Laimes meklētāji, [ATD][PZP] D&D Pathfinder Vispārējā fantāzijas pasaule Opcijas

[Aiva]

Bija kārtējais rīts klusajā Skelē.

Gaiļi, kas vēl nebija nonākuši zupā, centās pārkliegt viens otru, kaijas, slinki ķērkdamas, gaidīja uz zvejniekiem ar rīta lomu atgriežamies piestātnē, cerībā ko nokampt. Dzirdēja arī citāda veida dzīvās radības trokšņošanu.
Rosība lēnām sākās arī krodziņā "Sāļais vīrs", saimnieks Rass, pamodies, dzenāja pie darba ģimeni un nolīgtos darbiniekus, gan īpaši nesteidzoties un neskubinot. Īstā rosība sāksies, kad parādīsies tie, kas vēlēsies ko iekost, vai vakarā, kad sanāks vietējie iemalkot pa kādam kausam pašgatavotā alus un patrīt mēles, kas kam ko.
Un protams, tika modināti tie, kas lielo krogus zāli bija izmantojuši par naktsmītnēm. Dažs labs jau otro nedēļu...

Šo rakstu rediģēja Aiva: 08.08.2022 13:48

[Aiva]

OOC Erikam perception 15+2 =17

Eriks beidzot starp šaudošamies šurpu turpu parastajiem ļaudīm pamanīja noskrandušo svešinieku, kam mina uz papēžiem viens no galvu medniekiem.

Daejons ieņēma poziciju un draudīgi nostājās, gatavs aizkavēt bēgli (OOC Intimidate 3+7=10. Fail. Ready action, ja mēģinās pagrūst, tad uzbrukt. )

Bēglis turpināja lēkšot jūsu virzienā, acīmredzot vai nu nepamanījis elfu vispār, vai izlēmis ka tas neizskatās TIK bīstams kā tēvainis aiz muguras.

Viņš mēgināja pagrūst ceļā vajātājam kādu meiteni, taču neveiksmīgi (OOC kaujas manevrs 8+2=10, fail.), teju paklupa pats un uz mirkli saminstinājās.

Tia pat mirklī strēlnieks no ratu augšas izšāva pa viņu. Taču nenoturēja līdzsvaru, ar lāstu novēlās gar zemi, bet bulta pazuda kaut kur pūlī, kur piepeši kādi seši cilvēki apvēlās un palika guļam smilšainā ceļa putekļos. (OOC attack roll 1 pārbaude 17. Izturību pret maģiju neizmeta neviens no parastajiem iedzīvotājiem. ) (OOD Daejonam spellcraft 2+6 = nepeitika noteikt, kas par maģiju tur nostrādāja)

Vajātājs ar lāstu rāvās uz priekšu, un, panācis, uztriecās virsū bēglim, nogāžot to gar zemi un saķērušies aizvēlās pa putekļiem. (OOC Kaujas manevrs 14+8, pārsita bēgļa aizsardzību pret kajas manevriem.)

Šo rakstu rediģēja Aiva: 10.08.2022 22:42

[echo3]

Galu galā izrādījās, ka bēdzēju gāzt zemē vairs nav vajadzības. Tas jau bija panākts. Eriks izlēma, ka pēc viņa iejaukšanās te vairs nav nepieciešamības, toties, pametis skatienu uz kroga pusi, puisis saprata, ka iela izskatās tik lielā nekārtībā, kādu viņš visā savā mūžā nav redzējis. Eriks izbijās, ka tikai šajā juceklī nav ierauts arī brālis, jo kroga rati no ostas bija devušies ceļā vien neilgu laiciņu atpakaļ. Un visi tie stāvus lēcošie zirgi! Kādi ļaudis jau arī tur gulēja zemē, bet, kas tur bija noticis, Eriks sapratis nebija.

Puisis aši sagrāba Saulīti un uzmeta sev uz pleca, kur runcis iekrampējās ar visām četrām ķepām - laikam saprata, ka būs stingi jāturas. Tad Eriks devās kroga virzienā, cenšoties kaut nedaudz nomierināt satrauktos zirgus, kas nu pa ceļam gadījās. Un mēģināja saskatīt kroga pajūgu.

OOC - Ja nu tika līdz zemē guļošajiem cilvēkiem, tad tikai palūkojās, jo nav jau dziednieks. Ja ar loku šāvušais skrien pretī, Eriks viņam dod ceļu.

[Roviela]

Bēdzējs nenobijās... Elfs nosprieda, ka viņam vēl ir jāpiestrādā pie izturēšanās, lai kādu iebiedētu, bet tagad nemaz nebija daudz laika prātot, bija kaut kas jādara!

Tie divi vāļājās zemē putekļos, un Daejons nolika rapieri, nenokrita jau viņi tieši tumšmatim pie kājām, arī pirmais trieciena mirkļa moments bija zaudēts.

Viņš, pirms pieskriet tuvāk, būra sev maģiskās bruņas. Kurš zina, vai nenāksies tiešām kauties. Var noderēt.
Tad norāva loku no pleca un aizkavējās, kamēr sadabūja bultu. Mazliet zibens arī tai bultā un tad tēmēt uz noziedznieku. Jāšauj jau būs tā vai tā, tur nu neko, un elfu jauneklis gaidīja brīdi, kad puslīdz droši to varēs darīt.

[Aiva]

Daejons uzmanīgi vēroja, tomēr, atskaitot žēlus brēcienus "Palīgā! slepkavo!" izspūrušais svešinieks ar bārdu vairāk ne uz ko citu vairs nebija spējigs.

OOC CMB 10+2=12 par maz lai izrautos.

"Prātīgāk ar loku pūlī, draugs," izmeta galvumednieks, izgriežot gūstekņa roku uz muguras un apmetot tai virvi.

Gūsteknis sāka locīties vēl negantāk, virve noslīdēja, un vīrs nolamājās.

OOC CMB 6+7=13 success Sleight of hands 9+2=11 fail

Erikam pa ceļam, nācās pāris pārbiedētiem zirgiem pielikt roku un nomierināt.

OOC Handle animal 18+5=23

Un tad jau viņš bija blakus vietai, kur zemē krustu škērsu bija sakrituši ļaudis.

OOC Heal check 5+7=12

Izskatījās, ka visi te bija cieši aizmiguši, bet... ielas vidū, tādā tracī? Un pat viens krancis arī starp viņiem!

"Purini ka visus augšā, puis, ka kāds nesabradā. Un atvainojies manā vārdā," uzsauca otrais mežinieks, steidzoties garām uz vietu, kur viņa partneris sēdēja virsū kārnajam vīram ar bārdu.

Pieskrējis klāt, viņs paskatījās uz partneri. "Turi ka viņu stingrāk, negribētos izlaistīt naudu zemē."

Šo rakstu rediģēja Aiva: 12.08.2022 08:42

[Roviela]

Oh...

- Labi, - Daejons piekrita, redzot, kā lietas risinājās, nolaida loku, lēnām atlaida stiegru un noņēma bultu. Tik tiešām, pūlī šaut nav pārāk gudri. Pārliecināts par sevi jau gan viņš vēl bija, bet pēc šīsdienas pāris neveiksmēm tā bravūrība elfam tomēr bija gājusi mazumā.
Ticis vaļā no loka un bultas, viņš nolēma izmantot aukstumu. Tagad, uzreiz jau nē, ja raustīsies, tad. Laikam jau vajag kaut ko teikt, lai potenciālais gūsteknis zina, ko var sagaidīt, citādi kāda jēga, ka Brīze te stāv, pastiepis roku? Uz pieres nav rakstīts, ka viņš ir burvis.

- Padodies, citādi aukstumu matīsi, un es nejokoju, - balss bija pati draudīgākā, uz kādu viņš šobrīd bija spējīgs. Te jau bija tuvu, un aukstumu mest elfs varēja daudz. Tik, cik vajag.

[echo3]

Ar zirgu nomierināšanu gāja tīri labi. Tad jau ar pārējo pajūgu braucēji paši tiks galā. Eriks virzījās tālāk, līdz ieraudzīja uz putekļainās ielas guļošos ļaudis un vienu suni. Uzmetot skatienu, nelikās, ka cilvēki (un suns) būtu ievainoti. Guļ? Garāmskrejošā galvu mednieka teiktais šo pieņēmumu tā kā apstiprināja, lai gan nepaskaidroja tieši. Laikam kaut kāda miega maģija.

Eriks netielējās, bet, katram gadījumam, sāka modināšanu ar suni. Suns ir mazāks, un ar dzīvniekiem Eriks jutās drošāk. Suns tika sabužināts. Nu, modīsies? Ja viss kārtībā, Eriks turpināja modināšanu ar cilvēkiem, katru sapurinot aiz pleca un, kā pieteikts, atvainojoties lokšāvēja vārdā. Redz, ķēra veiklu noziedznieku, nejauši ar maģiju trāpīja. Gadījās, piedodiet.

Tā kā nekāda skriešana šobrīd nenotika, Saulīte no Erika pleca gluži mīļi noraudzījās uz modināmajiem un pat pacentās pamurrāt.

[Aiva]

Izskatījās, ka abiem galvumedniekiem Daejona palīdzība nebija vajadzīga.

"Palīgā! slepkavo! Mani grib nogalināt! Es nee... urk!" kārnais vīrs aizrijās, kad otrais no galvumedniekiem iegrūda viņa pavērtajā mutē dziras pudeli un pēc tam aizspieda roku priekšā, liekot norīt tās saturu. Vēl brīdi vīrs tā kā pretojās, bet tad kustības sāka palikt vārgākas, līdz vispār apstājās.

Pirmais no galvumedniekiem piecēlās un uz atvadām pikti iespēra pa bezsamaņā gulošā gūstekņa vēderu.

"Lika mums skriet pakaļ šito gaisa gabalu, ````!" viņš noelsās, traušot sviedrus no pieres. "Ei, tu, spi... elf. Vietējais esi? Kādu no vietējās varas pazīsti?" viņš pievērsās Daejonam kā tuvāk stāvošajam.

"Domā šādā ūķī viņiem vispār ir kāds no varas uz vietas?" Otrais vīrs novāca jostā iztukšoto pudeli.

"Man pie kājas, kas viņiem te ir, es nevēlos pāris nedēļas stiept šito bendesmaisu atpakaļ uz Virpili. Mūs vispār nolīga pārbaudīt baumas par jaunu orku cilti kalnos, tas biji tu, kas teica, īss darbiņš, būs pa ceļam, tiksim pie mazliet naudas piepelnīties. Piepelnījāmies, @#$%!"

"Pieci simti tā apkārt nemētājas,"otrais pikti atcirta.

"Tad pats arī stiepsi!"

"Gan kaut ko izdomāsim." otrais vīrs pieleicās un veikli sāka pārbaudīt gūstekņa kabatas un jostas somas saturu.

Eriks konstatēja, ka ar vieglu purināšanu vien nebija līdzēts, nācās sākt pamatīgi iepļaukāt, līdz gulošie apjukuši atvēra acis. Visi bija tikuši cauri ar izbīli, kaut arī izvārtījušies ceļa putekļos, un vienai sievietei izlijusi ūdens krūze. Vairums uztvēra Erika atvainošanos mierīgi, pat ja pei sevis ko nopurpināja.

Netālu skanēja Erikam pazīstamā bitenieka Arna žēlabas un gaušanās par sabojāto preci. Brāļa ratus šai tracī nemanīja.

Šo rakstu rediģēja Aiva: 13.08.2022 10:44

[Roviela]

Daejons nolaida roku.

- Nē, neesmu vietējais, - viņš mierīgi atsaucās, nemaz nesatraucoties par galvu medniekam gandrīz izsprukušo viņa tautas apzīmējumu. Pie pirātiem ne tas vien dzirdēts. Bet nu... vai tad viņš izskatījās pēc vietējā? Tiešām?

- Nav ne jausmas par vietējiem, - un man vienalga, kā jūs viņu stiepsiet, kas palika nepateikts, - bet ostā pašlaik ir kuģis, kas parasti tālāk dodas uz Viravu. Kapteinis ir "Sāļajā vīrā". Var runāt ar to.

Te viņam atkal pamodās ziņkāre, jo gūsteknim atkal neļāva visu pateikt līdz galam, un, kad nu sarunā sākusies, tad tumšmatis pie reizes ievaicājās.
- Ko šis tādu ir sadarījis? Man te tā kā kaut ko par bērnu bendēšanu stāstīja, bet galīgi neticamu. Ka vai veselus četrdesmit esot nobendējis! Tā ir tiesa, vīri?
- Ē, nu, jā, paši tikāt galā, pašiem jums tā nauda tiek, man tur nav daļas, - viņš vēl piemetināja, lai abi galvu mednieki neiedomātos, ka elfs grasās pieteikt nez kādas prasības, pat ja nepārprotami bija mēģinājis piepalīdzēt pie gūstīšanas. Naudu jau nu vajadzētu gan, bet ne šo. Un šaubas par vainu jau arī nebija izkliedētas.

[Aiva]

"Aha, krogs tas pats, kur mēs pirmīt saskrējāmies, ja?" pirmais izlieca muguru atpakaļ un nostaipījās.

Otrais mežinieks bija izvilcis no zemē gulošā somas kaut kādus tīstokļus, grāmatu ādas vākos un nelielu maisiņu ar visādu drazu, kas nekavējoties tika izbārstīta zemē un izspārdīta uz visām pusēm. Uz brīdi te tīri labi nosmirdēja, pirms vējš izdzenāja smaku uz visām pusēm.

"Tā, zobus nu mēs šai čūskai esam izrāvuši," vīrs paziņoja, novācot grāmatu savā mugursomā. Viņš pašķirstīja tīstokļus, vairumu pievienoja grāmatai, bet viens palika rokās. "Paklau, esi ka labs, dabū man kādu, kas ko par vietējiem varas kalpiem zina, atstāšu tev un viņam sadalīšanai šito maģijas rakstu tīstokli. Ja pašiem nederēs, pārdosi kādam. Mums tas tikai lieki apkārt vazājams sanāks, vēl izmērcēsim un sabojāsim."

Izdzirduši par četrdesmit bērniem, abi galvu mednieki sākumā paskatījās uz Daejonu tā dīvaini, tad saskatījās, un tad ierēcās smieklos.

[echo3]

Ļaudis tiešām tikai gulēja, lai gan neparasti cieši, tā ka Erikam šos pamodināt nenācās grūti. Par laimi, neviens nemodās pārskaities, un Erika atvainošanos pieņēma rāmi. Tagad, kad visi bija atkal uz savām kājām un zināja, kas noticis, Erikaprāt, viņa darbs bija padarīts. Ja kādam vēl kādas pretenzijas, lai iet uz skaidrojas ar pašu šāvēju. Tepat netālu jau vien viņš bija, ja Erika acis nemeloja. Un acis tā kā ziņoja arī par to, ka bēdzējs ir noķerts. Tad nu Eriks varētu turpināt darīt to, kas pašam jādara.

Puisis izslējās, cik varēja, un centās saskatīt brāļa pajūgu krogus virzienā, bet to neieraudzīja. Domājams, ka tracis to nebija skāris, un vīna mucas jau tiek izkrautas pagalmā un veltas uz pagrabu. Tas labi. Tagad tā kā varētu doties uz krogu gādāt Tomasam ēdienu... te Erika ausis saklausīja pazīstamu balsi. Netālu šķendējās bitenieks Arns.

Ar bitenieku krogam bija labas attiecības, jo kuram gan nevajag medu un vasku! Tāpēc Eriks devās pie satrauktā Arna painteresēties, kas noticis. Jau tuvojoties biteniekam, kļuva skaidrs, kas noticis - vaska ripas, krietni daudzas sašķīdušas un samītas, vālājās uz netīrās zemes. Tādu preci nevar pārdot, jāved pārkausēt, kas nozīmē - šis kuģis tiek laists garām.

Sveicināts, Arn! - Eriks bija mācīts būt pieklājīgs. - Palīdzēšu savākt vasku, saglābsim, kas glābjams. - Par savām spējām kaut kā bez vienkāršas vaska gabalu savākšanas vēl īpašāk palīdzēt Eriks nebija droši pārliecināts, bet dažreiz viņam bija izdevies attīrīt miltus no smiltīm un tamlīdzīgi. Ja nu vasku arī var? Un tad salipināt atpakaļ pieklājīgos rituļos. To tad Eriks arī dara.

[Roviela]

- Tas pats gan, - Daejons piekrītoši pamāja, skatoties, kā otrs gūstītājs, izmētā maģiskās mantas. Neko tādu elfs gan neatpazina, bet re! tur bija arī grāmatas un tīstokļi. Grāmatas... gan jau ka viņam tās ir neizlasāmas, ja tās ir burvja grāmatas, bet tīstokļus viņš tā kā pazina. Un ieinteresējas. Būtu labi tādu dabūt. Vai vietējiem sargiem tāds interesētu, nebija ne jausmas, bet var taču paaicināt Eriku! Kurš zinās par tiem sargiem, vai kas te ir, un tad varbūt nekas nebūtu jādala, jo ar krodzinieka jaunāko dēļu bija nolemts ceļot kopā. Vēl jo labāk, ja Eriks tīstokļus nespēj izmantot.

- Pasaukšu gan, man ir viens paziņa padomā, - arī tur Brīze piekrita izlīdzēt, un jau sāka skatīties, kur palika Eriks, kad mežinieku smiekli lika zaļās acis pievērst viņiem.
- Kas tur ko smieties? - elfs izskatījās maķenīt aizvainots, jo viņam šķita, ka smejas par viņa, tā teikt, naivumu. - Tā te krogā stāsta, un kaut kāds dziesminieks no kaut kurienes arī te esot bijis un ko tādu melsis. Man izklausījās neticami, tāpēc prasu.

Neizskatījās gan, ka Daejons tagad iespītēsies un tāpēc neies to vietējo meklēt. Tikai nu, tā. Ko smejaties?

[Aiva]

"Paldies dēls, tik šoreiz laikam būs jālaiž garām tā pārdošana, kamēr es attīrīšu, kamēr pārkausēšu, jau diena divas būs apkārt, un kuģi nākies gaidīt... nākamo..." Arna acis sāka ieplesties arvien lielākas, vērojot Erika darbošanos, kā drazas pazūd no vaska.

Tikai attīrītais vasks sanāca nu pat pārāk tīrs un īsti pat pēc vaska vairs nesmaržoja. Bet vismaz pēc vēl pāris minūtēm Arnam rokās atkal bija viņa vaska rituļi. Eriks varēja savukārt apsvērt domu, ka jā, 'attīrīšana' attīra, bet no visiem neēdamajiem piemaisījumiem, un tie vaskā mēdz būt dabiskā veidā. Bet pirmo uzlikt to rituli, kas bija palicis vesels, un būs jau labi. Cerams. Un ja Arns būtu to lietu darījis pa parastam, tad nāktos aizmest krietni vien vairāk vaska...

Ap to laiku kā reiz Deijons bija sācis lūkoties pēc mežinieku prasītā, un paprasījis par četrdesmit nobendētajiem, kas izsauca dārdošu smieklu lēkmi un ļaužu satrauktus skatienus uz to pusi.

"Tā jau redzu, jo tālāk mežā, jo resnāki koki," caur smiekliem izmeta otrais vīrs. "Nē, nu slepkavnieks jau šis ir, bet nomiedzis tirgotāja Lindla ģimeni - pašu Tomasu Lindlu, viņa sievu Bertu, trīs bērnus, Lindlu vecāko un piedevām vēl viesojošos sievasmāsu Barbaru. Barbaras vīrs Verns arī izsludinājis atlīdzību piecus simtus par Vinsenza atgādāšanu uz tiesāšanu un nozagtās naudas atgūšanu. Lai gan, kur tā nauda palikusi... līdz nav paķēris. Par citiem gadījumiem neesu dzirdējis..."

"Kas neizslēdz, ka tādu nav," pirmais slinki iebikstīja guļošajam ar zābaku, un tad apmierināti pasmīnēja, ievērojis reakcijas trūkumu. "Bet teiktu, ka kāds dziesminieks būs labi uzņēmis uz krūts to stāstu atstāstot."

"Tad kā ar to palīdzību? Vai mums sākt pašiem meklēt?"

[Roviela]

- Ā! "Sāļajā vīrā" dzeramais ir labs, tas gan, un klausītāji arī parasti ir.
- Nē, - tas pēdējais zīmējās uz palīdzības meklēšanu, kad Daejons bija sapratis, ka smiekli neattiecas uz viņu, bet gan uz bardu spēju labskanībai piedzejot notikumam pārspīlējumus. Bet paskat tik! Nomiedzis veselu ģimeni, nu, vai visu māju iztīrījis! Mjā... nez, kur tā nauda palikusi? Mežinieki saka, ka klāt pie šā nav. Tā jau tagad bez saimnieka, varētu paņemt, ja zinātu, kur meklēt. Tas ir, nē, tur tam Barbaras vīram atdot, ja vien viņam vēl to vajag. Tiesa, kuram nevajag naudu? Un vai tad tā nauda tirgonim nepiederēja? Kāda daļa tad Vernam? Ja vienīgi šis nav palicis vienīgais radinieks. Sarežģīti.

Nolēmis prātot vēlāk, elfs pasmaidīja un nelika sevi gaidīt.
- Es tūlīt!

Viņš devās meklēt Eriku, kuru bija manījis aizejam vairāk uz krogus pusi, kur tie ļaudis bija apkrituši. Iela šaura, vai nu nebūs atrodams!

[echo3]

Nebūs jālaiž garām. - Erikam pašam bija pārsteigums, cik tīrs vasks galā bija sanācis. Neparasti tīrs. - Baltākas sveces no tāda varēs izliet. Pielikt kādas īpašas smaržvielas. Ņem par labu. - Viņš pasmaidīja Arnam, kad visi rituļi bija atkal salikti grozos. Puisis tagad runāja gandrīz kā pavārs - nav vienas smaržas, var uzsvērt citu. Citas pieredzes jau viņam nebija. - Jā, tur, pie "Albēra", dzirdēju, ka preces iekraušot rīt no rīta. Tagad tikai izkrauj. - Lai bitenieks arī zina.

Kamēr Eriks turpat vien kavējās, viņš vēlreiz palūkojās atpakaļ uz ostas pusi un ieraudzīja šurp nākošo Daejonu. Puisis pamāja elfam ar roku.

[Aiva]

Daejons un Eriks pamanīja viens otrui teju vienlaikus.

Mežinieki, paliekot uz vietas, tik vien izdarīja, kā zemē gulošo visai raupji nogrāba zem padusēm un pavilka pie mājas sienas, un paši atkrita turpat blakus zemē sēdus.

Arns pateicās, un nosolījās pie izdevības kādu medus podiņu Erikam pagādāt, bet tik un tā visai naski savām vecajām kājām aiztipināja uz piestātnes pusi. "Jāpiesakās, lai rīt nesaka, neko nezinot..." viņš Erikam paskaidroja. Vai par to tas, kas atbildēja par izkraušanu, būs priecīgs, Eriks nebij drošs, bet mierināja, ka Arns nudien tur nebija vienīgais 'atgādinātājs'.

Izskatījās, ka vajāšanas saceltais tracis sāk norimt.

Šo rakstu rediģēja Aiva: 14.08.2022 15:44

[Roviela]

- Tieši Tevi meklēju, - tumšmatainais elfu jauneklis uzrunāja Eriku.
- Vajātāji sagūstīja to bārdaini ar rētu, un tagad prasa, lai pie viņiem atvedot vietējos sargus, - viņš stāstīja. - Tu noteikti zini, kur te tādi atrodami. Palīdzēsi, lūdzu?

Cerams, krodzinieka jaunākais dēls neatteiks. Nekas ļoti briesmīgs tas gan nebūtu, tomēr tad būtu jāmeklē vēl kāds, kas varētu norādīt, kurp jāiet, un tas aizņemtu laiku.

[Aiva]

OOC - Eriks zina, kur mīt vietējais zemessargu priekšnieks. Var aizvest, vai pastās'tit, Tepat blakus ielā, otrjā no tirm.

[echo3]

Ā, noķēra? Jā, protams, zinu. Tepat blakus. - Eriks pagāja dažus soļus līdz vajadzīgajai šķērsieliņai. - Lūk, tas nams. Tur dzīvo zemessardzes priekšnieks. Nokārtosi šo lietu viens pats? Man jāgādā Tomasam pasūtītais ēdiens un alus.

Nebija jau tā, ka Eriks nevarētu iet Daejonam līdzi. Nekādus pārkāpumus izdarījis nebija, lai nevarētu (te ievietot zemessardzes priekšnieka vārdu) acīs rādīties. Tikai puisim likās, ka kuģinieks būs savu pasūtījumu pārgaidījies un nesamaksās tik daudz, cik solīja.

[Aiva]

OOC sardzes priekšnieks Raije. Sirms vīrs gados, ir vietnieks, Tomass, puzmūža, bet ar vienu roku tikai. abi veterāni no karaliskās armijas. Viņiem padotos četri jauni vietējie puiši uz pusslodzi. Papildus tam, vairums vietējo zina no kura gala šķēpam pieķerties, pat ja ne īpaši labi, un vajdzības gadījumā pievienojas sešiem vīriem garnizonā.



Daejons, pēc Erika norādes, aizveda abus galvu medniekus pie vietējās varas. No skata gan māja bija tāda pat kā pārējās.

Gūstekni druknākais no abiem uzvēla plecos un aiznesa līdzi, vietējiem pakaļ noskatoties.

Tur, saņēmā dāvanā tīstokli un norādījumu, ka paldies, tālāk jau viņi paši ar vietējo varu šo problēmu risinās. Veitējais gan izskatījās tāds nepārliecināts, bet aicināja iekšā.

Durvis Raije gan aiz viesiem aizvēra, bet logs siltā laika dēļ bija pavērts, tāpēc, ja nu kāds gribēja paklausīties, atlikās tikai paspert pāris soļus gar mājas sienu un ieklausīties.


Eriks, ja vēlējās, varēja ātri vien nonākt pie tēva kroga, kur matroži kā reiz jau sēdās pie galda. Šoreiz izskatījās, tiem pievienojās arī blondīns.

"Dzirdēji jaunumus?" viena no krogus meičām uzsauca, garām tekot. "Kapteinim vajag pāris vīrus uz klāja, kas prot ieroci vicināt, šo to no jūras saprot, vai vismaz ir gatavi kā palīdzēt.Tēvs par tevi ieminējās, rīt no rīta pēc brokastīm tevi gaidīs parrunāties."

Šo rakstu rediģēja Aiva: 14.08.2022 17:58

[Roviela]

Viss nokārtojās labāk, nekā varēja gribēt. Eriks, protams, zināja, kurp jāiet, un elfu jauneklis bez problēmām varēja aizvest abus mežiniekus turp.

Viņš patencināja par tīstokli, un... tad viņu atstāja aiz durvīm.

Nu, labi. Daejons pagājās netālu pie sienas, kur redzēja atvērto logu, izvilka sev iedoto tīstokli un sāka pētīt, kas tas tāds ir, proti, izlikās, ka to dara, bet pats sasprindzināja dzirdi. Ko tur runās? Vai stāsts sakritīs ar viņam pašam teikto? Vēl kas notiks?

Jauneklis gan netaisījās nogaidīt sarunas beigas, jo tad kāds noteikti nāks ārā un var saprast, ka tā stāvot, viņš var būt kaut ko noklausījies. Nē, labāk lai no loga neredz arī.