[SPOILER] Atpakaļ Nākotnē [HP, PZP], Sākam spēlēt... nopietni... Opcijas

[Vinky]

:: Džeimss iesoļoja Ieejas zālē un paskatījās uz Liliju ar neizpratnes pilnām acīm ::

Nu kā tu nesaproti? Strups ir sevišķs gadījums. Viņš ir vēl sliktāks par trīctārpu!

:: tad viņš palūkojās apkārt ar cerību ieraudzīt Siriusu vai Mēnestiņu (Vilksonu). Tad viņš vismaz tiktu vaļā no šīs nejēdzīgās sarunas. Viņam nenāca ne prātā mēģināt izmainīt stūrgalvīgās Lilijas domas par Strupu. No tā nebija nekādas jēgas. ::

[Sanj-sanj]

"Njaa... vinjas draudzene man teica, ka vinjai arii dazhi, labi te patiikot...", Sirius speeleeja liidzi, pa pusei jokojot.
"Nu, ko iesim paterorizeet paaris...", vinjsh ietureeja pauzi, "... taukainmatainus cilveekus..."

[Vinky]

Džeimss atkal jau nosmīnēja un teica.
"Nu, sākam kustēt uz priekšu. Nevar jau visu dienu dzenāt Strupiju pa pazemi... Ir arī citas lietas, ko darīt. Piemēram, jāēd, jāguļ un jāiet uz kalambola treniņu. Jā... tās ir vienīgās lietas, kam vajadzētu novērst uzmanību. Runājot par ēšanu... es gribu ēst."

[Sanj-sanj]

"Tu vienmeer gribi eest... nesaprotu kaa tu vari tik daudz eest! Taa kaa iists ruksis... un tev veel neparaadaas tauku riepas...", Sirius noteica.
"Ew, tu dzirdi? Man skjiet man veeders kaut, ko teica", Sirius uzmaniigi klausiijaas.
"Pabaro mani... pabaro... velns paraavis, pabaro mani!", vinjsh pabeidza simuleet savu veederu runaajam un pasmiineeja.

Šo rakstu rediģēja avardi: 04.09.2003 18:44

[Vinky]

Džeimss nosmējās par Siriusu
"Zini, ja Tu tā labi centies, Tu vari kaut ko arī nosimulēt. Varbūt nosimulē, ka man ir ārprātīga galvas kūpēšana un es nevaru iet uz pārvērtībām?"

[Sanj-sanj]

"Ak, nee es tuulinj paarspraagshu! Ne jau vinjsh, bet es! Jaa tieshi es... es tak nevaru atstaat, sho bez galvas... ne jau, ka tas kaut, ko mainiis, bet tomeer", Siriuss iechiepsteejaas smalkaa balsii.
"Un tad veel vareetu panaakt, ka tev no ausiim naaktu duumi... tad gan jau kaut kas sanaaktu...", Sirius nosmiineeja.
"Starp citu, neesi maniijis Meenestinju?"

[Vinky]

Džeimss likās aizmirsis, ka skolēni vēl joprojām viņus vēro.
"Nezinu. Droši vien lasa "Pārvērtības nebeidzamajiem profesionāļiem, kas grib kļūt šausmīgi gudri" vai kaut ko tamlīdzīgu." Bet vajadzēt viņu satikt... zini kā, nebūtu jau labi atstāt novārtā. Neredzētu visu izrādi. Bet kur ir Pīters?"

[Sanj-sanj]

"Vinju es ar neesmu redzeejis... varbuut vinjsh akal ir nokljuvis kaadaa nelaimee...", Sirius teica dziljdomiigi, iedomaajoties sjatu, kas vareetu notikt ar Piiteru.
"Tu aunapiere, plaano mani barot vai arii nee?", Sirius atkal simuleeja.
"Hey, tavs veeders nu gan baigais protestants"

[Vinky]

"Pasaki vēderam, lai aizveras! Ai, man tāpat vienalga, kur tas Pīters ir... tāpat jau līdz kaklam, ka blenž uz mani visu laiku... Ei, nu ejam taču!"
Džeimss sāka kļūt nepacietīgs.

[Sanj-sanj]

"Ejam, jau ejam... es tikai gaidiiju kameer tu izlemsies..."
::Sirius pagriezaas un devaas uz izejas pusi...::

[Elvira]

Abiem draugiem pretī nāca viņu trešais draugs. Viņš gāja lēnām un nesteidzīgi, iegrimis savā grāmatā (kuru sauca "Pretlāsti, aizsargmikstūras, amuleti un ieroči - profesionāla Aizsardzība pret Tumšajām Zintīm") Tas, ka Mēnestiņš vispār reti kad izlaida grāmatu no rokām, nebija nekas neparasts. Vēl vairāk, viņš nez kā pamanījās nenovēršot acis no teksta aiziet, kur vien vēlējās nekur nieietriecoties un nepaklūpot. Taču likās, ka šodien Vilksons īsti nevar koncentrēties uz lasāmvielu. Te viņš izdzirda pazīstamas balsis.

[Vinky]

"Kā vilku piemin, tā vilks klāt!" Džeimss noteica. "Sveicināts, dārgo biedri!". Izskatījās, ka Vilksons nebija dzirdējis, ko Džeimss teica, tāpēc viņš skaļi iesaucās.
"Ahoj, Zeme izsauc Mēnestiņu!"

[Zuz]

:: Lilijai vienu brīdi bija ienācis prātā, ka kāds viņai varēja būt uzsūtijis izzušanas burvestību. Meitene bija riktīgi noskaitusies, tā vien likās... viens nepareizs vārds un labi nebūs::

Sveiks, Remus......

[Sanj-sanj]

Sirius paluukojaas uz Meenestinju un greizi pasmiineeja.
"Sveiks vecais, labais... Tu shodien taa diivaini izskaties... es domaaju ar graamatu...", Sirius noteica, meegjinot uztaisiit nopietnu gjiimi.
"Dzheimss, tu vinju kaadreiz esi redzeejis ar graamatu...", Sirius pamirkskjinaaja ar aci Dzheimsam.
"Nu bet nopietni veciit, atradi kaadu jaunu mikstuuru, kaa vareetu Severusu paarveerst par tiitaru?" vinjsh domiigi jautaaja apluukojot Vilksona graamatas vaaku.

[Vinky]

"Ei Tu nost! Viņam ir grāmata! Oooo!" Džeimss samāksloti iepleta acis un bolījās uz Vilksona pusi.
"Nu, labi. Nevajag obligāti tītaru. Iztiksim arī ar zosi"

[Elvira]

"Sveicināti, ak, dārgie draugi," viegli pasmaidot, atsaucās Remuss un pasita grāmatu padusē. "Sveika, Lillij..." viņi saskatījās, un, ja Džeimss vai Siriuss tanī brīdī būtu tā kartīgi viņus nopētījuši, tad ievērotu, ka Evansas un Vilksona sejas izteiksmes nez kāpēc ir visai līdzīgas.
"Pārmaiņas pēc nolēmu kaut ko izlasīt," viņš atbildēja pēc Džeimsa replikas un atkal tikko jaušami pasmaidīja "pēdējais laiks apgūt burtus..."
Taču, kad draugi pieminēja Strupu, viņš pēkšņi izskatījās nopietnts un uz mirkli nodūra acis. Izskatījās, ka Lillija kuru katru brīdi izdarīs sazin ko.
"Ekhm...starp citu, kur jūs ejat?" viņš visai nosvēti pajautāja.

[Zuz]

:: Lilija beidzot pasmaidīja..... vismaz viens cilvēks bija atradiues, kurš viņu neignorēja. Pati gan viņa nesaprata kapē vēl te atdadās.... laikam jau lai iespītētu Džeimsam.. ::

[Vinky]

"Mēs, dārgo draudziņ, iesim pie Strupa.. nu, lai bišķīt parunātos... Tu nevēlies piebiedroties?" Džeimss uzsvērti un uzspēlēti noteica. Tad viņš plati pasmaidīja un piemiedza ar aci Siriusam...
"Kā tad tur būs ar to tītaru?"

[Zuz]

Tu vienreiz liksi mierā Severusu?!

[Vinky]

"Nē ē... " Džeimss lēnām noteica. "Kāpēc man tas būtu jādara?"

[Zuz]

tu vēl nesaproti?