Pavediena drukājamā versija

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 13.07.2006 05:51

Es tā apkārt paskatījos un izskatījās, ka neviens šo tēmu nav pacilājis. Kādā pavedienā tika gan pieminēta astrālā projicēšanās..., bet tā kā tas nav gluži viens un tas pats... tad... gribētu zināt kā jums ir ar tiem sapņiem, kuros apzinaties, ka sapņojat un tad var darīt visādas interesantas lietas, kas tik vien ienāk prātā. Padalieties pieredzē...

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 13.07.2006 12:55

Laikam jau man vēl tā īsti nav sanācis sastapties ar tādiem sapņiem, bet reiz kad es sapratu, ka sapņoju, es pamodos. Kādu brīdi vēl centos sapņot, bet ne pārāk ilgi.

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 13.07.2006 13:02

daži mani lucido sapņu pierakst/apraksti[+personīgās tābrīža pārdomas]:

"Atrados it kaa andromedas skolā un nezin kā, attapos, ka patiesībā sapņoju. Gāju ārā no tās skolas, ar domu, satikt Kādu. Izgāju ārā, sāku plivināties pa gaisu un atcerējos Erinas teikto, par lidošanu gaismas ātrumā. Kad izdomāju pārbaudīt cik ātri es spēju palidot, visa struktūra kā jau parasti nojuka. Paliku tikai es un ātrums. Ātrums palielinājās aizvien ciešāk saspiežot plaukstu dūrē. Tad pēc kāda laciņa izmeta. Pie pozitīvajiem faktoriem jāmin, ka šoreiz neizjutu bailes. Bet nesaprotu, kāpēc vienmēr, kad atjēdzos, ka sapņoju viss pazūd?"


"hmm... neesmu veel pieradusi pie shaadiem lucid dream. Nu, jaa, ko gan var gribeet tikai 3. taads vien ir bijis. Sapnii dejojaam... vnk dejojaam. Nevienu reizi neuzkaapaam viens otram uz kaajaam un katra naakamaa kustiiba bija dabiska un pashsaprotama. Tad izdomaaju, ka vajadzeetu kko pavaicaat, bet tikko, kaa to biju iedomaajusies... sapnja struktuura sashkjobiijaas, kaa uz aaraa meshanu, tad paardomaaju "nu, labi, labi, neko nepasiishu!" un vareeju atgriezties un turpinaat dejot. Peec kaada laika pamodos, kaadu ilgaaku laiku padziivojos augshaa... un tikai tad sapratu, ka nemaz neesmu pamodusies!!! Bet tas kaa es sho faktu konstateeju ar` bija reeciigi Paskatos aaraa pa logu, ieraugu kkaadu zvaigznaaju [kas izskatiijaas, kaa liela uzliime, kas karaajaas debesiis..., bet tad veel neaptveeru, ka sapnjoju], pakaapos paaris soljus tuvaak logam, lai kaartiigaak apskatiitos un ieraudziiju, ka zvaigznes paaraak aatri griezhaas un tikai tad iedomaajos: "eu, shitas vareetu buut sapnis..." Tad uzreiz gribeejaas tikt aaraa [no sapnja], jo nelikaas iipashi godiigi taada piespiedu patureeshana sapnii..., kaa nekaa vienreiz jau pamodos! Bet nevareeju... viss apkaart izlikaas paaraak reaali, laikam taadeelj bija gruuti piecelties, kaut gan labi zinaaju, ka sapnjoju. Biju stipraa izmisumaa un nezinaaju, ko dariit, lai tiktu aaraa, pat piedraudeeju, ka izdariishu pashnaaviibu, ja mani tuulinj pat neizlaidiis aaraa... nekas nenotika! Tad pie durviim kaads bija un teetis gaaja ielaist... es, ieraudiijusi teeti uzreiz [nezinkapeec] iedomaajos, ka vinjsh noteikti man speetu paliidzeet un taadeelj saucu vinju triis reizes, gribeedama vinjam visu izstaastiit, bet liidz staastiishanai es nemaz netiku, jo tad beidzot pamodos..., no mazmaziitinja trokshnja, ko izraisiija teetis savaa gultaa mazliet pakustoties... [btw vinjsh nebija aizmidzis... veel uz portatiivaa skatiijaas kkaadu filmu]. Tad taada atvieglojuma sajuuta bija..., bet bija mazliet bail atkal iet guleet [bija ~ 1:45 naktii], jo visaadas nelabas domas maiziijaas pa galvu... centos nomierinaaties. Tad veelaak arii aizmigu un vairaak sapnjus neatceros... bet no riita paardomaajot visu, pieveersu uzmaniigu tam, kaa pieceelos..."

"sapnjoju, ka staigaaju pa kkaadaam shauraam ielinjaam un man uzkasaas divas vecenes, grib telefonu nozagt... es uz vinjaam taa paskatos, noreecos un saku: "Pfff, ko juus iedomaajaties, juus nemaz neesat iistas, juus esat manaa sapnii!" Tad vinjas pazuda. Mana naakamaa doma: "Stay calm! Izmetiis veel no sapnja..." neizmeta. Tad naakoshais funktieris man uznaaca paaraak strauji un gribot negribot ar paaraak lielaam emocijaam:"Man vinjsh jaasatiek!" Visas sapnja struktuura nojuka... kkaadas aptuvenas vinja aprises paraadiijaas... un viss... shajaa vietaa mani izmeta."


p.s.[te gan viņi dilstošā secībā...]

Iesūtīja: lightness_flame ; laiks: 13.07.2006 15:27

uhh, personīgi man tādi ir bijuši diezgan daudz, protams neesmu neko pierakstījusi, bet ļoti labi atceros kā šo apziņu, ka sapņoju, pielietoju, lai varētu pamosties - lai es pamostos, man vajag no kaut kuriens nolekt, un tā nu es parasti skrienu un lecu vai no kalna, no kraujas vai no kaut kā cita, kas atrodas tuvumā, jo vienmēr skaidri zinu, ka tā pamodīšos...

un ir vēl viens veids - aizvērt acis un stipri, stipri spiest ciet, tad arī pamostos....

vispār jau tā notiek bieži un tad cenšos darīt visu, ko nedarītu reālajā dzīvē, un tā sajūta ir forša.. ganjau ir vēl kaut kas, bet tā uz sitiena nevaru atcerēties...

Iesūtīja: pink cat ; laiks: 13.07.2006 15:37

ir bijushi taadi sapnji... un sameera daudz.
Vakar redzeeju sapni kur vareeju dariit visu ko gribeeju-
Es atrados kautkaadaa diivainaa lielveikalaa...tur bija pirmajaa staavaa kautkaads veikalinjsh kur paardeva visaadas forshas dreebes... es tur satiku divas maitas kas maacaas paraleelklasee.
es aizgaaju prom jo ieraudziiju vinjas. es uzkaapu uz eskalatora un tad apskatiiju visu lielveikalu...
savaadi ka es sapnjoju par lielveikalu ...

veel ir bijis sapnis kur es ar draudzeneem no klases eju uz kino..Visi citi cilveeki saspiezzas uz balkona, kas atrodas aiz stikla.Kinoteaatrii visas sienas ir polstereetas ar kautkaadu zilu materiaalu un mees eedam hotdogus...mees seezzam pirmajaa rindaa un man blakus seezz viena meitene(Anete) vinja iesaucas:"Mums gan ir labaas vietas vai ne?" es pamaaju ar galvu.
heh...diivaini

Iesūtīja: unciz ; laiks: 13.07.2006 19:19

man tā bija vienreiz. man baigi gribējās parunāt ar vieu cilvēku un tad es spnī redzēju to cilvēku un pajautāju to ko man vajag, bet tad sapnī istabā ienāca māsa un tā arī atbildi es neuzzināju.

Iesūtīja: BlueberryAnima ; laiks: 13.07.2006 19:29

man taadi gadaas visai biezhi. parasti es vienmeer apzinos, ka nekas taads nevar notikt, vai ari tad, ja notiek kas pavisam neticams. tad es vnk zinu, ka sapnjoju. bet taa, ja man kaads sapnjos uzbruuk, es sagaidu to visshaushaliigaako briidi un tad vnk pamostos. vnk pati lieku sev pamosties. atveert acis un viss. to es varu kontroleet.

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 13.07.2006 19:41

Jā es arī spēju pamosties tā vienkārši... vienīgais izņēmums bija tas joks ar dubulto piecelšanos. Tas ir vienīgais gadījums, kad vienkārša gribēšana nepalīdzēja pamosties.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 13.07.2006 20:09

Ir gadījies, ka es sapņoju un zinu, ka tas ir sapnis. Parasti šī atskārsme ir tad, kad redzu kaut ko pavisam neiespējamu. Un ir brīži, kad tādā sapnī tiešām var kaut ko gribēt redzēt vai izdarīt un tas piepildās. Tāpat var pasūtīt sapni - vienkārši, gulēt ejot jādomā par to, ko gribi redzēt un nav jāļauj sev novirzīties no šīs tēmas, bet drīzāk par to jāfantazē visādi. Tad bieži sanāk, ka sapnī redzi interesantu turpinājumu.
Es arī varu pamosties tad, kad jūtu, ka man sapnis galīgi nepatīk. Daru tāpat kā BlueberryAnima - atveru acis. Pāris reizes gan ir gadījies, ka es tikai nosapņoju, ka tās atveru, bet tas nekas - slikto sapni vienalga nomaina kāds pilnīgi cits sapnis, tā kā labi vien ir.

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 13.07.2006 20:16

Jā, ir gadījies, ka sanāk... bet parasti esmu par slinku, lai pirms pašas iemigšanas vēl saglabātutik daudz conscousness... parasti sanāk, ka domas pavisam viegli un nemanot ir aizslīdējušas kkur ne pa ķeksi...

Reizēm savukārt, kad vēl neesmu uz iemigšanas pusi vēroju imižus, kas uzplaiksnī un pazūd kā nebijuši...

Iesūtīja: Porcelāna Eņģelītis ; laiks: 13.07.2006 20:27

Visvairāk šādu sapņu ir tad, kad tu aizmiedz otrreiz .
Tad tur redz visādus ārprātus.
Tā gan nav gadījies, jo sapņus aizmirstu - viens gan bija tāds.
Es gāju, darīju - visu pati. Patstāvīgi.
Pasaulē, kur daži pagājušo gadu notikumiem visi attiecās savādāk un tāpēc viss mainījās.
Kādi piecdesmit gadi uz priekšu.
Ārprāts.

Iesūtīja: ditinj ; laiks: 13.07.2006 22:35

Pāris reizes gadās. Bet tikko attopos, ka es sapņoju tā parasti sapnis pagaist, lai arī es cenšos pie sapņa atgriezties īsti nekas vairs nesanāk. Un , ja arī sanāk, tad tās ir izteikti manas tā brīža domas...
redzēt tādus sapņus, ko gribu man neizdodas. Varu domāt ck gribu par 'velamo rezultātu, bet tas neko nedod. Parasti man vislabākie sapņi ir tad, ja pa dienu esmu domājusi par to,kas ir sapnī (bet bez domas, ka vēlos par to sapņot)

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 14.07.2006 18:34

nu, man arī vēl pagaidām īsti besanāk saglabāt sapņa struktūru, bet zinu, ka ar laiku sanāks!

Iesūtīja: Porcelāna Eņģelītis ; laiks: 25.07.2006 11:56

Bija vienu dienu [ aizaizvakar] .
Itkā guļu, itkā ne, itkā vadu pati , bet no rīta ne velna nejutos izgulējusies

Iesūtīja: BlueberryAnima ; laiks: 25.07.2006 12:13

manaashiisnakts sapnii es pati izteicu taadu fraazi[tas bija par to, kaa es lidoju]

''es pati jau 2 gadus treneejos , lai vareetu ;idot cik augstu gribu, nekur keieskrietu un nolaistos tikai tad , kad es pati gribu, nevis ik pa laikam nokristu...'' un taa ari ir. man jau kaadus 2 gadus ir taadi sapnji, kuros es lidoju, tad kad gribu. parasti gan no kaada ir jaamuuk un tad es to daru, bet agraak vienmeer nokritu, vai ari t kaa atduuris oret cietiem maakonjiem un kritu lejaa, bet tagad sanaak arvien labaak un labaak. un es apzinos, ka sapnjoju un treneejos nenokrist lidojuma laikaa. arii tagad ir taa, kad tu jau juuti, ka esi noguris[sapnii] un vairaak nesanaak taa lidot, bet tieciet vai nee, es kontroleeju to savaa sapnii, un arii zinu, ka sapnjoju. gruuti vispaar to ir izstaastiit un izklausaas arii visai shizo, bet nu taa tas ir

Iesūtīja: Porcelāna Eņģelītis ; laiks: 25.07.2006 12:46

Jā, izklausās visai šizo .

Iesūtīja: BlueberryAnima ; laiks: 25.07.2006 13:16

ziinu,PE,ziiinu , bet to nevar taa vnk izskadrot...tas ir ....tas....nu tas ir neizskaidrojami....

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 25.07.2006 14:07

ta ir ok... neesi vienīgā tāda... šizo...

Es sapņos vispār sāku lidot, kad vēl biju pavisam maziņa. Tad man gandrīz katru nakti rādījās murgi... tas bija diezgan šausminoši. Reizēm pat likās, ka negribās iet gulēt, lai nebūtu atkal jāredz tie murgi. Tad es naktī mēdzu celties augšā, iet pie mammas sakot, ka man atkal rādās murgi. Viens murgs, kas atkārtojās vairākas reizes pēc kārtas arī bija tas, kurā lidoju. Es biju uz ielas un virsū man brauca smagā mašīna un lai no viņas izvairītos nācās lidot... bet tas nācās grūti, vajadzēja sakopot visu gribasspēku un tas atņēma spēkus, bet beigās es vienmēr knapi, knapi izglābos.

Tad, kad biški paaugos un murgi vairs tik bieži mani nevajāja, tad vienu laiku pa sapņiem lidinājos tāpat vien... for fun... tad tas likās elementāri un atceros vienu sapni, kurā tā arī teicu, ka lidot taču ir pavisam vienkārši.

Tad pēctam atkal nebiju sapņos lidojusi gadsimtu un vēl dažas dienas... bet tagad atkal cenšos sapņos lidot... un sanāk arī... bez starpgadījumiem..., ja vien es atceros, ka vajadzētu palidot.

Iesūtīja: Mūza ; laiks: 25.07.2006 15:51

pilnīgi skaudība metas! es ar laikam gribu kontrolēt savus sapņus! iemācīsi man?

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 25.07.2006 16:15

Skaidra lieta!
Tikai pagaidi, kad es pac iemācīšos viņus biežāk kontrolēt...

Iesūtīja: Lady Calisto Rose ; laiks: 25.07.2006 16:56

Man šķiet, ka es arī kontrolēju savus sapņus. Es gan īsti nezinu, jo tas tomēr ir sapnis, bet pēdējoreiz, kad lidoju, bija domas: "Jābēg! Jālido! Kādēļ es krītu?" Taču es biju transformējusies pūcē. To es atceros. Tas sapnis bija kā īsts, bet es nezinu vai apzināts, jo to sajūtu nepazīstu. Šādi sapņi man pēdējā laikā baigi bieži rādās.

Iesūtīja: resella ; laiks: 25.07.2006 17:16

nu ja... jus te esat savakushies. manam baiga envy uz jums pat uzmetas, be tko tur...

vispar sapnji vienemr ir bijushi baigi interesantie prieksh manis. vienu bridi pat lika ska man sapnju pasaule ir ka otra dzive, jo es savus sapnjus nevaru kontrolet. nu parsvara nevaru, ir jau gadijumi kad sanak, ka piemeram tas raxturigasi "ei, beidziet es tachu zinu ka sapnjoju..." bet ta sbija tikai tad kad tas sapnis atkartojas...
bet ta parsvara mani sapnji tiesham ir ak otra dzive- nevienam neko nepavelesi, vari tikai domat un censties.

jocigi ka man sapnjos ir vietas un pat cilveki kuras es neemsu bijusi un neesmu redzejusi- un pat nezinu via tadas pastav- bet tas vietas atkartojas. vel citi ir mani apskaudushi apr to ka mani sapnji turpinas. es varu uztaisit partraukumus un pec tam turpinat spanjot...

par to lidoshanu- man realitate gribas lidot, tapec ari biezhi sapnjos ta paradas. bet man ir baiga problema ar vinju- ta lidoshana lai ka es centos vienme ri shausmigi lena.

lightness_flame- tas par to lekshanu... hmm, kkas riktigi dzirdets.
pati gan es nevaru izkontrolet savu pamoshanos...


labi man anv jusu pardabisko speju, so kads man var paskaidrot kko vairak par shito lucid dream padarishanu? *zimigi skatas uz josephine... *

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 25.07.2006 18:38

vienmēr gatavs dalīties padomos, ja runa iet par lucid dreaming...
Tātad... Lucid dreaming ir tāds sapnis, kurā tu pilnīgi sevi apzinies, zini, ka sapņo un spēj ietekmēt sapņa gaitu. Viss sapnis šķiet tik reāls it kā tas nemaz nebūtu sapnis [prātā nāk Morfeja spriedelēšana par sapņiem no Matriksa ]. Tādi sapņi var būt katram. uzsverot KATRAM Galvenais ir gribēt, biški trenēties un nu nezinu... pacensties[?] lai tādi sapņi ir... Ko es saprotu ar jēdzienu pacensties... nu es nezinu vai spēšu to tā izskaidrot. Redz, ja pirms gulētiešanas vienkārši atgulsies un ļausi savām domām kaut kur tā vienkārši klīst, tad skaidrs ir viens - tu ātri aizmigsi... bet tas laikam arī viss Ja es nepacenšos [vakarā nepiedomāju pie tā], tad no rītiem man pat grūti parastos sapņus atcerēties. Nu praktiski tas arī ir sākums ar kuru it kā būtu jāsāk, proti, jāmēģina atcerēties sapņi. Cilvēks naktī sapņo no 4 - 6 sapņiem. Ieteicams no rīta pierakstīt kaut kādas piezīmes no sapņiem. Tur var būt arī tikai atslēgas vārdi, kaut kā ta. [man gan jāatzīstas ka šajā jomā slinkoju, neesmu speciālists sapņu atcerēšanā]

Nākošā lieta, ko var darīt, lai \iespējams\ šādus sapņus dabūtu ir... nu viena tāda spīdzināšanas metode
Tad, kad tu esi ļoti noguris, liecies gultā [it kā vēlams uz muguras, bet es nez, nekad uz muguras nevaru aizmigt] un skaties griestos [vai vienalga kur, ja neguli uz muguras]. Pēc kāda laika nevarēsi acis vairs noturēt vaļā. Mirkšķināt ir atļauts, bet vienmēr attaisi acis atkal vaļā. Ver vaļā mierīgi [jo tavs mērķis tomēr nav visu nakti šitā mocīties ]. Ver viņas vaļā arī tad, kad zini, ka miegs ir tikai sekundes attālumā... un tad... tu nemaz nepamanīsi, kad esi aizmidzis

Tas ir labi. Tas palīdz saglabāt... nu... eh... consciousness... nu vai latviski tas būtu kkas līdzīgs samaņai Un tā trenējoties ir lielāk iespēja saķert tādus sapņus... bet nu tā tāda brutāla metode. Patiesībā ir jau visādi veidi... Piemēram, var ikdienā pievērst uzmanību kurpju vilkšanai, zobu tīrīšanai... vai nu kas vien ienāk prātā. Ko es domāju ar "pievērst uzmanību"? Nu, tā tu velc kurpes... nevis tā izklaudīgi... bet stipri piedomājot pie tā ka tu velc kurpes Kāds varētu jautāt kāds tam visam sakats ar sapņiem... heh... nu atbilde pavisam vienkārša... arī šādas darbības [veiktas regulāri] palielina consciousness... nu tas tā... man liekas, ka es jau biški aizrāvos

Iesūtīja: resella ; laiks: 25.07.2006 18:56

oh, gee, es par tam kurpem it neko nesparatu.

es mazliet samekelju info un diezgan lidzigi tavam penterim- http://www.ld4all.com/

uu, es gan atceros savus sapnjus- visus. nesparotu ak var neatcereties? un kad vle pasaka kavispar nesapnjo, tad nu gna gribas smieties....

esat dzirdejushi ka citiem ir tikai melnbaltie sapnji utt? shkjiet ka man nekad tads nav bijis.
un vel ka jsu parasti redzat savus sapnjus- ka filma vai ka dzive?

Iesūtīja: SunSmile ; laiks: 25.07.2006 19:09

Njā, man tā ir! (Bet tas nav bieži)! Es kko sapņoju un tad saprotu, ka tas ir tikai sapnis, bet tikuntā sapņoju tālāk un piedomāju klāt...

Iesūtīja: cepti āboli ar vaniļu ; laiks: 25.07.2006 19:37

Dīvaini - vislabāk es no tās penteres sapratu tieši par kurpēm.

Hmm. Es pēdējā laikā sapņus neatceros ilgāk par pāris minūtēm, lai pierakstītu kaut vienu detaļu ir drausmīgi jākoncentrējas, lai neaizmirsti. Sapņi man ir krāsainu un interesanti, es nekad tajos neesmu lidojusi, reizēm dažas detaļas atkārtojas. Parasti kad pamostos es varu turpināt sapņot, bet es to nekontrolēju - varbūt tāpēc, ka maniem sapņiem īsti nav sakara ar manu personu no manas fiziskās būtības viedokļa, citreiz es vienkārši atveru acis un esmu pamodusies - nav tā, ka kaut kas sapnī jāizdara lai pamostos. Nosapņot to ko vakarā domāju arī es nevaru, bet no otras puses - ir bijis tā, ka kad jāceļās esmu nosapņojusi, kā apģērbjos un izdaru visu kas jādara un tad atnāk mamma un sāk lamāties, ka es vēl guļu un nokavēšu skolu

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 25.07.2006 20:09

Ja esi draugos ar angļu valodu vari paklausīties padcast #010 no http://www.stevepavlina.com/audio/


btw tā ld4all laba saite... paldies! Saimniecībā noderēs

Iesūtīja: resella ; laiks: 25.07.2006 20:50

Es to visu noklausijos... ja nu ta sieviete spej sakaardinat. man ar ta vajag iemacities, vismaz vienreiz muzha vareshu uzlaist visu pasauli gaisa, kamer shi tur glabj katru vakaru... ko? visam jabut lidzsvara.

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 25.07.2006 20:56

ir labs... Tie ir tavi personīgie sapņi... tu ar viņiem vari darīt da jebko, kas ienāk prātā....
use your imagination!

Iesūtīja: Little Star ; laiks: 22.08.2006 17:38

Man parasti ir tā, ka, kad es sapņoju, es sevi nevadu un man liekas,ka viss ir īstenība uttt. Man ir sapnī visādas patīkamas un nepatīkamas situācijas, ar kurām man jātiek galā.

Iesūtīja: Dagalur ; laiks: 31.08.2006 00:00

Tādi sapņi kā skatos ir lielai daļai no mums... pašam ar tāds ir bijis. Sapnis bija saistībā ar darbu, kur es apzinīgi veicu darba pienākumus, bet tad es izdomāju, ka var arī speciāli darit to visu ne tā ka vajag un rezultātā tas viss izvēŗtās diezgan maniakāli...

Iesūtīja: kristiine_t ; laiks: 31.08.2006 07:12

esmu apzinajusies, ka sapnjoju, bet tad uzreiz momentaa uzmodos un nekas nesanaca! bet ja taa gadaas, tad cilvekiem tas ir loti reti, es taa domaju...

Iesūtīja: Anna ; laiks: 31.08.2006 09:58

Tā dīvaini ir gadījies tikai vienu reizi. Un arī tas bija pirms kādiem 3gadiem varbūt...
Sapņoju kkadu murgu. Pēkšņi nezin kā es sapratu, ka tas ir tikai sapnis. Gribēju atvērt acis, bet bija pagrūti. Nebija laiks celties. Sāku satraukties, ka nevaru atvērt acis, bet murgs gan turpinājās. Tad nezin kā atvēru acis un secināju, ka ir nakts...

Iesūtīja: Snitch ; laiks: 22.10.2006 17:54

Diemžēl man tā ir bijis tikai divas reizes. Pirmajā reizē es biju pirms gulētiešanas saspēlējies Harija Potera spēli un sapņoju, ka esmu pilī. Es staigāju apkārt un izmēģināju visas burvestības pēc kārtas un man viss sanāca. Tas bija tik forši!!!

Otrā reize bija pirms pāris mēnešiem. Es attapos uz dambja un skatījos kā lejā plūst ūdens. Es gribēju lidot un es zināju, ka to varu. Lai gan man bija mazliet bail, es pārkāpu pāri margām un nostājos uz pašas dambja malas. Tad es aizvēru acis un pacēlu rokas sāniski ar plaukstām uz augšu. Pēc tam es pacēlos pirkstgalos un centos lidot. No sākuma nekas nesanāca, bet tad es sāku lēnām krist un tad arī lidot. Tā bija pasakaina sajūta... Manas acis jau bija vaļā, es lidoju un skatījos kā ūdens mutuļo man zem kājām un vējš sitās man sejā...

Un pats labākais ir tas, ka tu jūties tieši tā kā reālajā dzīvē, tikai tu zini, ka tas ir sapnis. Vienīgā atšķirība ir tā, ka tajā pasaulē var darīt VISU! Tā ir neaprakstāma sajūta...

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 22.10.2006 18:05

Tieši tas man arī lucidajos sapņos patīk vislabāk. Es varu zināt, kāda ir sajūta krītot no liela augstuma, kaut gan reāli nekad, protams, neesu kritusi... un vēl visādas interesantas lietas. Viens no maniem mīļākajiem lucidajiem bija ļoti skaists. es it kā atrados savā istabā, skatījos ārā pa logu un sarunājos ar blakusstāvošu cilvēku [nezinu, kas viņš tāds bija, neredzēju], es teicu, ka esmu īpaša, dievišķa. Tad debesīs parādījās sfērisks gaismas aplis un tajā iekšā parādījās gaismas pūķis. Kad es viņu ieraudzīju, jau lidoju vuiņam pretī un sajūta bija neaprakstāma. Jā, tajā brīdī es tiešām sajutos dievišķa. Tiešām skaists sapnis bija...

Iesūtīja: BlueberryAnima ; laiks: 22.10.2006 21:12

jā-tajos sapņos tiešām vislabākais ir tas, ka tu vari sajust to , ko nekad nevarēsi sajust. un lai cik dīvaini tas neliktos, man pat šķiet, ka šīs sajūtas ko mēs izbaudām lucid dream laikā ,nu piemēram krišana no kaut kāda augstuma, ir tieši tāda pati kā patiesībā. nezinu, ar ko to lai izskaidro, bet man nudien tā šķiet.
bet galvenais ir nesākt jaukt dzīvi ar sapņiem. un nedomāt tikai par iedomu pasauli, aizmirstot realitāti. tā tas viss var nelabi beigties. realitātē tu vēl sāksi domāt kā sapņos un sastrādāsi tiešām šizo lietas!. mēģinat sevi kontrolēt un atstājat sapņus tikai kā izklaidi-ne dzīvi.

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 22.10.2006 21:15

Esmu gandrīz pilnīgi pārliecināta, ka sajūtas ir identiskas. Protams, man nav nekādu racionālu pierādījumu tam, bet tāda sajūta, ka es to vienkārši zinātu.

Iesūtīja: BlueberryAnima ; laiks: 22.10.2006 21:28

tie;si tā! identiski tas pats kas mna! nu es nezinu, kā to varētu pierādīt, bet man ir tik noteikta sajūta, ka tās sajūtas vienkārši nevar būt atšķirīgas.

Iesūtīja: Wila ; laiks: 23.10.2006 11:15

Es vienreiz sapņoju, ka es staigāju pa māju, ar svecīti rokās, un modinu vecākus... izrādās tā arī bija...
Bet man ir bijis arī šāc sapnis- man visapkārt lido kaķīši uz spilventiņiem, un kaķīši ir zili, zaļi, rozā... tas bija tad, kad es biju sīkaļa...
Tad man ir gadijies tāc sapnis, ka Līvu akvaparkā, mani centās noslīcināt... Tas bija bailīgi...
Vēl man ir bijis šāc sapnis: es skraidu pa vasaras pļavu, un maigs vējš mani sitas sejā... un tad viss melns, melns, un es kkur krītu... un tad atkal labā jaukā pļava...

Iesūtīja: resella ; laiks: 23.10.2006 11:39

luk shadi sapnji man nekad nav bijushi.
mna vinemer ir vnk sapnji ar realiem notikumiem, ka dizve. krutakais ko es varu izspiest no sevis ir spoki, lidoshana un lidoshana ar slotu, skaistas pilsetas un celtnes pazistaas un tai pat laika nepazistamas vietas. bet neka no ziliem kakjiem kas lido man apkart ityka es butu kkur atsitusi galvu.

spanji man radas biezhi- ja neemsu parlieku nugurusi tad katru nakti. sajuta sir tadas pashas ka dzive, un biezhi vien pamostoties tu neatcerie skas tieshi notika bet tu atceries sho sajutu.

vel interesanti ka ja pa sapnjiem man ar kadu slikti pazistamu cilveku ir bijushas labas attiecibas tad ari dzive pec kada laika mums tadas izveidojas.

bet man nav lucid dreaming. diemzhel.

manuprat, BlueberryAnima, ar lucid dreaming nevar palikt tik oljoti atkarigs ka es no saviem sapnjiem.
lucid dreaming varetu pielidzinat datoram, vai tv.
manu sapnjoshanu paralelai dzivei.
protams, tad rodas jautajums ko cilveks vairak grib izklaidi vai patieis aizbegt no dzives/

Iesūtīja: ezermeitene ; laiks: 08.11.2006 18:17

Man ir bijis tikai viens sapnis, kad es apzinos, ka es sapņoju. Vai arī divi [?]. Laikam jau divi.

Vienreiz es bēgu no kaut kādiem slepkavām, kas mani gribēja nošaut [XD] un sapratu, ka es sapņoju. Es gribēju apstāties, jo gribēju zināt, kas notiks, ja man sapnī iešaus. Taču kaut kas mani atturēja. Kājas vienkārši nesa uz priekšu un es skrēju.

Bija vēl viens sapnis, bet to es pēkšņi aizmirsu.

Iesūtīja: Riame ; laiks: 10.11.2006 15:14

Virākas reizes ir tā bijis, ka liekas, ka es iznu, kas sapnī tālāk notiks, jo spēju to ļoti labi nokontrolēt. Piem;eram, es redzu sevi un spēju likt sev aiziet aiz stūra tai mājai, kura ir priekšā, īpatnēja sajūta, tad tiešām nevar atšķirt sapni no nomoda.

Iesūtīja: ievuks ; laiks: 26.11.2006 17:50

Es reti attceros savus sapņus.

Iesūtīja: StrawBerry69 ; laiks: 12.12.2006 18:13

atkal esmu saakusi sapnjot, atceros ka tie ir tikai murgi neko vairaak..

Iesūtīja: shanty ; laiks: 12.12.2006 20:10

jā, man ir bijuši tādi sapņi, vairākas reizes. tā ir dīvaina sajūta, jo zini, ka sapņo.. vari darīt, ko gribi, jo sapnis taču.. jocīgi!

Iesūtīja: Pūķēns Sāra ; laiks: 12.12.2006 21:25

Dīvaini...

Es kā jau normāls cilvēks, vai tieši otrādāk, arī redzu sapņus, tie mēdz būt jautrāki, sērīgāki, daži liek nodrebēt bailēs, citi vēl par to smieties vismaz nedēļu, bet, visā visumā, es vienmēr saprotu, ka tie ir sapņi. Reti kad, ja tā godīgi, neatceros vispār, ka sapnī neesmu apjēguzi, ka tas ir sapnis. Nu, tagad tādu vienu atcerējos, bet tur pie vainas bija, ka mani modināja augšā un tad lika gulēt, tā ir cita runa.
Ja runājam pa sapņu vadīšanu, tad ja es sāku viņu vadīt, tad parasti pamostos, tādēļ ļauju tiem savu gaitu, jo tie nav nemaz tik nepatīkami priekš manas apziņas. Un pieminot to, ka pirms gulēt iešanas jādomā par to, ko gribi redzēt, man ir pavisam otrādāk, ja gribu, ko redzēt sapnī, tas labāk par to nedomāt miegot ciet un vispār par to nedomāt visu vakaru, tad, iespējams, redzēšu.

Iesūtīja: Kagura ; laiks: 12.12.2006 21:34

Tādi sapņi man bijuši vairākkārt un ļoti spilgti, sevišķi pagājušnakt. Biju Parīzē, Eifeļa tornī, atceros lielu, baltu rotaļu lāci un kādu īpašu cilvēku Un pēc pamošanās vajadzēja vairākas minūtes, lai saprastu, kur es atrodos un kas šodien par dienu. Žēl tikai, ka apzināti sapņoju diezgan reti...

Iesūtīja: Hēbe ; laiks: 25.12.2006 18:58

Ir bijuši tādi sapņi,tie ir kā izklaide-kā filma,kuras darbība mainās pēc tava prāta. Man nepatīk tādi sapņi,interesantāk,ja sapnis "pats domā".

Iesūtīja: Cecilia ; laiks: 28.12.2006 22:00

diezgan bieži redzu tādus sapņus. viena no foršākajām reizēm, kad to piepeši apzinājos bija, kad man pakaļ dzinās bars ar kaujiniekiem (sīkumus nest.). kad to apzinājos, sapratu, ka nomirt nevaru, pat ja gribētu, tāpēc apgriezos, man rokās uzradās pāris zelta krāsas zobenu un cīņa noritēja pēc labākajām kaujas filmu tradīcijām. arī lidojot bieži man sevi ir vnk jāpiespiež un sev (arī citiem tēliem sapnī) jāiestāsta, ka sapnis ir mans un es to kontrolēju.

Iesūtīja: Devils*Little*Sister ; laiks: 29.12.2006 18:11

Jā, ir tā gadījies.

Bet ļoti reti, diemžēl.

Tas ir interesanti, tomēr visbiežāk es šo situāciju izmantoju, lai pamostos. Tāpēc, ka tādi sapņi, kurus sapņojot es apzinos, ka sapņoju, parasti ir ļoti bailīgi un man tos negribas turpināt.

Iesūtīja: misszandale ; laiks: 30.12.2006 22:51

sapņus, par nožēlu, atceros ļoti vāji, vai vispār neatceros, tikai kādu konkrētu frāzi vai skatu.
Turpretī šos es vienmēr atceros, varbūt tāpēc, ka man tie ir jau rīta pusē. Patiesībā tā ir tāda neparasti superīga sajūta. Apziņa, ka tas nenotiek pa īstam rada pārdrošību, dažādu fantāziju īstenšanu.

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 31.12.2006 17:04

Tiešām? mmm... tas būtu skaisti, jā...



Es lucid dreaming uztveru kā iespēju mācīties, trennēties priekš reālās dzīves... nu jā... mēģinu satikt ar vienu cilvēku
Sapņos tas izdodas ļoti viegli..., bet dzīvē vēl... nu kaut gan es tāpatās zinu, ka viss galu galā būs perfekti
Nesen kā reiz dīvainā kārtā bija sapnis, kurā šis konkrētais cilvēks pats uzsāka "miera sarunas", ja to tā var nosaukt
Tas mani ļoti pārsteidza un iepriecināja, jo parasti sapņos man kaut kas ir jāuzsāk, lai šis cilvēks ar mani sāktu runāt.

Iesūtīja: negative ; laiks: 31.12.2006 17:42

arī es to izmantoju, lai pamostos. vispār neatceros, ka sapnī es apzinātos, ka sapņoju man parasti ir tādi sapņi, kuros man šķiet, ka viss notiek pa īstam.

Iesūtīja: Salomeja ; laiks: 15.01.2007 17:10

biezi vien gadas, ka no riita itkaa no sapnja pamodies, un visu reaali saproti.. ir jaceljas utt , bet liekas, ka veel var pasnaust.. un biezi vien gadaas taa, ka turpinaas mans sapnis ko redzeeju pamodoties... un es atkal itkaa iemiegu... un turpinu redzet savu sapni... lidz kads mani ta reali ari pamodina...

Iesūtīja: Morty ; laiks: 15.01.2007 17:14

es ļoti bieži apzinos ,ka es sapņoju un dažkārt pat spēju sapņus kontrolē-tos mainīt. Dīvaini, bet ne vienmēr tā gadās...interesantāk ir vnk skatīties no kā tev šoreiz būs jāmūk...

Iesūtīja: Miss Apoka Lipse ; laiks: 16.01.2007 10:23

Jaa kad biju siika nosapnjoju nereaali reaalistisku sapni, kuraa ar vecteevu staigaajaam pa daarzu muusu vasarniicaa un vecteevs teica ejam tagad ciemos pie kaiminjiem, bet mani peekshnji itkaa paarnjeema taada kaa apskaidriiba un es teicu-bet vecteev shis tachu ir tikai sapnis, un veel peec tam briiniijos par savu skaidro apzinju shaa sapnja laikaa, bet vecteevs teica ka lai es to aizmirstu un ka nevienmeer sapnis ir tikai sapnis. Diivaini diezgan ne? man liekas ka varbuut mees ar vecteevu satikaamies astraalaa un pastaigaajaamies pa muusu daarzu, jo atteels arii bija taa kaa dziivee.

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 20.01.2007 22:30

Nevienmēr sapnis ir tikai sapnis... cik skaisti un patiesi vārdi! Patiesībā tieši šo frāzi man tieši tagad vajadzēja dzirdēt.
Kkur jāpieraksta...

Iesūtīja: Daaviis ; laiks: 11.03.2008 19:35

Es par sapnjiem jau sen interesejos, un es mu noskaidrjis ka savus sapjus var kontrolet. Par to visu ir aprakstits gramata Vadims Zelands Transerfings.
Saja gramata ir aprakstita sapnju nozime un ka tos kontrolet, tas ir gruti, saku no pieredzes.

Iesūtīja: Crash ; laiks: 22.03.2008 09:58

Man tādi ir gandrīz visi, es tur neko neparastu nesaskatu.

Taču daudz foršāk sapņot, kad zini, ka tas ir sapnis un vari būt nemirstīgs, levitēt, būt ļoti veikls un stiprs, u.t.t.

Citiem vārdot - uzskatu, ka ir muļķīgi sapņot, neapzinoties, ka tas ir sapnis, jo tā visus priekus palaiž garām.

Iesūtīja: Torquemada ; laiks: 22.03.2008 15:17

Latvijā ar šito lietu nodarbojas (ļoti aktīvi - ir izveidojis domubiedru grupu un tā) mans labs draugs - CannibalSmith

Ja interesē, to pašu CannibalSmith var dabūt rokā caur skype, meklējot viņa niku.

Iesūtīja: Alija ; laiks: 22.03.2008 18:25

nja, man bieži ir tā, ka es vienkārši pazinos ka sapņoju, bet nespēju ietekmēt sapņu gaitu...
trakāk gan ir, kad lielkas ka sapnies tiktieshām ir īsts... brr...
nja un daudziem (man vismaz liekas, ka duadziem) ir bijis tā, ka sapnis piepildās, tad ir vēl baisaak

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 26.03.2008 12:36

he, he, CannibalSmith var atrast arī plosāmies http://klab.lv/community/sapnji/

Iesūtīja: washulis ; laiks: 26.03.2008 13:05

man šad tad ir izdevies vadīt savus sapņus. bet tas ir reti, jo parasti sapņos viss notiek ātri un tu vai nu aizmirti, kas šis ir sapnis, vai arī esi aizņemts to sapņojot. bet ir gadījies. interesanti... tad parasti kaut ko interesantu izdomāju. kā jau sapņos, viss ir iespējams.

Iesūtīja: La Keira ; laiks: 03.04.2008 00:45

bieži apzinos ka sapņoju. bet nekad nedaru to ko nedariitu dziivee. nelecu no klintiim, neuzbruuku cilveekiem. es vienkārši izbaudu savu ūbero veikliibu, izveiciibu, speejas, superspeejas un labo izskatu! un piedziivojumus.

Iesūtīja: Crash ; laiks: 07.04.2008 18:07

Tss, sissy

Sapņos taču tik daudzas foršas lietas var sadarīt... Iesaku tev vismaz mass-rape paprovēt, tad sapratīsi, ko es domāju

Iesūtīja: Hermiiione ; laiks: 07.04.2008 20:15

mhm.. nu jā sapņos var darīt foršas lietas, bet viņi ir baigi, baigi, forši!!

Iesūtīja: Nīcele ; laiks: 07.04.2008 20:22

Agrāk man tādi sapņi bija bezgalīgi daudz (es vispār esmu cilvēks, kurš daudz sapņo (gan naktī, gan pa dienu )), bet tagad sen neesmu redzējusi tādu sapni..
Ir bijuši daudz tādi - supersapņi, bet nekad neko neuzdrīkstos.. un šoreiz ar neko uz doto brīdi neatceros, bet vienu ne-gluži-tādu atcerējos..

es sēdēju pie savas omas mājas iekš BB pie durvīm un kkas no labās puses teica, lai es ātri aizeju pie viņas un pasaku, ka mamma atbraukusi, (un šajā mirklī sākās pašdarbība) es negāju augšā pie omas, bet aizgāju prom un tad tas objekts, kurš man teica, ka man jaaiziet pie omas brauca man blakus ar mašīnu,, (atkal pašdarbība) es apsēdos stūrī un apzinājos, ka jābļauj, lai pamostos. tad es sēdēju un bļāvu. pamodos. diezgan biedējošs sapnis, bet atmiņā palicis!

vēl nesen bija viens tāds.. (parasts sapnis) kurā mani piečakarēja
dialogs bija tāds
x: "cik ilgi vēl gulēsi?"
es: "drīz celšos"
x: "vari vēl pagulēt,,"
.. jau laižos atkārtotā sapņa miegā un sāk skanēt modinātājs..

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 07.04.2008 21:34

Par piečakarēšanas sapņiem runājot vienreiz tiešām nežēlīgs sapnis bija. Sapņoju, ka nežēlīgi nāk miegs, bet man pa priekš visādas lietas jāizdara, pirms varu iet gulēt. Tad tas, tad vēl šitais..., beigās, kad es beidzot sapnī likos gulēt, guess what, nozvanīja modinātājs!!! Tik nejēdzīga sajūta tajā brīdī bija, it kā visu nakti nebūtu gulēts. Tāds piečakarējiens.

Iesūtīja: ...dovenda... ; laiks: 08.04.2008 17:35

Dažreiz no rīta man sapņojot ir tā: es iedomājos ka kaut kas tajā sapnī nav tik forši kā es gribētu un es mazliet izmainu notikumus, pietam diezgan drīz es saprotu ka sapņoju un nonākot pie šāda secinājuma pamostos, lai kā to nevēlētos..

Iesūtīja: Grāfs Senžermēns ; laiks: 22.06.2009 21:31

Man tādi sapņi ir bijuši vairākkārt. Parasti to, ka es sapņoju es saprotu tikai sapņa beigās, un, lai izkļūtu no sapņa, mēģinu izdarīt pašnāvību nolecot no liela augstuma, kas parasti neizdodas. Bet es vienmēr pirms lēciena tik un tā raustos - ja nu tā izrādās īstenība. Tāda dīvaina sajūta, kad tu karājies ārā pa piektā stāva logu, pie kura stāv dusmīga skolas direktore. To nevar saprast, tas ir jānosapņo pašam!

Iesūtīja: Soulberry ; laiks: 18.08.2009 12:18

^^]
Man patīk sapņot. Tā ir kā sirreālā realitāte - tur var būt viss, ko manas smadzenes var izgrozīt.
Kad biju maziņa, sapņoju par to, kā vecāki pārvēršas zeltā - murgs. Divpusēji [murgs kā sapnis, un murgs kā " sviests"].
Lai nu kā, esmu bijusi savā fantāziju pasaulē, un tas mani iepriecina. Žēl, ka pēdējā laikā neredzu, nu, visdrīzāk neatceros savus sapņus. Tā vienkārši.

Iesūtīja: Vingrotāja ; laiks: 22.09.2012 08:55

Nu ar mani ir interesanti- citi saka ka man ir īpašas spējas bet man tā gluži nešķiet...
Sapņus vienmēr atceros un varu pēc pamošanās atsākt sapņot. Ja ir gadījies kāds ļoti jauks sapnis tad es pat varu vēlreiz likt sev viņu nosapņot. Un ja kaut kas sapnī nepatīk, spēju atgriezties un izsapņot kādu vietu sev pa prātām. Un šis viss nav mans izdomājus, tā tiešām ir

Anyway- ļoti patīk ka, atceros sapņus jo tad var pēc tam pārdomāt viņus, kā arī sapņi kuros zinu ka sapņoju ir ārkārtīgi interesanta un nereti baisa sajūta.

Iesūtīja: josephine ; laiks: 24.09.2012 20:04

Sīcībā spēju līdzīgi darboties ar sapņiem, bet šobrīd tādu spēju nav. Laikam neesmu sapņiem pievērsusi pietiekami lielu uzmanību pēdējā laikā.
Viena no interesantākajām lietām ir tā, cik strauji manos sapņos iezagās lidmašīnas, kuras pirms darbiņa nekad un es atkārtoju NEKAD pirmstam neparādījās.

p.s. Vingrotāj, šeit ir pierādījums tam, ko minēju - arī es izslimoju daudzpunkšu periodu!