Jūsu 3 mīļākās vietas, par ko noripoja asaras vai uznāca smieklu lēkmes Opcijas

[šķirmice]

Tātad manas 3 mīļākās vietas:

1. Prinča atmiņas. Kā jau iepriekš minēju, tas bija tieši tas, ko paredzēju un uz ko cerēju. Tā kā Strups ir starp maniem mīļākajiem grāmatas varoņiem (es domāju, Alans Rikmans te arī ir pie vainas ), es biju gandarīta par to, ka viņš izrādījās labais un ka Harijs publiski reabilitēja viņa piemiņu.

2. Maksūras un Harija satikšanās Kraukļanagu koptelpā. Vispirms jau es smējos par Maksūras šoku, pirmkārt, ieraugot Hariju nepiemērotā vietā, otrkārt par to, ka viņš lieto Nepieļaujamo lāstu (Mokum - aizstāvot Maksūru pret nāvēža necienīgu izlēcienu), treškārt par to, ka viņš vispār ir spējīgs prasmīgi to nodemonstrēt. Un šito svētulību - Maksūra norāj Hariju un tulīt pati nāvēdim uzlaiž vienu treknu Valdum! Labais!

3. Narcisas atriebība. Kad Harijs pakrīt pēc Avada Kedavra trieciena, Voldis saka, lai kāds pārbauda, vai šis ir beigts. Un ko Narcisa dara - pieliecas pie Harija, aizklāj priešā matus, un pajautā, kas noticis ar Drako, un, saņemot pozitīvu atbildi, pasaka Voldim, ka Harijs ir beigts! Vienkārši super vieta! Man Drako māte savā ziņā vienmēr ir patikusi, jo viņai vissvarīgāk par visām Nāvēžu padarīšanām, bija ģimene un dēls. Es no tiesas ticēju un cerēju, ka viņa sevi vēl parādīs, un man par to prieks

Un kas vislabāk patika jums?

[Arbūzgalva]

1) Severusa atmiņas. [neraudāju, bet palika ļoti skumji]
2) smieklīgi bija tas, ka Rons pateica, ka Hermione ir traka kā vāveres kaka, itkā nekas tāds, bet palika smieklīgi.
3) Freda nāve. ļoti skumji.

[Ashly]

Paši visaizkustinošākie teikumi, kad sirdij jākāpj pa muti laukā un jārij saviļņojuma/skumju/aizkustinājuma kamoli, un līdz ar to ap tiem saistītā notikuma vietas gramatā:

1)
-Uz cīņu! Uz cīņu! Uz cīņu par manu saimnieku, mājas elfu aizstāvi! Sakausim Tumsas pavēlnieku - drosmīgā Regulusa vārdā! Uz cīņu!-

Komentārs: Mošķis bija pierādījums tam, cik ļoti kāds var izmainīties, pareizas attieksmes dēļ, jo elfs arī ir "dzīva radība ar jūtām, kas viņam ir tikpat svarīgas kā jebkuram cilvēkam". Harijs spēja atrast īsto pieeju, un Mošķis izmainījās par 180 grādiem.


2)
"Še dus Dobijs, brīvs elfs."

Komentārs: ļoti spēcīgs teikums, kas mani dziļi aizkustināja. Dobijs mira brīvs.


3)
-Skaties...man...acīs, - viņš nočukstēja. Zaļās un melnās acis satikās, taču jau pēc mirkļa tumšo acu dzīlēs kaut kas izdzisa - tās kļuva stingas, neredzīgas un tukšas. Roka, kas bija sagrābusi Hariju, ar troksni nokrita uz grīdas, un Strups vairs nekustējās.

Komentārs: Lilija bija tā, ko Strups mīlēja visu mūžu. Pirms skolas, skolas laikā un pat pēc Lilijas nāves Strups veltīja savu dzīvi, lai paglābtu vienīgo Lilijas pēcteci, kurš mantojis viņas skaistās, zaļās acis, tādēļ mirstot Strups vēlējās vēl reizi tajās ieskatīties. Acīs, kas "atklāja labāko, kas Severusā Strupā slēpās".

[Nadīna]

1.Nevila pārmaiņas. Cīņas sākumā.
2.Atklājums par Strupa patieso būtību un mērķiem.
3.Narcisa, jā,jo tā bija kolosāla vieta, kur viņa paglāba Hariju.
4. Dumidora cilvēcība.

[EGO]

1) saistībā ar Strupu - aizkustinošs bija stāsts par aizstāvja sūtīšana Harijam mežā, kad tas aizveda viņu pie Grifindora zobena - mēmais sargenģelis; protams - Strupa atmiņas un epilogs (Baltuss Severuss);
2) abu elfu devums - Mokšķis - labais tēls (laikam jau noguris būt ļauns un izslā```` pēc mīlestības) un Dobija nāve;
3) Dumidora pagātnes atklāšana - manuprāt parāda ne tikai Dumidora vājās puses, bet parāda, ka Dumidora plānā bija gan Strupa, gan HP iepsējamā nāve augstāku mērķu vārdā (un tas vairs neliek man tika pozitīvi domāt par Dumidoru)

[Sviests]

1. Kad Šaklbota aizstāvis paziņoja, ka ministrija ir gāsta.
2. Strupa atmiņas jā gan.
3. Kad tas glupais navēdis iespļāva sejā maksūrai, Harija uznāciens...

[nefretete]

Smieklīga un pilnībā negaidīta šķita Persija parādīšanās

[Princese uz zirņ...]

Smieklīgas
-Dērsliju aizbraukšana
-nez no kurienes uzradies Persijs, pie tam ar humora izjūtu
-vajadzību istabā :"ja mēs viņu dēļ mirsim, es tevi nositīšu"
-radio

Raudamgabali
-kapsēta, Poteru māja ar "grafiti" un piemineklis
-Rona aiztīšanās un atgriešanās
-notikumi Aizliegtajā mežā
-visu pušu sitošās Prinča atmiņas un nāve

[nešķīstais skuķi...]

pavisam biju aizmirsusi..

rēcīgā tante Mjuriela!
viņas komentāri bija vnk rē-cī-gi!!!!!

piemēram, kad viņa izteicās par Hermioni:

"Ak vai, tad šī būtu tā vientiesīte? [..] Slikta stāja un kārnas potītes."

man patika!

[Seratna]

Paši visaizkustinošākie teikumi, kad sirdij jākāpj pa muti laukā un jārij saviļņojuma/skumju/aizkustinājuma kamoli, un līdz ar to ap tiem saistītā notikuma vietas gramatā:

1)
-Uz cīņu! Uz cīņu! Uz cīņu par manu saimnieku, mājas elfu aizstāvi! Sakausim Tumsas pavēlnieku - drosmīgā Regulusa vārdā! Uz cīņu!-

Komentārs: Mošķis bija pierādījums tam, cik ļoti kāds var izmainīties, pareizas attieksmes dēļ, jo elfs arī ir "dzīva radība ar jūtām, kas viņam ir tikpat svarīgas kā jebkuram cilvēkam". Harijs spēja atrast īsto pieeju, un Mošķis izmainījās par 180 grādiem.
2)
"Še dus Dobijs, brīvs elfs."

Komentārs: ļoti spēcīgs teikums, kas mani dziļi aizkustināja. Dobijs mira brīvs.
3)
-Skaties...man...acīs, - viņš nočukstēja. Zaļās un melnās acis satikās, taču jau pēc mirkļa tumšo acu dzīlēs kaut kas izdzisa - tās kļuva stingas, neredzīgas un tukšas. Roka, kas bija sagrābusi Hariju, ar troksni nokrita uz grīdas, un Strups vairs nekustējās.

Komentārs: Lilija bija tā, ko Strups mīlēja visu mūžu. Pirms skolas, skolas laikā un pat pēc Lilijas nāves Strups veltīja savu dzīvi, lai paglābtu vienīgo Lilijas pēcteci, kurš mantojis viņas skaistās, zaļās acis, tādēļ mirstot Strups vēlējās vēl reizi tajās ieskatīties. Acīs, kas "atklāja labāko, kas Severusā Strupā slēpās".

Man patika šī atlase

[cola]

Visu bija tik interesanti lasīr, ka grūti iedomāties, kuras 3 vietas bija visinteresantākās, taču ja jāizvēlas, tad laikam:

1) tās jūtu ainas: Rons un Hermione, Harijs un Džinnija, Vilksons un Tonksa u.c.

2) Malfoju mājas notikumi,

3) vieta, kad visi bija tikko ieradušies Midzeņos.

[kaca95]

1) Dobijs nomirst izglābjot Hariju un viņa draugus
Man tā vieta ļoti patika. Bija tik grūti izlasīt ar kādu godu un ciņu pret mazo nabaga elfu Harijs izturās. Viņš pats, bez maģijas izraka kapu, un arī kapakmens uzraksts bija aizkustinošs. Man liekas, ka Dobijs bija pelnījis tik skaistu nāvi, jo viņš patiesi bija daudz darījis gan Harija, gan visu burvju labā.

2) Harijs dodas pretī nāvei ar saviem tuvajiem
Man tik ļoti palika žēl mazā Tedija, kurš izauga tā arī neiepazīstot vecākus. Tomēr, Remuss un Tonksa mira abi kopā. Arī Lilijas, Džeimsa un Siriusa vārdi man likās aizkustinoši. Pats labākais mirklis bija tad, kad Harijs apzinājās, ka viņam jāmirst bez cīņas, un jādara to citu labā. Šajā vietā es apraudājos...

3) Epilogs
Tas bija tiešām jauks, mīļš un nedaudz smieklīgs nobeigums šim burvīgajam stāstam. Man nācās pasmaidīt par bērnu naivumu un Džeimsa raksturiņu, kas tik ļoti līdzinājās vecajam, labajam Žuburam. Rons mudina Rozi pārāk nedraudzēties ar Skorpiu: "Un, Rozīt, nedomā ar viņu par daudz draudzēties, dzirdi? Vīzliju vecpaps mūžam nepiedos, ja tu iziesi par sievu pie tīrasiņa."

[Bad_Enny]

Hmm.. lai gan grāmata man no visas Poter-sērijas patika vismazāk, nav grūti nosaukt tās nedaudzās vietas, kas tiešām likās saistošas..

1. Strups un viss ap to. Tā kā tas ir mans mīļākais tēls, es domāju lieki piebilst, ka vesela nodaļa par viņu vien bija kā uzvarēt loterijā. [] Saturs tiešām šokēja, lai neteiktu vairāk, lai ganj au sen biju pārliecināta, ka viņš būs labs utt, Bet Lilija.. jā, nebiju iedomājusies, ka tur pavīdēs viņa.
2. Vieta, kur Poters ar savu "garu valstību" devās pie Voldemorta. Aizkustinoši un skumji.
3. Pati kauja. lai gan, es atkal patēlošu īgnu vecmammu, kas ar neko nav apmierināta un teikšu, ka kauja varēja būt plašāk aprakstīta utt.. Epizodi izlasīju 2x, ja nekļūdos. Teiksim tie paši elfi, kas šķērēja visiem stilbus un potītes - nu ģeniāli. Kā arī Harija un Voldemorta dialogs.. Nu te vismaz beidzot var just, ka puisītim nav vairs ne 12mit, ne 15mit gadi.

Jā, laika šīs trīs vietas patika visvairāk.

[Snorkes Jaunkund...]

1)Strupa nāve
Es tā priecājos! Tik laba vieta jo man vienkārši līdz nelabumam riebjas Strups.

2) Augšāmcelšanas akmeņa izmantošana un Harija došanās pie Voldemorta ar vecākiem, Siriusu un Vilksonu.
Man ļoti patika tā vieta, tikšanās ar viņiem un tās sarunas, un pēc tam Harijs tā mierīgi varēja aiziet pie Voldemorta - tas man likās riktīgi labi.

3) Harija un Maksūras tikšanās Kraukļanaga tornī.
Tas bija forši!

un ir vēl viena vieta

4) Harija saruna ar Dumidoru Kingskrosā.
Ļoti aizraujoša nodaļa un sarunas, man baigi patika.

[positiv denken]

Vispamatiigaakais iespaids, protams, radaas peec angliskaa varianta izlasiishanas, latvisko lasot - iipashs adrenaliins neizstraadaajaas!

1) Paarsteidza Harija tikshanaas/saruna ar Dumidoru "Kingskrosas stacijaa".
2) Paarnjeema panika un stress -
* Gringotu bankas aplaupiishanas akcija;
* kad trijotni atmaskoja kjersteklju banda (pateicoties Harija paardroshajai Voldija piesaukshanai);
* kad peeksnju Paarveertiibu istabaa uzradaas Drako ar saviem ierochneseejiem un saaka jaukt visus plaanus;
3) aizsita elpu - Harija un Voldija izskiroshaa ciinja Cuukkaarpas zaalee.

Nu, zinaama vilshanas un izmisums mani paplosiija, kad Harijs it kaa nomira un man skita, ka izpaliks LIELAA CIINJA strap H un V. IIpashi paarsteidza Strupa naave.

Šo rakstu rediģēja positiv denken: 02.03.2008 14:14

[Kety]

Nu pirmkārt man tiešām patika, ka Strups irādījās labais varonis, jo arī man viņš ir viens no mīļākajiem HP tēliem
nu bija arī iteresanti pavērot Rona dismas uz Hariju, ka viņš veļ satiekas ar Džinniju
Nu vēl arī tikšanās ar Dumidoru grāmatu beigās !

[ota]

1/ Gājiens mežā

2/ Pēdējā cīņa

3/ Burvju radio - Potervakts

[Marelle]

1) Kā jau te izskanēja, tad man ļoti patika strupa atmiņas. Uz kaut ko tādu biju cerējusi.

2) Apraudājos tad, kad Dobijam bija bēres un kā Harijs to kapu raka.

3) Tad, kad Harijs devās cauri mežam, lai ņomirtu un viņam visapkārt bija "ēnas".

[Potere]

Vieta, kur Freds un Džordžs smējās par Freda ausi un vieta, kur Vīzlija kundze sāka kliegt uz Bellatrisi lika pasmaidīt.

Taču vietās, kur nogalināja Dobiju, nogalināja Fredu, Tonksu un Vilksonu es nobirdināju pa asarai. skumji.

[Moriartijs]

1. vietā - protams, ka Severusa atmiņas. Pelnīta pirmā vieta vismīļāko scēnu topā.

2. vietā - kā Harijs leca aukstajā ezerā pēc zobena, bija interesanti.

3. vietā - septiņu Poteru padarīšana, taču to varēja izspēlēt arī labāk. Pārvērsties par random charu un mierīgi aiziet.

*Ļoti nepatika - Hedvigas nāve.

[kaiva]

man patika kā Strups mira.
skaties... man... acīs...

es zinu ka jūs tur domājat ka viņš gribēja redzēt Lillijas acis bet es to saprotu kā saikni star viņu un Hariju, telepātiska pārraide utml- ļoti emocionāli
pēc tādas ainas nemaz neiebilstu ka viņš ir beigts (lai piedod man Strupa pelūdzējas)

kad Dobijs mira, točna noritēja asara

patika tā dramatiskā beigu cīņa publikas priekšā. pilnīgi var dzirdēt kā nedaudz piesmakusi balss atskan stingajā klusumā
-ES NEGRIBU LAI KĀDS MAN PALĪDZ

oooh, Haris beidzot izskatījās varens un spēkpilns un šausmīgi apbrīnojams
(smejos protams, bet tiešām patika^___^)

vispār beigas bija diezgan interesantas

ak jā
Strupa atmiņas nu gan izklausījās pēc totālākā fika (tas gan ir offtopiks protams:])

Šo rakstu rediģēja kaiva: 23.04.2008 20:05