Pirmie iespaidi Opcijas

[eyedam]

Šis pavediens ir domāts jūsu pirmo iespaidu un emociju izteikšanai par sesto Harija Potera grāmatu - visticamāk vienīgais tāds visā šajā sadaļā. Visiem pārējiem pavedieniem jābūt par konkrētu jautājumu.

Šajā pavedienā visiem rakstiem jābūt vismaz 150 vārdu gariem. Pamatā ir paredzēts, ka katrs izsaka savus iespaidus, var arī atsaukties uz iepriekšējo biedru iespaidiem, bet, lai apspriestu kaut kādas atsevišķas lietas vairāk, lietojiet attiecīgi atsevišķus pavedienus.

=======================

Šajā brīdī tā vien liekas, ka vienīgais lielais iespaids, kas man palicis pēc sestās grāmatas izlasīšanas ir... nāve. Es izlaidu visas žēlabas par iepriekšējās grāmatas ievērojamāko aiziešanu viņsaulē. Siriuss man vienmēr šķitis vairāk vai mazāk garāmejošs personāžs (katrā ziņā, ja nelasa daudz fanstāstu). Tomēr tagad ir aizgājis mans mīļākais tēls...

Šķiet, ka visa grāmata bija kā viens liels cieņas apliecinājums Dumidoram. Līdzīgi kā ūdensļaužu dziesma, līdzīgi kā kentauru goda šāviens ar bultām grāmatas pēdejā nodaļā. Viss pārējais paliek miglā fonā, pelēks, atstādams tikai Dumidora pēdējos vārdus, pēdējos gājienus cīņā ar Voldemortu, savu zinību nodošanu Harijam. Tā vien liekas, ka visa grāmata ved uz to īso mirkli, kurā, ģīmi dusmās sašķobījis, mīklainais taukmatis nosauc slepkavošanas lāstu.

Tāpat kā iepriekš ar Siriusu, arī šoreiz man liekas, ka pats nāves atgadījums ir tāds galīgi lieks, nevajadzīgs. Kaut kas, no kā nebūtu bijis grūti izvairīties. Kaut kas, kas notika tikai tāpēc, ka tas bija nepieciešams turpmākajam sižetam. "Nu, kāpēc?!" saucu es tāpat kā daudzi citi fani, izlasījuši grāmatu un kā sauca pēc Fēniksa ordeņa. Nedomāju, ka šis sauciens izmisīgi prasās pēc atbildes. Teju lielākā daļa fanu jau pareizi tika šo nāvi paredzējusi, liekot priekšā dažādus pamatojumus. Tā vai šā, ātrāk vai vēlāk, bet viņam bija jāaiziet. Tāpat tas ir skumji, un tāpat to negribas saprast. Nevis nevar, bet negribas.

Jaunā grāmata ir otrā starp Potera grāmatām, kuras beigās nenotiek Harija cīņa (saskarsme) ar Voldemortu. Tajā ziņā tā ir līdzīga Azkabanas gūsteknim. Tomēr atšķirībā no visām pārējām, kā man jau teica Nimue, šajā grāmatā nav tā asuma, kas pārējās. Darbība tik ātri nevirzās uz priekšu, nav sajūtas, ka Harijam ar draugiem draudētu briesmas (šeit acīmredzot jāpateicas paaugstinātajai drošībai skolā). Rona piezīmes par to, vai šodien ir nogalināts "kāds, kuru mēs pazīstam", izklausās pārāk ikdienišķas, lai uzbudinātu. Vispārējā satraukuma aprakstīšana lielākoties ir ieslēgta vien pirmajā nodaļā.

Darbība nevirzās ātri uz priekšu, jo grāmata ir vairāk aprakstoša. Turklāt to pastiprināti kavē arī ne viena vien atgriešanās pagātnē. Lai arī Roulinga saka, ka visu grāmatu sižets viņai jau aptuveni ir bijis zināms pirms laba laika, mani vairākas reizes piemeklēja sajūta, ka, lūk, tas fragments tur ir ielikts kā atbilde uz fanu uzdotajiem jautājumiem. Vairākas reizes pat grāmatas personāžu viens otram uzdotie jautājumi man izklausījās kā no fanu mutēm nākuši. Un tā visa grāmata lielākoties nepārtraukti dod atbildes uz nebeidzamiem jautājumiem.

Tāpēc es pieņemu, ka septītā grāmata, kuru Roulinga aprakstīja kā Harija Potera sērijas beigu daļas otro daļu (kamēr šo beigu pirmā daļa ir sestā grāmata), kā sestās turpinājums varētu būt darbīgāka. Sestajā lasītājs mācījās kopā ar Hariju – mācījās lielajam nobeigumam.

[aFēra]

Pāris dienas nolēmu šeit nerakstīt, lai atgūtos. Tieši tā. Pārdomāt, sagremot, cenšoties saprast. Roulinga man lika raudāt, bet ne uzreiz. Pirmajā brīdī, kad izlasīju par Dumidora nāvi, es neko nejutu. Nāve man likās... nožēlojama? Bezpersoniska? Brīdi vēlāk, kad Harijs skrēja pakaļ Strupam, ar mēģinājumiem viņam likt mocīties, es sapratu un sāku raudāt. Līdz pašām beigām.

Tad atkal atgriezos pie domām par pašu grāmatu. Man grāmata likās pelēka, brīžiem pat garlaicīga. Informācijas krātuve. Ļoti atšķīrās no pagājušajām grāmatām, kurās bija mīklas, noslēpumi... Nē, nu es nesaku, ka šajā nebija kaut kas noslēpumains, tomēr visu laiku gribējās pakasīties ar Roulingu - kur akšens? Nu, lūdzu, lūdzu, kādu akšenu! Un tomēr - tāds notikās knapi, ja kalambola laukumā, un grāmatas pašās, pašās beigās.

Nedaudz pārsteidzīga likās tā meiteņu, mīlestības būšana. Nē, nu, kā tad, Rons pēc kalambola atskrien uz Grifidoru kopistabu un sāk Lavenderu skūpstīt. Sure, sure. Un tad vēl Harija pēkšņā mīlestība pret Džinniju. Kaut kas nereāls.

Bet no Malfoja es neko citu nebiju gaidījusi, varbūt viņš likās tāds nobriedušāks, vairāk dzīvi iepazinis. Žēl bija, ka viņš tomēr neizlēma kļūt par Dumidora sabiedroto. Bišku saraustīta likās tā Harija spiegošana. Muļķīga. Bija pat doma, ka Harijs pataisīts par totālu paranoiķi. Heh.

Hmm, bet man nepalika šoreiz iespaids, ka Roulinga ir ģēnijs. Nu nepalika. Vairāk likās, ka Roulinga jau atkal padarījusi savu darbiņu; salauzusi kādam sirdi vai likusi raudāt, tāpat kā par Siriusu. Gribējās viņu vai saplosīt par Dumidora nāvi, par to, ka nav ļāvusi Harijam pat nedaudz ievainot Strupu, to pretīgo nodevēju...

Bet nu labi. Pietiks te izklāt pirmos iespaidus. Daudzi tāpat palikuši manī iekšā, neatklāti. Iekšā viss deg, cik ļoti tagad gribās izlasīt 7.to grāmatu, zināt, kas notiks tālāk.

Gaidīsim.

[Endija]

Šī grāmata man likās ārkārtīgi nereāla. Man šķiet, ka Dumidora nāvei es noticēju tikai viņa bērēs, bet pilnībā vēl pat tagad ir grūti to aptvert. Kad Strups nomērķēja savu zizli un - Avada Kedavra.. man likās, tas ir tikai triks, lai apmuļķotu nāvēžus. Strups taču bija labais, Dumidors arī pēdējiem spēkiem lika Harijam sameklēt Strupu, lai tas viņiem palīdzētu...

Harija un Džinnijas attiecības. Tas šķita kaut kā tik pēkšņi, iepriekšējās grāmatās nekad netika izcelts, pat ne ar niecīgāko norādi, ka Harijam varētu patikt Rona māsa, bet te pēkšņi, viņš par Džinniju tikai domā. Protams, man jau patīk šī romantiskā puse, bet nez kādēļ man šķiet, ka Rona un Hermiones attiecības visiem HP faniem liks pārdzīvot spilgtākas izjūtas.

Kā šoks nāca tas, ka Strups dabūja APTZ. Jau pašā sākumā to varēja interpretēt kā ļaunu vēstošu zīmi. No otras puses tā gan laikam bija vienīgā iespēja Harijam šogad mācīties mikstūras, līdz ar to kļūt par auroru nākotnē, ja vien viņš to vēlēsies. Bet diezin vai tā notiks, jo es paredzu, ka Harijs un Voldemorts nākošajā grāmatā mirs abi. Bija diezgan smieklīgi tas kā Poters pēkšņi kļuva par mikstūru ģēniju

Interesanti bija iepazīt Voldemorta pagātni, interesanti bija šo visu lasīt. Tomēr šie ir vēl tikai "ziediņi", tā teikt iesildīšanās pirms grandiozā fināla. Es teiktu, ka šī grāmata bija septītās grāmatas ievads.

Man patika.

[Fantomass]

Rakstu pēc kādām 3 nedēļām, kopš grāmatas izlasīšanas.

Lasīšana kā parasti aizrāva un ievilkās līdz dziļai naktij.

Uzreiz pēc grāmatas pabeigšanas biju gatavs Strupu nožņaugt.

Pati grāmata bija drūmāka, bija mazliet par daudz kavēšanās atmiņās. Nevar teikt, ka tas nebija interesanti, bet...

Par Jauktasiņu Princi - bija man tādas aizdomas, ka Strupiķis būs JP.

Savukārt tas, ka Harijam uzreiz tā iepatikās Džinnija, nav nereāli, kā te daudzi saka. Ir taču tā, ka tev vienmēr ir bijusi kāda saskarsme ar kādu meiteni/zēnu, jūs, piem., dzīvojat kaimiņos, vai arī ejat vienā klasē, un tad kādu jauku dienu tu pēkšņi saproti - ka tev viņa/viņš patīk. Turklāt, manisprāt, Roulinga 5. grāmatā jau uz to gāja.

Kaitināja Rona čakarēšanās ar Lavenderu.

Varbūt grāmata nelikās pilnīga, jo Roulinga to rakstot, identificēja JP kā 1. daļu no abām pēdējām grāmatām. (viņa pati tā bija izteikusies, kaut kad, ka JP ir kā 1. daļa)

Bet kopumā - well done.

[**Kittie**]

ja godiigi shii man likaas viss skumjaakaa graamata... negribeetos jau teikt,bet beigaas nez kaapeec sanaaca raudiens... tad kad bija taas beeres,un kad tajaa dumidora kabinetaa paraadiijaas glezna ar vinja portetu kaa bijusho direktoru... eh tas bija skumji...
bet vispaar graamata man likaas aizraujosha... tas bija super. ljoti interesanta. pat negribeejaas apstaaties. gribeejaas aatraak izlasiit un uzzinaat kas tur beigaas buus.
protams,ka jau laicinju pirms iznaakshanas bija zinaamas,ka Dumidors nomirs... nez kaa... bet lai vaij kaa graamata bija fantastiska...
neapskauzu tos kuri nav izlasiijushi...
man ļoti patika arī grāmatas noformējums.
Interesanti bija tas ka bija paraadiitas arii varonju juutas.. kaada tur bija draama (atvainojiet,man taa liekas) ar to hermioni,Ronu un Lavenderu... bija nedaudz reeciigi. toties interesanti...
vispaar graamata kopumaa bija cool.... man liekas ka vislabakaa no visaam,ja vien beijgas nebuutu tik skumjas... bet bija super.

Šo rakstu rediģēja **Kittie**: 04.09.2005 18:10

[Sheep]

Jāatzīst, ka shie nav vis pirmie iespaidi, jo pirmo reizi grāmatu izlasīju jau pirms mēneša un pamazām, palēnām esmu to izlasījusi arī otro reizi. Rādās, ka mani iespaidiīsti nesakrīt ar pārējo izteiktajiem, jo man likās, ka šī bija viena no (kopā ar AG) sirsnīgākajām un mīļākajām grāmatām no HP sērijas. Manuprāt, pat skumjajā nāves brīdī teksts bija piesatināts ar tadu apjomu emociju, turklāt ne negatīvu. Jā, bija skumji lasīt, taču šoreiz, atšķirībā no Fēniksa Ordeņa, tam visam bija lielāka, izteiktāka jēga. Jāatzīst, ka šī nāve patiešām bija gaidāma, šajā gramatā vai nākošajā... Harijam bija jatiek pāri šai dzīves stadijai, kur vienmēr ir kāds, kas kautko pateiks priekšā, kas izglābs. Jāatzīst, ka beidzamās pāris nodaļas lasot, īsti nesaskatīju burtus, jo acis bija aizmiglojušās no asarām (neskaitot faktu, ka bija aptuveni pieci no rīta.. biju lasījui visu cauru nakti). Vistrakāk bija, kad Harijs pateica, ka vēlas apmeklēt savu vecāku kapus (milzīgi skaļš kauciens pa visu māju)... Taču bija tik daudz jauku brīžu, kas visu trako patiesību padarīja daudz paciešamāku- vislabāk man patika Džinnijas tetovējumu apraksts un "no need to call mė sir, professor"... Protams, Rons bija nozheelojams... labaa nozīmē..
Man liekas, ka ieskati Voldemorta pagātnē bija arkārtīgi interesanti (tas sarkanais spiidums aciis... ). Protams, vislielākais jautājums ir un paliek par Strupu. Man, personīgi, nevienu brīdi visas grāmatas garumā nebija nekāda veida pārliecības par viņa piederību vienai vai otrai pusei... pat ne Avada Kedavra momentā (lai arī jāatzīst, ka tas bija milzigs šoks)... Es nezinu, kāpēc, bet es visu laiku meklēju veidu, kā viņu attaisnot (piem. viņš citādi nevarēja zvēresta dēļ utt.).

[Mauvaise Mademoi...]

Teikšu kā ir un uzreiz.
Pirmās nodaļas lasīšana man gāja grūti.Viena vienīga ņemšanās ap tildes vārdnīcu, pat neatcerējos iepriekšējos teikumus ( neesmu īpaši spēcīga angļu valodā- mācos tikai septītajā klasē ) . Nolēmu vienkārši lasīt uz priekšu. Tad tiku līdz notikumam ar Narcisi , Bellatrisi un Strupu. Šis moments mani ieintreģēja - kas tas par uzdevumu?
Kas vēl notika lasot...
Mani vienkārši šokēja Rona un Hermiones savienība. Tas liekas kaut kā... nezinu... stulbi... Viņi visu laiku draudzējas un tad pēkšņi, blaukš- iemīlas. Tās ir manas domas. Iespējams, ka Roulinga šo ievietoja, lai beidzot parādītu grāmatā ne tikai draudzību , bet arī mīlestību. Variants man nepatika
Man tas sašķobīja uzskatus par Hermioni, kā tādu. Harijs un Džinnija bija kaut kā.. normālāk. Iespējamāk.
Kad lasīju beigas....
tikusi līdz vietai, kur Malfojs kopā ar Strupu bēg no Harija, izbrīnījos par abu labo fizisko stāvokli nu, labi, bez jokiem...
biju šokēta. Naturāli šokēta. Man mute bija vaļā , acis lielas . Man ārkārtīgi patika moments , kad Drako Malfojs runāja ar Dumidoru. Gandrīz vai sāku raudāt, kad Malfojs pateica izšķirīgo frāzi

'My dear boy, let us have no more pretence about that. If you were going to kill me, you would have done it when you first Disarmed me, you would not have stopped for this pleasant chat about ways and means.'

'I haven't got any options!' said Malfoy, and he was sud­denly as white as Dumbledore. 'I've got to do it! He'll kill me! He'll kill my whole family!'

Un beigas... beigas bija viens liels ārprāts... man šausmīgi žēl, ka Strups viņu nogalināja. Es arī centos rast attaisnojumu. Tāda nemaz nav.

Gaidu nākamo grāmatu ar milzu nepacietību!!!!!

[elliitee]

Nu tad taa mans pirmais iespaids par Jauktasiņu princi bija: "Kā var uzraksīt kaut ko, kas tik ļoti nesaskan un atšķiras no iepriekšējām grāmatām!" Mana nākošā doma bija: "Aha Roulinga ir parūpējusies, lai būtu, ko rakstīt 7. grāmatā!" Man pagāja kāda nedēļa, kamēr aizdzinu savu sašutumu un sāku domāt normāli un loģiski. Ļoti neloģiski man likās tas ka JP grāmata bija raxtita pirms 50 gadiem, taču Strups mācijās vienā laikā ar Vilksonu un Harija vecākiem, tātad ir divas iespējas vai grāmatā ir kļūda, vai arī Strups nav īstais JP, bet ir tikai mācijies no šīs grāmatas, vai ari tikai zinājis, ka tāda atrodas klasē. Ari trio it kā aiziešana no skolas man šķita nevajadzīga un neļoģiska.
Nepatika Harija un Džinijas sasteigtais attiecību sākums un arī beigas. Šī grāmata manī neizraisīja nekādas lielās emocijas, jo, manuprāt, viss bija attēlots pārāk sausi un virspusēji aprakstoši. FO beigās es raudāju, kad nomira Siriuss, taču Dumidora nāve nez kāpēc, lai gan Dumidors man šķita tuvāks nekā Siriuss, neizraisija nedz skumjas, nedz asaras.
Lai gan grāmata bija ļoti gaidīta, tomēr es uzskatu ka tā nav nedz labākā, nedz sliktākā no HP sērijas.

[~SweetIrony~]

hmmm...
nu patiesībā man ar to grāmatas sākumu gāja ļoti grūti, galīgi nevarēju izlasīt...
varbūt negribējās, varbūt tas, ka lasīju angliski, jo parasti gāmatas izlasu tikai latviešu valodā, bet šoreiz kaut kā savādāk...

šī grāmata tiešām atšķiras ar to, ka ir savādākā, varbūt nopietnāka, drūmāka vēl nekā iepriekšējā... žēl, bet tā tas ir. Sižetu nebija īpaši grūti paredzēt, jo bija jau skaidrs, ka beigās kaut kas notiks... vēl arī tās vietas, kad Harijs ar Dumidoru nokļuva domnīcā man nelikās īpaši aizraujošas, bet nu visu jau nevar gribēt... man laikam pietrūka tās darbības un spriedzes, kas bija 4. grāmatā.

Tagad pat ir tā, ka nemaz tik ļoti negaidu 7. grāmatu, kaut kā pāragri būtu, jo laikam vēl neesmu īsti paspējusi atgūties no šīs, 6. grāmatas...

Grāmata tiešām ir interesanta un notikumiem bagāta, bet mani vēljoprojām nepamet sajūta, ka tur kaut kā trūkst, varbūt tā, kas tiks pieminēts tikai septītajā grāmatā...

Lai nu kā, protams, lasīšu arī septīto, tikai cetu, ka tajā būs vairāk lietas, ko es tur vēlētos sastapt...

[Hula]

Arī es beidzot varu teikt, ka izlasīju 6. Poteru
Nujā. Lasīju kādu nedēļu, jo papildus bija skola + vēl tas, ka lasīju grāmatu datorā un acis sāka sāpēt ik pēc kādas nodaļas.

Iespaidi:

Grāmata laba, bet jutos vīlusies. Rakstniece centusies ar visādiem piņķerīgiem vārdiem (īpaši apstākļa vārdiem, kuri man bija jāpārvērš par īpašības vārdiem (jānoņem "-y") un tikai tad uzzināju īsto nozīmi). Es gan esmu visai skeptiska attiecībā uz Dumidora nogalināšanu - priekš kam? Tiesa, pati domāju, ka zinu atbildi - kopumā grāmata nebija no interesantākajām HP daļām. Viss uz priekšu ritēja ļoti gausi - nebija tā "actiona", kas piemita, piemēram, 4. grāmatā. Un Roulinga pie Dumidora ķērusies kā pie pēdējā salmiņa... Un neticu, ka viņš nav nomiris. Avada Kedavra = nogalināšanas lāsts un viss. Domāju, ka ar to viss ir pateikts, un piedevām jāpiemin fakts, ka Strups šo lāstu izteica ar pretīgumu un naidu - kā Bellatrise teica 5. grāmatā - ir jābūt naidam, lai izpildītu šo lāstu...

Man patika, kā Lavendera un Rons čubinājās un pēc tam izšķīrās (tipisks zēns), un kā Hermione cieta. Reālistiski. Bija OK. Arī Harija un Džinnijas attiecības man patika.

Arī Vajadzību istabas funkcijas bija oriģinālas. Nobrīnījos, ka Malfojs ir tik gudrs. Ā, par Malfoju... Es pieļauju iespēju, ka viņš tiešām varētu pievienoties Fēniksa ordenim. Viņš nav slepkava. Malfojs neienīda Dumidoru, un viņš nespēja izpildīt Avada Kedavra. Viņš nebūtu vilcinājies:

'But I got this far, didn't I?' he said slowly. They thought I'd die in the attempt, but I'm here ... and you're in my power ... I'm the one with the wand ... you're at my mercy ...'

Viņam vienkārši nebija izvēles, bet viņš nevarēja nenogalināt Dumidoru - tas bija viņa uzdevums.

Ā, un vēl es nebiju iedomājusies par Rosmerta madāmas lomu šajā visā padarīšanā.

Nu tādi ir mani pirmie iespaidi...

[Feny]

Nu taa...
Man no akuma gramata skita diezgan garalaiciga lidz nonacu pie 2 nodalas. Tur jau man sakas nelielas aizdomas par strupu par to kapec vins palidz narcisei.
LAost uz prieksu man loti patika ta vieta kur visi tris atakal bija kopa un VILCIENS!!!
Saku lidz ar to vilcienu nedaudz iedzilinaties gramata kapec Malfojs rikojas tadi un ne savadaki?
Man patika tas KA Roulinga beidzot ir sakusi aprakstit par Vodemortu un vina pagatni tas bija patikami lasit.
Es raudaju taja vieta kur nomira Dumidors ar tiem vardiem "Severus,ludzu"
tas bija nezeligi.
Tas ta par to kuras bija labakas vietas gramata pec maniem iesaktiem...
Par garamatas nosaukumu man ari gribejas pastridetoies gramatai labaks nosaukums butu biji Harij Poters un Horxusi(laikam)


P.S. cewru ka pa maz neuzrakstiju
P.S.2. ja kaut ko nesaprata tad nenemiet par pilnu jo neesu atguvusies vel no gramatas lai jau pagajusi vairak neka2 menesi

[jefeniite]

graamatu izlasiiju pirms kaada meenesha, bet taa arii pirmos iespaidus neesmu uzrakstiijusi. laikam taapeec, ka shii dalja bija taada nepabeigta. ljoti juutams tas, ka 6.dalja ir uzrakstiita tikai taaeelj, lai vareetu rakstiit 7to. taa kaa seriaalos, kur nebeidzami ilgi stiepjaas notikumi, lai peedeejaa seerijaa visu atrsinaatu un visi labie varonji dziivotu laimiigi.

shii iemesla deelj pat Dumidora naave man nelikaas kas iipashs. Sirusa man bija zheel, bet Dumidors taads vecs onka vien bija. un veel pamanaas nomirt shaadaa daljaa bez beigaam.

veel man ir versija, ka paaraak daudz ziepenes savaa muuzha esmu saskatiijusies, un taapeec pat poters vairs neshkjiet interesants. nav vairs interesanti, kad visi notikumi ir paredzami. kaadreiz bija interesantaak, kad nemaniiju pamestos pavedienus, bet nu vinji saakushi krist aciis paaraak biezhi.

katraa gadiijumaa, ja ir lasiitas ieprieksheejaas dalja sho ir jaaizlasa, bet nu nekaa iipashi interesanta un aizraujosha es vairs nesaskatiiju.

[Trusite]

pirmais vaards, kas ieshaavaas praataa izlasot sho 6o nodalju bija - ````in kakaini.
manas vilshanas pat vareetu sanummureet:
1) jav pashaa saakumaa sizhets vilkaas kaa seenju zupa un ceereet uz uzlabojumiem bija velti, jo visa shii graamata bija viena liela, pamatiiga seenju zupa

2) sajuuta bija taada, ka pilniigi var just rakstnieces garastaavoklja mainjas, piemeeram vienubriidi Haris ir galiigi sarubiijies Dzinnijaa, abi tur buchojas, spaidaas un ko tur veel daraas, bet tur pat blakus briidi shameejs saak kliegt AR SHITIK LIELIEM BURTIEM.

3) nu treshkaart gribeetos mineet taas absurdaas aininjas, kas dazhubriid kaa dusmiigs vilks garaam aizcilpoja. nu piemeeram, Dumis saka, ka Haris ir viennoziimiigi vieniigais dzheks, kursh var no taa Slughorna vai kaa vinju tur, dabuut info par tiem horcruxes. nu vienaa vaardaa muljkjiibas! kuram gan buutu gruuti shameejo piedzirdiit, bishku paspeeleet uz sirds vaajaakajaam stiigaam? info naaktu pati, nemaz aci nemirkshkjinot, vnk slinkums tur bija chakareeties un melno darbu uzstuuma Harijam. var jav buut ka maldos, bet nu, ne vienu vien cilveeku dzeermuaa esmu redzeejusi atklaajot savus smagaakos nosleepumus un naakamajaa riitaa par to nekaa neatceroties. nu tas taa

4) certurtajaa punktaa vareetu ietilpinaat pilniigi visu paareejo, ko jav kaads ieprieksh ir mineejis, jo cik palasiiju, man riebaas tieshi tas pats

nu vispaar shii graamata bija pilna naaves, nu kamdeelj Rolingai veel vajadzeeja to nabaga Aragogu nokilerot? taadeelj, lai buutu par ko parunaat?? nu nez nez

nee, nu nebija jav taa, ka tikai sliktumi tajaa graamataa, bija jav arii jaukas lietas:

1) ka Vilksons ar Tonksu tur abi sadziedaajaas
2) ka Haris atkal vareeja savu STO apmierinaat un Ronam jav ar pa sliktu tas nenaaca
3) ka Grifidors (cik paarsteidzoshi) jav kuro gadu ieguva kalambola kausu
4) ka beidzot beigs tur staipiit to gumiju ap Strupu, jo sen tak bija skaidrs, ka shameejs nav nekaads labais utt utjp

nu taa gari sanaaca, bet nu esmu pilna emociju

[Elentari]

Viens ir skaidrs - "Jauktasiņu Prinča" iespējamā kino versija neliks faniem gausties, ka no grāmatas izgriezts tik daudz notikumu, jo vienkārši nebūs, ko griezt laukā. Bet kvantitāte taču neliecina par kvalitāti, jo tie nedaudzie spraigie sižeta pavērsieni mani pilnībā apmierināja.

Vietām es saskatīju līdzību ar Gredzenu Pavēlnieku (slepenās durvis Voldemorta bērnības alas sienā, pazemes ezers ar tumšo ūdeni, pieredzējis burvis ar apņēmības pilnu jaunekli).

"Strupa līnija" sižetā bija tiešām interesanta, jo riebums pret zemisku nodevību mijās ar vēlmi mīkstināt Strupa vainu ar kaut kādu fantastisku attaisnojumu. Manuprāt, tā ir labākā un visrūpīgāk izstrādātā vieta grāmatā.

Tonksas-Lupina mīlas sakars man likās tāds pablāvs, taču galveno varoņu jūtu izķidājums tikai paspilgtināja tēlus, padarīja tos saprotamākus.


Radās iespaids, ka Roulingai viņas fani ir ļoti svarīgi, jo daudz vietas grāmatā tika veltīts dažādu teorētisku jautājumu izskaidrošanai. Man nav nepieciešams, lai tiktu 100%-īgi pamatoti iepriekšējo grāmatu notikumi, tāpēc tās vietas lasīju ar ne sevišķu interesi.

Taču tie ir sīkumi. Galvenais, ka grāmatas izlasīšana nemazināja interesi par gaidāmajiem notikumiem un iepriecinu sevi ar domu, ka šī bija tikai iesildīšanās pirms grandiozajām beigām.

Šo rakstu rediģēja Elentari: 02.11.2005 20:18

[Džea]

Lai gan grāmatu izlasīju jau sen......Iztulkoju un atļauju dabūju tikai tagad.

Tātad,mani iespaidi.Nu ko lai pasaka.Es piekrītu daudziem un arī saku ka šī ir drūmākā no visām sešām grāmatām.Lai gan šī bija pati pirmā grāmata kuru es lasiju angļu valodā,beigās es daudz ko sapratu,taču bija arī vietas ko nesapratu.Piemēram sākumā;Kur Fadžs sarunājās ar premjerministru un to nodaļu kur Dumidors paņēma Hariju no Dērslijiem.Tās abas vietas man likās viss nesaprotamākās

Šinī grāmatā pēc manām domām parādīja cik ļoti Dumidors Harijam uzticas atklājot visu ko viņš zina par Voldermortu.

Arī mani pārsteidza daudzie romantikas brīži.Domāju ka Rons šoreiz bija greisirdīgs uz Hermioni ka viņa ir skūpstījusi Viktoru Krumu un tapēc arī viņš pēc iespējas ātrāk gribēja sev atrast draudzeni.Taču kā par nelaimi(vai varbūt par laimi)Parvati bija šausmīgi greisirdīga un tapēc viņi izšķīrās.Bija arī skumīgi par to ka izšķīrās Harijs un Džinnija,jo viņi taču bija tik skaists pāris.

Taču mani par visu visvairāk pārsteidza Strupa nodevība un Dumidora nāve.Arī es biju domājusi ka šoreiz kāds varonis mirs(jo tā noteik gandrīz katrā grāmatā) taču nebiju domājusi ka šoreiz tas būs Dumidors

Dīvaini vel likās ka Jauktasiņu Princis parādījās tikai kā Mikstūru grāmatā,taču tas kad Strups pēc Harija uzbrukuma Malfojiem lika atnest visas mācību grāmatas man radās jau nelielas aizodmas par to kas varētu būt Šis Jauktasiņu Princis.
Liels šoks man bija kad uzzināju ka skolu slēgs!!!!Un nojaušu ka 7. grāmata atšķirsies no visām pārējām ar to ka notikumi vairs nerisināsies skolā

[Daniels_Redclifs]

nu pirmais iespaids man jau radaas no 5taas graamatas, ka 6taa graamata buus nu dien laba... beidzot Harijam padevaas gan mikstuuras gan aizsardziiba pret tumshajaam zintiim... protams Harijam veicaas labi mikstuuraas tikai taapeec , ka vinja gaadiiba bija nonaakusi Severusa Strupa kaadreizeeja mikstuuru graamata, kaa vinsh sevi deeveeja"The Half Blood Prince" ! man tomeer shokeeja tas ka Severuss bijja nodeveejs un beigaas nogalina Dumidoru, atkal beedas Harijam un Potera faniem, 2 graamatas peec kaartas Roulinga aizsuuta nebuutiibaa 2 Harijam visdaargaakos cilveekus, kas vinjam ir... Pie tam Strups veel paliidz Malfojam iistenot vinja plaanu ievest naaveezhus Cuukkaarpaa, kas vinjam protams izdodas, bet arii saprotams ir tas ka Strups deva zveereste Malfoja maatei, ka vinsh paliidzees Drako utt, shii zveeresta neieveeroshana Strupam beigtos ar naavi, ja vien vinsh nenosargaa Drako...
Taads kopsavilkums, man 6 graamatai ir diez gan beediigs, man likaas ljoti beediigi pazaudeet jau 5tajaa graamataa Siriusu, no taa Harijs veel ilgi neattapaas, un pat mekleeja glaabinju pie spoka, "Gandriiz Bezgalvas Nika" , vaicaaja vinjam vai nevar sazinaaties ar vinju un vai Siriuss nevar paarveersties par spoku, protams spoks Harijam visu izstaastiija, ka izveeloties dziivot kaa spokam, tu izveelies pa pusei dziivi un to grib tikai nedaudz cilveeku...
nu iisaak sakot man par 5to un 6to graamatu naak galvaa tikai gandriiz beedas, jo lasot sho graamatu, shiis rindinjas, tieshaam cilveekam rodas zheeluma sajuuta un liekaas, ka tu pat izdziivo Harija saapes...
protams likaas aizkustinosh arii tas, ka graamtas beigaas Harijs apnjemas nogalinaat Voldemortu, bet arii apnjemas neatgriezties vairs skolaa, kas mani pat ljoti shokeeja, bet taa padomaajot, vinjam vairs tur nebija ko dariit, Dumidors tur vairs nebija, Cuukkaarpaa nebija nevienas personas, kuras deelj Harijs buutu gatavs atgriezties Cuukkaarpaa, peec taas nakts notikumiem, un nozveeras sev nogalinaat Voldemortu ar jebkaadiem panjeemieniem vien vajadzeetu... protams to visu Hermione dzirdeejisu ir sashutusi un Rons taapat, bet tad draugi saka"mes tev iesim liidz paliidzeesim, buusim kopaa ar tevi..." harijs atbild "nee tikai ne juus, es nepaardziivotu veel juusu naaves un juus neesat gatavi" vinju draugi paartrauca un teica"mes buusim vienmeer kopaa ar tevi, un paliidzesim tev atrast Voldemortu un visus harkrokshus" taj briidi notiek kkas starp draugiem, un protams Harijs tur vairs neko nevar padariit, draugi vinjam paliidzees lai tur vai kas... draudziiba un miilestiiba draugu starpaa, kas shijaa graamataa tiek pacelta ljoti augstaa vertee, kas ir pareizi... iisaak sakot tik aizraujoshu un liidztekus tik beediigu graamatu veel nebiju redzeejis, es savaa izteelee lasot graamatu, vadu atteelus lai izteelotos kaa tas viss izskatiitos filmaa un reaalaa dziivee... Harija Potera graamtas ir ar nenosakaamu veertiibu, tik iedvesmojoshas un aizraujoshas, bet vienalga atgaadina ka arii burvju pasaulee nav nekaadu burvestiibu vai mikstuuru, kas vareetu atdziivinaat mirushu cilveeku.... Bet mani visu laiku tirda tas, ka Dumidors neko nenojauta par Strupu, tas mani galiigi iedragaa... noshaut to strupu...
Ir tik daudz momentu un sceenu ko gribeetu atstaastiit , bet esmu taa jau daudz sadrukaajis, bet tas taa, vismaz zinaasiet, ka esmu sho graamatu izlasiijis, pareizi sapratis, un ka esmu IISTS HP FANS utt... vareetu raxtiit veel un veel un veel, labo un slikto graamataa, JKR paraada ka miilestiiba un draudziiba ir galvenais un ka visi cilveeki ir vienaadi pat burvji, ja vinji , vinji mirst un nekass vinjas nevar atgriezt atpakalj... graamatai noteikti ir veel dzilaaaka jeega, betas mani neinteresee, jo esmu taa jau daudz izvilcis no shiis graamatas, jo man ir 15 gadi... un ja godiigi, ja pat buutu nieciigaakaa iespeeja ka pasaulee ir taada lieta kaa magjija un burvji, es tur gribeetu atrasties un labaak dziivot, tur, bet taa jau ir fantaazija, shiis graamtas man ir tik tuvu ka pat saaku domaatu uz to pusi... bet tas taa.... liels HP fans paliek liels HP fans .... !!!! eseja beidzaas....

[Seila]

Pirmie iespaidi par grāmatu godīgi sakot bija visai satriecoši, kaut kur nedēļu nevarēju atgūties, lai pieteiktos aptaujai un vispār spētu apspriest grāmatas saturu. Jāsāk jau ar to, ka atiesību sakot bija diezgan grūti iedziļināties grāmatas saturā kad "Fēniksa ordenis" bija iznācis tik sen. tomēr pie vainas nebija tas. Pie vainas bija grāmatas sižeta līnija.
1. Grāmata kārtējo reizi pierāda to, ka HP aug kopā ar saviem lasītājiem un lai cik nepatīkami man personīgi nebūtu to atzīt tomēr grāmata paliek ar vien nopietnāka un JP vairs nav nekā no tā ko agrāk varēja nosaukt par īstu bērnu grāmatu. JP ir daudz pārpildītāks ar vardarbību nekā iepriekšējās grāmatas.
2. Dažas vietas grāmatā paliek pilnīgi neskaidras. Piemēram man labāk būtu paticies beigās skaidri uzzināt, ka Drako ir slikts vai labs neviss atstāt visu pusratā, kad viņš nolaiž nūjiņu. Tajā brīdī parādās Strups un nogalina Dumidoru.'Pēc tam aizvelk drako līdzi prom no Cūkkārpas. Šeit tātad parādās jautājums kāds tad īsti it Malfojs juniors labs vai ļauns. Vai varbūt viņš ir tikai zēns kurš apmaldījies savās domās?
3. Nav īsti skaidrs kādā sakarā Dumidors mācīja hariju, jo kaut gan sākumā ir nepārprotami norādīts, ka viņš vēlas zēnu apmācīt mēs redzam, ka neko atskaitot dažādu cilvēku un būtņu atmiņām par Voldemortu viņš nerāda. Šit atkal parādās jautājums: Ko gan viņš tādā veidā vēlējās iemācīt harijam?
4. Strups ieguva APTZ pasniedzēja vietu, kaut gan ir labi zināms, ka šī vieta ir nolādēta, līdz ar to, mēs uzreiz saprotam, ka arī Strups pazudīs no šīs vietas. No otras puses mēs uzzinām kāpēc tieši APTZ pasniedzēja vieta tiek uzskatīta par nolādētu un varam uzzināt, kas ir vanojams pie tā.
5. Nošokēja. Voldemorta dzīves stāsts. Domāju, ka tas komentārus neprasīs. Un tomēr viņš Nogalināja savu tēvu, vecmāti, vectēvu...Tas vien nošokēja (kaut gan bija jau zināms fakts
6. Kas tad īsti notiks? Dumidors ir miris. Harijam ir palikuši tikai viņa draugi un nav īsta padomdevēja blakus vairs. Kas notiks tālāk?
Un viss beidzot mani patiešām interesē, kāpēc, ja šī ir priekšpēdējā grāmata, tajā ir tik daudz neatbildētu jautājumu?
Atzīšu godīgi. Grāmatas pēdējās desmit lapas puses noraudāju tā, ka miglojās burti acu priekšā.

[Ungaarijas ragas...]

HP 6 angļu valodā - it kā saprotu, it kā nē... Tukšums
HP 6 krievu valodā - ak dieniņās, cik daudz ir palaists garām! Atkal tukšums...

Nepatīkams tukšums, kāds rodas pēc tuva cilvēka nāves, lai arī šis tuvais cilvēks ir tikai tēls grāmatā...Varbūt tāpēc, ka es kā parasti izlasīju vispirms beigas, pamanīju cauri vijamies tādu nolemtības sajūtu. Autore jau visu laiku sagatavo lasītāju, ka beigās notiks, kas slikts - ik pa laikam tiek neuzkrītoši norādīts, ka Dumidors vairs nav tik jauns un sprauns kā agrāk un tā lāsta sabeigtā roka... Man bija riebās katru reizi lasīt par to pārogļoto roku, jo man bija žēl Dumidora.
Tāpat kā man bija žēl Harija, kuru atkal neuztvēra tik nopietni, kā vajadzēja, un biju nepamierināta, ka Dumidors, ja arī kaut ko zināja, tad atkal jau noklusēja par Malfoja lietu, ka viņam neizdevās neko nodarīt Strupam, jo tas atkal lasīja viņa domas un dusmas, ka Dumidors līdztekus nemācīja slēpprātību. Hermiones un Rona. Žēl, Malfoja, kuram tika uzgrūzts tāds uzdevums, žēl Strupa, ka viņam bija tāda bērnība un skolas gadi, kas bija cēlonis visam notikušajam, žēl Voldemorta, jo arī viņa un viņu senču dzīve bija kā akmeņi, kas izraisa iznīcinošu nogruvumu.
Tai pat laikā es biju dusmīga uz Dumidoru, ka viņš mēdza šo to noklusēt, uz Hariju, ka viņš uzvedās tā, kā uzvedās, Hermioni un Ronu, ka viņi nejēdza izrunāties savā starpā, tā izbēgot no sapināšanas, Malfoju,Voldemortu, Strupu un visu pārējo nāvēzu varzu, ka viņi rīkojās tā kā rīkojās...
Atklāti sakot, es Harija vietā jau sen būtu palikusi ļauna... Bet tas tā...
Pārējā laikā man bija mazliet garlaicīgi, lai gan es atmiņas izlasīju, lai saprastu, kas un kā...
Visu laiku man likās, ka tur tajā pasaulē ir drūms, nomācies un lietains laiks, lai arī dažviet skaidri bija uzrakstīts, ka spīd saulīte. Un arī nākamo grāmatu es redzu kā vienu drūmu, krēslainu vakaru, kad pūš vējs un līņā smalks lietus, iesūkdamies it katrā vārdā...

Labākā no visām.

[joua]

Man bija tāpat kā Ragastei,jo pēc izlasīšanas pārņēma tāda sajūta,it kā iekšienē būtu tikai tukšums. Visu dienu es klusēju un nespēju atgūties. Ļoti emocionāla grāmata.
Bet bija šis tas ,kas piesaistīja uzmanību
1kārt : Inferi - kas par cilvēkiem viņi ir bijuši. Vai var sanak,ka tev uzbrūk kāds no taviem mirušajiem radiniekiem? Mulsinoši.
2kārt : Roulinga ir sakusi pamatīgāk ķidāt varoņu attiecības. Tas jau kaut kad bija sagaidams.
3kārt : tas,ka šoreiz Strups spoelēja patiešām nozīmīgu lomu - parasti viņš bija nedaudz nobīdīts mala,bet te - Jauktasiņu princis,Dumidora slepkava, zvēresta turētajs. Nja,sāku viņu iepazīt tā pamatigi.
4kart : vispār nedzudz mulsina grāmatas nāves parsātināta noskaņa. Liekas,ka drīz atkal bus kas par slepkavošanu. Turklāt,ja nemaldos,šaja gramatā Harijs nesatika Voldemortu.Tas laikam atkartojas katrā trešajā grāmata.
Vispār latviešu tulkojumu pat tā īsti negribās,jo šoreiz 6.daļa angļu valodā bija stipri pieejamaka,un viss jau ir zinams. Ceru,ka septītajā grāmatā būs atbildes uz šajā daļā radušiem jautājumiem.
Šo gramatu ir vērtys lasīt,jo ,ja vērīgi ieskatās,var uzzinat daudz noderīga.

Šo rakstu rediģēja joua: 14.01.2006 12:22

[helbaffy]

Grāmatu lasīju no datora! Angliski!
Vienā vārdā- KOLOSĀLI!!! Sākums likās ļoti daudzsološs.
Nu bet tur kur bija ar ministru, likās- kaut ātrāk beigtos...
Tā Narcise Malfoja pie Strupa- njā tur bija superīgi, vēl tā attieksme Strupam pret Tārpasti... smieklīgi bija!
Dumidora apciemojums pie Dērslijiem- njā tur bija skaisti... Tad tas jaunais profesors ha mikstūru nevis APTZ bija savdabīgs- sākumā likās kaut kas līdzīgs Ambrāžai, bet vēlāk atkal Sirdsāķim! Tad pie Vīzlijiem arī bija jauki!
Kaut arī es saku jauki, skaisti- ziniet ka tie ir tikai vārdi aiz kuriem slēpjas izteiksmes- kolosāli, satriecoši, dievīgi... utt.
Tātad vēl pie Vīzliju šurum burums vai kā tur bija- nē nu tie izgudrojumi bija kolosāli, lai gan tad, kad trio aizgāja izspiegot Drako mana uzmanība likās mazinājusies... nu tur tas bija diez ko garlaicīgi, bet jēga tad tā ka es tiešām ticu ka Drako ir navēdis, tikai tracina tas, ka citi netic!
Ak jā tur tajā apģērbu veikalā bija VIENREIZĒJI!! Ļoti gāja pie sirds Narcises izteicieni... HaHaHa
Tā nu jā ar to Malfoju tajā peronā- tur likās kat kas ļoti dīvains, nekad nebiju domājusi, ka Harijs būs tik vājš attiecībā pret Malfoju, laikam tur jau neko nevarēja padarīt, bet tas ka viņam to degunu salauza likās nežēlīgi apkaunojoši un arī tas, ka viņš iegāja Lielajā zālē tādā izskatā...
Un tās nodarbības ar Dumidoru likās ļoti, ļoti interesantas, tikai savā ziņā tas kaut kā aptumšoja iespaidu, ka Voldemorts ir pati nāve uz kājām...
Visā visumā tie Horkraksi likās visideālākais izskaidrojums Voldemorta nemirstībai! APLAUSI!!!!
Harijs kā kalaambokla komandas kapteinis lika viņam izskatīties tik satriecoši!
Bet beigas- tā alā bija superīgi graujoša! Tur katrs sīkums likās tik aizraujošs un tad vēl pils, tumšā zīme... bet tad, kad nogalināja Dumidoru es atzīšos es raudāju tikpat smagi cik tad kad nogalināja Siriusu!
Jā Dumidors parādījās jau pašā pirmajā grāmatā pat pirms Harija, bet nu viņa vairs nav...
Un viss kopumā- VIENREIZĒJI, KOLOSĀLI, DIEVĪGI, FANTASTISKI, NEATKĀRTOJAMI......
Tikai tagad izlasot šo grāmatu ir vēl lielākas skumjas nekā pirms tās lasīšanas, jo tas nozīmē ka nākamā būs pēdējā! Un tad kad es būšu nokomentējusi to grāmatu man nāksies likt šādu ikoniņu...

[Patriote.]

Patiesībā sestā grāmata man radīja mazu vilšanos. Roulinga varēja jau nu pacensties un visu sarakstīt daudz sīkāka. Viss ir diezgan sasteigtsun, manuprāt, pārskriets pāri tikai svarīgākiem notikumiem.

Tā kā esmu lasījusi arī anglisko, latviskā man likās kā darvas piliens medūs mecā. Nē nu tiešām Visi tie tulkojumi...Turklāt esmu stingri pārleiicnāta, ka kaut kas ir izrauts ārā un nav vispār pārtulkots

Tad nu par pašu saturu. Mjā tas kā Hermione un Rons visu laiku kasījās bija rēcīgi. tas man patika Mjā un patīkami atsvaidzināja arī Flēra jeb HOlēra Ha ha tas tāds jociņš.Prieks, ka beigās Molijai aizgāja tas, kādi nolūki ir Flērai pret Bilu. UN Vilksons ar Tonksu super. Nebiju gaidījusi, bet patīkami pārsteidza man jau liekas, ka viņi sader!

Vispār cerēju, ka Siriuss tomēr kaut kādā mistiskā veidā atgriezīsies, bet laikam jau cerība muļķa mierinājums

Mjā nepatīk, ka Drako tā īsti nekur netika iesaistīts. Izmētāts šur un tur. Filmā jau atkal vilšos. Bet mani fascinēja sākums vilcienā. Deguna lūzums un arī Diagonalejā Malkima madāmas shoping centrā! Drako joki mani vienmēr fascinē.

Brīnīos, ka Voldemorts tā arī nekur neparādījās visā savā godībā. nekādas cīņas starp misteru POteru un Tumsas pavēlnieku

Bet es vai kūstu no informācijas pārplūdiem par dārgo Voldemortu Tik daudz atmiņu delikatese priekš manīm. Lielā mērā šši grāmata bija taisni par viņu! Super!

UN kur tad Jauktasiņu Princis - mazais strupiķītis. Poters tagad var kost pirkstos, ka viņu no sākumā tā mīlēja. nez cik katlus uzspridzināja Strups, kad uzzināja, kur POteram tāds pēkšņš talansts Mjā jautri!!! Es jau nu arī to grāmateli nebūtu prom devusi!

Lieki piezīmēt, ka Levicoprus un Sectumsempra manas jaunākās un mīļākās burvestības Vienīgā nelaime tagad arī citi zin, ko tās nozīmē. Skāde, bet neko darīt!!!

Tātad beigās es tomēr nonācu pie secinājuma, ka grāmata bija tā neko, bet angliskā kā vienmēr labāka!