Pavediena drukājamā versija

Iesūtīja: Seila ; laiks: 10.07.2006 15:13

Vieni un tie paši dievi, dabas spēki, dēmoni. Tikai katrā ŗeliģijā viņi ir nosaukti savādāk. Kur gan tādā gadījumā ir atrodama starpība? Iespējams tajā, ka katras reliģijas pārstāvjiem ir savādāks uzskats un atšķirīgāks dzīves veids.
Un tomēr kurš gan spēj piemēram norādīt precīzu starpību starp to pašu musulmaņu Allahu un kristiešu Dievu? Jo ja mēs pieņemam, ka dievs ir viens tad viņam ir tikai ļoti daudz vārdu.
Nevarēja tak senajā Romā un Grieķijā būt divi dievi vienlaicīgi tik tuvām pasaulēm. Tomēr katras no šo impēriju- valstu reliģijām dievi tiek saukti savādāk.
Tieši tā pat ir grūti noteikt kur īsti ir starpība starp Grieķu un Skandināvu dievībām. Funkcijas tak viņas vienalga pildīja vienas un tās pašas.
Tātad var nosecināt, ka dievības ir vienpersoniskas un tikai katra tauta savos laikos ir izdomājusi tām savādākus vārdus un piešķīrusi dāžādus raksturus.
Bet, ja tas tā ir tad kāpēc nevarētu būt tā, ka visas reliģijas ir vienādas, jeb vismazlīdzīgas?

Iesūtīja: Aiva ; laiks: 10.07.2006 15:29

Par kristiešu un musulmaņu dieva līdzību - derētu pastudēt kaut vai to, ko pamatskolas vēstures klasēs mācīja - jo abas šīs reliģijas ir attīstījušās no vieniem - jūdaisma - pamatiem. Pamatatšķirība ir jautājumā par Mesiju, nevis par dievu. Šīs trīs reliģijas ir līdzīgas, jo attīstījušās no vienota sākumpunkta. Tāpat kā vēlāk no kristietības atšķēlās pareizticīgie, no kuriem savukārt vēlāk atkrita vecticībnieki, vēl vēlāk atdalījās luterāņi, kalvinisti, anglikāņi. Tas viss ir vēstures mācību grāmatā skolai.

Seno romiešu un Grieķu panteonu līdzība. Atkal ir robi vēstures zināšanās. Grieķu kolonijas savulaik bija pa visu Vidusjūras piekrasti, un viņi eksportēja ne tikai olivas un vīnu, bet arī savu reliģiju kopā ar leģendām, dzīvesstilu un pārējo. Atliek vien paskatīties, no kurienes pēc leģendas romie­­­­ši uzskatīja ka ir cēlušies - no Eneja un tiem, kas kopā ar viņu izglābās pēc Trojas iznīcināšanas. Neteikšu, ka pilnīgi visiem Romiešu dieviem ir analogi Grieķu panteonā, bet svarīgākajiem ir.

Tai pat laikā, nedomāju, ka sintoisms, budisms, konfuciānisms, zorastrisms, mitraisms, kristietība, vikingu un grieķu-romiešu panteons - ka viņos varētu atrast kaut ko tik līdzīgu, ka varētu apgalvot, ka viss tas ir viena reliģija. Tas, pat nepoeminot to reliģiju jūkli, kas ir Jaunajā pasaulē, aizmirstot par Austrālkijas aborigēniem, Āfrikas un DienvidAustrumĀzijas reliģijām...

Iesūtīja: ectasy* ; laiks: 10.07.2006 16:26

Manuprāt, tiešām visiem reliģija tāda pati, tikai dažādāki nosaukumi [jo ir dažādākas valodas] un nedaudz citādākas funkcijas, bet princips taču viens un tas pats.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 10.07.2006 16:56

Viens princips? Jā, protams, ka viens - ticība kādam par cilvēku augstākam spēkam. Ka tāds eksistē. Un tālāk jau ir atšķirības. Pat jautājumā par to, ko šis augstākais spēks var un ko nevar, iejaucas vai neiejaucas cilvēku dzīvē un tā tālāk. Viens augstākais spēks jeb vairāki? Cik varoši un spēcīgi? Bezgala daudz atšķirību atbildēs uz visu to.
Šīs atšķirības ir tās, par kurām karo. Dažām reliģijām atšķirības ir, ja teiktu ļoti ciniski (pieminot Guliveru), ne lielākas kā būtiskā atšķirība, no kur gala pareizi sist olu - no smailā jeb resnā?
Un tomēr arī par to nevar venoties, jo katra grupa, jeb katrs ticīgais, kas kaut kam ir noticējis, ir cieši pārliecināts, ka tieši viņam šis augtākais spēks ir pateicis to pareizo atbildi uz jautājumu par olas gala sišanu. Un tas otrs vienkārši ir labākajā gadījumā muļķis, bet sliktākajā - ķeceris un jāizncina.
Pat, ja tiešām eksistē šis augstākais spēks, cilvēki nekad nevienosies par vienu vienotu mitoloģijas izklāstu Tur jau ir tā nelaime ar ticēšanu - tā ir absolūti nekritiska, bet tā (ne reliģijas nozīmē!) ir cilvēka psihes neatņemama sastāvdaļa. Un ne tikai cilvēku. Bez noticēšanas kaut kam, aklas noticēšanas, vismaz no sākuma, nav iespējams mācīties. Nav iespējams visu pārbaudīt uz savas ādas nekādīgi! Atliek noticēt. Mēs visi tā esam ļoti daudz kam noticējuši, bet vēlāk, dzīvē, praksē pat gluži nemanot pārbaudījuši, ka tas, kam noticējām, ir patiesība. Tiesa, to, ka pie sveces var apdedzināties, laikam katrs tomēr ir pārbaudījis ar savu pirkstu.

Iesūtīja: kedudraugs ; laiks: 10.07.2006 22:29

Tagad jau gandrīs visi vairāk vai mazāk(Runājot par Latviju)ir kristieši. Kāda starpība katoļi lurerāņi vai kkas cits! Tic jau viņi vienam un tam pašam Dievam, tikai katrs to uztver savādāk!!!Ja runājam par mūsu senčiem, kurus tagad sauc par pagāniem, tad viņi ticēja un vēl jo projām tic vairākām dievībām( Laima, Māra) bet arī Dievam, kaut gan Dievs šajā gadījumā pastāv līdzās citām dievībām!!! Otra latvijā dzīvojošā pamattauta-Līvi-arī ticeja vairākām dievībām kurām līdzās pastāvēja arī Devs!!! Man liekas ka kkāda atšķirība starp visām reliģijām tomēr pastāv!!!

Iesūtīja: Shadowstalker ; laiks: 18.07.2006 13:39

Tikai tam senlatviešu dieviņam nav nekāda saistība ar kristiešu dievu, ja neskaita līdzīgo apzīmējumu.

Iesūtīja: cepti āboli ar vaniļu ; laiks: 19.07.2006 23:28

Reliģija ir sociāla sistēma nevis dievs, tikpat labi tu varētu teikt, ka visas valodas ir vienādas, jo visas balstās uz līdzīgiem principiem.

P.S. Vidusjūras baseinā senajos laikos dievības brīvi vazāja apkārt un labi zināja, ka vienu dievu dažādās vietās sauc atšķirīgi, nez vai tas ir labs kritērijs pēc kā vērtēt dažādu reliģiju līdzīgumu

Iesūtīja: Saiva ; laiks: 20.07.2006 08:15

Manupraat visas relighijas ir vienaadas, atshkjiras tikai to izpausmes veids!

Iesūtīja: Kaķurēgs ; laiks: 14.08.2006 16:05

Šajā sakarā atkārtošu to, ko es jau teicu. Reliģijas ir līdzīgas, jo cilvēki dažādās pasaules malās ir pētījuši vienas un tās pašas parādības. Par pilņigi vienādām tās gan nedrīkst nosaukt.

Iesūtīja: stindzis ; laiks: 30.12.2006 03:04

visas reliģijas ir uz viena pamata!!! tas ir dievs ,bet katra reliģija dievu uzskata par savu galveno pieludzmo objektu.

Iesūtīja: Getafix ; laiks: 21.01.2007 22:41

religjijas ir dazhaadas, bet dievs taam visaam ir viens vieniigs.

Iesūtīja: emily ; laiks: 21.01.2007 22:49

Jā, bet ne visās reliģijās ir dievs. Piemēram, budismā, konfūcismā dieva nav.

Iesūtīja: bri ; laiks: 01.05.2007 13:16

Nu manuprāt višas ticībās ir viens kopīgs- visas tic vienam augstākam spēkam kas visus radījis un kontrolē...

Iesūtīja: Extrem de inflamabil ; laiks: 01.05.2007 17:25

Turklāt dievs ne visām ir viens vienīgs

Iesūtīja: Dayns ; laiks: 01.05.2007 18:05

visām reliģijām dievs ir viens vienīgs(izņemot daudzdievību gadijumos) izņemot kristietību, kur ir viens - trīsvienīgs. arī jūdi visas šīs Dieva personas zin un atzīst, katut neizmanto šādu apzīmējumu. viņiem arī ir Jahve (ja nemaldos tulk. Es esmu kas Es esmu) gan Messija ( jūdaismā varat pat pajautāt - vai jūs ticat uz Kristu - atbildēs jā - vai Jēzu Kristu - Jēzus nekad nav bijis Kristus. tatad jūdi tic uz kristu kas vēl atnāks(arī šeit ir paradokss bet es neieslīkšu detaķās) bet kristieši uz to kas bija nācis, un nāks otrreiz), gan Dieva gars, kas darbojas cilvēkos.
arī musulmaņi tic tam pašam Dievam, tik noliedz tā trīsvienību, tādā veidā atšķiroties no pirmajām divām, kaut Jēzu viņi atzīst par lielu pravieti.

tas īsumā par šīm ticībām.

pārējās ticības ir daudz savādākas. nu iepriekš minētais budisms ir mācība par atbrīvošanos no pilnīgi visām saitēm kas ir virs zemes paša spēkiem - mēģinājums kļūt par tukšumu, ja tā var izteikties... tā patiesībā ir vis pretējākā mācība rkistietībai, pretējāka pat par sātanismu, jo sātanismā cilvēki nenoliedz Dievu, bet atklāti cenšas pret viņu rīkoties.
Hinduismā pat nevar runāt par vienu dievu tur ir aptuveni 3000000 dievu un ar karu dienu rodas vēl klāt - te ir runa par mazajiem mājas dieviņiem un katra cilvēka personīgajiem, nu ja viens nepalīdz - kapēc neieviest vēlkādu...

bet vislielākā atšķirība tomēr ir starp kristietību un pārējām ticībām. teikšu godīgi - pareizticīgie un katoļi mani pēc šī varētu arī nolinčot... bet tomēr runāšu par kristietību kā vienu veselumu.
pārsvarā ticībās cilvēks sevi kautkādā mērā cenšas pilnveidot, vai darīt labus darbus vai rīkoties saskaņā ar ticību vai sirdsapziņu, lai izpelnītos labumu šeit vai pēcnāves dzīvē.
kristietībā 'labie darbi' ir nevis kā darbība kas ir jāveic lai izpelnītos, bet gan kā ticības izpausme, kas izriet no apziņas, ka vienīgais,kas ir spējis ko izdarīt ir to izdarijis, un ir visus Savus bērnus jau glābis, un jau IR priekš viņiem radijis mantojumu Viņa valstībā. sekojoši, viņiem nav jānopelna tas ko citās reliģijās cenšas panākt cilvēki, viņiem ir vienkārši jābūt kristiešiem. un no tās dievišķās mīlestības un apziņas ka tu esi viņa bērns arī kristietis dara savus labos darbus. bet taka cilvēks ir pakļuts pasaules ietekmei un dzīvo viņā, kristieši arī iet uz baznīcu nejau tapēc ka tur kalpotu Dievam, bet tapēc lai stiprinātos Dieva kalpojumā viņiem. kristiešu kalpošana sākas ārpus baznīcas, tad arī viņi kalpo Dievam caur savu tuvāko.

tas tik tā - lai parādītu pretējo starp vispretējākām reliģijām.

Iesūtīja: romance ; laiks: 09.05.2007 15:24

Kā jau te izskanēja no dažiem, par vienādām reliģijas noteikti nevar saukt.
Pat Dieva uztvere lielākoties katrā reliģijā ir savādāka.
Par piemēru minēšu vaišnavismu (krišnaīti) un budismu.

Vaišnavisms (krišnaīti) uzlūko Dievu kā Augstāko Personību (akcentējot vārdu Personība), savukārt budisms - kā Augstāko Spēku, impersonāli, tā teikt, kā garu.
Ir taču atšķirība?