Kurbijkurne forums: Soli tuvāk fantāzijai

Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )

> Asinis vējā..., No kurienes tās debesīs radās?
Calipso
iesūtīt 19.05.2004 19:55
Raksts #1


Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 05.05.04



Tālu, tālu kalnos, kur cilvēka acs nespēj atvērt skatienam šo debešķīgo un pasaulīgo dabas veidojumu, slēpās mežs, ko klāja sudraba migla un kurā dzirkstīja zelta avoti... Kokos slēpās baltas, baltas koku dvēselītes un ķiķinādamas rotaļājās pa koku zariem... Ūdenskritumos spoguļojās nāras un strautos dzēra vienradži... Tik šķīsta un neaizskarta bija šī vieta... Koku galos tupēja krāšņie fēniksi un vēroja, kā no saviem lokiem šaujot, kentauri medīja baltās stirnas... No kokiem kā zelta gabali bira saules stari... Ziedi auga tik krāšņi, kā nekur citur... No ezera skaidrajiem ūdeņiem bija iznirusi varavīksne un sniedzās tik tālu cik tālu sniedzās acu skats... Baltie vilki laiski bija nogūlušies uz saules stariem apspīdēta akmens, kura pakājē burboļoja sudrabains strauts... Tie klusi vēroja, kā mazi, veikli cilvēciņi rotaļājoties slēpās orhideju pudurī...Klusa un pārlaimīga bija šī paradīze, kuru vēl nebija samaitājis neviens... Šajā mežā mājoja arī drakoni. Tie dzīvoja tuvākajos kalnos. Tie bija tik pat laimīgi, kā visi šajā mežā... Pa dienu tie atradās mežā, bet vakaros devās uz savām alām kalnos... Šī vieta viņus sargāja no drakonu medniekiem - bruņiniekiem, kas iznīcinājuši vai lielāko daļu pasaules drakonu un meklē tos vēl joprojām...

Tā lūk kādu dienu, kad diena bija tik pat jauka, kā parasti, no alas izlīda divi drakonu mazuļi un sāka rotaļāties. Tie lidinājās un rotaļājās līdz aizkļuva līdz pat kalnu augstākajām galotnēm... Tie pat nepamanīja, ka aizlidojuši pārāk tālu no savām mājām, tik tālu, ka sasniedzamas viņu spēkiem vairs nebija... Kad iestājās pusnakts viņi aptvēra, ka nevar atrast ceļu uz mājām... Tie lidoja un to lielās un dzidrās asaras lija zemē... Kā viņi varēja tā apmaldīties? Kā viņi varēja tā kļūdīties? Viņi sāpēs vairs nesaprata, ko dara... Māte viņiem ir stāstījusi, ka nav vairs drakonu tik daudz, kā agrāk, nav vairs tādu paradīžu kā šī, kur viņi dzīvo... Nav, nekā vairs Nav!!!! Atceroties šos vārdus viņi saprata, ka viss ir jau skaidrs - tāda lieta, kā mājas vairs neexistē... Viņi bija zuduši... Vai nu viņiem bija jānomirst badā vai viņi tiks nogalināti no bruņinieku rokām...Bet viņi turpināja savu ceļu un nokļuva Melnajā mežā...

Tā dzīvojot viņi bija iemācijušies izdzīvot un izvairījās no citu skatieniem... Bet... Kad sākās medību sezona, mednieki davās medīt briežus un Melnais mežs bija ideāla vieta medībām... Kad jaunākais drakons Femons devās medībās, uz zirgiem viņam pretī jāja mednieki un nopakaļus skrēja veikli medību suņi. Suņi sajutuši kādu smaku skrēja Femonam virsū un sāka plosīt to. Viņš mēģināja bēgt, lidot prom un izvairīties(viņi nebija iemācījušies liesmot), bet tad žēli iekaucoties tā, ka no meža nobijušās izskrēja vai visas radības, viņš ar lielu troksni bezspēkā nogāzās... To dzirdēja otrs drakons Dekodo un visi mednieki, kas bija gatavojušies medību sacensībām... Mednieki atskrējuši un ieraudzījuši mirstošo Femonu no bailēm vai sirdstrieku ķēruši, salēcās ar visiem zirgiem augšup un aizskrējuši brīdināt ciema iedzīvotājus... Tad pie Femona cik vien ātri spēdams atlidoja spēcīgākais no brāļiem Dekodo un ieraudzījis brāli guļošu zemē un noasiņojušu, viņa sejā pavērās niknums un naids. Viņš mēģināja palīdzēt Femonam, bet viņš bija jau aizgājis uz mūžiem...Tad Dekodo izdzirdējis, ka nāk cilvēki atstāja Femonu un klusi noteica: "Es tevi, brāl, nekad neaizmirsīšu", no viņa sejas nopilēja pati skumjākā asara drakona mūžā... Viņš sapratis, ka šajā mežā vairs nav drošības devās prom... Virs meža viņš ieraudzīja, ka ciema iedzīvotāji kaut ko gaida... Drīz vien viņš saprata, ko tieši viņi bija gaidījuši... Pa ceļu uz ciema pusi devās liela bruņinieku armija un viņiem līdzi veda lielus aizklātus būrus - kāds bija lielāks, kāds mazāks... Kāds ciema iedzīvotājs, laikam jau dižciltīgais, sveicināja armijas priekšgalā jājošo bruņinieku:"Ak, esat sveicināti jūs diženie varoņi, mēs pateicamies, ka varējāt šeit ierasties... Mūs apgānījuši paši dievi uzsūtot mums ļaunumu - radījumu... Ak, piedodiet, ka neatstājām jums to godu iznīcināt šo drakonu...". Ar to Dekodo pietika... Viņš ierēkdamies sāka veidot gaisa virpuļus... Ak, nevajadzēja viņam tā darīt! Bruņinieki ieraudzījuši Dekodo sāka ar saviem lokiem šaut uz to... Viņš sapratis, ka ir ievērots laidās prom... Viņš lidoja un lidoja dienu, divas, trīs, nedēļu un ilgāk... Nolaidies atvilkt elpu viņš saprata, ka neizbēgs no nāves, jo bruņinieki bija sekojuši viņam... Viņš atkal un atkal bēga un tad izdomāja, ka tā vairs nevar turpināties... Viņš tā vēlējās, ka nekad nebūtu pametis mājas, ka nekad neatstātu vienu Femonu, ka nekad nebūtu bijis ievērots... Dekods nezināja vairs neko... Līdz brīdim... Kad Dekods naktī bija kādā alā nolicies gulēt, viņam sapnī parādījās kāda skaista meitene un teica: "Sameklē mani, sameklē manu pasauli atrodi savas vēlmes un piepildi savu sapni..." Viņš pamodās un viņa mērķis bija nostiprināts... Viņš devās ceļā, lai atrastu sapņu garu un lai tas palīdzētu atrast viņa mājas - Paradīzes Mežu...

Viņa ceļš bija grūts un viņš zināja, ka viņam seko bruņinieki, kas vēlas viņa nāvi, bet drīz viņš sasniedza sapņu gara mājvietu...Viņš nolaidās uz kādas alas ieejas, kurai apkārt auga ērkšķainas, sarkanas rozes, kurās mirdzēja rasas pilieni... "Es jau tevi gaidīju...", no kāda tumša stūra pēkšņi izskanēja maiga balss, tik pēkņi, ka Dekodo salēcās vai augšpēdus. No tumsas izlīda skaista meitene un teica: "Es esmu sapņu gars un tu esi Dekodo Vai ne? Nu, lūk es zinu tavu viskarstāko sapni, tāpēc vēlos tev palīdzēt, bet ar vienu noteikumu - mājās tu atgriezīsies, ja turp tu palīdzēsi aizvest pa pasauli klīstošās būtnes, kas arī vēlētos tur būt un ir pelnījušas tur būt...Es dzirdu katras dzīvas dvēseles karstākās vēlmes un sapņus un daudzi ir lūguši manu palīdzību, bet beidzot es atradu kādu kurš varētu palīdzēt man, palīdzēt viņiem. Jau daudzas ideālas radības ir nogalinātas no drakonu mednieku un viņu pieradināto drakonu un medūzu rokām...Palīdzi man, tad es palīdzēšu tev!"viņa klusi nobeidza un maigi palūkojās drakonā...Dekodo vēlējās kautko teikt, bet tikai nomājis galvu noteica:"Labi, bet es tiešām vēlos nokļūt mājās...". "Lieliski", gars noteica un pasmaidīja, "Tad dodamies ceļā!"

Un viņi aizlidoja, lai meklētu savus sapņus, glābtu šķīstās radības un iznīcinātu drakonu medniekus. Dekodo bija laimīgs, ka nav vairs viens un sapņu gars viņam mācīja lietas, kas palīdzēs viņu garajā ceļojumā un kad beidzot viņi atradīs savus sapņus viņu mērķi būs sasniegti......

Mana otrā (garā) LS un, ja vēlaties tajā piedalīties tad norādiet savam tēlam:
  • Vārds
  • Vecums
  • Dzimums
  • Rase
  • Augums
  • Dzīvesvieta
  • Ģimene
  • Spēki
  • Ieroči
  • Dzīvnieki
  • Izskats(var būt arī bilde)
  • Raxturs
  • Pagātne
Mans tēls:
Vārds: Opteira(no latīņu val. optare - vēlme)
Vecums: Tik veca, cik vecs ir Visums, bet izskatās uz 17
Dzimums:Sieviešu
Rase: Sapņu gars
Augums: 170 cm
Dzīvesvieta: Sapņu ala kurā iekļūst tikai tie, kas ir gaidīti, bet tie, kas iedrošinās spert kāju bez atļaujas tiek sadurti ar rožu ērkšķiem pie alas ieejas.
Ģimene: Viņu radīja Visums. Viņai ir arī citas māsas - gaisa gars, koku gars utt.
Spēki: Domu un vēlmju lasīšana, kā arī izgaisšana.
Ieroči: Īpaša roze (jocīgi, bet noderīgi)
Dzīvnieki: Vēja drakons Enims (no latīņu val. anima - vējš)

Izskats : Jauna un naiva, bet iekšēji spēcīga un gudra

Raxturs : Noslēgta un maiga, bet kad nepieciešams spēj uzliesmot niknumā un mesties kaujā... Daudz domā, bet maz runā un skatās vienmēr acīs, kad runā...
Pagātne : Kad pirmsākumos vēl nebija cilvēku, Opteira bija visnoslēgtākā no māsām...Drīz parādoties cilvēkiem viņa devās dzīvot tur kur neviens viņu nevarēs sastapt...Viņa palīdzēja daudzām būtnēm, pat piepildot to vēlmes... Bet bija kāds ūdens gars kuru radīja Zeme un viņa vārds bija Akuasus (no latīņu val. aquosus - ūdens)...Viņi bija saderināti, bet Opteira bija pārāk noslēgta, lai kā viņš vēlējās būt ar viņu, Opteira palika pie sava...


Piesakieties, gan jau būs jautri!!!!
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
3 Lapas V  < 1 2 3  
Sākt jaunu pavedienu
Atbildes (40 - 55)
Calipso
iesūtīt 25.05.2004 14:48
Raksts #41


Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 05.05.04



"Liekas, viņi aizgāja..."Opteira klusi noteica..."Es negribētu, lai viņi mūs atrod! Ko darīsim tagad? Vai paliksim šeit?" viņa paskatījās uz Menedru un Dekodo..."bet viņi taču aizgāja prom! Kāda iemesla pēc viņi nāca atpakaļ? Vajadzētu dabūt kaut ko ēdamu, bet tikai kur..." Opteira nosēdās uz alas akmeņa un sāka domāt...

Šo rakstu rediģēja Calipso: 25.05.2004 14:48
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Tinuviel
iesūtīt 25.05.2004 17:09
Raksts #42


Uzlauž lāstus Gringotu bankā
******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 20.12.03
Kur: rīga.



"Es varētu ko nomedīt. Man visai labi padodas!" Menedra teica un tad paskatījās ārā. "Manuprāt, vislabāk būtu, ja mēs šovakar paliktu šeit. No rīta redzēsim, vai kas ir mainījies. Tātad es varu iet ko nomedīt?" viņa iejautājās un viņas vilks, saprasdams, ka tuvojas medības, piecēlās kājās.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Calipso
iesūtīt 25.05.2004 17:44
Raksts #43


Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 05.05.04



"Labi, Menedra, vari iet! Es uzkuršu ugunskuru un jūs paši tiksiet galā, jo man šonakt jādodas pa saviem sapņu ceļiem...Cilvēku vēlmēs jāīsteno!" Dekodo jau bija atnesis zarus un jautājoši noteica:"Vai ar to pietiks? Varu vēl dabūt!" "Nē, būs jau gana..." Opteira pieliecās un ar akmeņiem aizsvilināja sausos zarus. Kad uguns bija jau ļoti liela un silta, Opteira izgāja no alas un pacēlās spārnos...Viņa pacēlās virs koku galotnēm un priekšā ieraudzīja lidināmies vēl kādu...
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Tinuviel
iesūtīt 25.05.2004 17:56
Raksts #44


Uzlauž lāstus Gringotu bankā
******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 20.12.03
Kur: rīga.



Menedra izgāja ārā un ieelpoja svaigo gaisu. Vilks klusām iekaucās, un Menedra pacēlās spārnos. Lidoja viņa ilgi, bet pēc brītiņa viņa samanīja kaut ko brūnu kustamies mežā. Viņa ātri laidās zemē, un uzvilkusi loku izšāva. Kad viņas kājas skāra zemi, viņa paskrēja gabaliņu uz priekšu. Tur gulēja stirna. kad Menedra ar dunci nobeidza viņas mocības, viņa pacēla stirnu uz rokām, un pacēlās gaisā. Kad viņa iegāja alā, tur nebija Opteiras. "nekas..." viņa nomurmināja un sāka gatavot ēst.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
earnella
iesūtīt 25.05.2004 18:21
Raksts #45


Lecina seskus
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 05.02.04
Kur: here there be dragons.



"Hei! Ja jūs ar mani nevēlaties sarunāties, es varu iet." Rento teica Erunīmusam un Notei. Viņas seja ne par ko neliecināja, bet nekad jau nevarēja būt drošs, it īpaši, ja kāds runāja tādā tonī. Ja reiz viņiem nelikās, ka būtu vērts paskatīties, kad kāds ar viņiem sarunājas, (lasīt - ka būtu vērts kādreiz palasīt arī citu postus) lai jau paliek tepat un gaida, kad runātāja mērķis būs viņus novākt.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Shatered
iesūtīt 27.05.2004 10:57
Raksts #46


Krāmē plauktos Izgaistošās izgaišanas grāmatas
******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 19.09.03
Kur: Svešā ādā
Grafiķis 2007



" Kuš... es kaut ko dzirdu.. pagaidi mazliet.." Note noteica aispiežot Rento muti ar roku, lai varētu ieklausīties... " Es dzirdēju kaut ko dīvainu... sirēna ne sirēna.. īsti nesaprotu kas tas verētu būt... " Note vēl joprojām turēdama Rento muti. " Atvaino ja neklausijos.. Es esmu Note... priecājos iepazīties..." meitene nedaudz atslābtama un atlaizdama Rento uzsauca.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Psychotic Though...
iesūtīt 27.05.2004 11:04
Raksts #47


Studē augstākās pārvērtības
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 13.10.03



Silvana klejoja pa mezhu, sleepdamies aiz kokiem. Visi putni, kas bija tuvejeos kokos, vienaa mirklii aizlidoja. Vinja smaidiidama noluukojaas tiem pakalj. Vienalga... aizbeegt pavisam jums neizdosies... Vinja nodomaaja.

Vinja devaas uz balsu pusi. Kaut kur iekjeercaas kaads izbijies putns... Banshija sekoja tam liidz ar aciim. Kaut kur putns nolaidaas zemee un saaka mekleet sliekas. Vinja uzbuura rokaa uguns bumbu un meta ar to putnam. TAs centaas izvairiities, tachu nepaguva, un uguns traapija taa spaarnam. Vinja pielviijaas tam klaat un noraava putnam spaarnu. "Es tachu teicu, ka juus neizbeegsiet..." Vinja nochuksteeja, skatoties uz mirstosho putnu. Tad vinja pieceelaas kaajaas un turpinaaja doties uz balsu pusi.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Overlord
iesūtīt 27.05.2004 12:19
Raksts #48


Sarkanais Barons
Grupas ikona

Grupa: Modi
Pievienojās: 24.07.03
Veterāns aktīvajā dienestā



Erunīmus skatījās Notes sejā. Man tāpat prieks iepazīties,viņš noteica, neuzticīgi vērdamies Notē. virs kokiem parādijās ugunssarkans pūķis kas laidās zemāk,tieši tur kur stāvēja Erunīmuss,Note un Rento. Ko tu redzēji? Eruniimus jautāja pūķim, pūķu valodā,kas šīs valodas nepratējiem izklausītos pēc šņākšanas un ņurdēšanas.Jātniekus, pūķis atbildēja, jātniekus un mežu.Tad viņš ielīda alā un nozuda Erunīmusa skatam.Interesanti gan, kur šeit varētu uzrasties jātnieki. Viņš nodomāja un sāka iet uz biezokņa pusi.Varbūt vēl kādreiz redzēsimies viņš paguva uzsaukt Notei pirms nozuda mežā
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Calipso
iesūtīt 27.05.2004 13:20
Raksts #49


Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 05.05.04



Tēls pazuda no Opteiras redzes loka un viņa nemaz nemēģināja tam sekot..."Lai, kas tas arī bija, man vienalga..." un Opteira vienaldzīgi aizlidoja savās nakts darīšanās...Kad viņa jau lidoja atpakaļ, viņa redzēja apakšā trīs būtnes, kas nelikās visai draudīgas, bet tomēr vajadzēja būt piesardzīgai. Opteira klusi ielidoja koku lapotnē un sāka vērot būtnes..."Ja viņi būs ienaidnieki, tad nāksies meklēt citu vietu, kur pārlaist nakti ar Dekodo un jauno biedreni, bet, ja draugi, tad varu droši doties atpakaļ..." Opteira pie sevis klusi izdomāja rīkošanās plānu. Viņa uzmanīgi ieklausījās notiekošajā...
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
earnella
iesūtīt 27.05.2004 13:48
Raksts #50


Lecina seskus
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 05.02.04
Kur: here there be dragons.



Rento pat necentās viņu aizkavēt... Bet tomēr... "Note, kur viņš aizgāja? Es negribu to teikt, bet, ja kādu satiec pirmo reizi, nav prātīgi dzīvu laist viņu projām pēc sarunas ar pūķi..." Meitene šaubīgi skatījās uz vietu, kur Erunīmuss bija pazudis starp kokiem. Nu, ko darīt, neko, neko... unsure.gif
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Tinuviel
iesūtīt 27.05.2004 17:40
Raksts #51


Uzlauž lāstus Gringotu bankā
******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 20.12.03
Kur: rīga.



Menedra tikmēr bija pagatavojusi daļu stirnas. Piedāvājusi gabalu savam pelēkajam vilkam un paņēmusi daļu sev un atstājusi arī gabalu Opteirai, viņa piedāvāja arī gabalu Dekodo, bet tas atteicās no gaļas. Tā vietā Dekodo paņēma atlikušo svaigo stirnu un sāka to ēst.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Calipso
iesūtīt 27.05.2004 21:42
Raksts #52


Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 05.05.04



Opteira nespēja saklausīt, ko viņi tur runā un gribēja pielidot tuvāk...Viņa pacēlās dažus centimetrus virs koka zara un uzmanīgi un klusi lidoja uz priekšu...Viņa dzirdēja, ka zem viņas kāds iet ar smagiem soļiem un Opteirai palika mazliet bail, ka viņu var ieraudzīt...Viņa lidoja, bet viņas kleita aizķērās aiz koka zara un Opteira ar smagu blīkšķi nogāzās zemē uz dibena...Viņa juta, ka aiz viņas nāk būtne ar smagajiem soļiem:"Kaut jel viņš neuzskrietu man virsū, kaut jel viņš mani neredzētu...Lūdzu! Lūdzu... Es tagad pagriezīšos un tur neviena nebūs..."
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Shatered
iesūtīt 31.05.2004 09:38
Raksts #53


Krāmē plauktos Izgaistošās izgaišanas grāmatas
******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 19.09.03
Kur: Svešā ādā
Grafiķis 2007



" Njaa.. iisti pareizi jau nu nebuutu, bet weel nepareizaak tagad buutu mesties vinjam virsuu.. tas buutu barbariski un nekorekti... pastaav tachu taada lieta kaa diplomaatija.... un kas tev vispaar PRET puukjiem ?" Note nedaudz aizkaitinaata saaka otrai meitenei uzspiest savus uzskatus....
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Calipso
iesūtīt 03.06.2004 11:46
Raksts #54


Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 05.05.04



Opteira redzēja, ka būtne paiet viņai garām, nepamanījusi, ka Opteira garšļaukus tup uz zemes. Opteira paskatījās, kā būtne aiziet prom ar visiem saviem smagajiem soļiem, un klusi un bikli pārrāpoja drošākā vietā un piecēlās kājās. Viņa izlaida savus spārnus un nemaz nesakārtojusi tos, laidās uz alu. "Ak, vai! Laiam šī būtne dodas taisnā ceļā uz mūsu alu. Liekas, ka tas ir....Vīrietis!!! Un, ja nu viņš ir viens no bruņiniekiem....Nē man ir ātrāk jālido turp, lai brīdinātu!" Opteira sāka šauties gaisā ar vien straujāk un pikēdama lejup uz alas pusi, iedrāzās tājā ar tādu ātrumu, ka gandrīz ar sacelto vēju aizlidināja Dekodo. "Ejam, ātri ejam prom! Te kāds nāk!!!"
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Tinuviel
iesūtīt 03.06.2004 17:04
Raksts #55


Uzlauž lāstus Gringotu bankā
******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 20.12.03
Kur: rīga.



"Kas notiek? Nu labi, vēlāk pajautāšu..." viņa nopūtās un izlaida spārnus. "Paslēpies!" viņa uzsauca vilkam, kas izrādījās jau bija gabalā. Tad viņa pacēlās spārnos un izlidoja no alas. pacēlusies vēl augstāk viņa paskatījās atpakaļ uz alu, bet tad uzmanīgi aplūkoja tuvāko apkārtni.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Calipso
iesūtīt 08.06.2004 11:07
Raksts #56


Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 05.05.04



OOC: Šeit tagad būs tāpat, kā Apokalipses vilkos. Tātad noteikumi tādi. Es spēlēšu mazāk savu lomu, bet vairāk citas. Tad lūk apzīmējumi manām "lomām":
Vēstules saturs, grāmatas texts utt. --> sarkans
Piem. Notes kritiens izrādījās visai noderīgs, jo uz zemes gulēja pergaments, kas izrādījās puskarte, kurā bija uzraxtīts ceļš uz mērķi:"Ejot no Lielā ozola pa kreisi un aiz Nāves ielejas pa labi, jūs redzēsiet teleportu, kas aizvedīs jūs pie mērķa!" --> Tātad turpmākā reakcija paliek jūsu ziņā.
Balsis no dieviem, kaut kādu garu balsis utt. --> zils
Piem. Kad Erunīmuss bija devies pie miera, pa viņa sapņiem kāds ierunājās "Rīt tev būs jādodās tālāk uz ziemeļiem un tur tu atradīsi cilvēku, kas tev palīdzēs" --> Arī tad reakcija paliek jūsu ziņā, kaut vai tas ir pretjautājums, vai jautājums.
Kaut kādas dzīvas būtnes kustības vai balsis --> purpura
Piem.Piepeši no debesīm lejup sāka pikēt liels ērglis. Viņa mazajās acīs sprēgāja dzirksteles. Vai viņš bija nikns? --> pretuzbrukumi vai citas reakcijas paliek jūsu ziņā
Auga vai lietas kustības un balsis --> zaļa
Piem.Kad Menedra pieskārās noslēpumainajai grāmatai, tā pacēlās gaisā un neprātīgā ātrumā sāka šķirstīt savas lapas. --> Protams reakcija atkal ir jūsu ziņā un tā būs vienmēr
Vietu, lietu utt. apraxti --> pelēkā
Piem. Silvana bija uzkāpusi virsū kādam priekšmetam. Tas bija zils un grubuļains, bet tā patieso izskatu nevarēja saskatīt melnīgsnējā tumsā.
Kādas saprātīgas būtnes vai ienaidnieka balsis un kustības --> oranža
Piem. Haina priekšā nostājās milžu ciema virsaitis un nikni nopētīja atnācēju. Tad viņš savā smagajā balsī ierūcās:"Kādu iemeslu vadīts tu šeit nāc?"
Ja ir vēl kādas idejas --> sakiet!

Šo rakstu rediģēja Calipso: 08.06.2004 11:22
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu

3 Lapas V  < 1 2 3
Closed TopicSākt jaunu pavedienu
1 lietotāji/s lasa šo pavedienu (1 viesi un 0 anonīmie lietotāji)
0 biedri:

 



RSS Lo-Fi versija Pašlaik ir: 29.03.2024 16:13