sarunas par tēmu |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Raksti šajā forumā netiek skaitīti.
sarunas par tēmu |
18.08.2017 13:35
Raksts
#1
|
|
Atver vēstuli ar SĒRG-u rezultātiem Grupa: Biedri Pievienojās: 16.06.06 Kur: tepat Vārdmetējs 2012 |
mazā omulīgā pačalošana- apakšvirsraksts
varbūt tas drīzāk der gondorai bet gan jau aizvirzīsimies kaut kur arī prom no literatūras paklau- vai tev tā krāsu tēma arī ir kaut kā pārsūtāma pa e pastu? man ienāca prātā arī ko tev nosūtīt, gaidi! nu skaidrs- tu esi ideālā tulkotāja! nopietni. bet tam jābūt baigi grūti ja grib tulkot īstas grāmatas. valoda ir ģeoloģijas slāņi svītas un epohas. ko tu piemēram lasi lai apgūtu konkrētu stilu? un ko tu piemēram vēlies tulkot? domāju ir ļoti derīgi ar tulkotāja aci lasīt Zanes Rozenbergas tulkojumus. arī hobits ir viņas darbs. (bail iedomāties par ko to padarītu mūsdienās) un protams lm montgomerija un loģiski belševicas- arī alise brīnumzemē bet tu to noteikti visu zini pati vai mācies tikai pati vai attiecīgi studē kaut kur angļu filologos? man jau liekas ka vajadzētu pieņemt likumu, ka neko nedrīkst tulkot nepārbaudīts tulkotājs. reizumis tas noteikti varētu būt autodidakts bet tam vienalga būtu jānoliek eksāmens kā braukšanas tiesības lasu pēdējā laikā latvju tekstus. un sajutu pilnīgi literāro procesu kādā mirklī. tagadnes iespaidu. it kā literatūra latvijā notiktu mūsdienās un es tajā būtu iesaistīta. :>> proti gadījās izlasīt pirms dažiem mēn bereļa fragmentu no topošās grāmatas par rakstīšanu- un pēc tam ievas melgalves komentāru par to- viņa pateica tieši to ko es domāju. rādās tiem tajās augstajās sfērās ir vajadzīgs kāds kas atgādina pašsaprotamo. tad vēl recenzija par monstriem un metaforām- droši vien esi lasījusi?- arī gluži manas domas un dažus vecos karogus- tur izrādās ir visādas interesantas lietas- un daudz vairāk nekā mūsdienās- varbūt tu zini kādu, kam tādus nav kur likt? vakar piedzīvoju dzīves mācību. lūk kāda tā ir: klausi savai intuīcijai! maijā man skolas biblenē lasītavā paziņoja ka viss arhīvs ir izmests laukā un es šokā nezināju ko darīt. gribēju iet pārjautāt biblotekārei, bet ko man tur jautāt- negribēju dzirdēt vēlvienu apstiprinājumu- jā jā vajdzēja atnākt pirms dažām dienām. un tagad izrādās ka tieši karogi tobrīd vēl nebija izmesti. un neviens neiedomājās arī man pateikt kaut arī es tur gorījos ik pēc nedēļas. tāds rūgtums zini dvēselē... nu labi :>> bet tu gan tā nedari. mirkli apdomājies un eskrien prom ja iekšējā balss kaut ko saka (protams var gadīties ka tā iesaka lasīties prom- piemēram ja esi nočiepis kādu žurnālu vai tādā garā) ps- man vnk skolā ir blats lasu šobrīd čempionu brokastis. varbūt to var pamanīt vonnegūts visu raksta tādā garā? tu noteikti esi labāk pazīstama ar lit klasiku :> apelsīns un skrūves pagrieziens un tādā garā man vēl gaida sarakstā bet vienlaikus vakar līdz rītam lasīju arī vulfu- uz bāku. pēc satura ļoti līdzīga airisai mērdokai (to gan esmu pavairāk lasījusi. bet taupu un marinēju) pēc stila arī bet ar savu rokrakstu nesaprotu kāpēc "autors voice" nevar tulkot kā rokraksts. tas jau sen ir tik pašsaptotams vārds "balss" izklausās de.bīli. (ievēro, ka es nesaku "manuprāt") hahaha methods of rationality ir bieži citēts tv tropes- to tu arī noteikti zini es sāku sazināties ar amāliju bet tad viņa kaut kur pazuda- pēdējais ko viņai pajautāju- vai lasi tv tropes? iespējams ka viņa ir pazudusi tropu džungļos... lai nu kā- ja tu to iztulkosi būs baigi baigi super! novēlu visu kas tam vajadzīgs! nu jā krēslā ir tā lieta par mitoloģiju- vairāk tas kas tur nav pateikts bet domāts- uguns un ledus, pūstošie vampīri par nāvi un siltie vilkači par dzīvību. bellas izteiciens- ejiet ieskrieties ar savu dvēseli, man to nevajag. voltūru vēture. vampīru "dzīves spēlēšana" piem alises modīgums. nemirstīgie bērni un izdzimteņi un jaukteņi jeb svētie bērni. viņas gaidību ainas bija visšaušalīgākās un fascinējošākās. tāpēc to tomēr var pieskaitīt pie šausmu lit. un voltūru gļēvulība. īstenībā viņi redzot pretestību nemaz neuzzsāka cīņu. viņi bija pieraduši pie visvarenības. un kur nu vēl pats āro- tas nu tiešām ir literatūras un arī kino gardumiņš. kā viņš viņu notēloja! turklāt filmā vēl bija pielikts klāt un uzlabots. nu tādas lietas protams daudz kas no tā ir citās grām vnk pie mums tās nav tulkotas (mājiens ar neuzkrītošu sētas mietu) ļoti interesanti- man 4. poters tā patīk ka neesmu baigi daudz kļūdu manījusi, kaut arī izlasīts apm 46x klau- vai e bukā teorētiski var labot? man jau sen interesē klauss. jā, man šai sakarā nenormāli riebjās tā blondā, aizmirsu kā sauc. tik paštaisnu personu reti gadās redzēt! pat šinī fikšonlandē kur tādas vien mīt. un tas ka viņa beigās saiet ar stefanu! pfffff... vismaz tikpat bezsakarīgi kā Harijs un dž. jā par boniju tev pilnīgi piekrītu. bet viņa tur ir drausmīgi pazemota. bez viņas tur neviens neizdzīvotu, bet viņa skaitās gandrīz kā 3. plāna tēls laikam tāpēc ka melnā. un tāpēc ka nenoliedzami visskaistākā persona starp abiem dzimumiem visās sērijās. baltajiem vnk tas skauž. jau gadsimtiem. tas arī visu izskaidro. arī iekšēji visskaistākā- kopā ar savu grandma arī blondā, nu klausa māsa ir baigi forša un arī ļaunā ketrīna tā neko bet vnk vnk neatvairāms ir elaidža... tik kārtīgs un godīgs... ak... nē tiešām labi esmu rdzējusi tikai 2 sezonas?- 2 un 3? un īsti neiebraucu pamatproblēmā kāpēc viņiem ir tās problēmas. bet zini literatūra tāpec ir literatūra ka simboliska. plus vēl kaut kā izjūtu cieņu pret tiem kam jāsabūvē tik ietilpīgs sižets tik īsā laikā un vēl jāuzfilmē. (tāpat kā once upon time.) esmu piedalījusies par statisti- laikam ar to pietiek lai izjustu uz savas ādas cik sarežģīta lieta ir filmēšana. jo vairāk tāpēc ka pašai nav jāatskaitās nekādiem termiņiem- kā rakstu tā rakstu. un no otras puses sāku arvien vairāk izjust kāds lāsts rakstniekam ir laiks... :> ka viņam jāiekļauj sava iztēle tomēr realitātē bet protams faniem ir jāsaredz muļķības vienīgais domāju ka jāizšķiro par ko vērts besīties vairāk- stulbiem tēliem vai fantastisku sižetu. galu galā pastāv rule of cool.. * čukst* (tropi) ok pagaidām Šo rakstu rediģēja kaiva: 18.08.2017 13:43 |
|
|
21.08.2017 14:50
Raksts
#2
|
|
Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā Grupa: Biedri Pievienojās: 06.04.07 Kur: Vakardienas trakumā |
Pēc tava literārās analīzes man kaut kā netīšām sāka raisīties visādas domas par 7. Poteru. Tu pieminēji, ka tur ir pilns ar liekām ainām. Vai drīkstu minēt, ka vairums tur bija domāta tā visai besīgā bakstīšanās pa telti? Vai arī bija vēl kādas slēptas norādes, kas ved nekurienē, bet es to tā nebiju uztvērusi?
Lai vai kā, tad šobrīd sākotnēji pieņemšu, ka tur bija nejēdzīgi daudz nakšņošanas teltī, kas patiešām spēja līdz apnikumam nokaitināt kuru katru Potera fanu, jo lasīt principā par vienu un to pašu vismaz kādas 100 lappuses - nāvīgi garlaicīgi. BET īstenībā man tieši šīs liekās/neveiksmīgās/apnicīgās/garlaicīgās epizodes radīja realitātes sajūtu visā tajā Potera pasaulē. Jo, protams, lasot grāmatu, kurai ir noteikts garums, tu, lasītājs, sagaidi, ka tur būs visas tipiskās stātsta fāzes, sākot ar ekspozīciju un beidzot ar atrisinājumu, un arī sarežģījumus pa vidu gribas tādus aizraujošus un interesantus, tā lai vienkārši, kaut zupu ēdīsi ar vienu roku, bet grāmatu nolikt nav iespējams. Tomēr dzīvē jau tā nemaz bieži nenotiek, un jo īpaši tas uzdevums, kas viņiem bija uzdots, man stipri atgādināja tādu īstenu zinātnisko darbu - sajēga nekāda, kas tieši jāizdara, ir kaut kāds tāls un vispārējs mērķis, palīgu ir praktiski nulle, izejmateriālu - knapa saujiņa. Skaidrs, ka tas nozīmē, ka visticamāk nebūs nekādu aizraujošu un superinteresantu notikumu, kas būtu gandrīz pielīdzināmi izklaidēm, bet būs sagaidāms nogurdinošs un vienmuļš darbs, turklāt tas būs ļoti besīgs un depresīvs. Un jo tālāk, jo besīgāk. Tāpēc, kad es lasīju un sāku domāt, nu atkal tas pats, atkal tajos pašos mežos un nekur viņi nav tikuši, lasu jau stundu, bet nekas nemainās, vispār nekas; un tad es sapratu, ka šāds uzdevums jau tiešā tā arī tiktu risināts un tieši tā arī tie varoņi jūtas, tikai to sajūtu, kuru izjutu par to izlasīto lappušu skaitu, to viņi izjūt nevis par stundu ilgumu bet dienās un mēnešos! Tāpēc, saprotams, notikumu gaitu sāku ekstrapolēt atbilstoši savam priekšstatam un pieredzei par zinātnisko darbu. Šajā mērcē man ir īpaši grūti pieņemt vienu ārkārtīgi svarīgu apstākli, kas notiek 7. grāmatas beigās - visās tajās jukās un bardakā man ir patiešām grūti noticēt un pieņemt to, ka Harijs tiešām paspēja izdomāt, kā atrast Kraukļanagas diadēmu. Daudz, daudz reālāks un ticamāks scenārijs, manuprāt, būtu šāds, ka viņi nespēj izdomāt, kā to diadēmu atrast, taču, tā kā visi jau sarosījušies uz Voldija gāšanu, tad Harijam neatliek nekas cits, kā upurēt sevi, jebšu, viss notiek tā kā tas notiek, tika Voldis netiek pavisam gāzts, bet atkal pārvēšas par spoku un aizlaižas. Tagad, protams, sākas jautrākā daļa, ka lielākā daļa domā, ka Voldemorts ir uzveikts pavisam, taču HHR zina, ka viņi nav iznīcinājuši diadēmu, tāpēc ir visas iespējas Voldim atgriezties. Tas noved pie tā, ka viņi dodas atpakaļ uz Cūkkārpu, it kā lai pabeigtu 7. skolas gadu, bet slepeni nodarbojas ar diadēmas meklēšanu. Visas iespējas arī attīstīties mīlas trijstūrim Hermione-Rons-Luna. Harijs, protams, kaut kad (stipri pēc tam) saprot, ka vajadzēja taču tikai pajautāt Pelēkajai dāmai, viņa turpat bija, viņi varēja viņu iznīcināt (tipiskās depresīvās domas - nu kāpēc, kāpēc viņš to nevarēja saprast jau tad, kāpēc to varēja izdomāt pēc kara). Tad nu viņi metas iznīcināt diadēmu un dabiski uzmeklē arī pašu Voldi un tiek ar viņu galā, iespējams pavisam humānā veidā, pierādot to, ka skuju neviens pareģojums viņiem nenoteiks, ko darīt. Hihi. Fū, tik daudz spamu sen nebiju saģenerējusi, bet bija tāda sajūta, ka tas ir jāpieraksta. Lai tev jauka diena! |
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 19.04.2024 12:31 |