Pirmie iespaidi Opcijas

[arturchix]

Kopumā, lieliska grāmata. Tas, ka R.A.B. bija Reguluss Bleks un ka Harijs bija horkrusts, šķiet, nevienu nepārsteidza (surprise, surprise).

Man sevišķi patika moments, kad Harijs visiem teica: „Neviens neiejaucieties, viņš [Voldemorts] ir mans.” Vai kaut kā tā. Varu iedomāties, kādu feisu rādīja Voldijs, kurš vienmēr bija reklamējis, ka tieši viņam ir jānogalina Poters, un te pēkšņi puika publiski viņu šādi piesmej.

Man liekas, ka Roulinga bija par faniem tā kā apžēlojusies – izslavētā slaktiņa vietā kopumā novāca tik maz galveno varoņu (vienīgi Freda ir mazliet žēl), un beigās tāds cukurdzēriens vien sanāca, visi dzīvoja laimīgi līdz mūža galam. Tomēr pasaku grāmata.



Šo rakstu rediģēja Elony: 15.02.2008 16:53

[bellatrise]

Beidzot dabūju un izlasīju 7. HP grāmatu.Man ļoooti ļoooti patika,nebiju vīlusies.Mani iespaidi:
1)Neticēju,ka zilā acs,ko Harijs redzēja spogulī ir Dumidora.Grāmatas vidū man jau likās,ka tā būs Dumidora brāļa acs.
2)īsti neiebraucu par to plūškoka zizli(zižļa pagātnes gaitas un kāpēc beigās izrādījās,ka Harijs ir zižļa saimnieks).Būs jāpārlasa vēlreiz...
3)ļoti liels pārsteigums bija,ka Strups izrādījās labai un ka Strups nogalināja Dumidoru pēc viņa paša lūguma.Tas laikam bija grāmatas lielākais pārsteiguma moments.Īsti nesapratu,kāpēc Harijam agrāk sāpēja rēta Strupa klātbūtnē,ja Srtups bija labais.Žēl,ka Strupam bija tik nejēdzīga nāve.
4)Aizkustinošākais brīdis bija,kad Harijs devās pie Voldemorta,lai mirtu.Ilgi prātoju,ko nozimē uzraksts uz zibšņa"atvēršos tuvu".Izrādās,ka tas bija domāts"tuvu nāvei".Patika,ka Hariju pavadīja mirušie tuvinieki un mierināja viņu.Tas bija labākais un emocionālākais moments grāmatā,viss likās tik bezcerīgi,aizkustinoši un skumji...
5)Voldemorts pārāk ātri mežā nogalināja Hariju.Pēc idejas varēja taču patīksmināties,izbaudīt varas brīdi,bet viņš uzreiz-Avada kedavra.Kapēc Harijs nenomira?Tas taču bija nāvējošais lāsts.
6)Labais bija,ka Harijs pieveica Voldiju ar tukšrokdžimpiņ.Grāmatas sākumā Vilksons teica,ka ar šo lāstu nevar cīnīties pret Voldemortu un tā bijusi veiksme,ka jau vienreiz ar šī lāsta palīdzību Harijs izglābies.Remuss domāja,ka jācīnās ar nopietniem līdzekļiem nevis bērnu spēlītēm!
7)Hariju bieži izglāba vienīgi veiksme un haļava.Grāmatas sākumā Hariju nogalinātu,ja viņa zizlis nesāktu darboties pats.Harijs noslīktu meža dīķi,kad nira pēc zobena,ja īstajā brīdī neparādītos Rons.Viņam nebija arī īpašas izredzes beigās atrast Kraukļanaga diadēmu tik īsā laikā,atkal veiksme palīdzēja.Visvairāk paveicās,kad Narcisa meloja Voldemortam,ka Harijs ir miris.Viņa varēja pateikt patiesību,Voldemorts nogalinātu Hariju un Narcisa tāpat satiktu dēlu.Ja Nevils nenogalinātu Nagīni,tad Harijs nevarētu iznīcināt Voldiju.Brīnumainā kārtā Harijam izdevās izkļūt no pagraba Malfoju mājā un vēl izglābt draugus.Ja Dobijs nebūtu parādījies-end.
8)Neticēju,ka Mollija tik viegli pieveica Bellatrisi.Siriuss to nevarēja un arī daudzi citi prasmīgi burvji.
9)Sākumā es arī neiebraucu Strupa prikolā "skaties man acīs",tagad tikai sapratu.Baigi forši izdomāts!
10)žēl visu mirušo-īpaši Vilksona,Tonksas,Freda,Dobija,Hedvigas,Strupa.Apraudājos brīdī,kad atklājās,ka Freda līķim blakus guļ Vilksons un Tonksa.
11)Lasot "pēc 19 gadiem"bija skumji,jo visi bija izauguši,sāka novecot.Likās ka viņiem ir parasta,garlaicīga dzīve.Un jā-Voldemorta nāve bija pārāk vienkārša un ātra.Patikā,kā Harijs runāja ar Voldemortu-pašpārliecināti,bez bailēm.
Baigi gari sanāca bet šie ir tikai paši spilgtākie iespaidi.Man ļoti pietrūks Harija.HP grāmatas sāku lasīt 12 gadu vecumā un pabeidzu tagad 18.Nu šis dzīves posms ir beidzies,bet zinu,ka mani bērni noteikti lasīs HP!

[lensgirl4ever]

Teiksu godīgi - man liekas ka pēdeja gramata galīgi suck salidzinajumā ar pārerajām. Vispār - divas pēdejas gramatas, manuprāt, ir viens liels murgojums. Ar to es gribēju pateikt - Roulinga var labāk, daudz labāk. Visvairak man nepatika tas, ka viņi, tā sakot, 'aizmuka' no skolas. Tas tak ir galīgi garām - aizlaisties no mājam lai meklētu sazin ko un sazin kur (es domāju hororkrustus). bet ja neņem vērā šo faktu - tad, principā, grāmata normāla, tikai paša pēdejā cīnā (harijs vs Voldijs) varētu būt izstiepta nedaudz garāka, vienkārši Voldijs tik ilgi bija the best un tad peksni, pāris sekundēs viņs tiek novākts! Drusciņe neveikli, manuprāt...

[Mickey]

Tātad, iespaidi. Teikšu tā, man bija tā iespēja izlasīt grāmatu oriģinālvalodā - proti, angļu. Nu nevarēju sagaidīt latviešu. Pirms es runāju par iespaidiem no sižeta viedokļa, pateikšu kā ir ar tulkojumu. Lasot darbu tā oriģinālajā valodā veidojās pavisam cita emociju pakāpe. Lasot latviski, sekojot notikumiem ir arī izjūtas, zinu, bet tieši pamatvalodā tās ir lielākas. Visu pārdzīvo divtik stiprāk.

No sižeta. Milzīgs caurums sirdī parādījās tad, kad mira Hedviga. Man sametās Harija žēl. Trakača, Vilksona, Tonksas nāve sagādāja tādas pašas sāpes. Piemiņas brīdi no manis dabūja arī. Nabaga Harijs. Bet ar uzdevumu viņš tika galā godam. Proti, pieveica Voldemortu. Kaut pats arī mira, bet atdzīvojās.

Pārsteigumu sagādāja Dūdijs! Ticat vai nē, bet vārdi no viņa mutes tajā vietā, kur Harijs lika visiem Dērslijiem pārvākties mani šokēja. Galu galā, piekrītu Harijam - beidzot bija nākuši pirmie gudrie vārdi pār Dūdija lūpām.