Vampire : Four Lords [C], Uzmanību, var tikt pārkāpts PG13! Opcijas

[Elven]

Bija 2007 gada divpadsmitā janvāra vakars pirms divām stundām bija norietējusi saule un tiko bija sācis līt. Pie kādas vientuļas muižas apmēram 24km ārpus Parīzes Francijā bija redzama neparsta rosība ,jo viso muižas logos bija iedegtas gaismas pa muižu staigāja vairāki kalpi un sulaiņi.

Kristofers Le Stats nostājās sava kalpa Drevena priekšā un viņu uzrunāja -Dodies lejā drīz būs jāierodas pirmajiem viesiem ,pēc tam pasaki ,lai pārējie sulaiņi ved viņus uz lielo ieroču istabu un liec ,lai viņi mani gaida ,kad visi būs ieradušies pasauc mani- Kristofers pagriezās un devās augšā pa trepēm izgājis cauri ieroču istabai, kur pie visām sienām atradās dažādu gadsimtu un dažādu veidu ieroči ,bet istabas vidū atradās vecs ozolkoka galds, kam apkārt stāvēja ādas krēsli ,un istabas galā blakus izejai kurējās kamīns. Izgājis cauri šajai istabai viņš iegāja savā privātajā istabā apsēdās pie galda un skatoties kamerās ,kurās bija redzmi pirmie viesi pie ieejas iedzēra mazu malku no glāzes ar asinīm.

Lejā pie durvīm stāvēja Drevans gaidot sava pavēlnieka pirmos viesus.

[rudo lapu vilcēn...]

Antuana nesteidzās. Ceļš pa diezgan patukšo ceļu nebija garš, kaut arī par mērķi viņa nebija pārliecināta. Sāka uzmākties ierastās domas, kas parasti nomocīja jauno vampīru vientulībā.
ceļš nogriezās sāņus un viņa devās turp. Pusīsā auduma mētelīša piedurknes tika apvilktas vēl uz leju, lai nosegtu palukstas. Melni baltie mati bija izmirkuši leitū.
Priekšā bija krāšnš nams. Nesteidžigā solī Antuana devās tuvāk. Tur, kā rādījās, vismaz bija sabiedrība.
Apstājusies pie durvīm, meitene saminkstinājās, bet tad burvīgi apsmaidīja, cenzdamās apburt sulaini, aks tur s'tavēja.
-Atvainojiet, vai varētu pateikt kas šis par namu? Laikam būšu nedaudz apmaldījusies.-

[Roviela]

Malī sēdēja un ar interesi vēroja vēlākos viesus. Viņa nupat ar tikko pamanāmu smaidu un "nevainīgu" acu mirkšķināšanu bija atbildējusi Afraēla sveicienam. Pirmīt ieradies Berlīnes klana vadonis viņai nedaudz uzdzina šemuļus. Kā var būt tik rupjš! Masu nemieri Berlīnē! Kā var pieļaut, lai kas tāds vispār iesākas? Viņa nevilšus novilka roku gar savu rotaslietu, zem pirkstiem juzdama, cik asa ir tā apakšējā mala. Lūpas savilkās smīnā. Lūk! Tā vajag tikt galā ar nepaklausīgajiem. Nav brīnums, ka šis bez četriem miesassargiem nekur nesper ne soli.

[Elven]

Drevenas paskatījās uz kādu jaunkundzi ,kas uz viņu skatījās -šī ir marķīza Kristofera Le Stata muiža šķiet ,ka jūs arī esat viena no šovakar uzincinātajiem viesiem- viņš neitrālā balsī pateica -sekojiet man es jūs pavadīšu uz zāli- tad viņš paskatījās uz diviemm sulaiņiem ,kas stāvēja pie ieejas durvīm -stāviet šeit un gaidat vai vēl kāds neierodas ,kaut vai līdz saullēktam-

Nonācis ieroču zālē viņš apstajās un skaļā balsī uzrunāja viesus -Šķiet sers Le Stats kavēsies tikmēr ,ja vēlaties ,kaut ko iedzert vērsieties pie sulaiņiem- viņš norādija uz trīs vīriešiem ,kas stāvēja pie vienas no sienām.

[Roviela]

Malī noskatīja tikko ieradušos pavisam jauno vampīrieti. Glīta gan! Bet Malī neiekoda lūpu zobos aiz skaudības - viņai patika skaistas būtnes, un vampīriem, ka pašiem labākajiem, vienkārši pienācās būt pēc iespējas skaistākiem, tāpēc viņa vēlīgi uzsmaidīja svešiniecei un pamāja, lai nāk un sēžas blakus.

Velsiete uzlika plaukstu uz Rafaela rokas.
Vai kungs nebūtu tik laipns un neapkalpotu dāmu? Lai tiem slaistiem tur, pie sienas, tiek kāds darbiņš! Man manu iecienīto. Uz pusēm ar "Buļļa asinīm". Tas patīkami atsvaidzina.

[Elderons10]

Namins beidza apskatīt ieročus. Viņš aizgāja pēc vīna glāzez un paskatijās uz Malī. Drīz vien pie Namina pieskrēja viens no viņa kalpiem un kautko naminam pateica un ar Naminu steigā izgāja no Ieročzāles.Pēc kādām desmit minūtēm Namins atgriezās ar vienu mazu rētu uz sejas (kas ātri vien sadzija) drusciņ asiņainu mēteli un dunci rokās. Namins ātr paslēpa dunci un centās ar roku notīrīt asinis kas bija uz viņa mēteļa.

[Snorkes Jaunkund...]

Grimms viegli palocīja galvu. Man arī. viņš padeva savu mēteli sulainim, gērbies viņš bija tumši sarkanā kreklā ar sudrabainu pūķi uz tā, un melnās biksēs. Grimms viegli uzmsaidīja Elisama, bet domās viņš likās pat nedaudz pārsteigts. Kas tad viņam? un Grimms piegāja pie ieročiem un arī sāka tos aplūkot, kā daži to jau darīja. kad zāles durvis atvērās un ienāca kāds vampīrs un stāstīja kaut ko par Berlīni, Grimmdžovs pavisam mierīgi aizgriezās, pat nenoklausījies viņa sakāmo līdz galam. Tā vietā viņš piegāja pie Eliasa un viegli nolieca galvu. Labvakar Eliass. Kā tad klājas? Redzu, ka jūsu..draugs...arī ir še. viņš ar vieglu smīnu paskatījās uz Rafaelu.

[mehaniskais koli...]

Džulejeta kā viemēr ieradās ar mazu nokavēšanos,viņa brauca ar poršu,ja viņai nebūtu tik snieg baltas ādās un pretēji kontrastējošu lūpu varētu padomāt ka viņa ir parasts cilvēks,izkāpjot no mašīnas viņa devās iek``sā muižā,sulainos nebija atrodams tāpēc viņa pati devās uz telpu kur visi pulcējās,viņai mugurā bija sarkana korsete unmelnas bikses ar smailām augstpapēžu kurpēm,kaklu ro`tēja viens vienīgs tumš rubīns jebkurē citā kompānijā viņu noturētu par parastu cilvēku' labdien! vina noteica ieejot telpā,viņa graciozi apsēdās un pievērsēs apkārtējiem,[i]Skatosd ir uzlūgti augstākā sabiedrība,bet kas tā tāda?[/b]viņa pie sevis ierīgi prātoja lēnām nopētot telpu

[Demiurgs]

Vinsents drīz vien nonāca ieroču telpā sekojot kādam sulainim, viņš ar interesi nopētija ieročus, daži likās patiešām iespaidīgi. Kad ierunājās, šķiet, virssulainis Vinsents tieši apsēdās. Viņam nepatika ka būs jāgaida. Bet ja tā tad tikpat labi varēja arī nedaudz atvilkt elpu, viņš uzlika kājas uz galda un uzrunāja tuvāk stāvošo sulaini Es neatteiktos no kādas glāzītes asiņu un čili pipariem ja jums tādi atrastos, vienkārši dievinu čili piparus.

[Silhouette]

Persefone sāka nožēlot, ka ir ieradusies. Būtu labāk bijis vienkārši atgriezties Ņujorkā, savā ērtajā miteklī, pa ceļam uzkost kādu derdzīgu pusaudzi un atpūsties kādu nedēļiņu. Darbs jau nebija grūts, ja runa bija par cilvēkiem un viņu intrigām, arī laiks nebija nekāds šķērslis - kad tev ir dota vesela mūžība, pat laiks nesteidzās. Tomēr visi šie ļaudis viņu kaitināja ar savu pompozitāti un svarīguma apziņu. Persefone līganā solī devās uz krēslu, kas atradās vistālāk no pārējiem un viņu pļāpām.

[Seila]

Afraēls kā vienmēr izsmalcināti apsēdās uz dīvāna. Telpa viņam visņotaļ patika. Šeit visur bija manāma saimnieka roka un geznība. Man glāzi burgundieša ar sodas ūdeni un sodas ūdens, lai būtu uz pusēm atšķaidīts ar nevainīgas jaunavas asinīm. Viņam ļoti garšoja dārgi dzērieni un vampīrs bija pārliecināts, ka šajā namā viņš iegūs tieši to ko kāro.

Šo rakstu rediģēja Seila Klarika fon Ravenava: 12.02.2007 17:55

[Elven]

Krisofera kabineta durvis atsitās vaļā un viņš iznāca ārā nedaudz pieklibodams un ar nelielu rētu uz savas sejas ,tad viņš kāpdams lejā pa trepēm uzrunāja savus viesus -Sveicināti manā necilajā miteklī! Atvainojos par manu gaitu taču tas ir saistīts ar to kāpēc jūs atrodaties šeit!- viņš jau bija nonācis lejā un apsēdās krēslā galda galā -Es zinu ,ka savā vēstulē jums neko nepaskaidroju, taču galvenā lieta ir tas ,ka visai vampīru rasei draud breismas! Gan jau jūs visi būsiet dzirdējuši par četriem vampīru valdniekiem un tā kā viņi valdīja senatnē daži to uzskata par patiesību daži tikai par mītu.- viņš nedaudz samiedza seju un paskatījās uz visiem klāt esošajiem -Apmēram šie četri valdnieki tika pamodināti ,no miega ,kurā viņi pēc sagūstīšanas bija pavdījuši apmēram divus tūkstošus gadu pēc pamošanās viņi nolēma ,ka mūsu rase ir degradējusies un nolēma to iznīcināt ,lai pēc tam radītu jaunu vampīru rasi ,kas skatītos viņu cienīga. Tagad viņi katrs ir atgriezušies savās vecajās vai jaunajās mājās: Markuss- Rumānija - Transilvānija! Klaudiuss - Ēģipte - Giza! Vladimirs - Krievija - Sibīrija! Un valdnieku valdnieks Baltazars ir devies uz Ņujorku. Šie ievainojumi man ir no tikšanās ar Vladimiru es kopā ar saviem 30 labākajiem vampīriem devos uz viņa pili Sibīrija ,lai iegūtu pareģojumu es un vēl divi vampīri atgriezāmies dzīvi kopā ar pareģojumu, bet pārējie tika nogalināti! Pie tam Vladimiram pēc šīs sadursmes nebija ne mazākās skrambiņas, bet mūsu brūces dzīst vēl jo projām gandrīz tā pat kā mirstīgajiem!- Atlocija papīra lapu -Iztūlkojot šo valodu mēs ieguvām apmēram šādu tekstu ''Tie ,kas tika modināti vairs nezaizmigs nekad, tikai viņu pēcteči tos no tumsas valdniekiem pelnos pārvērtīs..'' es zinu ,kas šis teksts nav pārāk sakarīgs taču tas ir gandrīz vienīgais ,ko mēs ieguvām izņemot vēl ''tikai trīs vadnieku asinis spēs valdnieku valdnieku pīšļos vērst..'' cik sadursmē ar Vladimiru noskaidrojām viņu īslaicīgi spēj ievainot sudraba ieroči un pēc iztūlkotā ,kas nav pilnībā pabeigts var saprast ,ka šos pirmos trīs valdniekus var pieveikt nocērtot viņiem ar sudraba ieroci galvu un pēc tam to līķus sadedzinot...-


OCC: ceru ,ka nav par garu ; )

[Roviela]

Ak, Malī nopūtās, nolikdama uz galda savu glāzi, kurā uz pusēm bija sajaukts vīns ar asinīm.
Es pat viņiem piekrītu! Ja paskatās, kas notiek ar jaunajiem! Tīrs negods visai mūsu rasei. Es pagaidītu, kamēr lordi tiek galā ar tiem salašņām. Un viņi, kā jau prātīgi būdami, sāks ar tiem vārgākajiem. Un pēc tam, ja viņi vēlēsies tik galā ar mums, viņi ieradīsies paši, atliek vienīgi sarīkot labas lamatas.
Malī saldi pasmaidīja, un iedzēra vēl vienu malciņu.
Kā bija pareģojumā? "viņu pēcteči tos no tumsas valdniekiem pelnos pārvērtīs". Vai ir zināms, kuri no mums ir tieši viņu pēcteči? Tas ir svarīgi! Citiem iet lordiem tuvumā nav nekādas nozīmes, velsiete prātoja tālāk. Tad pameta acis visapkārt, noskatot pēc kārtas šeit esošos.
Saprotiet... Tas viss ir tik tālu! Sibīrija... Ņujorka... Ēģipte ar savu karsto sauli! Vienīgi Rumānija? Paga! Bet Vinsent! viņa vērsās tieši pie no Transilvānijas nākošā. Kas jums zināms par Markusu? Ja viņš tiešām ir tur, tad viņš ir ķēries pie savu nodomu izpildes. Jums, gadījumā, nav lieli zudumi, kas pārsniedz normālo?

(OOC - nē, nav par garu, vienīgi vietām neko nevar saprast )

[Eņģeļu gūstekne]

Eliass bija paspējis apsēsties un iekārtoties krēslā tā kā viņš uzskatīja par ērtu. Kājas viņš nebūt netaisījās celt uz galda kā to pamanījās izdarīt tas Berlīnietis, tas neiekļāvās Eliasa etiķetē. Spieķis klusā taktī tika sists pret zemi. Sarunu bija iesācis Grimmdžovs. Atkal jau skota sejā parādījās smaids. Draugs un ienaidnieks reizē. Bet visiem jau ir zināms tas, ka pret draugiem ir jāizturās labi, pret ienaidniekiem vēl labāk. Klājās man visnotaļ labi, Grimma jaunskungs. Jā, vai tiesa, ka esat vēlaizvien jaunskungs? Negrasaties beidzot aprecēties. Eliasa seju nomāca negants ķircinošs smīns. Kam gan nebija zināms Fon Tertrofa naids pret sievietēm? Bija dzirdētas pat tādas baumas, ka viņš varētu būt gejs. Par šo domu vien vampīrs varēja gardi pasmieties. Un kā ir ar Jums? Kas jauns? Eliass pārlika vienu kāju pār otru un atbalstījis elkoņus pret ērto krēslu atzveltnēm pavadīja ar skatienu nama tēvu Kristoferu. Visai interesanti, bet tomēr šie vampīru vampīri ir palikuši par daudz iedomīgi.

[Elven]

Kristofers dzrdējis Malī teikto viņai atbildēja -Tieši tāpēc jūs atrodaties šeit ,kaut arī liela daļa vampīru ir viņu pēcteči ,bet jums un vēl dažiem ,kas nav ieradušies ir vietiešākā saistība ar viņiem. Un jau jūs uzskatat ,ka viņiem ir jāļauj iznīcināt vājākie tad jūs smagi kļūdaties ,jo nogalinot katru nākošo vampīru viņi kļūst aizvien spēcīgāki un es nedomāju ,ka mēs varētu stāties pret viņiem ,kad viņi būs ieguvuši pilnu savu spēku!-

Šo rakstu rediģēja Elven: 12.02.2007 21:16

[mehaniskais koli...]

'Labi tādat mēs šeit esam tāpēc lai palīdzētu jums viņūs nogalināt,bet viens mazs jautājums cik cieša ir mūsu un viņu radniecība?viņa oteca ar vieglu smaidu,izskatijā ka tur sēž parasta mirstīgā blondīne,unpriekštats k viņa radija bija tieši tāds kā viņa vēlējās

[Roviela]

Kas norāda to, ka viņi ar katru nogalināto vampīru paliek spēcīgāki? Es kaut kā savā mūžā neesmu pamanījusi, ka ar katru būtu palikusi spēcīgāka, Malī turējās pretī. Tad jau viņi nav nekādi vampīri, bet dēmoni, un ar viņiem ne mums, bet garīdzniekiem ar svētīto ūdeni jāņemas!
Vārdu sakot - no kurienes tāds apgalvojums? Un kas tas, lūdzu, bija par pareģojumu, pēc kura jūs devāties tik tālu pie Vladimira? Pareizāk - kā jūs vispār uzzinājāt par kaut kādu pareģojumu un par viņu atgriešanos?
Velsiete ziņkārē ieplestām acīm vērās nama saimniekā. Kaut kā šie viņa paskaidrojumi šķita aizdomīgi. Turklāt Malī nebija ne mazākās vēlēšanās doties kāda spēcīga vampīra medībās. Ja tāds atceļotu šurp, tad gan nekas cits neatliktu, kā kauties, bet visas Kristofera nosauktās vietas bija tik tālu!

[Demiurgs]

Kad namatēvs pabeidza sakāmo Vinsents iztukšoja savu glāzi un apēda pēdējo piparu, tad viņš domīgi un lēnām noņēma kājas no galda un paraudzijās uz Malī.
-Par Markusu man zināma vienīgi vēsture, bet atiecībā uz zaudējumiem jums taisnība, ir bijuši pāris neparastu gadījumu, nekas liels un tomēr ir pazudušas pāris kaujinieku grupas, katrā pa pieciem. Es uzskatīju ka iepējams ir parādijies kāds konkurējošs klans, bet arī šis izskaidrojums ir iepējams, lai arī daudz nepatīkamāks. Ar iesācēju klanu būtu vieglāk tikt galā kā ar vecajo.- Vinsents piecēlās un izvilka plaukstas datoru no sava mēteļa iekškabatas Man šī īnformācija jādara zināma manam tēvam. Vinsents atcerējās arī šo to no Elizabetes stāstītā par senajiem, viņa runāja par Batoriju saistību ar Markusu, neviens nebija pārliecināts, taču Viktorija domāja ka viņas priekšteči reiz esot bijuši tieši saistīti ar Markusu.
Vinsents uzrakstīja e-pastu tēvam un saglabāja to taču vel nenosūtija to, viņš aizdomājās.

[Seila]

Afraēls domīgi klausījās mājas īpašnieka vārdos, lēnām sūkdams ar salmiņu savu dzērienu no palielas konjaka glāzes. Interesants stāsts. Interesanti, ko par šiem notikumiem teiktu mans dārgais Gabriēls, ja vien būtu vēl dzīvs un vai viņš uzskatītu par vajadzīgu jaukties tajā visā iekšā? Kaut gan no otras puses kāda man daļa gar to ko būtu domājis vai gribējis viņš? Afraēls pakratīja galvu un uzmanīgi ieklausījās apkārt notiekuošajās sarunās. Vienā brīdī viņš jau vēlējās pajautāt, par to no kurienes cienījamajam kungam ir informācija par to, ka četrinieks ir atdzimis. Tomēr Malī paspēja viņu apsteigt un Afraēla jautājums tā arī palika neuzdots.

[Silhouette]

Persefone iegrima domās, klausīdamās vairs tikai daļēji. Vai viņai rūpēja vampīru rases nākotne? Vai viņai rūpēja savējā? Nē, Persefone no nāves nebaidījās, visu, ko šī pasaule ir spējīga sniegt, viņa jau ir dabūjusi. Un tomēr es neceļos un prom neeju. viņa domāja. Iespējams, ka šis būs jautrs pasākums. Vēlams pārmaiņas. Diez mums maksās? Viņa nebija droša, vai iesaistīsies afērā, ja šī padarīšana nepievienos kādu nullīti viņas bankas kontā esošajai summai.

[Elven]

-Malī es varbūt izteicos nepareizi ar katru nogalināto vampīru vai cilvēku viņi atgūst daļu no sava spēka, kāds viņiem ir bijis agrāk! Par šo pareģojumu es zināju jau sen ir klīdušas leģendas gadsimtiem taču nekad to neuzskatīju par kaut ko nopietnu! Un par viņu atdzimišanu es uzināju tāpēc ,ka es pazinu to stūlbo vampīru ,kas devās viņus atdzivināt un pēc viņa pazušanas es devos uz templi ,kur viņi bija gulējuši , utr viss bija izārdīt un gandrīz nekas nebija palicis pāri pēc tā es sapratu ,ka viņam tas ir izdevies un es apmēram pēc divām nedēļām devos uz Vladimira pili ,tās atrašanās vietu mēs uzinājām pēc tajā apvidū strauji izmirstošajiem vampīriem!- Kristofers beidzis runāt padzērās asinis ,no kādas mazas glāzes un atkrita krēslā...