Kurbijkurne forums: Soli tuvāk fantāzijai

Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )

> Vikingi!!!, Viss par un ap viņiem
Kedriks
iesūtīt 26.05.2004 15:03
Raksts #1


Cenšas pārkliegt komentētāju Pasaules kausa izcīņā kalambolā
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 04.11.03



Nu, es te labu laiku jau esmu mazliet apsēsts ar šo tēmu, tā kā nenocietos un nolēmu uzsist jaunu pavedienu. Te tad nu būtu tā vieta, kur varētu apspriest visu, kas saistās ar šiem visnotaļ jaukajiem bārdainajiem, pusmežonīgajiem ziemeļu skarbajiem vīreļiem, kas milzu panikā vairākus gadsimtus turēja pusi Eiropas un izvazājās pa praktiski visu zināmo tālaika pasauli, plus vēl Ameriku ar- atklāja pie viena 400 gadus pirms Kolumba. Īstenībā par viņiem ir kaudze aizspriedumu, kaut vai tie paši ragi pie ķiverēm....vai abpusējie milzu cirvji...wacko_a.gif laughing.gif

Daudz par šiem arī nav skaidrs, ir vēl kaudze lietu, kuras nevar precīzi pateikt - kaut vai tas pats rūnu alfabēts! No kurienes viņi to rāva? Vai tiešām no etruskiem? Ši apgalvojums izskatās tāds drusku aiz matiem pievilkts....Nu un tādu piemēru pietiek!

Šo rakstu rediģēja Reiki: 26.05.2004 15:07
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
3 Lapas V  < 1 2 3  
Sākt jaunu pavedienu
Atbildes (40 - 58)
Dinaer
iesūtīt 15.09.2004 15:42
Raksts #41


Veic pētījumu par katlu dibenu biezumiem
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 28.10.03
Kur: lielceļš



tiiri logiski laughing.gif

tad jau vareetu prasiit kas atklaaja eiropu, aaziju un aafriku ... pashi atklaajaam, bet indijaaniem bija labi turpataas kur vinji bija un atklaaja savu zemi ... bet eiropieshiem tad vajadzeeja jaunus tirdznieciibas celus, nespeedami viens ar otru sadziivot , turklaat veel liidz galam neizpeetiidami savu zemi jautiecaas pretii naakoshai...

un atgrizoties pie vikingiem ...
ja driikst zinaat kur un kad tad vikingi aplauzaas jo visu laiku jau vinji nav sirojushi, jeb kad beidzaas vinju sirojumu laiks un kaapeec ...
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Kedriks
iesūtīt 15.09.2004 15:50
Raksts #42


Cenšas pārkliegt komentētāju Pasaules kausa izcīņā kalambolā
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 04.11.03



Tāpēc ka Skandināvijā sākās valstu veidošanās un karaļi pieņēma kristietību. Tāpēc arī vikingu laikmets beidzās. Tas tā īsumā. garo versiju slinkums drukāt.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Farliner
iesūtīt 15.09.2004 15:51
Raksts #43


Gatavo atskaiti Zemvaldim
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 01.12.03



Nu, par to kāpēc viņi pārtrauca sirojumus ir vairākas interesantas hipotēzes. Viena no tām bija tāda, ka viņi savu sirojumu aktīvākajā posmā pamanījās izcirst ievērojamu daļu no kuģubūvei derīgajiem kokmateriāliem, kas bija pieejami Skandināvijā. Attiecīgi - nav kuģu - nav sirojumu.

Kedrik - tas nav gluži tas pats... Eniņa aforismi ir pavisam kas cits un tēma pati par sevi smile.gif
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Kedriks
iesūtīt 19.09.2004 13:31
Raksts #44


Cenšas pārkliegt komentētāju Pasaules kausa izcīņā kalambolā
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 04.11.03



CITĀTS(Farliner @ 15.09.2004 15:51)
Nu, par to kāpēc viņi pārtrauca sirojumus ir vairākas interesantas hipotēzes. Viena no tām bija tāda, ka viņi savu sirojumu aktīvākajā posmā pamanījās izcirst ievērojamu daļu no kuģubūvei derīgajiem kokmateriāliem, kas bija pieejami Skandināvijā. Attiecīgi - nav kuģu - nav sirojumu.

Kedrik - tas nav gluži tas pats... Eniņa aforismi ir pavisam kas cits un tēma pati par sevi smile.gif

Toties kādas iespējas pēc tam pavērās tiem, kas visu laiku bija bijuši vikingu kaimiņi! Pa 11. - 12. gs. sakarā ar vikingu aktivitāšu noplakšanu Baltijas jūrā aktivizējās negantie kurši, piktie sāmsalieši igauņi un somi un citi. Viņus atskaldīja pamatīgi un regulāri. Birku nosvilināja, dāņus iedzina paranojā, ka šie pat īpašas lūgšanas pret kuršiem sāka sacerēt... uz jūras kurši lika trūkties pat krustnešiem vēl 13. gadsimtā, kad tie apskalktēja Irbes šaurumā krustnešu papildspēkus. Samiem bija tāda maniere atvieglot kuģu priekšgalus,, lai tie būtu augstāki un no augšas visus nomētāja ar šķēpiem u.c. smagiem priekšmetiem. Plus vēl kopmanevra prasme, kas toreiz bija izšķiroša cīņā pret bruņiniekiem - individuāļiem.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Svivens
iesūtīt 20.09.2004 00:21
Raksts #45


Bēg no sera Kedogena
**

Grupa: Biedri
Pievienojās: 25.03.04



Man viens pazinja veesturnieks izteica hipoteezi, ka vikingu norieta vaininieks bija jauns kugju tips. Hanzas koge. Liels kugjis ar pamatiigu iegrimi un sava veida sargtoenjiem abaas pusees. Tas gan neizskaidro kaapeec skandinaavi beidza vikingot, bet kursi piemeeram ne. Ganjau tur bija vairaaki faktori. Sociaali ekonomiski, varbuut kopeejaas dziives uztveres izmainjas.

Vai brunjinieki tieshaam kaujaa bija tik izteikti individuaalisti, atskjiriibaa no kurshiem piemeeram. Nee es neapshaubu, es tikai gribeetu dzirdeet kaadu piemeeru, jo discipliinas teema viduslaiku armijaa mani vispaar interesee.

Šo rakstu rediģēja Svivens: 20.09.2004 00:25
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Kedriks
iesūtīt 20.09.2004 09:08
Raksts #46


Cenšas pārkliegt komentētāju Pasaules kausa izcīņā kalambolā
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 04.11.03



CITĀTS(Svivens @ 20.09.2004 00:21)
Man viens pazinja veesturnieks izteica hipoteezi, ka vikingu norieta vaininieks bija jauns kugju tips. Hanzas koge. Liels kugjis ar pamatiigu iegrimi un sava veida sargtoenjiem abaas pusees. Tas gan neizskaidro kaapeec skandinaavi beidza vikingot, bet kursi piemeeram ne. Ganjau tur bija vairaaki faktori. Sociaali ekonomiski, varbuut kopeejaas dziives uztveres izmainjas.

Vai brunjinieki tieshaam kaujaa bija tik izteikti individuaalisti, atskjiriibaa no kurshiem piemeeram. Nee es neapshaubu, es tikai gribeetu dzirdeet kaadu piemeeru, jo discipliinas teema viduslaiku armijaa mani vispaar interesee.

Labi. Te būs gabaliņš no Indriķa hronikas. 1210. gadā ziemeļos no Gotlandes notika jūras kauja starp vāciešiem kurā kurši guva uzvaru.

"Negaidīti... parādījās kurši, Kristus vārda ienaidnieki, ar astoņiem sirotājkuģiem (pyraticis). Kad peregrini to ieraudzīja, viņi atstāja kuģus, iekāpa laivās un devās pretī pagāniem. Tomēr viņi steigā bija tik neuzmanīgi, ka katra laiva centās aizsteigties garām pārējām, lai pirmie sasniegtu ienaidnieku. Kurši tad atbrīvoja savu laivu priekšgalus no mantām, tā saslienot to priekšgalus uz augšu. Turklāt viņi sakārtojās pa pāriem, ik starp diviem pāriem atstājot spraugu. Šai spraugā starp kuršu karalaivām iebrauca peregrini ar savām mazajām laivām, bet viņio nevarēja no savām laivām sasniegt ienaidnieku, kas atradās augstu virs viņiem...

...pēc tam, kad ienaidnieka šķēpi dažus nonāvēja, citi bija noslīkuši un daži ievainoti, pārējie atgriezās pie kogām un izglābās… Bet nogalināti tur tika ap trīsdesmit bruņinieku un citu” (Indriķa hronika XIV; 1).


Pēc tam kurši no jūras uzbruka arī Rīgai, kas bija šķiet nopietnākais pārbaudījums pilsētai tajā laikā.

Vispār par šamo tēmu ir labs raxc Guntim Zemītim. Es to pat atļāvos savulaik pārpublicēt--->

http://www.lffb.org/index.php?menu=04&submenu=33700121
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Farliner
iesūtīt 20.09.2004 13:24
Raksts #47


Gatavo atskaiti Zemvaldim
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 01.12.03



CITĀTS(Svivens @ 20.09.2004 00:21)
Man viens pazinja veesturnieks izteica hipoteezi, ka vikingu norieta vaininieks bija jauns kugju tips. Hanzas koge. Liels kugjis ar pamatiigu iegrimi un sava veida sargtoenjiem abaas pusees. Tas gan neizskaidro kaapeec skandinaavi beidza vikingot, bet kursi piemeeram ne. Ganjau tur bija vairaaki faktori. Sociaali ekonomiski, varbuut kopeejaas dziives uztveres izmainjas.

Diezin vai būs īsti pareizi. Patiesībā, vēlākie skandināvu tirdznbiecības/tālbraucienu kuģi bija tieši tas, kas kalpoja par pamatu kogas izveidošanai - angļu "roundship" bija visai līdzīgi skandināvu "knorr" (klaviatūra neļauj pareizi uzrakstīt nosaukumu, kas latviski vairāk skan kā "knār").
Tā hipotēz par kokiem jau ir nevis par to, ka izcirta VISUS kokus, bet izcirta lielāko daļu kuģubūvei piemēroto koku. Jāņem vērā, ka tā laika kuģubūvē primāri izmantoja dabiski liektus kokus svarīgākajām detaļām - priekšvadņi un pakaļvadņi, kā arī brangas tika taisīti no koka, kas jau dabiski ir atbilstošā formā izlocījies, nevis tike mākslīgi liekti un stiprināti kpā, kā vēlāk. Un ar tādu koku atrašanu patiešām bija problēmas - vēl jo vairāk tālab, ka derēja tikai noteiktu sugu koki - piemēram, no priedes nekad netaisīja nesošās daļas, tikai bortu dēļus.

Protams bija daudz dažādi faktori, kas to visu ietekmēja, savā ziņā arī tas, ka daudzi skandināvi pieņēma kristīgo ticību (atšķirībā no tiem pašiem kuršiem u.c. baltu ciltīm - daudzi skandināvi to izdarīja labprātīgi, tirdzniecības interešu vadīti) un parādījās spēcīgi valdnieki, kuriem nebija izdevīgi, ka viņu padotie izraisa karus laupot kaimiņu zemes neinformējot karali smile.gif
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Kedriks
iesūtīt 20.09.2004 14:33
Raksts #48


Cenšas pārkliegt komentētāju Pasaules kausa izcīņā kalambolā
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 04.11.03



Šito lasot es pārrēcos! smile.gif thumbsup.gif grin.gif

Fragmenti no Senkventīnas mūka Dido "Normaņu hercogu vēstutes" (996. - 1015)

Šis tautas (skandināvi) ir nogrimušas ļoti izlaidīgā dzīvesveidā, nododas visādām pārmērībām, un īpaši apkaunojoši līksmojot, [...grin.gif...] viņi pārojas ar tik daudz sievietēm, cik vien iespējams. Tā rezultātā viņi ir radījuši neskaitāmus pēcnācējus. Kad viņi ir pieauguši, tad cīnās ar saviem `tēviem un vectēviem par īpašumu, vai arī, kas ir vēl nežēlīgāk, viņi neganti cīnās savā starpā.


tādā garā tur ir vēl diezgan daudz grin.gif laughing.gif


Tiko iznācis jauns foršs avotu krājums "Klosteris pils un pilsēta" materiāli Rietumeiropas viduslaiku vēsturei. Autori Misāns un Šnē.

Šo rakstu rediģēja Reiki: 12.10.2004 14:57
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
shary
iesūtīt 20.12.2004 18:59
Raksts #49


Pārvērš vaboles par pogām
***

Grupa: Biedri
Pievienojās: 28.10.04
Kur: viskaut kur darot blēņas



mums skolā mācīja ka viņi tikai pašā sākumā valkāja tās ķiveres lai iebiedētu, bet vēlāk viņi tās nevalkāja. vispār viņi bija ne tikai karotāji bet arī tirgotāji. viņi atbrauca uz Kurzemi tirgoties un pēc tam kad bija notirgojušies šeit visu nodedzināja tacu mantas nepievāca.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Viking
iesūtīt 03.01.2005 02:36
Raksts #50


Cūkkārpas ekspresī iepazīstas ar jauniem draugiem
**

Grupa: Biedri
Pievienojās: 27.09.04
Kur: Rīga



es izlasiiju sen jau kaaroto graamatu "Kuršu vikingi" ,, graamata baigi forša un interesanta smile.gif un kedrik .. Hadings .. graamtas vaakos jau tika teikts ka tas ir autoru izteeles radiits teels .. un vinjsh graamataa nebijavikings .. viņš bija taa sauktais drellis (kaut kas liiidziigs vergam) no nezinaamas zemes naacis ....
kurš ir saņemts gūstā dāņus izkaujot smile.gif
un tās jūras kaujas ...tās jau arī tika aprastītas kuršu vikngos .. tākā laikam jau sankā ka zināma vēsturiskā patiesība tomēr ir tajā grāmatā ... vispār man liekas ka rūnas netika pārņemtas no kāda, bet vnk. izveidotas izgudrotas,ko izdarīja paši vikingi lai idarītu citiem zināmu ka viņi te ir bijuši ......
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
lil`skater
iesūtīt 01.06.2006 18:01
Raksts #51


Studē augstākās pārvērtības
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 11.12.04
Kur: Parealitātē...



Jā vikingi bija interesanta karotāju un sirotāju tauta, un to vēsture un dzīve ir vienkārši neaprakstaāma...Pat latvieši, precīzāk kurši, ir bijuši vikingi. Super, vai nē!?

Be mnai aizvaino un aizksar tas, ak vikingi bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza ASV krastus, bet par atklājēju tiek uzskatīts Kolumbs, aizvainojoši vai ne tā!!!
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Viesis_Malaja_*
iesūtīt 03.12.2008 15:53
Raksts #52





Viesi




es lasiju daudzas gramatas ur ir stastits ka vingi bija nezeligie cilveki.. ebz tie loti melja savu gimeni... Vini daudzas reizes ielavijas baznicas un sakaa tur zagt visu so vAR... blink_a.gif wink.gif
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
armando
iesūtīt 04.12.2008 19:36
Raksts #53


Cep speķi Dūdijam
*

Grupa: Biedri
Pievienojās: 02.12.08



Par ragainajām ķiverēm runājot - vikingiem tādas tomēr bija, tiesa,nevis vadoņiem, bet karavīriem. Vadoņi bija pietiekami ietekmīgi, lai dabūtu sev metāla bruņutērpus, taču parasto karavīru aizsargbruņas bija no biezas, nemiecētas un ar vasku pārklātas vēršādas, tajā skaitā arī ķiveres. La
i pasargātu galvu no triecieniem un cirtieniem no augšas, starp vairākiem ādas slāņiem tika iestrādāti vēršu pieres kauli - bieži ar visiem ragiem.
Jāsaka, ka ragi paši par sevi bija bruņojuma elements - aizsargāja galvu no sāniskiem triecieniem un pastiprināja sitienus ar galvu (ne tikai mūsu futbolisti, arī vikingi izmantja galvu kā ieroci).
Tātad - ragainas ķiveres vikingiem bija, tiesa,nabazīgākajiem. Tā kā bagātie un veiksmīgie bija mazākumā, varam apgalvot, ka lielākā daļa vikingu nēsāja ragus!
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Mattiass
iesūtīt 04.12.2008 19:53
Raksts #54


Cep picas
Grupas ikona

Grupa: Aurori
Pievienojās: 25.03.04
Kur: Rīga
Foruma maršals 2012



Dīvains skaidrojums.

Cik man zināms, vikingi nēsāja pie bruņucepurēm ragus tikai īpašās reizēs, ļoti reti, bet ja nēsāja, tad visi. Kam vien tie ragi vispār bija.

Ragi, kas piestiprināti pie ādas, nevarēja pārāk labi aizsargāt.

Šo rakstu rediģēja Mattiass: 04.12.2008 19:54
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Roviela
iesūtīt 04.12.2008 20:09
Raksts #55


Zintniece
Grupas ikona

Grupa: Noslēpumu nodaļa
Pievienojās: 03.11.03
Kur: te un tagad
Dzīvā enciklopēdija



Ziniet, izrakumos tādsu ragus neatrod vis. Bet vajadzētu saglabāties vismaz kādiem! tongue.gif

Aha! Atradu. Nē. Nenēsāja viņi ragus kaujas bruņucepurēm! Tas būtu beidzamais idiots, kas tā darītu.
http://www.stemnet.nf.ca/CITE/v_warriors.htm

Lai palielītos vai kā, jā tad var stiprināt viskautko, kaut vai zoss pleznas pie ausīm. Bet kaujā - nē.

Tās bruņucepures, kas ir atrastas ar ragiem, ir no agrākiem laikiem, krietni PIRMS vikingiem.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
armando
iesūtīt 10.12.2008 12:53
Raksts #56


Cep speķi Dūdijam
*

Grupa: Biedri
Pievienojās: 02.12.08



Šie materiāli (par ragainajām bruņucepurēm) ņemti no žurnāla "Mir fantastiki" februāra numura.Autors Igors Krajs.Pēc raksta autora ziņām, izrakumos ir atrasta tikai viena! vikingu laiku metāla bruņucepure,tāpēc strīdi par ragiem ir tīra teoretizēšana. Pats autors uzskata, ka ragi tomēr bija un es viņam piekrītu.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Roviela
iesūtīt 10.12.2008 13:02
Raksts #57


Zintniece
Grupas ikona

Grupa: Noslēpumu nodaļa
Pievienojās: 03.11.03
Kur: te un tagad
Dzīvā enciklopēdija



CITĀTS(armando @ 10.12.2008 12:53) *
Šie materiāli (par ragainajām bruņucepurēm) ņemti no žurnāla "Mir fantastiki" februāra numura.Autors Igors Krajs.Pēc raksta autora ziņām, izrakumos ir atrasta tikai viena! vikingu laiku metāla bruņucepure,tāpēc strīdi par ragiem ir tīra teoretizēšana. Pats autors uzskata, ka ragi tomēr bija un es viņam piekrītu.

Tā kā es vairāk paļaujos uz to, kas reāli IR atrasts (tās, vienīgās ķiveres attēla adresi es ieluku, starp citu), tad šī autora uzskati nav nekas vairāk kā fantazēšana (uz ko, starp citu, norāda arī žurnāla nosaukums). Agrāk, jā, agrāk tiešām IR atrastas bruņucepures ar ragiem. Bet ne vikingu laikā.
Ja Tu tādā bruņucepurē parādītos jebkādā pasākumā, kam ir sakari ar vikingu laika apģērbu un ieroču rekonstrukcijām, Tevi izsmietu kā nemetas. Pirmkārt jau - tāpēc, ka ar tādu bruņucepuri kauties ietu tikai tie, kas grib izdarīt pašnāvību. Otrkārt, tāpēc, ka nekas tamlīdzīgs nav atrasts.
Kāpēc fantazēt lieki, ja dzīvē tāpat pietiek interesantu reālu atradumu? smile.gif

Un kāpēc ragus, kas ir atrasti, noteikti piestiprināt bruņucepurei? Ja ir zināms, ka tie ir dzeramie ragi ar apkalumiem?
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
armando
iesūtīt 13.12.2008 00:38
Raksts #58


Cep speķi Dūdijam
*

Grupa: Biedri
Pievienojās: 02.12.08



CITĀTS(Roviela @ 10.12.2008 13:02) *
Tā kā es vairāk paļaujos uz to, kas reāli IR atrasts (tās, vienīgās ķiveres attēla adresi es ieluku, starp citu), tad šī autora uzskati nav nekas vairāk kā fantazēšana (uz ko, starp citu, norāda arī žurnāla nosaukums). Agrāk, jā, agrāk tiešām IR atrastas bruņucepures ar ragiem. Bet ne vikingu laikā.
Ja Tu tādā bruņucepurē parādītos jebkādā pasākumā, kam ir sakari ar vikingu laika apģērbu un ieroču rekonstrukcijām, Tevi izsmietu kā nemetas. Pirmkārt jau - tāpēc, ka ar tādu bruņucepuri kauties ietu tikai tie, kas grib izdarīt pašnāvību. Otrkārt, tāpēc, ka nekas tamlīdzīgs nav atrasts.
Kāpēc fantazēt lieki, ja dzīvē tāpat pietiek interesantu reālu atradumu? smile.gif

Un kāpēc ragus, kas ir atrasti, noteikti piestiprināt bruņucepurei? Ja ir zināms, ka tie ir dzeramie ragi ar apkalumiem?

Tu droši vien neesi lasījusi šo žurnālu. Ar pasākumiem Tu domā tos džekus, kuri ar apzāģētām hokejnūjām skraida pa mežu, jo bērnībā mamma neļāva kariņus spēlēt?

Eksperimentālā arheoloģija ir nopietna zinātne un ļoti žēl, ka dažādi "rekonstruētāji" sāk uzstāties kā eksperti. Viens tāds man mēģināja iestāstīt, ka kurši esot kausējuši bulata tēraudu...
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Roviela
iesūtīt 13.12.2008 17:34
Raksts #59


Zintniece
Grupas ikona

Grupa: Noslēpumu nodaļa
Pievienojās: 03.11.03
Kur: te un tagad
Dzīvā enciklopēdija



Nē, ar pasākumiem es domāju nopietnos festus, kuros larperus neuzaicina. Tos, kuros tikt var tikai, ja uzaicina. Ir jau arī kaudze tādu vidēju pasākumu, kur ir gan tie, gan tie.

Mums tēma bija vikingu bruņucepures ar ragiem.
Uzrādi man tādas, un es nestrīdēšos. Uzrādi reālas, atrastas. Kamēr Tu to neizdarīsi, es atļaušos apšaubīt tādu esamību vikingiem. Tiešām, internetā nav nekādu publikāciju, kas apstiprina šādu pieņēmumu, tiksi šis viens raksts? Es labprāt izlasītu, nudien. Pašlaik vispārējais viedoklis ir - tādu nav, un tādas neviens pats nopietns cilvēks netaisa, izņemot, protams, suvenīru tirgotājus, dekoratorus Vāgnera operām un larperus.

P.S. Tavās iebildēs nav ne vēsts no tā, ko sauc par zinātnisku pieeju, toties emocijas - cik tik uziet! tongue.gif
P.P.S. Par bulata tēraudu atļaujos pasmieties kopā ar Tevi. Ne to vien izfantazē, arī esmu dzirdējusi. smile.gif
P.P.P.S. "мир фантастики" ir viens no labākajiem Eiropā fantastikas un fantāzijas žurnāliem, tādēļ, lūdzu, neņem ļaunā, ja rakstus no tā īpaši neuzskata par zinātniski vēsturiskiem. Tas nav, piemēram, EXARC izdevums. Nenoliedzu, ka to ir interesanti palasīties, un, ka tur pēkšņi nevarētu būt kaut kas ļoti zinātniski patiess un pamatots. Tikai tā, diemžēl, notiek tik reti, ka neviļus rodas šaubas. Žurnāls, vārdu sakot, nav pareizais.

Šo rakstu rediģēja Roviela: 13.12.2008 17:38
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu

3 Lapas V  < 1 2 3
Atbildēt pavedienāSākt jaunu pavedienu
2 lietotāji/s lasa šo pavedienu (2 viesi un 0 anonīmie lietotāji)
0 biedri:

 



RSS Lo-Fi versija Pašlaik ir: 28.03.2024 21:03