Sirdsmiers, Kas to nodroshina? Opcijas

[estraven]

Tad nu taa - kas juus dara sirds-mieriigus? Kaads staavoklis tas ir un vai vispaar taads ir sasniedzams?

Ar kaadiem procesiem tas ir saistiits - religjisko paarlieciibu, praata staavokli, pasha izdariito/neizdariito, meditaaciju, sirdsapzinju....

[Sol Invictus]

ar prāta stāvokli

[Raine]

Konkrēti manu sirdi dara [ne]mierīgu izdarītais/neizdarītais un prāta stāvoklis.
Grūti būt mierīgam, ja tikko esi savārijis ziepes vai arī esi nenormāli uztraucies vai nikns.

[smidzenite]

[manu sirdi dara mierīgu bezstesa stāvoklis

[mausns]

Kad dzīvo un rīkojies saskaņā ar sevi, savu pārliecību un ir izdevies neuztraukties par lietām, kuras nevari izmanīt . . .

[Shadowstalker]

Miers ir tikmēr, kamēr tu nezini par to, kas varētu tevi uztraukt.

[mausns]

Miers ir tikmēr, kamēr tu nezini par to, kas varētu tevi uztraukt.

Un kā ir situācijās, kad ar uztraukšanos neko nepanāksi? Tikai saasināsi situāciju uztraucoties?

[Shadowstalker]

Panāksi vai nepanāksi, bet uztraucies būsi.

[Adē]

Sirdsmiers ir klišeja no ziepju operām...cilvēks vienmēr uztraucas,un tas ir dabiski...

[Seila]

Sirdzmiera stāvoklis pilnībā nekad nav sasniedzams, jo vienmēr ir kaut kāds sīks, bet vienalga stresiņš kurš iztraucē šo sirdsmieru, tāpēc es uzskatu, ka to nav iespējams sasniegt pilnībā.
Kaut gan pēc manām domām sirdsmiers ir tad, kad tu nezini tās lietas, kuras var šo sirdsmieru izjaukt. Tajā pašā laikā sasniegt sirdsmieru, ja ir stress var ar diezgan vienkāršiem līdzekļiem. Tikai ir jādara tas, kas patīk un jādara viss tā, lai sajūta būtu laba, tad ir iespējams domās izdomāt atrisinājumu visām problēmām un atgūt savu sirdsmieru. Nu ir protams gadījumi, kad tas nelīdz un tad lai atgūtu sirdsmieru vaag izrunāties ar cilvēkiem no kuriem tas ir atkarīgs. Savukārt, ja ir bail to darīt, tad stress paliek ar vien lielāks tikai un līdz ar to ir ar vien grūtāk atgūt sirdsmieru.
Paradoksāli, bet kaut gan neesmu ne kristīta, ne cītīga baznīcā gājēja, sirdsmieru uz kādu laiku es atgūstu pasēžot baznīcā...Jāatzīst, gan ka šis sirdsmiers pazūd līdz ar iziešanu no baznīcas. Tā kā priekš manis tas ir mānīgs sirdsmiers...

[Sol Invictus]

Nē, iekšēju mieru var sansiegt jautājums tikai vai to var novest līdz tādai kā nirvānas pakāpei

[mausns]

Sirdsmiers ir klišeja no ziepju operām...cilvēks vienmēr uztraucas,un tas ir dabiski...

Ziepju operu klišeja gan ir kas cits, ne sirdsmiers. Tas, ka cilvēks uztrucas, tiešām ir dabiski, taču - viss jautājums ir iekš tā vai viņš ļauj uztraukumam pārņemt prātu un nonāk peļķē tikai tāpēc, ka laikus nav savācies . . .

[echo3]

estraven, ietekmējies no sava paraksta?

Man sirdsmieru nodrošina labi padarīts, pabeigts darbs un labas un mierīgas attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem. Tas, ka es nevienam neko neesmu parādā - ne mantu vai naudu, ne sarunu vai solījumu.
No ārējām lietām manu sirdsmieru uz laiku spēj sagraut nepamatots apvainojums. Arī piepeši un negaidīti nepatīkami notikumi.

Izklausās ideāli? Zinu. Un, iespējams, citiem šāda sirdsmiera "recepte" nederēs. Varbūt tā vispār katram ir sava.

[Grēkmeistars]

Miers ir tikmēr, kamēr tu nezini par to, kas varētu tevi uztraukt.

Šim varētu piekrist.

Sirsmiers ir atkarīgs no paša cilvēka...ir tādi, kas uztraucas par katru sīkumu un ir tādi, kurus nekas neuztrauc... (nju gandrīz nekas) Cilvēks var būt slepkava un just sirdsmieru, tāpēc nav jābūt īpašam stāvoklim lai justu mieru. nu jā

[estraven]

estraven, ietekmējies no sava paraksta?   

Nee, no dziives pieredzes, kas atzinusi jautaajumu par sirdsmieru kaa buutiski svariigu manis normaalai funkcioneeshanai
Man shkjiet, ka nemiers ar sevi rodas vairaak no dusmaam, neatbildeetiem jautaajumiem par sevi un apkaarteejiem, nerealizeetaam idejaam, nekaa ikdienas stresa un uztraukumiem par nepadariito. Cilveekam ir gruuti normaali funkcioneet, piem., postot forumaa, maaciities, ieklausiities tajaa, ko shodien pasaule sniedz, ja vinja praatu urda neatbildeeti jautaajumi. Taadaa zinjaa ideja - iemaaciities neatbildeet tos jautaajumus, kuri taapat nav atbildami - ir viena no labaakajaam. Tam ir zinaams sakars ar praata staavokli: pietiekama praata treneetiiba un savu speeju robezhu apzinaashanaas noteikti paliidz.

Bet - kur ir taa robezha: tik taalu es varu ietekmeet un taalaak es nevaru, es apstaajos un pienjemu to, kas notiek? Vai vispaar ir iepeejams pienjemt notiekosho ar veesu praatu? Man noteikti ne.

Diezgan plashs cilveeku skaits uz sho atbildeetu, ka (sirds)mieru meklee religjijaa kaa sisteemaa, religjiska satura atbildees uz jautaajumiem, neveeloties zinaat neko vairaak par citiem iespeejamajiem pasaules skaidrojumiem. Noluukaa ieguut "nirvaanisku" staavokli, atbriivotiibu no apkaarteejaas dziives. Jautaajums ir - kaapeec tas ir tik pievilciigi? (Tikai 16% pasaules iedziivotaaju sevi atziist par nereligjioziem - peec adherents.com) Manupraat, cilveeks religjisku ideju iespaidaa zaudee pashu buutiskaako - iespeeju kontroleet savu praata staavokli un pats atbildeet par savaam idejaam, savu dziivi un savu sirdsmieru.

On the other hand - pasaulee, kur viss ir atkariigs no indiviida pasha, cilveekam tiek uzlikta milziiga atbildiiba. Paraadaas bezgaliigi daudz jautaajumu, kuri vairojas gjeometriskaa progresijaa... Naturalistic worldview... is it hopelesness? Vai ateisms/zinaatnisks pasaules redzeejums automaatiski iekljauj sevii nespeeju ieguut sirdsmieru? [Nu, pilniigi uzprasos uz B.D. komentu ]

[Sol Invictus]

IMO Nirvāna nav saistīta ar releģiju - releģija ir tikai līdzeklis nirvānas sasniegšanai

[echo3]

On the other hand - pasaulee, kur viss ir atkariigs no indiviida pasha, cilveekam tiek uzlikta milziiga atbildiiba. Paraadaas bezgaliigi daudz jautaajumu, kuri vairojas gjeometriskaa progresijaa... Naturalistic worldview... is it hopelesness? Vai ateisms/zinaatnisks pasaules redzeejums automaatiski iekljauj sevii nespeeju ieguut sirdsmieru?

Ateisms/zinātnisks pasaules redzējums nebūt nenozīmē cilvēka pārliecību, ka viss ir atkarīgs no indivīda paša. Mēs dzīvojam pasaulē ar noteiktiem fiziskiem likumiem, ko nevar ietekmēt, kas vienkārši ir. Mēs dzīvojam sabiedrībā, kuru arī kopumā indivīds nevar vienpusīgi ietekmēt. Tā vienmēr ir mijiedarbība - reakcija/pretreakcija.
Bezgalīgi daudz jautājumu... Nav bezgalīgi daudz. Pasaulei, kurā es dzīvoju, man ir tikai viens jautājums - "Kāpēc es esmu es?". Un es neteiktu, ka šis jautājums man laupītu sirdsmieru. Tas vienkārši ir interesanti.
Skaidrībai - es piederu pie tiem 16%.

[Lapsēns]

Reiz kāds gudrs vīrs teica: "Nedari otram to, kas pašam nepatiktu." Vispār teica jau ļoti daudz ko, bet tas tā stipri iespiedies atmiņā un šai situācijai piederas.