš man palīdzēs ar krekliem,-kapteinis pasmaidīja, sirsnīgi un jauki.
Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 17.04.2009 22:13
Apskatījis kuģi no ārpuses, Džeroms ar saspringtu skatienu vēroja ielāpu un noklakšķinājis mēli devās darbarīku un jauno ielāpu meklējumos.
- Vismaz nav lūžņu čupa. Taču neliekas, ka melno carumu izturēs... - viņš nomurmināja staigājot pa dokiem.
Iesūtīja: Apaču tuksneša rēgs ; laiks: 17.04.2009 22:35
Faia apspiestu smaidu pavērās griestos, kā meklēdama kādu atbalstu, kas sniegtu palīdzību, kā kāpteiņa teikto atspēkot. Vārdi par saldiem, par daudz uz mēles kūstošiem, līdz pat reibinošam nelabumam. ''Labi, jaunais kapteini, vai varu vēl kā līdzēt? Varbūt tev derētu aizstaigāt līdz Brinai, apskatīt, kā ar ievainojumu, tas svaigs kā lauku gaiss. Un stāsts par tevi kā Džeka Uzšķērdēja upuri līdz manām ausīm nenonāks?''
Faia atkrita gultā ar mēteli klēpī. Tāda stāvēšana abiem nekam neder.
Iesūtīja: storyteller ; laiks: 17.04.2009 22:40
Džeroms
Dokos neviens netraucēja. Pāris cil;vēku rosījās ap saviem kuģiem, bet nekas īpaši ievērības cienīgs nenotika.
Faia
Rīgels uzlūkoja meiteni, kura atradās... nu viņa gultā.
-Ievainojumi,-viņš nosprauslājās.-Tikai skrambas. Turklāt sadzīs. Džeks Uzšķērdējs jau rotaļājās ar sievietēm, cik atceros. Un, tavai zināšanai, es neesmu sieviešu kārtas radīums,-kapteinis viegli pasmaidīja un uzvilka kreklu. Tiesa, tas netika aizpogāts.
-Man liels prieks, ka palīdzēji. Redzēju, tev ir interese par dzelžiem,-viņš pamāja uz galda pusi, atceroties Faias sākotnējo istabas apskati.
Iesūtīja: Apaču tuksneša rēgs ; laiks: 17.04.2009 22:58
Faia nobolījās sieviešu diskriminācija.
''Skrambas... Vīrieši,'' viņa izspļāva un jau atkal pieleca kājās, uzvilka mēteli. ''Kā nu ne, darbs bez tiem nesastāv. Un šī,'' viņa pavēra mēteļa abus iekšsānus ar mazajiem metāla rezerves daļu sasaistītājiem, ''ir mana aptieciņa.''
Faia palūkojās durvju virzienā. ''Ja šeit nekas vairs nav darāms, es atļaušos nozust. Kas mums ir plānā, kapteini? Kad izbraukšana?''
Iesūtīja: storyteller ; laiks: 17.04.2009 23:02
Faia
Rīgels nobolīja acis, kad meitene šķietami aizsvilās.
-Jā, protams, tu vari iet. Izbraucam rīt no rīta. Domājams, ka visi būs uz kuģa jau naktī. Rīt ielūgums pie Brinas visiem uz apskati. Viņa sacīja, ka jānovērtē katra veselības stāvoklis un tamlīdzīgi,-Rīgels informēja Faiu.
-Ja nu kas, saldu miegu,-viņš nomurmināja un pāri pavērtajam kreklam uzvilka savu nobružāto mēteli. Pilota brilles vēl aizvien atglauda viņa brūnos matus.
Iesūtīja: Apaču tuksneša rēgs ; laiks: 17.04.2009 23:10
''Lieliski, tad jau novērtēsim arī tavu,'' lietišķā tonī teica Faia un devās pretim durvīm. ''Tu arī atpūties.'' Un viņa bija prom. Aizdevās uz saviem apartamentiem beidzot nolikt mantas pa vietām.
Iesūtīja: Lianjuks ; laiks: 18.04.2009 18:45
Ajaks nosvieda savas somas netālu no durvīm un izbrīnīts uzlūkoja Dī.
- Paldies... Ar augiem it kā nevar runāt, bet viņi tik un tā ir informācijas nesēji... Tātad viss kaut kur nonāk. Bet labāk jau, protams, ir runāt ar kādu, kas spēj atbildēt saprotami. - apdomājies par dumpi viņš sarauca uzacis.
- Mūžīgi atrodas neapmierinātie. Man šeit patīk. - Apsēdies uz gultas viņš saīga par to runāšanu. Viņš jutās kā nepareizi nobraucis pa slidkalniņu. Atpakaļgaitā un pusceļā no tā noveļoties.
Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 18.04.2009 22:33
Nopurpinājis, ka tik tukšos dokos visu var viegli nospert Džeroms ķērās pie labošanas.
- Ja vien pēkšņi neuzradīsies jauns caurums, tad viss turēsies... - viņš nomurmināja pēc 30 minūšu darba, pēc tam devās atpakaļ iekšā kuģī, pārbaudīt komandtiltiņa stāvokli un elektornikas izvietojumu - galu galā, jānoskaidro, kas būs pirmais, kas salūzīs pēc sašaušanas...
Iesūtīja: Semijs ; laiks: 18.04.2009 23:06
Sašķobījis seju, Samuels noteica.
-Izsaku līdzjūtību.. Es arī neko nezinu par savu māti, tēvs nekad nav par to stāstījis man...-
Iztukšojis savu aliņu vienā malkā, puisis pievērsies Lūsijai, teica.
-Varbut apejam kādu apli, izvēdināt galvas?-
Iesūtīja: storyteller ; laiks: 18.04.2009 23:34
Ajaks
-Nujā, tieši tāpēc es ar tiem augiem nerunāju. Man īstenībā šausmīgi gribētos uzzināt, ko viņi par mums domā, bet laikam nebūs lemts Ko tu domātu par milzeņiem, kuri nebūtu tādā krāsā kā tu pats?-Dī vaicāja, piešķiebusi galvu.
-Rīgels teica, ka es neesot normāla, bet ko padarīsi, tāda dzīve. Lai gan viņš teica, ka neviens normāls cilvēks arī nepieteiksies uz vietu šajā kuģī. Izskatās, ka komanda ir nokomplektēta, tas nozīmē, ka uz brīvām kājām skraidelē pietiekoši daudz trako,-Dī starojoši pasmaidīja.-Un tas nozīmē arī to, ka es neesmu vienīgā!
Džeroms
Uz komandtiltiņa, kā arī citur viss likās labākajā kārtībā. Tiesa, durvis uz vadības telpu bija aizslēgtas.
Samuels
Lūsija nedaudz apmigloti palūkojās uz alus kausu, tad uz Samuelu un nožagojās.
-Kas miris, miris. Tu nav ko žēlot, tā vienkārši ir,-viņa nomurmināja.
-Ejam,-meitene piecēlās, paņēma savu auduma plecu somu un nedaudz grīļīgā gaitā devās ārā no kroga.
Iesūtīja: Semijs ; laiks: 18.04.2009 23:40
-Tā ir, jādzīvo tālāk..-
Samuels cēlās neilgi pēc Lūsijas un ievērodams viņas griļošanu, smīnēdams piesteidzies klāt, viņš satvēra viņas roku un teica.
-He, he, pa daudz aliņa? Jauzmanās, negribās, lai redz kāda tu esi pirms uzdevuma?-
Puisis atlaida Lūsijas roku un pieklājīgi padeva roku, lai sniegtu viņai atbalstu.
Iesūtīja: storyteller ; laiks: 18.04.2009 23:51
Samuels
Lūsija nožagojas, tomēr Samuela roku nepieņēma. Pagaidām.
-Man vienalga, kādu viņi mani redz. Galu galā, nav jau mirstamā kaite,-viņa noteica, ejot uz priekšu pa asfaltēto ceļu pāris soļus pa priekšu Samuelam.
-Turklāt, ko gan viņi man varētu nodarīt? Atstādināt no šī uzdevuma? Es tikai paldies par to pateiktu,-viņa nomurmināja.
Iesūtīja: Semijs ; laiks: 18.04.2009 23:54
-Lūsij, nerunā šādi, tu tik sev visu pasliktini, izstāsti, kas tev tā nomāc sakarā ar šo uzdevumu? Vai ir kaut kas tik briesmīgs?-
Samuels teica, mēģinādams noķert Lūsijas soli. Viņa iepriekš negribēja par to runāt, bet puisis saprasta, ka viņš neatlaidīsies un mēģinās visu noskaidrot.
Iesūtīja: storyteller ; laiks: 18.04.2009 23:56
Samuels
Lūsija nožagojās atkal un apstājās tukšās ielas pašā vidū.
-Zini, tā tiešām nav tava darīšana. Galu galā, tam visam tik un tā var arī pašmaukt garām,-viņa noteica, aizkaitināti lūkodamās Samuelam acīs.
Iesūtīja: Semijs ; laiks: 19.04.2009 00:00
Samuels nenolaida acis no Lūsijas aizkaitinātajām acīm, viņš saprata, ka meitene ir reibonī un ir neprognozējama, bet tas viņu neraizēja.
-Lūsij, mums rīt ir svarīgs uzdevums un tevi kaut kas nomāc sakarā ar uzdevumu, tā līdz ar to ir arī mana problēma, jo man jāzin, kas tevi tā nomāc, tas varbūt varētu būt kāds drauds..-
Iesūtīja: storyteller ; laiks: 19.04.2009 00:02
Samuels
Lūsija izslējās, apspieda žagas un palūkojās uz Samuelu.
-Tas nekavēsun neapdraudēs uzdevumu,-viņa stingri noteica un sagrīļojās. Atslēgusies.
Iesūtīja: Semijs ; laiks: 19.04.2009 00:06
Samuelam jau bija piegriezies šis un viņš grasījās pacelt balsi, līdz Lūsija atslēdzās. Satvēris meiteni un noguldījis viņu uz zemes, puisis sāka viņai vāji pliķēt pa vaigiem un purināt viņu, paralēli saucot viņas vārdu. Viņa bija atslēgusies, tas bija skaidrs, jo tā cilvēkam nomirt ir bez maz vai neiespējami.
Iesūtīja: storyteller ; laiks: 19.04.2009 00:10
Samuels
Lūsija īpaši nereaģēja, vien atgaiņāja pliķēšanu ar diezgan nekoordinētām rokas kustībām. Izskatījās, ka mosties viņa šovakar netaisās. Varbūt rīt, pēc izgulētā dzēruma.
Iesūtīja: Semijs ; laiks: 19.04.2009 00:14
-Veltīgi... un nav viņu, kur likt, izņemot kazarmās.. ehh, Samuel, nu sūdos esi iebridis.-
Viņš nopūties, pacēla Lūsiju rokās un paskatījies apkārt vai neviena nav, devās uz sieviešu kazarmām, lai noguldītu Lūsiju, uzmanīdamies, vai neviens nekur neiet.
Iesūtīja: Lianjuks ; laiks: 19.04.2009 10:32
- Es gribētu zināt, ko tie milzeņi ēd. Es cerētu, ka ne cilvēkus, jo tad mēs varētu aiziet uz krodziņu. - Ajaks sāka izkrāmēt savas somas.
- Tu vispār tici, ka eksistē arī normāli cilvēki? Es tādiem brīnumiem neticu. - izvilcis no somas šokolādes kasti, Ajaks piedāvāja arī kādu konfekti Dī.
- Es esmu apsēsts ar šokolādi. Visur ņemu līdzi. Tās liek justies laimīgam. Mans tēvs bija vēl apsēstāks, bet mamma šokolādes uzskatīja par kosmosa kakām.
Iesūtīja: Kāds ; laiks: 19.04.2009 13:19
Vitālijs nonāca līdz kuģim un apstaigāja tam apkārt, vietām uzkāpa augšā, kur vien varēja un nosecināja ka šis kuģis nav viens no jaunākajiem bet ir gana izturīgs. Brīdi palūkojies uz kuģi, viņš iegāja iekšā un uzdūrās Rīgelam. Mirkli nedomādams viņš sāka izjautāšanu: "Sveiks kaptein', vai jūs varētu lūdzu parādīt mašīntelpu, pastāstīt kāds ir šī kuģa dzinējs, kāda tehnisko problēmu vēsture? Ja vajadzēs ar stiebru tikt galā, tad būtu labi zināt visus viņa niķus un tā tālāk..."
Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 19.04.2009 13:39
Džims pateicās kapteinim par ierādīto kajīti un izkrāmējims mantas viņš devās uz komantiltiņu, kur bija izjaukti vairāki datori. Nopūties Džims ķērās pie darba salikdams tos kopā un pārbaudot navigācijas kartes, izskanējot vīrusus. Vien vārd sakot vienkārši apkopjot un pabeidzot Rīgela pieminētos uzlabojumus, viņš bija tik iegrimis darbā, ka nemanīja kā ienāk Džeroms, tāpēc ieraugot viņu Džims pat mazliet salēcās, bet pēc tam pamājis sveicienam Džims atkal noliecās pār atvērto datorpulti un turpināja iesākto.
Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 19.04.2009 19:41
- Negribēju sabiedēt, - Džeroms teica, redzot, kā Džims salēcas. Nervozs. Paranoja ir laba lieta, kamēr tās nav par daudz. Ar nervoziem kosmosa kuģī jāuzmanās... - Vai vajag kādu palīdzību ar elektroniku? - viņš pavaicāja skatoties uz izjaukto tehniku. - Brīnos, ka tu ķēries tiem klāt... Elektronika tā kā būtu mans lauciņš. - puisis visai izbrīnīti piebilda.
Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 19.04.2009 22:21
Nē, nekas, es biju tik aizrāvies, ka nepamanīju tevi ienākam. Pārsteidzi. Džims attrauca. Un ja palīdzēt vari. Labā borta manevrēšanas dzinēja datorā ieviesies kaut kas, kas nosit mērījumus par 0,3%, nevaru saprast, vai tā ir programmas, vai dzelža vaina. Palūko, varbūt tu sapratīsi. Džims ātri nobēra neatraudzams acis no plates ko viņs šobrīd lika iekšā datorā. Lūk tā stacija. Viņš norādīja Džeromam uz trešo datoru no viņa.
Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne ; laiks: 20.04.2009 15:22
Ik pa brīdim Leontīnas sejas izteiksme mainījās no neapmierinātas uz ieinteresētu, no tādas uz šokētu un pa riņķim, viņa vēroja vīrieti un tā aparatūru ar zināmu nepacietību ik pa brīdim attālinoties ar vien vairāk.
Kaut kāds neprāts, tāda sajūta, ka starp pirātiem būtu ielīdusi.
Leo nospļāvās, viņas riebums pret pirātiem bija acīm redzams un šķietami pat saožams, smalkais deguntiņš tika saraukts uz augšu.
Mīļais dievs, tas ir neizturami, zīdaiņu varza ne komanda. Bet par to dakteri pilnīgi skaidrs, pirātu pirāts, to viņas ģīmi gan jau, ka kāds flotes lidonis apskādējis.
Censdamās pēc iespējas vairāk atsvešināties no dendrovīrieša Leia prātoja tādas un citādas domas.
Pēc puiša izsauciena sieviete noskurinājās.
Tad mēs varam iet?
Un nesagaidījusi atbildi Leontīna devās uz priekšu, bet tur priekšā jau bija aizskrējis Vilsons, pērtiķim līdzīgais, noaugušais indivīds.
Ak jel, ja viņš audzēs tomātus es tiem klāt neskaršos, labi, ka līdzi paķēru pāris sausās pārtikas paciņas.
Pēc kāda laiciņa viņa apstājās pie kuģa un to nopētījusi devās iekšā.
Kaptein!
Samtainums atgriezies balsī skanēja no dokiem.
Arī es esmu te pat! Ierādīsiet arī man darba vietu un guļamās telpas?
Leo uzmetusi somu ērtaku uz pleciem gaidīja neuzkrītoši vērojot redzamās vietas kuģī.
Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 22.04.2009 21:01
- Ahā, skaidrs. - Džeroms teica, paskatījies uz norādīto pusi. Šāda brauciena laikā 0,3% nozīmētu drošu nāvi, tādēļ viņš visai sparīgi devās risināt problēmu.
Piegājis pie trešā datora, Džeroms to uzbūtoja un uzlika sistēmas skenēšanu. Ja problēma atrodas cenšas no risināt. Ja problēma neatrodas, slēdz laukā datoru un meklē problēmu iekšās.
Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 23.04.2009 00:42
Redžinalds ņēmās pa virtuvi un noliktavu, iepazīstoties ar to kas te ir un kur katra lieta atrodas. Virtuvē viņš veica šādus tādus pārkārtojumus, lai pašam būtu ērtāk strādāt un viss būtu viņam pa rokai.
Viņš sāka arī domāt par brokastīm komandai. Viņš sagatavoja visu ko varēja jau tagad un parējo nolika pa rokai, lai rīt no rīta nebūtu daudz laika jātērē visa pagatavošanai.
Vēl atlika tikai vienoties ar kapteini par ēdienreižu laikiem.
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 23.04.2009 08:03
Brina no medpunkta ārā nenāca, toties no turienes tiešām ik pa brīdim atskanēja dažādi ne pārāk skaļi blīkšķi.
Iesūtīja: storyteller ; laiks: 23.04.2009 15:18
Samuels
Lielākais joks bija tāds, ka Samuels nekad nebija zinājis, kur ir sieviešu telpas. Tās allaž bija rūpīgi slēptas, kā arī planēta bija pietiekoši liela, lai tajā varētu paslēpt ne tikai to.
Pa ceļam neviens sastapts nebija, bija jau diezgan vēls.
Ajaks
-Rīgels saka, ka viņa vecāki esot bijuši pilnīgi normāli. Paldies,-Dī noteica, saņēmusi saldumus.-Bet zini, cik es pazīstu viņa māsu, šamējā ir pavisam ķerta. Vazājās ne tur, kur vajadzētu un trallinās apkārt,-meitene nomurmināja.
-Tu zināji, ka iepriekšējais dārznieks bija izdomājis, ka šeit ir jāievieš kurmji? Tie mazie dzīvnieciņi, kuri esot akli un viņiem ir melni samtains kažociņš. Rīgels gan kategoriski iebilda, jo tas traucējot kaut kam tur augt, es gan būtu atļāvusi, tad mums būtu vēl kāda dzīvība šeit, izņemot Rīgelu. Lai gan viņu jau var pieskaitīt visai daudzām dzīvības formām,-meitene domīgi nomurmināja.
Vitālijs, Džeroms, Džims
-Vienu gan es nesaprotu, kāpēc gan jūs skrienat laikam pa priekšu?-Rīgels nosmējās, vedot Vitāliju uz mašīntelpu, kur jau rosījās Džeroms un Džims.
Izvilcis no plaukta diezgan nodriskātu kladīšu čupiņu viņš tās iegrūda Vitālijam rokās.
-Te ir kuģa žurnāls. Stiebrs gan nekad nav bijis īpaši bojāts, lielās cīņās nav iesaistījies. Tiesa, viņš ir gados un, iespējams, šis brauciens viņam varētu būt viens no pēdējiem, tomēr tajā pašā laikā, kas zin, varbūt izturēs vēl kādu pārīti avantūru. Šobrīd tas ir pilnā darba kārtībā, vien vajadzētu salāpīt vienu no skafandriem un tikt skaidrībā ar datorsistēmu, bet visam pārējam ir jābūt rīcības kārtībā. Starp citu, Brina vēlas rīt visiem veikt medicīnisko analīzi, lai pārliecinātos vai mēs esam rīcības kārtībā. Lūdzu, šo punktu respektēt,-Rīgels nošņaukājās un devās projām.
Leontīna
Ejot gar priekštelpu, kapteinis izdzirdēja pēdējās kuģotājas balsi. Dziļi ievilcis elpu, viņš izgāja ārā.
-Tepat, nāciet vien iekšā,-viņš noteica, palūkodamies uz Leontīnu.
-Tātad, guļamtelpas,-viņš nomurmināja un aizveda Leontīnu uz kādu telpu, kur ierādīja viņai tādu pašu niecīgu istabiņu kā pārējiem. Tā bija blakus Faias apartamentiem.
-Rīt ir medicīniskā pārbaude. Ierašanās obligāta. Droši vien kārtību, kādā iesim, nolemsim pie brokastīm. Iekārtojies, neapmaldies. Kādi jautājumi?-kapteinis noprasīja.
Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 23.04.2009 18:06
Cik saprotu, mums jāizlido pēc iespējas ātrāk, kaptein. Džims novilka, balss bija klusināta jo viņš šbrīd zobos turēja vienu no skrūvgriežiem. Es daru, kas ir manos pienākumos, sagatavoju kuģi izlidošanas gatavībai. Džims atkal pazuda vadu mudžeklī.
Iesūtīja: Kāds ; laiks: 23.04.2009 20:17
Vitālijs ,iegājis mašīntelpā, pasveicināja Džimu un Džeromu, tad atbildēja Rīgelam: "Es vienkārši vēlos pārliecināties, lai lietas ir labākajā kārtībā pirms izbraucam. Un kopumā ir labi zināt kas uz kuģa ir labots, mainīts vai bojāts, tādejādi var ātrāk noteikt diagnozi. Gluži kā ārsts izmeklē pacientu, kas sūdzas, ka viņam kas kait."
Kad kapteinis bija pateicis par medicīnas pārbaudi, Vitālijs sagaidīja līdz kapteinis iet ierādīt guļamtelpas, tad viņš nokomentēja: "Nesaprotu kādēļ tik liela uzmanība jāpievērš medicīnas pārbaudēm, man tāpat bez ārstiem parasti viss dzīst, kā arī ar nopietnām slimībām neslimoju." Viņš pārlaida acis pār mašīntelpu, tad pievērsās kuģa žurnāla pētīšanai.
Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne ; laiks: 23.04.2009 21:12
Viens vienīgs jautājums, saistībā ar ieroču sistēmām, viens, kuģa vadības ieroči un vēl, attiecīgi ieroču telpa, taču kaut kur ir? Galu galā komandas biedriem vajadzētu kaut minimālu apbruņojumu, to gan nevajag uzreiz, bet derētu vismaz pārbaudīt visus ieročus.
Leontīna uzdeva jautājumus vienu pēc otra, tomēr meitenes nosvērtā, samtainā balss nemainījās.
Bet to mēs varam nokārtot rīt.
Aizvien smaidīga Leo turpināja sarunu.
Pēc medicīniskās pārbaudes.
Leia nomurmināja un šai brīdī bija skaidri saprotams cik liels naids Leontīnai ir pret medicīniskās "inspekcijas" pārstāvi.
Iesūtīja: Semijs ; laiks: 25.04.2009 11:02
Nopūties, Samuels devās uz savu kajīti, kur vien Lūsijai būtu jāpaliek pa nakti. Nolādēdams šo gājienu, jo ja puisi pieķers, viņam draudēs nopietnas problēmas... Ja Samuels mierīgi tika uz savu kajīti, viņš iekārtoja Lūsiju gultā, bet pats iekārtojās uz grīdas, lai iegrimtu miegā.
Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 26.04.2009 19:25
Nosmējies par kapteiņa pārsteigumu, Džeroms tikai turpināja ķimerēties ap datoru meklējot vainu. Ziņu par medicīnisko pārbaudi noklausījās un atlika zināšanai. Nekādu lielo uztraukumu jau nevajadzētu ar to būt....
- Tā, kur es paliku? - viņš nojautāja gaisam un ar lukturīti meklēja kādu sakusušu vadu datora iekšās.
Iesūtīja: storyteller ; laiks: 03.05.2009 21:55
Mehāniskie Datorpuikas
Rīgels pasmaidīja.
-Es jau neko, neko. Vienīgi rīt būs agri jāceļas un nu jau ir vēls, tomēr darbojaties paši pēc saviem ieskatiem,-viņš noteica.-Ja nu kas, saldu dusu,-kapteinis atvadījās un devās prom.
Leontīna
Rīgels sarauca pieri, runājot ar meiteni un noklausoties viņas jautājumus.
-Ieroči lai paliek manā pārziņā. Varu Tev pastāstīt, ka tie pastāv un līdz šim ir bijuši ļoti labā kārtībā,-viņš noteica.
-Uz pārbaudi dosies pirmā.
Samuels
Nekas netraucēja Samuelam nokļūt līdz viņa nelielajai apdzīvojamajai teritorijai. Lūsija vien murmināja kāda puiša vārdu, bet nekas cits ievērības cienīgs netraucēja apkārtējo mieru.
Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne ; laiks: 03.05.2009 23:04
Jauki! Es noteikti labi pildīšu darbu zinādama visu šīs dzelzs čupas atribūtiku.
Dažus vārdus, attiecīgi dzelzs čupas, sieviete nomurmināja tik klusi, ka vairāk izklausījās pēc šķaudiena, ne pēc īsta vārdu salikuma.
Ar mākslotu smaidu smalkajās lūpās Leia nošņāca, domās atķeksēdama, kā būs kaut mazākā iespēja tikt atpakaļ flotē, Leo to darīs. Leontīna nesaprata visu šī pasākuma būtību, tā bija tīrā ņirgāšanās par sievišķo dzimumu un tieši pret attiecīgo indivīdu. Iepriekšējā darba vietā Leo bija teju vai kapteiņa vietā, bet te ne tikai noslīdējusi līdz dažādu profilu speciālistam, bija arī draņķa pirāts. Aukstas tirpas pārkrēja pār kauliem, Leia patiesi bija kļuvusi par derdzīgu, līdz nelabumam pretīgu pirātu. Drausmīgāko cilvēces indivīdu kāds ir iespējams, viegls dūriens mugurā atgādināja kamdēļ tieši viņai tik ļoti riebās pirāti.
No rīta būšu uz pārbaudi, bet tagad, ja atļausiet, likšos slīpi un cerēšu, ka pa nakti man nepiemetīsies masalas.
Ar sarkasmu samtainajā balsī, Leontīna norūca.
Iesūtīja: storyteller ; laiks: 11.05.2009 18:29
Samuels
Ieklausoties labāk, bija dzirdams vārds Rīgels. To meitene atkārtoja tikai vienreiz, tomēr diezgan skaidri. Tad nemierīgi sagrozījās gultā, pagriezās uz otriem sāniem un aizmiga cieši jo cieši.
Rīts pienāca bez steigas un, kad Samuels modās, Lūsija vēl aizvien bija aizmigusi.
U-17
Ar katru brīdi palika arvien vēlāks un produktivitātes vietā drīzāk bija miegainība. Uz mirkli to gan iztraucēja pamatīgi metāliski trokšņi kaut kur no lidaparāta iekšienes.
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 11.05.2009 20:17
Brina no medicīnas bloka ārā nerādījās, un arī nelielā dzirdamā rosība tur nemazinājās. Tā, it kā nekādu blīkšķu kuģī nebūtu bijis.
Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 11.05.2009 21:58
Brokastīm viss bija sagatavots un Redžinalds devās sameklēt kapteini, lai vienotos par ēdienreižu laikiem.
Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 11.05.2009 23:00
Turpinādams ķimerēties ap kompi - nekad nevajag atstāt darbus pusvārtā, Džerijs tikai pasmīkļāja par Rīgela komentāru un noburkšķēja, ka Navigācijas ierīces labāk savest kārtībā PIRMS misijas, nevis mēģināt to darīt, kad kuģis grasās iebraukt Saulē, vai kādā citā zvaigznē. Nolāpīties sarkanie milži.
Ja problēmas novēršana ir no manis atkarīga:
Pēc kāda laika, Džeromam likās, ka redz vainu. Sakusums. Pie Hercšprunga un Rasela, sakusums. Tas ir slikti. Uzmetis skatienu vēl telpā esošajam, viņš meklēja redzerves daļas, vadus un no kabatas savus instrumentus. Tā kā soma netika nomesta istabiņā, darba rīki tika atrasti un uz tuvā kā galda bija rezerves daļas. To visu pielietojis, viņš destruktoja sakusumu un salaboja iekārtu.
Uzbūtojis kompi vēlreiz, uzlika skenēšanu. Nobīde 0.0-% Ļoti labi. Tagad var arī paklaiņot.
Izslēdzis kompi, Džeroms pamāja ar galvu Džimam, - Nekas cits nav darāms? - Ja nē, tad atstājis mantu somu sev piešķirtajā istabiņā iziet ārā no kuģa un dodas no ostas ārā, uz centru.
Iesūtīja: Semijs ; laiks: 12.05.2009 19:17
Pieslējies sēdus, Samuels izberzējis acis, paskatījās cik rāda pulkstenis un nopūties paskatījās blakām uz Lūsiju.
-Laiks celties Lūsij, mums ir uzdevums priekšā.-
Puisis pie sevis noprātodams, piecēlās un maigi ar roku brauca gar viņas vaigu, mierīgi, bet klusām saukdams.
-Lūsij? Lūsij, celies.-
Viņš negribēja, lai meitene uzreiz pamostas satraukta, savādāk izskaidrot notikušo būs pagrūti.
Iesūtīja: Kāds ; laiks: 13.05.2009 00:02
Vitālijs kuģa žurnālu lasīja gana ilgi, līdz sāka pamazām sūrstēt acis. Viņš tad meta mieru un devās uz kajīti nosnausties, bet drīz jau atkal bija nomodā un bezmērķīgi klīda pa kuģa gaiteņiem.
Iesūtīja: storyteller ; laiks: 19.05.2009 23:29
U-17
Rosība ap diviem naktī vēl aizvien nebija apsīkusi. Rīgels domīgi migrēja apkārt un bija arī devies uz kambīzi pie Redžinalda, lai saskaņotos par brokastīm. Pēc tam, novēlējis katram, kuru sastapa, saldu miegu, kapteinis pazuda savos apartamentos.
Samuels
Mierīgā saukšana ne uz ko nedarbojās. Meitene vēl aizvien gulēja cieši un likās, neko sev apkārt nejūt un nedzird.
Iesūtīja: Apaču tuksneša rēgs ; laiks: 20.05.2009 10:30
Faia no guļamistabas ārā nedevās. Izrevidierēts mētelis, sakārtoti savi apmešanās kakti; Faia acu atpūtināšanas vietā nejauši iekrita garā sapņu miegā.
Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne ; laiks: 20.05.2009 22:09
Leo no rīta pamodās spirgta un izgulējusies, tomēr dusmīga bez gala. Iepriekšējajā vakarā sieviete sameta manta venā stūrī un likās slīpi. Nu izskatīdamās sakopta un rāma, iekšēji degdama dusmās Leia tuvojās medicīniskajai telpai. Klusi pieklauvējusi viņa iesaucās.
Mani gaidījāt?
Iesūtīja: Semijs ; laiks: 20.05.2009 23:39
Sapratis, ka būt maigajam šoreiz atkrīt, Samuels sāka Lūsiju nedaudz kratīt un saukt viņas vārdu.
Iesūtīja: Roviela ; laiks: 21.05.2009 08:30
(OOC - atļaujos ierakstīt arī te, lai gan echo3 jau ierakstīja Zudušo dvēseļu pavedienā - viņa, un līdz ar to daktere, neparādīsies ātrāk pie netā kā 29.maijā. Viņa ir ceļojumā un pašlaik brauc uz kaut kurieni no Hamburgas.)
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 28.05.2009 21:21
Medpunkta durvis atvērās un tajās parādījās Brina - tikpat neglīta kā vakar un arī tieši tikpat kārtīga kā vakar. - Labrīt, Leo. Vai ir kāda steidzama vajadzība? - Brinas balss bija rāma un pieklājīga. - Jeb varbūt gribat jau iziet pārbaudi?
Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 01.06.2009 19:12
Atnācis no vakara staigāšanas, Džeroms nolikās gulēt un bez celšanās nogulēja līdz rītam.
Lēnā garā čāpojot uz kantīni, Džeroms uzskrēja Brinai un nedaudz padomājis piegāja klāt, - Tiksim galā ar to lietu un miers, - viņš teica visai garlaikotā balsī, nodomājis ka brokastis var arī pagaidīt. Kuģis jau neaizies pa pieskari vēl dokos esot.
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 01.06.2009 19:50
Redziet, te jau veidojas rinda. - Brinas balss atbildot Džeromam bija nedaudz smaidoša. - Leo ieradās pirmā, tā ka jums vai nu būs nedaudz jāpagaida, vai arī varat pienākt pēc brokastīm.
Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 01.06.2009 19:59
- Ok, pienākšu pēc brokastīm, - Džeroms pasmaidījis devās kantīnes meklējumos. Kuģis taču nemaz nav tik liels...
- Ei, kur ir brokastis? - viņš iesaucās nonācis galā paskatīdamies apkārt pēc pavāra. Brokastis, brokastis...
Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 01.06.2009 23:48
Redžinalds piecēlās agri, lai nekavētu komandu pirmsstarta sagatavošanās darbam, viņš sagatavoja brokastis un gaidīja, kad ieradīsies komandas biedri.
Vari nākt iestiprināties, atsaucās Redžs uz biedra aurošanu gaitenī.
Iesūtīja: storyteller ; laiks: 04.06.2009 20:59
Samuels
No šādas pieejas, Lūsija uztrūkās augšā ar kliedzienu uz lūpām un kādu brīdi nesaprata, kur atroadas.
-Pie velna,-viņa nomurmināja un tas spēji atsprāga atpakaļ no Samuela.-Ko tu te dari?
"Stiebrs"
Kapteinis, lai arī cik negulējis izskatījās, pārvietojās klusi kā ēna un neviens pie kambīzes pat sākotnēji nebūtu varējis pamanīt viņa klātbūtni.
-Labrīt, biedri, ceru, ka esat gatavi jaunas dienas sākumam. Spriežot pēc rosības, pieņemšu, ka esat. Labu apetīti visiem un pēc kāda brītiņa ceru, ka visi izies medicīnisko apskati, kuru laipni ieteikusi Brina,-Rīgels sacīja un aizslīdēja kādā ēnainākā kaktā, lai ieturētos.
Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 04.06.2009 23:58
Sveiki, kaptein! atsaucās Redžs, kad ienāca kapteinis un turpināja servēt brokastis tiem, kas pievienojās brokastu maltītei.
Iesūtīja: Semijs ; laiks: 06.06.2009 17:40
Paskatījies apkārt, Samuels pievērsies Lūsijai, teica.
-Es te lielākoties pārlaižu naktis.. būtībā dzīvoju, bet tas tā.. Tu vakardien tā kārtīgi biji ieņēmusi, ka atslēdzies un nācās tevi stiept uz savu kajīti, jo es nezināju, kur sievietēm ir kazarmas..-
Uzmetis acis savai guļvietai, puisis nomurmināja.
-Nav nemaz tik neērti gulēt uz grīdas..-
Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne ; laiks: 07.06.2009 03:21
Leia pasmaidīja šķību smaidu.
Man piekodināja būt jau agrā rītā pie jums.Balss joprojām bija samtaina, tomēr tajā jausās saujiņa rūgtuma.
Mēs varam sākt, lai es nenokavētu darba laika sākumu?
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 07.06.2009 12:34
Ā, tad nekādu sūdzību par veselības problēmām? - Brina aicināja Leo ienākt un aizvēra durvis. - Labi, paskatīsimies. Novelciet, lūdzu, apavus un gulieties te. - Tika norādīts uz sterila paskata kušeti, zem kuras un virs kuras bija izvietota pietiekoši noslēpumaina aparatūra un kustīgi robota rokai līdzīgi manipulatori. Izņemot pašu kušeti, pilnīgs nestandarts - tas bija viss, ko Leo varēja secināt.
Brina pati piegāja pie plaukta un nocēla no turienes elektroniskiem rādītājiem "nosētu" cimdu. To viņa uzvilka kreisajā rokā. Piegājusi pie kušetes, viņa pieliecās un ieslēdza aparātu zem tās, tad dažas sekundes ar labo roku "rakstīja" pa taustiņiem cimdā. Tālākais viss norisa negaidīti ātri un vienkārši - Brina cimdā tērpto kreiso roku pārvilka pāri visam Leo augumam, tam nepieskardamās. Tad atkal dažas sekundes spieda taustiņus cimdā.
Visumā norma. - Brina informēja Leo. - Zobi veseli un tā tālāk. Adrenalīna daudzums tuvojas trauksmes slieksnim. Un, jā, mugura. Esat ar mieru uzsākt ārstēšanu, vai arī cietīsiet vien tālāk? Pats no sevis nepāries.
Iesūtīja: Kāds ; laiks: 08.06.2009 19:27
Vitālijs sajuta brokastu smaržu un devās uz tās pusi, paceļam satika Džeromu un, garāmejot, teica: "Es sajūtu brokastis, ja gribi pamieloties, seko man..."
Iegājis brokastu telpā, viņš teica: "Labrīt, pavār'! Vai es varētu saņemt savu brokastu porciju?"
Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 09.06.2009 01:34
Sveiks! Vari droši pievienoties tiem, kas jau brokasto, atbildēja Redžinalds un sagatavoja nepieciešamo porciju skaitu. Lielas izvēles gan nebija, bet arī nekā ekstrēma, standarta brokastis, + daži uzlabojumi. Nelielas porciju sastāva, daudzuma variēšanas iespējas, atkarībā no gaumes un iespējām.
Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne ; laiks: 09.06.2009 15:09
Leo pacietīgi apgūlās un neieinteresētu skatienu lūkojās griestos, viņu ne mazākajā mērā neuztrauca notiekošais process, tikai ar vien vairāk pārņēma vēlme doties prom. Mediķes teiktais Leiu izsita no sliedēm viņa nedaudz sarāvās un palūkojās uz sievieti.
Ko lūdzu?Jā, es... godīgi sakot, ja tas neaizņems pārāk daudz mana laika varētu mēģināt.
Leia piecēlās sēdus un neviļus pārbrauca pāri grubuļoto rētu, kas klāja lielu daļu tetovētās muguras.
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 09.06.2009 20:13
Stundas ceturksnis dienā sākot ar rītdienu. Cik reižu vajadzēs, vēl pateikt nevaru, skatīsimies, bet vismaz desmit. - Brina novilka "cimdu" un piegāja pie skapja ar daudzām atvilktnēm. Vienu atvērusi, viņa izņēma sīku paciņu. - Tagad uzlikšu injekciju plāksteri, lai nervu gali nomierinās. Rīt varēs uzsākt ārstēšanu. Lūdzu, novelciet krekliņu. - (Kad Leo to ir izdarījusi) Brina ļoti veikli atplēsa paciņu, un Leo juta mugurā pie labās lāpstiņas siltu, mazliet kņudinošu "pleķīti". Sajūta pēc sekundēm desmit izgaisa.
Viss, ejam brokastīs. - Brina izmeta atkritumu kolektorā paciņas iesaiņojumu.
Iesūtīja: storyteller ; laiks: 10.06.2009 21:48
"Stiebrs"
Rīgels ar galvas mājienu sveicināja katru, kurš parādījās virtuvē. Mute bija pārāk aizņemta ar ēšanu, lai īpaši runātu. Pabeidzis brokastot, kapteinis piecēlās un notrausa no mēteļa dažus neredzamus puteklīšus.
-Brokastis bija brīnišķīgas, paldies. Ja kādam mani vajag, esmu savā darbnīcā,-viņš noteica. -Pacelšanās trīspadsmitos trīsdesmit pēc vietējā laika,-kapteinis vēl piemetināja.
Tos, kuri vēl nebija pamodušies un pabrokastojuši, uz virtuvi aicināja nejauka, griezīga skaņa un kāda balss, kas pavēstīja - brokastlaiks.
Samuels
Lūsija izskatījās pagalam samulsusi.
-Ā, ē... paldies,-viņa nomurmināja.
-Es ceru, ka nekādas muļķības nesastrādāju,-viān klusi noteica.
Iesūtīja: Semijs ; laiks: 10.06.2009 22:36
-Nebūt nē, tu tikai paliki nedaudz agresīva, ko es mazliet izprovocēju.. Kaut kas tevi vakar nomāca sakarā ar misiju un mani tas nedaudz uztrauca, tādēļ centos noskaidrot, kas pa lietu, jo man tiešām negribās nekādus pārsteigumus misijas laikā..-
Samuels teica un tad novilka.
-Vispār runājot par misiju.. mums vajadzētu jau doties!-
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 11.06.2009 08:06
Brina ieradās uz brokastīm, kad kapteinis vēl bija tur. Visus pasveicinājusi, viņa paņēma sagatavoto porciju un apsēdās pie galda.
Kad Rīgels paziņoja pacelšanās laiku un taisījās doties prom, Brina klusā, bet noteiktā balsī teica, - Atgādinu, ka visiem komandas locekļiem jāiziet medicīniskā pārbaude pirms pacelšanās. Kaptein, es zinu, ka esat aizņemts, bet arī jūs, lūdzu, atliciniet tam nepieciešamās 10 minūtes laika. Pateicos Leo, kas to šorīt jau izdarīja, un Džeromam, kuru nevarēju uzreiz pieņemt, tāpēc gaidīšu tūlīt pēc brokastīm.
Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 11.06.2009 08:14
Džims pamodās, pēc paraduma izkrakšķinājis skriemeļus kaklā viņš apģērbās un devās uz kambīzi. Ejot gar kuģa medpunktu viņš pamanīja, ka labā daktere ir jau sākusi pārbaudīt komandas veselības stāvokli. (Ir tak jābūt kādai zīmei, kas norāda "Aizņemts"). Ienācis kambīže viņš izmeta mazliet miegainu labrītu un sāka lūkoties pēc kafijas, vēlams tik stipras, ka to varētu lietot par krāsas noņēmēju. Pamanījis vajadzīgo trauku Džims ielēja sev krūzi un iedzēra labu malku. Lieliska kafija Redžij! viņš uzsauca koka iedzerdams vēl vienu malku.
Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne ; laiks: 11.06.2009 10:35
Leo ar slēptu neuzticību vēroja Brinas izdarības tomēr paklausīja katram ārstes vārdam. Pēc mirkļa jau gatava doties brokastot Leia tikai uzsmaidīja šķību, neizteiksmīgu smaidu.
Paldies.
Pēc neilga laiciņa Leontīna uzradās arī brokasttelpā, paņēmusi savu porciju meitene apsēdās pie galda.
Tiem kas vēl nav paēduši labu apetīti.
Sievietes mugura bija stalti izslieta, smalkie, spēcīgie pleci bija atliekti uz atpakaļu, sejas izteiksme neizprotama, nopietna un starojoša reizē.
Kā gulējāt?
Mēģinādama iesākt sarunu un mainīt viedokli par sevi Leo iesāka.
Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 11.06.2009 13:42
Redžinalds darbojās ierastā automātismā apkalpojot pienākošos komandas biedrus, tā pat neaizmirstot atbildēt sveicieniem un pateicības vārdiem.
Ja kādam ir īpašas velmes, vai speciāla dieta, dariet to man lūdzu zināmu, iespēju robežās centīšos to ievērot, bet vēlams to būtu izdarīt pirms pacelšanās, lai varu pasūtīt specifiskās lietas, Redžinalds visai skaļi to pateica visiem kuri bija sapulcējušies ēdamtelpā.
Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 11.06.2009 23:41
Ēst, ēst, ēst. Vajag ēst. Kaut vai lamu... Džerijs nodomāja kliedzot pēc brokastīm.
Sekojis Vitālijam uz kantīni, Džeroms nopriecājās par kafiju un to izdzēris ķērās pie brokastīm. - Garšīgi. - viņš uzslavēja caur kodieniem.
- Vai kādi jebkādi augļi arī ir pieejami? - viņš pavaicāja skatoties apkārt, - Jebkādā kondīcijā? Par svagiem gan laikam būs jāaizmirst. - viņš nosmējās un gaidīja Redžija atbildi.
Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 14.06.2009 22:02
Ir, ir, atbildēja Redžinalds un tā kā šī manta ilgi neglabājas, tad varat to dabūt kamēr svaiga, jo tikai tādiem augļiem ir vērtība. Gan jau arī dārznieki mūs ar kaut ko svaigu palutinās, savu sakāmo nobeidza Redžs.
Iesūtīja: mr Bl@ck ; laiks: 15.06.2009 14:32
Džims klusi brokastoja un kadz Redžijs jautāja par kādu speciālu diētu viņš tikai piemetināja, Man neko īpašu nevajag tikai man ir lūgums, gādā lai no rītiem ir stipra kafija pieejama, tas arī viss. viņs sacīja. paēdis brokastis viņs vērsās pie Brinas, Dakterīt, kad es varētu iziet pārbaudi man vēl pirms pacelšanās jāpārbauda navgācija, tāpēc butu pateicīgs, ja jūs mani pārbaudītu pēc iespējas ātrak.
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 15.06.2009 19:49
Nāciet tūlīt. - Brina palūkojās pulkstenī. - Pēc 5 minūtēm. Pārējiem par to, ka esmu brīva vai aizņemta, paziņošu pa interkomu. - Viņa bija paēdusi, tāpēc piecēlās, pateica paldies kokam un gāja uz medpunktu.
(OOC - ir taču kāda kuģa iekšējās saziņas iespēja?)
Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 25.06.2009 17:09
- Burvīgi. Paldies. Lieliski. - Dabūjis no Redžija garšīgi garšīgos, Džeroms sāka ar pāris āboliem un pamazām pārcēlās pie persikiem. Aiz neko darīt, sāka dungot dziesmiņu - nekādu zināmo, vienkārši kādu melodiju.
Melnie caurumi - jel. Tas būs interesanti. Tik jāpacenšas izdzīvot. ko var zināt kas būs otrā pusē? Teorētiksi, baltais caurums. Ja nē... nu tad varbūt viss arī beigsies nezināmi.
Iesūtīja: Kāds ; laiks: 26.06.2009 22:54
Vitālijs paņēma palielu porciju rīta pārtikas kā arī pāris augļus un, pateicies kokam, sāka ar to mieloties. "Es nevaru vien sagaidīt to brīdi, kad mēs pacelsimies. Vēlos redzēt uz ko šis kuģis ir spējīgs..." Vitālijs ēdot skaļi domāja.
Iesūtīja: storyteller ; laiks: 13.08.2009 14:06
Kambīze
Virtuvē piepeši ieplenderējās sīciņa, ugunīgi ruda meitene ar izspūrušiem matiem un platu smaidu sejā. Nočiepusi vienu grauzdiņu, viņa apsēdās uz kambīzes galda un ar platu, šķību smaidu sejā nopētīja katru, kurš bija telpā.
-Labu apetīti visiem un jauku jums dieniņu!-meitēns līksmi izsaucās.
ooc: iekšējā saziņas sistēma ir. kā gan savādāk tiktu pārraidīts aicinājums brokastīs?
Samuels
-Lai nu tā būtu. Tad nekavēsimies. Brokastis paēdīsim kuģī, par pārtiku es jau parūpējos,-meitene noteica.
Iesūtīja: Lianjuks ; laiks: 13.08.2009 14:36
- Brokastis? - pārjautāja Ajaks griezīgajai skaņai un negaidot atbildi sāka taisīties uz brokastošanu. Kambīzē viņš ieradās vairāk vai mazāk pamodies.
- Labrīt!! - uzsauca Ajaks, nopētīdams visus klātesošos un apsēzdamies netālu no ugunīgi rudās meitenes. Bija vēl nedaudz jāpamostas, lai varētu ķerties klāt brokastīm, kas patiesībā viņam likās kārdinošas.
Iesūtīja: Kāds ; laiks: 13.08.2009 14:37
Vitālijs pateicās rudajai meitenei un novēlēja vaiņai arī labu apetīti, pieminot savā atmiņā, ka būtu jāiepazīstas ar kuģa personālu, kārtīgi paēdis brokastis viņš sakrāva traukus vienā kaudzītē un aiznesa uz virtuvi. Viņš piegāja pie meitenes un iepazīstināja ar sevi, censdamies izklausīties pieklājīgi: "Sveika, es esmu Vitālijs, kuģa mehāniķis! Es iepazīstu cilvēkus uz šī kuģa, vai varētu zināt kas tu esi?"
Nevaru vien sagaidīt brīdi kad mēs pacelsimies gaisā un sāksies īstie piedzīvojumi. Vitālijs domās cerēja.
Iesūtīja: storyteller ; laiks: 13.08.2009 14:40
Kambīze
Meitene iešķībi uzlūkoja Vitāliju un turpināja notiesāt grauzdiņu.
-Es esmu Dī. Mēs ar Ajaku vakardien apspriedām kurmīšu ieviešanu. Uz šī kuģa vienkārši ir pārlieku garlaicīgi,-viņa sacīja, sākusi šūpot kājas.
-Vai būt par mehāniķi nav garlaicīgi?
Iesūtīja: Lianjuks ; laiks: 13.08.2009 14:46
Ajaks beidzot sajutās pamodies.
- Jā, kurmīši. Tie ir jauki. Būtu feini, ja tādus varētu ieviest. Kaut kā. Man reiz bija zils kāmis. Es joprojām neesmu drošs vai tas tiešām bija kāmis. Viņš tā pazuda un uzradās. Tagad sen nav rādījies. - Ajaks uzklupa brokastīm. - Variet iedomāties, cik viņš varēja sabāzt sev aiz vaigiem?
Iesūtīja: Kāds ; laiks: 13.08.2009 14:55
"Āhā, prieks iepazīties Dī. Patiesībā mehāniķa darbs no malas mēdz izskatīties garlaicīgs, tomēr kad tajā iedziļinās, tad ir visai interesanti, it sevišķi, ja sanāk strādāt uz dažādiem kuģiem. Uzmanīt kuģa stāvokli, tas ir kā vērot mākoņus, kas parādās un izgaist." Vitālijs pastāstīja par savu darbu ar aizrautību, cerībā, ka viņu Dī izpratīs.
"Vai kurmīšiem uz kuģa nebūs par šauru? Viņiem tak niepieciešams daudz zemes, kur veidot savas alas..."
Iesūtīja: storyteller ; laiks: 13.08.2009 15:00
Kambīze
-Zils kāmis? KUR tu tādu dabūji?! Tas noteikti uzlabotu šī kuģa atmosfēru par pāris grādiem,-Dī sajūsmā iepleta acis. Dzirdot Vitālija piezīmi par vietu uz kuģa, Dī uzrāva uzacis.
-Un kam gan, mehāniķa kungs, mums ir domāts dārzs, ja ne kurmīšu turēšanai?-viņa sakrustoja rokas uz krūtīm un caururbjoši vērās Vitālijā.
Iesūtīja: Lianjuks ; laiks: 13.08.2009 15:14
Ajaks paskatījās uz Dī.
- Man atsūtīja pa pastu. Anonīms sūtītājs. Man patiesībā kāmjus atsūtīja vairākas reizes, bet es viņus atdāvināju. Nu izņemot to vienu. Nevarēju tādu daudzumu piebarot. Un viens mēdza apēst naudu. Man liekas, ka sūtītājs kaut ko sajauca. Zili kāmji? Kāds man sakars ar kāmjiem? Pēdējo gadu kāmji nenāca, bet nebrīnītos, ja viņi uzrastos te paši par sevi. Uzmanieties no melnām paziņām, tas ir paciņām uz kurām uzzīmēti kāmji. Ja Tev palaimēsies kāds kāmis vai paciņa uzradīsies. - Ajaks laimīgs iekodās grauzdiņā un priecīgs secināja, ka diez vai uz kuģa kāmji tiks viņam klāt. - Mehāniķis? Kur apguvi savu amatu? - painteresējās Ajaks pievērsis uzmanību Vitālijam.
Iesūtīja: Kāds ; laiks: 13.08.2009 15:16
"Nu vispār..." Vitālijs brīdi apdomājās, lai neaizvainotu mazo meiteni, "...dārzā kurmīšiem pietiktu vietas, tikai... ...būs jāpajautā dārzniekam, vai viņš ļaus turēt kurmīšus starp dobēm... ...kā nekā kurmīši var izrakt alas tieši starp dārzeņiem..." Viņš palūkojās apkārt, neko nozīmīgu nemanīdams, viņš pievērsās atpakaļ sarunai, "Manuprāt doma par ziliem kāmīšiem būtu daudz labāka..."
Iesūtīja: storyteller ; laiks: 13.08.2009 15:21
Kambīze
-Es noteikti pacentīšos neizvairīties no tādām paciņām,-Dī starojoši smaidīja.
-Klau, es arī gribu būt mehāniķis, ja jau tas ir interesanti. Es drīkstu būt mehāniķis kopā ar tevi?-viņa pievērsās Vitālijam.
Iesūtīja: Kāds ; laiks: 13.08.2009 15:38
"Nu vispār lai būtu par mehāniķi ir jāizmācās par tādu, bet vispār, jā tu varēsi pavērot mani darbībā, varbūt es tev kādreiz varētu iedot kādu vienkāršu darbiņu..." Vitālijs atbildēja izvairīgi, jo nevēlējās iekulties nepatikšanās, ja meitene kaut ko nepareizi izdarītu, "Par mehāniķi es izmācījos armijā, tur pavadītajā laikā es guvu ļoti daudz pieredzes, tomēr tiešā uzbrukumā neesmu gājis. Es par piemiņu esmu uztetovējis uz rokas tetovējumu, kas simbolizē 30 armijā pavadītos gadus.", viņš parādīja uz rokas esošo tetovējumu sarunas biedriem.
Iesūtīja: storyteller ; laiks: 13.08.2009 15:46
Kambīze
Dī sajūsmā sasita plaukstas un nolēca no galda.
-Super! Kad mēs sāksim?-viņa vaicāja, teju vai lēkājot no sajūsmas.
-O! Tetovējums! Man gan ir bail no adatām. Jā, bail gan. Viņas ir sāpīgas,-meitene sparīgi pamāja ar galvu.
Iesūtīja: Madafix ; laiks: 13.08.2009 16:04
- Vai kāds pieminēja brokastis? - garlaikotā balsī ierunājās Vilsons, nesteidzīgi iesoļojot kambīzē.
- Es kādu dzirdēju pieminam zilus kāmjus, tos taču mēs neēdīsim? - mazliet apjucis, taču ar mirdzumu acīs iesaucās Vilsons, - zinu ir garlaicīgi, gribās arī ko eksotisku, taču tas jau būtu mazliet par traku.
Vēl aizvien domājot par zilajiem kāmjiem, un kā tos pagatavot, Vilsons paņēma brīvu krēslu, un apsēdās pie galda, lai nobaudītu tikko uzvārītu kafiju.
Pēc pāri minūtēm, kad kafija tika izdzerta, Vilsons nu jau ar možāku balsi iejautājās, - Kādi šodienai plāni? -
Iesūtīja: Kāds ; laiks: 13.08.2009 16:06
"Gan jau pienāks laiks arī kaut ko palabot, kamēr kuģis stāv uz vietas nav īsti ko labot, tikai pārbaudes, kuras es ar Džeriju jau veicām. Es skatos, ka tu daudz neko neēd, es iešu uzcept pāris maizītes, vai vēlēsies kādu?" Vitālijs teica, ar acīm sameklēdams tosteri.
Iesūtīja: storyteller ; laiks: 13.08.2009 16:09
Kambīze
-Jā, protams,-Dī attrauca, uzklausot maizīšu piedāvājumu. Novērojusi, ka Vilsons ienāk telpā, viņa viltīgi pasmaidīja.
-Klau, ko tu teiktu par kurmīšu ieviešanu dārza nodaļā?-viņa vaicāja, pieliekusies Vilsonam klāt no mugurpuses un uzlikusi rokas viņam uz pleciem.
-Šodien jāiziet medicīniskās pārbaudes un pusdivos pēc vietējā laika Rīgels nosolījās izkustēties,-viņa papildināja.
Iesūtīja: Lianjuks ; laiks: 13.08.2009 16:11
- Man agrāk arī bija bail. Tētis teica, lai neskatos, kad dur. Tad, kad neskatījos man bija vairāk bail. Kad skatījos - bailes pārgāja. Jūtos drošāk, ja redzu kā kas ar mani notiek. - Uzrodoties Vilsonam Ajaks iesmējās. - Mēs neēdīsim zilus kāmjus. Man bija zils kāmis. Es arī gribēšu vēl kādu maizīti. - cerīgi piebilda Ajaks.
Iesūtīja: Madafix ; laiks: 13.08.2009 16:18
- Tev tik ļoti patīk kurmji? Neredzu jēgu viņus ielaist dārza nodaļā, bet ja jau tu tā vēlies, pie tam man nebūs tik garlaicīgi, varēšu sākt ķert kurmjus, - ar dzirdamu jautrības pieskaņu nobeidza Vilsons.
- Žēl gan, - ar rūgtumu noteica Vilsons, - es būtu vēlējies kādu notiesāt. -
Iesūtīja: Lianjuks ; laiks: 13.08.2009 16:19
- Ka tik tas nenotiesā Tevi. - iesmējās Ajaks. - Kā būs ar maizītēm? Te kāds gatavo tik garšīgi, ka grūti sagaidīt nākamo devu.
Ajaks aizdomājās par kurmīšiem. Kāpēc viņus nevarēja ieviest?
Iesūtīja: Madafix ; laiks: 13.08.2009 16:22
- Vitālij, tad pasvied man arī kādu maizīti, Ja jau kāmju nav, būs jāēd tas, kas ir, - mazliet vīlies novilka Vilsons.
- Dī, kādā krāsā tev kurmji patīk labāk? Zinu vienu čali, kurš tos pārdod gandrīz visās iespējamās krāsās. Man pat ir aizdomas, ka zinu no kurienes Ajakam tie zilie kāmji, - uzjautrināti nobeidza Vilsons.
Iesūtīja: storyteller ; laiks: 13.08.2009 16:24
Kambīze
-Man liekas, ka es tevi mīlu,-Dī tāpat aizmuguriski apķērās Vilsonam ap kaklu.
-Man arī nepatīk garlaicība un tu piekriti kurmīšiem. Mums ir tik daudz kā kopīga!-meitēns jūsmīgi čaloja.
Iesūtīja: Madafix ; laiks: 13.08.2009 16:32
Ir nu gan dīvains skuķis, nodomāja Vilsons, pietiek piekrist jebkurai viņas idejai, un viņa jau metas ap kaklu. Nu, vismaz nebūs garlaicīgi.
- Man prieks par tevi, - mazliet pārsteigts ierunājās Vilsons, - pēc medpunkta apmeklējuma pārrunāsim to kurmju padarīšanu? -
Iesūtīja: Īvs ; laiks: 13.08.2009 16:36
Faia ieradās kambīzē.
''Apskate pie ārsta vai vispirms brokastis?'' viņa vaicāja klātesošajiem.
Iesūtīja: storyteller ; laiks: 13.08.2009 16:37
Kambīze
-Noteikti,-Dī sparīgi pamāja, vēlreiz cieši apskaudama Vilsonu un tad palaizdama viņu vaļā.
-Es gaidīšu, kad būsi atpakaļ.-viņa pasmaidīja vēlreiz
-Brokastis?-Dī noteica.
Kambīzē ienāca Rīgels, kā redzams, ne īpaši labā noskaņojumā.
-Dī, tev te nevajadzētu atrasties,-viņš īsi noteica. Meitene sapīka un vēlreiz apsēdās uz galda.
Ieraudzījis Faiu, Rīgels izslējās nedaudz taisnāk.
-Pēc brokastīm, pie manis,-viņš noteica/
Iesūtīja: Kāds ; laiks: 13.08.2009 16:46
"Vispirms derētu paēst brokastis, citādi tev diagnosticēs badu..." Vitālijs ar sarkasmu piezīmēja un devās pie tostera uztaisīt paprāvu kaudzīti grauzdiņu. Beidzot tiek izziņota pacelšanās konkrētā laikā. Vitālijs nodomāja izdzirdot, ka Rīgels ir nolēmis izkustēties. Pa to laiku maizītes bija uzceptas un saliktas uz liela šķīvja, viņš paņēma šķīvi un devās piedāvāt maizītes. "Paskat kā nokārtojās tā lieta par kurmīšiem..."
Iesūtīja: Īvs ; laiks: 13.08.2009 16:53
Faia nomedīja no šķīvja Vitālija maizīti, devās pakaļ Rīgelam, reizē vaicājot: ''Kas par kurmīšiem?''
Iesūtīja: storyteller ; laiks: 13.08.2009 17:07
Faia
Rīgels sarauca uzacis, kad Faia paņēma tikai vienu maizīti un jau viņam sekoja.
-Tā visa ir Dī vaina, to skuķēnu nav iespējams savaldīt,-kapteinis norūca un veda meiteni uz savu kabinetu, kur viņa jau bija paviesojusies vakardien.
-Kuģa mehāniķi un un paliek kuģa mehāniķi. Es vēlētos, lai tu palūkojies uz šo te. Tavā darba pieteikumā tika rakstīts, ka šo to saproti no elektronikas,-Rīgels noteica un, pavēris durvis, aizvedināja meiteni pie antīka spērnu pāra, kurš, acīmredzot, bija izmantots vienā no sākotnējiem lidošanas palīglīdzekļiem normālā gravitācijā pēc Zemes iznīcināšanas.
Kambīze
Dī bija manāmi sapīkusi, kad Rīgels viņu apsauca, tomēr izskatījās, ka viņa drīz atgūsies. Meitene paņēma vienu grauzdiņu un sāka to skrubināt.
Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 13.08.2009 17:25
Džerijs bija izfāzējies kamēr runāja par kāmīšiem un kurmīšiem tādēļ ienāca atpakaļ un bija pārsteigts redzot jaunu seju pie galda. - Meitene sēdēja sakaunējusies pie galda. Un Rīgels te tikko bija. Skaidrs. -
- Tā. Vēl brokastis? - Kāds pieminēja maizītes? Vēl ir laiks pirms medicīniskās apskates. Jāuzēd. -
Iesūtīja: Lianjuks ; laiks: 13.08.2009 17:41
Ajaks piegāja pie Dī un iečukstēja kaut ko meitenei ausī.
-Zilajam kāmītim garšo eļļā mērcētas saulespuķu sēklas, kas pārkaisītas ar cukuru.
Tad Ajaks izstaipījās, iekoda pāris maizītes un sāka gaidīt medicīnisko apskati.
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 13.08.2009 19:49
Pavisam drīz pa interkomu atskanēja Brinas balss, kas aicināja nākošo "pacientu" uz medpunktu.
Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 13.08.2009 20:02
Tā kā Džeroms jau bija pirms tam paēdis, pamājā pārējiem, - Labu apetīti, - un devās uz medpunktu. - Jāiet uz apskati. -
Nonācis pie durvīm, pieklauvēja. Pēc tam gāja iekšā.
Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 13.08.2009 20:25
Redžs rosījās pa kambīzi piegādādams ēdmaņu izsalkušajiem brokastotājiem un ar vienu ausi un aci vēroja ēdamtelpā notiekošo, lai labāk iepazītu komandas biedrus.
Viņš novietoja grauzdētāju uz letes, lai tiem, kas vēlējās paši gar to padarboties tas būtu ērti izdarāms.
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 13.08.2009 20:39
Brina sagaidīja Džeromu, sēžot pie galda un rakstot piezīmes datorā. Viņa pacēla galvu, paskatījās uz ienācēju un pamāja uz kušeti, - Novelciet apavus un apgulieties tur.
Ja vien Džeroms jel kad ir bijis kuģu medpunktos, tad var novērtēt - te izskatās pat ļoti citādi. (OOC - medpunkta aprakstu neatkārtošu, tā ka, kas grib, var reaģēt uzreiz.)
Pēc īsa brīža Brina jau bija paveikusi skenēšanu un nolasījusi rezultātus. (Vēl viens OOC - Ja kādam ir slepenas medicīniska rakstura problēmas, lūgums atsūtīt man PZ. Ārsta ētika - citiem nav jāzina. 
)
Kādi jautājumi? - Brina, pateikusi Džeromam pārbaudes rezultātus, pajautāja.
Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 13.08.2009 20:58
Nopētīijs medpunktu, taču neko nekomentējis, Džerijs pakļāvās Brinas pārbaudēm un gaidīja kad tas beigsies.
- Ne pārāk. Ja kaut kas uznāks čāpošu atpakaļ, - Džeroms pasmaidīja un uzmetis pēdējo skatienu medpunktam devās ārā, ja vien pašai Brinai nav nekas sakāms.
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 13.08.2009 21:06
Džeromam ārā ejot, Brina jau runāja interkomā, - Nākamais!
Tad viņa ļoti veikli nomainīja kušetes pārsegu un gaidīja, kurš komandas loceklis (vai varbūt pats kapteinis) tagad ieradīsies.
Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 13.08.2009 21:09
Viegli dungodams, pēc medpunkta apmeklēšanas, Džeroms devās atpakaļ uz kambīzi.
- Vēl maizītes ir palikušas? - viņš vēl smaidot jautāja ēdamtelpā esošajiem. Izmeklēšana uzdzina ēstgribu.
Iesūtīja: Īvs ; laiks: 13.08.2009 21:42
''Klau, mani darbi taču neaprobežosies tikai tavos apartamentos?'' Faia apjautājās un ar manāmu ziņkāri iesoļoja telpā. Spārni tika aplūkoti ar ieturētu dictanci. Galvā norisinājās nicināmu domu kam, kāpēc karš ar pielaušanos kāpēc ne. ''Kur tu tos dabūji?''
Iesūtīja: storyteller ; laiks: 13.08.2009 22:11
Kambīze
Dī acis iepletās no sajūsmas, kad viņa izdzirdēja par kāmīšiem. Plati uzsmaidījusi Ajakam, viņa izdzirdēja Brinas signālu.
-Tev vajadzētu iet,-viņa sacīja kapteiņa palīgam un sparīgi pamāja ar galvu.
Faia
-Tu to vari darīt arī jebkur citur,-Rīgels paraustīja plecus.-Un tas ir sava veida mantojums, ja tev tā labpatīkas,-viņš nomurmināja.-Man ir vēl šādi tādi krāmi, bet nu... par to gan jau vēlāk.
Iesūtīja: Īvs ; laiks: 13.08.2009 22:23
Faia pamāja. ''Labi, tātad salabot un nopulēt. Instrumenti, tā šķiet, ir tajās kastēs. Tu vari mani atstāt vienu, cerams, tas būs ātri, un tev nebūs uz tiem jāgaida. Ā, un kas tas šorīt bija par toni pret to meiteni, kuru tu padzini ... kapteini?''
Iesūtīja: storyteller ; laiks: 13.08.2009 22:34
Faia
Kapteinis pamāja par pirmo daļu. Par otro viņš sapīka.
-Viņa atļaujas pārlieku daudz, turklāt es viņai piekodināju, lai ar kuģa ļaudīm pārlieku nepinas. Tomēr mani viņa neklausa, tipiski,-Rīgels nošņācās, sēdus atslīgdams savā guļvietā, kura izskatījās daudz draņķīgākā stāvoklī nekā citas uz šī kuģa.
Iesūtīja: Īvs ; laiks: 13.08.2009 22:45
''Un kāpēc lai nepinas? Kas viņa ir?'' Tad, kad no kastes tika izvilkts vajadzīgais, trokšņaini tika izmests arī nevajadzīgais, vēl viens metāla salabošanas ierocis. Faia paraustīja plecus un pieliecās, lai to paceltu. ''Man viņa netraucē. Šķiet, arī pārējiem viņa netraucē. Ja vien veicina ražīgu gaisotni, lai dzīvo.''
Iesūtīja: storyteller ; laiks: 13.08.2009 22:50
Faia
Rīgels nopurpināja kaut ko nesaprotamu un izbrauca ar roku caur matiem. Sapīcis viņš sakārtoja savas lidotāja brilles, kuras padarīja viņa matus vēl izspūrušākus.
-Nav svarīgi, kas viņa ir. Svarīgi ir tas, ka viņa nav valdāma,-viņš noburkšķēja.
Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne ; laiks: 14.08.2009 11:07
Leia kājas izstiepusi sev taisni priekšā gulšņāja pie brokastu galda, jaku sieviete bija nosviedusi uz krēsla atzveltnes, palikusi vien krekliņā ar lencītēm. Lielās, tumšās acis bija pievērtas, mati sasieti kārtīgā zirgastē. Leontīna no garlaicības lēnām miga ciet, viņa vēlējās ar ko nodarboties, tā kā to darīja flotē, nepārtraukta kustība, darbība, disciplīna. Kad iekšā kambīzē ienāca Dī, Leo atvēra acis un ieinteresēti palūkojās uz rudo meitēnu, sarunu par kāmīšiem viņa uzklausīja, bet neko neteica. Kad ienāca Rīgels viņa klusi nomurmināja sveiciena tekstu un šņākuļoja tālāk.
Vēders nekaunīgi iekurkstējās, liecinot par vajadzību kaut ko uzēst.
Atvainojos, kāds varētu man pamest pārīti grauzdiņu?
No Leontīnas mutes atskanēja zemā, samtainā balss.
Par ziliem vai zaļiem kāmīšiem neko nezinu, bet prieks iepazīties Dī, esmu Leia.
Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 14.08.2009 13:40
Sameklējis maizītes, Džerijs pāris uzkoda, tad piedāvāja stiebriņam Leontīnei.
- Garšīgas ar džemu vai ievārījumu. - viņš nokomentēja. Secinājis, ka arī ar Dī nav sasveicinājies teica, - Esmu Džeroms. - un turpināja grauzt savu maizīti. - Te tiešām nekas nenotika. Pacelšanās vēl tālu? - viņa prāts klīda.
Iesūtīja: Madafix ; laiks: 14.08.2009 14:44
Noraudzīdamies, viņaprāt bezjēdzīgajās komandas biedru sarunās, Vilsona atmiņā uzplaiksnīja viņa dzīves laimīgākie momenti, brīži, kad viņš bija kopā ar saviem vecākiem, brīži, kad tie bija dzīvi...
Vecīt, liecies taču mierā, tas notika pirms sešiem gadiem, Vilsona veselais saprāts dzelžaini centās viņu atgriezt realitātē, tu tur neko vairs nevari darīt!
Kad Vilsons atgriezās no savām atmiņām, viņš pie galda ieraudzīja vairākus cilvēkus, vairākas mazpazīstamas sejas. Vislielākā interese viņam bija par pozitīvisma pārņemto meiteni - Dī. Viņš nespēja saprast, kāpēc šī meitene viņam liekas tik īpāšu, tik neparasta?
- Klau, Dī, kāpēc tu tik ļoti gribi dārzā tieši kurmi, nevis kādu citu dzīvnieku? - ar manāmu ziņkāri apjautājās Vilsons.
Iesūtīja: Īvs ; laiks: 14.08.2009 19:34
Faia pasmaidīja.
''Neesi nu tāds paštaisns egoists. Ja nevēlies, lai zinu, kas viņa ir, nestāsti, cik daudz slikta viņa dara kuģa labā, jo es tam neticu.'' Faia ķērās pie vecās spārnu sistēmas nojaukšanas un par otru personu telpā nelikās vairs jaušam. ''Šī būs dobīte, kurā jāstāda pavisam jauni dīgļi, kapteini,'' viņa izteicās par spārniem.
Iesūtīja: Lianjuks ; laiks: 14.08.2009 20:27
Ajaks izstaipījās, uzmeta skatienu Leontīnai un teica Dī.
- Ja jau tu tā saki. Paberzējis pakausi un nožāvājies Ajaks beidzot devās uz medicīnisko pārbaudi.
- Sveika! Esmu Ajaks. - sveicināja Brinu jaunais vīrietis, ieiedams medpunktā.
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 14.08.2009 21:20
Sveiks, Ajak! - Brina atbildēja tādā pašā tonī. - Kurpes nost, un gulies tur. - Viņa ar roku pameta uz kušetes pusi. - Drīkst arī stāstīt, ja ir kādas problēmas vai varbūt vēlmes. - To Brina norunāja, jau atkal velkot rokā elektronisko "cimdu". Nostaigājusi gar kušeti un pārvilkusi skeneri pāri visam Ajaka augumam, sieviete sāka pētīt rezultātus. Tad piegāja pie puiša vēlreiz un lēnāk noskenēja žokli labajā pusē. - Pēc pāris nedēļām kauksi no zobu sāpēm. Nekas tāds, ko nevarētu sataisīt pāris minūtēs.
Brina novilka un nolika cimdu, tad piegāja pie kušetes un ar pāris veiklām kustībām ērti iekārtoja Ajakam galvas atbalstu. - Turi muti vaļā un acis ciet. - Pati viņa piegāja pie kušeti apkalpojošās sistēmas vadības pults. Lai arī ko Ajaks bija gaidījis, viņaprāt nekas nenotika, izņemot dažus vieglus pieskārienus apakšējam dzeroklim un pāris gaismas uzplaiksnījumus. Tad viņš izdzirda, - Viss. Vari celties, runāt, ēst, staigāt un ko nu vēl gribi darīt.
Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 14.08.2009 23:43
- Dārzā varētu palaist jūrascūciņas, tās arī ir interesantas. - Džeroms piebilda, - Viņas vismaz nerok alas dārzeņos. - visa saruna Džeriju smagi uzjautrināja. - Kāmīši un kurmīši un jūrascūciņas dārzos. Nē, nu tiešām. Laba rīta saruna. Ha. -
- Cik mums vēl palicis līdz aizlidošanai? - viņš interesējās.
Iesūtīja: Madafix ; laiks: 15.08.2009 18:59
Redzot, ka no Dī atbildi pagaidām nesagaidīt, Vilsons pievērsās Džerijam, - kā noprotu tevi sauc Džerijs. Mans vārds ir Vilsons, esmu šī kuģa dārznieks - oficiāli noteica Vilsons. - Jā, varētu ieviest kurmju vietā, piemēram, jūrascūciņas, taču tās pret augiem arī nav diez ko draudzīgas, man jau pašam labāk patiktu pamēģināt tos zilos kāmjus, bet tagad jau tādus nedabūt, - nopūties nobeidza Vilsons.
Un es domāju, ka šodien būs garlaicīgi, aizdomājās Vilsons. Šodien visi tik par grauzējiem vien runā, pie tam, par zilajiem.
Cenšoties mainīt tēmu Vilsons atbildēja uz Džerija jautājumu, - pēc tam, kad visi būs aizstaigājuši līdz medpunktam, mēs pacelsimies. Labi, nu gan es iešu, savādāk līdz medpunktam vispār netikšu, - iesmejoties teica Vilsons.
Aizverot aiz sevis medpunkta durvis, Vilsons uzrunāja Brinu, - sveika, mani sauc Vilsons, taču vari mani dēvēt arī par dārznieku! - Pēc apsveicināšanās ar Brinu, Vilsons apsēdās norādītajā krēslā, un pacietīgi gaidīja mirkli, kad beigsies šī pārbaude.
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 15.08.2009 19:41
Vilsons, ieejot medpunktā, ieraudzīja, ka Brina tur nav viena - uz kušetes sēdēja Ajaks un āva kājās kurpes. Brina, savukārt, aši klabināja datora taustiņus. Viņa palūkojās uz ienācēju. - Vai kas steidzams, Vilson?
Iesūtīja: Madafix ; laiks: 15.08.2009 19:51
- Ne pārāk, ja neskaita, ka jāiziet obligātā pārbaude. Esmu jūs abus nelaikā iztraucējis? - ar smaidu apjautājās Vilsons.
Nesagaidījis atbildi, Vilsons turpināja.
- Es vēlētos to izdarīt pēc iespējas ātrāk, jo man vēl jāaizstaigā līdz dārza sektoram, - nu jau nopietnākā balsī ierunājās Vilsons.
Iesūtīja: Semijs ; laiks: 15.08.2009 19:54
-Malace.-
Samuels uzslavējis meiteni, sāka kārtot savu ekipējumu un, kad bija gatavs, tad teica.
-Tev viss ir gatavs un jau uz kuģa, jeb man tevi tur sagaidīt?-
Iesūtīja: Lianjuks ; laiks: 15.08.2009 20:33
Ajaks darīja visu kā likts. Viņš jau vēlējās jautāt, kas īsti bija noticis ar zobiem, kad telpā ienāca Vilsons.
- Labi nekavēšu laiku. Gan jau sanāks vēl satikties. - Pasmaidījis un pamājis uzredzīti Ajaks pameta medpunktu.
Atgriezies kambīzē Ajaks apsēdās netālu no Dī ( ja viņa tur vēl bija ).
- Vai kādam garšo kakao?
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 15.08.2009 21:12
Man likās, ka sarkanais uzraksts virs ieejas durvīm ir ieslēgts. - Brina, apstiprinoši pamājusi ar galvu Ajakam, izlaida viņu ārā un pati palūkojās uz durvīm no koridora puses. - Ir ieslēgts. Man būs jāpārbauda jūsu redze, Vilson. Negribu riskēt ar to, ka jūs reiz nejauši ienāksiet te tieši operācijas laikā. - Nevarēja īsti saprast, vai Brina runā nopietni, vai joko.
Viņa devās vispirms nomainīt gultas pārvalku, tad noņēma diviem manipulatoriem "galviņas" un ielika tās sienas atvilktnītē, tad piegāja pie plaukta un paņēma "cimdu". - Novelciet kurpes un apgulieties uz kušetes.
Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne ; laiks: 16.08.2009 00:35
Leia pasmaidīja, jā viņa uz mazu mirkli atkal jutās kā savā senajā darba vietā- flotē. Sieviete dzirdot par medicīnisko pārbaudi noskurinājās, tajā nekas nebija noticis un tomēr ne diagnoze, ne pati Brina viņai uzticību neieviesa.
Nu kādas diagnozes? Dabujāt spec diagnozes, vai arī tikāt cari sveikā?
Viņa draudzīgi jautāja, atcerēdamās par norakstītajām injekcijām.
Mēs varētu uzspēlēt iepazīšanās spēlīti, tādu kādu spēlējām skolas laikā. Nosaukt nodarbošanos un kādu labu vai sliktu vārdu par blakussēdošo.
Iesūtīja: Kāds ; laiks: 17.08.2009 13:31
Izdzirdējis Ajaku pieminam kakao, Vitālijs bija sajūsmā, kakao viņam ļoti gāja pie sirds, tomēr sajūsmu viņš centās pārāk neizrādīt, jo ne visi varētu viņu pēc tam uztvert nopietni. "Man varētu pagatavot kādu krūzīti kakao, lūdzu"
Pievērsies Leiai, viņš sarauca uzaci: "Izskatās, ka tev, Stiebriņ, ārsti nepatīk. Savu diagnozi vēl neesmu dabūjis, šķiet ārste šobrīd vēl ir aizņemta... ...interesanta gan tā spēlīte... ...labi mēģināšu, tā bija sava nodarbošanās, vai ne? Tātad - Es, Vitālijs esmu kuģa mehāniķis, tiem kas nezin, kas tas tāds ir, uzmeklējiet svešvārdu vārdnīcā... ...par blakussēdošo... ...Džeroms - prot labi lietot skrūvjgriežus!"
Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 17.08.2009 13:49
- O, jā. Skrūvgrieži ir ļoti noderīgi. It īpaši attiecībā uz hiperdraiviem. - Džeroms iesmējās un nograuza savu maizīti līdz galam. - Reiz, sanāca nobeigt hiperdraivu ar skrūvgriezi. Efekts bija visai iespaidīgs. Ja nebūtu uzradušies vogoni tas būtu pat smieklīgi. - Džeroms uz mirkli aizdomājās.
- Paga. Tas bija smieklīgi. Ak, jā. -
- Kakao vēl dabūjams? - viņš vaicāja pārējo virzienā.
Iesūtīja: Piligrims ; laiks: 18.08.2009 00:01
Redžinalds pasmaidīja, Ja jūs mirkli uzgaidītu, būs jums arī kakao. Viņš ķērās pie tā pagatavošanas.
Iesūtīja: Renate ; laiks: 18.08.2009 23:41
Nedaudz saraukusi uzacis, Lūsija paskatījās uz Samuelu. Nebija pierasts, ka slavē, turklāt par gluži vai mazsvarīgām lietām. Pārtika gan bija no svarīgajām, taču to varēja papildināt jebšu vai katrā ostā.
-Man viss ir gatavs.- Lūsija auksti atteica.Cik nu daudz es no vakardienas atceros.
-Ejam.- Viņa piecēlās kājās un uzmetusi savu auduma somu uz pleca, sāka iet, cerot ka Samuels sekos.
Iesūtīja: Semijs ; laiks: 18.08.2009 23:53
-Nu tad mēs esam gatavi izlidot.-
Samuels noteica un uzmetis savu somu mugurā, izgāja ārā no kajītes un aizslēdzis to, sāka iet uz angāru, pievērsdams mazu uzmanību visam, kas apkārt. Pa ceļam uz angāru, puisis teica.
-Man šā vai tā neliek mierā vakardiena, ja ir nelāga nojausma par misiju, tad arī jāsaka... starp citu, kas tas par Rīgelu?-
Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne ; laiks: 19.08.2009 12:04
Man nepatík attiecígais indivīds, tomēr manis pašas specialitāte ir medicīna.
Leia atteica Vitālijam.
Tad nu tā, es esmu Leontīna, īsāk Leia, mana nodarbošanās, khmm, kā lai pasaka. Šķiet es uz šī kuģa nedaru neko. Pēc specialitātes esmu plaša profila ieroču pārzine, no bērna kājas esmu mācījusies medicīnu, teiksim tā, bet kapteinis mani pieņēma šajā darbā neiepazīstinot mani ar manu darbības sfēru uz Stiebra.Viņa raiti noskaitīja, bet īpaši necentās savā intonācijā ieviest kādu ieinteresētības noti, tā kā galda galā sēžot viņa īpaši neiespringa par to kurš viņai sēž blakus Leo brīdi padomāja.
Es ne ar vienu no jums neesmu īpaši kontaktējusies, bet par tevi
Viņa norādīja uz Dī
varu teikt, burvīga matu krāsa.
Iesūtīja: Madafix ; laiks: 19.08.2009 12:22
Vilsons priecīgs, ka pārbaude beidzot ir galā iznāca no medpunkta, un devās uz dārzu veikt kārtējo apgaitu. Brinai gan ir savāda humora izjūta, aizdomājās Vilsons, laikam nevajadzēja tā jokot kad ienācu kabinetā, jo acīmredzami viņa par to pēc tam atriebās.
Beidzot apgaitu ar domu, ka dārzā viss ir kārtībā, Vilsons devās uz kambīzi. Kambīzē viņš atrada komandu spēlējam kādu spēli. Vilsons ielēja sev tikko uzvārītu kafiju, un apsēdās blakus Dī, vērodams apkārtējos.
Pēc kāda laika viņš pārējiem jautāja, - vai visi ir izgājuši pārbaudes? Tā kā kļūst garlaicīgi stavēt uz vietas. -
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 19.08.2009 19:48
Brina ar Vilsonu bija "tikusi galā" tikpat ātri kā ar pārējiem. Un, protams, vārdi par redzes pārbaudi bija bijusi tikai tāda pabiedēšana. Patiesībā arī jebkādas ar redzi saistītas problēmas automātiski reģistrējās skenera datu bāzē.
Nākošais! - Atskanēja interkoma skaļruņos.
Iesūtīja: Kāds ; laiks: 19.08.2009 20:37
Vitālijs izdzirdējis pazaiņojumu caur interkomu piecēlās kājās un devās uz pārbaudēm. "Iešu palūkoties, vai būšu dzīvotājs!", Vitālijs ar sarkasma dzirksti paziņoja.
Ieradies medpunktā Vilsons pieklauvēja un iegāja iekšā, redzot, ka neviens nav aizsteidzies viņam priekšā, sasveicinājās ar ārsti un, noāvis apavus un novilcis kreklu, apgūlās uz kušetes, armijā neskaitāmās medicīniskās pārbaudes bija jau pieradinājušas viņu pie noteiktajām darbībām, viņam nebija nepieciešams īpašs uzaicinājums.
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 19.08.2009 20:58
Tālākais, kas notika, Vitālijam gan bija pārsteigums - Brina ar "cimdu" noskenēja puiša augumu, un, ne pirkstu viņam nepiedūrusi, skaidri nostāstīja, kas un kā ar veselības problēmām. Tāpat pateica arī to, ka šobrīd viss ir pietiekošā kārtībā. - Sūdzību nav? Lieliski. Vari celties un iet.
Iesūtīja: Kāds ; laiks: 19.08.2009 21:02
Vitālijs piecēlās kājās, uzāva kurpes un uzvilka kreklu. Atgriezies ēdnīcā, viņš nokomentēja ārsta vizīti: "Hmm... nekad nebiju manījis, ka pārbaudes varētu būt tik īsas, kā arī bez ārsta pieskaršanās ķermenim. Armijā nekas tāds nenotika, cik saprotu tur viss bija "pa vecam"."
Iesūtīja: Eņģeļu gūstekne ; laiks: 20.08.2009 00:52
Leia paluukojaas uz Vitaaliju, vinjas acis iemirdzeejaas, sieviete izdzirdeejusi vaardu armija kljuva starojosha, smaidiiga un atguva agraako rakstura detalju- smaidu un jautriibu.
Tu esi dieneejis flotee?
Vinja ar aizrautiibu vaicaaja.
Es dieneeju flotee veel pusotru gadu atpakalj, biju kapteinja vietniece uz kugja. Tomeer darba traumas deelj mani pensioneeja, tomeer labpraat straadaatu aizvien.
Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 20.08.2009 17:17
Džeroms sagaidīja uzvārīto kakao un pie sevis dungodams to dzēra. Sarunās nepiedalījās, bet tomāja par dzīvi līdz šim, ceļojumu un to kas sagaidāms tā laikā. Melnie caurumu nudien neviesa viņā labas sajūtas.
Viņš stāvēja kambīzē pie sienas un dungoja dziesmiņu, kamēr nebija jāpaceļās un visi izies pārbaudes, var arī pasnaust.
Iesūtīja: echo3 ; laiks: 20.08.2009 20:01
Interkoms (Brinas balsī) vēstīja atkal, - Nākošais!
Iesūtīja: Kāds ; laiks: 27.08.2009 10:51
Vitālijs palūkojās uz Leiu, vizuāli nopētīja un, neredzot nevienu nopietnu traumu, teica: "Vispār es strādāju gan flotē, gan parastajā armijā, mehāniķi ir nepieciešami visur. Tomēr varētu būt iespējams, ka mēs agrāk esam tikušies, kā nekā es mēdzu izjautāt cilvēkus par lietu darbību, pirms ķeros tām klāt, kā nekā var atklāties dažādi visai nozīmīgi sīkumi." Vitālijs pa to laiku sadabūja sev kakao, tad turpināja, to malkodams, "Es gan neredzu, ka tu būtu īpaši traumēta, nevizinies apkārt ratiņkrēslā un tamlīdzīgi... ...pastāsti, kas īsti ar tevi notika..."
Foruma dzinējis: Invision Power Board (http://www.invisionboard.com)
© Invision Power Services (http://www.invisionpower.com)