Vai tu tici iepriekšējai dzīvei? Opcijas

[Snorkes Jaunkund...]

Esmu dzirdējusi par iepriekšējajām dzīvēm.Daudzi saka:es atceros savu iepriekšējo dzīvi,es biju taurenīts.Vēl citi vispār nesaprot vārdus iepriekšējā dzīve.Saka man tāda iepriekšējā dzīve vispār nav bijusi.Un vēl daži vispār-kas tā iepriekšējā dzīve tāda ir?Tad kad es skraidīju autiņos(pamperos)?
nu un ko domājat jūs?

[Elony]

Iepriekšējās dzīves un reikannācija var pastāvēt, ja cilvēkam ir nemirstīga dvēsele, gars, kas pēc nāves saglabā saprātu, spēju domāt un visus pārējos figņas.
Pagaidām nemirstīga gara eksistence pierādīta nav, ticēt tam tikai tāpēc, ka gribas, nebūtu pareizi.

Ja nav nemirstīga gara, nav arī iepriekšējās dzīves. End of storry.

[Bizii van Dope]

Iepriekšējai dzīvei ticu. Tam, ka, ja esmu kaut ko noziegusies iepriekšējā dzīvē un tagad tikai tāpēc slikti dzīvoju, tam gan neticu. Kāds man sakars ar to savu personību un cilvēku, kuru es neatceros un kas pašlaik neesmu? Vispār tur es neesmu iedziļinājusies un negribu arī, jo man tā doma nepatīk, jo man nepatīk uzņemties vainu citu vietā.

Tā dokumentālā filma par puisīti, kas atcerās savu iepriekšēju dzīvi ir mē*ls, rupji izsakoties. Slikts, neinteresants piemērs. Izlēdzu pēc pirmajām minūtēm. Bet visi par to nebeidz runāt. Man atliek tikai nogrozīt galvu.

Es personiski domāju, ka iepriekšējā dzīve esmu bijusi vīrietis. Noteikti. Par citām lietām vēl varu krietni šaubīties. Varbūt jā, bet varbūt arī nē.

Hmm... Man liekas, ka es esmu te jau izteikusi savu viedokli...

[Logos]

Esmu dzirdējusi par iepriekšējajām dzīvēm.Daudzi saka:es atceros savu iepriekšējo dzīvi,es biju taurenīts.Vēl citi vispār nesaprot vārdus iepriekšējā dzīve.Saka man tāda iepriekšējā dzīve vispār nav bijusi.Un vēl daži vispār-kas tā iepriekšējā dzīve tāda ir?Tad kad es skraidīju autiņos(pamperos)?
nu un ko domājat jūs?

Dieva Vārds māca, ka Radītājs ir radījis katru radījumu unikālu. Cilvēku par cilvēku un taureni par taureni. Kā cilvēks nevar būt cēlies no mērkaķa, tā cilvēks nevar būt bijis taurenis. Raksti saka: cilvēkam ir lemts vienreiz mirt, bet pēc tam jāstājas Dieva tiesas priekšā. Tas nozīmē, ka uz šīs planētas vairs neviens neatgriežās. Pēc tiesas izšķirās tas, vai cilvēks tiek aizūtīts uz debesu valstību(Paradīzi) vai elli.

[Bizii van Dope]

Tu domā, Logos?



Nu nezinu. Tomēr ir cilvēki, kas sakās atceramies sevi kā citas personas citos laikos. Viņi visi taču nevar būt savā starpā vienojušies, ka melsīs mums muļķības.

[Logos]

Tu domā, Logos?

Nu nezinu. Tomēr ir cilvēki, kas sakās atceramies sevi kā citas personas citos laikos. Viņi visi taču nevar būt savā starpā vienojušies, ka melsīs mums muļķības.

Ieprēkšējo dzīvju atcerēšanās fenomenu es saistu ar elementāru gēnu informācijas nesēju darbību, kas tiek nodota no paaudzes uz paaudzi. Piemēram, ja tava vecvecvec-mamma ir bijusi francūziete, tad tev esot ekskursijā Francijā, pie noteiktas apstāķļu sakritības, var būt nepārprotama sajūta, ka tu esi jau šeit bijusi, gājusi pa šo ielu, un skaidri zini, ka aiz stūra būs baznīca. Un tā arī ir. Tomēr tu pati šajā vietā nekad neesi bijusi, bet kāds iedzimtais priekšteča gēns tev atskaņoja ierakstu.

[Andza]

Bet, kā var ticēt gēniem, ja netic evolūcijai?

Anyway, uzskatu, ka atmiņas par iepriekšējo dzīvi ir tikai pašu radītas iedomas. Smadzenes ir tik sarežģīts pasākums, ka ir tikai normāli, ka laiku pa laikam pārņem dīvainas sajūtas (piem. Dežavū), un pēc tam pūlies piešķirt tam kaut kādu nozīmi vai izskaidrojumu.

[Bizii van Dope]

Nē, piedod, es neticu šādai teorijai. Nekad mūžā neesmu par tādu dzirdējusi un izklaisās pārāk šaubīgi. Un vēl no fanātiska kristieša mutes… hmm… Nē, neuztver to kā apvainojumu. Man kritietība iet pie sirds, bet tomēr…

[washulis]

nelikeas īpāsi ticmi, lai gan tas varētu būt interesanti. nav nekas, kas pierādītu, ka tāda eksistē... neticu visu dvēseļu pārdzimšanām. nekas (diemžēl) manuprāt nav bezgalīgs...

[Massacre]

Nu, tad tā.
Pirmkārt jāsāk ar to, ka es ticu tam, ka man ir dvēsele. Šī dvēsele, manī mītoša, ir gudrāka un viedāka par manu pašreizējo personību, dzīvo līdz ar mani, palīdz man un tamlīdzīgi.
Otrkārt dvēsele, manā uztverē vienkārši nevar būt tik tizla, lai tad, kad nomirst mans ķermenis un smadzenes, nomirtu arī dvēsele. Tad šādam veidojumam nebūtu nekādas jēgas.
Man ir vairāki varianti, kas notiek ar dvēseli pēc ķermeņa nāves:
1)atbilstoši kristietības uzskatiem, ko mums šeit centās ieborēt Logos, dvēsele nonāk tiesas priekšā un tiek aizsūtīta dzīvei paradīzē vai ellē [šim es neticu, tāpēc man šis punkts kļūst neiespējams];
2)nonāk kādā dvēselēm paredzētā vietā (nekādas saistības ar kristietību šoreiz);
3)klaiņo apkārt (bet tas jau vairs nebūtu saskaņā ar mitoloģiju, jo apkārt klaiņojošas dvēseles netiek uzskatītas par īpaši labu parādību, protams, visam ir izņēmumi);
4)pārdzimst.

Protams, gan jau ir vēl kādi varianti, kas ar dvēseli varētu notikt pēc nāves, bet mans prāts ir izstrādājis šos četrus iespējamos skaidrojumus, no kuriem divi man nesimpatizē un tātad paliek pāri vēl divi, no kuriem man vistuvākais ir ceturtais.

Jā, es ticu iepriekšējām un nākamajām dzīvēm. Ticu arī tam, ka šim ciklam agri vai vēlu pienāk gals un ar dvēseli kaut kas notiek, bet par to es vairs neņemos spriest. Varbūt domas ar laiku mainīsies vai tieši otrādi - papildināsies ar sīkumiem un skaidrojumiem, bet dvēselei es turpināšu ticēt neskatoties ne uz ko, tāpēc, ka vienmēr esmu jutusi tās klātbūtni...

[Viesis_Viesis_Agnese_*_*]

Mēs katrs esam dzīvojuši vairākas reizes!!!Un varu apgalvot droši,ka mēs tagad esam tādi,kādi ir bijuši mūsu vecāki iepriekšējā dzīvē.Esmu daudz studējusi psihologiju un daudzas lietas,kas saistās ar šo lietu!un nepievērs uzmanības tiem,kuri netic tam.gan jau kādreiz paši pārliecināsies...

[Nīcele]

Kad atradīsies laiciņš izlasīšu arī jūsu komentārus,
bet runājot par mani..
lieta tāda, ka esmu daudz par to domājusi.
Visvairāk par faktu kā man ir gājis un kas es esmu bijusi, ne tik ļoti kā par šīs lietas filozofisko pusi.
Nē, labāk neko nerakstīšu, pašai grūti saprast savu domu gājienu, bet īsumā - manī ir pretrunas par to vai ticēt, vai nē. Itkā ticu, bet tai pašā laikā tas liekas kkas nereāls un savāds..

[September]

bet tā ir kad es nu diezvai ticu!!

[Klāra]

Es 100% neticu iepriekšējai dzīvei, pārdzimšanai utt. Cilvēkiem ir spilgta iztēle. Kad biju maza, biju pārliecinata, ka redzēju Ziemsvētku vecīti, braucam ar kamanām Ko tik nelīdz iedomas...
Kā cilvēks var būt koks?
Uzskatu, ka dzīvniekam ir dvēsele, bet tā mirst līdz ar viņu. Cilvēka dvēsele ir nemirstīga. Tā dzīvo mūžīgi citā pasaulē, nevis pārmiesojas... Tad jau mana meita varbūt bija mana vecvecmāmiņa..
Kā jau kristieši ticu Bībelei, kur teikts, ka cilvēks mirs un augšāmcelsies tad, kad Jēzus otreiz atnāks. Tas pilnībā izslēdz reinkarnāciju.
Man liekas, ka daudziem ir tā, ka viņi ļoti vēlas, lai ir tāda iepriekšējā dzīve (es arī agrāk vēlējos, tāpēc it kā ticēju), jo tas ir tik mistiski un interesanti. Tā pat ar pārējām mistiskām lietām kā, piemēram, elfi. Ir kas tic

[Bizii van Dope]

Ieprēkšējo dzīvju atcerēšanās fenomenu es saistu ar elementāru gēnu informācijas nesēju darbību, kas tiek nodota no paaudzes uz paaudzi. Piemēram, ja tava vecvecvec-mamma ir bijusi francūziete, tad tev esot ekskursijā Francijā, pie noteiktas apstāķļu sakritības, var būt nepārprotama sajūta, ka tu esi jau šeit bijusi, gājusi pa šo ielu, un skaidri zini, ka aiz stūra būs baznīca. Un tā arī ir. Tomēr tu pati šajā vietā nekad neesi bijusi, bet kāds iedzimtais priekšteča gēns tev atskaņoja ierakstu.

Un vispār... mūūūļķības.
Tik gudru rindkopu es vis tik gudri nevarēšu apspēlēt, tāpēc tikai teikšu, ka teorētiski manā gadījumā neviens no maniem senčiem nav bijis tas, kas es domāju esam bijusi.

Kā cilvēks var būt koks?

Pastāv uzskats, ka cilvēks ir augstākā dvēseles iemiesošanās forma. Cilvēks nevar atkal kļūt par taureni, mēslu vaboli, cūku vai vēl ko tur... Varbūt tu biji tārps iepriekšējā dzīvē, bet vairs nekad, ja esi piedzimis par cilvēku, nekļūsi atkal par kādu zemāko dzīvības formu (lai cik tas iedomīgi neizklausītos).

Kā jau kristieši ticu Bībelei, kur teikts, ka cilvēks mirs un augšāmcelsies tad, kad Jēzus otreiz atnāks. Tas pilnībā izslēdz reinkarnāciju.

Kristietība vienmēr ir bijusi pretrunīga.

[Antons Ego]

Pastāv uzskats, ka cilvēks ir augstākā dvēseles iemiesošanās forma. Cilvēks nevar atkal kļūt par taureni, mēslu vaboli, cūku vai vēl ko tur... Varbūt tu biji tārps iepriekšējā dzīvē, bet vairs nekad, ja esi piedzimis par cilvēku, nekļūsi atkal par kādu zemāko dzīvības formu (lai cik tas iedomīgi neizklausītos).

nu, būtībā atdzimšanas teoriju visvairāk un visbiežāk saista ar hinduistiem, kuri nebūt neuzskata, ka, nevar pārdzimt par "zemāku radību".
pats Krišna sarunā ar Arjunu tiešā tekstā pasaka, ka cilvēki, kuri sevī praktizē dzīvnieciskas īpašības, nākamajā dzīvē adzimst par dzīvniekiem (negauši par cūkām, sliņķi par lāčiem utt.)

Šo rakstu rediģēja Antons Ego: 08.09.2008 21:47

[kukainis ragaini...]

Kā jau kristieši ticu Bībelei, kur teikts, ka cilvēks mirs un augšāmcelsies tad, kad Jēzus otreiz atnāks. Tas pilnībā izslēdz reinkarnāciju.

Starp citu, no kristīgā ticība reinkarnāciju atmetu tikai pāris gadsimtus pēc Kristus dzimšanas.

[Klāra]

Starp citu, no kristīgā ticība reinkarnāciju atmetu tikai pāris gadsimtus pēc Kristus dzimšanas.

Kur tu to rāvi??? Visi lielie sludinātāji kā Pāvils sludināja augšāmcelšanos, kas nevar pastāvēt, ja ir reinkarnācija un tāda reinkarnācija netika sludināta pēc Kristus dzimšanas. Vismaz ne jau kristīgajā ticībā, citās gan.

[Bjernsone]

nē, es neticu iepriekšējai dzīvei, dvēseļu pārdzimšnai u.t.t.
toties dažreiz ir jocīga sajūta runājot ar kādu cilvēku- šķiet, ka viņu mūžīgi pazīsti.

[essy]

Ticu iepriekšējās dzīves iespējai. Pati vēl tagad atceros, kā 3-4 gadu vecumā skaidroju un centos pierādīt, ka esmu studējusi Liepājā! Kaut tajā vecumā vēl pat neapjautu, ka vispār tāda Liepāja eksistē un ko nozīmē studēt.

Mazliet smaidiņam - mani EVS draugi piecās minūtēs konstatēja, ka kādā no iepriekšējām dzīvēm esmu bijusi grieķiete - dejojot un grieķu vārdus izrunājot tā, it kā būtu dzimusi Grieķijā

[Džūna]

Mazliet smaidiņam - mani EVS draugi piecās minūtēs konstatēja, ka kādā no iepriekšējām dzīvēm esmu bijusi grieķiete - dejojot un grieķu vārdus izrunājot tā, it kā būtu dzimusi Grieķijā

Tas vēl neko nenozīmē. Tas, ka krieviski runāju bez akcenta vēl nenozīmē, ka esmu bijusi krieviete. Tas varbūt ir dabas dots talants.

Pēc manām domām, dvēseļu pārdzimšana ir pilnīgas muļķības.