Vilkachi, jauki pukaini radijumi, vai ari sena realitate ? Opcijas

[Lilija Emma]

Vilkachi.
Izklausas vel nerealak par vampiriem ..
Bet zinjas, un vestis ir senakas par sho fenomenu..
Juus tam ticat un ko jus par sho lietu zinat..?

mazi pukaini radijumi, vai lieli asinskari nezveri?

[Shadowstalker]

es it kā gaidu pierādījumus... kāpēc lai tie neeksistētu?

Hmm... jo tos nevienam NAV izdevies atrast?

katru lietu var izskaidrot un kāpēc lai maģija un citi tādi nebūtu šis izskaidrojums?

Un kāpēc lai skaidrojums nebūtu "tie ir vienkārši izdomājumi"?

[Elony]

Un kāpēc lai skaidrojums nebūtu "tie ir vienkārši izdomājumi"?

Drīzāk ne vien izdomājumi bet arī halucinācijas un ticība senām pasakām. Māņticība. Bija ļoti laba latviešu filma par to, kur vienai saimniecei viss veicas, un tāpēc viņa ir vilkate.

Zinātniski cilvēka pārvešanās par dzīvnieku burtiski ir vien nepierādīta, bet arī tiek uzskatīta par mazticamu.
Maģija - tam akli ticēt ir mulķīgi. Mīti un "pēdas", kuras uzdot par pierādījumiem nav pārliecinoši, tāpēc vilkaču eksistences pieļaušana man ir 0,01%.

[svekris]

Vilkacis, vilkatis, vilkateks, arī kadars latviešu mitoloģijā ir par vilku pārtapis cilvēks. Par vilkačiem var kļūt kā sievietes, tā vīrieši. No vilkiem vilkači ar neko īpašu neatšķiras. Minēts, ka vilkačiem esot cilvēka acis un to pakaļējā ķermeņa daļa esot augstāka nekā priekšējā (vilkiem esot otrādi), kā arī tie neesot tik rijīgi kā vilki.

32945. Vilkačiem esot pakaļējais miesas sastāvs augstāks nekā priekšējais. [Jkr. II, 16. Audzis, Inciems. - LTT]
32920. Vilkats ir par vilku pārvērties cilvēks. Vilku no vilkata var tikai tad izšķirt, ja tam pie saplēstas aitas uzsauc: "Kūm, dod man ar!" Tad vilkats atstāj pusi aitas zemē, bet īstais vilks to nedara. [F. Brīvzemnieks, 1881, VI, 206. - LTT]

Kļūt par vilkaci var dažādos maģiskos veidos: 1) izlīst kailam caur tāda koka sakni, kam izliekums pacēlies virs zemes, bet abi gali atrodas zemē. Nereti minēts, ka tas jādara pusnaktī.

Folloras materiala ir parak daduz lai teiktu ka tas ir mulkibas. Katra gadijuma ja kaut kas ir saglabajies sastits ar dabas klutu. mans viedoklis -
lauku tatninas zin labak...

[Shadowstalker]

Folkloras materiālu ir daudz arī par nogrimušām pilīm, Antiņu un visādu citādu pasaku.

"Lauku tantiņas zina labāk" - par šito es vispār rēcu. Ko viņas, ````, zina labāk, un kāds tam ir pamatojums, ka tā?

Šo rakstu rediģēja Shadowstalker: 28.09.2007 17:10

[shanty]

Kļūt par vilkaci var dažādos maģiskos veidos: 1) izlīst kailam caur tāda koka sakni, kam izliekums pacēlies virs zemes, bet abi gali atrodas zemē.

Ak, es esmu līdusi caur tām vilkaču priedēm, žēl, bet nekas nenotika.
Jāpiekrīt Shadowstalker- folklorā var atrast ne to vien.

[Lilija Emma]

nja...
taa jau ir, varbuut vieniiga lieta ka ljooti taalaam tautaam ir aptuveni vienaads apraksts un veidas, kka taa..
tas varbuut nedaudz...

[Elony]

Patiesība paraksti ir ļoti dažādi.
Vienai tautai par vilkaci kļūst tad, ja tevi sakož vilkacis vai vilks un pilnmēnes laikā pārvēršas par nekontrolējamu briesmoni. Un tāds vilkacis ir ļauns.
Latviešiem vilkatis ir līdzīgs raganai vai burvim, kas spēj pieņemt vilka veidolu, vaicot maģisku rituālu. Un tādi vilkači var būt visādi dzīvnieki, ne tikai vilki. Turklāt ne viņi visi ir ļauni.
Tas, ka cilvēks, vai cilvekveidīga būtne pieņem dzīvnieka veidolu ir sastopamas jau ļoti sen. Grieķu mitaloģijā ir pilns ar dieviem, kas pārvēršas par dzīvniekiem, kas pāŗvērš cilvēkus par dzīvniekiem. Un viņi nebūt nav ļauni.
Bet vienota vilkača tēla nav. Tāpat kā uzskatu, kā viņu uzveikt, kā pārvērsties par vilkaci un atgūt cilvēka veidolu.
Vienoto vilkača tēlu - pusclivēku, pusvilku - radīja Holivudas šausmu filmas. Tajās vilkaši ir ļauni, pārvēršas pilnmēnesī, nogalināmi ar sudrabu. Līdz tam šāda vienota uzskata nebija.

[Ķipītis amonjakā]

Nu es tam ticu, bet jāsaka godīgi, ka tas jau nav tā kā pasakās. Viss ir citādāk.. Neizsaidrojami, bet fakst..

[džoulīne]

Meklējot informāciju par šo tematu, uzkūlos virsū kādai visai interesantai lapai, ar pavisam cita veida skaidrojumu, kurš man pat ļoti iepatīkās. Lūk šeit būs tā lapa ar rakstu, ieteiktu izlasīt, ir par ko aizdomāties.
P.S. [Pūķēns Sāra]

ammm. ļoti interesējos par šīm lietām, palasīju, augstākminēto kopsavilkumu par vilkačiem un pilnīgi asaras no šoka birt sāka. cilvēki mīļie. man milzīgs prieks par to, ka nepieļaujat domas par iespējamību šādu, tas vismaz nebojā dzīvi. bet man tomēr ir jāsamierinās ar to, ka es tam ticu.. redziet. pirms pavisam neilga laika, ja man kāds kaut ko tādu censtos ieskaidrot, es vēderu kutinādama visticamāk smietos, un uzskatītu, ka šis cilvēks, kurš to censtos ieborēt ir nelīdzsvarots. mēs ļoti daudz nezinam. un neticam. bet patiesi. kosmoss ir liela mīkla, kāpēc mēs domājam, ka uz zemes viss nav tā pat?
labi. sākšu savu garo stāstu, kuru patiesībā nedrīkstētu nevienam stāstīt, jo ir ļoti vareni cilvēki [nu vismaz mēs tā domājam, ka viņi ir cilvēcīgas būtnes] kuri par šīs informācijas publicēšanu varētu kaut ko izdarīt ar mani, bet es par to sen vairs neuztraucos, jo kādu laiku mans mērķis ir viņus izaicināt. [iemesli nav svarīgi].
tātad. sāku tikties ar kādu puisi. pirmais iespaids? dīvains. bieži mēdza stāstīt kaut ko bezsakarīgu. daudz uzzināja par mani, ņemot vērā, ka ne viņam, ne viņa draugiem nebiju neko stāstījusi. likās, ka viņš ir nenormāls, ar kaut kādām novirzēm. viņa draugi zināja par viņa dīvainībām, par to, ka viņš mēdz būt lapsa... [tēlot lapsu, vilku etc]. salīdzināja savu spēku ar ugunskuru. bet ziniet? tas viss kļuva ar vien interesantāk, jo mēs kļuvām par draugiem, sākām viens otram uzticēties, izjutām spēcīgas jūtas viens pret otru.. agrāk jau bija gadījušās ar mani lietas, kuras nevaru un nemāku izskaidrot [gari, spoki..] , bet būdama kopā ar viņu, es šiis lietas redzēju citā gaismā. Puisis sāka stāstīt par to ka manī kaut kas ir, un par cik ļoti no tā visa baidos un cenšos atturēties [nekādu sajūsmu nekad nav izraisiijusi vēlme pašai redzēt, kā rēgam cauri mašīna izbrauc, kā pēkšņi tukšā istabā kāds ierunājas, vai jūtot kā kāds pieskaras dvēselei, agrāk vienmēr histērijas lēkmes sākās..] biju ļoti dusmīga par to ka viņš man skalo smadzenes par lietām kuras zināt nevēlos... kā viņš par to zināja, ka man piemīt šī spēja, ieraudzīt, sadzirdēt, sajust šīs neizskaidrojamās lietas? nezinu. bet nojaušu. vienu nakti abi staigājām.. ieraudzījām kādu vecu šķūnīti, un apsēdāmies, runājām. viņam atkal sākās šīs pārvērtības. [parasti balsī un uzvedībā, redze arī nebija spīdoša] kad viņam tas nitika, tas nozīmāja ka viņa cilvēcīgā puse tajā brīdī bija kļuvusi vājāka, un ārā līda zvērs, kā viņš pats to sauca. nekad nelikās tas biedējošs, jo neticēju, ka man kaut ko varēja izdarīt [nu bija pāris gadījumi, kad zvērs ieķēra tā normāli rīklē, bet tajos brīžos, pamatīgi iegāzu pa pieri, un viņš kaut kur aizleca(tiešām aizleca- ļoti ātri.)]. nu jā. un toreiz sēdējām, gāja garām kaut kādi cilvēki, un par katru viņš kaut ko varēja peteikt. palika tā dīvaini [varbūt pat netic;eju, viens no pirmajiem šokiem] un prasiiju, lai puisis pastāsta kaut par mani. ilgi neko neteica. nerunājām. sēdējām un domājām. domās sāku lidot. [biju kādā vietā ārpus dzimtās pilsētas centra, domās] un puisis sāka atstāstīt katru punktu, ko es domās daru. katru lietu, ko viņš redzēja. tā dīvaini palika. bet tas bija gana labs pierādijums tam, ka viņš bija īpašs. bieži lēkāja pa kokiem, jumtiem. no vienas pilsētas gala, uz citu. sāpes neizjuta, bieži tika traumēts, bet vienmēr ātri sadzija, nebija gan tas atkarīgs no pilnmēness, bet no emocionālās stabilitātes un kautkādām mēness fāzēm [vienreiz nejauši ieraudzīju viņa kalendāriņu]. cilvēcīgā puse vairāk pārzināja emōcijas, zvēram bija tikai instinkti, emocijas izjuta minimāli. atceros kā viņš mēdza cīnīties ar zvēru, kad sajutās vājš, bet nevēlējās viņu laist laukā. tad vienkārši nokrita, sāka raustīties un runāja pats ar sevi divās valodās. ķermeņa deformācijas arī mēdza notikt, un viņš uz tām ļoti ilgi mani gatavoja. vienu reizi daļēji deformētu viņu redzēju un ļoti ļoti nobijos. tas nebija ierastais cilvēks. ķermenis pulsēja. asinsvadi izspiedišies. bija sākušies kautkādi zaļa ķermeņa nokrāsa. [nu, dīvaini, zinu] un tad viņš izskrēja ārā. varbūt negribēja nodarīt pāri.. nezinu. patiesībā tā ir liela mīkla. ko gribēju teikt? tas ir tikai pa pusei. viņa tēvs, puisi pirmo reizi uzmeklēja 9tās klases beigās [viņam ir daudzi pusbrāļi, kurus viņš nepazīst, un mamma viņam visticamāk vienkārši bija sieviete, kuras prāts tika kontrolēts un ieņemts kārtējais "mutants"], ir pilnībā zvērs un nekāda cīņa starp cilvēcisko un zvēru nenotiek. emocijas neizjūt. ko viņš darīja kad satika? pastāstija par to kas viņš ir.. otro reizi satika tad kad māciijaas 2 kursā. ko darīja? tēvs ir no mafijas un parādija savu spēku, deformēti ķermeni un to kā viņi pārgrauž cilvēkiem rīkles. puisim tēvs ļāva uzbrukt tikai bezpajumtniekiem, ja viņam kādreiz parādās vēlme uzbrukt. cik viņa cilvēciskā puse zin, nevienu nogalinājis vēl nav. dzīvniekus varbūt. trešo reiz satika, kad puisis devās mājās, starpcitu, vienmēr viņu pavada kaijas un arī tā reize nebija izņēmums. tā ejot, uz tumšas ieliņas viņu centās piekaut divi reperi [bez iemesla, nu tā teikt nepārtrauktieie kariņi metālistiem/makslniekiem/alternatīviem pret reperiem]. spārdija. sita. tad pēkšņi piebrauca kāda mašīna. izkāpa tēvs, izsvieda abus pret sienu [nu uz slimnīcu jābrauc nebija] un teica, ka nu var droši doties mājās... ammm. atgadiijumi bijuši ļiti daudz, un arī pati esmu to visu redzējusi un izjutusi.. personīgi nebaidos, bet ko es gribētu pateikt? tie cilvēki, kuri ir šie radiijumi [parsvarā tie kuri nav cilvēcīgie] ir ļoti augsti un sabiedrībā pazīstami cilvēki. secinājumus un paralēles meklējiet paši.

P.S. varat arī neticēt, par to nepārdzīvošu, jo ļoti labi zinu, ja man kāds to mēģinātu iestāstīt pirms kādiem 2iem gadiem, neticētu..

Šo rakstu rediģēja džoulīne: 22.02.2008 16:05

[(sun)]

Vilkači.Wow , neticu.
Vienkārsi tā savādi.Bija viena slimība , nu par baigo vilka apmatojumu , bet tā jau laikam nav uz šo te attiecināma.Nu tai es gan ticu.

[washulis]

Nu tai es gan ticu.

nu loģiski, jo tā jau ir zinātniksi un ģenētiksi pierādīta un droši vien no tā arī cēlies šis stereotips par vilkačiem. man arī ar vien vairāk sāk likties, ka tā ir tikai mitoloģija, tā pat kā daudz kas cits šajā pasaulē. laikam jau pieaugu un vairs neloloju liekas cerības, cerot ka kaut kas tāds tomēr ir...

[Bizii van Dope]

Vai tad vispār vilkaču dēļ būtu jāskumst un jālolo cerības? Labi, ka arī nekā tāda nav.

[Nīcele]

Iespējams, ka ir, bet ne tādi kādi tie ir uztaisīti.. vilkači - dzīvnieki ar tādu nosaukumu, bet ne kkāds savienojums.

Šo rakstu rediģēja Nīcele: 13.04.2008 09:50

[Sfinksa ar uguns...]

Manuprāt, nepastāv!