Zona 52, Sci-Fi [C] [PZP] [BP] Opcijas

[echo3]

Atkal šīs nepārspējami muļķīgās ziņas! - Izsauciens misteram Vorenam izspruka pats no sevis, paņemot rokā kārtējo New York Times izlaidumu. Avīzes titullapu greznoja uzraksts "Zona 52 - mūsdienu mistērija". - Atkal avīžniekiem pietrūcis, par ko rakstīt... - gremzās misters Vorens. - Noslēpumainas ugunis, trokšņi, pamestas mašīnas un... nu nē, re, ko vēl sadomājuši - pazuduši aculiecinieki! Tā gan. Visu ko raksta, bet to, kur tā Zona 52 atrodas - to laikam nespēj no pirksta izzīst! - Misters Vorens vēl indīgi piebilda, beidzot sākdams lasīt noniecināto avīzi.

Mistera Vorena skatiens, avīzi pārlapojot, aizķērās pie lielākajiem virsrakstiem - "Karstuma vilnis Teksasā", "Senāta pieprasījums Prezidenta birojam", "Pacifistu gājiens: Ierobežot bioloģisko ieroču izstrādi!", "Gadsimta lielākā ziedu izstāde". Ticis līdz sludinājumu lappusei, misters Vorens vispirms iedziļinājās tajā - ko pārdod, kur pārdod, piedāvājumi, reklāmas. O! Tepat priekšpilsētā, netālu (ja misters Vorens pareizi atcerējās), viens tips pārdod gandrīz jaunu zāles pļāvēju. Interesanti!

Sludinājumu pašā lappuses apakšā misters Vorens bija redzējis tik bieži, ka nelasot zināja, kas tajā teikts:

"Mūsdienīga, aizraujoša un izcila karjera pasaules labākajā armijā! Nepalaid garām iespēju, kas ir izdevīga gan Tev, gan Tavai valstij!"

Sludinājumam sekoja sīkiem burtiņiem nodrukātas pieņemšanas biroju adreses, kuras misters Vorens nekad nebija papūlējies izburtot.

Ik pa brīdim apmierināti vai, tieši otrādi, īgni ieņurdēdamies, misters Vorens turpināja lasīt rakstu par gadsimta lielāko ziedu izstādi. Misis Vorena, blakus klubkrēslā sēdēdama, stoiskā mierā klabināja adāmadatas.

-------------------------------------

147. avēnijas 86. nama durvis greznoja spoži dzeltena metāla plāksnīte ar uzrakstu "A.S.V. militārie spēki. Pieņemšanas birojs", bet blakus uz sienas - paliels plakāts ar to pašu tekstu, kas lasāms sludinājumā: "Mūsdienīga, aizraujoša un izcila karjera pasaules labākajā armijā! Nepalaid garām iespēju, kas ir izdevīga gan Tev, gan Tavai valstij!"

Vairums garāmgājēju uzrakstiem nepievērsa nekādu uzmanību. Tomēr ik pa brīdim varēja ievērot kādu, kas nāca šurp no tuvākās metro stacijas, uzmanīgi vērodams māju numurus. Atradis vajadzīgo, nācējs parasti brītiņu vilcinājās, pirms atvērt durvis. Bet tad satvēra rokturi un apņēmīgi devās iekšā.

-------------------------------------

Spēle Zona 52
[C] [PZP] [BP]

Žanrs - Sci-Fi (nekādas maģijas!)
Spēles pasaule - Amerika 2057.gadā.
Personāži - cilvēki vecumā no 18 līdz 50 gadiem, pietiekoši fiziski un garīgi veseli, lai varētu dienēt armijā. Jebkādas tautības vai izcelsmes, ja tikai ir Amerikas pilsoņi.
Spējas - lūgums nepiedēvēt sev nekādas pārcilvēciskas spējas, bet drīkstat būt trenēti sportisti, apdāvināti datoriķi, pieredzējuši automehāniķi utt. atbilstoši izvēlētajam vecumam. Izglītība - vidējā vai vidējā speciālā.

Pieteikšanās spēlē pa PZ.

Tēla leģenda:

1) vārds
2) dzimums
3) vecums
4) tautība vai izcelsme
5) izglītība un iepriekšējā pieredze
6) fiziskā un psiholoģiskā sagatavotība
7) motivācija iestāties armijā
8) rakstura apraksts
9) izskata apraksts un/vai attēls (anime bildes neiesūtīt)

Brīdinājums!

1) Pēc kopēja ievada sekos individuālas spēles posms pa PZ. Pēc tā spēle atkal turpināsies kopēji.
2) Spēles pasaule nebūs saudzīga, un tikai no personāžu veselā saprāta būs atkarīgs viņu liktenis, tajā skaitā - personāži ir mirstīgi. Personāža bojāejas gadījumā spēlētajam ir tiesības veidot jaunu personāžu un pieteikt to spēlē.
3) GM patur tiesības no spēles izslēgt neaktīvos spēlētājus - tos, kas bez ATD pavedienā ierakstīta paziņojuma (vai citādi brīdinot GM) pazūd ilgāk kā nedēļu.

Šo rakstu rediģēja echo3: 27.08.2007 13:09

[Semijs]

Hjords bija izmantojis metro un stāvēdams visu ceļu klausoties afor-amērikāņu lēto hip-hopu, izkāpa laukā un ar visu pūli gāja ārā no vilciena, lai tiktu uz ielas, kur uzelpot nedaudz svaigāku gaisu. Uzkā```` augsā pa stacijas trepēm, vīrietis sāka meklēt 147. avēniju, kuru pēc piecu minūšu pastaigas bija atradis. Piegājis pie plāksnes, viņš to izlasīja un ar draudzīgu smaidu devās pa durvīm iekšā.

[Miss Doherty]

Atlikumu paturiet. Nometusi uz priekšējā sēdekļa 10 dolārus, Domino izkāpa, un zābaks trāpīja tieši puskusušam rozā saldējumam, kas bija nomests vai nokritis zemē. Aizcirtusi aiz sevis dzeltenās durvis, viņa aplaida skatienu pa tuvējo apkārtni, tad tas apstājās pie durvīm ar 86. numuru. Nometusi gandrīz izdegušo cigareti zemē, turpat blakus saldējumam, viņa devās iekšā, nemaz neievērojot turpat netālu esošo atkritumu urnu.

[echo3]

Ieraksts BEI augstākās drošības kategorijas vadības centra DB

Ziņojums nr.: 183J7E2
Kods: NY147HD28
Atzinums: derīgs
Kategorija: A3
Piezīmes: nav

[Roviela]

Maiks steidzās. Viņš bija atprasījies uz šo pusdienas laiku, un noteikti nevēlējās nokavēt laicīgi tikt atpakaļ. Ko tad, ja viņu atzīs par nederīgu? Zaudēt tādēļ darbu gan viņš negribēja. Un tāpēc steidzās.
Tepat jau tas būs - 147. avēnijas 86. nams. Maiks nopētīja durvis, kas skaidri liecināja, ka viņš ir atnācis pareizā vietā.
Puisis nopūtās. Ja būtu kāda cita iespēja! Bet nebija, un Maiks iegāja pa durvīm ar uzrakstu "A.S.V. militārie spēki. Pieņemšanas birojs" cerībā, ka tur neviena nebūs. Tas ir - rindā.

[echo3]

Neapšaubāmi izskatījās, ka birojā rindas vispār nemēdz būt. Taisni vai jābrīnās, kur "pasaulē labākā armija" ņem kareivjus?

[echo3]

Ieraksts BEI augstākās drošības kategorijas vadības centra DB

Ziņojums nr.: 183J7F2
Kods: NY147MM29
Atzinums: derīgs
Kategorija: T2
Piezīmes: nav

[Roviela]

Durvis aiz Maika aizvērās, viņš atkal bija uz parastas Ņujorkas ietves, bet dzīve bija izmainījusies. Kabatā bija līgums, un bija trīs dienas pabeigt to, kas iesākts, lai sāktu nodarboties ar kaut ko, kas nav zināms. Vārdu sakot - dzīve jāsāk no jauna. Pēc trim dienām.
Viņš bija diezgan domīgs, kad kāpa lejā metro, lai brauktu atpakaļ uz Institūtu. Laika bija diezgan. Kolēģi nebūs priecīgi! to Maiks zināja. Viņi jau bija par to runājuši. Tagad viss. Neko vairs izmainīt nevar, atliek nodot lietas un viss cits, kas jau parasti ir tādos gadījumos.
Maiks nebija priecīgs, bet citas izejas arī nebija.

[Semijs]

Kad Maiks jau bija izgājis laukā, nedaudz pirms viņa atkal atvērās durvis un no turienes iznāca Hjords, kurš turēdams rokās lapu ar lielu naudas summu, papētija to un ielika atkal atpakaļ pie visa pārējā. Viņš ievēroja, Maiku, kuru bija arī ievērojis, pirms viņš bija devies laukā. Hjords ielika abus pirkstus mutē un skaļi iesvilpies, uzsauca.
-Oi! Tu tur, pagaidi!-

[Roviela]

Maiks sākumā nesaprata. Viņš jau bija sācis kāpt pa kāpnēm metro, kad atskatījās un ieraudzīja, ka svilpiens un mājiens ir domāts viņam.
Sabāzis rokas kabatās, viņš palika uz kāpnēm. Lai tas tur nāk klāt pats, ja viņam ko vajag.
- Kas lēcies? - Maiks noprasīja svešajam vīrietim, lēnām atsākdams kustēties lejup.

[Semijs]

Hjords pasmaidīja, kad Maiks apstājās, lai uzgaidītu. Ātrā tempā piegājis klāt pie viņa, vīrietis teica.
-Cik noprotu tu arī armijā pieteicies ne tā? Ja nu, kas esmu Hjords..-
Viņš pasmaidīja un nostājies uz kāpnēm blakus, gaidīja, Maika reakciju.

[Roviela]

- Hello, Hjord! - Maiks automātiski atbildēja, izvelkot no kabatām rokas un padodot labo plaukstu.
- Mani sauc Maiks. Nu, pieteicos, jā, - viņš neliedzās. - Tu arī? Vai zini, es mazliet steidzos, bet parunāt varam, ja vien mums sanāks tagad pa ceļam. Neiebilsti?

[Semijs]

Hjords pastiepa roku un skatīdamies acīs, ar visām norvēģu asinīm, kas gāja caur viņa ķermenim, kārtīgi saspieda roku un atlaida to.
-Prieks iepazīties Maik. Es arī nesen pierakstījos... dīvaini medicīniskie testi nu vien.. Jā, man arī jāizmanto metro, negribi varbūt ap vakara pusi aiziet uz bāru, tā nedaudz atzīmēt mūsu gaitas?-
Vīrietis pasmaidīja un jau lēnām devās lejā pa kāpnēm..

[Roviela]

Maiks ne aci nepamirkšķināja saņemot ciešo rokasspiedienu, tikai mazliet iekšēji pasmīnēja. Atzīmēt šo notikumu viņam negribējās, drīzāk jau prasti piedzerties, bet... vai nav tagad vienalga?
- Varam. Vakarā. Un kur?

Nonākuši lejā, viņi pēc brītiņa jau sēdēja metro vagonā.

[Lia'angia]

Emīlija izkāpa no metro un devās uz sludinajumā norādīto adresi. Viņa bija šausmīgi īgnā noskaņojumā, kā jau parasti pēdējās nedēļas laikā, tādēļ sejas izteiksme liecināja, ka viņa labprāt sakasītos ar ikvienu, kurš izrādītu kaut vismazāko tieksmi to darīt.
Nonākusi pie iesaukumu punkta durvīm, viņa papurināja galvu, noklabināja zobus, noskaitīja līdz trīs un devās iekšā. Nu jau seja bija kļuvusi pavisam vienaldzīga un neko neizsakoša.

[Semijs]

-Ideāli! Emm.. tas bārs atrodās netālu no manas mājas, tā ira.. tūlīt nosaukšu Bridžstonas iela 16, bāra nosaukums ir ''Bridžstonas Dzērāji''(sorry neko labāku nevarēju izdomāt ). Nav grūti viņu ievērot.. Vieta nav izcila, bet tādu alu kā tur, tu nedabūsi..-
Hjords sirsnīgi iesmējās un apsēdās uz vagona, kur netālu atkal skanēja lētais hip-hops.
-Atkal tā sviestainā mūzika...-

[Džezā tikai Meit...]

Rozālija nesteidzīgā solī gāja pa 147. avēnijas ielu un skatījās uz māju numuriem. Baltā kleita vējā plīvoja. Nu, nekas cits vairs neatliek. Šī ir vienīgā iespēja kā izdzīvot. Turklāt nav jau tik traki. Viņa domās centās sevi mierināt. Pirms nedēļas Rozālijai paziņoja par bankrotu. Bet tas likās neticami, jo viņa pelnīja labi un klienti arī visai bieži ieradās viņas frizētavā. Bet tagad viss ir zudis. Izlasījusi avīzē šo sludinājumu, sieviete nelikās par to ne zinis, taču pēc neveiksmīgajiem mēģinājumiem dabūt darbu kur citur, viņa tomēr izlēma pieteikties. Apstājusies pie 86. nama durvīm, sieviete dziļi ieelpoja un devās iekšā. Šajā brīdī viņa sāka jaunu dzīvi.

[Roviela]

- Īstais noskaņojums, ne? - Maiks šķībi pasmaidīja, - mani drīzāk uz kādu bēru maršu velk, nez kāpēc. Labi, norunāts!
Viņš pēc pāris pieturām jau cēlās kājās, lai kāptu laukā:
- Pēc astoņiem "Bridžstonas Dzērājos". Būšu.
Maiks draudzīgi pamāja sveicienam ar roku un prom bija.

(OOC - ja ir gribēšana, tad varam paspēlēt bāru, kamēr citi tiek līdz līgumiem . Pēc tam, cik sapratu, būs 2 naktī un došanās prom.)

[echo3]

Ieraksts BEI augstākās drošības kategorijas vadības centra DB

Ziņojums nr.: 183J7G2
Kods: NY147DF21
Atzinums: derīgs
Kategorija: A6
Piezīmes: nav

[Semijs]

-Tik var dzirdēt tajos vārdos naudu, narkotikas un ma***s.. Bet nu labi, tad astoņos Bridžstonas Dzērājos. Tiksimies tur!-
Hjords smaidīdams pamāja ar roku un pēc vienas pieturas pats izkāpa ārā un devās uz savu dzīvokli pārģērbties. Nonācis dzīvoklī. Hjords ticis iekšā dzīvoklī, dabūja vaļā mazo seifu un nolika tur visus vajadzīgos dokumentus.
-Tāks, cik man šobrīd nauda uz rokas...-
Viņš atvērā vaļā maku un redzēja, ka tur stāv 50 dolāri. Atvēris vienu no atvilknēm savā istabā, viņš paņēma vēl 50 dolārus. Tagad hjords novilka savas drēbes un kārtīgi sakārtoja tos. Uzvilcis tagad melnu t-kreklu ar uzrakstu ''We are One'' , džinsas, kurai bija piekārta ķēde un melnas kurpes. Hjords visu pārbaudījis devās laukā no dzīvokļa, jo jau drīz pulkstenis tuvojās astoņiem.

* Ok

Šo rakstu rediģēja Ilivarra: 29.08.2007 11:07