Pavediena drukājamā versija

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 27.09.2004 14:43

Esmu dzirdējusi par iepriekšējajām dzīvēm.Daudzi saka:es atceros savu iepriekšējo dzīvi,es biju taurenīts.Vēl citi vispār nesaprot vārdus iepriekšējā dzīve.Saka man tāda iepriekšējā dzīve vispār nav bijusi.Un vēl daži vispār-kas tā iepriekšējā dzīve tāda ir?Tad kad es skraidīju autiņos(pamperos)?
nu un ko domājat jūs?

Iesūtīja: Agnesa ; laiks: 27.09.2004 17:54

Lai uzliktu tekstam krāsas, fontu un citas features, vispirms iezīmē visu tekstu ar peles kreiso taustiņu, tad izvēlies vajadzīgo.
`Reiki

mjā... iepriekšējās dzīves - ja godīgi es neticu tiem kas saka ka atceroties kas viņi bijuši... bet ticu ka viņiem ir apjausmas un sajūtas par to kā ir bijis tajā iepriekšējā dzīvē.. vēl leilāks murgs sākas tad kad sāk stāstīt ka ir bijis akmens vai taurenis iepriekšējā dzīvē - to nemaz nav iespējams atcerēties..... vēl noticetu kaut kādām vīzijām par cilvēku dzīvi - bet te - taurenis!.... tas liek domāt - cik bieži cilvēks atceras tik to ko grib atcerēties vai pareizak būtu teikt savas vēlmes mums pasniedz kā ko bijušu.... sagribas parēkt
... īstenībā runājot par iepriekšējām dzīvēm būtu jārunā par reinkarnāciju un karmas likumiem.... un šeit jau parādās apjausma par to kas es varētu būt bijis, ko esmu sastrādājis priekš sevim iepriekšējās dzīvēs.... šādu info var iegūt uztaisot precīzu savu horoskopu, tā ir ietverta tavā dzimšanas laikā, zvaigžņu stāvoklī tavā dzimšanas brīdī, jā tad tu vari daudz incantu lietu uzzināt par sevi un par savu uzdevumu šodienas dzīvē arī par savām iepirekšējām dzīvem.... tik info par to ka esi bijusi akmens vai taurenis - tādus murgus gan tev tur neatrast, jo īstenībā ja tu esi bijusi par cilvēku zemākā attīstības pakāpē tad tev šajā dzīvē jābūt uz 1 attsītības pakāpiena, - respektīvi diezgan smags ceļš tev priekšā... tam gan es neticu..... pēc dzīvās ētikas tad tev būtu jābūt dzimušai kādā no 3 attīstības valstīm, kādā ciltī augstu kalnos vai purvos.... njā...

Iesūtīja: Emo Doll ; laiks: 27.09.2004 18:57

Iepriekšējā dzīve, ja tic visām tām reinkarnācijām, pastāv (kā jau Agnesa rakstīja), bet vai es ticu ir grūti atbildēt. Es noteikti ticu, ka nav tā, ka mēs nomirstam un viss. Ticu, ka ir kaut kas pirms dzimšanas un pēc nāves, bet tam ka mēs esam bijuši citi cilvēki vai citas dzīvas radības - par to man nav īstas pārleicības. Domāju, ka nāks laiks un atbildes radīsies un iespējams, ka kāds no jūsu postiem palīdzēs izprast man to kas ir un kas nav.

Iesūtīja: Bittersweet ; laiks: 27.09.2004 19:49

Es tādai neticu...es ticu vienai dzīvei un tad dzīvei mūžībā...

Iesūtīja: Earnella (Still Alive) ; laiks: 27.09.2004 19:59

Viss var būt, viss var būt....
Es nedomāju, ka pēc šī viss beidzas. Nu, ja gribat, varat teikt, ka es neizprotu nāvi, jums būs taisnība. Bet kaut kas tāds tiešām varētu būt...
Tikai, tam ka var atcerēties.... Nu, reti, reti... Ar taurenīša smadzenēm???

Iesūtīja: Hellsing-The Alucard ; laiks: 27.09.2004 20:12

MAna ieprieksheejaa dziive ir skataama pavedienaa kas tu biji ieprieksheejaa dziivee

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 28.09.2004 14:01

Es ticu tam, ka ir iepriekšējās dzīves, jo man reiz pareģoja manu pagātnes dzīvi...bet tas jau vēl neko nenozīmē...

Iesūtīja: Alfirin ; laiks: 28.09.2004 15:15

Nē, pavisam noteikti nē. Nu, kā gan cilvēks varētu kaut ko tādu atcerēties, ja viņa smadzenes ir veidojušās tikai pēc ieņemšanas? Gars? Kā gan sunim un cilvēkam varētu būt viens un tas pats gars? Tad jau viņiem būtu jābūt gana līdzīgiem. Vai arī cilvēkam un jūraszvaigznei. Es domāju - garā, nevis fiziskajā veidolā.

Nē, cilvēkam ir dota tikai viena dzīve, šī, un tā ir viss, kas viņam pieder. Tāpēc to nedrīkst izniekot...

Iesūtīja: Immortal ; laiks: 28.09.2004 15:38

Nezinu.
Es neko neatceros, bet domāju, ka ganjau kautkas esmu bijusi... jocīgi būtu, tikai ja šī ir pirmā reize kad parādos un zemes...
A varbūt ir citas pasaules, kur cilvēki piedzimst. Varbūt tie paši marsieši ir mūsu senči vai mazmazbērni...kas to var zināt...
Bet neticu, ka kāds var atcerēties, kā viņš ir dzīvojis kā taurenios vai kautkāds tu tārps...

Iesūtīja: raira ; laiks: 03.10.2004 20:07

varbut ir bijusi iepriekseja dzive bet varbut ari ne katrs doma ko grib
... tomer neticu ka esmu biju iepriekseja dzive

Iesūtīja: fijusska ; laiks: 03.10.2004 22:36

droši vien ka tāda pastāv. Nevar taču būt ka cilvēks nodzīvo vinu dzīvi un viss. Jācer ka būs arī nākamā, un aiz tās vēl citas. Es domāju ka tādas ir. Žēl tikai ka mēs tās neatceramies kā gribētos. citi cilvēki saka ka kaut ko atceras, bet es nevienu tādu nezinu, gribētu satikt!

Iesūtīja: emily ; laiks: 19.11.2004 15:50

es ticu tam, ka tas kam tic cilveex piepildaas, piemeeram ja budisti tic, ka ieprieksheejaa dziivee, vai naakamajaa vinji buus dziivnieki, tad taa arii ir. es ticu, ka cilveeks nevar paardzimt dziivniekaa...
man izskaitloja, ka ieprieksheejaa dziivee es esmu dziivojusi jaunzeelaandee

Iesūtīja: pelmeniC ; laiks: 19.11.2004 19:17

Es nevaru izlemt ticu, vai nē. Bet to nu gan es droši zinu, ka atcerēties to nevar. Tas taču nav iespējams!

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 20.11.2004 14:27

Esmu dzirdējusi, ka cilvēks itkā dzīvo uz zemes 15 reizes, jeb reinkarnējas citādos veidolos...

Iesūtīja: Alfirin ; laiks: 01.12.2004 00:01

Varianti ir daudz un dažādi - cik reizes reinkarnējas utt. Ej nu sazini... Par atcerēšanos - diez vai! Padomā tik - smadzenes ta man ir šitās, kā lai atceras to, kas notika, pirms tās vispār bija?

Pat tad, kad es vēl nebiju kristiete, es tā īsti reinkarnācijai nespēju noticēt. Manuprāt, tā ir cilvēka cenšanās izvairīties no atbildības,kārtējo reizi. Salaidi kaut ko dēlī šajā dzīvē - nonāci uz zemākas pakāpes - bet ir taču iespēja visu labot nākošajās dzīvēs! Un jebkura gadījumā galā tevi gaida Nirvāna jeb kaut kas līdzīgs Paradīzei - tikai ceļš var būt īsāks vai garāks...

Nē, dzīve ir tikai viena, tāpēc nekā nav dārgāka par laiku, kas tev dots. To nedrīkst izšķiest, tu esi atbildīgs par to, kā to izmanto. Tāpēc jādzīvo tā, lai nebūtu jānožēlo šī aizvadītā diena - pēc tāda principa vados es.

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 06.12.2004 17:07

Bāc, cik ļoti labi es apzinos, ka tev ir pilnīga taisnība, tajā, ka cilvēki cenšas izvairīties no atbildības...
Bet tam, ka ir dvēsele, es ticu, katrai dzīvai radībai ir dvēsele, paliek vienīgi jautājums, kur šī dvēsele paliek pēc nāves. Vai tā dodas uz paradīzi, vai pārmiesojas, vai dodas uz paradīzi tad, kad ir paveikusi visu uz zemes, un te atkal 2 varianti, pārmiesojoties, vai esot kā garam, vai pat abi reizē. Un te nu es vēl neesmu izlēmusi, tomēr laikam gan sliecos domāt, ka reinkarnācija pastāv, laikam jau tādēļ, ka man nez kāpēc ir tāda doma, kur tās dvēseles galu galā rodas, viņu kļūst arvien vairāk un vairāk, un nabaga paradīzei ap šo laiku jau būtu jābūt pārpildītai, ja vien mēs nesliecamies domāt, ka tā ir Ļoooti liela...
Vai manu, ar šo es gribēju pateikt, ka es gribu ticēt renkarnācijai, jo domāju, ka tas būtu varen interesanti, bet tā sajūta, ka es sevi tikai mānu negrib mani pamest

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 08.12.2004 21:04

Marsieši mūsu senči vai mazbērni? :blink: nu kautkā negribas ticēt.bet es domāju ka cilvēkam ir vairākas dzīves nevis tikai 1! bet es jau nezinu...

Iesūtīja: Amy ; laiks: 08.12.2004 21:18

Es varu tikai teikt ka es ticu! Dzīve atkārtojas tikām kamēr tu izdari ko tādu kas tevi izstumj no šī savādā mūžīgā apļa!!! Tas izskaidro faktu kāpēc cilvēki tik bieži atceras tos brīžus(kuri tikai notiks) kad viņu emocijas bieži sit augstu vilni!!!!

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 09.12.2004 09:16

Daudzās grāmatās ir spriests par reinkarnācijas teoriju. Varat palasīties Čārlza ''kāviņtur'' grāmatu Neticami. Lūk tur ir interesantas lietas par šo teoriju spriestas...

Iesūtīja: gwinerva ; laiks: 09.12.2004 20:21

Nu nezinu vai es ticu reinkarnācijai. Gribas jau ticeet.
Iespeejams ka tad vareetu izlabot daudz klluudas,ko pellauj ssinii dziivee. Bet vienmeer jau piellauj kaadu jaunu Bet tomeer...

Iesūtīja: zuzee ; laiks: 13.12.2004 12:06

Protams ka es ticu ES TAK VISAM TICU
es tik nejuutu, ka esmu dziivojusi ieprieksheejo dziivi, citi jaa, es nee :[[ wheeee

Iesūtīja: LoVe_hAteR ; laiks: 14.12.2004 00:55

Sauciet mani par neticīgo . bet man nešķiet ka tāda ir ... un man ir apnicis mana draudzene tik ausīs maļ , ka emsu iepriekšēja dzīvē bijusi koška .. sviests

Iesūtīja: angell ; laiks: 15.12.2004 15:40

Es neesmu pārliecināta, ka ticu kam tādam...vieglāk ir ticēt vienai dzīvei un viss...

Iesūtīja: Hals_Devins ; laiks: 01.01.2005 12:06

Man viedoklis ir šāds ka iepriekšējās dzīves ir. Vai skan loģiski ,ka šī dzīve ko dzīvojam mūsu dvēselei ir pēdēja un pirmā. Kur tad viņas visas paliek tās dvēseles.

Citādi dievam būtu gan to dvēseļu drausmīgi daudz. Tādēl ir ieprieķšejās dzīves. Es pat šitam faktam neticu kā ticēdams ,bet gan es zinu ,ka ir tāda.

Iesūtīja: zakkite ; laiks: 01.01.2005 12:14

Jā es arī esmu dzirdējusie par iepriekšējo dzīvi...Bet pati savu neatceros Nemaz nevaru iedomāties kas es biju iepriekšējajā dzīvē :blink:
Es domāju, ka tiešām varētu būt iepriekšējā dzīve un ari nākamā dzīve...

Iesūtīja: Hellsing-The Alucard ; laiks: 02.01.2005 12:20

Protams ka ticu...bija pat taada forsha aptauja,kas tu esi bijis ieprieksheejaa dziivee

Iesūtīja: Roze ; laiks: 11.01.2005 16:34

mmmjā vis jau var būt...bet es kat kā to neatceros!!!

Iesūtīja: Sesila14 ; laiks: 30.01.2005 16:47

Es domāju, kaman ir bijusi iepiekšējā dzīve. Pati to neatceros, varbūt tāpēc, ka nomiru agri.

Iesūtīja: Aeris ; laiks: 30.01.2005 17:54

Esmu lasījusi par cilvēkiem, kuri stāsta, ka viņi atceroties savu iepriekšējo dzīvi. Es ļoti gribetu uzzināt, kas es biju iepriekšejā dzīvē, par ko strādāju, vai man bija ģimene u.t.t.

Iesūtīja: dzindzins ; laiks: 30.01.2005 19:46

varbut ari bija, bet es ticu, ka bus nakosa dzive!!! es loti ceru....

Iesūtīja: Olorin of Nienna ; laiks: 30.01.2005 22:55

Izlasiet Jack`s London`s dreamwalker. Tur viens veci ispundēts kamerā atslēdzas un ceļo pa ieprieksheejaam dzīvēm. Real fun

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 30.01.2005 22:58

Reizēm, kad pēkšņi galvā iešaujas kāds notikums, kas ar mani it kā anv noticis, bet liekas piedz;ivots, tad jā, liekas, ka tāda pastāv. Taču par to ikdienā īpaši nepiedomāju, jo - ir arī svarīgākas lietas!

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 31.01.2005 00:42

aaaaaaaa, "iepriekšējā dzīve + reinkarnācija + atdzimšana" -- šis vārdu salikums kopš mūsu uubersupermegakuulās veselības mācības vieslektores laikiem manī iedveš ko līdzīgu panikai un paranojai. citēju "visi nonāksim pie šīs atklāsmes, daži ātrāk, daži vēlāk *paskatās uz mani* daži vispār nenonāksim..." grrr... cilvēks stāstīja, kā mēs visi par savām iepriekšējām dzīvēm ciešam un nolika visus, kas uzdrīkstējās iebilst. whaddafun.
eniiveij. neticu tai. nu neticu. kārtējie cilvēka izdomāti māņi, lai izdomātu, kur tā ideālā būtne, dabas kronis paliek pēc nāves. lai ieskaidrotu paši sev, ka kaut kas tik grandiozs kā saprāts nevar gluži vienkārši -- pazust. cilvēks pēc nāves taču nevar pārvērsties par tādu pašu trūdzemes čupiņu kā vaboles un koki, vai ne? cilvēks taču ir kaut kas tik dižs, ka pārdzims vislaik, ka nenomirs tā arī līdz galam? ekh. nu tas manuprāt.
aaam, šodien neko negribu argumentēt, miegs nāk, varbūt pie šī temata atgriezīšos vēlāk :/ šodien sanāks draņķīgi

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 11.02.2005 14:25

Reizēm mani piepeši pārņem atklāsmes vai vīzijas, vai vnk iedomas, kurās redzu citus cilvēkus, citas vietas, bet sevi asociēju ar vienu no viņiem, it kā tas agrāk ar mani būtu noticic, bet - nav! Tādos gadījumos aizdomājos par reinkarnācijām, taču tikpat labi tās var būt arī vnk manas fantāzijas.

Ir diezgan viegli sevi iedomāties vēlāk pārdzimstam un turpinām dzīvi, taču ir ļoti grūti iedomāties, ka es esmu tā, kura no kaut kā būtu pārdzimusi..

Iesūtīja: red_chicken ; laiks: 13.03.2005 15:43

vispaar , ja pastaav taada iepriekseejaa dziive es negribeetu sevi iedomaaties kaa pukji, bet gan kaa cilveku....nu vispaar jau esot, jo ka gan savaadaak var iedaliit shijaa dziivee tev viss buus ok un tavam draugam ne, varbuut tas atkariiigs kaads briesmoniic tu esi bijis paagajushoreiz

Iesūtīja: piretta ; laiks: 13.03.2005 15:48

Nu man perosnīgi škiet, ka tāda iepriekšējā dzīve ir... NU nez nez... nekad jau neko nevar zināt

Iesūtīja: webberly ; laiks: 14.03.2005 20:23

Jaa es ar ticu...
Vispaar daudzi, ko paziistu, tic...
Laikam jau visiem kaut kas no ieprieksheejaam dziiveem ir palicis atminjaaaaaaa.........
Es gan nezinu, jo neko taadu neesmu pieredzeejusi!!!
---------------------------------------------------------------------------
:blink: :blink: :blink:

Iesūtīja: angelz_ ; laiks: 14.03.2005 20:27

es ticu..noteikti ticu...domaaju, ka mees ieprieksheejaa dziivee bijaam kautkas, kas mums padodas shajaa dziivee, vij kkaas ko mees miilam un cienam shajaa dziivee ( nju piem kaac dziivnieks utt

Iesūtīja: webberly ; laiks: 14.03.2005 20:28

Hmmm, tu jau saac domaat kaa es!!!
:blink:

Iesūtīja: Kety ; laiks: 14.03.2005 20:32

Nju ja....es neesmu parliecinata par tadam ieprieksejam dzivem bet kadel tad mes atceramies tadas vietas kuras menaz neesam bijusi vai citreiz sakam "Man liekas ka es jau seit vienreiz biju" Varjaubut ka tadas ieprieksejas dzives pastav bet es vienalga neesmu parliecinata.....

Iesūtīja: TaureņmeiteneAur' ; laiks: 16.03.2005 19:28

Es arī ticu iepriekšējai dzīvei .Kādreiz aizdomājos:Ja nu iepriekšējā dzīve ir nākotnē ?Viss taču ir iespējams !




aurelia

Iesūtīja: gride ; laiks: 17.03.2005 15:53

es nezinu varbut pirms tam kaut ko rakstiju te! bet tagad es noteikti tam ticu!!! jus man varat teikt ko gribat bet es tam ticu! tikai nejautajiet ka... padomasiet ka man nav kartiba kaut kas he he he

Iesūtīja: Spicule ; laiks: 16.06.2005 17:45

Ir kaut kas tāds kas mūs sagaida pēc nāves. Vismaz es tā ceru. Un ceru, ka tā ir vēl viena dzīve, jo dzīve ir tāda dāvana, bet no otras puses...
Nē. Tagad saka par tiem kariem par ūdeni vai globālo sasilšanu. Negribētos dzivot tajā laikmetā.
Būtu jau forši, ka varētu izvēlēties, kad atgriezties uz zemes!

Iesūtīja: peljux ; laiks: 24.07.2005 11:21

es kaut nedaudz ticu iepriekšējajai dzīvei. Es pat nezinu kā to varētu pierādīt... Vienīgais man izskaidrojums ir tāds: ir cilvēki kuri atcerās konkrētas vietas, kuras atrodās tālu no viņu dzīvesvietas. (Kaut kad lasīju, ka kāda austrāliete atcerējās vecas pils durvis Anglijā. Viņa aizbrauca uz Angliju un atrada šis durvis, kuras bija aizmūrētas un apaugušas ar vīteņiem.) Man dažreiz arī ir bijusi tāda sajūta, ka es jau esmu kādreiz šeit (piem., vecmammas lapenē ) bijusi un darījusi konkrēto darbību. Es tikai nezinu vai tas ir saistīts ar manu iepriekšējo dzīvi...

Iesūtīja: zuzee ; laiks: 27.07.2005 09:28

nu tu gan pateici ::kikina::
tas driizaak buus deja wo!
ieprieksheejaa dziive buutu savaadaaka...

es lasiiju sen atpakalj par shito visu Siirupaa [ ljoti veca publikaacija ]
Par sievieti, kas atcereejaas,ka vinjai ir bijushi beerni ieprieksheejaa dziivee un maaja...un visaadus beerna ziimeejumus...
Un vinja atrada to vietu un karoch beerni veel bija dziivi.... Tikai viniem bija cita mamma vai kaut kaa taa!

Ir taada interesanta graamata...Zilos vaakos...ar aci viduu,acs atrodas taadaa triistuurii...mosk rombaa! saucas 'iistaa dziive' vai arii 'patiesaa dziive'
un tur par sho te visu ir aprakstiits siiki-siiki.par to,kaa viena sieviete apmekleejot piramiidas Eegiptee izjuta cieshu saikni ar vinjaam + nu vis kas seko tam liidzi..... arii par to,kaa itkaa ieluukoties savaa ieprieksheejaa dziivee...es meeginaaju...man jau protams nesanaaca...jo man iipashi neinteresee,kas un kaa...es ticu,ka es biju kaut kaada augsti staavosha persona..paarejais mani neinteresee!

Iesūtīja: Livillas ; laiks: 29.07.2005 11:40

Dievs nav , Iepriekšējā dzīvē ir . Es to pat atceros(Daļēji)





Ar cieņupret visiem Livillas

Iesūtīja: scell_x ; laiks: 21.08.2005 10:29

Jā es ticu iepriekšējai dzīvei un zinu, ka iepriekš dzīvoju Nūfaundlendas salā un biju arhitekte.

Iesūtīja: arbaleta ; laiks: 21.08.2005 11:53

nu es viennozīmīgu ticu iepriekšējai dzīvei.. tiešām...

Iesūtīja: Dragon-Girl ; laiks: 21.08.2005 12:03

Reiz kad es biju mazina man tevs izstastija ka cilveks kad nomirst vina dvesele aprinko apkart pasaulei lai no visiem varetu atvadities un pec tam atsak jaunu dzivi. Katreiz kad dvesele atsak jaunu dzivi vinai ir jau kada pieredze un lielaks limenis. Tas izspauzas cilveku dotibas piem. dziedataji, makslinieki utt.. Un nav zinams kada ir bijusi musu dveselei iepriekseja dzive....tapec es vienozimigi tam ticu.

Iesūtīja: miau ; laiks: 31.08.2005 17:57

Es pati to nekad nēsmu jutuski. To, ka varētu atcerēties savu iepriekšējo dzīvi, bet daži cilvēki to redz sapņos, citi sajūt, ka ir kaut kur jau bijuši un kaut ko lieliski pārzin, kaut arī nekad nav ar to saskārušies.
Ar mani tā nav bijis, bet ticu, ka tas ir iespējams...

Iesūtīja: rudolfs ; laiks: 31.08.2005 18:13

Vairums iepriekšējās dzīves bijuši aristokrāti, ar kaut ko izcēlušies utml. - neveiksminieki laikam neatdzimst, ja gribat izkļūt no pardzimšanas apburtā loka - esiet viduveejiibas.

Iepriekšējā dzīve, nākamā dzīve, dzīve pēc nāves, dvēseles preeksistence --
nav drošu ziņu.
Šis tas lielajās reliģijās ir, bet IR PRETRUNAS - un pie tik tiešas, ka liekas pagrūti norakstīt uz, piem., "neiespējamību parakstīt augstāku apziņas līmeni no pašreizējā stāvokļa" - bullshit. Un mazās pseidoreliģijas (e.g. scientoloģija) piedāvā savas baikas...

Iesūtīja: kristaps127 ; laiks: 04.09.2005 19:15

Sveiks...Es ticu iepriekseejai dziveej un arii naakosajai.... Ticu tam kad cilveeks var naakossajaa dzivee paarveersties par dziivniekiem..... Tika briinos cik maz tam tic...

Iesūtīja: Tok'ra ; laiks: 04.09.2005 20:51

Neticu nedz iepriekšējai dzīvei, nedz arī nākamajai, jo neredzu iemeslu, kādēļ lai ticētu tām. Cilvēku skaits pasaulē nemitīgi eksponenciāli palielinās, tās dvēseles laikam tiek klonētas? Daudziem ir grūti pieņemt faktu, ka nomirstot mirst arī mūsu apziņa, jo citādi, kāda gan jēga ir dzīvei? Tāpēc vieglāk ticēt, nekā pieņemt vienkāršāko variantu, t.i., ka nav nekādu iepriekšējo/nākamo dzīvju.

Iesūtīja: Milēdija Vintere ; laiks: 27.09.2005 10:15

Nezinu gan vai es ticu iepriekšējai dzīvei, jo iepriekšējā dzīve tas ir diezgan plašs jēdziens. Par kuru es vēl ar vien neesmu pilnībā pārliecināta, Tieši tā pat kā par to, ka ja iepriekšējā dzīve pastāv tad kas es viņā esmu bijusi? tomēr varu pateikt lūk ko. Indiešiem, laikam bija ļoti interesanta teori japr ipriekšējām un nākamajām dzīvēm, Tā bija aptuveni tāda, ja iepriekšējā dzīvē tu biji uzticams un labs suns tad tagadējā tu esi labs cilvēks, ja šajā dzīvē tu esi stulbs kā baobabs, tad nākamajā dzīvē vari piedzimt par baobabu, un tūkstots gadus no vietas augt vienā vietā...
Un tomēr lai kā es tam visam neticētu mani fascinē doma par to, ka iepriekšējās un nākamās dzīves patiešām pastāv...

Iesūtīja: anonymus_II ; laiks: 27.09.2005 14:53

Eiropieshi kaarteejo reizi visu ir sagriezushi kaajaam gaisaa (nerunaaju par foruma biedriem ). "Nu labi, tagad es slauku ielas, bet zinu, ka biju Napoleons / Njuutons / Kleopatra utt..." Reinkarnaacija = attaisnojums izniekotai dziivei (ljoti primitiivaa vidusmeera-vai-veel-zemaak eiropiesha izpratnee). Austrumu religjijaas reinkarnaacija ir kaa laasts, no shii paardzimshanas cikla ir jaatiek aaraa.

P.S. Laikam aizmirsu atbildeet uz jautaajumu - nee, es neticu ieprieksheejai dziivei. Vai lai izniekoju sho dziivi, "atceroties", kaada izciliiba biju ieprieksheejaa (atkal tipiska eiropiesha (ne)izpratne)?

Iesūtīja: Tynyte ; laiks: 29.09.2005 14:57

jaa ticu... ja jau kaads saka ka taada pastaav- nu negluzji kaads bet daudzi un zinaatnieki ariiit kaa ir atklaajushi ka tada pastaav .... taapat kaa ka udans nevada elektriibu(tiirs udens)....

Iesūtīja: Snorkes Jaunkundze ; laiks: 29.09.2005 21:18

kā jau zuzee teica tas nu būtu dežavū! vienalga. Nesen noskatījos "Simpsonus" un tur bija sērija kur tādam nēģerim Apū ir zīmējums pie sienas kas viņš bija iepriekšējā dzīvē un kas būs.
Tur bija tā: 1. dzīve: kkāds strauss vai kkas tamlīdzīgs īsti labi neatceros. 2. dzīve:tīģeris, 3. dzīve: kkāds zubrītājs ar milzu brillēm un zobiem, 4. dzīve: Apū, 5. dzīve(kas būs) lentenis. vispār ritīgi ņirdzīga sērija!

Iesūtīja: Chukonens ; laiks: 01.10.2005 22:23

Nu es ticu naakoshajai un iepriekshejajai dziivei......... Iepriekshejaas dziivees visvairaak esmu bijis dziivnieks... taapeec es dziivniekus cienu un uzzkatu augstaakus par cilveekiem..... protams esmu bijis cilveeks un kaa jau citi teica dazhreiz liekas ka sho briidi esmu pieradzeejis vairaakas reizes.........

Iesūtīja: puregreenday ; laiks: 05.10.2005 13:50

es neticu! kā teu varbūt iepriekšejā dzīve ja tu pats to nemaz neatceries! tad tā nau tava dzīve! ta ir tavā iepriekšejaa es ne tava dzīve! jo ja tā būtu mana tad es neteikti atcerētos kas tur ir noticis u.t.t!

Iesūtīja: iMiS™ ; laiks: 13.10.2005 10:16

ēēēēm...protams, ka tu neko neatcerēsies...atmiņas nepaliek dvēselē, bet gan cilvēka apziņā.Pie dvēseles tikai paliek garīgās vērtības un garīgās "figņas"..
Es tam ticu!

ā un par tiem Deja-Vu[jeb Deža-Vū], tas ir k-kas līdzīgs...bet tas nenozīmē, ka kādā no pagājušajām dzīvēm esi bijusi tur un darījusi to un to...bet vnk saglabājā ta brīža emocijas un zemapziņas izjūtas...

Iesūtīja: bluish_eyes ; laiks: 27.11.2005 21:02

It kā jau ticu tai iepriekšējajai dzīvei.
Man viens cilvēks teica, ka, ja skatās pēc tā, ko saka "Vēdas", tad es esmu bijusi sieviete.. tikumīga, taču skopa Tieši tādēļ nekļuvu par vīrieti!
Pats augstākais veidols, jau laikam viņiem skaitījies ir vīrietis ( kas tad to lia zin) - tad jau sanāk, ka otro dzīvi pēc kārtas pavadu zemākā veidolā!?! (nezinu, nezinu. Esmu pat ļoti apmierināta )

Iesūtīja: Immortal ; laiks: 01.12.2005 17:09

Es tādai ticu...
Un arī manai mammai bija interesants atgadījums. Viņa bija ekskursijā uz Franciju un tur staigājot pa nelielu pilsētiņu viņa zināja visas ielas. Draudzenes jau smejoties teica, lai mamma rāda ceļu kur jāiet....
Bet īstenībā tā varētu būt, ka iepriekšējās dzīves ir...vienīgi es nevaru saprast kā to var izskaitļot un pateikt, kas tu iepriekš biji...man liekas, ka tie cilvēki kas to itkā māk pateikt, mānās....jo tas tak nav iespējams...

Iesūtīja: Witch ; laiks: 06.01.2006 15:12

Veelos zinaat juusu domas juus ticat ieprieksheejai dziivei? Vai ir kaadi pieraadiijumi? Cik taadas var buut? (Arii naakoshaa). Kaa juus domaajat kas bijaat ieprieksheejaa dziivee?

Iesūtīja: nitro ; laiks: 06.01.2006 15:30

http://www.kurbijkurne.lv/forums/index.php?showtopic=11545&hl=.

Iesūtīja: Daniels_Redclifs ; laiks: 06.01.2006 16:46

teikshu taa, ticu, ka cilveeka dveesele paardzimst, jo domaaju, ka vinjai vai nu paradiizee, vai ellee apniik uztureeties, tad vinjas atgriezhas uz iistaas elles - "Zemes" muusu ellee ... vai arii, dveeselei netiek dota iespeeja izveeleeties, palikt vai nepalikt, tu vnk paardzimsti no jauna, vnk citaa tjermenii utt ... ticu, ka cilveeke dveesele, cilveeka pirmajos 2-3 gados, cilveeks visu atceraas no ieprieksheejaas dziives, bet vinji ne maak runaat, nekaa, taapeec vinjiem viss tas jaamaacaas no jauna ir dariit, un to darot, cilveeka atminjas izzuud ... :/ nu taada teorija pastaav !!!

Iesūtīja: Cilvēks NGC1313 ; laiks: 06.01.2006 16:55

Nē.Neticu.
Kad iemet mutē attiecīgas tabletītes, tad var sasapņoties ne tikai par iepriekšējām, bet arī nākošajām dzīvēm.
Daudziem eiropiešiem ļoti patīk izraut šo to no austrumu mantojuma un reliģijām, bišku piemiksēt klāt fantāziju un tad prezentēt, kā Baigo Atklājumu. Anonymus_II pareizi saka:

Bet man apkārt daži safanojušies jūsmo, ka iepriekšējā dzīvē bijuši kingi vai taurenīši.

Iesūtīja: serutans ; laiks: 11.01.2006 17:28

Es noteikti ticu, jo manā ieprīekšēja dzīvē esmu bijis, nesmejietis plz , kāds kaķu dzimtas pārstāvis. Un tas nav izzīlēc vai kas tamlīdzīgs, to esmu secinājis no dažādiem faktiem u.c.
Nu jā...

Iesūtīja: Aradia ; laiks: 16.01.2006 15:25

es domaaju,ka ieprieksheejaa dziive ir un manupraat to dazkaart var pat atcereeties, bet ne visi un ne vienmeer. Esmu dzirdeejusi,ka to nav ierobezots skaits, tacu katraa dziivee mees kautko apguustam un kad to esam apguvushi, tad arii paarejam aukstaakaa formaa.

Iesūtīja: Good ol' Grim ; laiks: 16.01.2006 15:28

Tiesa, kas tiesa - kad dzīve beidzas, mēs pārejam "aukstākā" formā.

Iesūtīja: Lakrica ; laiks: 17.01.2006 19:25

Citreiz ir k-kaada jociiga sajuuta par to dziivi vai diivaini sapnji,bet paarsvaraa domaaju, ka tie ir tikai cilveeka zemapzinjaa ieseedushies neizdibinaami uzplaixniijumi...

Iesūtīja: Soleisa ; laiks: 17.01.2006 19:37

Yap es ticu iepriekšējai dzīvei..
Man vienreiz bija,kad es biju aizbraukusi uz citu valsti un tur kāda vieta sajutu,ka es tur k-kad esmu bijusi,kaut ari agrak nebiju..tapēc jādomā ,ka es tur biju iepriekšējā dzīvē..
Gribētos gan zināt,kur mēs paliekam pēc nāves es tomēr ceru,ka tiešām pāriešu citā dzīvē..

Iesūtīja: Dependence ; laiks: 18.01.2006 01:54

Es ticu atdzimšanai - tātad, arī iepriekšējai dzīvei, jo ticu, ka esmu atdzimusi tāda, kāda tagad esmu, tikai pa šīs dzīves laiku uz zemes man šīs atmiņas par iepriekšējām dzīvēm ir atņemtas, lai netraucē! Ticu, ticu! Dzīve interesantāka, kad tic tādām lietām!

Iesūtīja: Pinsy ; laiks: 18.01.2006 14:01

Es arī ticu atdzimšanai un iepriekšējai dzīvei, tikai mana teorija par atdzimšanu ir biki citādāka... Kad cilveks nomirst viņa dvēselīte nonātk tādā kā vienā veselumā (tur nonāk visas dvēselītes) un sajaucas ar visām citām.ur na simts vai divi simti dvēseļu, bet ir vien, liela, vesela. Kad cilvēks atdzimst, no viņa dvēseles tiek paņemta tikai neliela daļiņa.Un kāda daļiņa no cita,un no vēl cita.. tapēc kādā no mums ir daļiņa no Mocarta, un viņš ļoti labi spēlē klavieres, Kādam ir daļiņa no Paganīni, un iņš lieliski spēlē klavieres.. utt..

Iesūtīja: Kalevale ; laiks: 20.01.2006 11:19

ES ticu gan iepriekšējām dzīvēm, es ticu tam, ka cilvēki dzīvo vairākas reizes...

Iesūtīja: Flēra Delakūra ; laiks: 20.01.2006 12:06

Jā! Neviens jau nav pārliecināts par to, bet es ticu gan.
Kaķis
Būsi ko sliktu darījis, jo par dzīvniekiem pārdzimst visādi noziedzinieki , slepkavas un dikti nogrēkojušies.
Skrienu apskaut savu minci.

Iesūtīja: whitegirl ; laiks: 21.01.2006 07:16

Es ticu ieprieksheejai dziivei etc... Tieshi taapeec es esmu iestigusi te tagad zemes virsu - jo maksaaju par ieprieksheejaas dziivees sastraadaatajiem graakiem...

Iesūtīja: Kaktuss ; laiks: 24.01.2006 20:04

He, es reiz pildīju kādu testu un tur bija pateikts, ka iepriekšējā dzīvē strādāju celtniecībā! Piece of shit. Uzskatu, ka nav tādas iepriekšējās dzīves. Un arī tās teorijas par daudzajām dvēselēm, man liekas visai neticamas. Katram tiesības uz savu viedokli, tādēļ nesākšu apstrīdēt. Bet esmu vairāk uz šo dzīvi vērsts cilvēks.

Iesūtīja: bluish_eyes ; laiks: 25.01.2006 21:35

Ja man kāds to cītīgi censtos ieborēt tad gan jau noticētu, jo diez vai varēja būt, ka iepriekš manis nemaz nebija... pffff

Iesūtīja: keria ; laiks: 25.01.2006 21:41

ticu mazliet! pameeginiet iedomaaties naavi nekaa vairs nekas nenotiek!

ne jaw ka garlaiciigi wnk nekaa naw!

man uzreiz liekas ir sajuuta ka tas ir kaa game-over ! panjem jaunu varoni un dziivo dziivi no saakuma! kaut kaa taa es to iedomaajos!

Iesūtīja: MooN fLoWeR ; laiks: 11.03.2006 20:21

Diez ko es ne ticu, ne neticu.. Bet zinu, ka ir kada parbaude.. piem, ja skiet, ka tu esi ko tadu ( jeb ko) darijis jeb kad, bet ne saja dzive, tad it ka tu to esi darijis pagajusaja dzive....

Iesūtīja: MissMoney ; laiks: 11.03.2006 20:32

laikam jau ka ticu tai ieprieksheejai dziivei, kaut kaadam aakjim tachu shajaa padariishanaa jaabuut, vai ne? es domaaju, ka tomeer nevajag ljauties kkaadai ieprieksheejaas dziives peetiishanai,jo tas noveersh uzmaniibu no "tekoshaas" dziives. taadeelj ir veseliigi patiik pafantazeet, vai es biju Morisons , vai hameleons, vai muzikaalaa govs Frenkija, vai sazinkas veel.

Iesūtīja: Bandists ; laiks: 21.03.2006 22:51

Iepriekšējai dzīvei neticu, bet nākamajai gan.

Iesūtīja: saveejaa ; laiks: 21.03.2006 23:09

Manuprāt, ja cilvēks uzzina, ka iepriekšējā dzīvē ir bijis celtnieks, tad viņam šādai atdzimšanai, pārdzimšanai vai iepriekšējai dzīvei negribas ticēt, bet, ja tam pateiktu, ka iepriekšējā dzīvē tas bijis karalis, tad attieksme būtu savādāka. Nē, es neticu iepriekšējai dzīve. Arī nākamajai ne. Mēs katrs dzīvojam vienu reizi. Ja cilvēks visu laiku atdzimst, pārdzimst, tad sanāk, ka pasaulē visu laiku dzīvo vienas dvēseles. Es vienkārši neticu. Cilvēks nomirst ar savu dvēseli un ļauj savā vietā dzīvot citai. Gluži kā barības ķēdē, tikai šī ir dvēseļu ķēde

Iesūtīja: Meila ; laiks: 25.03.2006 19:31

es jaa ticu, dazhreiz atminjaa uzplaukst dazhaadas ainas kas nav no manas dziives.domaajams ka ieprieksheeejaa dziive var buut bijusi pat pirms 1000 gadu...

Iesūtīja: Albuss ; laiks: 17.04.2006 19:53

Nu tādām lietām vispār neticu.Bet laigan kas to var zināt, pastāv kas tāds vai nē.Un ir jau arī večiņas kuras pareģo.Nākotni un pagātni.

Iesūtīja: za4iic(ai kaa dievinu Drako):** ; laiks: 17.04.2006 20:00

Man šķiet, ka tāda iepriekšējā dzīve varētu būt. Man liekas, ka tas ir jocīgi, ja, kad mēs nomirstam, nekas nenotiek, mēs vnk neesam. Tas liekas dīvaini. Ticamāk būtu, ka mūsi gars iemiesojas kādā citā būtnē.

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 12.07.2006 21:32

Ticu, ka iepriekšējās dzīves ir bijušas... tas laikam nav pietiekoši loģiski un argumentēti, bet man ir pārliecība, ka paranoiskās bailes, kurām it kā cilvēks pats nespēj rast racionālu izskaidrojumu, nākušas tieši no iepriekšējām dzīvēm. Piemēram manai māsai [cilvēks jau diezgan prātīgā vecumā ] ir paranojiskas bailes no akmeņiem jūrā... tiem, kas zem ūdens! Viņa bija pilnīgā panikā un viss ko viņa varēja pateikt, ka pret viņiem varot atsist kājas.... es gan nedomāju, ka tas ir saprātīgs iemesls, lai kristu histērijā... tādēļ, manuprāt, tam varētu būt kāds... savādāks... izskaidrojums.

Iesūtīja: antikriste ; laiks: 13.07.2006 08:12

ES atkal bishk paskaidroshu savu sapratni par pagajushajam dzivem savadaaak Shaja galaktika ir vairakas dimensijas unj katra cilveka dvesele nodzivo katra no dimensijam 15 dzives... Daudzas raganas var pateikt kas tu esi bijis pagajushaja dzive un ka tu esi miris... Njez vai ta ir taisniiiba bet zinu ka manu draugu pagajushaja dzive pec ragans teikta nodura ar dunci mugura isteniiba butu forshi zinat kas tu agrak biji... kaas pa gudriibaam tev vel naktu klaaaat

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 13.07.2006 09:22

nu, jā tas jau būtu pavisam eleganti... zināt visu-visu-visu, ko kādreiz esi savās n-tajās dzīvēs zinājis...

Iesūtīja: Meitene no Priekšpilsētas ; laiks: 13.07.2006 14:27

Es domāju, ka pastāv tāda iepriekšējā dzīve, pēc manām domām iepriekšējā dzīve ir tas, kad cilvēks vēl nebija piedzimis, neeksistēja vispār. Lidoja dvēsele kosmosā. Ir tāda lieta kā reinkarnācīja, (piedodiet, ja uzrakstīju nepareizi) un, proti, reinkarnācīja nozīmē dvēseles pārdzimšana. Tas būtu jāsaprot tā, ka cilvēks nomira un viņa dvēsele iemiesojās tevī, un tu piedzimi atkal, tikai pašam to neapzinoties. Un tā arī ir tava iepriekšējā dzīve, iespējams, tas cilvēks, kas ir iemiesojies tevī bija sens gleznotājs, un varbūt tāpēc tev ir tāds talants uz mākslu..

es piemēram ticu šai iepriekšējā dzīve , jo man ir bail no dziļa ūdens, jo man liekas, ka tūlīt noslīkšu.. Iespējasm, ka cilvēks, kas manī ir iemiesoes agrāk ir cietis kuģa katastrofā...

Lūdzams neuzskatīt mani par traku, paldies.

Iesūtīja: Little Star ; laiks: 18.07.2006 17:03

Man šķiet, ka iepriekšējā dzīve ir izdomājums. Tādas nav! Mēs dzīvojam tikai vienu reizi!

Iesūtīja: Milēdija ; laiks: 18.07.2006 17:26

Es iepriekšējā dzīvē skaidri zinu, ka biju siāmas kaķis. Tāds neciešams un nejauks kurš visiem skrāpēja.
Un līdz ar to ir skaidrs, ka ticu iepriekšejai dzīvei.

Iesūtīja: harijs ; laiks: 21.07.2006 14:33

Es ticu ka ir bijusi iepreikšējā dzīve, vai ka būs vēl viena reinkarnācija tikai citā laikā... bet es neticu ka cilveeks to vareetu atmineeties. vnk ;p vnk daba nav tik stulba lai cilveecei to atlautu. Tas buutu pret dabas likumiem..

Iesūtīja: kentaurinjs ; laiks: 21.07.2006 22:07

Nesen(shodien)lasiiju rakstu,ka dzimumziimes ir reetas,kuras tikusas radusaas ieprieksheejo dziivju laikaa...Un-palika nedaudz baisi,jo viena dzimumziime man ir tiesi pie sirds...Skaidrs,kaa nokljuvu te! )droshvien kaads mani nozmiedzis.. )
Nu jaa,ticu.Ja shaadu rakstinju izlasa,iespeejams ticeet jebkam...

Links uz rakstu- http://www.tvnet.lv/zinas/tehnologijas/mistika/article.php?id=270945

Iesūtīja: marushinja ; laiks: 22.07.2006 14:38

Es šaubos vai ticu iepriekšējai dzīvei. Mana krustmāte vienreiz pēc visādiem testiem izzināja, ka itkā viņa iepriekšējā dzīve esot bijusi jūrnieks, un noslīcis. Tādejādi viņa izskaidroja to, kāpēc baidās no ūdens un nemāk peldēt.
Mans uzskats ir tāds, ka varbūt tāda iepriekšējā dzīve pastāv. Bet kā daži var apgalvot, ka viņi zina kas bija iepriekšējā dzīvē? Varbūt viņi aizsūtija 'sms' ar savu dzimšanas daumu, mēnesi, gadu, un slavenais Orākuls, atkal jau ar 'sms' palīdzību uzraxtīja atbildi?
Katrs cer, ka iepriekšējā dzīve viņš ir bijis kaut kas svarīgs un nozīmīgs.
Bet vai kāds aizdomājas par to, ka cilvēkam pēc Nāves ir jādodas uz vai nu Debesīm, vai nu Elli? Priekš kam tad vajag pāriet uz cita cilvēka ķermeni, un dzīvot vēl vienu dzīvi?

Iesūtīja: kentaurinjs ; laiks: 23.07.2006 07:25

Ja var ticeet manas mammas staastiitajam,Islandi noteikti vareetu deeveet par ieeju ellee...
Un vispaar-atsaucu atminjaa kaadu testu internetaa anglju valoda.Izraadiijaas,ka biju dzimusi 1200.gadaa m.e.un arii esmu bijusi juurnieks..Juurnieks?Jurnieka sieva-taada profesija ar ir?
Ja vien es zinaatu,ka nomirsot kaut kur palieku..nebuutu bail

Iesūtīja: Lady Calisto Rose ; laiks: 27.07.2006 04:50

Ticu iepriekšējām dzīvēm. Es esmu dzīvojusi pirms 20000(0 īsti neatceros ) Atlantīdā. Bet nu, saprotams, ka neviens neticēs. Kāda starpība, vismaz es zinu, ka saku patiesību.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 27.07.2006 07:24

Es neticu nekādām iepriekšējām dzīvēm un nekādām nākamajām. Tas vienkārši ir cilvēku dabā - gribēt dzīvot mūžīgi, tāpēc arī izdomā viskautko, lai tikai varētu apgalvot, ka īstas nāves nav.
Teorijas par to, kā dvēsele pārdzimst, iedzimst, top atkal dzīva utt. ir vairākas, diemžēl, dažādas. Ja tas patiešām notiktu - būtu iepriekšējās dzīves, notiktu pārdzimšana, tā, reāli, tad sen jau būtu viens viedoklis šajā jautājumā. Bet nav.
Otrs - lai to izskaidrotu, parasti izsaka iebildumu, ka cilvēks to visu neatceras. Tad man ir pretjautājums - tad kāda starpība, vai nomirst pavisam, vai pilnīgi neko neatceries? Kāda starpība - dzīvoji kaut kad senāk vai nē? Nekāda. Tad ir vienalga.

Iesūtīja: Saiva ; laiks: 27.07.2006 07:42

Es nezinu, es dziivoju tagad, shobriid! Es pat isti nezinu vai taada peecnaave sdziive ir vai prieshdziive, varbuut mees 1 tikai eksisteejam un peectam nonaakam uz muuzxu kaut kur citur, bet varbuut visulaiku piedzimstam par beerniem!
Kas to lai zin, kas es biju pirms tam, kas tagad nezinu!

Iesūtīja: Minki ; laiks: 27.07.2006 09:53

Ar acīm ātri pārskrēju visus postus, bet neredzēju, ka kāds ieminētos par šo:
Nesen (vai sen) MISTĒRIJĀ bija raksts par to, ka pārstādot orgānus, piemēram, sirdi, pacientam, kam tie tiek pārstādīti parādās dažādas donora īpašības, piemēram, rodas interese par mūziku, kas iepriekš ir kaitinājusi, vai iegaršojies ēdiens, kas iepriekš ir uzdzinis nelabumu. Satiekoties un runājot ar donora vecākiem vai draugiem, atklājās, ka šīs īpašības ir piemitušas orgāna donoram.
Ko es ar to gribu teikt: arī to var saukt par iepriekšējo dzīvi. Konkrētās īpašības un "dvēseles lietas", piemēram, interese uz zīmēšanu, pārdzimst, kad tiek pārstādīts konkrētais orgāns....

Tāpēc, man šķiet, ka šādas "iepriekšējās dzīves" varētu pastāvēt, jo enerģija, kas vada cilvēku visu dzīvi nevar būt tikai miesas radīta. Tajā pašā orgānu gadījumā - nu kur tādai nierei var būt "atmiņas" par mūziku vai mākslu? Tajā nierē noteikti ir daļiņa no smalkās enerģijas.

Noteikti, noteikti dvēselītes pārdzimst varbūt tikai ne tādā veidā un izpratnē, kā to domājam mēs.

Un viens te ieminējās par to, ka tā saucamajai paradīzei jau vajadzētu būt pārpildītai, ja dvēseles nepārdzimtu. Man gan šķiet, ka nokļūstot "paradīzē" tās dvēselītes kļūst par vienu lielu enerģijas kamolu un visas ir viens.

Nu jau atkal tikai tādi ieskati, bez pamatojumiem un pierādījumiem, bet visu nevar paspēt.

Iesūtīja: Amy Lee ; laiks: 27.07.2006 10:24

es īsti nezinu vai ticu.bet pat ja ir iepriekšējā dzīve tad es to neatceros.reizēm pieķeru sevi domājam kas es būšu nākamajā dzīvē, vienmēr man ir bail ka būšu krople vai nabadzīga.nezinu.

Iesūtīja: shanty ; laiks: 28.12.2006 16:00

Iepriekšējai dzīvei mazliet ticu.. Kāpēc gan tā nevarētu būt? Bet tiem, kas stāsta, ka to dzīvi atceras- nezinu gan..

Iesūtīja: stindzis ; laiks: 30.12.2006 00:39

tā iepriekšējas dzīves pasakas ir citām reliģijām nevis katoļiem un luterāņiem ,un kjip visam reliģijām kur ie Dievs ,Jezus.es zinu par to bet neko nēsmu par to dimājis!

Iesūtīja: negative ; laiks: 30.12.2006 15:17

es ticu iepriekšējai dzīvei. iepriekšējām
bet ka cilvēks pārliecināti varētu teikt, ka viņš ir bijis Čingishans vai Cēzars, tam nu gan es neticu domāju, ka varētu atcerēties ļoti sīkas detaļas no iepriekšējās dzīves, varbūt arī tas ir mazliet saistīts ar to pašu deža vu.

Iesūtīja: Cecilia ; laiks: 30.12.2006 15:24

nu, vienā skaitļu testā sanāca, ka iepriekšējā dzīvē esmu bijis velsiešu karotājs. pozitīvi, ne?
neiznu, vai ticu vai nē. gribētos ticēt, negribas taču domāt, ka pēc nāves bnav nekā. tomēr, ja domāju par to, ka dzīvojam vair;akas dzīves, rodas jautājums ''kāpēc''. un ja domājam, ka tāpēc, lai mācītos, secinu - esmu izkritusi šai stundā. un tad rodas ''velns, man būs jānāk atpakaļ dzīvot līdzīgu dzīvi šai, lai iemācītos ko vērtīgu''. un tas mani dara skumīgu. rodas bezgal;ibas sajūta un man ir sajūta, ka slīkstu. vai, drīzāk, grimstu mūžībā.

Iesūtīja: Devils*Little*Sister ; laiks: 30.12.2006 16:00

Uz tiem testiem ar nosaukumu "Kas tu esi bijis iepriekšējā dzīvē?" nepaļaujos.

Esmu pildījusi vairākus, viņi visi atšķīrās un atbildes arī bija ļoti atšķirīgas.


Taču domāju, ka tiešām varētu pastāvēt šīs iepriekšējās dzīves. Jo gadās tā, ka ir sajūta, ka kādā vietā, kurā agrāk šajā dzīvē neesmu bijusi, tomēr esmu bijusi iepriekšējā dzīvē. Un tas pats gadās arī ar cilvēkiem.

Bet tik un tā, nevar īsti zināt - kuru dzīvi mēs dzīvojam. Varbūt kāds no mums vispār dzīvo tikai pirmo dzīvi.

Iesūtīja: ev_angel ; laiks: 30.12.2006 16:13

es ticu iepriekšējām dzīvēm ,neticu visiem tiem testiem ,noticētu tikai profesionālam astrologam.Bet kā savādāk var izskaidrot ka 3gadīgs bērns nemāk runāt savā dzimtajā valodā ,bet māk runāt franciski dzīvojot Anglija ziemeļos un aršo valodu nav nekad nonācis saskarē..tas liek aizdomāties,es ticu budismam un atdzimšanai 15 reize un tad došanos uz citu pasauli,vai arī kļušanu par visuma daļu....

Iesūtīja: Selina ; laiks: 30.12.2006 16:24

Es ticu, jo cilvēki ir tik daudz un dažādi un ja pēc nāves viss beigtos, tad kur tik daudz dvēseles varētu dabūt. Dažkārt jau arī liekas, ka tagad mēs maksājam par savām pagātnes kļūdām. Un, manuprāt, dzīvi ir jādzīvo labi, lai nākamajā dzīvē varētu jau būt, kas labāks. Piemēram, ja tagad esi ubags, nākamājā dzīvē vari būt bagātnieks (nju ja visai tizls piemērs). Vēl esmu dzirdējusi, ka cilvēkam jāizdzīvo visas fāzes, sākot ar pašu zemāko, beidzot ar augstāko.

Iesūtīja: stindzis ; laiks: 30.12.2006 18:40

tas ir atkal citām reliģijām tās fāzes!!!

Iesūtīja: Piektdienas mīlestība. ; laiks: 02.01.2007 19:49

Uii.
Es ticu, bet nezinu, kā tas ir.

Iesūtīja: The Best Angel ; laiks: 07.01.2007 19:50

Es uzskatu, ka cilvēks piedzimst, padzīvo un nomirst. Nekādu citu pasauļu, vai dzīvju.

Iesūtīja: Aimī ; laiks: 30.01.2007 08:33

So, kāds vakar skatījās par to Bērnu, kurš piedzīvojis reinkarnāciju? Un nemaz tik aplami nebija viņa apgalvojumi. Vadoties pēc viņa atmiņām, viņi tiešām uzgāja viņa iepriekšējās dzīves mājvietu..
Es nezinu kāpēc, bet šitam visam ticu. Es ticu, ka nomirt nav nekas traģisks, ka mēs tajā brīdī pārdzimstam no jauna- tikai citā izskatā un iepriekšējo dzīvi vnk neatminamies.

Iesūtīja: Devils*Little*Sister ; laiks: 30.01.2007 13:12

Jā, es skatījos.

Un tur jau mazliet bija runa arī par to otru zēnu, kurš stāsta, ka kādreiz bijis savs vectēvs.
Tas ir iespējams, ja jau viņa vectēvs bija miris, kad zēns piedzima.

Tiešām, tas ko puisēns Kamerons stāstīja par salu, kurā agrāk dzīvojis, bija kaut cik patiess. Un kā jau teica psihologs - varbūt tēva vārdu viņš ir nepareizi atcerējies, jo sajaucis kopā atmiņas par iepriekšējām dzīvēm.

Un tad vēl tie abi zēni bija kaut ko teikuši par tādu kā caurumu, kurā iekrīt un tad piedzimst citur.

Vispār, es sāku ticēt reinkarnācijai. Tikai mani mulsina tas, ka tad, ja mēs visi tā veicam reinkarnācijas apli
--> piedzimstam --> dzīvojam --> nomirstam --> piedzimstam... u.t.t., tad sanāk, ka pasaulē jaunas dvēseles nepienāk. Ka ir tikai tās, kas ir un tās dvēseles arī veic to apli. Jo, lai rastos jaunas dvēseles, taču kādai no vecajām jāaiziet. Es ceru, ka manu domu sapratāt. Ir mazliet grūti to tā rakstiski izskaidrot.


Bet reinkarnācija tad arī var izskaidrot to, ka vietā, kurā esam tikai pirmo reizi, jūtamies tā, it kā jau esam tur kādreiz bijuši.
Un varbūt tas pats ir arī ar cilvēkiem, ar kuriem kopā esam tikai nelielu laika sprīdi, bet liekas, ka esam pazīstami veselu mūžību. Ir viena meitene - mana sirdsdraudzene, kuru pazīstu tikai 2 gadus, bet liekas, ka esam pazīstamas jau no bērnības.

Un tad vēl. Ir tādas valstis, uz kurām man vienkārši gribas aizbraukt. Es vienkārši dzirdu kaut ko par to valsti, tad sāku meklēt informāciju par turieni un tā...Es pati nezinu, kāpēc. Varbūt tas saistīts ar to, ka iepriekšējā dzīvē esmu tur dzīvojusi?

Cik žēl, ka neatceros savas iepriekšējās dzīves.

Iesūtīja: Maple ; laiks: 30.01.2007 14:40

Es arī skatījos.

Es sapratu tavu domu, jo pati vakar arī ko tamlīdzīgu izdomāju. Man liekas ka tomer jaunas dvēseles ir. Nezinu kā, bet rodas.
Kur tad galu galā paliek stāsts par paradīzi un elli? Ja jaunas dvēseles nav, tad paradīze un elle ir vislielākais blefs. . .

Vairāk vai mazāk ticu reinkarnācijai. Nekad tā īsti nenoticēšu, jo tā ir mums neizprotama lieta.

Iesūtīja: Devils*Little*Sister ; laiks: 30.01.2007 15:18

Par Paradīzi un Elli, ja nemaldos, runāja Bībelē... Tas nozīmē, ka tie, kuri netic Dievam, netic arī Paradīzei un Ellei...

Iesūtīja: Seila Klarika fon Ravenava ; laiks: 30.01.2007 15:31

Jā man arī godīgi sakot vakar gadījās noskatīties šo raidījumu un nedaudz mistiska sajūta pārņēma, jo gribētos atcerēties pašai, vai ar mani kaut kas ir bijis iepriekšējā dzīvē. Jāsa, ka jeb kurā gadījumā pa diviem gadiem manas domas par reinkarnāciju ir smagi mainījušās uz ticēšanas pusi. Tagad gan nespēšu paskaidrot kāpēc tas tā ir noticis, bet jāatzīst, ka ar vien vairāk sāku pieslieties dvēseles pārdzimšanas teorijai.

Nu nav tieši tā. Iespējams, jau, ka tie, kas netic'dievam nenokļūs ne paradīzē ne ellē, bet es kaut kā skatos uz to diezgan skeptiski, jo pasaulē ir tik daudz tautu un katra tic kādam savam dievam un vienalga rezultātā visi nonāk vienā un tajā pašā vietā (Interesanti vai tā ir?)

runājot par pašu reinkarnāciju, patiesībā interesanti, vai tevi nosūta vienkārši atpakaļ momentāli vai tomēr atļauj padzīvoties paradīzē

http://www.orions.dtc.lv/reinkarnacia.htm

Iesūtīja: Devils*Little*Sister ; laiks: 30.01.2007 18:15

Taisnība.



Bet tas raksts, diemžēl, neveras man vaļā...

Iesūtīja: ZIZI ; laiks: 30.01.2007 18:41

Domāju, ka iepriekšējā dzīve pastāv.
Ir tāda lieta, ka reinkarnācija (vai kaut kas tam līdzīgs)
un tas cilvēks itkā visu aceroties no savas iepriekšējās dzīves.

Iesūtīja: Aimī ; laiks: 30.01.2007 18:54

Tu lasi arī kko iepriekš rakstīto?..

Iesūtīja: Lilija Emma ; laiks: 15.10.2007 13:02

Ticu.
Esmu par to pietiekami daudz domajusi un lasijusi...
Piem gramataa "Lielā Sapņu grāmata" ir aprakstiits ka ar sapnju paliidziibu vari megjinat uzzinat , kas tu biji!

Nu man tas pagaidam nav izdevies

Kaut piem. ta dokumentaala filma ko sen radija pa TV3, par puiseena ieprieksheejo dziivi -Es tam ticu!

Iesūtīja: elesarels ; laiks: 15.10.2007 14:25

Iepriekšējās dzīves un reikannācija var pastāvēt, ja cilvēkam ir nemirstīga dvēsele, gars, kas pēc nāves saglabā saprātu, spēju domāt un visus pārējos figņas.
Pagaidām nemirstīga gara eksistence pierādīta nav, ticēt tam tikai tāpēc, ka gribas, nebūtu pareizi.

Ja nav nemirstīga gara, nav arī iepriekšējās dzīves. End of storry.

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 04.01.2008 17:56

Iepriekšējai dzīvei ticu. Tam, ka, ja esmu kaut ko noziegusies iepriekšējā dzīvē un tagad tikai tāpēc slikti dzīvoju, tam gan neticu. Kāds man sakars ar to savu personību un cilvēku, kuru es neatceros un kas pašlaik neesmu? Vispār tur es neesmu iedziļinājusies un negribu arī, jo man tā doma nepatīk, jo man nepatīk uzņemties vainu citu vietā.

Tā dokumentālā filma par puisīti, kas atcerās savu iepriekšēju dzīvi ir mē*ls, rupji izsakoties. Slikts, neinteresants piemērs. Izlēdzu pēc pirmajām minūtēm. Bet visi par to nebeidz runāt. Man atliek tikai nogrozīt galvu.

Es personiski domāju, ka iepriekšējā dzīve esmu bijusi vīrietis. Noteikti. Par citām lietām vēl varu krietni šaubīties. Varbūt jā, bet varbūt arī nē.

Hmm... Man liekas, ka es esmu te jau izteikusi savu viedokli...

Iesūtīja: Logos ; laiks: 11.01.2008 09:36

Dieva Vārds māca, ka Radītājs ir radījis katru radījumu unikālu. Cilvēku par cilvēku un taureni par taureni. Kā cilvēks nevar būt cēlies no mērkaķa, tā cilvēks nevar būt bijis taurenis. Raksti saka: cilvēkam ir lemts vienreiz mirt, bet pēc tam jāstājas Dieva tiesas priekšā. Tas nozīmē, ka uz šīs planētas vairs neviens neatgriežās. Pēc tiesas izšķirās tas, vai cilvēks tiek aizūtīts uz debesu valstību(Paradīzi) vai elli.

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 22.01.2008 16:57

Tu domā, Logos?



Nu nezinu. Tomēr ir cilvēki, kas sakās atceramies sevi kā citas personas citos laikos. Viņi visi taču nevar būt savā starpā vienojušies, ka melsīs mums muļķības.

Iesūtīja: Logos ; laiks: 23.01.2008 12:22

Ieprēkšējo dzīvju atcerēšanās fenomenu es saistu ar elementāru gēnu informācijas nesēju darbību, kas tiek nodota no paaudzes uz paaudzi. Piemēram, ja tava vecvecvec-mamma ir bijusi francūziete, tad tev esot ekskursijā Francijā, pie noteiktas apstāķļu sakritības, var būt nepārprotama sajūta, ka tu esi jau šeit bijusi, gājusi pa šo ielu, un skaidri zini, ka aiz stūra būs baznīca. Un tā arī ir. Tomēr tu pati šajā vietā nekad neesi bijusi, bet kāds iedzimtais priekšteča gēns tev atskaņoja ierakstu.

Iesūtīja: Andza ; laiks: 23.01.2008 14:20

Bet, kā var ticēt gēniem, ja netic evolūcijai?

Anyway, uzskatu, ka atmiņas par iepriekšējo dzīvi ir tikai pašu radītas iedomas. Smadzenes ir tik sarežģīts pasākums, ka ir tikai normāli, ka laiku pa laikam pārņem dīvainas sajūtas (piem. Dežavū), un pēc tam pūlies piešķirt tam kaut kādu nozīmi vai izskaidrojumu.

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 22.02.2008 20:37

Nē, piedod, es neticu šādai teorijai. Nekad mūžā neesmu par tādu dzirdējusi un izklaisās pārāk šaubīgi. Un vēl no fanātiska kristieša mutes… hmm… Nē, neuztver to kā apvainojumu. Man kritietība iet pie sirds, bet tomēr…

Iesūtīja: washulis ; laiks: 22.02.2008 23:10

nelikeas īpāsi ticmi, lai gan tas varētu būt interesanti. nav nekas, kas pierādītu, ka tāda eksistē... neticu visu dvēseļu pārdzimšanām. nekas (diemžēl) manuprāt nav bezgalīgs...

Iesūtīja: Massacre ; laiks: 25.02.2008 12:39

Nu, tad tā.
Pirmkārt jāsāk ar to, ka es ticu tam, ka man ir dvēsele. Šī dvēsele, manī mītoša, ir gudrāka un viedāka par manu pašreizējo personību, dzīvo līdz ar mani, palīdz man un tamlīdzīgi.
Otrkārt dvēsele, manā uztverē vienkārši nevar būt tik tizla, lai tad, kad nomirst mans ķermenis un smadzenes, nomirtu arī dvēsele. Tad šādam veidojumam nebūtu nekādas jēgas.
Man ir vairāki varianti, kas notiek ar dvēseli pēc ķermeņa nāves:
1)atbilstoši kristietības uzskatiem, ko mums šeit centās ieborēt Logos, dvēsele nonāk tiesas priekšā un tiek aizsūtīta dzīvei paradīzē vai ellē [šim es neticu, tāpēc man šis punkts kļūst neiespējams];
2)nonāk kādā dvēselēm paredzētā vietā (nekādas saistības ar kristietību šoreiz);
3)klaiņo apkārt (bet tas jau vairs nebūtu saskaņā ar mitoloģiju, jo apkārt klaiņojošas dvēseles netiek uzskatītas par īpaši labu parādību, protams, visam ir izņēmumi);
4)pārdzimst.

Protams, gan jau ir vēl kādi varianti, kas ar dvēseli varētu notikt pēc nāves, bet mans prāts ir izstrādājis šos četrus iespējamos skaidrojumus, no kuriem divi man nesimpatizē un tātad paliek pāri vēl divi, no kuriem man vistuvākais ir ceturtais.

Jā, es ticu iepriekšējām un nākamajām dzīvēm. Ticu arī tam, ka šim ciklam agri vai vēlu pienāk gals un ar dvēseli kaut kas notiek, bet par to es vairs neņemos spriest. Varbūt domas ar laiku mainīsies vai tieši otrādi - papildināsies ar sīkumiem un skaidrojumiem, bet dvēselei es turpināšu ticēt neskatoties ne uz ko, tāpēc, ka vienmēr esmu jutusi tās klātbūtni...

Iesūtīja: Viesis_Agnese_* ; laiks: 29.03.2008 17:03

Mēs katrs esam dzīvojuši vairākas reizes!!!Un varu apgalvot droši,ka mēs tagad esam tādi,kādi ir bijuši mūsu vecāki iepriekšējā dzīvē.Esmu daudz studējusi psihologiju un daudzas lietas,kas saistās ar šo lietu!un nepievērs uzmanības tiem,kuri netic tam.gan jau kādreiz paši pārliecināsies...

Iesūtīja: Nīcele ; laiks: 07.04.2008 12:49

Kad atradīsies laiciņš izlasīšu arī jūsu komentārus,
bet runājot par mani..
lieta tāda, ka esmu daudz par to domājusi.
Visvairāk par faktu kā man ir gājis un kas es esmu bijusi, ne tik ļoti kā par šīs lietas filozofisko pusi.
Nē, labāk neko nerakstīšu, pašai grūti saprast savu domu gājienu, bet īsumā - manī ir pretrunas par to vai ticēt, vai nē. Itkā ticu, bet tai pašā laikā tas liekas kkas nereāls un savāds..

Iesūtīja: Hermiiione ; laiks: 09.04.2008 18:32

bet tā ir kad es nu diezvai ticu!!

Iesūtīja: Northona ; laiks: 03.06.2008 20:03

Es 100% neticu iepriekšējai dzīvei, pārdzimšanai utt. Cilvēkiem ir spilgta iztēle. Kad biju maza, biju pārliecinata, ka redzēju Ziemsvētku vecīti, braucam ar kamanām Ko tik nelīdz iedomas...
Kā cilvēks var būt koks?
Uzskatu, ka dzīvniekam ir dvēsele, bet tā mirst līdz ar viņu. Cilvēka dvēsele ir nemirstīga. Tā dzīvo mūžīgi citā pasaulē, nevis pārmiesojas... Tad jau mana meita varbūt bija mana vecvecmāmiņa..
Kā jau kristieši ticu Bībelei, kur teikts, ka cilvēks mirs un augšāmcelsies tad, kad Jēzus otreiz atnāks. Tas pilnībā izslēdz reinkarnāciju.
Man liekas, ka daudziem ir tā, ka viņi ļoti vēlas, lai ir tāda iepriekšējā dzīve (es arī agrāk vēlējos, tāpēc it kā ticēju), jo tas ir tik mistiski un interesanti. Tā pat ar pārējām mistiskām lietām kā, piemēram, elfi. Ir kas tic

Iesūtīja: Bizii van Dope ; laiks: 21.07.2008 21:25

Un vispār... mūūūļķības.
Tik gudru rindkopu es vis tik gudri nevarēšu apspēlēt, tāpēc tikai teikšu, ka teorētiski manā gadījumā neviens no maniem senčiem nav bijis tas, kas es domāju esam bijusi.



Pastāv uzskats, ka cilvēks ir augstākā dvēseles iemiesošanās forma. Cilvēks nevar atkal kļūt par taureni, mēslu vaboli, cūku vai vēl ko tur... Varbūt tu biji tārps iepriekšējā dzīvē, bet vairs nekad, ja esi piedzimis par cilvēku, nekļūsi atkal par kādu zemāko dzīvības formu (lai cik tas iedomīgi neizklausītos).



Kristietība vienmēr ir bijusi pretrunīga.

Iesūtīja: Antons Ego ; laiks: 08.09.2008 21:46

nu, būtībā atdzimšanas teoriju visvairāk un visbiežāk saista ar hinduistiem, kuri nebūt neuzskata, ka, nevar pārdzimt par "zemāku radību".
pats Krišna sarunā ar Arjunu tiešā tekstā pasaka, ka cilvēki, kuri sevī praktizē dzīvnieciskas īpašības, nākamajā dzīvē adzimst par dzīvniekiem (negauši par cūkām, sliņķi par lāčiem utt.)

Iesūtīja: kukainis ragainis ; laiks: 06.10.2008 11:40

Starp citu, no kristīgā ticība reinkarnāciju atmetu tikai pāris gadsimtus pēc Kristus dzimšanas.

Iesūtīja: Northona ; laiks: 06.10.2008 18:02

Kur tu to rāvi??? Visi lielie sludinātāji kā Pāvils sludināja augšāmcelšanos, kas nevar pastāvēt, ja ir reinkarnācija un tāda reinkarnācija netika sludināta pēc Kristus dzimšanas. Vismaz ne jau kristīgajā ticībā, citās gan.

Iesūtīja: Bjernsone ; laiks: 06.10.2008 21:00

nē, es neticu iepriekšējai dzīvei, dvēseļu pārdzimšnai u.t.t.
toties dažreiz ir jocīga sajūta runājot ar kādu cilvēku- šķiet, ka viņu mūžīgi pazīsti.

Iesūtīja: essy ; laiks: 07.10.2008 12:58

Ticu iepriekšējās dzīves iespējai. Pati vēl tagad atceros, kā 3-4 gadu vecumā skaidroju un centos pierādīt, ka esmu studējusi Liepājā! Kaut tajā vecumā vēl pat neapjautu, ka vispār tāda Liepāja eksistē un ko nozīmē studēt.

Mazliet smaidiņam - mani EVS draugi piecās minūtēs konstatēja, ka kādā no iepriekšējām dzīvēm esmu bijusi grieķiete - dejojot un grieķu vārdus izrunājot tā, it kā būtu dzimusi Grieķijā

Iesūtīja: Artemisia Absinthium ; laiks: 08.10.2008 00:51

Tas vēl neko nenozīmē. Tas, ka krieviski runāju bez akcenta vēl nenozīmē, ka esmu bijusi krieviete. Tas varbūt ir dabas dots talants.

Pēc manām domām, dvēseļu pārdzimšana ir pilnīgas muļķības.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 04.01.2009 12:12

Nu esot kaut kāds onka, šķiet Ēriksons uzvārdā, kas tā kā nordarbojies ar `iepriekšējo dzīvju` pētīšanu - pierakstījis `atmiņas` un, cik nu iespējams, pārbaudījis tās. Kaut kādus rezultātus gan it kā esot dabūjis.

Bet nu es tomēr tai lietai kaut kā diez ko neticu. Jo reinkarnācija radītu veselu kaudzi neatbildamu jautājumu:
- kāpēc savas iepriekšējās dzīves atceras pavisam mazs ļaužu %, nevis praktiski ikviens?
- cilvēku skaits un planētas pieaug teju vai ģeometriskā progresijā. Kur rodas `jaunās` dvēseles?
- kāda šai reinkarnācijai vispār ir fizikālā jēga?

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 05.01.2009 03:10

Nu, pieņemsim, uz šiem jautājumiem var atbildēt. (Kaut arī pārāk neaizraujos ar šādām teorijām, šoreiz patēlošu Sātana advokātu.)

Tāpēc, ka mēs neizmantojam lielāko daļu savu smadzeņu? Varbūt kaut kur tur, neaizsniedzamā tilpnē, ir tās zināšanas.


Turpat, kur rodas jaunās planētas.


Par karmu, draugs, esi kaut ko dzirdējis? Un kāda dzīvei vispār ir jēga?
Iespējams, no reinkarnācijas ir tāda pati jēga kā no pieredzes dzīves laikā. Intuīcija varētu būt arī iepriekšējās dzīves pieredze.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 05.01.2009 09:16

Iespējams, iespējams. Bet jautājums vairāk ir par to, kāds kairinātājs vajadzīgs, lai šo infu izvilktu ārā, saulītē

Ne gluži. Planētas rodas no kosmiskajiem putekļiem, pamatā gravitācijas spēku ietekmē. Kamēr dvēsele (ja pieņemam, ka tāda eksistē) = informacionāls veidojums, bet informācija pavisam gatavā veidā dabā nemēdz rasties. Ja arī notiek informācijas uzkrāšanās un selekcijas process, tad ir nepieciešama evolūcija. Un attiecībā uz dvēselēm es tādai vietu īsti nesaskatu

Es Tev piekristu, ja ~90% cilvēku atcerētos savu iepriekšējo dzīvju pieredzi. Tad varētu runāt par reinkarnāciju kā līdzekli, kuru dievs/daba ir devis cilvēkiem, lai tie advancētos. Diemžēl cilvēks lielos vilcienos šai pasaulē ienāk kā balta lapa, un katru reizi ir spiests visu pieredzi apgūt no `0`, jo tie, kas atceras iepriekšējo dzīvi, ir pavisam neliels % (un te vēl ir interesants jautājums, KO viņi atceras. Ja viņi atceras tikai to, ka `šķiet, ka es iepriekšējā dzīvē dzīvoju Francijā, tur bija tādas un tādas mājas un manus tuviniekus sauca tā un tā`, tad ar to ir par maz, lai šīs atmiņas kalpotu kā praktiskās `kā dzīvot labāk/pareizāk` pieredzes avots - lai tā būtu, šim cilvēkam ir jāatceras arī notikumi, kuros viņš personīgi bijis iesaistīts, un kas ir noveduši pie pozitīvām vai ne tik pozitīvām sekām.

Iesūtīja: shocked mouse ; laiks: 05.01.2009 21:48

nea. tomēr, zemapziņā tas viss paliek un ir taču kaut kādi iemesli pēc kuriem cilvēks savā dzīvē pieņem lēmumus un tad manuprāt nostrādā arī tas, kas apgūts ieprieksējā dzīvē.
cilvēku dzīves kvalitāte vairāk vai mazāk laika gaitā manuprāt ir uzlabojusies. ;D līdz ar to pierādas, ka cilvēki no savām kļūdām pakāpeniski mācās.

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 06.01.2009 18:31

Es jau pieminēju intuīciju. Tāda kā pieredze, kas ienāk prātā tikai vajadzīgajā brīdī, lai citkārt tavas smadzenes nepārkarstu no zināšanu daudzuma, no kura var palikt vecs vienā mirklī. Lai to apstiprināt, varētu jau te arī iepīt deja vu efektu, ko šeit nedarīšu, pieminēšu tikai, ka tādā gadījumā laba intuīcija patiesībā piemīt cilvēkam, kuram ir lielāka pieredze (karma, kā daži to sauc), vai arī tā viņam ir vieglāk pieejama, kā kādam citam. Galu galā, ir cilvēki, kas spējuši izmantot lielāku smadzzeņu daļu un uzskatīti par ģeniāliem. Piemēram, tāds varētu būt Einšteins. Bet tas tik tā.

Iesūtīja: Klusētājs. ; laiks: 06.01.2009 22:14

Tad varbūt es uz šīs zemes esmu pirmo reizi, jo man intuīcijas nav vispār! Vienmēr, kad kaut ko minu, tas izrādās nepareizi. Vienmēr es it kā jūtu, ka tieši tam būtu jābūt, kas atkal ir nepareizi. Un tas man liek domāt, ka tā reinkarnācija nav nekas, bet vienkārši cilvēku izdomājums.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 10.01.2009 16:39

Nu cilvēks jau parasti tomēr pieņem lēmumus, pamatojoties uz daudzmaz loģiskiem argumentiem, nevis uz zemapziņu

Jā, jo vecāki nodod savu dzīves pieredzi nākošajām paaudzēm, kas noved pie tā, ka parādās tendence samazināties Uz Grābekļa Uzkāpšanas Riskam. Tas NEKĀ neliecina par to, ka te piedalās reinkarnētās dvēseles.

No otras puses - intuīcija var būt tāds pats dabas dots/iedzimts talants/dāvana kā muzikālā jeb absolūtā dzirde, telpiskā domāšana vai kāds cits skills. Atkal, tas obligāti nenorāda uz reinkarnāciju kā vienīgo vai ticamāko veidu par to, kā cilvēks ir pie šāda skilla ticis

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 11.01.2009 02:46

Protams.

Es jau tikai to minēju kā varbūtību. Atceries, ka es šo teoriju neaizstāvu ar putām uz lūpām, tikai teorētiski pieļauju iespēju, ka tā varētu būt. Un diezin vai praksē tas vispār ir pierādāms.

Iesūtīja: Grāfs Senžermēns ; laiks: 09.07.2009 20:21

Es personģi neticu nekam, par ko man kāds nevar sniegt pārliecinošus pierādījumus. Bet personīgi es ceru, ka reinkarnācija pastāv.

Iesūtīja: Moriartijs ; laiks: 12.08.2009 01:08

It kā ir cilvēki, kas apgalvo, ka atcerās savas iekšējās dzīves, taču vairāk liekas, ka tā ir izlikšanās.

Tādēļ, personīgi, domāju ka tādu lietu, kā iepriekšējās dzīves nav.

Iesūtīja: mOnO ; laiks: 14.08.2009 18:49

Manuprāt tās ir muļķības.

Es neticu iepriekšējām dzīvēm un reinkarnācijām. Tas, ko kāds, it kā, apgalvo redzējis, beigās var būt izdomājums, nosapņots.

Kad ierauga kādu vietu, kur it kā bijis iepriekšējā dzīvē, ievieto konkrēto detaļu atmiņā, pārliecināti sakot, ka tiešām tur bijis.

Iesūtīja: Raina ; laiks: 30.08.2009 16:04

Es esmu ticīga un ticu pārdzimšainai.
Tas nav nekas nosodams.

Iesūtīja: Grendžera ; laiks: 17.02.2011 11:34

Domāju, ka iepriekšējā dzīve pastāv, bet to nevar tā vienkārši atcerēties...

Iesūtīja: Ausmints ; laiks: 06.03.2011 01:02

Es arī ticu reinkarnācijai. Esmu tādā vidē audzis un man nav pat īsti bijusi prātā doma, ka tā tas arī varētu nebūt.

Ticu, ka eksistējam lai sasniegtu garīgo pilnību un ar katru dzīvi arvien tuvojamies tam... kkā tā?

Pārāk sarežģīta tēma, lai diskutētu tālāk...