Pavediena drukājamā versija

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 15.05.2004 21:55

Viss sākās kādā neparastā dienā. Saules stari nesasniedza zemi, tie pat neparādījās aiz apvāršņa, tā itkā tādas Saules vispār nebūtu existējis. Debesis pārņēma tumsa un negaiss. Vienīgā gaisma, kas apgaismoja zemi bija zibens uzliesmojums. Nebija dzirdams nekas. Putni bija kā izmiruši. Vienīgi debesīs lidoja vienmuļi melni kraukļi, kas ar savu ķērkšanu izraisīja baiļu sajūtu. Upes bija kļuvušas melnas un dziļas un savos atvaros rāva visu, kas bija nelaimīgi gadījies ceļā. Viss dzīvais iznīka. Tikai izdzīvot spējīgākie savācās ciemos un mēģināja izdzīvot. Tagad katrs bija par sevi un par savu ciemu.
Bija sākusies Apokalipse!........
To bija sapratusi ikviena saprātīga būtne, kas vēl bija izdzīvojusi.

(Vispār notikumi notiek pasaulē, kurā mīt burvji, elfi, drakoni utt. Tātad viss ko var iedomāties.)

Ciemi sāka izdzīvot daudz labāk, lai gan daba bija kļuvusi vēl briesmīgāka un nežēlīgāka. Ar katru dienu visi iemācījās kaut ko jaunu, lai izdzīvotu.
To bija ievērojis arī Apokalipses Radītājs. Viņs vēlējās iznīcināt visu dzīvo, lai radītu jaunu un paklausīgāku pasauli. Neviens nekad nebija viņu pielūdzis, un tas traucēja Radītājam valdīt. Bet tomēr bija kāda cilts, kas pielūdza Radītāju. Tā bija Vikaču cilts.

Arī šai ciltij neklājās viegli, bet viņi bija izcili un nežēlīgi mednieki tāpēc izdzīvotāji viņi bija lieli jau kopš bērnības. Šajā ciltī pirms vairāk kā 3000 gadiem tika nogalināta ar sudraba bultu nežēlīgākā un kareivīgākā vilkaču vadone Saligo (No latīņu val. caligo - tumsa). Ar viņas palīdzību vilkači bija kļuvuši par briesmīgāko murgu visam dzīvajam. Tie iekaroja vai lielāko daļu rietumu puslodes zemju un taisījās jau doties uz austrumiem, bet... To zemju vampīru cilts vecākais vampīrs paziņoja savas cilts vadonei: "Tu izdzīvosi, ja būsi gudra, tev pretinieku iepazīt, bet nojauta, ka tuvu nāve, neļaut tai sev piespiesties, jo pazudinās bailes tevi... Sudrabs - pretinieka nāve, bet ne tava lielākā, tai māte nāves enģelis un asinas ar klusumu, ātrums tava iespēja pazudināt velnu"... Vampīru vadone Aselera (no latīņu val. accelerare - ātrums) savam karaspēkam izveidoja ieročus no sudraba, bet vecākais vampīrs Aselerai iedeva īpašas bultas... Viņi sastapās Pasaules malā (Gibraltārā) un sākās asiņainākā kauja pasaules vēsturē... Kad katrā karaspēkā palika tikai daži desmiti karavīru, tad aci pret aci nostājās Saligo un Aselera, kas bija iznīcinājušas vai pusi viena otras karaspēkus, tagad naida pilnas un spēka pārņemtas sainskāri un nežēlīgi uzsāka cīņu... Visu diennakti viņas viena otru plosīja, bet tad Aselera izvilka savas vecākā vampīra dāvātās bultas un izšāva uz Saligo... Viņa smagi nogāzās zemē. Tad nezin no kā Aseleru pārņēma tādas bailes, kādas nekad viņa nebija piedzīvojusi... Viņa taču varēja nomirt... Viņa notupās uz zemes un klusi sāka raudāt... Un tā bija viņas lielākā kļūda par kuru viņu brīdināja vecais vampīrs... Raudot viņa nepamanīja, ka Saligo ar saviem pēdējiem spēkiem pielien Aselerai no mugurpuses un paceļot savu roku ar asmens asajiem dzelzs nagiem izrauj Aselerai sirdi un saspiež to tā kā ogu... Aselera nesaprašanā ķēra elpu, bet nespēja un nokrita līdzās mirstošajai Saligo... Tā abas nomirušās vadones tika aizvestas uz savām ciltīm un apglabātas goda vietās ar uzraxtiem - "Saligo - mūsu nāves princese, kas izcīnīja mūsu nozīmi pasaulē, kas pierādīja, ka vilkači ir Radītāja cienīgi un asinskāras nežēlības dēļ izdzīvos pat Apokalipses sekās......" un "Aselera - glābdama mūsu godu un zemes viņa atdeva savu dzīvību, sirdi un dvēseli un mēs atdodam savu godu viņai par drosmīgāko vadoni, kas uzdrošinājās stāties pretī pašam Velnam... "

Tā Radītājs devās pie savas padotās cilts un uzrunāja to... Vilkači nesaprašanā, kas uzdrošinājies runāt ar šo cilti, izgāja no savām mājām un atstāja savus darbus, lai klausītos tajā... Šī balss viņiem teica: "Uzklausiet mani, mana padotā un godājamā vilkaču cilts!... Es vēlos jūs vest savā mesijas pēdējajā kaujā... Tā jūs pierādīsiet, ka esat mana uzticamā cilts un es jums apsolu, ka Jaunās Pasaules sākumā jūs jau būsiet svētākā cilts no visām........Bet vai jūs piekrītat manai mesijai?" Kāds jaunāks vilkacis pēkšņi pajautāja: "Bet mēs sen jau neejam kaujās, jo mums nav kauju cienīgu vadoņu... Kas mūs vadīs?" Tad notika kautkas apbrīnojams... No debesīm parādījās spirāle un iešāvās tieši zemē... No tās kā pa trubiņu sāka tecēt melnas asinis... Tās tecēja tieši uz Saligo kapa vietu!!! Tad no kapa izšāvās melna gaisma un no turienes piecēlās Saligo jau daudz spēcīgāka un nežēlīgāka kā iepriekš... Balss turpināja: "Lūk, jūsu vadonis Svētā Vilkača Sanktusa (No latīņu val. sanctus - svēts) un nāves enģeļa Letumas (no latīņu val. letum - nāve) meita Saligo..." Visi ieraudzījuši Saligo nokrita ceļos un sāka pielūgt to... Balss uzrunāja Saligo: "Klausies, Saligo nežēlīgā nāves vadone, tu esi izredzēta būt par vilkaču vadoni manā svētajā Apokalipses mesijas kaujā, tāpēc tavs uzdevums būs vest kaujā savus karavīrus un iznīcināt visu atlikušo dzīvību un tagad tevi un tavu karaspēku sauks par Apokalipses vilkiem un šo nosaukumu atcerēsies visi Jaunajā Pasaulē... Tagad gatavojies un dodies... Tev līdzi būs mani uzticamie vilki, kas pasargās tevi no nāves un būs tev uzticīgi jebkur... Ej, un pēc katras kaujas atstāj tur mūsu kaujas zīmi, lai visi zin, ka šeit pabijusi nāve..."

Saligo sagatavojusi visu devās prom un iznīcināja visu, kas gadījās ceļā... Viņa nesaudzēja nevienu...Bet viņa zina, ka viņai būs daudz ienaidnieku, kas būs līdzvērtīgi viņai un nāvi viņa var sagaidīt no jebkura...


Tātad, ja vēlaties piedalīties šajā LS tad jums būs jāpiesaka savs tēls:

• Vārds
• Vecums
• Rase (burvis, drakons, elfs utt.)
• Ieroči
• Spējas (ne pārāk lielas, lūdzu)
• Dzimums
• Dzīvesvieta
• Ģimene
• Dzīvnieki
• Izskats (Var būt arī bilde)
• Raxturs
• Pagātne
• Tavs simbols

Apokalipse

Tātad es būšu:
Vārds:Saligo
Vecums:17
Rase: Vilkacis/Nāves enģelis
Ieroči: Uguns zobens un asmens nagi

Spējas: Spēja izsaukt garus
Dzimums: Sieviete
Dzīvesvieta: Līdz mesijas sākumam dzīvoja vilkaču apmetnē, bet tagad klejo ar savu karaspēku
Ģimene: Tēvs Svētais vilkacis Sanktus, kuru nežēlīgi noplosīja drakoni, un māte Nāves enģelis Letuma, visskaistākais un visbīstamākais enģelis, kas paņēma pie sevīm Saligo tēvu..... Bija arī dvīņubrālis, bet to arī pie sevīm paņēma māte......
Dzīvnieki: 2 vilki - Aers (no latīņu val. aer - gaiss) - aizsargātājs un Inferno - iznīcinātājs
http://elfwood.lysator.liu.se/art/r/e/rehcamuhcs/fallsdetail.jpg.html
Izskats: Izskatā Atsitusies vairāk uz mātes pusi, bet raxturā uz tēva....
http://elfwood.lysator.liu.se/art/l/a/laurena/sharrinecolorsmall.jpg.html
Raxturs: Nežēlīga, asinskāra slepkava.............. Nopietna, nekad savā mūžā nav smaidījusi.......... Gudra un viltīga....... Patstāvīga un noslēgta..........
Pagātne: Viss itkā ir aprakstīts jau, bet neskatoties uz viņas nežēlīgo raxturu viņai bija dzīvesbiedrs Morbus (no latīņu val. morbus - slimība), bet Morbusu gribēja upurēt un viņam nācās bēgt uz ziemeļiem, kur viņu neviens nemeklēs.... Kopš tās reizes Saligo ienīda svētos upurētājus un tad kad viņa kļuva par vadoni, Saligo izrāva visiem upurētājiem zarnas un aptina tās ap savu māju...........
Tavs simbols: Saligo simbols raxturo krustceles kurās stāv pasaule un vienā pusē stāv Dievs, otrā Velns, trešajā enģeļi, ceturtajā dēmoni, bet šis krusts nekādā ziņā nenozīmē Dievu, jo vilkači nicina to, bet pielūdz Radītāju - īsto...........
http://ew2.lysator.liu.se/pic/art/c/a/cari/spiralcross.gif.html

Tā lūk tagad jūsu kārta...
Enjoy!!!

Iesūtīja: Mastero Jazz ; laiks: 16.05.2004 09:09

GM - esi tik labs un daudzpunktes (un citas pieturzīmes) lieto pareizi... Uztver šo kā brīdinājumu... Spēle gan laba solās būt. Galvenais noturi to tādu pašu. Iespējams, vēlāk pieteikšos /hehe/... Tiešām - liekas, ka ir pārdomāta, bet tavas daudzpunktes krietni apgrūtina lasīšanu - labāk lieto atstarpes vai pat poziņu Enter. Arī Elfwood serverim nepatīk hyperlinkošana uz viņu bildēm - ieliec labk linkus uz bilžu lapām.

Mastero

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 16.05.2004 10:10

Pirmajā lapā man bija pazudis simbols, tātad vēlos to tagad parādīt - šis ir
http://elfwood.lysator.liu.se/art/c/a/cari/spiralcross.gif.html
To jau es biju apraxtījusi tātad šī simbola nozīme jums jau ir zināma...
Jauki, man jau ir pirmais brīdinājums man tas patīk ! Tad tu saki, ka ir labi ? Forši!!!

Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 16.05.2004 13:14

Vārds - Atenikte (Nikte no griek. mit. - panikas, bailu sejēja)
Vecums - pec izskata ap 20
Rase - mitologiska butne, kas lidzigs dievibai
Ieroči - kad tika nosutita uz zemes, nācās apgut zemiesu aizsardzibas metodes - zobencinju un dazas tuvcinjas
Spējas - uz zemes gandriz nekadas, vienīgais, kas ir pielietojams ir speja uznemt energiju no nogalinātā upura
Dzimums - sieviesu
Dzīvesvieta - ka jau dieviba, ir saistita ar Olimpa kalnu, bet ka tumsas parstave dzivo sava mazaja pasaulite (man vienkarsi pazuda miotlogijas gramata)
Ģimene - radu sazarojums ir neaptverams, bralsji māsas, pat vairaki berni
Dzīvnieki - tas pieklida kad tiku nosutita uz zemi
Izskats -
Raxturs - neiecietīga, apmierinata ar postu apkart, darot ierasto darbu nezeliga un ljauna, patmiliga un nedaudz egoistiska, baidas tikt pieveikta vai sakauta, tapec parasti censas uzbrukt pirma. Nespej samierināties ar zaudejumiem, ja tadi gadās un tad laiz valjaa dusmu pludus. Nevienam neuzticas, vismaz ne jau lidz galam.
Pagātne - parak sarezgita lidz mirklim kad nokluva uz zemes. Tika nosutita, gan pec pasas iniciativas, lai iegutu kadu labumu dievibām un protams pati sev. Apguva cinjas makslu Ķīnā un daudz ko aizguva no tās kulturas. Tapec pienjema ar tur dominejoso simbolu, kas iepatikās vairaku iemeslu delj...
Tavs simbols - ieprieks paskaidrots kapec

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 16.05.2004 13:36

Diezgan foršs raxturojums man patīk, bet šis ir tikai sākums vai ne?
P.S. --> Piedodiet, ka stāsts ir tik garš un ilgi lasāms, bet es gribēju visu izskaidrot kārtīgi - visus notikumus, laiku utt.
Laikam būs jāpagaida vēl kāds, bet mēs varam sākt jau tagad! Vispār tas paliek jūsu ziņā...

Iesūtīja: Ice ; laiks: 16.05.2004 20:44

Vārds: Todesnots(todesnot - vācu val. nāves briesmas)

Vecums: 25

Rase: vilkacis/dēmons

Ieroči: nāves zobens, un tumsas vairogs

Spējas: redzēt tumsā

Dzimums: vīriešu

Dzīvesvieta: meža biezoknis, purvājs

Ģimene: vecāki miruši, nav brāļu, māsu, vai bērnu

Dzīvnieki: Sikspārnis

Izskats: melni mati līdz pleciem, pār labo aci rēta, pagarāki ilkņi

Raxturs: neiecietīgs, nepazīst žēlestības, nekad nevienu nav mīlējis pat savus vecākus ne, drosmīgs, nabaidās sāpju vai nāves

Pagātne: par pagātni, nekad nerunā

Simbols: ar pretinieka asinīm uzvilkta velna zīme

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 16.05.2004 21:02

Calipso, no tevis kaut ko tādu varēja gaidīt, bet neko tiiiiiiiiiiiiiiiik kolosālu sen te neesmu redzējusi!!!

Vārds: Nolindia
Vecums: izskatās kā ap 17 (ir stipri vairāk)
Rase: kaut kāds elfa, apokalipses eņģeļa un vilkača krustojums.
Ieroči: Rūnu duncis
Spējas: Kā jau vilkatim, pārvērsties par vilku, kā jau apikalipses eņģelim, lidot.
Dzimums: sieviete
Dzīvesvieta: starp debesīm, elli un nāvi.
Ģimene: apokalipses eņģelis un ģimene?
Dzīvnieki: melna, indīga čūska
Izskats: It kā pēc cilvēka, tikai pilnīgi balti mati un mazlietiņ neparastas drēbes.
Raksturs: tad jau redzēsiet, nav gluži tāda kā izskatās. Bet tieša un droša, tas nu gan.
Pagātne: sapiņķerēta un nu jau aizmirsta.
Tavs simbols: Trīs spirālveidīgi apļi it kā kopā veido trijstūri.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 16.05.2004 21:06

Apsveicami Ice esi iejuties tēlā... Baigi interesantais simbola apraxts... Tātad vēl kāds vilkacis ... Man patīk, man patīk! Cerams, ka pievienosies vēl kāds! Ā, es gribēju pajautāt vai nav apgrūtinoši lasīt visu garo textu? Bet es centos ...
Paldies par komplimentu Earnella, tev tiešām patīk? Man nu ļooooti patīk tavs apraxts! Jūsu visu apraxts! Man priex, ka arī tu Earnella mums piebiedrojies...... Ja ir kādi jautājumi droši raxtiet un es mēģināšu jums atbildēt!!!1 Un, ja gribat kaut ko papildināt nekautrējieties un aiziet! Ar lielāko prieku gaidīšu jūsu priekšlikumus!!!

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 16.05.2004 21:12

Vārds: Menedra
Vecums: 700 gadi
Rase (burvis, drakons, elfs utt.): elfs
Ieroči: Elfu darināts loks un bultas. Elfu duncis ar senām rūnām.
Spējas (ne pārāk lielas, lūdzu):Spēja lidot baltiem spārniem, kas izaug no muguras.
Dzimums:sieviete
Dzīvesvieta:klejo no viena ciema uz otru
Ģimene:Tēvs elfs Meners un māte enģelis Mendrū jau sen pazuduši
Dzīvnieki:zirgs Draigo, melns zirgs ar baltu plankumiņu uz pieres, un vilks Balto, kas ir viscaur pelēks
Izskats (Var būt arī bilde): Es iepostošu kādu piemērotu bildi vēlāk, labi?
Raxturs:Sākoties Apokalipsei viņa ir palikusi noslēgta, bet kad atrod kādu uzticamu draugu, viņa tam uzticās kā savam draugam, nevis kā ienaidniekam.
Pagātne:tēvs un māte pazuda Apokalipses sākumā, un tad Menedrai bija pašai jātiek galā. Tas bija grūti, bet viņa daudz ko iemācījās. Vēlāk jau palika viegāk.
Tavs simbols:

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 17.05.2004 12:16

Izskatās, ka mūsu jau ir daudz vairāk tikai man būs interesanti, kā tas viss izvērsīsies... Kad būsiet nolēmuši sākt, tad pabrīdiniet mani.... Paldies Tinuviel par piebiedrošanos.... Es atgādināšu, ka bildes var arī nebūt, jo grūti ir atrast tēlu, kas tevi interisētu.... Pietiks ar īsu raxturojumu, jo galvenais ir raxturs ...

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 17.05.2004 12:25

Es tik tikko atradu bildi!!! beidzot...


Man bildīte ļoti patīk. Tas ir tad, kad viņa ir ar spārniem, protams Tie spārni ir tik smukiņi...Nu labi, es beigšu. Vispār, Calipso, es jau esmu gatava spēlēt...

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 17.05.2004 12:41

Baigi smukā bilde... Nu man ļoti patīk... Tātad tu esi gatava? Vispār es arī biju jau no paša sākuma, bet vai citi ir gatavi?.... Tinuviel vai vēl varēsim mazliet pagaidīt apstiprinājumu no citiem?... Man ir svarīgas jūsu visu domas!! Un, ja vairāk neviens tuvākajā laikā nepieteiksies, mēs būsim sagaidījuši apstiprinājumu no citiem, priekšlikumu un jautājumu vairs nebūs tad AIZIET!!!

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 17.05.2004 12:46

paldies, es googlē ilgi un dikti meklēju. Es jau vakar gribēju no rīta pieteikties, bet nevarēju atrast bildi, un tikai to atradu! Es jau esmu gatava! A bet kur mēs to visu sāksim? Kādā noteiktā ciemā? Vai katrs savā vietā, un tad mēs visi satiksimies? Bet apstiprinājumus noteikti pagaidīsim.

Iesūtīja: Psychotic Thoughts ; laiks: 17.05.2004 13:13

Vārds: Oscurita
Vecums: ap 22
Rase: vampīrs/elfs
Ieroči: nazis, ar kuru paralizeejas taa kjermenja dalja, kuraa tas iedurts, mazs dunciitis, kas staav aizbaazts aiz vinjas kakla

Spējas: paarvietot priekshmetus, lidot, paarveersties par sixspaarni
Dzimums: sieviete
Dzīvesvieta: nezinaama, bet biezhi vien redzama tumshaas un pamestaas vietaas
Ģimene: teevs (vampiirs) sen jau nav receets, nekaa cita nav, jo vinjai viereiz gribeejaas paeest...
Dzīvnieki: nav
Izskats (Var būt arī bilde):

Raxturs: iedomiiga, pashpaarliecinaata, ljaunatminiiga, neapturama
Pagātne: piedzima gjimenee, kur teevs bijis vampiirs, bet maate elfs. savu maati nekad nav miileejusi, taapat kaa mazaako maasu, kads bija tikai elfu izcelsmes.
Tavs simbols:

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 17.05.2004 13:18

Un ko par to domā citi? Vispār Ice ir taisnība pievienoties spēles vidū tiešām ir grūti... Ja ir runa par Tinuviel jautājumu, kur mēs sāksim, tad es vēlētos pateikt, ka jūs varat sarunāt, varbūt kāds būs ar mani, varbūt kāds Apokalipses piekritējs ceļos ar kādu citu, bet loģiskāk būtu arī tas --> ja Apokalipsei ir pretinieki, tad tie ir pretinieki arī Apokalipses piekritējiem un tad dabīgi, ka ienaidnieki neies kopā... Bet tagad paveras tāds jautājums - kuri tad ir Apokalipses ienaidnieki? Varbūt kāds ir pilnīgi neitrāls, jo tā arī var būt!!!

Sveiciens Prue priex, ka esi ar mums!!!

Iesūtīja: Psychotic Thoughts ; laiks: 17.05.2004 13:22

eu calipso, driixt es buuchu ar tevi?
jo laikam es peec baiki lapas neistos
un man viens jautaajums - kursh gac apmeeram tas i domaac?
jo es iisti nesapratu vnk gripaas zinaat...

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 17.05.2004 13:45

Protams, ka var, kā jau teicu viss ir jūsu ziņā, jo man ļoti patīk radoši cilvēki ... Nu tas tā... Runājot par to gadu tas jau varētu būt kautkur uz 19. gs, bet ar gotisku noskaņu, bet, ja kādam ir labāka ideja, tad sakiet un tad jau izdomāsim!!!

Iesūtīja: Nimue ; laiks: 17.05.2004 14:11

Jautājums Calipso: Vai paredzēts spēlēt tikai Saligo armiju, vai drīkst arī pamēģināt spēlēt Aseleru?

Katrā ziņā, solās būt visnotaļ interesanti, tā kā mēģināšu izdomāt kādu tēlu arī tad, ja Aselera kā spēlētāja tēls tomēr nebūtu vēlama, vienkārši man te dažas labas idejas tieši kā spēlēt šo tēlu radās...

Katrā ziņā, tas atkarīgs no tā, kāda spēle ieplānota.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 17.05.2004 14:26

Beidzot kāds man to pajautāja --> protams, protams, ka var tēlot arī Aseleru, tikai jāatrod iemesls, kā viņu atdzīvināt, jo no plika gaisa jau viņa neradīsies... Ja kāds vēlas tad var piedalīties kopā ar Aseleru (tas ir --> pie vampīriem), bet, jebkurā gadījumā es jūs neiespaidošu, jo esmu apmierināta ar visām radošajām idejām...

Iesūtīja: sinda ; laiks: 17.05.2004 15:25

chavinj, Nimue, es laikam būšu tavā armijā

Vārds: Adriana
Vecums: ne īpaši dauc... 17
Rase (burvis, drakons, elfs utt.): vampīrēns
Ieroči: tumsas un nodevības zobens (eu, kas tas tāc? ) kā arī saindēts duncis :ninja:
Spējas (ne pārāk lielas, lūdzu): spēj pārvērsties par sikspārni (es tak vampīrs ) kā arī izgaist...
Dzimums: sieviete
Dzīvesvieta: bija mirusi, taču uzcēlās reizē ar Aseleru (Nimue, paļaujos uz tavu fantāziju )
Ģimene: nju.... nau!
Dzīvnieki: melns tumsas un nāves zirgs ar spārniem. viš var spļaut melnu uguni un tie kas viņam pieskarās mirst(izņemot Adrianu )
Izskats (Var būt arī bilde): biudīte (maybe) būs vēlāk. nu viņa ir gara, tumši brūni&viļņaini mati, sūnzaļas acis. neizskatās pēc vampa, nju bet...
Raxturs:nežēlīga, nekad no viņas nesagaidīs līdzjūtības izpausmes :ninja: nekad viņa nevienam nepalīdz, viņa ir tikai pati par sevi
Pagātne: viņa mira sadursmē ar vilkačiem, taču līdz ko no miroņiem uzcēlās Aselera, arī Adriana guva spēkus lai dzīvotu.
Tavs simbols: mans simbols ir melnā krāsā, uz tā ir attēlots Tumsas un Nāves zirgs, kas pacēlies pakaļkājās, uz tā ir cilvēks (apbrīnojami līdzīgs Adrianai ) kas ar šķēpu iedur cilvēka sirdī. šis simbols ir arī uz viņas muguras, uz kreisās lāpstiņas. tas ir pavisam mazs. šis simbols viņai ir uz amuleta, kuru viņa vienmēr nēsā ap kaklu - ap šo simbolu bieži parādās viegla, tumša migliņa.

Calipso, cerams ir lappi...

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 17.05.2004 15:29

Vēlējos vēl piebilst, ka var arī izmantot tēlus no stāsta... Jūs variet piemēram būt Radītājs, kāds vilkacis, Morbus, kāds vampīrs kaut vai vecais vampīrs kurš pēkšņi izlīdis no kapa... Man vienalga, jo tā ir jūsu izvēle... Paldies Nimue, ka man viņa to atgādināja...

Iesūtīja: Psychotic Thoughts ; laiks: 17.05.2004 15:37

Nimue, es jau ta laikam lapaak buushu ar tevi, jo kaa nekaa vampiirc jau esu...
pienjemsism, ka es kaukur buushu dzirdeejusi, ka tu esi atmodusies & ta es nolemtu ar tevi sadarboties... vai kaukaa taa
& calipso... cik daudzus apmeeram speeleetaajus mums veeu vaik?

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 17.05.2004 16:28

Oki

Pēc tikko iznīcinātā rūķu ciema Saligo patīkamā labsajūta noskatījās, kā tiek nogalināts pēdējais rūķis... Varētu domāt, ka viņa tūlīt, tūlīt izspiedīs sejā ļaunu smīnu, bet tad viņa pagriezās uz rietumiem un sāka ostīt gaisu, kas tik patīkami smaržoja pēc asinīm.... Uz dienvidu ceļa pēkšņi parādījās Inferno - Saligo uzticamais vilks - iznīcinātājs...Viņš skrēja ļoti ātri un viņa mute jau sāka pildīties ar melnām putām. Vilks pieskrēja klāt Saligo un cieši ielūkojās tai acī. Varēja saprast, ka vilks kautko grib teikt. Saligo nemanāmi piemiedza aci savam vilkam, noņēma no sejas vējā plīvojošos matus un pagriezās pret savu karaspēku uzrunāja to: "Vai jūtat svaigas asinis? Es jūtu!!! Tās nāk no dienvidiem, kur pabija mans vilks! Tur mīt Solas elfi...Šie bezdievīgie radījumi ir uzdrīkstējušies apgānīt mūsu zemes ar savu vieglprātību un nicinošo uzvedību... Es pieprasu nāvi viņiem!!!!" Saligo varenīgi paceļot roku un skaļi iekliedzoties sagaidīja neredzētas ovācijas.... Visi vilkači, kā negudri kliedza un pieprasīja nāvi... Saligo apmierināti turpināja:"Tad mums ir jādodas uz dienvidiem pēc nāves... Radītājs mums uzticās un mēs nedrīkstam pievilt viņa cerības..."skaļi izkliedzot šos vārdus tā lai viss vilkachu tūkstotis to dzirdētu, viņa nevaldāmi iegaudojās un pagriezās uz dienvidiem... Turp veda plats ceļš uz kura stāvēja stabs ar uzraxtu "Sola".... Un visas knapi izdīgušās puķes tika iemīdītas atpakaļ zemē, kad pār tām nogāja Saligo baisais karaspēks...

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 17.05.2004 16:40

Peekshnji karaspeeka priekshaa aptuveni triisdesmit metru attaaluma paraadiijaas balts vilks. Tas neizskatiijaas ne peec drauga, ne peec ienaidnieka. Vinjsh tikai skatiijaas uz shop karaspeeku, un juta ljoti speeciigas shaubas, un patiesiibaa taadu kaa zjeelumu, iespeejams, pat liidzjuutiibu. Jo vinjsh nezinaaja, kuraa pusee nostaaties, ko vispaar dariit. Pareizaak, vinja iisti nezinaaja.

Iesūtīja: sinda ; laiks: 17.05.2004 16:42

(ai-ai-ai, Nimue, es negibu gaidīt kamēr tu uzcelsies! es pamodīšos agrāk, jo jutīšu ''nākam lielo cīņu''! )

visa kapsēta piepildījās ar klusiem enģeļu kliedzieniem. tie tumsā izskanēja tik baisi, tik neierasti.... melns zirgs ar tikpat melniem spārniem pārlaidās pār debesīm, mirkli aizsedzot mēnesi. kad viņš aizlidoja tālāk, mēness vairs nebija.
zirgs nolaidās mazliet zemāk, kur gar tumšo kapsētu gāja kādi cilvēki... tie droši pienāca zirgam klāt un tikpat droši to noglaudīja... bet tūlīt pat viņu plaukstas, kas glaudīja zirga spalvu, sačervelējās kā vecas, rudens laikā vītušas lapas... tāpat tūlīt sačokurojās viss viņu ķermenis un viņu sejās vēl palika tās pieglaimīgais smaids, ar kuru viņi bija nākuši zirgu glāstīt...
bet zirgs sērīgi iesoļoja kapsētā. viņa krēpēs bija ieķērušās trīs mazas, caurspīdīgas laumiņas, iespējams, tās bija to mirušo cilvēku dvēseles.
zirgs lepni soļoja tālāk un apstājās pie tumša un nekopta kapakmeņa, uz kura plāksnes jautās uzraksts: Adriana de Porthilthona.
zirgs pacēlās pakaļkājās un trieca savus pakavus pret kapakmeni, tas tūlīt izšķīda sīksīkās drumslās. no kapa lēni uzvirmoja tumša migla, kas apņēma arvien skaidrāku apveidu. līdz beidzot Nāves un Tumsas zirga priekšā stāvēja Adriana, ar Tumsas un Nodevības zobenu vienā, bet ar melnu amuletu un vēl melnāku simbolu uz tā otrā rokā. Adriana pacēla galvu augstāk un ar lēcienu bija Nāves zirga mugurā, un izgaiņāja mazās dvēseļu laumiņas no zirga krēpēm.

(nu kā? )

Iesūtīja: Ice ; laiks: 17.05.2004 16:50

Todesnots piegāja pie Saligo, Zemu paklanījies, viņš to uzrunāja Manu, pavēlniec, ko lai dara ar to, viņš norādija uz vilku, kas joprojām skatījās uz viņiem, Sakiet, tikai vienu vārdu un viņš tur vairs nestāvēs, viņš vēlreiz paklanījās un paskatījās Saligo acīs gaidīdams atbildi.

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 17.05.2004 16:55

Vilks nogroziija galvu. Lai vinja pasaka to vienu vaardu, un Nolindia te vairaak patieshaam nestaavees - bet ne jau taadeelj, ka buus pagalam. Vienkaarshi ar vinju nebija tik viegli tikt galaa. Vilks ienjurdeejaas un paspeera dazjus soljus uz priekshu. Tajaa pashaa briidii no koka vinjai blakus nosliideeja melna chuuska un apsliideeja vienu apli ap vinjas kaajaam.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 17.05.2004 17:00

(Baigi labi es jums teikšu )

Saligo apstājās... Aizmugurējo ierindu vilkači nesaprašanā strauji nobremzēja... Kas bija noticis? Neviens nevarēja saprast. Saligo mierīgākais vilks Aers - sargātājs piesoļoja klāt baltajam nekad neredzētajam vilkam.. Tas mierīgi ielūkojās tā acīs.. Saligo noprata - tas nav vilks... Bet, kas liedza Saligo uzbrukt tam? Bet tad, ja tas nav vilks, kas tad tas bija?... Inferno saprasdams Saligo šaubas sāka nelāgi rūkt un jau sagatavojies uzbrukumam gatavojās baltajam vilkam uzbrukt... Bet par brīnumu Saligo to apstādināja... Vilkaču armija nesaprašanā nolūkojās savā vadonē... Saligo uzrunāja balto vilku:"Stāsti, kas tu esi un no kurienes nāc, bet uzmanies mūsu ir daudz un katra lieka kustība tev var maxāt dzīvību"... Saligo mazliet aizkaitināta nolūkojās uz sniegbalto radību...

Iesūtīja: Ice ; laiks: 17.05.2004 17:05

Todesnots draudīgi satvēra zobena spalu,bet neizvilka to ārā. Tikmēr uz viņa pleca uzlaidās viņa sikspārnis Rohts. Viņš paskatījās uz balto vilku, viņa seja neizpauda, neko, ne sāpes, ne ciešanas, nelaimi, neprieku. Tā bija kā pārakmeņojusies, tikai dzeltenās acis raudzijās vilkā ar izteiktu naidu un nepatiku.

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 17.05.2004 17:07

Nolindia leenaam pienjeema savu cilveecisko izskatu, un, kad bija paarveertusies, vinja izskatiijaas kaa cilveeks, tikai ar ljoti baalu aadu, ljoti baltiem matiem un nedaudz spicaam ausiim. Vinja seedeeja vecajaas lapaas un tad, chuuskai apvijoties ap meitenes roku, piesleejaas kaajaas un mieriigi uzluukoja Saligo. "Tavs vilks ir ljoti jauks." vinja teica un tad briidi kluseeja. "Mans vaards ir Nolindia, es naaku un eju uz nekurieni. Es esmu uz zemi suutiits apokalipses enjgjelis, manaas dziislaas pashlaik rit arii elfa asinis, tomeer piederu arii juusu sugai, jo mani ir sakodis viens no taviem vilkachiem."

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 17.05.2004 17:08

"Pagaidi Todesnot, tas nav vilks, bet, ja, kas došu zīmi... ", Saligo uzticami pavērās savā sabiedrotajā... Viņa ievēroja melno čūsku un tagad vēl niknāk blļāva tam virsū: "Klausies, vai neredzi, kas mēs esam, atbildi vai mirsti!" Viņas niknais skats bija ledus auksts...
Saligo neuzticīgi pavērās meitenē... "Enģelis tu saki, ka esi ja? Bet vai Radītājs tevi sūtījis vai ļaunprātīga nelaime?" Saligo nesaprazdama notiekošo pavērās uz savu karaspēku: "Vai tu Nolindia esi nākusi iznīcināt mūs?" Saligo apzinādama savu mērķi pavērās savos vilkos un itkā ligdama tiem gatavoties uzbrukumam atkal iesāka: "Ja ļauns tavs nodoms tad gatavojies atgriezties tur no kurienes esi nākusi..."Saligo ar asinīm pielijušām acīm iegaudojās...

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 17.05.2004 17:24

"Ljauns...?" Nolindia klusi paarvaicaaja. "Nee, ljauns mans nodoms nav... Es pat nezinu, vai man ir nodoms. Redzi, es esmu apokalipses engjelis. Tu tachu zini, kas jaanaak apokalipsei, vai ne? Jo pasaulee vairs nav daudz pirmdzimto, dizjaako no dizjaakajiem beernu.Visi tie peec apokalipses saaks valdiit... Kaa jau ir bijis tuukstoshiem reizju... Un tas naak atkal... un atkal... un atkal..." Meitenes pirkstos sabirza sausa lapa.

Iesūtīja: sinda ; laiks: 17.05.2004 17:28

Nāves zirgs bez jebkāda brīdinājuma sāka auļot līdz pacēlās spārnos un lidoja. zeme, kurai viņa ēna pārslīdēja pāri, kļuva neauglīga un izkalta kā tuksnesis, cilvēki, kuriem pārslīdēja šī ēna pāri saslima un pēc pāris nedēļām nomira ar nekur neredzētu slimību.
Nāves zirgs lēni vicināja spārnus, un vējš, kas radās no viņa spārniem, nolaidās uz zemes un izpūta cilvēku dvēseles ar ļaunām domām un darbiem.
Nāves un Tumsas zirgs lēni laidās pāri, kad Adrianai visi instinkti lika palūkoties lejup. tas ko viņa tur ieraudzīja bija vēl šausmīgāks nekā daudzo gadu nogulētais miegs kapsētā, tas bija karaspēks vampīru vadones Aseleras ienaidnieces Saligo vadībā. zirgs lēni nolaidās nelielā piekalnītē, Adriana noslīdēja no tā muguras un matiem plīvojot nostājās vilkaču bara priekšā.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 17.05.2004 17:39

Saligo sašutusi iesaucās:"Es tevi pazīstu!!! Kā tu šeit nokļuvi!!! Es taču liku Forsunam tevi iznīcināt!" Saligo nežēlīgi iekaucās un izvilkusi savu uguns zobenu, ar atņirgtiem zobiem uzbruka vampīram... Viņas domas šaudījās kā negudras un asinis viņas acīs kļuva melnas... Viņa skrienot bļāva un iekšā sagrozījās domas:"Ja tu netiki nogalināta tad tagad tu tāda būsi, bet tagad jau kā pelnu čupa!!"Viņa neredzēja vairs neko...

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 17.05.2004 19:09

Menedra jāja uz sava melnā zirga. drusciņ uz priekšu viņa ar savām skaidrajām acīm samanīja vilkačus. "Draigo, paliec te," viņa teica zirgam, bet pati izpleta baltos spārnus un pacēlās gaisā. Pēc brītiņa viņa bija virs vilkaču pūļa, bet nolaidās blakus Nolindiai. Viņa sakļāva spārnus, bet pilnībā tos neievilka. Viņa uzmanīgi skatījās, kā Saligo uzbrūk kādam vampīram.

Iesūtīja: Psychotic Thoughts ; laiks: 18.05.2004 09:28

Oscurita izliida no kaadas alas, kas atradaas mezha biezoknii. Vinja ieelpoja veeso nakts gaisu. Tuuliit pat uz vinjas seja paraadiijaas kaadas nesaprotamas ziimes, baltie zobi kljuva smaili un asi. "Asinis..." Vinja nochuksteeja un sejaa iezagaas tikko jaushams smiins.

Vinja paarveertaas par sixspaarni un paceelaas gaisaa. Luukodamaas zemee, vinja juta saldo asins smarzhu. Pamaniijusi zemee kustiibu, Oscurita nolaidaas zemaak. Vinja pamaniija vilkachus un smaidu sejaa nomainiija niknums. Ieraudziijusi arii kaadu no saveejiem, vinja tomeer noleema doties uz zemi...

Nolaidusies jau pavisma zzemu, Oscurita saprata, ka vampiirs grasaas ciiniities ar... Saligo. "Jau sen esmu gaidiijusi sho briidi, kad kaads sacelsies pret Saligo... Un varbuut tas beidzot ir klaat..." Vinja klusi chuksteeja un nemanaami nolaidaas uz kaada koka zara. Tikliidz vinjas kaajas skaara koka zaru, Oscurita atkal paartapa par vampiiru. Aciis bija redzams patiess naids, tachu sejaa atkal bija redzams viltiigais smiininjsh...

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 18.05.2004 13:54

Nolindia lēni, lēni, tāpat kā parasti, pagrieza galvu uz Menedras pusi. "Sveika, radiniece. Tā taču ir, vai ne?" Meitene tikpat klusi, cik lēni bija pagriezusies, vaicāja viņai. Tas bija domāts eņģeliskuma sakarā. Melnā čūska snaikstījās uz Saligo un Adrianas pusi, bet Nolindia viņu nelaida. Nelikās, ka meitenei pārlieku rūpētu, kas tur notika. Kamēr viņas cīnījās divas vien, nekas neliecināja, ka kāda varētu uzvarēt. Nolindia zināja, ka liktenis ir lēmis abām vienādus spēkus, un vēl viņa zināja, ka nāk kaut kas, kurā abām ienaidnieku armijām būs jāapvienojas vai jāmirst.

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 18.05.2004 14:25

*Vārds: Note Amarante Kadavera (Cadaver (no latīņu val.) līķis (nu ja jau visi te latīņi, kāpēc lai es ne ? )
*Vecums: 19
*Rase: ļoti interesants krustojums - ceturtdaļ drova, ceturtdaļ nāves eņģelis un pusvampīrs
*Ieroči: saindēts zobens (melns ar tumši pelēcīgu spalu, rokturis izgreznots ar senām drovu rūnām no meitenes māsas asinīm), airbalets (nu es vnk nezinu kā pareizi raxtās >_<) ar garām sudraba bultām (kopumā 10) un parastām, vnk metāla bultām, kas nav pārāk garas - 30...
*Spējas: ielaužas cilvēku prātos un uzsūc lielākās bailes, pārdzīvojumus (effekts - cilvēks sajūk prāta, jo viņam vairs nav nekādu atmiņu) vai tādā pašā veidā izraisa paniskas bailes ar prāta palīdzību šantažējot upuri.
*Dzimums: sieviešu
*Dzīvesvieta: nav pastāvīga - meitene nemitīgi pārklejo
*Ģimene: Tēvs(drovs) Ankārs(R.I.P), Māte(nāves eņģelis) Arkete(R.I.P), bija arī māsa, ko viņa aukstasinīgi nogalināja cīnoties par tiesībām palikt drovu kapteinei. Māsu sauca Nī Ardāna un viņa bija pusdrova un puseņģelis. Tagad ģimenes vairs nav, bet meitene necenšas arī tādu veidot.
*Dzīvnieki: Sikspārnis noktārs un spārnots zirgs vārdā Fallen (HP tādi bija izkāmējuši.. es tikai nu NEKĀDI nevaru atcerēties kā viņus sauca )
*Izskats: Skaista, nedabiski bāla un diezgan tieva meitene ar dīvainu acu skatienu, kas izraisa paniskas bailes. Diezgan auksta un iedomīga (ja par īpašībām var maz spriest pēc izskata )... Ģērbjas parasti melnās, apspīlētās drēbēs un pa virsu vienmēr mugurā ir melns , viegli plīvojošs mētelis no dīvaina,ugunsizturīga un aukstumdroša matereāla.
*Raxturs: meitene bez emocijām, ļoti tieša un konkrēta. neuztraucas par citiem un tikpat maz - arī par sevi.
*Pagātne: kad meitenei bija 15 viņai bija jāiet izšķirošajā cīņā pret jaunāko māsu Nī, lai izšķirtos kura iegūs varu pār drovu slepeno karaspēku. Note māsu nogalināja un no viņas melnajām asinīm tika izliets viņas zobens, bet no asinīm, kas retās vietās bija sarkanas, viņa izveidoja zobena rotājumu, lai paziņotu citiem, ka viņa ir gatava iet pāri līķiem lai sasniegtu savu. 17 gadu vecumā viņa devās ar drovu karaspēku pret kādu vampīru armiju, bet tie drovus sakāva un vadonis, lai apliecinātu savu spēku, viņu sakoda un padarīja par vampīru. 18 gadu vecumā Note nogalināja savus vecākus, jo kad bija atgriezusies mājās, vecāki meitu gribēja iznīcināt par pazemojumu un to, cik viegli viņa padevusies vampīriem. Tā nu Note aizbēga un kļuva par brīvo klejotāju, kas bija arī atlīdzības meklētāja - viņas galvenais mērķis bija citiem parādīt, ko viņa spēj un to viņa dara visur atstājot uz līķiem savu varenības simbolu.
*Tavs simbols: (es pacentīšos arī uzzīmēt un ieskanēt vai arī pa taisno uz kompja taisīt, jo vnk shito naff tik viegli noraxturot) Meitenei uz labās rokas plaukstas locītavas ir ar uguni iededzināts antikrusts, kam apkārt stiepjas viegls aplītis, kam pa vidu ar žileti ir iegriezta sātana zvaigzne un pie katra krusta gala pievilkts pa vienam sešiniekam. , kā arī pie katra zvaigznes stūrīša vel viens sešinieks. Zvaigznei vidū ir ar asinīm uzzīmēts cipars 8, jo tas ir mūžības skaitlis. Tā viņa cenšas pateikt - "Dievs tevi neglābs no sātana (manis), ko tu katru dienu nemanāmi piesauc mūžības garumā...". Vairākās pasaules vietās ir arī atrodami lieli antikrusti ar šo zīmi, pie kuriem ar naglām ir piesisti dzīvi cilvēki, kuri ir noslānīti līdz asinīm. Upuriem viņa šo zīmi parasti iededzina pierē vai uz labās rokas delnas locītavas.

ar pickiem neeedaudz vēlāk. Pagāja diezgan ilgs laiks kamēr bildes atradu....

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 18.05.2004 17:13

Menedra pagrieza galvu un paskatījās uz Nolindiu. "Protams, ka esam radniecīgas. Vispār, sveiki arī tev," menedra klusi teica, un lēnām, mierīgi ievilka spārnus. Tas bija normāli. Tad viņa klusītiņām nosvilpās. Pēc neilga laiciņa viņai blakus stāvēja pelēks vilks.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 18.05.2004 18:28

Saligo aizelsusies nodomāja, ka vairs nav jēgas kautko iesākt... Viņa saprata, ka viņas ar Adrianu ir vienlīdzspēcīgas... Saligo izvairījās no pēdējā zobens cirtiena un nostājās Adrianai pretī... Viņa sāka to pētīt, kā vilks, kas uzmana savu medījumu un tad viltīgi ierūcoties viņa teica:"Pietiks man gar tevi rokas smērēt... Man ir pārāk maz laika, lai es varētu nodarboties ar sīkumiem... Vēl tik daudz ciemu jāiznīcina un tik daudz asiņu jāizlej", viņa labsajūtā noskurinājās un turpināja:"Atļaušu to prieku tevi iznīcināt saviem labākajiem karavīriem un vilkiem...", Viņa pārlaimē nopurinājās, pagriezās pret saviem labākajiem vīriem un ar mājienu norādīja uz Adrianu... Tie lēnā, kaujinieciskā garā devās viņai virsū un Saligo smagi ieelpojot sāka vērot apkārtni un ievēroja piemirstos enģeļus...."Izskatās mums ir vēl kāds ciemiņš", Saligo izsmejoši pavērās uz Menedru un noluncināja savu asti..."Divi enģeļi, vai nav jauki...", Saligo nespēja apstāties:"varbūt jūs ar savu dievišķo klātbūtni varētu mūs aplaimot visu garo ceļu, kas liekas tik nogurdinošs... Ha-ha-ha!!!", viņa nenormālā izsmieklā ierūcās, bet viņas lūpās pat vismazākā smaida pazīmes nebija... Viņa klusi ar galvu pamāja savam vilkam Aersam - aizsargātājam un viņš lēnā riksī pieskrēja pie Saligo... Viņa ielūkojās Aersam acīs tā itkā sarunātos ar to. Vilks sapratis mājienu nostājās priekšā enģeļiem, tā lai tie nespētu tikt prom... Pēc brīža Saligo vadībā no lielā pūļa iznira vēl divi melni zirgi... Saligo pienākusi klāt enģeļiem lika Aersam uzmanīt enģuļus un likt tiem kāpt zirgos... Tikmēr atskrēja Saligo vilks Inferno un nikni rūkdams pieskatīja pelēko vilku, lai tas neizdomātu aizstāvēt savu saimnieku....

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 18.05.2004 18:35

Pelēkais vilks ierūcās, bet neuzbruka. "man ir pašai savs zirgs," menedra bez bailēm teica Saligo un pasauca savu zirgu. Kad tas pierikšoja, Menedra aši uzlēca tā mugurā. Tikmēr pelēkais vilks paklausīgi stāvēja blakus Menedras zirgam un gaidīja. Menedra tikmēr atkal izlaida savus baltos spārnus.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 18.05.2004 19:14

"Man šķiet es tev pavēlēju kāpt melnajā zirgā vai skaidrs", Saligo acis niknumā kļuva vēl tumšākas: "Vai vēlies, lai ar tevi notiek, kas vēl briesmīgāks par nāvi?"jau uzjautrinošāk ieņurdējās Saligo... Inferno nepacietīgi gaidīja Saligo zīmi uzbrukumam, jo viņš necieta citus dzīvniekus, bet Aers mierīgi notupās pie iekarsušā Inferno un sāka ar interesi pētīt pelēko vilku... Saligo nevēlējās pieļaut tādu nepaklausību un sāka draudēt: "Vai redzi to vilkaci? Tas ir mans labākais sabiedrotais. Viņa vārds ir Todesnots un viņš ir spējīgs tev nodarīt tādus bojājumus, ka tev nāksies labot sevi vai pusdesmit gadsimtus..."Saligo draudi jau sāka izklausīties pēc maza bērna draudiem: "Es te nesmērēšu savas rokas gar tevi, varbūt arī viņš nevēlēsies, varbūt neviens to nevēlēsies un vispār..."Saligo jau saprata, ka sāk runāt muļķības un neteikusi vairs ne vārda izvilka savu zobenu un Inferno ar niknuma laimīgām acīm un atņirgtiem zobiem jau gatavojās uzbrukumam....

Iesūtīja: Northwatch ; laiks: 19.05.2004 10:20

Es protams visudzilli atvainojos par speeles piespamssanu.... ...bet ssits ir kaut kas REECIIGS!!!!!!!
Vai te ir kaads, kurss reaali var kaut ko taadu iedomaaties izskataa?


Apmeeram taa - skaists elfs, ar gaissiem, gariem matiem, skaists augums, kurss ir sameeraa izeests, kaa jau apokalipses ennggelim, kuram reegojas cauri ribas, zarnas un paareejie jaukumi (jo kaa jau elfam, kuriem ir sameeraa liela nemirstiiba, tie visi ir labi saglabaajussies) un viss paareejais ir noklaats ar smukiem sarainiem, melniem matiem (jo pasakiet man kaads, kurss ir redzeejis blondu vilku? )
Tas ir vismaz kaa es to iedomaajos

Iesūtīja: Ice ; laiks: 19.05.2004 15:21

Todesnots izdzirdējis savu vārdu paskatījās uz Saligo pusi, viņa dzeltenās acis iegailējās. Ja Saligo kādu no saviem vilkačiem sauca vārdā, tas varēja nozīmēt tikai to, ka kāds mirs un nejaunu vārdā nosauktais. todesnots devās pie Saligo, pa ceļam viņš izvilka savu zobenu, ap tā asmeni vīdēja melna gaisma, kaut vai mazākā skarambiņa ar šo zobenu un tu jau esi līķis. Pienācis pie Saligo viņš to uzrunāja Vai kas noticis, manu pavēlniec, saligo zobena gaismā uzmirdzēja Todesnota rēta, kas viņu izskatā padarīja vēl briesmīgāku.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 19.05.2004 15:40

Viņa niknā acu skatienā pavērās Todesnotā un teica:"Šis enģelis ir uzdrīkstējies nepildīt manas pavēles un es nolēmu vairs daudz nerunāt un parādīt viņam kur ir tā īstā vieta!!!", viņa strauji pagrieza galvu uz nepaklausīgā enģeļa pusi un ierūcās. Viņa klusi nočukstēja Todesnotam:"Pieskati otru enģeli, jo es jūtu, ka nekas labs no viņa nav sagaidāms, bet uzmanies no viņas melnās čūskas, tā var izrādīties bīstama...". Saligo acis iemirdzējās un viņa piegāja pie enģeļa ļoti tuvu un gribēja to novilkt no zirga....

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 19.05.2004 15:47

"nevēlos gan," Menedra bez mazākajām bailēm atbildēja un nolēca no sava zirga. Viņas vilks mierīgi aizgāja priekšā Menedrai, itkā sargādams. Baltie Menedras spārni jebkurā mirklī bija gatavi pacelt Menedru gaisā. Tad viņa piegāja pie melnā zirga, bet tā mugurā kāpt vilcinājās. Kāpt vai ne? Beigās viņa uzmanīgi uzkāpa.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 19.05.2004 15:49

Pēkšņi Saligo sajuta kādu smaku... Viņa aizmirsa par enģeli... Viņa ar acs kaktiņu pavērās uz koka zara un iesaucās:"Todesnot panāc pie manis! Man tev kautkas būtu jāparāda! Man būs nepieciešama tava palīdzība!". Viņa paskatījās uz Todesnotu un itkā deva zīmi, ka kautkas sēž kokā un tas nav nekas labs...

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 19.05.2004 15:58

Viņa ievēroja, ka enģelis beidzot ir paklausījis, bet viņu tagad uztrauca būtne, kas atradās kokā... Un, ja nu viņa ir nodomājusi kautko pasākt, bet vienalga vai tā ir labdabīga vai nē, viņa tiks sagūstīta...Saligo tiešām juta, ka viņai būs nepieciešama palīdzība un Todesnots varētu vienīgais tikt galā ar būtni kokā, kamēr Saligo tiek galā ar enģeļiem... Patiesībā viņa uzticējās tikai saviem vilkiem - Aersam un Inferno, Radītājam un Todesnotam...

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 19.05.2004 15:59

Menedra paskatījās uz Saligo un redzēja, ka viņa neskatās uz meiteni. Menedra apdomāja ko darīt. Ja viņa bēgs, tad mirs viņas vienīgie draugi - Balto un Draigo. Viņa tomēr to nedarīja. Tā vietā viņa sāka mierīgi glaudīt melnā zirga kaklu. Viņas vilks saprasdams, ko saimniece domā, uzmanīgi panāca uz viņas pusi.

Iesūtīja: Ice ; laiks: 19.05.2004 16:14

Todesnots paraudzijās uz koka zaru. Viņa acis pēkšņi iegailējās, tas ir vampīrs, pareizāk sakot bija vampīrs, todesnots metās pie koka un atri vien tika uz tā paša zara uz kura sēdēja svešinieks. Nemaz nedomā pasākt ko muļķigu viņš teica pavērsdams zobenu uz vampīra pusi, tad ar strauju kustību nogrūda vampīru no zara un ar vienu lēcienu arī pats atradās zemē, satvēris vampīru aiz krāgas, viņš to burtiski aizlidināja uz Saligo pusi. Pats pienācis klāt viņš vēlreiz ar naidpilnu skatienu nopētija vampīru, bet vairāk to neaistika pārējo atstādams Saligo ziņā...

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 19.05.2004 16:26

Menedra noskatījās, kā Todesnots aizskrēja pie koka un tajā zibenīgi uzrāpās. Tad no koka nolidoja kāds vampīrs, un pēc brītiņa tas pats jau gulēja pie Saligo kājām. Menedra kārtīgi aplūkoja vampīru. Viņa nopūtās un atsāka glaudīt melno zirgu, un vienaldzīgi skatīties tālumā.

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 19.05.2004 17:05

OOC: NW, katram ir citādāks priekšstats. Kā jau ir lasāms manā tēla izskata aprakstā, tad es izskatos pēc cilvēka, jo tā esmu sūtīta uz zemi.

"Nolindia neizrādīja ne mazāko interesi par apkārt notiekošo. "Kas tevi šurp sūtīja? Un tu taču zini, kāds ir mūsu pienākums, ja mēs nespēsim panākt mieru šeit, vai ne?" Meitene uzrunāja Menedru. Viņas čūska tikmēr uzslīdēja kokā un vēroja visu no lapotnes aizsega. Tas bija labi, jo, iespējams, noderēs viņas skatiens no malas.

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 19.05.2004 17:11

"Zinu, bet īsti neatceros kas mani sūtīja. Tas bija sen. Pirms kādiem 650 gadiem," Menedra atbildēja. "Bet man šķiet, ka labāk ir pagaidām nogaidīt," Menedra vēl piebilda. Viss, ko viņa teica, nonāca tikai līdz Nolindias ausīm, un tāpēc neviens cits neko nedzirēja.

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 19.05.2004 17:15

"Es gan zinu, kas mani sūtīja. Kandara, uguns un ūdens priesteriene." Nolindia atteica. Viss apkārt liecināja par lielās iznīcības cīņas tuvošanos, un nevarēja zināt, cik ilgi Dievi vēl paliks ar to mierā un nesūtīs Apokalipses zīmes. Vienu - tuvošanās zīmi Nolindia bija pamanījusi pirms trīs dienām. Tā bija - vilku mošanās. Tad arī viņa devās ceļā.

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 19.05.2004 17:21

Menedra paskatījās uz Nolindiu. Kā gan viņa pati varēja aizmirst kas viņu sūtīja? Māte? Mendrū diez vai to būtu darījusi. Menedra paskatījās uz saviem spārniem un tad tos vienreiz vieglītiņām savicināja. Viņa pati to nezināja kāpēc, bet vienkārši tā izdarīja. Tad viņa uzmanīgi paskatījās uz Saligo.

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 19.05.2004 17:26

"Tu taisies laisties?" Nolindia bez emocijām pajautāja. Tāda jau viņa bija, viņa parasti neizrādīja emocijas. Nekādas. It kā jau būtu jauki tās kādreiz iekustināt, bet meitene parasti neatrada ne iemeslu, ne laiku. Viņa arī nebija tā audzināta. Viņai bija teikts, ka asaras, smiekli un viss cits pieder Zemes ļaudīm.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 19.05.2004 17:33

Saligo pateicīgām acīm pavērās Todesnotā:"Paldies draugs!"viņa rūcošā balsī ierunājās. Viņa pieiedama klāt Todesnotam norādīja viņam uz enģeļu pusi un iečukstējās:"Vai vari pieskatīt tos enģeļus? Man šķiet viņiem ir kaut kas aiz ādas... Nelaid viņus tik tuvu vienu pie otras un paņem līdzi Inferno, lai tas uzmana to vilku..."Saligo noskurinājās un pagriezās pret zemē guļošo vampīru un ar labpatiku iekšēji nosmīnēja....

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 19.05.2004 17:42

"netaisos gan. Es tikai gribēju redzēt Saligo reakciju," Menedra teica vēl klusāk, un tad pienāca Tedosnots ar Inferno. "Parunāsim vēlāk," viņa piebilda, jo viņas zirgam tika liks paiet uz pretējo pusi, nekā stāv Nolindia. Tomēr viņas vilks visur sekoja savai saimniecei.

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 19.05.2004 17:47

Nolindia ne pasmaidīja, ne noskuma - nu, kā jau parasti. Vienīgi, kad viņa taka saņemta aiz rokas un pavilkta tālāk, meitene nikni nošņāca "Neskaries man klāt!" Un pati pagāja dažus soļus sānis. Iespējams, pārējos mierināja čuskas pazušana, bet viņu priekšstats varēja būt arī maldīgs.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 19.05.2004 18:16

Saligo vērojot bezsamaņā gulošo vampīru atcerējās par Adrianu un ātri metās skriet uz kaujas vietu... Tas bija neticami, ko viņa tur ieraudzīja - daudzi vilkachi gulēja nekustīgi zemē un Adriana turpināja tos gāzt zemē... "Un es domāju, ka viņu būs vieglāk pieveikt...Muļķe!", viņa niknumā iekliedzās un metās skriet pie enģeļiem...Viņa pieskrēja pie Nolindias un sāka to kratīt tā, ka tā vai novēlās no zirga..."Saki, saki, kas atdzīvināja to vampīru Adrianu...Vai tu?", tad viņa pagriezās pret Menedru un rūcoši iekliedzās:"Vai arī tu?" Inferno piesteidzās pie Saligo un katram gadījumam bija gatavs doties uzbrukumā... Saligo pēkšņi apjauta, kas jādara. Viņa pieskrēja pie Todesnota un teica viņam:"Liec atkāpties mūsu armijai un lai viņi iet uz austrumiem. Ievēliet vadoni un liec viņiem, lai iznīcina austrumos visu, kas dzīvs... Bez žēlastības...Mēs, es, tu, mani vilki un enģeļi dosimies uz rietumiem... Tagad ej pie karaspēka, jo mēs paši tiksim galā!"Saligo nikni un ar riebumu pastījās uz guļošo vampīru un vēl pateica:"Jā un izdari ar šito kaut ko!" Tad viņa pastījās uz enģeļiem un devās uz to pusi...

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 19.05.2004 18:19

OOC: Es neesmu zirgā. Man vispābā nav zirga.

Nolindia atkal izrāvās un nicinoši paskatījās uz Saligo. "Būtu labi, ja man piemistu tādas spējas. Nē, to izdarīja Dievi un Priesterienes no mūsu valstības, vai arī kāds no pašiem vampīriem." Meitene teica un lēni, mierīgi pacēlās gaisā, pagaidām tikai kādus piecus centimetrus.

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 19.05.2004 18:27

"es vispār to nemāku," Menedra neapmierināta norūca, jo no Saligo dusmīgā jautājuma bija pārbijusies, un nokritusi no melā zirga. "Tas bija sāpīgi," viņa klusu, klusu teica un uzkāpa atpakaļ uz melnā zirga. Balto arī nebija apmierināts ar šādu izturēšanos. To varēja redzēt, jo vilks neapmierināts rūca.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 19.05.2004 18:28

"Tūlīt pat kāp melnajā zirgā! Mēs dodamies uz rietumiem vai tev ir skaidrs? Un paņem savu čūsku. Mani viņa sāk tracināt! Un tu Menedra arī fiksi kāp zirgā un savaldi savu vilku!"Saligo noņurdēja un gaidīja, kad atgriezīsies Todesnots, jo viņai sāka kļūt kautkā neomulīgi... Viņa sapnī bija redzējusi savu māti - nāves enģeli Letumu, un viņa teica, ka pienāks laiks, kad enģeļi nesīs dzīvās dvēseles pie viņas. Tāpēc Saligo nepatika eņģeļu klatbūtne, jo viņai likās, ka tie pazudinās viņu...

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 19.05.2004 18:32

Nolindia, nenovērsdama skatu no Saligo, pacēla roku aiz muguras un čūska uzvijās uz viņas rokas. "Es nejāju uz zirgiem. Tos uztrauc mana klātbūtne." Meitene paziņoja, paceldamās vēl nedaudz augstāk. "Es ceļoju vai nu lidojot, vai kā vilks. Citus veidus es neatzīstu."

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 19.05.2004 18:34

Menedra paskatījās uz Saligo, jo bija izbrīnīta par viņas nervozumu. Tad viņa teica savam vilkam:"Nomierinies. Tagad esi kluss." Tad viņa teica savam zirgam, lai tas iet prom, un kad viņa sauks, lai tad viņš nāk šurp. Menedra drošības pēc ievilka spārnus, un tad nevarēja redzēt, ka viņa ir eņģelis. Viņa izskatījās tikai pēs elfa.

Iesūtīja: Ice ; laiks: 19.05.2004 19:43

Klausos pavēlniec Todesnots noteica un devās pie pārējiem vilkačiem Uzklausiet mani, viņš teica Mūsu pavēlniece lika jums ievēlēt vadoni, ejiet uz austrumiem, lai pēc jums nepaliktu neviena dzīva būtni un lai sargās , tas kas nepildīs mūsu pavēlnieces teikto. bet tagad ejiet, viņš vēl pēdējoreiz uzkliedza vilkaču baram un atgriezās pie Saligo. Paņemis vampīru uz rokām un kā kartupeļu maisu pārsviezdams pār plecu viņš atkal paskatījās uz saligo, ja jums pavēlniec nekas nav iebilstams šo mēs varētu ņemt līdz, varbūt uzzināsim ko jaunu par Adrianu, par viņas augšām celšanos, Todesnots pavēra savas dzeltebnās acis uz Saliogo, bet tad atkal paskatījās uz eņģeļiem un jūs lai nemaz nemēģinātu bēgt, Vai skaidrs, viņš saspieda zobena spalu un zīmīgi pavilka to ārā.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 19.05.2004 20:16

Saligo atzinīgi paskatījās uz Todesnotu un teica:"Tu esi mans uzticamākais sabiedrotais, tāpēc vari mani saukt par Saligo un tava ideja par vampīra ņemšanu līdzi varētu būt laba...Paldies!"viņa itkā piemiegdama ar aci viņam nogrozīja galvu. "Tu, Nolindia varēsi skriet mums līdzi kā vilks, bet skaties bez nekādiem jokiem"Saligo eņģelim iebakstīdama sānos norūca..."Mēs varētu doties ceļā!!! Iesim pa šo ceļu, jo tas ved uz tuvāko ciemu... Inferno, Aers pieskatiet to vilku, bet es ar Todesnotu uzraudzīšu mūsu eņģeļus un vampīru." Saligo skaļi nokomandējusi devās pa ceļu uz Demonas ciemu, kurā mājoja medūzas...

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 20.05.2004 08:29

Note klusi gāja pa kādu ceļu, kas veda no Demonas ciema. Nedaudz tālāk bija redzama kāda vampīru meitene, kas slaktēja vilkačus, kuri pamazām atkāpās.. "Hmmm... interesanti... interesanti.." viņa nodomāja un gāja uz to pusi, bet pēkšņi savā priekšā ieraudzīja Saligo - meitene viņu atpazina tikai pēc aprakstiem un švakiem attēliem dažādos Drovu senajos rakstos... Meitenei nebija īstas cieņas ne pret vampīriem, ne droviem, ne vilkačiem, bet šis radījums viņā nezkāpēc izsauca bijību. tādu, kāda viņai nekad nebija bijusi. Note viņas priekšā paklanījās un tad pieceļoties nopētija pārējos. Eņģelis - vilks, vēl laikam eņģelis, vampīrs un laikam trīs vīrieši. " Njā... viena es viņus varu nemaz necerēt piekaut līdz nāvei ..." Note nodomāja pie sevis un dīvaini pasmaidīja skatoties uz zemi. Meitenei jau nemaz nebija vēlēšanās viņus pieveikt - viņai tikai patika uzlabot savas novērtēšanas prasmes, jo viņa nevēlējās kļūdīties vēlreiz - kā toreiz ar to vampīru karaspēku. Tajā brīdī smaids nozuda un viņa atkal palūkojās uz Saligo. "Cik nepieklājīgi no manas puses - es esmu Note Amarante Kadavera. Drovu karaspēka virspavēlniece... Vai pareizāk būtu teikt - bijusī virspavēlniece...." viņa noteica un ar naidu palūkojās uz vampīru.

Iesūtīja: sinda ; laiks: 20.05.2004 14:45

Adriana visu laiku nicīgi smaidot nolūkojusies Saligo trakošanā, bet kad tas vilkatis Todesnots viņai pieskārās, ar nelielu spērienu nolika šo pie zemes un ar kāju uzkāpa tam uz sejas, asais zābaka papēdis dziļi iegriezās Todesnota sejā. '' lai tik tu vēl pieskartos MAN....'' viņa ar nicīgumu sejā pavīpsnāja un devās tālāk. Adriana klusi un dūdojoši iesvilpās un Nāves & Tumsas zirgs bez skaņas nolaidās blakus viņai. zirga acīs gailēja ļaunums.
'' sveika, Saligo! te nu atkal tiekamies! tevi droši vien nomoka jautājums, kā es piecēlos no miroņiem. nju, jautājums grūts, bet atbilde pavisam vienkārša. to izdarīja mans mazais, ļaunais mīlulītis. ''
Adriana pieglaudās pie zirga un smaidot turpināja:
'' tāpat tevi nomoka jautājums, kas noticis ar Aseleru. njā, drīz tevi sagaidīs vēl viens pārsteigums... ''
noslēpumaini pasmīnējusi, viņa noglaudīja zirga krēpes. pie viņas jostas brīdinoši iegailējās Tumsas un Nodevības zobens.
'' jauka mantiņa, vai ne? man arī patīk ar to paspēlēties... '' viņa rotaļīgi ar pirkstiem noglaudīja zobena spalu un tas iegailējās vēl vairāk. arī Adrianas sejā smaids papletās vēl platāks.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 20.05.2004 14:55

"Es esmu Saligo, Note. Esmu vilkaču karasēka vadone un Radītāja mesijas pildītāja. Tas ir mans sabiedrotais Todesnots."Saligo norādīja un spēcīga izskata vilkaci, "tie ir mani vilki Inferno un Aers, un tie ir mūsu gūstekņi, šis vilks ir apokalipses enģelis, šis ir elfs un tas guļošais ir mūsu pretinieks - vampīrs"viņa nobeidzot, naidā ierūcās un tad atsāka:'Esi sveicināta. Liekas tu neesi ar ļaunu nodomu nākusi." Saligo nopētīja interesanto meiteni... "Mēs dodamies uz Demonas ciemu, bet liekas tu no tā jau nāc... Vai zini kur ved tavs ceļš? Vai arī vēlies doties kopā ar mums? Tikai zini, tev būs jāpiedzīvo arī asiņainas kaujas, jo esmu nākusi, lai atņemtu dzīvību. Vai vēlies to piedzīvot?"Saligo jautājošam acīm palūkojās uz meitenes rokām...
Pēkšņi viņa izdzirdēja Adrianas sacīto un niknuma pavērās, kā viņa aizlido..."Nolādētā... Es viņai visas iekšas uz āru izgriezīšu... Mēs vēl tiximies un tad tu varēsi palikt tur lejā līdz tārpi tevi sagrauzīs...Un nekādi zirgi vairs tev nevarēs palīdzēt!!!"Saligo niknumā vai nolidoja uz zemes. Viņa tā ienīda vampīrus... Un ko viņa domāja ar to Aseleru...Tad viņa ieraudzīja Todesnotu un skrēja viņam palīdzēt un domās vēl nodomāja:"Mēs vēl tev atriebsimies..."...

Iesūtīja: sinda ; laiks: 20.05.2004 15:08

Adriana iesmējās cik skaļi spēja. viņa bija sakaitinājusi Saligo, un tā bija sava veida uzvara. '' Aselera, kur tu esi? '' viņa kaitinādama, dziedošā balstiņā vaicāja, '' Saligo vēlas sarunāt ar tevi draudzīgu tējas vakaru... '' viņa atkal iesmējās.
'' Saligo, vai nesaproti, šis ir Nāves un Tumsas zirgs. un viņš ir viens no tiem, kuri aizsūta dziļajā mieg;ā, vai arī tieši otrādi - aizliedz to darīt... un viņu nevar nogalināt, tev nespīd... '' viņa smaidot palūkojās uz kāda vilkača pusi, kas bija pavērsis savu loku pret zirgu.
''Saligo, man tiešām bija patīkami ar tevi sarunāties, bet nu man ir jādodas. gan jau drīz pie tevis atnāks Aselera un pastāstīs vakara pasaciņu, tad tu iemigsi savā siltajā gultiņā, kas patiesībā izrādīsies zārks, un protams, tu aizmigsi uz visiem laikiem.... ''
Adriana pasmīnēja un apgriezās uz papēža, jau grasījās doties prom, bet palūkojās uz Saligo.
'' mēs vēl tiksimies, tikai mēs tiksimies kā armija pret armiju. kaut gan to krupju baru vienai man arī nebūtu problēmas uzveikt. piemini mani, Saligo, un atceries, nelamājies, citādi atnāks mīļā, jaukā Aselera un sados tev kārtīgu sutu... ''
viņa zirga mugurā aizlidoja, bet smaids viņas sejā nenodzisa.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 20.05.2004 15:20

Dzirdējusi šos vārdus viņa neteica vairs neko, viņa pat iekšēji ieņirdzās..."Tieši tā mēs vēl tiksimies, kā armija pret armiju un kaut vai ar visu Aseleru...Bet spēks būs manā pusē...Tu tixi iemīta zemē ar visu savu zirgu un tavs smaids izzudīs ar pēdējo asins pilienu, kas iztecēs no tava ķermeņa...."

Iesūtīja: sinda ; laiks: 20.05.2004 15:34

Adriana iesmējās. '' saki ko gribi, varbūt vampīru armiju varēsi iemīt zemē, bet mani ar manu zirgu - nemūžam! un es smiešos tev sejā, redzot kā tu saļimsti zem mana zobena! bet es zem tava zobena - nemūžam! lai kā tu pūlētos, nemūžam! lai gan... tev nemaz nebūtu dūšas mani nogalināt! tieši tā, tev nebūtu dūšas! tu to nespētu! '' Adriana iesmējās. '' tad lūk, kāds izskatās cilvēks, kas ''nekad nesmaida.'' viņš ņirdz pilnā kaklā! '' šo teikumu viņa attiecināja uz Saligo.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 20.05.2004 15:42

Varbūt Saligo dusmās būtu aizlidinājusi guļošo vampīru tieši virsū Adrianai, bet viņa savaldījās... Viņa tikai noteica: "Vari sapņot par to, ka tu mani nogalināsi, vari sapņot, ka man nebūs drosmes tev stāties pretī, bet zini sapņi nepiepildās un visbiežāk norāda pretējo...Jā..." Saligo uzgrieza vampīram muguru un savāgdama visu savu bandu gāja prom uz Devonas ciemu....

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 20.05.2004 16:00

Menedra lika melnajam zirgam sekot aiz Saligo. Viņa paskatījās sāņus un ieraudzīja, ka Saligo abi vilki, Inferno un Aers, ielenc viņas vilku Balto. "neaiztieciet viņu. Viņš nebēgs, ja vien es to viņam nelikšu," Menedra uzšņāca abiem vilkiem, un tie pagāja nostāk. Balto pavisam mierīgi gāja blakus melnajam zirgam. Menedra nemaz nebaidījās no Saligo.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 20.05.2004 16:08

Saligo jutās apmierināta ar visu...Tā bija slikta zīme, jo tādos brīžos viņa vēlas izliet asinis un postīt... Viņa bija dzimusi, lai postītu, dedzinātu, kropļotu, nogalinātu un darītu citas asiņainas lietas...Viņa ir maniakāla un tas ļoti patika Radītājam..."Drīz mēs būsim Demonā un tad es varēšu papriecāties...Ar ko, lai es sāku, kad nonāksim turp? Laikam vajadzēs paraustīt tās medūzas aiz viņu čūsku matiem...Ha-ha-ha!!!"Saligo pie sevis noteikusi, kaklā nosmējās...

Bija pienākusi nakts un gūstekņi gribēja ēst... Nācās doties medībās un Saligo par to bija priecīga, jo nakts bija viņas stihija...

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 20.05.2004 16:12

Menedra nokāpa no zirga. Viņa apsēdās uz zemes, un viņas vilks nogūlās viņai blakus. Menedra dpmāja. Vai tiešām viņai nav nekas ēdams? Laikam gan. Viņa glaudīja sava vilka galvu, un pati lūkojās tālumā. Tad viņa piecēlās un piegāja pie Saligo. Vilks viņai sekoja. "Saligo, vai būs jāiet medībās?" viņa iejautājas.

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 20.05.2004 16:19

OOC: Es paļaujos, ka Masterītis būs tik mīļš un izdzēsīs šo nejēdzīgo orākula postu.

Nolindia, kā parasti nepievērsa nekam uzmanību. Meitene nolaidās zemē un apsēdās zālē. Viss bija tik kluss... "Kā tev varēja ienākt prātā doma, ka apokalipses sūtīti eņģeli kaut kur aizlaisto...?" Viņa apvaicājās, palaisdama čūsku nakts pastaigā.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 20.05.2004 16:21

"Es tā vairs nedomāju Nolindia, bet es vēlos būt piesardzīga"Viņa palūkojās uz sēdošo enģeli."Jā, būs jājiet mums medībās!" Saligo kurinot ugunskuru atbildēja Menedrai. "Ja jūs gribēsiet varēsiet nākt ar mums un parādī mums savu prasmi...Mēs ar Todesnotu un Inferno jau protam to darīt lieliski, bet es vēlos redzēt jūsu spējas...Varbūt, ja jūs pierādīsiet, ka pratīsiet piedalīties ar mums kaujās, tad par gūstekņiem jūs vairs neturēsim, bet tas neattiecas uz to nolādēto vampīru. Pie viņa paliks mans vilkas Aers, lai šis atmodies, nesadomātu bēgt..."Saligo jau dabūjusi uguni teica Menedrai un lika Inferno atnest sausos zarus...

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 20.05.2004 16:27

"Labi, labi..." Nolindia atteica. "Es protu medīt. Galu galā, manās dzīslās rit arī vilkača asinis..." Meitene paņēma pirkstos zāles stiebru, kas izrādījās ass un iegrieza viņai pirkstā. Viņa lēni pacēla roku un nolaizīja asins lāsi kā pierādīdama, ka ir īsta medniece un asinssūcēja.

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 20.05.2004 16:28

"Labi. Es nesaku, ka esmu pilnīgi izcila medniece, bet pa šo laiciņu uz zemes esmu daudz ko iemācījusies. Varu medīt gan tāluma, gan arī tāpat," viņa teica, un parādīja savu loku ar bultām un dunci. Balto uzmanīgi skatījās uz Saligo, bet nekādas skaņas neizdvesa.

Iesūtīja: sinda ; laiks: 20.05.2004 16:34

Adriana tikai smīnēja.
'' sapņi.... diezgan dziļš jēdziens, šaubos vai tev to saprast. nē, tāds nešķīstenis kā tu to nekad nesaprastu. ak, bet es jau nenācu šeit lai ar tevi draudzīgi pļāpātu! labi, laikam tomēr man jādodas svarīgākās darīšanās par savu roku smērēšanu ar tevi. bye, bye! ''
viņa smaidot atvadījās, lai gan šis smaids bija nicīguma un riebīguma pilns. tad Nāves&Tumsas zirgs pacēlās spārnos un aizlidoja pāri kalniem un mežiem... līdz pilnībā izzuda no apkārtējo skatieniem.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 20.05.2004 16:35

Viņa noskatījās kā Adriana aizlido un pievērsās ugunskuram."Lieliski, bet tie ir tikai vārdi, es vēlēšos redzēt darbu...Jūsu dzīvnieki arī tiks pabaroti, bet ēdiens viņiem jāsameklē pašiem!"Saligo noluncināja asti un pielika ugunskuram klāt Inferno atnestos zarus. Aers bija miermīlīgs un tāpēc aizgāja pie pelēkā vilka un nogūlās viņam blakus, jo zināja, ka Saligo neiebildīs..."Tad, kad mēs ar Todesnotu noķersim medījumu, kādam tas būs jāpagatavo, bet vai šeit, kāds prot to darīt? Es jau varu ēst jēlu, bet nezinu vai spārnotie tā gribēs...."

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 20.05.2004 16:35

Nolindia te nekas piebilstams nelikās, tāpēc viņa tikai rūpīgi nopētīja Menedras vilku un atzinīgi pasmaidīja. Pēc tam viņa uzsāka klusu dziesmu pavisam pārcilvēcīgā tonī, neparastā valodā, un šī dziesma bija dīvaini iedvesmojoša un gaiša... Tā bija saulrieta dziesma. Un, lai cik uzmundrinoša, tā skanēja arī ieaijājoši.

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 20.05.2004 16:45

Balto izskatījās iepriecināts, ka atradies draugs. Tas arī apgūlās un likās, ka abi vilki sarunātos. Menedra par to pasmaidīja. Tad viņa teica Saligo:"Nu, es jēlu gaļu parasti neēdu. Es varētu mēģināt to izvārīt. Būs tikai jādabon daži trauki." viņa paskatījās apkārt un nosvilpās. Atauļoja viņas zirgs. "kad iesim?" viņa vēl iejautājas, un tad ieklausījās Nolindias dziedāšanā.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 20.05.2004 16:46

"Kas tā par dziesmu? Un par ko tā ir? Šādas un citas dziesmas es nekad neesmu dzirdējusi. Mana māte reti pie manis bija nākusi un vilkači nemēdz dziedāt...Labi, ugunskurs ir iedegts...Drīz Menedra mums būs jāgatavojas medībām, mums ir kārtīgi jāpaēd...Rīt mūs gaida Demonas ciems...Un jūsu nākotne ir atkarīga no šodienas..." Saligo vēl iemezdama pēdējo zaru ugunī noteica.

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 20.05.2004 16:48

"Tā ir eņģeļu dziesma. Mēs to dēvējam par Saules rieta dziesmu..." Nolindia atbildēja, pēc brīža pabeigusi dziedāt, un pavirzījās tuvāk liesmām, jo kopā ar sauli patiešām bija zudušas arī pēdējās siltuma paliekas. Nekas gan neliecināja, ka tuvotos vētra... Bet koku zari mazliet šūpojās.

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 20.05.2004 16:49

"Kas tad tāds notiks, ja mēs neko nedabūsim medībās?" Menedra iejautājās vēlreiz. Viņai likās, ka viņa uzdod par daudz jautājumu, bet bija taču jātiek skaidrībā! Viņa vēlreiz kārtīgi paskatījās uz Saligo, bet tad novērsās. Viņa izvilka dunci, kas bija viscaur gaišs ar drusciņ zilu nokrāsu.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 20.05.2004 16:57

"Tā tiešām bija skaista dziesma, bet tā nav raxturīga man...Ja jau tā ir enģeļu dziesma, vai arī mana māte to prot? Ja, kas Nolindia vai tu pazīsti manu māti?" Saligo šaubīgi noskatīja Nolindiu. Tad viņa pievērsās Menedrai:"Ja jūs neko nenomedīsiet, tad jūs mums vairs nebūsiet vajadzīgi... Un kādam būs jāiet bojā..."

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 20.05.2004 17:03

"Oho! Tad būs jāsaņemās, un vismaz kāds prāvs trusis jānomedī," Menedra skaļi prātoja un paskatījās uz meža pusi. "Man šķiet, ka ir laiks doties," Menedra pēc brītiņa paziņoja Saligo, un pagāja divus soļus uz meža pusi. Balto samanīja medības tuvojamies, bet palika guļot. "Saligo, kā sauca tavu māti?" Menedra pajautāja.

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 20.05.2004 17:08

"Man liekas, ka es zinu. Bet pirms manas nonākšanas uz zemes neko par to nezināju. Leģendas par tevi saklausījos no cilvēkiem. Redzi, mēs, eņģeļi, lai par ko atbildam, redzam ar sirdi. Tevi es uzreiz pazinu ne jau pēc izskata, bet pēc tā, kas tu esi iekšēji." Nolindia atteica, ieskatīdamās liesmu šaudīgalās mēlēs.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 20.05.2004 17:09

"Tev ir taisnība, mums drīz jāiet medīt, jo šis ir īstais laiks, kad sāk parādīties lielie dzīvnieki. Ja, kas manu māti sauc Letuma - nāves enģelis. Viņa ir ļoti skaista, bet bīstama, jo nes nāvi...Varbūt tāpēc man patīk nogalināt... Bet, kāpēc tu Nolindia nonāci šeit uz zemes? Kāda ir tava sūtība? Es nesaprotu... Inferno sāc gatavoties, mēs ejam!!!" viņa novērsās no Nolindias un pasauca vilku...

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 20.05.2004 17:16

Menedra sekoja Saligo piemēram, un arī pasauca savu vilku. "Saligo, man šķiet, kas es pazinu tavu māti," viņa klusi piebilda Saligo, bet tad skaļāk jautāja Nolindiai:"Tu nāksi medībās?" Menedra ieelpoja meža gaisu, un aizvēra acis. Viņa sagatavojās medībām. Atvērdama acis viņa piegāja pavisam tuvu mežam.

Iesūtīja: Ice ; laiks: 20.05.2004 18:28

OOC: Starpcitu sinda, es tev nemaz nebiju pieskāries, tā kā tavs uzbrukums man bija neloģisks.

Todesnots pacauca savu sikspārni Roht, ej izlūkos! Izvilcis savu zobenu viņš piegāja pie Saligo, nu varam doties? Mans sikspārnis visu izlūkos, drīz viņam vajadzētu būt atpakaļ. Rohts uzsēdās Todesnotam uz pleca, sikspārnis izdvesa dīvainu skaņu, kas plēsa pušu bungādiņas, bet šķita ka Todesnots viņu saprot, ir laiks Saligo, Rohts ir pamaniji diezgan palielu laupijumu, ja pasteigsimies varēsim vēl šovakar to baudīt vakariņās.

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 20.05.2004 18:38

Note (it kā ) bija klausījusies bezjēdzīgajās vārdu apmaiņās starp vampīrmeiteni un Saligo. "Interesanti... stipri interesanti..." Note nodomāja prātā pārcilādama dažādas lietas.. " Saligo... par to pievienošanos. jā... man nebūtu pretenziju... un ja ir īpaša vēlme, tad atklāšu arī ka esmu algojama slepkava... bet tas jau tā... starpcitu.." viņa ieminējās un no muguras nocēla airbaletu. " Tagad atvainojiet, bet man ir īpaši izmeklēta ēdienkarte un arī nepieciešamība... hmm... izpildīt kādu pasūtījumu kas attiecināms uz 3 vampīriem.. " Note nobeidza un devās cīņas lauka virzienā. Vampīri sāka jau pamazām izklīst, bet viņa paspēja pārītim nocirst galvas. " Skaisti.. vnk skaisti.." viņa nodomāja un cietsirdīgi smaidīdama un viņu galvām iedzedzināja savu parakstu - viņa pielika savas rokas delnas locītavu pie upuru galvām un uz viņu pierēm iekvēlojās meitenes stipri bezjēdzīgais simbols - Antikrusts ar sātana zvaigzni un 6niekiem.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 20.05.2004 18:54

"Jā, Note, skaisti nostrādāts! Bet tagad atvaino mēs dodamies medībās... Todesnot ejam, kamēr vēl nav pazudis lielais laupījums! Inferno!!! Vai jūs nākat Menedra un Nolindia? Dodieties, bet nemaz nemēģiniet bēgt, jo mums vilkiem ir pārāk laba oža, un atrast jūs būs nieks..." Saligo skriedama uz meža pusi vēl pastījās uz spārnotajiem...

Saligo aizlēpusies aiz koka klusi vēroja stalto briedi, kuram Saligo tā kārojās uzbrukt un to saplosīt... Viņa deva zīmi Todesnotam, ka jāuzbrūk un Saligo metās briedim pakaļ un kliedza Todesnotam:"Skrien apkārt un noķer viņu no priekšas!"...

Iesūtīja: Ice ; laiks: 20.05.2004 19:03

todesnots izleca briža priekša un atri to satvēris aiz ragiem nogāza zemē, dzīvnieks nebija miris, to prieku nogalināt viņš atstāja saligo ziņā, briedis bija spēcigs un viņa ragi vairākās vietās pamtīgi saskrambāja Tdesnota rokas, taču arī viņš pats nebija zemē metams, niek šapes ko izraisija skrāpējumu bija nieks, taču viņam sagādāja baudu skartīties, ka briedis mokā, no bailē.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 20.05.2004 19:21

Saligo atskrējusi redzēja, ka briedis ir jau nogāzts, bet vēl dzīvs...Todesnots to turēja un varēja redzēt, ka viņam spēcīgo briedi noturēt bija nieks. Viņa piegāja pie brieža galvas iestījās viņa bailīgajās acīs un ietriekusi savu roku brieža kaklā, sarāva visus asins vadus un ar baudu noskatījās kā dzīvnieks noasiņo. Varēja redzēt, ka arī Todesnotam tas patika... Dzīvnieks žēli sāpēs mauroja, bet tā bija kā mūzika Saligo ausīm. Saligo beidzot attapusies no labsajūtas teica Todesnotam: "Vai vari viņu piebeigt? Mums ir jādodās uz nometni un jāgaida, kad atgriezīsies spārnotie un Inferno..."

Iesūtīja: Ice ; laiks: 20.05.2004 19:26

Todesnots ar vienu rokas kustību pārlauz briedim kaklu, pārmetis to pār plecu, līdzīgi kā bezsamaņā gulošovampīru viņš devās pakaļ Saligo uz nometni. Briedis nebija smags, bet vakariņas no tiesas būs kārtīgas unvēl jau arī spārnotie būs ko noķēruši un ja ne, tad edīš kādu no viņiem, tā kā arī kārtīgs saldais ēdiens arī neizpalika.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 20.05.2004 19:32

Pa mežu ejot Saligo juta netālu ciema smaržu un teica:"Rīt mums jādodās uz Demonas ciemu un jāiznīcina medūzas, bet šodien nav jēgas uzbrukt...Jāēd..." Saligo jau redzēja priekša nometnes ugunskuru un devās taisnā ceļā uz turieni... Inferno jau bija atskrējis un nomedījis stirnu...Bet kur gan kavējās spārnotie? Vai tik nebija aizlaidušies? Saligo teica: "Todesnot, noliec to briedi te, man ir nelāgas aizdomas..."

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 20.05.2004 19:40

Menedra ieskrēja mežā. Vilks sekoja. menedra sekoja vilkam, un tad ieraudzīja aiz krūmiem jauni briedi ar pavisam maziņiem radziņiem. Viņa uzvilka loku, un ar bultu precīzi trāpīja briedim pa kaklu. Tas nokrita un beigts bija. Menedra nosmīnēja un piegāja pie brieža. "Labi nostrādāts!" viņa atzinīgi teica vilkam, un pacēla jaunuli. Tad ar briedi uz pleciem viņa devās pie Saligo. Menedra nolika jaunuli netālu no Saligo, un piegāja pie pašas Saligo.

Iesūtīja: Ice ; laiks: 20.05.2004 19:53

todesnots nolika briedi Saligo norādītajā vietā, Re tur jau nāk viens no tiem spārnainajiem, viņš teica Saligo norādīdams uz Mendras pusi. Un šķiet, ka arī viņai ir paveicies, labs ķēriens noteica Todesnots pienākot eņģelim, No viņa mutes uzslavu varēja dzirdēt reti, kādu viņšd slavēja tikai tad, ja tas tik tiešām bija slavējams.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 20.05.2004 20:01

"Tas bija tiešām labs ķēriens!"Saligo atzinīgi novērtēja Menedras ķērienu... "Vari būt droša, tagad tu vairs neesi gūstekne un vari būt apmierināta, jo tu esi guvusi uzslavu no spēcīgiem vilkačiem..."viņa nolūkoja briedīti un pēkšņi saspringa:"Un kur ir Nolindia? Vai tad jūs negājāt kopā?"...

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 20.05.2004 20:18

Menedra apmulsusi atbildēja:"Nē, negājām gan. Kur diez viņa ir palikusi?" Viņa vairākas reizes apgriezās apkārt, un uzmanīgi skatījās apkārt. "Paldies par uzslavām," viņa drusciņ vēlāk pateicās un pasmaidīja. Tad viņa drusciņ nedrošāk iejautājās:"Es taču ar jums kopā ceļošu arī turpmāk, vai ne?"

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 20.05.2004 20:40

"Jā, protams un tev vienkārši nekas cits neatliks...Bet atceries...Kaujas..." Saligo itkā piemiedza ar aci. Bet pašlaik viņai uztrauca Nolindias pazušana... "Inferno, dodies meklēt to enģeli, ja, kas sauc mani, bet mums vajadzēs iet atpūsties priekš rītdienas...Kad atrodi to Nolindiu pamodini mani..."

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 21.05.2004 11:16

Note bija beigusi izgreznot abus vampīrus. Meitene atvēra savas lielās, brūni pelēkās somas kabatu un no tās izvilka zīda maisiņu, kurš bija melns un tam virsū bija viņas simbols. Meitene galvas sabāza maisā un tad devās uz priekšu - uz kaujas vietas pašu centru, kur jau no cīnītājiem nekas nebija palicis - bija tikai vilkaču un dažu vampīru līķi. "Njā.. nav pārāk skaists skats, ne ?" viņa pavaicāja klusumam un pēkšņi no kāda tāla meža atplūda spiedziens. Tas nebija cilvēks bet gan sikspārnis. Tas tuvojās šausmīgi ātrā tempā un Note pastiepa maisiņu sev virs galvas. Sikspārnis to sagrāba ar savām ķetnām un meta vēl lokus ap meiteni.." Skrien Noktār... aiznes to Serazam... skrien... " viņa iesaucās un novēroja kā sikspārnis pamazām attālinās... Tad Note devās atpakaļ uz tā saucamo "apmetni".. šķiet tur valdīja apjukums.." Saligo.. kas noticis ?" viņa vaicāja pieejot pie meitenes.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 21.05.2004 12:34

Saligo pavērās ar uztrauktu seju Note un atbildēja:"Liekas viens eņģelis ir aizlaidies...Kad es viņu atradīšu es viņai kaklu pārkodīšu, bet es nedomāju, ka viņa varētu šitik ilgi medīt dzīvniekus...Tas nav normāli..."Saligo paskatījās uz meža pusi un nosēdās pie ugunskura:"Drīz būs rīts, bet cerams Inferno atgriezīsies pirms gaismas iestāšanās...Būs jāgaidi...Vari nākt un palikt ar mums, Note!"...

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 21.05.2004 12:41

" kā jau iepriekš minēju - labprāt.. man nebūtu arī pretenziju mēģināt sameklēt to eņģeli.. pa nakti tik un tā neguļu..." viņa noteica un acis iegailējās spilgti sarkanas. Vampīra spēja redzēt tumsā. Njā - cik tipiski. Viņa lēnām pētot dažādas pēdas centās izšķirt kādas, kas atšķirtos no vilkaču spalvaino ķetnu radītajām, vai arī no vampīru kroplajām. It kā viens pavediens bija, un tāpēc meitene tam sekoja. Airbalets bija rokās un viņa uzmanīgi pētot apkārtni virzījās uz priekšu. Mednieces talants viņā bija attīstīts ļoti augstā līmenī tā kā atrast eņģeli nedrīkstēja būt pārāk grūti. Ne viņai...

OOC: bet vispār - kā pēc idejas viņa pazuda ? ...

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 21.05.2004 12:53

OOC: es liku viņai iet medībās un nomedīt rijamo

Saligo ar acu skatu skatījās uz meža pusi aizejošo Noti un atkal pavērsdamās uz ugunskuru pasauca Aersu un lika viņam pieskatīt apmetni. Saligo pieceldamās aizskrēja uz otra meža pusi, kura vidu slējās augsta klints...

Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 21.05.2004 18:14

(varetu padomat ka jums zeme deg zem kajam .. bet nu pacentisos jus panakt... kaut ka nebut...)


Atskanēja kārtējais neapmierinātais ņaudiens, kam sekoja dusmīgs vārdu plūdums. "*&%$#(&^... nolādēts tu kaķi... ja tu nebūtu Notils es jau sen butu tev... nu labi tas tev nav jāzina..." nīgra tomēr skaidra balss no lamāšanās pārgāja klusā ņurdā. "Mņauuuu...." drīzāk izmisīgs nekā dusmīgs atskanēja Notila ņaudiens. "Kas atkal? Ko tu ellē no amnis gribi???" Atenikte piecirzdama kāju iespiedzās. Kaķis jau pieradis pie šādas reakcijas tikai turpināja ar žēlīgām acīm raudzīties saimniecē. "Ak nu ja... tu jau esi ZEMES iemītnieks..." viņa nicīgi izmeta. "Tātad tevi varētu mocīt izsalkums, vai ne tā?" ar nejauku pieskaņu dzidrajā balsī skanēja jautājums. Notils kā piekrītot sāka rīvēties viņai gar kājām. "Ej tu pa gaisu... vācies takš prom no manis..." Atenikte nikni iebrēcās un paspēra kaķi projām no sevis. Arī ar to kaķis jau bija apradis. Atenikte neatskatīdamās turpināja lauzties cauri brikšņiem. "Nolādēts... vai tiešām vietai kur es cenšos atrast laimi ir jābūt šādai...? Koki.... nebeidzami koki, kopš pēdējo reizi redzēju kādu cilvēkveidīgo būtni būs pagājusi vesela mūžība... kaut gan man jau tas neko neskādē..." viņa ar rūgtumu konstatēja. Un laikam jau šoreiz veiksme bija Niktes pusē. Brikšņi gan kļuva biezāki tomēr zemāki un līdz ar to arī gaišāks. Un kas to būtu domājis - balsis!!! Cilvēku, nu vismaz tā viņai likās. Pieplakusi pie zemes, baltajai kleita noplandot un nosēžoties uz zariem, Nikte ieklausījās murdoņā, kas atskanēja ne visai tālu no viņas atrašanās vietas. Kaķis turpretim uzmeta kūkumu, spalvai saceļoties un sāka draudīgi šņākt. "Kuš tu nelieti... ja tevis dēļ mūs pamanīs... rimsties..." Nikte viņu ar roku piespieda pie zemes. Klusi, tomēr gana saklausāmi soļi virzījās tieši uz to vietu kur zemei pieplakusi gulēja Atenikte. Roka nu jau instinktīvi sāka slīdēt uz zobena pusi...

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 21.05.2004 19:54

Saligo gāja uz klints pusi, jo šonakt bija pilnmēness un vajadzēja izsaukt garus...Viņa klusi iedama pat nepamanīja gulošo meiteni, jo viņu uztrauca daudz, kas cits un nesajuta tās smaržu...Viņa pat nesajuta kaķi!!! Viņa pienākusi pie klints pakājes ātri uzkāpa tajā pat neskatoties uz to, ka tā bija ļoti augsta... Tur viņa nosēdās pašā galā un pavēras milzīgajā mēness bumbā...Tas bija tik skaists!!! Viņa sāka klusi murmināt, kādus vārdus...Dīvainus vārdus... Viņa tos neteica skaidri, bet varbūt tā bija arī domāts... Tad lielājā mēness bumbā parādījās divas acis...Tās bija lielas un skaidras....Saligo iesāka sarunu:"Esi sveicināts Radītāj,"Saligo itkā paklanīdamies nolieca galvu,"esmu iznīcinājusi daudzas dzīvības, bet tagad mēs dodamies uz Demonas ciemu...Man līdzi, izņemot manus vilkus un Todesnotu, vēl ir divi spārnotie - eņģelis Nolindia un elfs - Menedra, kā arī liekas drovu armijas virspavēlniece Note...Jā, un vēl viens ķīlnieks vampīrs, bet tas guļ bezsamaņā...Es vēlējos pajautāt vai es varu uzticēties viņiem, vai arī nogalināt tos visus pēc kārtas?" Saligo izdvesdama pēdējos vārdus pieskārās savam zobenam...Radītājs neteica neko...Likās, ka viņi sarunājās ar domām...Tad Saligo piecēlās paklanījās mēnesim un redzēja, ka acis izzūd no mēness bumbas...Viņa dziļi ieelpoja svaigo gaisu un....Viņa sajuta dīvainu smaržu...Vai viņai kāds būtu sekojis?...

Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 21.05.2004 20:05

Atkal atskanēja kluss ņurdiens no kaķa puses. "Kuš tu nolādētais zvērs..." dusmās vai sprāgdama Nikte izgrūda caur zobiem. Pemetusi skatienu uz stāvu, kurš klints galā likās iegrimis miegā, viņa nomierinājās, jo likās, ka kaķi neviens netika dzirdējis. Stāvs klints galā sakustējās un piecēlās. Niktes uzmanība sasinājās, jo būtne pārāk cieši vērās uz vietu kur viņa gulēja. Ar to, ka viņu nepamanīs Atenikte nemaz nerēķinānās, bet nu kļuva nedaudz neomolīgi, kad apkārt bija pārāk daudz svešinieku, bet viņa viena un vēl kopā ar nolēdētu kaķi. Uzmanīgi paslējusi galvu, tikai nedaudz virs brikšņiem, viņa centās saskatīt, kurp dodas savādā būtne. "Kāpēc tieši uz Zemes visas manas spējas ir neitralizētās?" Nikte domās uzdeva sev šo jautājumu, jo tieši tagad būtu noderējusi vecā labā izgaišana. Pārliecināta par to, ka netiks pamanīta viņa pieslējās no sākuma uz ceļiem, tad tupus, bet kad gribēja celties kājās netīšām uzmina uz kleitas stūra un neveikli tajā sapinusies atkal nokrita zemē, saceldama nemazums trokšņa...

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 21.05.2004 20:37

Saligo izdzirdējusi troksni saprata, ka tiešām viņu kāds būs novērojis... Viņa nenormālā ātrumā noleca no klints...Ostīdama gaisu viņa nemanāmi šaudījās pa brikšņiem un tad ieraudzīja.....Meitene?..Un kaķis?...Viņa aizslēpusies aiz koka ātri pieskrējusi meitenei no mugurpuses ar lielu spēku pacēla meiteni aiz skausta un uzkliedza: "Kas tu esi? Un ko tev no manis vajaga? Labāk saki, savādāk izraušu tavas iekšas!!!"Saligo nepatika svešinieki un sevišķi tādi, kas novēro viņu....

Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 21.05.2004 20:52

Kā asās knaiblēs tika sagrābts Ateniktes kakls. "Auuuu..." spalgi iekliegdamās pa pusei aiz sāpēm, pa pusei aiz šoka, viņa pat nepretojās. Atjēgusies Nikte sāka nevaldāmi spirināties, cenšoties tik vaļā no drausmīgajām sāpēm sprandā, ko vēl vairāk pavairoja draudi par viņa vēdera satura izklāstīšanu uz zemes. "Nolēdēts... laid mani vaļā... aaaaaaaaa... laid taču vaļā..." sāpēs jau zaudēdama samaņu viņa vēl turpināja spirināties cenšoties ar nagiem ieķerties uzbrucējam sejā. Pāris veiksmīgi spērieni izdevās, bet tas neko nedeva... "Ja tu mani nenolaidīsi zemē... tad vari arī neprasīt.... kas es esmu..." elpai plokot Nikte krmapjaini tvēra pēc tās. Raustīšanās pārtapa konvulsīvās trīsās un krampjos. Acīmredzot saspiests un bojāts tika kāds nervs, kas atbild par kustībām...

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 21.05.2004 21:14

Saligo palaida meiteni strauji nometot to zemē un izvilkusi savu zobenu sāka draudēt:"Aiziet, runā, ja vēlies dzīvot..."Saligo lūkodamās aizelsušajā meitenē, kas grāba pēc elpas un nevarēja pakustēties...Nevarēdama sagaidīt atbildi viņa uzlika nevarīgo skuķi sev uz pleciem un lēnā gaitā devās uz apmetni...Izskatījās, ka arī melnais kaķis viņam sekoja...

Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 21.05.2004 21:24

Vienīgais ko Nikte aptvēra bija tas, ka sāpes rimās un plaušām pieplūda gaiss. krampjaini tverot pēc elpas, viņaatguva spēju kontrolēt savus locekļus, bet jau atkal tika sagrābta un pecelta virs zemes un nesta prom. Acīs vīdēja naids, bet atspoguļojās kaķis kurš asti luncinādams sekoja saimniecei. Jau gandrīz atguvusies, kaut gan kaklu pagrozīt nebija iespējams, tomēr viņa jau kala atriebības plānus. Pāragri, bet ko dulnam padarīsi...

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 22.05.2004 10:37

Saligo aiznesdama dīvino meiteni uz apmetni, nometa to pie ugunskura...Viņa nebaidījās no šīs meitenes, lai gan nojauta, ka tā ir uz viņu dusmīga. Viņa nosēdās blakus Menedrai un Todesnotam, tad klusi sāka gaidīt, kad uguns būs pietiekami silta, lai Menedra varētu sākt taisīt ēst, jo likās, ka arī Aers neēd jēlu gaļu. Viņa vispār nekad nav redzējusi, kā ēd Aers...Tad atkal viņa paskatījās uz dīvaino meiteni...Liekas viņa sakustējās...

Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 22.05.2004 11:12

Atsitiens pret cieto zemi uz mirkli laupīja viņas sajēgu. Kad tā palēnām atgriezās Nikte sākumā nemaz nevēra vaļā acis, bet ieklausījās. Likās ka tepat tuvumā deg uguns. Mazliet pavērusi acis viņa to tiešām ieraudzīja - tepat sev degungalā. Atenikte pārsteigta par to cik uguns ir tuvu gribēja atrauties, bet izdevās tikai mazliet pakustēties. Pēc kārtas izkustinājusi visas locītavas viņa konstatēja ka nedarbijas kakla skriemeļi. Galvu pagriest nevarēja. Viņa pilņigi bespēcīgi gulēja zemē vāroties dusmās par to ka tika noķerta. Bet Kaķis tik šiverēja apkārt ap ugunskuru un ka'atriebdamies nelikās ne zinis par saimnieces ciešanām.

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 22.05.2004 11:55

Menedra paskatījās uz Saligo, un tad uz jauno svešinieci. Viņa nopūtās, un lēnām, mierīgi sāka taisīt varītu gaļu. Pēc brītiņa apkārt smaržoja gaļa. "Viss ir gatavs. Varam sākt ēst," Menedra aicināja, un piedāvāja gaļu Saligo un Todesnotam. Tad pameta gaļas gabalu vilkam, viņa jautāja Saligo:"Kas tā tāda?" Menedra skatījās uz Atenikti. Viņa pameta arī gaļas gabalu Aersam, jo tas likās bija ieinteresējies par gaļu.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 22.05.2004 13:06

Saligo atteikdamās no gaļas atteica:"Es ēdīšu jēlu, ja tu neiebilsti..."Saligo paņēma briedi un norāva tam kāju..Viņa plosot kāju atkal pastījās uz meiteni un teica Menedrai:"Nezinu, kas viņa ir, bet es zinu tikai to, ka viņa mani novērojā, kad devos savās nakts gaitās...Un man ļoti nepatīk spiegi!"Saligo skaļi nospurinājās un strauji novēzēja asti..."Tas melnais kaķis arī visu laiku viņai seko...Laikam saimniece viņam.."Viņa ar acīm sekodama kaķa gaitām gremodama ierunājās. "Kā jums liekas, ko mēs ar viņu varētu darīt?"Saligo jautājoši pastījās savos biedros...

Iesūtīja: Psychotic Thoughts ; laiks: 22.05.2004 14:06

Prue paceelaas no koka zara, atkal kljuudama par sixspaarni. Vinj aatri vien panaaca Adrianu un, pielidojusi vinjai klaat, teica: "Peec manis redzeetaa, shkjiet, ka tev pret Saligo ir taads pats naids kaa man. Domaajams, ka diviem vampiiriem ir vairaak izredzhu uzvareet tos kropljus nekaa vienam... Taa kaa es ierosinu sadarboties." Vinja runaaja balsii, kas vairaak atgaadinaaja chuuskas shnjaacienu.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 22.05.2004 14:27

OOC: Prue tu, ja, kas biji jau mūsu gūstā... Tas vampīrs kuru nometa Todesnots no koka biji Tu, ja lasīji sākumu...

Saligo vairs nevarēja īsti sagaīdit pazudušo Inferno, Noti un to eņģeli Nolindiu...Varbūt viņai pašai būs viņi jāiet meklēt?...Uguns sāka lēnām dzist nost un tāpēc Saligo pielika vēl mazliet zarus...Kāpēc tā meitene nekustējās, vai viņa būs to nogalinājusi? Nē, viņa taču elpoja...Varbūt no rīta viņa varēs visu izstāstīt...

Iesūtīja: Psychotic Thoughts ; laiks: 22.05.2004 14:41

OOC: sorry, es laikam nepiefixeeju :blush2:
bet es tak raxtiiju, ka mani nekaadi nevareeja receet kokaa...
nu ok, luucu kaac moc, izdzeesiet maneejo ieprieksheejo postu...

Oscurita, kas bija zaudeejusi samanju, beidzot ajeedzaas. VInja aatri apsveera savas iespeejas, ko vareetu dariit un ko ne, palika seezham. Vinja paluukojaas uz Saligo, tachu neko neteica.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 22.05.2004 14:50

OOC: Varbūt redzēt tevi nevarēja, bet saost gan...

Pēkšņi Saligo sajuta kustību sev aiz muguras. Viņa strauji pagriezās un ieraudzīja....Vampīrs bija piecēlies...Likās, ka viņš neko netaisās darīt un Saligo ar straujām kustībām pieleca pie vampīra un saķerdama to aiz kakla un piespiesdama pie koka ņirgādamās noteica: "Ah tad pamodies, ja...?"...

Iesūtīja: Psychotic Thoughts ; laiks: 22.05.2004 14:55

Oscurita strauji sakjeera Saligo roku un noraava to no sava kakla. "Un kaa iskataas?" Vinja jautaaja, mazliet samiegusi acis. "Starp citu, kaapeec tad uzreiz saakam ar uzbrukumu? Ko es taadu esmu izdariijusi?" Vinja jautaaja, viegli smiineedama. Oscurita apsveera iespeejas aizbeegt, tachu veel neko nedariija.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 22.05.2004 15:08

"Es neuzticos vampīriem, vai skaidrs?"Saligo lūpa jau raustījās uz atņirgtajie žiletes asajiem zobiem..."Stāsti, ko tu tajā kokā darīji? Vai spiegoji? Vai arī uzbrukt taisījis?"Saligo uz vampīru raudzījās, tā kā uz kādu gaļas gabalu. "Ko tu zini par Adrianu? Ko nozīmēja Aseleras pieminēšana? Stāsti, stāsti, stāsti!"Saligo nenormāli rūkdama skatījās vampīram tieši acīs...Likās, ka Saligo tūlīt neizturēs, izraus vampīra zarnas un pakārs tajās pašu vampīru...(Piedod Prue) "Runā!!!!!!!"Saligo iebļāva vampīram tieši sejā...

Iesūtīja: Psychotic Thoughts ; laiks: 22.05.2004 15:12

OOC: nekas gan jau paardziivoshu

Oscurita luukojaas Saligo aciis, vinjas aciis iemirdzeejaas sarkanas liesmas. "Ja tu gribi kaut ko dzirdeet, labaak atslaabsti, ja? " Vinja saciija, izskatiidamaas vairaak uzjautrinaata, ne saniknota "Jaa, gribeeju gan paspiegot, gribeeju dzirdeet, kas jauns... Vienkaarshi, apnika man savaa alaa guleet un es noleemu, taa teikt, izlociit spaarnus..." Vinja saciija, viegli smiinot "Par Adrianu? Tu ar to domaaji, to vampiiru? Nu, es par vinju vispaar neesmu neko dzirdeejusi... "

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 22.05.2004 15:37

Liekas Saligo patiešām nomierinājās, viņa pat sāka gandrīz vai ņirgāties par vampīru:"Ah, tad spārnus gribēji izlocīt un paspiegot mazliet...Izskatās, ka tev tik labi tā spiegošana vis nepadevās, ha... Un kā ar Aseleru? Vai par tādu arī neesi dzirdējusi? Laikam alā par ilgu sēdējusi esi...Un kā tev šķiet, tu tagad atrodies pie visai spēcīgām slepkavām un tev neliekas, ka ar tevi kaut kas var notikt? Kāpēc tu vēl neesi aizbēgusi? Baidies vai arī esi pārāk drosmīga?..."

Iesūtīja: Psychotic Thoughts ; laiks: 22.05.2004 15:47

"Par Aseleru esmu dzirdeejusi to pashu, ko visi paareejie par vinju zin. Vairaak arii neko nezinu..." Oscurita saciija "Ha, lai es baidiitos! Tu laikam es mani nepareizi noveerteejusi..." Vinja teica, veeljoprojaam smiinot. "Visai speeciigaam slepkavaam, ak tad taa... Nu, nezinu gan, vai es tevi uzkstaiitu par visai speeciigu slepkavu..."

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 22.05.2004 16:03

"Ah tad neuzskatītu, ja...Nu tad redzēsim...Tūlīt tu vairs parunāt šitādas lietas nevarēsi...Nolādētā..."Saligo pacēlusi savu roku virs galvas un izvilkdama no ādas savus asmens nagus grasījās vampīram noraut galvu...Viņa gandrīz bija pieskārusies vampīra kaklam, bet...Saligo vilks Aers pieskrēja pie saimnieces un vāji iekosdams viņai rokā apstādināja Saligo uzbrukumu...Saligo iestījās vilka acīs..."Tev taisnība Aers, viņa mums vēl var noderēt...Un, ja, viņa izdomās vēl kaut ko es tev atļaušu izkost viņai purnu...Viņai tāpat tas neglītenis nebūs vajadzīgs...Hmm..."viņa izsmejoši palūkojās vampīrā un ievilka savus nagus atpakaļ...Vēl pēdējo reizi iemaucot vampīram pa galvu, Saligo aizgāja un nosēdās blakus saviem biedriem...

Iesūtīja: Psychotic Thoughts ; laiks: 22.05.2004 16:29

Oscurita noluukojaas pakalj Saligo. "Nu super, kaa es tagad esmu paarbiedeeta!" Vinja smejoties saciija. "Kaa tu nesaproti, ja es gribeetu,es vareetu aizlidot kaut tuulinj pat. Tikai...hmm... man likaas, ka mees vareetu buut labas sabiedrotaas..." Vinja saciija, nu jau mazliet nopietnaak.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 22.05.2004 16:37

Saligo vampīra teiktais pārsteidza. Viņa pagrieza galvu un pārdomāti jautāja:"Un kā tev liekas, vai es varu uzticēties vampīram? Vismaz pēdējos 3000 gadus nevarēju...Un kāpēc, lai tagad tas viss mainītos? Pierādi, ka vispār esi cienīga atrasties mūsu klātbūtnē!!!"...

Iesūtīja: Psychotic Thoughts ; laiks: 22.05.2004 16:41

"Pieraadiit? Kas un kaa man buutu jaapieraada? Taa ir tava stulbaa nostaaja - jo redz, vampiiri tachu vienmeer ir tie sliktie. Bet kaapeec tu nep[adomaa, ko tu pati es mums nodariijusi?" Oscurita jautaaja, nu vairs vinjas sejaa nebija pat vieglaa smiininja.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 22.05.2004 16:47

"Ha, jūs visi to bijāt pelnījuši!"Saligo kaklā iesmējās..."Nevajadzēja līst mūsu darīšanās...Paši vainīgi...Tagad es tevi varētu pat uzskatīt par pielīdēju, bet, ja tu pacenstos...". Saligo izvilka savu uguns zobenu:"Varbūt pat tava māte vai tēvs pakļuva zem šī mazā saldumiņa..."viņa maigi ar nagu noglauda savu zobenu..."Varbūt arī tu vēlētos izmēģināt šo virs sava kakla, bet kā jau teicu - pierādi, man vienalga, kā, bet ilgi es vairs negaidīšu..."viņa jau nopietni iecirta zobenu koka stumbrā...

Iesūtīja: Psychotic Thoughts ; laiks: 22.05.2004 16:51

"Man taapat nav bail no naaves. Tu varbuut netici, bet es ticu dziivei peec naaves... Un, ja es gribeetu, es atgrieztos. Un mani neviens no taa neaptureetu..." Oscurita saciija "Runaajot par maniem vecaakiem.... Domaa, ka mani tas uztrauc, ja arii tu buutu nogalinaajusi manu teevu... Un savu maati es nogalinaaju pati, taa kaa..." Vinja turpinaaja "Man tev nekas nav jaapieraada - vai nu tu man uzticies, vai arii nee."

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 22.05.2004 16:54

"Neesi tik pašpārliecināta! Nezinu, man vēl būs jāpadomā un cerams, ka mūsu vampīru princese būs pietiekami pacietīga, lai sagaidītu manu atbildi..."Saligo izmēdoši palūkojās vampīrā. "Un ja, kas es pat nezinu tavu vārdu..."... Viņa atkal pagriezās uz ugunskura pusi...

Iesūtīja: Psychotic Thoughts ; laiks: 22.05.2004 16:59

"Mani sauc Oscurita..." Vinja saciija, luukojoties uz Saligo. "Un es esmu taada, kaada es esmu! Ja tev kaut kas nepatiik - pati es vainiiga. " Vinja saciija un sejaa atkal paraadiijaas smaids. Oscurita atmeta nopieres matu shkjipsnu, kas krita aciis.

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 22.05.2004 17:00

Menedra aizrautīgi vēroja Saligo un Oscuritas dīvaino sarunu. Menedra lēnām piecēlās kājās. Viņa negribēja iejaukties, jo tas varēja beigties viņai par sliktu. Viņa klausījās, un tas bija diezgan interesanti. Viņa paskatījās uz savu vilku, kas arī likās diezgan ieinteresējies sarunā. Menedra paskatījās uz austrumiem, kur tālumā pie horizonta sāka parādīties pirmais gaišumiņš.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 22.05.2004 17:10

"Paldies par informāciju..."Saligo pusvirus aizžmiegdama acis nogūlās pie ugunskura...Tad viņa ieraudzīja, ka Menedra piecēlusies kājās skatījās uz austrumiem..."Saule ceļās, drīz būs jāiet...Vari iet gulēt kamēr vari, Menedra...Gribētu zināt kur kavējās Inferno...Un tā meitene Note..."Saligo nožāvādamās iemiga, bet varēja just, ka jebkurā dīvainā troksnī viņa var pamosties...

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 22.05.2004 17:14

"labi, atpūtīšos," Menedra atbildēja, un pagāja drusciņ tālāk no ugunskura. Viņa mierīgi apgūlās uz zemes un lēnām aizmiga. Gulēja viņa cieši, bet vilks gulēja tieši blakus, un tāpēc Menedra ne par ko neuztraucās. Pēc dažām stundām viņa pamodās un palūkojās apkārt.

Iesūtīja: Psychotic Thoughts ; laiks: 22.05.2004 17:20

Oscurita briidi luukojaas apkaart. Tad vinja, atspiedusies pret kaada koka stumbru, pieveera acis. iisteniibaa jau man labaak patiktu guleet kokaa, bet laikam buus jaagulj taapat... vinja nodomaaja, censdamaas iemigt. Likaas, ka guleet traucee pat uguns sprakshkjeeshana. Peec mirklja vinja atveera acis un vienkaarshi luukojaas debesiis...

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 22.05.2004 17:29

Saligo naktī sapņoja visu - par Adrianu, par Aersu un Inferno, par Todesnotu, par Noti, par Nolindiu, par Menedru, par saviem vilkačiem, par Oscuritu, par dīvaino meiteni, par Radītāju un pat par savu ģimeni, cik vien par to varēja atcerēties...Viss bija sagriezies viņas prātā un varbūt tāpēc viņa nevaldāmi grozījās un rūkdama murmināja nesaprotamus vārdus...

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 22.05.2004 17:33

Menedra pagriezās uz Saligo pusi. Viņa kaut ko nesakarīgu murmināja, bet viņa tomēr bija aizmigusi. Daļu no vārdiem Menedra nesaprata, bet atcerējās, ka šajā valodā runāja daži eņģeļi. Valodu pašu Menedra nezināja, bet varbūt tā bija nāves eņģeļu valoda? Varbūt.

Iesūtīja: Ice ; laiks: 22.05.2004 17:33

Todesnots apsēdās tuvāk pie ugunskura. Saligo, Mendra un vampīrs šķiet bija aizmiguši, Todesnots nožāvājās, apgūlies turpat pie uguns viņš atspieda galvu pret baļķi. acis ciet vēl nevērās, tomēr bija jāguļ, jo rīt būs daudz darba. Zobenu nolicis pa ķŗienam viņš aizvēra acis un šķiet iesnaudās...

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 22.05.2004 18:01

Saligo sāka sapņot visādus murgus - par to, ko nemaz nebija piedzīvojusi, par savu māti un tēvu, viņi Saligo kaut ko teica, varbūt brīdināja, vai pareģoja... Saligo sāka kratīt krampji, bet pati viņa to nejuta, jo murgoja...Viņa sāka kliegt, nesaprotami un dīvaini...Likās, ka viņai ir drudzis...

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 22.05.2004 18:11

"Saligo!" Menedra neizturēja un izkliedza. Viņa pieskrēja pie Saligo. Pirmo reizi viņai tā gribējās palīdzēt Saligo. Viņa taču bija tā, kurai viss bija jāiznīcina, bet kaut kas Menedrai neļāva viņai nepalīdzēt. Viņa sāka uzmanīgi purināt Saligo, lai viņa beidzot pamostos no murga, kas bija acīm redzams.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 22.05.2004 18:29

Varbūt, ja nebūtu bijis Menedras Saligo būtu vienkārši atstiepusi kājas, varbūt, ja nebūtu bijis viņas Saligo būtu pazudusi savā murgā..."Kas notika?", viņa aizelsusies piecēlās...Viņa bija karstāka par Sauli, kas neprātīgi dedzina muguru vasaras vidū...Viņa gandrīz vai aizrijās ar savām siekalām...."Paldies, paldies tev!!!Bet kāpēc tu man palīdzēji?"Saligo aizelsusies pajautāja Menedrai...

Iesūtīja: Ice ; laiks: 22.05.2004 19:19

Todesnots pamodās un pieskrēja pie Saligo, Kas , kas noticis, viņš jautāja, pirmo reiz mūžā viņš no tiesas bija uztraucies, viņam nerūpēja nekas, tikai Saligo viņa dzīvē bija īpaša vieta, viņa bija vienīgā par kuru Todesnots tik tiešām reizējās un rūpējās. Viņam bija nospļauties par viņa vecākiem, par sevi pašu, taču ne par Saligo...

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 22.05.2004 19:29

Saligo ievēroja, ka Todesnots patiešām ir ļoti noraizējies...Un Menedra arī neiskatījās vienaldzīga... Un notika kaut kas neticams un apbrīnojams... Saligo pirmo reizi 3000 gadu laikā UZSMAIDĪJA...Varbūt kāds kurš būtu dzīvojis 3000 gadus kopā ar viņu, tūlītpat noģīptu, bet neskatoties uz neko pārsteigti izskatījās abi biedri..."Ko es tikko izdarīju?"Saligo šausmās nodrebēja..."Lai, kas tas arī bija, es tā vairs nedarīšu"un Saligo seja atkal kļuva nopietna..."Lūdzu varat man palīdzēt piecelties?..."

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 22.05.2004 21:07

Nolindia bija mazliet aizmigusi, tādēļ neko no šīm runām nedzirdēja. Nu, vienīgi pēdējās. "Kas ir...? Kas noticis...?" Meitene pamodusies murmināja, piesliedamās sēdus un pēc brīža pieceldamās kājās. Viņa piegāja pie Saligo un pasniedza roku, lai viņa varētu piecelties. "Kas īsti notika?"

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 22.05.2004 21:15

"Paldies...Nolindia? Kā tu te gadījies? Inferno, kur tu esi!"Saligo mazliet izbrīnīta ievaicājās...Tad pie Saligo pieskrēja Inferno..."Vai Noti neredzējāt? Un kur tu Nolindia biji pazudusi?"viņa mazliet dusmīgi pavērās Nolindiā..."Par mani vairs neuztraucies, man slikts murgs vienkārši rādījās tad kad gulēju un viss...Bet labi vien ir drīz jāiet...Cerams, ka Note mūs atradīs...Sākam gatavoties!..."

Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 22.05.2004 23:03

Tā kā nekas cits neatlika, tad miegs nodevīgi pievārēja Niktes prātu. Cik ilgi viņa gulēja, nebija ne jausmas, bet pamodās Atenikte no rosības apkārt. Sāns bija notirpis, jo poza nebija mainīta visu nakti. Stīvums no kakla bija pazudis un kā brīnišķīga sajūta kaulos ieplūda dzīvīgums. Ar grūtībām pieslējusies sēdus Nikte sapurināja galvu un beidzot atpjēdza kur atrodas. Blakus bija ugunskurs, un ap to gulēja ne mazums būtņu. Arī Kaķi bija te. Par šausmām viņa ieraudzīja arī to, kas bija viņu sagūstījis. Tūlīt neizbēgami notiks pratināšana. Bet kā lai izvairās...? Ko lai saka...? Taisnibu jau nu ne...

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 23.05.2004 09:46

"Nezinu, kā te gadījos, bet tas par ļaunu laikam gan nenāca." Nolindia atbildēja. Melnā čūska pieslīdēja klāt, jo visu laiku bija meitenei sekojusi. Nekas nebija mainījies. Labi, ka tā. Tikai.... "Labrīt. Vai pareizāk - labvakar." Viņa piegāja pie Niktes. Neviens cits, liekas, viņu nepamanīja.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 23.05.2004 10:44

Saligo noskurinājās, kā tāds slapš vilks un ievēroja, ka pie dīvainās meitenes, kas izrādījās pamodusies, pieiet Nolindia...Pēkšņi Saligo palika kaut kāda dīvaina un, tad uz sava zobena iztukšoja visu savu kuņģa saturu..."Sasodīts!!!!!!!"Saligo seja saviebās pretīguma grimmasē...Viņa bija atcerējusies to nepatīkamo sajūtu, nu kā to sauca, "smaidu"...Viņai šī atmiņa palix mūžīgi un viņa nožēloja, ka tā izdarīja... Tad viņa piegāja pie meitenes un mierīgā tonī pateica:"Stāsti! Visu ko zini! Vārdu, ģimeni, man vienalga, bet dzīva tu te nepalixi, ja noklusēsi pagātni..."

Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 23.05.2004 12:13

Ļaunākās nojautas sāka piepildīties. Palēnām viņu aplenca. Prāts drudžaini domāja, ko? kā? stāstīt. Savu īsto identitāti nedrīkstēja atklāt. Vismaz ne visu un uzreiz. Bet ar kautko bija jāsāk. "Man nav ne mazākās vēlēšanās lai ar mani notiek tāpāt kā tiko ar tevi" viņa ar nelabumu norādīja un paliekām zemē. Glāb savu ādu! Runā! "Man pilns vārds ir Atenikte, bet dēvēta tikeu gan par Ati gan Nikti..." viņa siekalas norīdama turpināja "esmu es... tas ir nesmu nekas... pamodos lauka vidū un pat nezinu kā tur nokļuvu un kas esmu..." meli bija acīmredzami neveikli, bet ar īpašu izdomu Nikte nekad nebija izcēlusies.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 23.05.2004 12:35

"Neizskatās, ka tev varētu palikt slikti no "smaida"...Saligo izsmejoši paskatījās apjukušajā meitene. Saligo piecēlās aizgāja paņemt zobenu un nomazgāja to strautā, kas atradās 1 metra attālumā no ugunskura...Mazgājot savu zobenu viņa mazliet atņirgusi zobus norūca:"Es redzu, ka tu melo, nestāsti tīro patiesību..." Saligo nomazgājusi savu zobenu, tik koši, ka tas vai apžilbināja visu acis, uzreiz ķērās izmantot to...Viņa lielā ātrumā pieskrēja Niktei no muguras un pielika zobenu viņai pie kakla:"Nemelo...Vai tu esi kārtējā spiedze?..."

Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 23.05.2004 13:11

Šausmās sastingusi Nikte cntās vairīties no zobena, kas bija pārāk tuvu viņas kaklam. Nu tu esi sprukās. "Labi jau labi..." viņa ar baltu aci blenza uz zobena asmeni, kas bez problēmām varētu viņu pāršķelt uz pusēm. "Labi... mans vārds tiešām ir Atenikte... un es nebūt neesmu zaudējusi atmiņu... es esmu no Tartaras bezdibeņa... mani kaimiņi ir Aīds un Persefone... dēli un meitas... tā ir mana ģimene... Haoss ir mans tēvs..." viņa atvilka elpu, jo nebija viegli lauzt zvērestu "uz Zemi mani nosūtīja tēvs, lai es kādu labumu no radušās situācijas... arī pati gribēju ko iegūt..." Nikte drūmi atcerējās tēva draudus, ja viņa atzīsies. "Bet spiedze es esmu tikai tik lielā mērā ka centos lai amni nepamana... es tevi neizspiegoju... vienkārši klīdu pa šo nolādēto mežu... nolādēti ilgu laiku... un izdzirdu balsis... un paslēpos... vai tu lūdzu navarētu novākt to zobenu?" viņa uztraukti jautāja, juzdama ka asmens grižas ādā.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 23.05.2004 13:21

"Labi, ar to man pietika...Un, kāds labums tev no šī posta? Kur tev tagad būtu jādodās?..."Saligo noņēmusi zobenu sāka jau tā apmulsušo meiteni taujāt. "Tātad, tu neesi spiedze...Nu, labi, ka atzinies..."Saligo sāka skatīties tālumā..."Mums būs jāiet tālāk drīz, bet tevi laist prom es netaisos..."

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 23.05.2004 14:03

Menedra dzirdēja visu, ko saka pārējie, bet pati nezin kāpēc nespēja neko izdabūt pār lūpām. Varbūt viņa bija pārāk apjukusi? Gan jau viņa Saligo pastāstīs, kāpēc viņa glāba Saligo. Viņa lēnām piegāja pie pārējiem un uzmanīgi nopētīja Atenikti. Tad viņa pagriezās, un vēlreiz paskatījās uz austrumiem.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 23.05.2004 14:40

"Izskatās, ka mūsu ir daudz vairāk nekā es biju paredzējusi...Bet nezinu vai visi šeit būs noderīgi..." Saligo pastījās uz Nikti..."Varbūt izdomāt, ko tu darīsi, jo izskatās, ka tu, Nikte, neesi radīta zobenam...Hmm...Man jāpadomā arī, kur likt to vampīru...No jums ir varāk problēmu, nekā vajag...Labi, jūs nāksiet līdzi...Mēs varam iet..."Saligo izdzēsa ar kāju pēdējās uguns paliekas un lika visiem taisīties...Pati viņa izgāja jau uz mežu un sagatavoja savu zobenu...

Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 23.05.2004 14:51

Brīnišķīgi... vienkārši burvīgi... tagad mani turēs gūstā. Bailes nomainīja naids uz savu neveiklību. "Ja es ceļu būtu turpinājusi... viena... tad es varbūt varētu atbildēt uz tavu jautājumu..." viņa drūmi izmeta turēdama roku pie vetas kur tiko bija zobena asmens. "Un tu mani taisies vazāt sev līdzi? Saligo..." viņa zināja, kas ir viņas sagūstītāja. Tēvs par viņu bija ieminējies un protams ka Niktei gribējās uzināt visu par Saligo. Tēvs kaut negribīgi tomēr bija izstāstījis. Jau stāsta laikā Nikte sajuta radniecīgas dvēsles ar Saligo un gribēja viņu iepazīt. Taču šāds veids nu nebija tas uz ko Nikte bija cerējusi. Laikam jau atdzimšana bija padarījusi Saligo vēl bezjūtīgāku nekā iepriekš. Bet Niktei viņa nestāvēja ne tuvu. Kaut arī tagad viņa bija sašutusi un varētu pat teikt izbijusies, tas radīja maldīgu priekštastu par viņu. "Tad jau redzēsim... cik tālu..." Nikte klusi nočukstēja un pieslējās kājās.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 23.05.2004 15:07

"Tu domā, ka būsi spējīga kādam atņemt dzīvību?...Kaut izliet vismazāko asins lāsi? Man tā neliekas...Kā jūs visi varat nesaprast! Man ir nepieciešami spēcīgi sabiedrotie, lai man nebūtu ik pēc katra brīža jāskrien glābt kāds...Man nepatīk vājas radības...Varbūt tavs tēvs, Nikte, ir pats pazemes valdnieks, bet, saproti, man ir vajadzīgi pierādījumi...Par piemēru ņemsim Todesnotu..Viņš neskaitāmas reizes man ir pierādījis, ka ir viena no spēcīgākajām būtnēm šajā nolādētajā pasaulē, tāpēc es viņam varētu uzticēt pat savu dzīvību...Vajag vēl piemērus? Labi! Aers un Inferno ir labākie miesassargi, kādi var būt...Viņi ir glābuši manu ādu un palīdzējuši man tad, kad man to vajadzēja un neviens cits to nevarēja...Lūk kādam ir jābūt manam sabiedrotajam...Es neuzticos nevienam, tāpēc jau es vienkārši tā neļauju brīvi klaiņot tiem, kas mani satiek...Viņu liktenis, tad ir izlemts - mirsti vai pierādi..."Saligo vēl joprojām skatīdamās tālumā noostīja gaisu...

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 23.05.2004 15:55

Menedra paskatījās uz Saligo un noklausījās viņas pēdējos vārdus. Tad viņa ātri visu apdomāja. tagad klāt ir nākuši vēl divi gūstekņi. Viņa īsi nosvilpās, un ieklausījās klusumā. No tāluma šurp ātri tuvojās melns zirgs. "Draigo!" Menedra klusi paaicināja zirgu klāt, un lēnām, mierīgi uzkāpa tā mugurā.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 23.05.2004 16:04

"Vai tu jau esi gatava iet, Menedra?" Saligo ar acs kaktiņu pastījās uz zirgā sēdošo elfu..."Viņu būs daudz...Vai izturēsi? Jāuzmanās...Acis...Medūzas ir bīstamas karotājas, bet vājas prātā...Tā jau ir...Vai otrs spārnotais arī ir gatavs?"Saligo ar acīm meklēja Nolindiu..."Vampīrs...Ja bēgs, tad tiks nogalināts..."viņa pie sevis nomurmināja..."Pazemes meitene...Tā ir nespējīga pret mums un nemaz nemēģinās aizbēgt..."..."Spārnotie abi arī nekur nezudīs...Bet labi vien ir noderēs..."

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 23.05.2004 17:47

"Jā, esmu gatava iet. Un tu?" viņa atbildēja Saligo. "Es īsti nezinu, vai izturēšu, bet gan jau būs labi. Es esmu stipra," viņa piebilda, un noglaudīja zirga kaklu. Tad viņa arī sameklēja savu vilku un pasauca to šurp. "Es esmu gatava," viņa vēl vien reiz teica.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 23.05.2004 20:25

"Tad varam lēnām iet...Man nepatīk gaidīt..." Saligo spēra pirmo soli uz Demonas ciema pusi. "Tumsā uzbrukt neaizsargātajām medūzām būs vēl patīkamāk un viņas nespēst pat aptvert, kas norāvis viņām galvas...Ha!" Saligo viltīgi iesmējās..."Tad ejam! Inferno, Aers jūs bruksiet virsū pirmie, bet es pa to laiku svilināšu māju jumtus..."

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 24.05.2004 09:00

Note šķērsoja mežu krustām šķērsām lai atrastu pazudušo eņģeli. "Liekas, ka viņa neapjēdz kur iet un ko dara.." Note noteica pie sevis un turpināja izsekot dīvainās pēdas. Kad viņa bija izlīkumojusi gandrīz visu mežu viņa atkal nonāca tuvu kaujas vietai. " Hmmm.. interesanti , interesanti.." Note noteica un sāka skriet. Pēdas stiepās visapkārt takai - tikai ne UZ tās. Tā viņai aizjoza līdz kādiem krūmiem un tur pēdas arī aprāvās. Note izleca no krūmiem un ieraudzīja kā pa ceļu uz priekšu dodas Saligo un pārējie... " Sveiki visiem.. atkal... šķiet tas eņgelis ir narkomāns, jo šitā līkumot var tikai pilnīgā kaifā.,..." Note noteica un nedaudz iesmējās. Njā.. šķiet savas iemaņas viņa nebija zaudējusi, jo eņģelis BIJA pie Saligo un citiem.

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 24.05.2004 09:59

Nolindia ielika čūsku pelēkā apmetņa kabatā un paskatījās uz Saligo pusi. Tad aši pašāva galvu uz Noti. "Hei, kuru tu meklē?" Viņa pavaicāja, bet tikmēr čūska, (kuru man jau ir apriebies saukt par čūsku, tādēļ dosim viņai kaut kādu vārdiņu... Nu, piemēram Janto) pamanījusi Noti, pabāza galvu no kabatas un nošaudīja mēli, sasveicinoties.

Iesūtīja: Psychotic Thoughts ; laiks: 24.05.2004 10:00

Oscurita, kas visu laiku bija veerojusi Slaigo un paareejos, piesleejaas kaajaas un devaas nopakalj. Vinja uzluukoja Nikti un Noti, peec tam pieveersa skatu zemei. Saans bija gluzhi stiivs no guleeshanas zemee. Vinja klusi pie sevis nolamaajaas, piespiedusi saanam roku. Vinja piegaaja pie Saligo un jautaaja: "Cik taalu ir tas coiems vai kur mees tur dodamies?"

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 24.05.2004 11:01

"Nu ne pārāk..." Nolindia teica, atmesdama matus no sejas. "Tomēr pietiekami, lai būtu jādodas drīz. Tiklīdz mēs uzzināsim, kuru no mums, eņģeļiem meklē Note." Jā, meitene pazina Noti - kurš eņģelis gan viņu nepazina... Viņas parādīšanās nozīmēja, ka apokalipse nāk arvien tuvāk. Nolindiu tas pat iepriecināja.

Iesūtīja: Ice ; laiks: 24.05.2004 13:20

Todesnots vēlreiz nopulēja zobenu, lai uz tā vēl košāk mirdzētu medūzu asinis. Pcēlis savu vairogu viņš to uzmauca uz rokas, lai jebkura uzbrukuma gadījumā varētu aizsargāties. Viņš paskatījās uz strautu, acu priekšā attausa aina, Saligo bija pasmaidijusi, tas likās tik dīvaini un neraksturīgi viņai, taču kautkur dziļi sirdī Todesnotu šis smaids pat iepriecināja. Lai gan viņam bija smags raksturs, viņš tomēr cerēja vēlk;ādreiz ieraudzīt saligo smaidam...

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 24.05.2004 15:14

" Ak, Nolinda.. es meklēju tefi.. tu aizklīdi un es izlēmu nedaudz patrennēties.. zini, tu laikam biji riktīgi pārdzērusi jēgu, jo tā līkumot var tikai kāds kas pilnībā sevi nekontrolē... bet beigās es nokļuvu līdz takai, tur pēdas apstājās un te nu tu esi !.. man bija taisnība.. prieks tevi atkal redzēt tā starpcitu.." Note ieminējās. Nolindu viņa atcerējās tā pat kā viņa Noti. Tas jau būtu pazemojusm, ja viņa neatcerētos, kad pašai asinīs rit ceturtaļa eņģeļa.

Iesūtīja: sinda ; laiks: 24.05.2004 15:34

(man ir gaaaarlaicīgi wienai pašai vampīrei... ei, Saligo, es būšu vampīrs tavā armijā, ok? es izdomāšu veidu, kā ''sadarboties'' ar jums.... gan jau... )

Adriana nikni trenca zirgu uz zemes pusi. zirga pakavi gandrīz vai šķēla dzirksteles, lai gan tie joprojām kūlās pa tukšu gaisu. lejā varēja redzēt ciemu, ciemu, kur dzīvoja Medūzas... netālu Adriana pamanīja arī Saligo ar visu armiju pilnā skaitā, taču viņi uzvedās tik klusi, ka pat Adriana no augšas pamanīja viņu pēdējā brīdī.
''hmm... nieks. šobrīd es viņu nevēlos satikt, mans mērķis ir cits... ''
viņa klusi nomurmināja. zirgs ielidoja koku lapotnē, taču ne lapiņa neiečabējās. viņas naids pret Medūzām bija neizmērojams, pat naids pret vilkaču cilti nobālēja. un galu galā, pašlaik bija izdevīgi cīnīties kopā ar vilkačiem, jo vienai spēcīgās Medūzas būtu grūti pievārēt... laiks nāks, un redzēs kā būs, Adriana apņēmīgi nodomāja un palūkojās uz ciemu. nevienā logā nedega pat ne mazākais gaismas atspulgs, visi gulēja un pat nenojauta, kas viņus sagaida...
Adriana noslīdēja no zirga muguras un kā mērkaķis no viena koka zara, uz otru, pēdīgi iekārusies koka zemākajā zarā, iekrita kuplajā zālītē - ne skaņa no viņas puses neatskanēja. labāk turēties tālāk no vilkačiem, iespējams, viņi tikai nospriedīs,ka vēlos uzbrukt viņiem, vampīrmeitene nosprieda.

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 24.05.2004 17:35

"Man arī prieks... Bet tu jau zini, kopš tā laika, kad kļuvu par eņģeli... Nu, tā paša iemesla dēļ, kāpēc mani paņēma, tā paša dēļ es reti kad priecājos..." Nolindia tomēr pasmaidīja. "Bet es... Pārdzērusi jēgu, khmm?" Viņa apmulsa. "Var jau būt... Nu, tas ir, ne jau jēgu, bet toreiz, kad bija pilnmēness melnā piektdiena... Varētu gadīties, ka es kļuvu mēnessērdzīga..."

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 24.05.2004 18:29

Menedra paskatījās atpakaļ un tad sāka jāt lēnām uz priekšu. Pavisam netālu jau varēja ieraudzīt medūzu mājas. Beidzot... viņa nodomāja, un padzina zirgu drusciņ ātrāk uz priekšu. Balto itin priecīgs sekoja zirgam. Tad Menedra aptaustīja loku, kas bija pie viņas sāniem, un sagatavoja to.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 24.05.2004 19:10

Saligo uz visiem biedru jautājumiem neatbildēja...Viņa bija sakoncentrējusies uz cīņu...Viņa paraudzījās uz visiem...Note bija viņiem piebiedrojusies un kaut ko runāja ar Nolindiu...Menedra jau sāka gatavoties kaujai un tas Saligo iepriecināja...Todesnots arī pārdomāja kaut ko, bet viņa bija priecīga, ka nav vienīgā vilkace un kopā ar uzticamu sabiedroto...Oscurita likās nedomājam neko un vienkārši sekodama līdzi pārējiem gāja...Nikte arī vienkārši vienmuļi sekoja...Inferno un Aers, kā arī pelēkais vilks draiski sekoja Saligo un viņa pa laikam noglauda to galvas...Tad atkal viņa pagrieza galvu taisni un noteica: "Man priex, Note, ka tu mums piebiedrojies..." Tad viņa neviļus pieplaka pie zemes: "Gulieties! Nāk medūzu naktssargs...Nāksies šim sprandu aplaust..."un no Saligo mutes iznāca kāds velnišķīgs smiekls...

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 24.05.2004 19:14

Zirgs apstājās un Menedra pieplaka pie zirga muguras. Šādā tumsā viņa pagaidām bija nepamanāma. Viņa lēnām uzvilka loku, bet tomēr apsvēra, vai neatļaut to lielāko prieku izdarīt Saligo. Viņas paskatījās uz Saligo. Cerams, ka viņa saprata Menedras skatiena nozīmi.

Iesūtīja: Psychotic Thoughts ; laiks: 24.05.2004 19:14

Oscurita peec Slaigo briidinaajuma nevis noguulaas, bet gan paarveertaas par sixspaarni un ielidoja tuveejaa zaaliitee. Ceru, ka vismaz peec tam vareeshu dabuut kaut ko eedamu no vinja atliekaam... Vinja nodomajaa, pieveersusi skatienu meduuzu naktssargam.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 24.05.2004 19:31

Saligo piecēlās un klusi pieskrēja naktssargam no muguras...Viņai vislabāk patīk uzbrukt negaidīti un tas vislabāk sanāk no mugurpuses... Saligo saķēra ar lielu spēku medūzas galvu un klusi iečukstēja ausī: "Jūsu nāve būs mūsu bauda..." un pēc šiem vārdiem pārlauza medūzai sprandu, tā, ka varēja dzirdēt kaulus sabirstam drumslās...Saligo atņirgtie zobi atgādināja ļaunāko smaidu, kāds jel kad būtu pieredzēts..."Tā, nākamie paliek jūsu ziņā, bet neskatieties medūzām sejās...Tas var beigties slikti...Todesnot es iešu dedzināt mājas, bet tad, kad medūzas panikā skries no degošajām mājām, piebeidz tās...Pārējie var darīt, ko līdzīgu...Inferno! Aers! Aiziet!..." Un Saligo piegāja pie vienas mājas un aizsvilināja tās jumtu....

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 24.05.2004 19:35

Menedra nosmīnēja, un beidzot atļāvās gribasspēkas sevi vadīt. Viņa paskubināja zirgu, un iešāvās Medūzu ciematā. Viņa šāva Medūzas ar savām bultām un neskatījās tām sejās. Tad viņa saprata, kāpēc tik ļoti gribēja nogalināt. Viņas tēvs taču bija tumšais elfs ar gaišā elfa piejaukumu. Viņa apstājās, bet tomēr turpināja galināt Medūzas, bet tagad tikai ar dunci.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 24.05.2004 20:00

Saligo turpināja dedzināt mājas...Viņa beidzot jutās kā savā ādā...Kāda medūza uzdrošinājās Saligo apvainot par "nešķīsto" un Saligo ar laimīgu seju izkropļoja medūzas purnu un uzšķērda uz koka zara, lai iebaidītu citas medūzas..."Nu, ko nolādētās maitu lijas!" viņa dedzinot māju un pie reizes sacērtot kādu medūzu kliedza..."Jūs esat Radītāja zaimotājas...Man ir apnikuši jūsu neglītie purni un jūsu iedomība...Varat iet kārties!!!!!!!!" Saligo laimē vai izbļāva visas plaušas..."Vai jums patīk, nolādētās čūsku galvas? Lūk jums maz pārsteigums no Radītāja!!! Ha - ha - ha!!!" Saligo norādīja Inferno un Aersam uz medūzu vadoni un tie atņirgtiem zobiem sarāva to gabalos...Tad Saligo paņēma mazu pudelīti, aizdedzināja to un uzspridzināja vadoņa māju...Kas tas bija par blīkšķi!!!!

Iesūtīja: sinda ; laiks: 24.05.2004 21:55

nikni ierēkusies, arī Adriana metās cīņā ar vampīriem neredzētu sparu. viņa vēzēja zobenu pa labi, pa kreisi, pārvērtās par sikspārni un lidojot no augšas vnk norāva vienai Medūzai galvu, to viņa iemeta degošajā mājā. vēl paraustījusi un ssdedzinājusi pāris galviņas, Adriana atkal pārvērtās par vampīru un iesvilpās. melnīgsnējais zirgs ieauļoja ciematā un ar pakaviem šķaidīja medūzu galvas pret nu jau asiņaino zālāju.
''HA-HAĀ, nu jūs man redzēsiet, kā izpostīt manu dzīvi! nu jūs redzēsiet!'' viņa nikni kliedza un ar zobenu cirta vienu galvu pēc otras. viņas acīs mirdzēja vēl neredzēta niknuma un atriebības atblāzma.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 24.05.2004 22:08

Saligo bija aizrāvusies ar skatīšanos uz medūzu, kuru pamazām no apakšas saēda uguns...Viņai tā patika klausīties medūzu spiegšanā un raudāšanā, ka viņa pat nepamanīja savu ienaidnieci Adrianu....Pēkšņi, brīdī, kad Saligo ar savu zobenu uzšķērda kārtējo medūzu, viņa pamanīja vampīru..."Ko tu te dari?" Saligo atņirgtā lūpa noraustījās..."Tev vēl nepietika ar maniem vilkačiem? Ko tev vajag?" Saligo jau draudīgi sāka vicināt savu zobenu...

Iesūtīja: Psychotic Thoughts ; laiks: 25.05.2004 12:53

Oscurita, kas bija slakteejusi meduuzas ar zobenu, nometa to zemee. Piegaajusi pie kaada meduuzu beerna, kas tupeeja ieraavies kaadaa stuurii, vinja pielvaiijaas tam tuvu klaat. VInja sejaa paraadiijaas ljauns smaids, zobi kljuva asi, acis sarkanas, tachu melnaas ziimes uz sejas bija veel spilgtaak saskataamas. Pieliekusies tam tuvu klaat, Oscurita aposhnjaaja drebosho meeduuzu. Pieliekusies tam pie kakla, vinja iecirta savus tajaa savus zobus. Paar luupaam noteceeja silta asinju teerciite. Peec mirklja vinja pieceelaas kaajaas un ar roku labpatikaa noslauciija asinis. Paceelusi no zemes zobenu, vinja devaas taalaak uzbrukt meduuzaam.

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 25.05.2004 13:31

Nolindia ar nelielu intereses pakaapi piesleejaas kaajaas un paceela loku. Vinja gribeeja saakumaa paveerot visu no attaaluma. Peekshnji vinja sajuta aukstu skatienu uz skausta un pagrieza galvu. Vinjai pretii raudziijaas pavisam mazs meduuzeens. "Luudzu... Es gribu atrast savu braaliiti... Luudzu..?"

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 25.05.2004 14:34

Saligo gribēdama iet klāt Adrianai, pēkšņi pazaudēja viņu, jo priekšā piegāja milzīgs pūlis ar medūzām un saviem biedriem, kas asinskāri cirta tās gabalos..."Labi, lai nu paliek..." viņa ieņurdējās un sajuta, ka kāds cenšas iedurt viņai...Šai medūzai tas arī izdevās un Saligo tika smagi ievainota mugurā pie labās delnas...Protams Saligo medūzai paspēja ar saviem nagiem nošķelt galvu, bet tas nepalīdzēja viņas ievainojumam...Saligo sāpēs notupās zemē un mēgināja piecelties, bet ievainojums bija pārāk dziļš...
No gaisa nez no kurienes parādījās drakoni, kas vēlējās pamieloties ar kaujas atliekām un ieraudzīja kā Aers plosa medūzas...Izrādījās, ka drakoniem labāk garšo svaiga gaļa un viņi sāka pikēt virsū Aersam...Saligo to ieraudzīdama, ar visiem saviem sakopotajiem spēkiem piecēlās kājās un pieskrēja priekšā Aersam....Vilka vietā tika drakonu asajos nagos saķerta Saligo un aiznesta tālu prom...

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 25.05.2004 14:47

OOC: Eem, Cailpso... apnika GMasteroties???

Pamaniijusi drakonus, Nolindia peekshnji attapaas un, aciim shausmaas mirdzot, izraava piedurkni no mazaa zagleena un nelieteena kjetnaam un iegruuda vinju graavii. Meitene pagriezaas tieshi iistajaa briidii... Nolikusi loku, vinja pakjeera dunci un metaas puulii, ar aciim mekleedama Menedru un Noti. "Note! Menedra!" Nolindia kliedza, vicinaadama asmeni pa labi pa kreisi. Tagad vinjai ienaaca praataa, ka meduuzeenu bija jaapiebeidz, bet tas jau bija nokaveets, lai arii meitenei bija pamatiigas aizdomas, ka shii kljuuda maksaas daargi...

Iesūtīja: Ice ; laiks: 25.05.2004 14:50

Todesnots pavērās apkārt, šis bija viens no viņa mīļākajiem skatiem, pa zemi mētājas medūzu galvas, citur izritinātas guļ viņu zarnas, citur pašas medūzas. Viņš savicināja zobenu, tieši tajā brīdī viņam pretī ar mietu rokā drāzās diezgan spēcīga izskata medūza, Todesnots zobenu iedūra viņas acī, medūza skaļi iekliedzās un vēl pāris minūtes raustijās agonijā. Todesnots tajā noskatījās ar patiku, šķita ka viņš tver katru medūzas nāves mirkli. Tad no muguras viņam uzbruka vēlrez un sāpīgi iecirta mietu plecā, pār viņa roku notecēja asinis, Todesnots pagriezās un no visa spēka trica zobenu pret medūzas galvu, uz zemes nokrita puse no viņas galvas, bet atlikušo ķermeni viņš uzsprauda uz tā paša mieta, kas bija savainojis viņa plecu, nospļāvies par ievainojumu, viņš turpināja cīnīties, nekas viņam nevarēja sagādāt lielāku baudu kā nogalināšana. Uzšķērdis vēl pāris medūzas, viņš atspiedās pret kādu, nu jau sadegušu baļķi, roka sāpīgi smeldza un bija kļuvusi nejūtīga, bet par spīti tam viņš ar naidpilnām acīm vēroja, kā vienu pēc otras medūzas uzšķērž, viņa sabiedrotie...

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 25.05.2004 14:58

OOC: Nē, tak! Es taču vēl neesu beigta ...

Saligo tika uznesta uz kādas klints un juta, ka asie nagi viņu palaiž...Tad viņa atvēra acis un redzēja, ka milzīgie "vecāki" aizlido..."Lieliski, es droši vien esmu nolikta vakariņām." Saligo pagriezās uz vēdera. Delna vēl pamatīgi sāpēja un negribēja beigt asiņot...Pēc mirkļa viņa sajuta, ka kāds elpo viņai virsū...Saligo lielā ātrumā piecēlās, bet sāpēs viņa atkal nokrita uz ceļiem:"Nolādēts, nevajadzēja tik ātri!" Tad viņa paskatījās uz priekšu un ieraudzīja mazus briesmoņu mazuļus: "Ja es tagad neko nedarīšu, tad mani sagaida tāds pats liktenis, kā manam tēvam", un Saligo izvilka zobenu...

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 25.05.2004 17:25

Menedra paskatījās uz sauciena pusi. "Nolindia! Es esmu šeit!" viņa atsaucās, bet šī neuzmanība lika viņai samaksāt. Kāds ass priekšmets iedūrās diezgan dziļi viņas rokā, un viņa sāpēs gandrīz iekliedzās. Ar dunci nodūrusi pēdējo medūzu viņa pajāja malā no centra, un noslīdēja no zirga.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 25.05.2004 17:53

Mazie drakoni ar sarkanām acīm un siekalām rīklē sāka nikni blendzt uz ievainoto Saligo..."Ko lūrat! Ja tā darīsi varēsi nākamās dienas dzīvot bez galvas! Un tu vispār pazūdi, maitas putns! Hei, beidz gremot manas bikses! Nu, viss man pietiek!" Saligo acis iegailējās...Viņa pieskrēja pie viena sīkaļas un izgrūda to no ligzdas...Plecs sāpēs smeldza, bet viņa ieraudzīja, ka laikam tas, kuru viņa izmeta no ligzdas, nemācēja lidot..."Nu labi, pats vainīgs...Nevajadzēja līst klāt MAN!!! Ha!" Saligo pagriezās un ieraudzīja, ka otrs drakons bailēs ielīdis stūrī un skaļi brēkā..."Labi, jāiet prom, kamēr nav ieradušies pāraugušie vecāki - briesmoņi..." Saligo izrāpās no ligzdas un kāpa uzmanīgi lejā pa stāvo klinti...

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 25.05.2004 17:59

Menedra saspieda ievainojumu. Tas iesmeldzās, bet Menedra sakoda zobus. Tad viņa piecēlās, un no kādas apmetņa kabatas izvilka baltu saiti. Viņa to apsēja ap roku, un paskatījās apkārt. Viņas vilks nekur nebija redzams, bet smilkstēdams stāvēja Aers. Menedra vēlreiz uzmanīgi paskatījās apkārt un tad piegāja pie Aersa.

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 25.05.2004 18:14

OOC: Nu jā, bet ko tu domā iesākt, ja tavs tēls ir stipri tālu no citiem?

Nolindia ar atvieglojumu piesteidzās pie Menedras. Kā likās, Nolindia brīnumainā kārtā bija vienīgā, kura tikusi cauri bez īpašiem ievainojumiem. Tas priecēja... "Menedra, tu redzēji, kur viņu aiznesa? Redzēji? Kur Saligo aiznesa!" mietne satraukti brēkāja. Ielikusi roku kabatā, viņa iztrūkās vēl vairāk. Čūska bija pazudusi!

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 25.05.2004 18:20

OOC: Bet tur jau tas prikols...Kā jūs rīkosieties, ja nebūs vadones, Vajadzēja taču spēli pavērst, kā savadāk

Saligo kāpa uzmanīgi lejā uz bija gandrīz jau uz zemes, bet izdzirdēja, kā šurp lido drakoni: "Fūū, paspēju nolīst, savādāk būtu kļuvusi par barību nezvēriem..." Saligo izdzirdēja pārbiedēto vecāku brēcienus...Nav jau brīnums, bērns taču beigts...Pēkšņi Saligo paslīdēja kāja un viņa nokrita un atsita galvu...

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 25.05.2004 18:26

"Es redzēju tikai drakonus. Nu pūķus. Viņi aiznesa Saligo uz to pusi," viņa norādīja uz ziemeļiem," bet mēs nedrīkstma gaidīt. Mums ir kaut kas jādara." Menedra vēlreiz uztraukti paskatījās apkārt, bet tad nomierinājās, jo Balto skrēja pie viņas. Menedra noglāstīja viņa galvu, un tad, lēnām un pavisam uzmanīgi, uzkāpa uz zirga.

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 25.05.2004 18:28

"Jā! Un tavuprāt... Tavuprāt... Tagad..." medūzēna skatiena psiholoģiskais iespaids vēl bija manāms, un Nolindia likās kļuvusi nelīdzsvarota. "Tu saproti? Un tā čūska tur... Nē... Tas čūskulēns, tu zini, tu to aptver?" Meitene nometa dunci zemē un ar jukušās acīm raudzījās Menedrā. Viņai tas noteikti likās dīvaini...

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 25.05.2004 18:32

"Kas tev notiek, Nolindia?! Kas tev notiek?!" Menedra jautāja Nolindiai. Viņa nekāpa nost no zirga, bet palika mierīgi tur sēdot. "Kas tev notiek?" viņa vēlreiz jautāja. Tad Nolindia vēl nometa dunci zemē un sāka skatīties uz Menedru, Menedra pavisam apjuka.

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 25.05.2004 18:36

"Es... Es... Tur tālāk, pļavā... Es atradu čūsku... Nē... Nezinu un vēlāk es kaut kā pazaudēju dunci... Un tagad man notiek kaut kas dīvains un es nosviedu zemē medūzēnu..." Nolindia visu galīgi saputroja, bet pēkšņi bija sākušas mākties virsū bailes. Tagad, kad viņa nebija spējīga runāt, meitene noslīdēja zemē un palika tur sēžam. Atlika tikai cerēt, ka Menedra sapratīs, ko ar ko viņa bija sajaukusi...

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 25.05.2004 18:37

Saligo attapās tikai, tad, kad jau bija pienācis vakars..."Būs vien jāiet tālāk...Sīkums par asinīm un sāpēm, galvenais, ka tieku atpakaļ...varbūt satikšu, kādu, kādu, kādu..." Saligo nokrita un aizmiga...Naktī pie viņas atnāca Radītājs un teica:"Drīz, drīz tu būsi izcīnījusi mūsu uzvaru, bet tev būs nepieciešama palīdzība...Tev palīdzību mēģināšu atrast..."

OOC: Ja, kas ar Radītāju var runāt jebkurš...

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 25.05.2004 19:09

Menedra noklausījās Nolindias sakāmo, un tad padomāja un teica:" Nolindia, vai tu domāji, ka tu pazaudēji čūsku... tad nometi dunci... bet vispirms sastapi medūzēnu?" Menedra nedroši secināja, un uzmanīgi skatījās uz Nolindiu, lai saņemtu kaut cik saprotamu atbildi.

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 25.05.2004 19:15

"Jā, varētu gadīties... Tu zini, to ko es satiku, es viņu atstāju dzīvu, bet es jau saprotu, ka tas nebija labi un ka tā nevajadzēja, un ka viņš tagad mani zina, un vispār... Un es tiešām nezinu, kur ir mana čūska, es gribu viņu atpakaļ, kurš nāks un izglābs viņu...???" Nolindias acīs varēja lasīt bailes, ko (vēl aizvien) uzturēja medūzēna ietekme.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 25.05.2004 19:24

Saligo piecēlās un juta, kā delna vairs īpaši nesāp, bet asiņo gan: "Paldies, Radītāj!" Saligo soļoja dienu un nakti, bet neredzēja nevienas dzīvas radības...Tad priekšā viņa ieraudzīja nimfas, kuras peldējās ezerā...Saligo iegailējās niknumā, jo necieta nimfas...Tās bija nogalinājušas Saligo bērnības draudzeni, arī klusu un noslēgtu vilkaci...Viņa ar zobenu metās virsu nimfām un tās bailēs spiegdamas nezināja, ko pasākt... Saligo nogalināja tās visas un ieraudzīja, ka viena tomēr vēl dzīva guļ zemē un noasiņo...Viņa teica:"Kāpēc? Par ko? Tu vēl dabūsi mūsu atriebību..." un Saligo tieši tanī brīdī neizturēja un iecirta nimfai sejā zobenu: "Aizveries, kroplā dzīvība!!! Ha!" Saligo laimīga devās tālāk...

Iesūtīja: Ice ; laiks: 25.05.2004 21:11

Todesnots paskatījās pūlī, netālu sēdēja Nolinda un sarunājās ar Mendru. Todesnots kaut kā aizklumburēja līdz viņām, Kur Saligo, velns parāvis kur Saligo? Viņš jautāja un pavērsās Nolindā. Plecs sāpīgi iesmeldzās un viņš apsēdās līdzās Nolindai. Viņš rūpīgi nopētija Mendru, Saspied ciešāk, viņš teica un paskatījās uz viņas ievainoto roku. Pēc tam viņš pievērsās Nolindai, Un kas noticis ar tevi? Tu izskaties tāda dīvaina, nepavisam savā ādā? viņš jautājoši pavērsās eņģelī. Tad pēkšņi pielēca kājās Ejam, mums jāatrod Saligo, ejam un tūlīt, ievianojus atkal sāpīgi iesmedzās viņš nokrita atpakaļ uz zemes.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 26.05.2004 14:27

Saligo gāja pa šauru meža taku, kas noveda uz bīstamas klinšu takas...Viņa uzmanīgi pie pašas klints gāja pa šo taku, bet tad sākās grifonu uzlidojums...Viņi sākumā nemaz nepamanīja sīciņo vilkaci, bet, kad viņi ieraudzīja to, viņi saskatījās un pikēja virsū Saligo... Viņi zināja, ka Saligo jebkurā brīdī var paslīdēt un novelties aizā...Viņa ķērcoši smējās un uzjautrinājās par bezspēcīgo Saligo...Tad viņa neizturēja un izvilkusi savu zobenu, kādam grifonam, kas atkal pikēja virsū Saligo, uzšķērda vēderu un iekliedzās:"Nu, vēl kāds?" Visi grifoni tūlīt pat pazuda no skaidrajām debesīm un Saligo mierīgi turpināja savu ceļu...

Iesūtīja: Psychotic Thoughts ; laiks: 26.05.2004 15:01

Oscurita mazliet apjukusi ar skatienu mekleeja Saligo. Tachu, sadzirdeejusi, ko runaa Nolinda un Menedra, vinja strauji paluukojaas gaisaa. Neredzeedama nekaadas peedas, vinja noslauciijas asinjainaas luupas un, paarveertusies par sikspaarni, uzlidoja augstu gaisaa. Pamaniijusi taalumaa satrauktos puukjus, kas lidinaajaas ap ligzdu, vinja nosprieda, ka Saligo ir tur. Oscurita, cik vien aatri speedama lidoja uz puukju pusi. Kaapeec maz es to tagad daru?... Vinja domaaja, tachu turpinaaja lidojumu. Pielidojusi pavisam tuvu puukju ligzdai, vinja aptveera, ka Saligo sheit nav... Aizbeegusi... vai arii... mirusi...? Praataa shaudiijaas domas, sirds strauji puksteeja. Pavisam aizmirsusi par puukjiem. vinja paleelinaaja lidojumu. Tachu tuulinj pat sajuta puukja milziigos nagus paarpleesham spaarnu. Oscurita knapi notureejaas gaisaa un centaas tikt prom. Puukji dusmaas saaka spljaut uguni. Vinja peedeejaa mirklii izvairiijaas un pikeeja uz zemi, jo citas iespeejas nemaz nebija.

Oscurita juta, kaa pamazaam izsiikst peedeejie speeki. Vinja pamaniija priekshaa klinti un kaadu kustiibu uz taas. Saligo... Vinja lidoja uz to pusi, spaarnaa izpleestais caurums neizturami saapeeja. Vinja ar peedeejiem speekiem seedus nometaas uz klints takas, atkal pienjemdama cilveeka izskatu. Vinja seedeeja zemee un smagi vilka elpu... Rokaa bija redzams puukju izrautais caurums, no kura aatri suucaas asinis...

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 26.05.2004 15:12

Saligo soļoja pa klints taku un pirms pagrieziena redzēja, ka no klints pil asins piles... Kaut, kas klusi vaimanāja un Saligo šīs skaņas izdzirdēja..."Hmm...Lūk pūķi lidinās un liekas šī būtne bija kārtējais viņu upuris...Visdrīzāk būtne varētu būtu mirusi...Bet, ja nu es atrodu pie līķa pārtiku? Laikam būs jāizmeklē tā kabatas, jo klintīs es neatradīšu sev pārtiku...." Saligo gāja līdz ieraudzīja būtnes kājas, tad ķermeni un, tad viņa ieraudzīja...."Oscurita!!! Ko tu, velns parāvis te dari? Tev viss kārtībā? Kāda velna pēc tu te lidoji?"...Likās vampīrs nekustās...

Iesūtīja: Psychotic Thoughts ; laiks: 26.05.2004 15:15

Oscurita leeni atveera acis. Vinja piespieda pie pleca roku, lai paarstaatu taa pluust asinis. "Es... devos... mekleet tevi..." Vinja chukstus saciija. Uz zemes visapkaart bija tik nenormaali daudz asinju... Vinja atkal aizveera acis, lai nebuutu jaaredz savas asinis... LIkaas, ka arii saans ir noskraapeets. Vinja mazliet palieca galvu, atkal atveera acis un paluukojaas uz savu saaanu. Kaut kur nokaraajaas dreebju skara, tachu no saana reegojaas divas ribas... Vinja atkla aizveera acis...

Iesūtīja: sinda ; laiks: 26.05.2004 15:27

'' es nevēlos ne uzbrukt taviem vilkačiem, ne arī tev pašai, mans mērķis ir medūzas. ''
Adriana paziņoja un nepievērsa uzmanību Saligo zobenam. Saligo kaut kur devās, bet Adrianai nebija ne prātā viņu izsekot. viņa vēl pāris reizes novēzēja zobenu, apņēmīgi lūkodamās uz priekšu un it nemaz neskatīdamās, vai zobens skar medūzu galvas.
drīz vien tuvumā viņai bija diezgan liela līķu kaudze. ar plaukstas virspusi noslaucīdama pieri, kas bija vienos sviedros, viņa nolēma sameklēt Saligo. vampīra asā oža viņu nemaldināja, tāpēc viņa uzmanīgi sekoja pa pēdām un nonāca pie kādas klints.
''Saligo! kā jau teuicu, es nevēlos cīnīties ar taviem vilkačiem. es pat vēlos piebiedroties tavam pulkam. jo, redzi, Aselera ir mani pievīlusi, tāpēc es vēlos stāties pret viņu. iespējams, tu domā, ka esmu vnk jukusi, un iespējams tā arī ir. taču es vēlos dzirdēt tavu galavārdu. ''
viņa lūkodamies tālumā drūmi teica.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 26.05.2004 15:30

Saligo pieskrēja klāt Oscuritai un notupusies klāt teica:"Labi, tas ir pret maniem noteikumiem - palīdzēt vampīram, bet, ja jau tu nāci meklēt mani...Tagad mazliet sāpēs, lai gan sāp tev tik un tā..." Saligo pamatīgi iekodās Oscuritas sāna un nosūca asinis, tad izņēma no kabatas stikla pudelīti un iespļāva asinis tajā...Viņa piebēra klāt asinīm zaļu pulverīti un teica: "Izdzer! Tūlīt! Būs nepatīkami, bet IZDZER!" Saligo mazliet dusmīgi paskatījās uz vampīru...

Iesūtīja: Psychotic Thoughts ; laiks: 26.05.2004 15:34

Oscurita sakoda cieshi zobus, lai nejustu saapes, tachu tikliidz Saligo iekodaas vinja saanaa, no mutes izlauzaas splgs un skaljsh kliedziens. Vinja ar no saapeem triicoshu roku satveera pudeliiti un vienaa raavienaa iztukshoja taas saturu. Tas bija tik pretiigs, ka Oscurita veselo roku piespieda pie mutes... Vairs tik traki nesaapeeja, tachu vinja vienalga triiceeja no paarciestajaam saapeem...

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 26.05.2004 17:24

"Es.. Es... Kaada aada, nee.." Nolindiai griezaas galva lai arii vinjua leenaam saaka atguuties. "Mani pakljaava meduuzeens... Un es atstaaju to kjeemu dziivu... Un mana chuuska!" Meitene atbildeeja un aizmieda acis, lai viss tik ljoti negrieztos. "Saligo aiznesa... Mees nekaa nevareejaam dariit... Mees centaamies... bet vinja ir pie puukjiem..."

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 26.05.2004 19:35

Menedra lēnām saspieda ievainojumu. Tas iesmeldzās vēl vairāk, un Menedra sakoda zobus un uzdrīkstējās vēl stiprāk saspiest. Tad viņa paskatījās uz Balto un teica tam:"Ej un atrodi. Nu tu jau zini ko." Viņa pameta galvu uz Nolindias pusi, un tad Balto aizskrēja.

Iesūtīja: Ice ; laiks: 27.05.2004 07:14

Todesnots pasauca savu sikspārni, Roht, lido līdz Balto un atrodiet Saligo! Viņš teica un sikspārnis aizlidoja. Atkal paskatījies uz Nolindu viņš teica: Kas īsti ir ar tavu čūsku, viņa ir pazudsi? Kur tu viņu pēdējoreiz atstāji?'Jā tas medūzēns tevi pamatīgi ir iespaidojies, viņš teica un novērsās kaut izskatās, ka tu sāc atgūties, tomēr vēljoprojām liekas ,ka tu būtu pārdozējusi narkotikas. Viņš pasmaidija, bet smaidz iznāca vārgs un atgādināja ,kaut kādu trulu lūpu kustību, jo Todesnots uz neko labāku nebija spējīgs, roka sāpēja pārāk stipri un viņš nebija radis ne smaidīt ne priecāties.

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 27.05.2004 11:55

OOC: tā kā jūs skrienat un es netieku tik ātri līdz man ir aizvien grūtāk un grūtāk atrast pareizos aizbildinājumus... man var būt narkolepsija ? ...

BIC: Note nedaudz atpalika - vai viņiem uzbruka vai ne meitene tā arī nemanīja, bet pa ceļam viņu nogrāba kāda meža Nimfa. Tā bija meitenei pasūtījusi kārtējo slepkavību. Nimfai traucēja kāds nagu bars, kas dzīvoja mežā nedaudz pa kreisi. Kamēr Note bija viņas apkāvusi un saņēmusi atalgojumu, pārējie bija gabalā... "Kis kis vampīrīši.. nāciet laukā.." Note dūdoja lavoties pa ceļu. Apkārt varēja dzirdēt interesantus saucienus , kā arī vilkaču gaudošanu.." kaut es viņus drīz atrastu " Note nodomāja turot gatavībā airbaletu, ja nu būtu jāšauj.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 27.05.2004 13:30

Saligo noliecieās pie Oscuritas un teica:"Ceru, ka tagad tev ir labāk un mēs varam iet, jo negribu tevis dēļ zaudēt laiku..." Saligo lēnām pacēla vampīru un atstutējusi viņas elkoni pret savu, lēnā gaitā devās tālāk pa taku..."Cerams, ka pārējiem iet labāk nekā man...Cerams, ka Inferno, Aers un Todesnots ir dzīvi un veseli...Cerams..." Saligo lusi pie sevīm nomurmulēja..."Varbūt viņi jau meklē mani...Cerams, ka kāds parūpēsies par maniem vilkiem...Es vēl gribu redzēt viņus dzīvus..." Saligo nespēja rimties domāt... "Labi, ka tu neesi smaga, savādāk mēs jau sen būtu noripojušas no klints..." Saligo uzmundrinoši sacīja vampīram, kas knapi vilka kājas...

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 27.05.2004 13:33

"Jā, jā..." Nolindia tiešām sāka izskatīties labāk, un arī galva vairs negriezās, tikai nedaudz sāpēja. "Savu čūsku es pēdējoi reizi redzēju, kad viņa izlīda no manas kabatas un sasveicinājās ar Noti. Starp citu, kur viņa ir? Tomēr man liekas, ka čūska tur bija vēl īsi pirms kaujas sākuma. Tad, kad Saligo aiznesa un es centos viņu glābt, es vairs nepārbaudīju."

Iesūtīja: Psychotic Thoughts ; laiks: 27.05.2004 13:40

Oscurita centaas tureet acis valjaa, un, lai gan nenormalai virsuu maacaas miegs, vinja centaas apkopot speekus un iet uz priekshu. Vinja zinaaja, ka tagad kavee Saligo, un labaak buutu, ja vinja vispaar nebuutu lidojusi, jo Saligo shaa vai taa pati buutu ar visu tikusi galaa. Vinja apzinaajaas arii to, ka veel taals celjsh ejams liidz paareejiem...

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 27.05.2004 14:05

"Tātad šonakt mēs būsim nogājušas no šīs klints un būsim nokļuvušas pie upes...Tur mēs varēsim pārlaist nakti un....Ei, Oscurita, tu mani dzirdi? Mosties! Tūlīt pat!" Saligo nikni sāka kratīt vampīru...Tas atdarīja savas acis vaļā un Saligo turpināja iet. "Vairs nemēģini gulēt...Tā var arī pazaudēt dzīvību, paraujot līdzi arī manu! Tātad, kur es paliku? Labi, vienalga, tāpat tu neesi spējīga klausīties..." Saligo jau redzēja, ka pienāk vakars un arī klints taka veda uz beigām. Bija dzirdama upes šalkoņa....

Iesūtīja: Psychotic Thoughts ; laiks: 27.05.2004 14:10

Oscurita centaas atbildeet, ka klausaas gan, tachu nekas neizdevaas - bija paaraak maz speeka, lai ietu un veel runaatu. Priekshaa bija dzirdama upes shalkonja. Beidzot... Vinja nodomaaja, cenzdamaas saskatiit upi. Viss priekshaa miglojaas... Veel tikai mazliet... Nee... Es tagad nedriixtu padoties... Vinja domaaja, tad samiedza acis un atkal taas atveera. Nekas nemainiijaas - apkaartne joprojaam likaas paaraak izpluudusi...

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 27.05.2004 14:20

Saligo juta, ka Oscurita kļūst smagāka, bet varbūt vienkārši Saligo jau bija nogurusi, jo galu galā arī viņai bija ievainojums, kas vēl smagi asiņoja atstādams pēdas aiz gājējiem..."Mēs drīz būsim klāt, tikai neaizmiedz..." Varēja jau redzēt pašu upi un mežu aiz tās...Viņas piegāja pie tekošā ūdens un Saligo nolika zālē ievainoto vampīru...Viņa noskaloja Oscuritas brūci ar tīro ūdeni un pēc tam to pašu izdarīja ar savējo...Tad uzlika apsēju pagatavotu no Saligo biksēm...Viņa iekūra ugunskuru un nolikās gulēt, jo bija ļoti pārgurusi...

Iesūtīja: Psychotic Thoughts ; laiks: 27.05.2004 14:24

Oscurita guleeja zemee taa kaa Saligo bija vinju noguldiijusi, jo nebija nemaz speeka lai pakusteetos. Ikkatrs muskulis smeldza no piepuules, kuru prasiija gaajiens no klinshainaas takas... Vinja centaas aizmigt, tachu tas iisti labi neizdevaas, jo tik ljoti saapeeja roka... Vinja vnk guleeja zemee ar aizveertaam aciim... Praataa shaudiijaas simtiem domu, daudzas tik nesaprotamas un mainiigas, ka pat Oscuritai pashai neizdevaas taas saprast... Beigu beigaas vinja tomeer vairs bnespeeja pretoties miegam un iemiga...

Iesūtīja: Ice ; laiks: 27.05.2004 16:56

Todesnots piecēlās kājās, norāvis sava krekla apakšmalu viņš aptina ievainojumu. Iebāzis zobenu atpakaļ makstī, viņš pacēla vairogu un paskatījās uz eņģeļiem, es eju meklēt Saligo, ceru, ka jums nekas slikt nenotiks, turieties tālāk no briesmām un ejiet uz austrumiem, iespējams satiksiet pārējo vilku baru, ja satiekat paliekat pie viņiem un... viņš uz brīdi apklusa... esat uzmanīgas, vargi pasmaidīdams viņš pagriezās gājienam. Roka joprojām sāpīgi smeldza un palikusi tik pat nejūtīga, bet Todesnots devās uz priekšu, viņam bija jāatrod Saligo, viņš atradīs saligo un vampīru, rūpīgi izošņajis gaisu viņš devās uz klints pusi...

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 27.05.2004 17:32

Menedra noskatījās pakaļ Balto, bet tad paskatījās uz abiem Saligo vilkiem. Inferno palīdzēja Aersam, un tad abi apgūlās pie Menedras un Nolindias kājām.
Balto skrēja. Bija pagājusi labi ja stunda, kad viņš nonāca lielā mežā. Klusi smilkstēdams viņš skrēja tālāk. priekšā bija redzama upe, bet drusciņ tālāk ūdenskritums. Tad Balto ieraudzīja Saligo un Oscuritu. Viņš iekaucās tā, ka to dzirdēja pat Menedra un Nolindia. Balto pieskrēja pie Saligo un apgūlās pie viņas kājām.

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 27.05.2004 17:55

Nolindia pielēca kājās. "Todesnot! Tod! Mēs zinam, kur viņa ir, nāc atpakaļ! Nāc šurp, ka tev saka!!!" Meitene sauca. Tikmēr no medūzēna bija palikušas tikai drūmas atmiņas un pavisam vieglas galvassāpes, toties to, ka čūska nebija te, Nolindia izjuta stipri vairāk nekā agrāk. "Menedra, ko lai es daru ar čūsku?"

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 27.05.2004 17:58

"gan jau tā pati atnāks. Viņa laikam apstulba, kad sākās kauja, bet ar tavu čūsku nekas ļauns nevarētu gadīties," Menedra droši teica, bet tas nelīdzēja, jo viņa pielēca kājās un uzmanīgi skatījās apkārt, kaut ko meklēdama, un šajā gadījumā melno Nolindias čūskiņu.

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 27.05.2004 18:08

"Kad sākās kauja, viņai nekas nevarēja notikt. Jo viņa bija manā kabatā.... Vismaz man tā liekas." Nolindia domīgi teica, pat nemanīdama, kā Menedra skraida apkārt. "Vienkārši šī ir pirmā reize, kad es esmu bez čūskas. Nu, kopš esmu te, uz Zemes. Nu, vismaz man liekas.... Nezinu. Hmm..." Meitene skaļi domāja, plūkādama zāli sev visapkārt.

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 27.05.2004 18:17

"Nolindia! Šurp!" Menedra iesaucās, jo bija ko melnu un lokanu pamanījusi. Sekojot astei, viņa drīz ieraudzīja pašu čūsku. "Vai šī ir tava čūska?" viņa nedroši jautāja, kad Nolindia bija pagājusi viņai blakus. Tad viņa paskatījās uz to pusi, kur bija aizskrējis Balto.

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 27.05.2004 18:24

"Ak tu, mazais ķēms tāds!" Nolindia vispirms priecīgi iesaucās, bet tad sarauca pieri. Lēnām pieliekusies tuvāk čūskai, meitene skatījās uz to kā hipnotizēdama. No malas noteikti izskatījās dīviani... () Mjā... Uz mirkli viņai ienāca prātā kāda muļķīga un diezgan neskaidra doma... (Hmm... Nez kāda.. )

Iesūtīja: Ice ; laiks: 27.05.2004 19:08

Izdzirtdējis Nolindas balsi Todesnots atskatījās. Ko, ko tu teici.. viņš pārvaicāja uz žigliem soļiem piegāja pie eņģeļiem, kur, kur ir Saligo. Viņš jautājoši paskatījās Nolindā, pēc tam Mendrā, redzu ,ka tava čūska ir atpakaļ, viņš teica paskatījies uz zāli, Pēc tam pavēris acis uz mendru viņš turpināja, Vai balto un rohts viņu atrada, un kur ir vampīrs?

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 27.05.2004 19:15

"Spriežot pēc kauciena - jā. mans vilks nekad nekauc, ja nav vajadzība, turklāt vēl tik skaļi. Saligo ir jābūt kopā ar Rohtu un Balto," Menedra pārliecinoši teica un paskatījās uz kalnu un mežu.
Tikmēr Balto gulēja pie Saligo kājām un uzmanīgi skatījās uz Saligo, gaidīdams, kad viņa ko teiks.

Iesūtīja: Ice ; laiks: 27.05.2004 19:21

Nu tad dodamies, pie viņiem, Nolinda savu čūsku ir atradusi, te mūs vairs nekas tik un tā netur,un kā tava roka? Paiet varēsi, izskatās, ka esi zaudējusi daudz asiņu. Ja vajag, varu tevi panest kādu gabaliņu, kaut vai tikdaudz, lai atgūsti spēkus. Viņš saudzīgi nopētija Mendras plecu.

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 27.05.2004 19:40

"Nu labi. Draigo ir kaut kur aizskrējis, un man nekas cits neatliek. Labi!" viņa jau skaļāk teica un paskatījās uz Todesnotu. Viņa nobrīnījās, kāpēc Todesnots pēkšņi bija pret viņu tik maigs? vai tik...nē, tas nevar būt. Menedra paskatījās uz Todesnotu un maigi pasmaidīja.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 27.05.2004 21:35

Saligo sajutusu siltumu pie savām kājām draudīgā ātrumā piecēlās un gribēja jau uzbrukt, bet...Bet tas izrādījās Balto, Nolindias vilks! Viņa pastījās neticīgām acīm un iedomājās:"Ja jau vilks šeit ir, tad jau saimniekam ar jābūt tepat!" Ceļoties kājās viņa sajuta asas sāpes, jo viņa bija izmezģījusi kaklu un delnu, kas vēl joprojām asiņoja kā neprātīga...Viņa nevarēja piecelties un droši vien arī Oscurita to nevarēja, jo bija vēl vārgāka par Saligo...Tagad atlika gaidīt...Tad viņa paskatījās gaisā. Tur lidinājās Todesnota sixspārnis Rohts..."Tad jau Todesnots nav aizgājis viens pats, tad ar viņu un maniem vilkiem ir viss kārtībā...Es zinu, ka viņi atradīs mūs..." Saligo atvieglojumā nopūtās un pievēra acis gaidīdama, kad atnāks glābēji...

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 28.05.2004 08:25

Nolindia iebāza čūsku kabatā, pirms tam to nedaudz norājusi. Pēkšņi uzspīdēja spilgta gaisma, un nākošajā mirklī viņa jau bija pārvērtusies par vilku, bet vēl pēc mirkļa pazudusi kaut kur rītu virzienā.

OOC: Mani nemeklēt. Es vasarā te nebūšu, tāpēc man jāpamet šī spēle uz mirklīti.... Pavisam mazu... Pavisam....

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 30.05.2004 10:01

OOC: Calipso, tas ir MENEDRAS nevis Nolindias vilks...


Menedra ātri paskatījās pakaļ Nolindiai un smagi nopūtās. Tad viņa paskatījās uz Todesnotu. Nosvilpusies divreiz, bet katreiz savā balss intonācijā, pie viņas pierikšoja viņas zirgs Draigo, un melnais zirgs, uz kura viņa jāja līdz šejienei. Menedra pamāja tiem ar roku, un tie aizskrēja pie Saligo.
Balto izskatījās priecīgs, bet vēl priecīgāk tas iekaucās tad, kad pieskrēja abi zirgi. Saligo vajadzēja saprast, ka ar šo zirgu palīdzību viņi tiks pie pārējiem.

Iesūtīja: Ice ; laiks: 30.05.2004 11:16

Todesnots papurināja galvu, Tiešām, es tiešām piedāvājos viņu panest? viņš domāja, Kas, kas ar mani notiek? Varbūt kāda medūz būs arī mani nohipnotizējusi...nes nezinu... viņš smagi nopūtās un piegāja pie Mendras, Nāc, viņš viņai uzsauca un pacēla uz rokām, pirmā doma bija viņu pārmest pār plecu, līdzīgi ka vampīru, bet sajutis meitenes ķermeni, viņš to saudzīgi turēja uz rokām, kā līgavainis parasti nes savu līgavu, Labi, dodamies, pēc iespējas ātrāk jāatrod Saligo, iespējams viņa ir ieviainota un viņai vajadzīga mūsu palīdzība.

Iesūtīja: Psychotic Thoughts ; laiks: 30.05.2004 11:23

Oscurita leeni atveera acis. Ar joni atgriezaas visas saapes, kas miegaa nebija iipashi juutamas. Vinja kaut cik pasleeja augstaak galvu... "Beidzot..." Vinja tik tikko dzirdami nochuksteeja un, lai gan centaas pasmaidiit, nekas tamliidziigs neidevaas...

Iesūtīja: Ice ; laiks: 30.05.2004 11:53

Todesnots ieraudzija upi, nolaidis Mendru zemē viņš izošņāja gaisu. Viņas ir kautkur netālu, es sajūtu asinis, kāda no viņām vai abas ir ievainotas. Todesnots paskrēja uz priekšu, upe meta nelielu ieloku, bet pašā upes lejtecē, varēja samanīt vieglus dūmus, no jau izdzisuša ugunskura, viņš paskatījās uz Mendru, Nāc, mums jāiet, pasteigsimies, viņš teica un ātriem soļiem devās uz priekšu, Mendras nešana viņu bija diezgan nogurdinājusi, lai gan viņam, kā tikai retumam no vilkaču ievainojumi dzija ļoti ātri, roka diezgan pamatīgi sāpēja, un viņam nebija spēka paskriet. viņš rūpīgi sasprindzināja redzi, jā, tie ir viņi, Saligo, Oscurita, Balto un Draigo. Viņš nodomāja un domās pasmaidija. Pasaucis abus Saligo vilkus un pasteidzinādams Mendru viņš devās taisni uz ugunskura pusi.

Iesūtīja: Psychotic Thoughts ; laiks: 30.05.2004 12:24

Oscurita peedeejiem speekiem aizvilkaas liidz kaadam tuveejam kokam un atspiedaas pret taa stumbru. Roka atkal saaka asinjot. Vinja uzluukoja Saligo un tad pieveersaas savai rokai. Vinja nopleesa veel vienu aadas streemeli no savaam bixeem (kas tagad vairaak atgaadinaaja iisbixes) un apseeja roku.

Iesūtīja: Ice ; laiks: 30.05.2004 13:14

Todesnots ieraudzija Saligo, saņēmis pēdējos spēkus viņš pieskrēja viņai klāt un apsēdās līdzās, Tev, tev viskārtībā? viņš jautāja cenšoties atgūt elpu, kā tu jūties? Tad viņš paskatījās uz Saligo vilkiem, abi divi bija pienākuši klāt saimniecei un uzgūlušies uz viņas kājām. Todesnota sikspārnis bija nolaidies vinam uz pleca. viņš paskatījās apkārt, tad vēlreiz uz Saligo un turpināja. Tev nevajag ko palīdzēt?

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 30.05.2004 13:34

Saligo novārgusi mirkšķinādama acis skatījās Todesnotā un gribējo, ko teikt, bet no viņas lūpām izskanēji tikai vārgs čuksts:"Tod, es nejūt..." Un Saligo nepaspēdama pateikt pēdējos vārdus nokrita bezsamaņā. Viņa pārāk bija nopūlējusies un nespēja vairs darīt neko...Viņa juta visu notiekošo, bet jutās pati viņa, kā paralizēta...Viņa neizdarīja nevienu kustību. Saligo pat neelpoja, lai saglabātu pēdējos spēkus

OOC: Piedod Tinuviel, par to vilku....Es tiešām atvainojos

Iesūtīja: Psychotic Thoughts ; laiks: 30.05.2004 13:40

Oscurita satraukti skatiijaas uz Saligo. Vinja centaas pieslieties kaajas, tachu veltiigi. Vinja nekaadi nespeeja paliidzeet... Arii Todesnots izskatiijaas ievainots... Vinja veelreiz centaas pieslieties, tachu beigaas saprata, ka tam nav nekaada jeega... Vinja pieraapoja tuvaak Saligo... "Tod... Ko mees dariisim?" Vinja chukstus jautaaja, lai nebuutu jaateeree paaraak daudz speeku...

Iesūtīja: Ice ; laiks: 30.05.2004 14:49

Todesnots paņēma Saligo uz rokām, Mēs nesīsim viņu uz Dēmonu ciemu, iespējams kāda būda netika nodedzināta, viņai un arī tev ir jāatpūsas, mendra jās ar Draigo, tu ņem otru zirgu, bet es nesišu Saligo. Todesnots pagriezās uz ciema pusi, saligo vilki viņam cieši sekoja, bet Rohts, lidinājās virs viņiem.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 30.05.2004 15:13

Saligo juta, ka viņu paceļ spēcīgas rokas, bet viņa nekādi nevarēja pakustēties. Saligo pat acis atvērt nevarēja... Viņas vilka instinkti tik vien spēja, kā saostīt gaisā un sajust notiekošo... Viņa bija lielu pateicību parādā visiem... Kopš Saligo bija kļuvusi par asinskāro vadoni, viņa nekad nebija iedomājusie, ka kādreiz kādam būs parādā. Viņa gribēja celties kājās, viņa gribēja pateikties visiem, bet viņa to nespēja... Šīs domas deva Saligo spēkus, bet ne tik lielu, lai spētu pati kaut ko darīt. Varbūt tas bija garīgais spēks...Viņa atsāka elpot daudz mierīgāk un sajuta, ka Todesnots nes viņu rokās...Saligo apķērās viņam ap kaklu ciešāk, lai Todesnotam būtu vieglāk nest...Šajā brīdī viņa vēlējās runāt ar visiem, bet tik daudz spēku viņai vairs nepietika...

Iesūtīja: Psychotic Thoughts ; laiks: 30.05.2004 15:25

Oscurita sakopoja visus speekus un kaut kaa tomeer tika kaajaas. Vinja pegaaja pie zirga, un likaas, ka tas pieliecas zemaak, lai Oscurita vareetu uzkaapt zirgam muguraa. Tikliidz vinja uzkaapa zirgan muguraa, tas atkal pieceelaas kaajas un saaka vienmeeriigi doties uz priekshu. Oscurita noguulaas zirgam uz muguram un apkjeera taa kaklu... Bruuce uz rokas atkal saaka asinjot...

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 30.05.2004 17:52

"Atļauj, es tev palīdzēšu," Menedra teica, un palīdzēja Oscuritai vieglāk noturēties uz zirga. Tad viņa pati lēnām uzkāpa uz zirga, un noglaudījusi Balto galvu, sāka jāt. Viņa paskatījās uz Saligo, un pasmaidīja. Viņa bija atrasta. Bet tad viņa sāka domāt par Todesnotu. kāpēc viņš mani nesa? un citas tamlīdzīgas domas šaudījās pa viņas galvu.

OOC:Nekas, Calipso. Kad skolā mani sajauc ar kādu citu, tad tas ir daudz riebīgāk

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 31.05.2004 09:46

OOC: nee nopietni.. saak jau pilniigi kaitinaat tas ka juus visu laiku atdalaties un shausmiigaa tempaa visu uz priexu dzenat..

BIC: Note jau kaadu laiku bija wazaajusies apkaart mekleedama paareejos... likaas, ka veixme pamazaam pamet, bet tieshi tobriid vinja izdzirdeeja balsis.... Note izliida cauri kaadiem kruumiem un ieraudziiija paareejos ..." Sveiki visi.. juus nu gan maakat nokliist..." vinja diivainaa balsii teica skatiidamies visapkaart

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 31.05.2004 19:30

OOC:Sorry, 2bad4you

Menedra ātri paskatījās uz Noti. "Sveika! Kā redzi, mums ir talants! Kur tad tu biji noklīdusi?" Menedra diezgan dīvainā balsī jautāja, un pamāja Notei, bet tad sāpēs saķēra roku. Tad viņa novērsās no Notes un paskatījās augšup. Tur viņa cerēja atrast atbildi uz pavisam nesen mokošo jautājumu.

Iesūtīja: Ice ; laiks: 31.05.2004 21:03

Todesnots satvēra saligo ciešāk, viņi tuvojās dēmonu ciemam, no tālienes varēja manīt dūmus, kas nāca no medūzu māju jumtiem. Viņš apskatījās apkārt, viņiem bija pievienojusies Note. Nākot aizvien tuvāk varēja sajust deguma smaku un vēl pēc brīža jau varēje redzēt pirmo māju jumtus...

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 01.06.2004 08:45

Menedra novērsa skatu no debesīm. Viņa paskatījās uz pilsētu, kura pavisam nesen tika izpostīta. Tas viņai nesagādāja ne prieku, ne bēdas. Bet tas neturpinājās ilgi. Viņa padzina zirgu uz priekšu un uzmanīgi ieklausījās. Kaut kas šeit nebija labi. To Menedra juta.

Iesūtīja: Ice ; laiks: 01.06.2004 20:14

Todesnots piegāja pie pirmās mājas, kas gadījās ceļā. Tās vieni sāni bija apsviluši un actājuši melnu dūmojošu pleķi, bet mājas jumsts un iekša bija tīri sakarīgi saglabājusies. Todesnots ienesa Saligo istabā. Mājai bija viena istaba, divi logi, grīdu klāja tepiķis, bet pie sienām karājās nodīrāts ādas. Telpas vidū bija neliela gulrta, protams ja to varēja nosaukt par gultu, liela lupatu, salmu un ādas kaudze, kas bija paredzēta gulēšanai. Todesnots noguldija Saligo uz kaudzes. Paņēmis netālu esošo segu viņš viņu apsedza līdz viduklim. Pēctam viņš uzmanīgi apskatija ievainojumu. Tas joprojām diezgan pamatīgi asiņoja, vajadzēja kaut kādas zāles, kas atīra ievainojumu un pats galvenais aptur asiņošanu. Pats viņš īpaši daudz par medicīnu nezināja tapēc gaidija palīdzību no Mendras, Oscuritas vai Notes.

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 02.06.2004 12:23

Note apsveicinaajaas ar Mendedru un iegaaja maajaa, kur atradaas Saligo un Todesnots.."Vaax... un šārdos briizhos es saprotu, ka nest naavi nav labi... jo nav iespeejas paliidzeet nest dziivi... pat ar to, ka manaas asiniis rit 1/4 engjelja asinju..." Note noteica veerojot saligo un tad nometaas celjos pie vinjas gultas..."es varu tikai luugt paliidziibu.." Note noteica un nolieca galvu. Vinja salika rokas luugshanai un luudza.. Vinja pieluduza gan dievu gan saatanu - abas patiesiibas puses... Meitene ik pa laikam paarmeta krustu un ik pa laikam pieskaaras arii iededzinaatajai ziimei uz rokas... "nu tachu..."note nodomaaja un turpinaaja ceriibaa, ka kaads saaks paliidzeet arii mediciiniski ne tikai religjiski...

Iesūtīja: Psychotic Thoughts ; laiks: 02.06.2004 13:58

OOC: Ice, it kaa es buutu speejiiga paliidzeet

Oscurita beidzot ievilkaas maajaa. Vinja apseedaas kaut kur zemee un atspiedaas pret sienu. Vinja uzluukoja bruuci rokaa, kas atkal jau saaka asinjot. Tad vinja nopleesa no bikseem veel vienu streemeli un paarseeja roku.

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 02.06.2004 15:46

Menedra iegāja un paskatījās mājiņā, bet tad atkal izgāja ārā. Viņa atgriezās ar mazu sainīti, kas drusciņ čabēja. Viņa notupās blakus Notei, un paskatījās uz viņu. Tad viņa izņēma no maisiņu dažas sakaltušas lapiņas un saberza tās. tad viņa tās uzlika uz ievainojuma, un kaut ko klusi, klusi noskaitīja. "Šim būtu jāpalīdz," viņa teica un paskatījās apkārt. Tad viņa piegāja pie Oscuritas un izdarīja to pašu ar viņas roku.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 03.06.2004 11:37

OOC: Sorry mazliet pazudu, bet galu galā sākas vasara!!!

Saligo no pamatīgā samaņas trūkuma sāpēja galva, bet tagad jau jutās labāk. Viņa mierīgi pavēra acis un paskatījās augšā, tad uz vieniem sāniem un, tad uz otiem sāniem. Tur stāvēja Todesnots, Oscurita, Menedra un uz zemes tupēja Note. "Es nesaprotu, ko es, velns parāvis, te guļu! Kas es kāda ņuņņa, vai? Saligo tūlīt pat celies un dodies tālāk..." Saligo sevi domās nikni lamāja un pēc tam mēģināja pieslieties kājās... Viņa nosēdās uz gultas malas un mēģināja nostāties kājās, bet kaut kas pamatīgi ieblieza pa galvu un viņa atkal novēlās gultā. Viņa atcerējas sapni, kuru redzēja guļot bezsamaņā, kamēr Todesnots viņu nesa savās rokās...Vai to būtu sūtījis Radītājs? Viņa ar puspavērtām acīm locījās sāpēs, bet sajuta, ka plecs mazāk asiņo. Vai kāds būtu devis viņai norādījumus, kā rīkoties? Bet, kas viņiem bija jādara? Kaut, kas šeit nav labi! Vai viņus izspiego? Saligo nevarēja neko izstāstīt, jo sāpes mocīja viņu un plosīja gabalos. "Izstāstīt,. izstāstīt! Man vajag visu izstāstīt!" Saligo grozīdamās klusi izkliedza...

Iesūtīja: sinda ; laiks: 04.06.2004 14:40

Adrianai likās, ka Saligo nemaz nedzirdēja viņas teikto, taču vampīrmeitene sekoja visiem uz mazo mājiņu. neilgi svārstījusies, Adriana iegāja mājiņā. laikam nebūtu jēgas ko teikt, jo Saligo bija pārāk nomocīta, lai viņu uzklausītu.
Adriana pameta šaubīgu skatu uz Todesnota pusi. cerams, viņš neiebildīs....

Iesūtīja: Ice ; laiks: 04.06.2004 18:43

Todesnots draudīgi paskatījās uz adrianu. Ko tu te dari? viņš izvilka zobenu un zīmīgi pavērsā pret vampīru, pazūdi vai mirsti! Viņš teica un paskatījās vampīrienei acīs, bet kāpēc viņa ir šeit, kapēc viņa ir te kur jebkurš no mums var viņu nogalināt, viņš neizpratn;ē paskatījās apkārt.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 04.06.2004 20:55

OOC: Tā, šī spēle sāk izdēdēt, tāpēc izdomāju, ko darīt, bet, lai to īstenotu, būs nepieciešams laiks. Varat sūtīt savus priekšlikumus vai bildes, vai vēl nezin ko, bet jāatceras, ka tas būs domāts, lai Jums būtu interesanti. Vai arī dodiet priekšlikumus, kā pamainīt spēles garu.

Saligo atvēra acis, bet tās bija aizmiglojušās. Pretojoties miglai Saligo piecēlās un piegāja klāt Todesnotam. Viņa iečukstēja viņa ausī, klusi, jo klusi: "Vampīrs ir nekaitīgs, liec mieru un nesmērē savas rokas. Labāk iznāc ārā jāprunājas. Mums ir maza problēma..." Saligo sāka iet uz durvju pusi. Sāpes bija pagaisušas, kā nebijušas. Ejot garām Notei, kas bija tupējusi pie gultas, Menedrai, Oscuritai, viņa noteica: "Būs garš ceļš ejams... Gatavojietie, bet būs sarezģītāk nekā jūs domājiet, jo tagad būs mērķis un šķēršļu būs tik pat daudz..." Viņa jau nokļuvusi līdz durvīm, piegāja pie Adrianas un samirkšķinājusi acis, teica: "Parunāsim vēlāk un sāc jau domāt, ko man uzdrošināsies teikt...." Saligo, par brīnumu, mierīgi pagāja garām vampīram, bet viņas acīs bija vērojamas mazas uguntiņas.

Iesūtīja: Ice ; laiks: 05.06.2004 14:38

Todesnots devās līdz Saligo, kas noticis? Kas tā par problēmiņu? Viņš jautāja atrodoties jau arā uz lieveņa kur pārējie nevar viņus dzirdēt. Ar rūpju pilnu sejas iteiksmi viņš pavērās Salaigo, Vai kādas problēmas ar radītāju, viņš nu jau nedaudz uztraukst paskatījās viņai acīs.

Iesūtīja: Orcus ; laiks: 05.06.2004 18:32

Vaards: Morbuss
Vecums: 24
Rase: Vilkacis(baltais)
Ierochi: 2 metaala zobeni un asmens veseris
Speejas: Speeja aatri (zibeniigi) paarvietoties, aptuveni gaismas aatrumaa. Ir nemirstiigs, bet, ja vinju caururbj asmens vai bulta, vai jebkursh cits ierocis, vinjsh mirst kaa visi.
Dzimums: Viirietis
Dziivesvieta: Taalie ziemelju muuzjzaljie mezji un stepes. Kopsh viņu aizbeega no cilts, maldiijaas 3 gadsimtus liidz atrada patveerumu.
Gjimene: Bija maate - sveetaa vilkace Sereanta, kas kopaa ar Saligo teevu paarvaldiija templi. Kopsh nomira Sanktuss, maate nevareeja viena pati uztureet templi un Sanktusa vietaa naaca Morbusa teevs Beforss. Tad piedzima Morbuss un vinja maasa Harasa. Harasa bija melnaa vilkace, kas vilkachu ciltij noziimeeja "nelaimi nesoshaa". Sasniedzot 13 gadus, Harasa tika padziita un nomeetaata ar akmenjiem. Morbus bija par 2 gadiem jaunaaks un neaizmirst veel shodien savas maasas asaras.
Dziivnieki: Pirms 30 gadsimtiem bija baltaa zjurka Fadekosa, bet taa kaa vinja nebija nemirstiiga, nenodziivoja tik ilgi, lai tagad buutu kopaa ar Morbusu.
Izskats:

Raxturs: Nopietns, nepatiik daudz runaat, aatra reakcija, prot uzklausiit, vairaak dara, nekaa runaa, speeciigs gan gariigi, gan fiziski, izturiigs un aukstsirdiigs.
Pagaatne: Kad piedzima Morbuss, vinju visi apbriinoja, jo pretstataa savai maasai, vinjsh bija baltais vilkacis, jeb vilkachu ciemaa tas noziimeeja "dziiviibas daavana". Paaugoties vinjsh pie sava teeva un maates , templii iemaaciijaas gariigo speeku un pavadiija tur mediteejot daudzas stundas. 11 gadu vecumaa vinja maasu izdzina no ciema un Morbusa dveeselee paraadiijas liela plaisa, kaa rezultaataa Morbuss pilniibaa nosleedzaas. 13 gadu vecumaa vinjsh iepazinaas ar Saligo un vinja bija vieniigaa, kas speeja aizpildiit plaisu. Vinjiem nebija nepiecieshami vaardi, lai sazinoties, jo templii vinji saprataas ar meditaaciju. Kad Morbusa speeki pieauga, vinju noleema upureet Radiitaajam. Jau gadiem priesteri bija gaidiijushi pienaaciigu daavanu un Morbuss taads bija, jo baltais vilkacis ir ļoooti reta paraadiiba. Tajaa dienaa, kad vinju taisijaas upureet, vinju, agri, jo agri no riita, pamodinaaja Saligo un neteikusi ne vaarda izveda vinju laukaa no maajas. Morbuss sapratis, ko vinja domaa, aizbeega taalu prom uz ziemeljiem. Taa vinjsh vandiijaas visus 30 gadsimtus pa mezjiem un gaidiija briidi, kad vinju kaads atradiis.
Mans simbols: Morbusa simbols raxturo izdziivotaas saapes, kas savijas, kaa diegi un veido saapju vainagu.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 06.06.2004 13:20

OOC: Orcus jau sen tevi gaidīju!

Saligo aizgāja patālāk no būdiņas un pagriezās pret Todesnotu. Viņa mierīgi nomirkšķināja acis un klusi teica:"Tod, tu esi uzticamākais draugs man. Varbūt pat vienīgais, tāpēc es tev uzticos. Tā problēma ir saistīta ar radītāju, bet mums nekas nedraud, vnk mums būs nepieciešams, katram savs ceļš. Radītājs ar mani runāja un teica, lai mēs izšķiramies visi. Vnk ejam katrs savu ceļu, bet ar vienotu mērķi.Viņš teica, lai mēs paņemam katrs savu debespusi un dodamies turp. Mums būs jāmeklē sabiedrotie un tos, kas neiesaistīsies būs jānogalina. Viņš teica, ka, iznīcināt visus nav jēgas, jo ir noticis tas no kā Radītājs ir baidījies. Viņš ar mani runās atkal šonakt un es visu uzzināšu un visiem visu paskaidrošo, bet es gribēju, lai par visu tu uzzini pirmais..."

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 06.06.2004 17:35

Menedra nopūtās un paskatījās nopakaļ Saligo un Todesnotam. Tad viņa novērsa acis no durvīm un iegrima savās pārdomās. varbūt nemaz nevajadzēja tik pārgalvīgi lidot pie vilkačiem? Varbūt vajadzēja palikt mierīgi dzīvojot, un kad nebūs citas izejas piebiedroties? Taču kas izdarīts, izdarīts.

Iesūtīja: sinda ; laiks: 06.06.2004 23:59

Adriana palūkojās atpakaļ un novērsās. sāka palikt manāmi garlaicīgi. un izsalkums lika sevi manīt. taču Adriana tikai pacēla galvu augstāk un domīgi palūkojās griestos. nu kāpēc viņa tā? tik daudzus gadus es biju Aselerai uzticīga, bet viņa mani piekrāpa... pagalam piekrāpa... un es nedomāju to tā atstāt!
pati to nemanīdama, Adriana to pateica skaļi.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 08.06.2004 10:46

OOC: Esmu pamanījusi, ka šai spēlei ir iestājusies rutīna, tāpēc, lai saglabātu spēles prieku, es izdomāju, ko MAN darīt, bet tā kā viens cilvēks nevar iedomāties, ko vēlas pārējie spēles dalībnieki, palūgšu katram iesūtīt, kas viņu interisē vairāk --> kaujas, sarunas, diskusijas, monologi, un vēl citas lietas, kas ienāk prātā, bet, ja jūs domājiet, ka jums tas nav nepieciešams, tad tas nav obligāti, jo vnk es domāju, ka mana ideja var arī nepatikt vai arī vēl var iesaistīt manai idejai klāt jūsējo. Protams var palikt arī pilnīgi tāpat, bet es nedomāju, ka tas nebūtu interesanti!
Tātad, es varētu tēlot ne tikai Saligo, bet arī citas būtnes, lietas, augus utt.
Kā tas varētu izskatīties:
Vēstules saturs, grāmatas texts utt. --> sarkans
Piem. Saligo sēdēja uz celma un piepeši no zila gaisa viņai rokās iekrita vēstule, kurā bija raxtīts:"Sveiciens no Aseleras..." --> Tātad turpmākā reakcija paliek jūsu ziņā.
Balss no Radītāja, kaut kāda gara balss utt. --> zils
Piem. Kāda balss klusi ierunājās Menedras klātbūtnē:"Tu atrodies manā mežā! Ko tu te dari?" --> Arī tad reakcija paliek jūsu ziņā, kaut vai tas ir pretjautājums, vai jautājums.
Kaut kādas dzīvas būtnes kustības vai balsis --> purpura
Piem. Dīvaina izskata un īsa auguma būtne izlīda no alas. Tā metās uzbrukumā un pirmais šī uzbrukuma upuris bija Todesnots. Būtne izdvesa kaut kādas nesaprotamas frāzes vai pat niknuma buldurēšanu:"Ka@5%$ Sk*9##!" --> pretuzbrukumi vai citas reakcijas paliek jūsu ziņā
Auga vai lietas kustības un balsis --> zaļa
Piem. "Tu esi uzkāpusi uz manas kājas! Tūlīt pat nokāp!!!", no kāda koka, uz kura saknes bija uzkāpusi Adriana, izlauzās vaids. --> Protams reakcija atkal ir jūsuziņā un tā būs vienmēr
Vietu, lietu utt. apraxti --> pelēkā
Piem. Vieta, kurā bija nonākusi Oscurita, bija viscaur noklāta ar zaļām sūnām un necaurejamiem ērkšķu krūmiem. Pat vismazākais saules stars nevarēja izlīst caur krūmu spraugām.
Kādas saprātīgas būtnes vai ienaidnieka balsis un kustības --> oranža
Piem. Kad Note iebruka ciemā no tā izlauzās pieci varmācīgi kentauri un gribēja iznīdēt Noti. Tie ņirdzīgā balsī pavēstīja:"Esi ieradusies, lai iznīcinātu kārtējo ciemu? Piedod, ka mums tevi jāsarūgtina, bet šoreiz tev tas neizdosies!" un metās uzbrukumā tieši virsū Notei.
Ja ir vēl kādas idejas droši raxtiet, jo ne jau es vienīgā spēlēju šo spēli!

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 14.06.2004 12:40

Saligo saaka graabstiities gar savu muguru un izvilka aiz siksnas aizspraustu vecu, iedzelteejushu pergamentu. Vinja pagaajaas tuvaak Todesnotam un pieiedama pavisam tuvu, iespieda pergamenta gabalu vinja rokaa. ::Tur buus raxtiits, tas par, ko Radiitaajs saak baidiities. Un ne jau velti vinja zinjojums tiek nodots uz prasta papiira!:: Veestule tieshaam bija shvaka un vienkaarsha, un to turot rokaas bija taada sajuuta, ka taa kuru katru briidi sabirs putekljos. Varbuut veestule tieshaam bija necila, bet pazinjojums bija svariigs:

Es veeleejos tev pazinjot, ko steidzamu! Taa, kaa tas var izraadiities daudz biistamaaks un nopietnaaks gadiijums, man naacaas piespiedu kaartaa zinju nosuutiit shaadaa veidaa.
Apokalipse saak izveersties par globaalo katastrofu un tas var izpostiit visu. Tas noziimee, ka nebuus jaunaas pasaules. Nebuus pat ne aizsaules. Nekaa vairs nebuus. Viss ir sagaajis skjeersaam.
Kas sho katastrofu ir radiijis nav skaidrs, taapat kaa nav skaidrs vai maz ir iespeejams, ko glaabt shai zinjaa. Radiitaajs ir bezspeciigs un dumpis ir saacies.
Runaajot par dumpi. Visi izmanto sho izdeviibu, lai atriebtos Radiitaajam. Visas ciltis ir gatavas uz jebkuru cinju. Tagad juus esat paartapushi no vajaataajiem par vajaatajiem un juus varat glaabt tagad tikai savas aadas. Atstaajiet visu izniicinaashanu, jo tagad izniiciiba veersiisies pret jums.
Vieniigaa ceriiba buutu...
Piedod jaaie____

Iesūtīja: sinda ; laiks: 16.06.2004 17:56

Adrianai palika mazliet garlaicīgi. viņa domīgi nopētīja griestus, lai gan nekā īpaša tur neieraudzīja. viņa izvilka zobenu un palūkojās uz spožo asmeni. visa telpa tur atspīdēja, bet vietā kur bija Adriana, manāms nebija nekā. mjā, viņai nebija atspīduma. viņa pat nevarēja paskatīties vai viņas mati ir pilnībā kārtīgi. taču arī tas ilgi viņas prātu neskumdināja. zobena pētīšana arī viņai šķita pārāk garlaicīga, tāpēc viņa atstāja zobenu turpat, uz grīdas un piecēlās.

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 05.09.2004 19:35

Līdz ar vēstuli beidzot bija atgriezusies Nolindia. Par spīti gan Saligo, gan pārējiem, nelikās, ka viņa izjustu vēlmi atklāt savas prombūtnes iemeslus. Viņa neko nedarīja, neko neteica, tikai piegāja pie Menedras un izdarīja kādu vieglu žestu. Tā nozīme bija neskaidra, vismaz citiem bez Nolindias un Menedras.

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 05.09.2004 19:44

"Es jau nāku!" Menedra nedroši un klusi teica un piegāja pie Nolindias. Tad viņa nesapratnē jautāja:"Kur tu biji palikusi? Tu man to gribētu izstāstīt? Izejam ārā?" Jautājumi bira cits par ciu ātrāk, bet Nolindiai viņasprāt nebūs grūtības tos saprast. Menedra jau lēnām gāja uz durvju pusi, skatīdamās uz Nolindiu.

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 05.09.2004 21:32

Nolindia klusēja, tomēr nedzirdami sekoja Menedrai. Kad viņas bija ārā, meitene apsēdās. "Neko daudz es nevaru stāstīt, nebūtu brīnums, ja mūs noklausītos. Nezinu, bet mani novērojumi liecina par kaut kādu nepatikšanu gatavošnos. Man tik ļoti vajadzētu zināt, kas rakstīts vēstulē, kuru turēja Saligo, bet pēc šīs manas slepenās aizceļošanas viņa man neuzticēsies vēl vairāk. Bet vienu gan es zinu, Radītājs visu redz, bet cik var tur darīt...."

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 06.09.2004 17:39

"Nū, tu domā nozagt? Tad ar mums būs cauri. Ja ne tūlīt pēc tam, tad pēc pirmās izdevības. Un Saligo to vēstuli taču nesīs visu laiku sev līdzi! Un kur tu biji pazudusi? Ja saligo tevi ieraudzīs tev būs... nepatikšanas." Menedra diezgan satraukusies teica un nosēdās Nolindiai pretī. Menedra patiešām izskatījās noraizējusies.

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 06.09.2004 18:46

"Nezinu gan. Redzi, viņi no mums gluži vienkārši baidās. Un nedomāju, ka zādžiba būtu labākais risinājums." Nolindia piebilda un izņēma savu čūsku no kabatas. Tā likās mazliet satraukta, bet prom laist Nolindia to netaisījās. Visapkārt bija ļoti kluss, nelikās, ka tuvumā būtu kāda dzīvība.

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 06.09.2004 19:11

"Viņi no mums baidās? Tu man te nestāsti. Nu varbūt Todesnots, bet par Saligo gan tā nedomāju. Viņa nebaidās ne no kā, lai gan katrs baidās no kaut kā." Menedra teica un beigās jau sāka diezgan filozofēt. Tas dažreiz pašu Menedru kaitināja, tieši tāpat kā šoreiz. Viņa aizvēra acis un nomierinājās.

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 07.09.2004 19:25

"Nu nezinu. Kā tu uztver bailes - mēs esam apokalipses eņģeļi. Mēs esam Radītāja sūtītas un kalpojam apokalipsei. Kā tu domā, vai no mums var nemaz nebaidīties kaut viena suga, kas tagad iesaistīsies lielajā Apokalipses karā?" Nolindia vaicāja un pielieca galvu.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 12.09.2004 20:03

Atenikte bija veiksmiigi tikusi valjaa no vinjas saguustiitaajiem, bet uz ilgu laiku tas taa nebija. Vietaa, kur vinja bija nonaakusi, bija Hetropentiaadu ciems. Shiis buutnes bija tramiigas, bet ljoti piesardziigas, it sevishkji shajaa laikaa - Apokalipses saakumaa. No visaam puseem uz Atenikti saaka raudziities mazas, niknas un zaljas acis. No kaada stuura paraadiijaas neliela, bet speeciiga auguma radiijums, no kura muguras auga gari un zaalveidiigi spaarni. Radiijuma rokaas draudiigi kusteejaas veserveida dzelonis un vinja paraugam sekoja arii visi paareejie vinja biedri. Vinji leenaam naaca tieshi virsuu Ateniktei...Vinjai draudeeja briesmas...
--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Kameer Note atradaas necilajaa maajaa, uz sashkjobiitaa loga, kas atradaas virs tik pat necilaas gultas, uzlaidaas vecs eerglis ar lauztu spaarnu. Pie taa kaajas bija piesieta ziimiite, kas veestiijaa par veestuli no vinjas dzimtenes - drovu maajvietaam...

Drovi ir uz izniiciibas robezjas! Note, tu esi palikusi muusu peedeejaa iespeeja izdziivot! Mees tev piedodam tavu neuzmaniibu ar vampiiriem, bet mums ir nepiecieshama tava paliidziiba! Kopsh Apokalipses saakuma mees tiekam izniideeti un muusu ciemaa jau pabija Apokalipses vilki! Bet tagad ir veel ljaunaak un muusu zemes ir apdraudeetas pilniibaa! Glaab muus!
Cerams, ka shis gudrais eerglis buus atradis tevi un ceram, ka tu veel esi dziiva! Cerams...
--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Oscuritas roka nepaarstaaja asinjot un no taas saaka suukties melnas asinis. Saapes bija speeciigaas kaa parasti un tas vareeja likties diivaini. Kaut vai Oscurita bija pietiekami speeciiga lai to iztureetu, tomeer saapes bija paarspeejushas jebkuras no ierastajaam agonijas paziimeem. Kaut kas bija tiishi saindeejis Oscuritu un nekas labs no taa nebija gaidaam. Vieniigais jautaajums - kursh tas vareeja buut? Vai muusu starpaa bija nodeveejs? Vai arii tieshaam Apokalipse ir veersusies jau pret vinjiem? Vai vispaar shiem jautaajumiem bija atbildes?
---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Saligo paskatiijaas sev aiz muguras, jo bija sajutusi kaadu reakciju, un ieveeroja, ka kaads ir atgriezies. ::Nolindia! Interesanti, interesanti! Kaadeelj tu uzdroshinaajies atgriezties?:: Saligo skatiens bija izniicinosh, bet liidz ar to izbriinas pilns. Vilkace novicinaaja savu asti un paskatiijaas uz Todesnotu ar jautaajoshu skatienu. Tad atkal vinja pieveersa skatienu Enjgjejiem.

OOC: Shai speelei var droshi pievienoties veel citi, kas nav vai arii nebija iedomaajushies pievienoties, jo speeles viduu pievienoties ir veel interesantaak! Ja ir kaadi jautaajumi, ko teelot, vai arii, kas lielos vilcienos ir noticis, tad varat suutiit PZ man! Es paskaidroshu visu, ko maaceeshu!
OOC2: Orcus ir atteicies speeleet savu lomu aarkaartes situaacijas deelj, taapeec jebkursh sho teelu var pieteikt speeleet pats, ja neveelas domaat jaunu! Sho teela apraxtu var atrast 13 lpp. Ja ieinterisee, tad atsuutiet PZ!
Nu tas taa kaa viss...

Iesūtīja: Nemorosa ; laiks: 15.09.2004 12:06

OOC: ````.. nu ok meegjinaashu kaut kaa biidiit savu charu uz priekshu....

BIC: Note panjeema eergli un apsaiteeja taa spaarnu ar kaut kaadu lupatu ko tikko bija nopleeesusi no savaam skrandaam. Tad meitene panjeema veestuli un centaas lasiit. Kaa ne kaa - vinja jau diezgan sen centaas nerunaat drowu meelee, rakstiit un lasiit drovu ruunas. "ak tad tagad vinjiem vajag manu paliidziibu ? Nee nu man jau nau gruuti. Tikai apokalipses vilki. Njaa. Es gadiijumaa tagad netuseeju ar barinju to friiku? Ai nu bet poh. Ja var dabuut kaartiigi izkauties, izspiest atvainoshanos un paaris maishelju zelta es vareetu nobeigt pat savu maasu.... es kljuudos.. es vinju JAU nobeidzu," Note atmineedamaas domaaja, bet kad runa naaca par maasu vinjai sejaa iezagaas skumjas. Vinja bija nogalinaajusi cilveeku ko vareetu teikt ka miileeja *cik nu taaads radiijums to vispaar speej*, bet tagad vinjai nebija neviena tik tuva. Un tobriid tas likaas svariigi. Un tagad jau arii. Bet taaapat visi noveersaas... Tik un taa...
"Atvainojiet, man laikam buus jaadodaas prom. Kaads nevar luudzu aatri man paraadiit kaadu karti un to, kur mees aptuveni esam? mani sauc maajaas. paarmainjas peec.....un taapeec es gribeetu doties vinjiem paliigaa..." Note noteica un panjemot eergli uz rokas, izgaaja aaraa. Vinja paluukojaas pretiim melno duumu noklaaatajaam debesiiim. "Maajaas.. atkal maajaas...." vinja padomaaja un pasmaidiija. Tomeer bija patiikami atcereeties savus padotos, vinjas pashas uzvaras un slavas laikus. Bagaatiiibas kas vinjai tur piedereeja. Apbriinas pilnos skatienus. Tik patiikami bija atmineeties to, kaa visi vinju apskauda...

Iesūtīja: The Master ; laiks: 16.09.2004 14:12

Vārds: Redōns
Vecums: 17 gadi
Rase (burvis, drakons, elfs utt.): Ciiniitaajs
Ieroči: Arbalets, zobens(mantots no kaada griekju imperatora)
Spējas (ne pārāk lielas, lūdzu): Nolasiit domas; speeja manipuleet ar cilveekiem
Dzimums: Viirieshu
Dzīvesvieta: Nav noteikta
Ģimene: Nav
Dzīvnieki: Visi mirushi
Izskats (Var būt arī bilde): Melni mati, zilas acis,- neesaa melnas bikses, garus zaabakus un veederbrunjas; pie rokaam piestripinaati aizsargasmenji.Nemainiiga paziime- reeta paar kreiso uzaci.....Drakona tetoveejums uz muguras....
Raxturs: Kluss,agresiivs.Augstu veertee liidzveertiigu pretinieku!!!!
Pagātne:12 gadu vecumaa redeeja savas gjimenes naavi.Driiz peec tam tika pienjemts Imperatora aizgaadiiba- nezin, ka tieshi vinjsh vainoojams vinja piederiigo naavee....
Tavs simbols: Asinsdrakons....

Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 16.09.2004 14:45

Vārds : Ledrasa ( izrunā Lidrese .. )
Vecums : Īstnībā apaļi 400 bet izskatās 18 gadus veca .
Rase (burvis, drakons, elfs utt.) : Vampīrs
Ieroči : Arbalets .. duncis
Spējas (ne pārāk lielas, lūdzu) : Telepātija , apdulloināšana
Dzimums : Sieviete
Dzīvesvieta : Noteiktas mītnes nav pārsvarā ceļo
Ģimene : Visi nogalināti tadēļ Ledrasa ir vienīgā .
Dzīvnieki : Zirgs -
Izskats (Var būt arī bilde) :
Raxturs : Ļauna , neizpalīdzīga , vienaldzīga , reizēm pasmaida vai pat smejās bet pārsvarā dzīvo ar ironisku smaidinju .
Pagātne : Meitene piedzima uz kādas salas kur visi bija labie . Jau no bērnības viņa ienīda labo vienmēr sakot Stulbums .. vai tamlīdzīgi . Paŗejo dzīvi viņa izdzīvoja viena kādā mežā kur izglāba zirgam dzīvību un tas pievienojās viņai .
Tavs simbols : [img]http://www.geocities.com/jiefmp3/anarhija.gif]http://www.geocities.com/jiefmp3/anarhija.gif[/img] - anarhistes simbols šo viņa ieskrāpē savam upurim .

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 18.09.2004 10:41

Nolindia paskatījās atpakaļ uz Saligo. Viņa lēni teica un piecēlās. "Domāju, ka tevi derētu brīdināt. Ja tikai tajā vēstulē jau netiki pabrīdināta, par ko es pat nešaubos... Nav labi, Saligo, nepavisam vairs nav labi. Man bija jāiet un tagad man bija jānāk - neko vairāk es pašlaik nevēlos un arī nevaru tev atklāt." Nolindia runāja visai neemocionāli, tomēr reizē arī tā kā samierinoši.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 18.09.2004 11:10

Saligo ljauni samiedza acis un atnjirdza zobus. Note bija grasiijusies doties prom, bet Saligo to nedriiksteeja pieljaut, jo gan peec Nolindias teiktaa un, gan peec shiis veestules, kas atradaas Toda rokaas vareeja spriest par to, ka ne tikai vinjai vien draud bojaaeja, bet arii visiem, kas veel vispaar ir dziivi uz shiis nolaadeetaas planeetas! Vilkace izvilka savu uguns zobenu un paveersa to pret Noti. ::Tu...Paliksi...TE!!! Jebkuraa gadiijumaa vieniigaa atshkjiriiba buus taa, ka es vienkaarshi paruupeeshos par to, lai neviens neatrod celju pie mums! Jociigi... Kaada ironija, vai ne?:: Saligo sejaa iezagaas ljauns smiins. Tad vilkace ar vienu aci veerodama Noti un ar otru pa daljai enjgjeli, bezemocionaalaa zinjkaaree runaaja ::Nolindia...Taadad taa ir patiesiiba, kas bija veestiits veestulee? Vai tas noziimee visa galu?::

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 18.09.2004 11:19

"Radītājam vadības groži lēni slīd laukā no rokām. Ja visi nepacentīsimies kaut ko darīt, tas, kādas būs beigas nav paredzams." Nolindia teica, rūpīgi izraudzīdamās vārdus. "Es pat īsti nezinu, kas būtu darāms. Bet laikam jau tad sanāk, ka vēstulei bija taisnība." Meitene pabeidza un sāka vērot Saligo.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 18.09.2004 11:24

::Vai tieshaam nekas vairs nav liidzams? Vai nav iespeeju atkal atgriezt visu, kaa bija? Un, kas ir noticis? Kaadeelj viss ir veersies pret mums?:: Saligo melnaas acis iemirdzeejaas un vinja paskatiijaas debesiis. Kaa tu to vareeji pieljaut... ::Nolaadeets, kur ir paareejie? Tagad neviens nedriikst doties prom! Vismaz viens pats nee! Pat juus!:: Saligo nosraudziidamaas uz abiem enjgjeljiem atnjirdza zobus.

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 18.09.2004 11:27

"Labi, labi. Es runāšu. Tikai tev jāapsola, ka tu neko no tā nemēģināsi pārprast un neko no tā neizmantosi bez apdoma." Nolindia teica, bet vēl nesāka stāstīt, bet gan nogaidīja, kad Saligo atbildēs. Nolindia nebija droša, vai rīkojas pareizi.

OOC: Nju GMaster, kā tev patiktu, ja es šo to pamurgotu?

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 18.09.2004 11:31

OOC: Jaa!

Saligo jau ieintereseetaak paluukojaas uz enjgjeljiem, bet tad atkal attapusies, ka Note palikusi bez uzraudziibas, atsaaka luukoties uz vinju. ::Staasti! Staasti visu, ko zini, Nolindia! Un es apsolu, ka nelietoshu to bez apdoma!:: Saligo goda vaards bija patiess un vinja to tur vienmeer, ja vien ir taada iespeeja.

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 18.09.2004 11:51

OOC: Skaista piebilde "ja vien ir tāda iespēja"

Nolindia ievilka elpu un sāka. "Radītājs ir pats pirmais. Bija pirmais un it kā būtu pēdējais, ja ticam leģendai. Viņš radīja visu to, kas dzīvo šajā pasaulē, priekštečus - pirmdzimtos. Bet ar laiku viņš manīja, ka viņa radījumu sekotāji nav pārāk pateicīgi. Viņš izlēma pēdējo reizi radīt jaunu psauli - tā bija eņģeļu, garu un dievību pasaule. Sākumā visi tur dzīvojošie bija viņa uzticamākie kalpi - viņš sūtīja zemāk stāvošos, lai tie uzlabo pasauli un viņa radījumus, kamēs lielākie pildīja viņa pienākumus. Tie bija mūsu - eņģeļu priekšteči. Tomēr ar laiku daļai eņģeļu iepatikās uz zemes, un tad Radītājs atrada jaunu ieroci - Apokalipsi. Tam bija jāatbrīvo pasaule no visiem, kas nav tuvās saitēs ar Pirmdzimtajiem vai neturās pie vecajiem likumiem. Viņa dievības sekoja līdzi notiekošajam, Radītājs sūtīja zīmes tiem, ko izvēlējās par izdzīvotājiem. Tas notika vairākas reizes, viss bija kārtībā un pasaule it kā radās no jauna. Bet tīrasiņu palika arvien mazāk, un vairāk kļuva jaukteņu. Pēc pēdējās Apokalipses dažas dievības sāka strīdus. No eņģeļiem, kā es tagad uzzinu, tas tika rūpīgi slēpts. Tie tur augšā sašķēlās, sadalījās atjos, kas neticēja zemes nākotnei un tajos, kas bija pārliecināti par zemes ļaužu spēku. Pirms mēneša vētras dieiete Kuroni un uguns dievs Linjuo radīja savu pasauli, kas bija atstatus no visiem citiem. Viņu mērķis bija gāzt Radītāju un aizsākt jaunu - Pirmsākuma pasauli. Bet viņi neparedzēja vienu - Radītājs bija vienīgais, kam bija pilnīga vara pār Zemi. Viņu plāns izgāzās, viņi atgriezās virszemē un turpināja cīņu no turienes. Viņi mīt Uguns kalnā Numori. Viņi gatavojas. Un viņi ir stipri." Nolindia pabeidz savu garo stāstu un nogaidoši paskatījās uz Saligo.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 18.09.2004 12:00

Saligo kluseeja, veel arvien uzmaniigi veerojot Noti. Patiesiibaa, vinja paardomaaja savu naakosho soli, kas ievilkaas ilgi. ::Taatad...Taatad ir iespeeja, ka Vinjsh spees visu mainiit? Mums vienkaarshi ir jaagaida? Mees tiekam noveeroti, bet tas ir tikai saakums...Klusums pirms veetras...:: Saligo nedroshi paskatiijaas uz debesiim atkal un novicinaajusi asti domiigi atskatiijaas uz visiem klaatesoshajiem.

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 18.09.2004 12:05

OOC: UN kā patika šis murgojums?

Nolindia pārdomāja Saligo jautājumus un to, vai tie prasa atbildes. "Es nezinu, vai jāpaliek uz vietas un cik tas ir droši. Vai tu zini, kur ir Uguns kalns Numori? Tas nav tuvu, un nav arī neaizsniedzami, bet vai ir droši būt tam tuvumā, un cik droši ir būt no tā tālu, tātad nespēt manīt zīmes?" Meitene jau pati nebija droša. Nebūt ne... Bet viņa to nedrīkst atklāt.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 18.09.2004 12:18

OOC: Interesants...

Saligo domiigi nolaida zobenu un jautaajoshi paskatiijaas uz Noti. ::Tagad taa ir tava izveele, Note! Paliec vai dodies droshaa naavee...:: Saligo intensiivi pagrieza galvu uz Nolindias pusi un tad paraudziijaas aiz vinjas muguras. ::Nee...Es nezinu, kur atrodaas kalns, bet vai mums vajadzeetu vinju iet mekleet?:: Saligo galvaa groziijaas simtiem dazjaadu domu, bet katra no vinjaam atshkjiiraas par visiem simts procentiem. Taa bija gruuta izveele... Vilkace paluukojaas ar savaam melnajaam aciim uz pussagruvusho maajeli un domiigi noskurinaajaas... Liekaas, ka vinja bija izdomaajusi doties taalaa un nogudinoshaa celjaa...

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 18.09.2004 12:22

"Kā jau teicu..." Nolindia novilka roku gar kādu stikla šķembu, bet nesagriezās. "Neko nevar zināt. Tu esi mūsu vadone - izvēlies tu... Mūsu dzīvība ir.. tavās rokās.? Meitenes balss iedrebējās, jo viņa iedomājās, ka tagad patiesi arī viņas mūžīgā dzīvība ir nolemta cīņai...

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 18.09.2004 12:26

Saligo nokratiija savu galvu un liidz ar to veejaa noshuupojaas arii vinjas nekaartiigaa bize. ::Jaa...Mees iesim! Lai cik gruuti tas liekaas, tomeer mums jaaiet!:: Saligo niknais skatiens pieveersaas paareejiem un vinja nikni ruukdama izkliedza ::Jums ir iespeeja, kaa bailiigiem niikuljiem palikt te un gaidiit savu galu, bet es jums dodu arii otru iespeeju! Sekot!:: Saligo atkal paveeraas uz maajeli un klusi noelsaas.

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 18.09.2004 12:32

Nolindia vāji pamāja ar galvu un sāka skatīties zemē, tāpēc nemanīja iemeslu, kāpēc Saligo bija tik pārsteigta, un pēc tam, kad viņa tik izbrīnīti bija noelsusies, meitene pat nebija droša, vai grib skatīties. Viņa izvilka no kabatas čūsku un paskatījās uz to. Tā iešņācās un manījās atpakaļ Nolindias kabatā.

Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 18.09.2004 23:11

Lidresa bija sēdējusi krūmos un vērojusi visus - viņu paradumus būtību īpašības
-Murgs .. - viņa izkāpusi no krūmiem teica un pasvilpusi uzsēdās zirga mugurā
-Kas te notiek ? - viņa paskatijās uz būtnēm un apdullinoši nochukstēja .

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 19.09.2004 09:08

Menedra zibenīgi uzvilka loku, kas kā izrādījās kopā ar bultām bija gulējis turpat blakus. Viņa nomērķēja tieši uz Lidresu. "Kas tu esi? Kā tevi sauc?" viņa jautāja. Tas bija diezgan interesants skats, kā eņģelis, kas ir mierīgi sēdējis uz zemes, pēkšņi pielec kājās un gatavojas aizstāvēties. Turklāt viņu nemaz neizbrīnīja, ka būtne uzsēdās uz zirga.

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 19.09.2004 11:04

Nolindias reakcija nebija tik asa. Tāda jau tā nekad nemēdza būt. Viņa lēni pagriezās. "Vaprīs....." Meitene lēni teica un pasmīnēja. "Kā redzu tad dažs labs loks jau ir pret tevi uzvilkts, tā ka nepūlēšos pievienoties iznīcinātāju bandai, kas nav dzirdējuši manus vārdus.... Vai tikai mēs neesam tikušās?" Nolindia pasmīnēja un nopētīja Lidresu.

Iesūtīja: The Master ; laiks: 20.09.2004 14:34

Atskaneeja vilka kauciens un paraadiijaas puisis ar arbaletu rokaa-
vinja roka asinjoja un plecs bija caurshauts.Izskatiijaas, ka vinjam buutu uzbrucis golems(nezveers, radiits no maaliem).Vinjsh briidi staaveeja un luukojaas tukshumaa....
Vinjsh ievilka elpu un nokrita- vinja muguraa bija lode........

Iesūtīja: The Master ; laiks: 20.09.2004 14:37

Atskaneeja vilka kauciens un paraadiijaas puisis ar arbaletu rokaa-
vinja roka asinjoja un plecs bija caurshauts.Izskatiijaas, ka vinjam buutu uzbrucis golems(nezveers, radiits no maaliem).Vinjsh briidi staaveeja un luukojaas tukshumaa....
Vinjsh ievilka elpu un nokrita- vinja muguraa bija cco.bulta

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 20.09.2004 16:35

Tagad Nolindias skatiens zibenīgi pašāvās uz [Sbafulo tēla] pusi. "Vilks.... Tu taču esi no Saligo armijas, vai ne?" Likās, ka viņa neievēro puiša šausmīgos ievainojumus. Viņa pati nezināja, kāpēc neuzticējās šim jaunpienācējam. Bija savāda sajūta...

OOC: ... Vai varbūt, jo nespēju tavu tēla aprakstu sameklēt?

Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 21.09.2004 09:45

OOC: ta ka es nezinu ko jus ar mani izdarijat, tad nolemu ka varesu but vilkta jums vius laiku lidzi


Ate pamodaas no kartejas neguletas murgainaas atputas, lai atkal ieraudzitu sev apkart tos pasus radijumus, ko visu so laiku. Vina gribeja apgriezties uz otriem saniem, bet locekli bija parak stivi, tapec vargi iekunkstedamas vinja palika gulot iepriekseja pozaa.

Iesūtīja: The Master ; laiks: 22.09.2004 12:05

Redōns paceela galvu un paluukojaas uz Nolindiu.....
Vinjsh noveersaas, jo vinjas skatiens likaas neuzticiigs....
::Es neesmu no Saligo armijas,es knapi aizbeegu no vilka.Tachu tur nebija tikai vilki- uz mani kaads arii shaava::......::Vai kaads nepaliidzeetu man piecelties- tas ir diezgan sarezjgiiti, ja tev muguraa ir bulta:: Puiss ievilka elpu, cieshi sakoda savu cimdu, nolauza vienu no bultas galiem un ar strauju veezienu izraava bultas atlikusho dalju.....Vinjsh iebljaavaas saapju agonijaa.....

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 22.09.2004 17:18

"Piedod!" Nolindia iecietīgi atteica un pastiepa roku, lai viņš varētu piecelties. "Tavas ziņas nav pārāk labas. Bet kaut kas tāds bija gaidāms jau kopš brīža, kad mēs tik atklāti izpostrījām medūzu ciematu." Nolindia teica un, kad Redōns bija ticis kājās, apskatīja puiša plecu. "Ai, izskatās nelāgi..." Viņa teica un paskatījās apkārt. "Vai kādam nav apsēji un kādas zālītes? Ja nav zālīšu, varbūt kāds varētu pameklēt Karaļpuķi?"

Iesūtīja: Tinuviel ; laiks: 22.09.2004 17:25

Menedra nolika bultas un loku vienā vietā. "Nu, par zālītēm nezinu, bet apsēju es varētu dabūt! pagaidi brītiņu! Ja kas, es to Karaļpuķi ar pie viena pameklēšu!" Menedra teica un viņai pieauga spārni. Viņa pacēlās spārnos un aizlidoja. Pēc brītiņa viņa atlidoja plati smaidīdama. "Netālu no šejienes atradu dažas. Ņem!" Menedra teica un iedeva Nolindiai apsēju un Karaļpuķes. Tad spārni pazuda un Menedra apsēdās.