Pavediena drukājamā versija

Iesūtīja: Miya ; laiks: 13.04.2004 20:55

Cilveki vai jus ticat DIEVAM? Viņš ir kā tads kā spoks vai mistiska būtne- neviens nav redzējis un saticis vai runājis, bet daudzi viņam tic ,un daudzi ari nē. Daudzi saka, ka viņš nepastāv un arī, ka pastāv, bet tā ir briva izvele- tici vai netici vinam.
Vins pastāv vai ne? To jau neviens nezina, bet es gribetu dzirdet jūsu domas


Visi, kas postojat, lūdzu ņemiet vērā Noslēpuma kambara noteikumus (skatīt augšā), sevišķi to 3. un 4. punktu.

Iesūtīja: trobelius ; laiks: 13.04.2004 21:07

neuzskatu ka pastaav Dievs.. jo taadejaadi mees varis nevaldiitu paar savu dziivi.. Muuusu dziivei atkristu visa tagadeejaa noziime
Es vienkaarshi neticu, ka pats neesmu savas dziives noteiceejs.
Es vairaak uzskatu ka ir sisteema....Attiistiibas sisteema..

Iesūtīja: rence ; laiks: 13.04.2004 23:26

Nezinu, vai ticu tieši vienam un nemainīgam Dievam, bet domāju, ka kaut kas tur aukšā ir, kas aizsācis visu šito padarīšanu.
Un arī mūsu dzīves, manuprāt, tiek daļēji regulētas, lai gan, protams, arī mēs paši ietekmējam savu likteni.
Bet tomēr jocīgi, ka ir tik daudz ticību un dievu, jo cilvēki taču tāpat visi ir radušies vienādi... Varbūt, ka tas viss mīt tikai mūsu psihē...
Vispār pārāk grūts jautājusm priekš tik vēlas nakts stundas

Iesūtīja: trobelius ; laiks: 13.04.2004 23:32

me tomeer domaa ka cilveeki visas shiis dieviibas un attieciigi arii ticiibas ir izdomaajushi lai apziimeetu un atpaziitu .. raxturotu sew nezinaamo...

Iesūtīja: Lia'angia ; laiks: 14.04.2004 09:57

Un tomēr piebildīšu - es ticu.

Iesūtīja: laughing:angel ; laiks: 14.04.2004 11:14

Es nezinu vai ticu Dievam... kamēr Viņš nepierādīs ka pastāv tikmēr arī neticēšu.

Iesūtīja: She_Elf ; laiks: 14.04.2004 13:52

nu paga paga kaa tad ir ar mani?? tie kas netic wisaadiem kriicheriem....---ES IR DZIIIWS PIERAADIIJIENC!!!!!
Dievs...hmm nezinu bet sargengjeljiem toch

Iesūtīja: Silmarien ; laiks: 14.04.2004 15:04

Tas, ka pastāv Dievs, nenozīmē, ka tu nevari pats pieņemt lēmumus savā dzīvē un kontrolēt to... Dievam, protams, ir zināms katrs tavs solis uz priekšu, bet cilvēkam tā vai tā pastāv brīva griba un izvēle...

Iesūtīja: giraffe ; laiks: 14.04.2004 15:42

Neee.... Es Dievam neticu... Veel jo mazaak Biibelei... Bet lai jau cilveeks tic, kam grib! Ja tikai vinjsh nesaak izdariit uz apkaarteejiem spieienu shajaa zinjaa (kaa Jehovas liecinieki vai tamliiziigi)...

Iesūtīja: ...Zanish... ; laiks: 14.04.2004 17:21

(Zanish) Laikam jau ticu ka ir Dievs. Kad biju mazaaka iedomaajos ka tas ir liels onkulis ar lielu nopietnu seju. Un sirmiem sirmiem matiem.

Iesūtīja: Žanete ; laiks: 14.04.2004 20:08

Man labaak patiik domaat, ka esmu radiita peec giimja un liidziibas nevis evoluucijas celjaa no kautkaada mikroba. Dievs paliidz tad, kad tev tas ir visvairaak nepiecieshams. Un taa ir loti patiikama sajuuta, kad ir kaads, uz ko vari nu sirds paljauties.
Ticeet Dievam vai neticeet ir cilveeka briiva izveele ,bet, ja cilveeks netic nekam ,tad taa vairs nav dziive. taa ir vienkaarshi dabiiga vajadziiba - ticeet.

Iesūtīja: Pikolo ; laiks: 15.04.2004 08:16

Es neticu ne Dievam, ne eņģeļiem, bet es ticu, ka pastāv kads nezināms spēks.

Iesūtīja: eziic_miglaa ; laiks: 15.04.2004 14:13

ja netici, tad nevajag arii nolikt...
tev tas liekas nekas, bet citu tu aizvaino, nosaucot vinja lielaako sveetumu par bullshit.

tas nu taa, par cilveeciskiem pieklaajiibas principiem

pati es nespeeju noticeet tam Dievam ar lielo burtu, kuru sludina kristiigaa bazniica.
reizeem man vins liekas pat launs...
tacu politeisko religiju principi man liekas tiiri pievilciigi.

it seviski jau baltu, latviesu mitologija.
vispaar mana religija ir folklora, kura reizeem taa uzrunaa, vienkaarsi nodziedot 4pantiigu dziesmu, ka peec tam visu dienu domaat vari, ko iisti esi nodziedaajis...

Iesūtīja: Silmarien ; laiks: 15.04.2004 15:05

Es jau ticu... kā kristītai katolietei pienāktos, bet godīgi sakot, tā reālā ticība, nu, tā kas ar sirdi izjusta, tā atrnāca tikai pirms pāris gadiem... satusēju ar vienu kristīgo amerikāņu bariņu, nu, šie mācēja tik labi izskaidrot, kas ir kas un kāpēc, ka vioss nostājās savās vietās, un tu sāc saprast - eu, tiešām, bet Dievs ir viens baigi foršais draugs, kas tev jūt līdzi, kas palīdz, un turklāt var visu ... diemžēl, koservatīvā katoļu baznīca man tādu sajūtu nebija spējusi iedvest... lai gan šad un tad patīk aiziet uz baznīcu vienkārši tāpat, pasēdēt klusumā, padomāt...

Iesūtīja: one_Kiss_baby ; laiks: 15.04.2004 20:58

nu..es ja taa godiigi tad pa pusej...jo cilveeks neko nevar zinaat...

Iesūtīja: zenofeX ; laiks: 15.04.2004 21:26

Neticu Dievam, esmu paarliecinaats materiaalists, bet nekadiigi necenshos paarliecinaat tos, kas tic, ka Dieva nav.
Vispaar ir kaitiigi paarliecinaat kaadu kas tic da jebkam, lai vinjsh netic. Var sanaakt nelaagi.

Un zinu, ka daudziem vismaz ticiiga Dievam paliidz, ir kaa atbalsta punkts gaismas stars pelekaa dienaa un liidziigi.

Iesūtīja: Ella ; laiks: 16.04.2004 21:58

Es ticu Dievam, dažkārt notiek nelaimes, bet dažkārt viss ir laimīgi. Es uzskatu, ka Dievs ir, es viņam ticu un, ja notiek kas slikts, es nodomāju Dievs nevar darīt visu uzreiz, viņam arī ir pienākumi tāpat kā mums.

Iesūtīja: Žanete ; laiks: 16.04.2004 22:01

Ja nenotiktu nekaa slikta tad dzivot vienkaarshi nebuutu tik interesanti
ir jaanotiek arii sliktaam litaam lai mees iemaaciitos pienemt labaas. Dievs dod tad, kad tas ir visvairaak nepiecieshams.

Iesūtīja: Rosie Cotton ; laiks: 17.04.2004 12:49

Vai Viņš tagad ir dzīvs vai ne, nezinu, bet to zinu, ka vēl pirms pusstundas ar Viņu runāju.)

Iesūtīja: zero ; laiks: 17.04.2004 13:05

Tā īsti Dievam neticu, bet bībelei es to4na neticu tas ir kaut kādu cilvēku iedomu auglis. Galīgi garām tur nekas nav taisnība!! [SIZE=7]

Iesūtīja: Ashly ; laiks: 17.04.2004 13:55

Nu jā, bet kā tu domā, vai cilvēki paši izdomāja kaut kādus stāstus??? Nekas pats no sevis nerodas, noteikti bija iemesls, tātad tie tomēr BIJA kādi patiesi notikumi.

Iesūtīja: Xeal ; laiks: 17.04.2004 17:01

Es neticu Dievam, kāds tas ir attēlots, bet ticu, ka pastāv kāds pārāks spēks par cilvēkiem, kas ietekmē mūsu izvēli, bet be mūsu likteni...

Iesūtīja: Ika ; laiks: 17.04.2004 18:17

Ticu. Vienalga kā katrs viņu sauc. Vienalga kā iedomājas. Dievam jau tas nav svarīgi. Tāpat kā rituāli- dažiem tos vajag, citiem nē. Savulaik mana vecāmamma man iemācīja, manuprāt, pamatu pamatus šai jautājumā- ja tu neesi pārliecināts, ir vai nav, vismaz nenoliedz.

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 18.04.2004 21:21

Dieva nav, vismaz nav nekā kas par viņa eksistenci liecinātu

Iesūtīja: Žanete ; laiks: 18.04.2004 21:28

ir taadi kas tic bez iipashim pieradiijumiem ,citi vienkaarshi netic un taapeec vien uzskata to par stuulbumu. taadad vinam ir azspriedumi pret kautko taadu ko vinsh pats neapzinaas ,neaptver un nemaz nepaziist. man ir paaris jautaajums (tiem kas netic) ...
kaa var pateikt vai biibele ir izgudrojums vai patiesiiba?
kaapeec apstriidi to ko nepaziisti?
un kaapeec tu netici - taapeec ka ir slikta pieredze vai vienkaarshi principa peec?

Iesūtīja: Kerba ; laiks: 18.04.2004 22:21

Es ticu tam ka vsiam ir jābūt līdzsvarā...
Viens var ticēt un saukt par Dievu otrs var neticēt bet pielūgt naudu, jo tā ir viņa Dievs....
Vārdu sakot šitā ir baigi smagā tēma

Iesūtīja: morticia ; laiks: 19.04.2004 08:08

me nezin gan vai tic.
citreiz tic, citreiz netic.
bet man tas ir tā neitrāli.

Iesūtīja: ·spid· ; laiks: 19.04.2004 16:17

itkaa jau i bijushi pietiekoshi dauc pieraadiijumu manu pazinju widuu ka diews i .. & daudzi ticiigie.. & wisaadas sweetaas hernjas.. kad smu ar winjiem... mosh ticu diewam.. bet wispaar... s 6dein taa nokliedzos... ka domajams wisiem bija jaasadzird - S SMU DIEVS!!!!!!!! wot taa.... tam jau s ticu... bet naa.... tomeer sliecos uz to pusi ka diews i tas pac kas lieldienu zachis & ziemssweetku weciitis

Iesūtīja: Noamia ; laiks: 19.04.2004 16:21

Bībeli esmu lasījusi, bet tikai tāpēc, ka skolā lika, uz baznīcu arī Ziemassvētkos un Lieldienās aizeju, jo mums ir skolas dievkalpojumi, bet vispār es Dievam neticu.

Iesūtīja: tumsīgā ; laiks: 24.04.2004 15:30

kristiigajam Dievam neticu, bet ir kaada augstaaka vara kurai es ticu un kura tic man (piepilda manas vislielaakaas veeleesanaas) tacu katram tas ir personiigi un nav jaaaizmirst teiciens: ''Kam ticu, tas ir''

Iesūtīja: mad ; laiks: 24.04.2004 22:25

neticu un nekad neeesmu ticeeejis un shaubos vai ticheeesu

Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 25.04.2004 01:45

Dievs.. voups... neticu... nezinu nepazistu vinu... ja godigi- domaju, ka Dievs ir iedomata lieta/persona, lai cilvekiem butu pie ka piekerties uz ka novelt vainu... ta jau ir... ka kads kauko izdara ta seko texts - "man to lika dariit Dievs"... un, ja jau tas Dievs ir tik asinskars lops, nah tadam jatic?... bet, ja Dievs ir un ja vins ir radijis cilveku pec savas miesas un lidzibas, tad nesaprotu vai vins tiesam ir licis cilvekiem vienam otru nogalinat vai ari vins ir tikai izdomats un mes tomer esam primatu radinieki... baznicas notur pie sevis ticigos un vinu naudu ar draudiem ka dievs vinu nenems paradizee... iegansts lai sagrabtu naudu... un cilveki tam akli ticeja, tapec jau pirmsakumos katolu un pareizticigo bazincas bija tik greznas... piemeram Aglona... apkartne ir tik nabadziga, bet bazilika? grezna un sakopta... varetu jau tureties pie principa "ko es neesmu redzejusi tam es neticu", bet tas ir muļķigs princips... vai drizak iegansts, lai neizradiitu bailes par to, ka ir baill no nezināmā... bet dievs... kapec gan tas ir jaraksta ar lielo burtu? Dievs... laikam jau cieņas izradišana... bet ja tas ir tads dievs ka to raxturo isti ticigie, tad tam nevajag ne pateicibu, ne greznibu... es domaju ka ir jatic sev, jo nav augstakas varas (ka Dievs) ir tikai citadaka vara, kuru mes varbut neizprotam... un tapec baidamies...

Iesūtīja: monster ; laiks: 25.04.2004 13:02

ja godiigi es neticu Dievam !!! ja ticeetu tad laikam domaatu ka vinnss ir spokains !!!

Iesūtīja: Ashly ; laiks: 25.04.2004 13:43

Piekrītu Zanetei! A, un vēl, mēs jau ikdienā arī itkā pieminam Dievu tādos gadījumos kā iesaukšanās "Ak, Dievs!" vai "Ak, Kungs!" . Mēs pieminam Dievu, un kad kaut kas slikts ir, tad bieži vien mēs lūdzamies Tā kā visi jau mazā lielā mērā ir ar Dievu saistīti.

A, un Dvēselīt! Tad visi šitie "Evil" un Angel jau arī ir saistīti ar Dievu, ja viņi tic tādam Elles eņģelim vai kam amlīdzīgam, tad jau tic arī Dievam.

Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 25.04.2004 14:05

vel jo vairak... Zanete... tu mani vel vairak parliecinaji ka dievam nav verts ticet... vai varbut dieva nav... un par dvēseli... kur ir pieradijumi ka mums tada ir??? protams visas tas runas par paradizi un elli... bet kurs gan to var pieradit vai par to pastastit??? cik man zinams neviens iznemot tos trakos kas ar to pelna naudu, stastot, ka pabijusi tur un atgriezusies... un velns... velnu es nepiemineju jo par to siet nav runa... un tas ir tikai piekabinats jedziens dievam... ja jau ir labais tad nekur nepaliek ari ļaunais... un IR tadi cilveki kas sveti tic, ka to ko vini ir ..izdarijusi to viniem ir licis dariit dievs... to nevar noliegt... tas pats nenormālais, kas uzrapas gaisa tilta, pirmie vardi ko vins teica "ta man veleja dariit dievs" (precizi nezinu, bet dievs tur bija iesaistits)... un kur ir loģika??? viņas ka parasti nav...

es dzivoju saja laikmetaa... un tiesi ari es runaju par visulaikiem kaut gan stipri saubos vai tagad aglona ir viduslaiki...

ticet vai neticet tiesam ir mana izvele... un es tomer paliksu pie uzksta ka es dievam neticu, kaut biezi vinu pieminu un kaut ko ludzu... slikts ieradums... apzinos... un tev nav tiesibu nosodiit mani par maniem uzskatiem un par to kā es to saprotu... cik noprotu tad tev ir ap 20... katra gadijuma vairak neka man... cilvekam uzksati mainas atkariba no vina vecuma un dzives pieredzes... amna pieredze ir visai maza un kada ta ir ta es ari domaju... ja es tagad uzksatu ka dieva nav, pec menesa vai gada es varu klut par dedzigu ticigo...pat svetdienas skola, kas nav tas labakais variants, nepseja mainit manu attieksmi pret religiju.. kaut ari tad man bija tikai 8 gadi... un ta ir joprojam... es cienu cilvekus kas ir ticigie un varetu pat teikt fanati... bet es tam neticu, jo man nav biji iemesla...

Iesūtīja: Ashly ; laiks: 25.04.2004 14:13

Nu jā, ja par kaut ko nezina pietiekoši daudz, tad runā to ko zin. Es Tevi saprotu, Dvēselīt! Tas nekas, ka mūsu uzskati ir atšķirīgi. ja kādam nav izstāstīts tik daudz, lai viņš būtu lietas kursā un visu zinātu, tad nevar cerēt uz to, ka viņš izcelsies ar kaut ko pilnīgi pieņemamu.

Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 25.04.2004 14:27

pilnigi pienemamas manas domas nebus nevienam... es raxtu to ko es domaju un to kā es to saprotu ... nevar jau no 16 gadiga berna prasiit tadu intelekta un zinasanu limeni...

Iesūtīja: Žanete ; laiks: 25.04.2004 17:49

man nav iebildumu pret tavu paarlieciibu ,bet gan pret to ta ka tu sarakstiiji galiigaas mulkiibas.
ir cilveeki ,kas tic ka viniem shai dziivee ir uzticeets kaads uzdevums un kad vini to ir veikushi vini to arii pasaka. vareetu tik pat labi teikt : "to man atlaava Dievs !"
dveesele ir vis kopaa nemot tava buutiiba. ja tu saki ka tev nav dveeseles tad tu pasaki ka tevis nav.
tu par bazniicu rakstiiji faktus no viduslaikiem radot iespaidu ka nemaz nezini kaa ir tagad u kaa jau teicu katra bazniica sevi uztur no saviem liidzekliem. un ir cilveeki ,kas ir gatavi atdot savu peedeejo santiimu bazniicai. (nu es to iipashi netbalstu.) turklaat tu visu bazniicu veertee vienaadi neatskirdama pareizticiigos no katoliem vai luteraamiem un aglonas bazniica ir katolu. arii tur ir atshkiriiba.
jasaka ka tu runaaji tikai par kautkaadu laika posmu katolu bazniicaa nemaz nepaskatiidamaas uz citiem.
nevajag iistu iemeslu lai ticetu. vajag uzdroshinaaties. man uzreiz palika labaak

Iesūtīja: Mya ; laiks: 25.04.2004 18:08

Domāju,ka Dievs pastāv,un viss,kas pasaulē notiek, ir viņa roku darbs.

Iesūtīja: Emo Doll ; laiks: 25.04.2004 19:43

Es ticu Dievam, katru vakaru skaistu lūgšanu un lūdzu, lai ar maniem mīļajiem viss būtu labi... cenšos neko nelūgt sev, jo uzskatu, ka ja man būs nepieciešama palīdzība tad Dievs man to dos, tomeer dazhkaart luudzu sev un man paliidz.. Ticu tadeelj, ka man beerniibaa vecvecmaminja iepaziistinaaja ar kristiigo ticiibu, veda uz bazniicu, sveetdienskolu, peec vinjas naaves es turpinu ticeet un luugt, daljeeji aiz pieraduma, daljeeji aiz cienjas pret vinju (vecvecmaaminju), un taapeec ka ticu. Bet es ticu Dievam - buutnei (nezinu kaa savaadaak to apziimeet) kas paliidz mekleet celju pie sevis, kas paliidz izprast sevi.... es domaaju, ka dievs ir manii iekshaa, ka dievs ir visapkaart mums... un taapeec ari Vinjsh zina kas notiks un kas buus, jo ir mums visapkaart un muusos iekshaa...dzilji muusu dveeselee....
nu taa murgaini sanaaca, bet navaru uzrakstiit skaidraak, jo man pahai tas veel nav iisi izprotams un man ir gruuti saprast kaa tas viss sasaucaas ar Biibeli un bazniicu, jo arii tam es it kaa ticu... man pashai tuvaaks liekas budisms.... un kaa jau teicu ticiiba man ir nepiecishama lai speetu saprast sevi, ticiiba ka celjsh uz sevi...

Zanete, kaapec tu pieveersies kristiigai ticiibai??? Lasot to ko esi sarakstiijusi rodas iespaids, ka tas taadeelj, ka gruutaa briidii bijis vajadziigs atbalsts.... nu nez...

Iesūtīja: giraffe ; laiks: 25.04.2004 20:26

Palasot sheit izveersushos diskusiju, konstateeju, ka manas domas par Dievu un bazniicas struktuuru ir liidziigas kaa Dveeseliitei. Bet katrs domaa kaa vinjsh veelas, nav jau taa kaa agraakos laikos, kad obligaati vajadzeeja ticeet. Tagad mees dziivojam visai pateiciigaa un demokraatiskaa laikaa (vismaz dalja pasaules) un katram ir tiesiibas ticeet vai neticeet. Varbuut manas domas ticiibas jautaajumos kaadreiz mainiisies (nekad nesaku neka), bet tagad tas ir taa kaa ir. Galvenais, lai cilveeks dziivotu saskanjaa ar sevi.

Iesūtīja: sinda ; laiks: 25.04.2004 22:21

manas domas ir ļoti līdzīgas Dvēselītes viedoklim...
es Dievam kā tādam neticu, vēl vairāk neticu bībelei...
tas ir tas pats, kas HP - Harijs Poters, visu viņu ciena un baidās saukt īstajā vārdā...
patiesībā, varbūt pēc kādiem pāris tūkstošiem gadu viens ```` atradīs vecu, vecu HP grāmatu un domās, ka tur viss sarakstītais ir patiesība... un cilvēki sāks saukt sevi par vientiešiem un sāks pielūgt Hariju Poteru - zēns, kas ir varonis, zēns kas izglābis pasauli...
varbūt tieši tāds ir bijis bībeles slavas iesākums...
nu ok, te viss ir šausmīgi murgaini, bet tas ir mans viedoklis un to jūs varat apstrīdēt, taču tas nemainīsies ne par matu

Iesūtīja: GoldLeader ; laiks: 20.05.2004 13:36

Pagaajusaa pollaa uzvareeja praats. Nu GoldLeaders grib uzzinaat juusu viedokli sajaa jautaajumaa....

Iesūtīja: Good ol' Grim ; laiks: 20.05.2004 13:48

Nē.

Patiesībā es pat nespēju iedomāties, ka kāds varētu patiešām tam ticēt.

Iesūtīja: giraffe ; laiks: 20.05.2004 13:54

Nee. Man vairaak arii nav, ko piebilst, jo diskusijas par religjiju ir visai kuteliigs temats...

Iesūtīja: Farliner ; laiks: 20.05.2004 13:57

Goldleader, nekorekts jautājums - vajadzēja definēt, kurš tieši Dievs - dažādāsm ticībām ir arī atšķirīgi nosaukumi un priekšstati Bez tam, tas tiešām ir visai "kutelīgs" jautājums.

Iesūtīja: Žanete ; laiks: 20.05.2004 15:12

jaaaaaaa........

goldliider ,tu shito ieliki nepareizajaa vietaa.
faarliner, shet var rakstiit par jebkuru dievu ,ja tu kaadam tici/.
tev vienkaarsh jaaatbild vai ir dievs neiedzilinoteis jautaajumaa par kaadu vai kaadiem dievieu/iem iet runa.
lord vampire, nevaja iedomaaties vajag zinaat vai ticeet. tas tachu ir pats par sevi saprotams fakts

Iesūtīja: Farliner ; laiks: 20.05.2004 15:17

Zanete - bet ja nu kāds te tic nevis vienam dievam, bet panteonam... vai kaut kādam citam pārdabisko spēku variantam, kaut vai "mazajiem zaļajiem cilvēciņiem" vai "migrējošajai inkarnācijai"???
Pats neesmu ticīgais.

Iesūtīja: Dafnee ; laiks: 20.05.2004 15:18

Jā!!!!
Bet šis ir ļoti nopietns jautājums un par to var strīdēties mūžigi...

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 20.05.2004 15:21

Labāk šito nevajadzēja iesākt... Tāpat nopietna diskusija neiznāks, tikai strīdi, kur viens kliedz "jā!" otrs pretī "nē!" A zināt un kaut ko pierādīt nevar neviens...
Ja kas, es atbildu "nē".

Iesūtīja: Žanete ; laiks: 20.05.2004 15:22

Zanete - bet ja nu kāds te tic nevis vienam dievam, bet panteonam... vai kaut kādam citam pārdabisko spēku variantam, kaut vai "mazajiem zaļajiem cilvēciņiem" vai "migrējošajai inkarnācijai"???
Pats neesmu ticīgais.

ja vinsh/a to uzskata par dievu tad vinam ir jaatbil - jaa.
jo vinam ir ticiiba tam ko vinsh sauc par dievu.
bet ja vinsh to neuzskata par dievu tad protams atbild - nee.
jo svariigaakais ir tas ko tu ar to saproti.

tieshi taapeec ir svariigi maaceet pareizi noformuleet jautaajumu... =)

kas grib lai striidaas ,bet taadu nevajag nemt galvaa ,jo kaajau tika mineets , neviens neko nevar pieraadiit.
ticeet vai neticeet ir katra pasha briiva izveele.

Iesūtīja: Sigfa ; laiks: 20.05.2004 18:35

nu goldliideris iebrauca auzaas. Kaadaa rataa tikai divi atb. varianti? nenobalsoju. Ja jau filozofisks polls, tad vaidzeja buut visiem 15 atb. variantiem. Un savu personiigo viedokli sheit neklaastiishu, jo ir slinkums /zzz.../ sleepy...

Iesūtīja: Žanete ; laiks: 20.05.2004 19:21

```` jaastriidaas...

taatad piekriitu maartinam veidoklii pret bulaciiti
piekriitu Lord Vampire iebildumaa pret Darkanu.

Sigfa - tas nav nemaz tik sarezgiits jautaajums. un uz shaada veida jautaajumiem parasti ir tikai divi atbilzu varianti no kuriem tu vari izveeleeties vienu un tad veel paskaidrot vai pamatot savas domas. tas ka Goldliidersi ir iebraucis auzaas visism tik un taa ir skaidrs ,bet tas nenoziimee ,ka mums ir jaalaiz vinam pakal.
un ja netaisies klaastiit savu personiigo viedokli ,tad kaapeec vispaar rakstiiji?
taakaa klaaj tik valaa.
taapataas jau zinaams ,ka tu to veelies. . .

Iesūtīja: Sigfa ; laiks: 20.05.2004 19:58

ja es veeleetos, tad to buutu uzrakstiijis, bet taakaa es to tik vien daru, kopsh paarnaakshanas maajaas, kaa iesniedzu garus postus vairaakos forumos, tad man visbeidzot apnika. it iipashi, ka veel nesen iesuutiiju postu par gandriiz tieshi to pashu teemu...

un rakstiiju es tamdeelj, lai pateiktu ka polla atbilzhu skaits suukaa.

taatad, ja jau esu iesaacis, izklastiishu savu ljoti subjektiivo viedokli shajaa jautaajumaa, par kuru buutu gatavi mani pakaart visi pasaules maaciitaaji (atkal es visam pieeju tik ljoti radikaali.. kas man ir...). Taatad, uzskatu, ka pastaav kaada 'augstaaka' (ar sho terminu domaaju buutni kuru mees neredzam, kura dziivo citaa dimensijaa, kurai ir vairaak varas, or whatever) buutne. Dievs, sveetais gars, Buda, allaahs, Kecalkoatls, tors - sauciet kaa gribiet - bet ideja ir taada- Shim 'Dievam' ruup viss kas naak no dabas. Vinjsh neietekmee muusu dziives, liidz kameer mees neietekmeejam dabu (kaadaa dziljaa veidaa), vinjam nepaaraak patiik, ka cilveeki piesaarnjo dabu nu vienvaardsakot, idejai vaidzeetu buut skaidrai. Zinu, taa ir zaimoshana un veel nez kas, bet tas ir tas kam man gribas ticeet.

Iesūtīja: Žanete ; laiks: 20.05.2004 20:11

es tacvhu teicu ka tu to gribi.
tagad man vismaz ir skaidra tava nostaja un es ar tevi nestriideeshos ,bet respekteeshu tavu viedokli.

Iesūtīja: Andza Arrdh ; laiks: 21.05.2004 01:50

Tā kā nav nekas dziļāk un tiešāk pieminēts vai definēts, IMHO, nav nemaz tik grūti atbildēt jā vai nē. Proti, vai tu pieļauj iespēju, ka pastāv kaut kādi augstāki spēki (completely unknown'i mums gan iespējams) vai arī pilnībā noliedz šādu varbūtību. Es piem. mierīgi nobalsoju "Jā", lai arī neesmu nedz kristietis, nedz budists, nedz kādu citu konfesiju pārstāvis.

Iesūtīja: Darkans ; laiks: 21.05.2004 14:43

Dievs nav tikai "augstākais spēks" - Dievs ir daudz plašāks jēdziens. Tādēļ šīs aptaujas rezultāti neko neizsaka par citu cilvēku viedokli.

P.S. GL, Vārdu Dievs raksta ar lielo burtu.

Iesūtīja: Andza Arrdh ; laiks: 21.05.2004 14:50

Tikai tad, ja tas tiek lietots, kaa iipashvaards nevis kaa sugas vaards. Un shoreiz, IMHO, ir peedeejais gadiijums. Augstaakais speeks, BTW, jau ir diezgan plashs jeedziens, to var tieshi sashaurinaat un konkretizeet, ja ir veelme.

Iesūtīja: ils ; laiks: 21.05.2004 14:56

Arī es domāju, ka pastāv, tāpēc, ka man dzivē ir bijuši gadījumi, kas netieši liecina par kādu augstāku varu iejaukšanos dzīvē. Nē, tās nav mirāžas vai halucinācijas, bet ir tādi brīzi, kad tavu dzīvi nenosaka, ne tu, ne citi cilvēki, bet lietas notiek par spīti vai par laimi tev, pilnīgi neatkarīgi no tavas vai citu cilvēku gribas.
Vai tas ir Dievs vai Daba, vai Vispasaules saprāts neņemos spriest, bet kaut kas ir. Nevar taču būt, ka visas pasaules cilvēki visos laikos ir izfantazējuši dievus.
Tajā pat laikā es domāju, ka nevar būt tā, ka viena reliģija ir tā īstā un pareizā, bet visas pārējās maldās.

Iesūtīja: Good ol' Grim ; laiks: 21.05.2004 15:07

Var būt. Senāk katrai tautai bija savi dievi, kuri tika izdomāti, lai izskaidrotu dabas parādības, kurām zinātniskais izskaidrojums vēl nebija zināms.

Iesūtīja: Žanete ; laiks: 21.05.2004 18:29

Bullba -postu skaitu shet dabuut nevar.
par shii cilveka intelektu parasti neviens nestriidaas ,jo tas jau taapataas visiem ir zinaams
turklaat shitas man shtiet ir uztaisiits joka vai zinaatikaares peec.
kaadu probleemu.
vaitad tik gruuti ir sniegt vienkaarshu atbildi?
neviensneprasa lai tu te klaastitu savu viedokli.
ja nepatiik ,vari arii nerakstiit.
cik tas vis ir vienkaarshi....

tas ,ka agraak tika izdomaati dievi un ja tas dievs tev nenes laimi vinu izmeta un uztaisiija jaunu, ir fakts. bet laiku gaitaa cilveeki ,tomeer saprata kaasir iists un kas nav. nejau par velti lielaaka dala pasaules tagad tic tikai vienam dievam.
(tas kaa vini to dara ,paliek vinu zinaa )

Iesūtīja: Andza Arrdh ; laiks: 21.05.2004 19:47

Man shkjiet jautaajums "ir vai nav dievs" ir tieshi taads pats, kaa "ticu vai neticu dievam". Jo kaa gan tas izskatiitos, ja es apgalvotu: dievs ir, bet es tam neticu! Vai arii otraadi: nop, dieva nav, bet tas nekas, es taapat vinjam ticu!

Par senajiem cilveekiem runaajot, man shinii zinjaa patika kaut kur izklaastiitie vikingu uzskati - ka religjiju un dievus mainiit bija ok, vislielaakaa skaade bija pazaudeet veiksmi un iemantot neveikshanos, jo pret to nekas neliidzeeja.

Iesūtīja: Žanete ; laiks: 21.05.2004 20:27

nav tachu viens un tas pats ,kad es pasaku :"tu esi" vai "es tev neticu"

ticiiba kautkam vai kadam ir katra pasha briivaa izveele ,bet lai kautko noliegtu vai apstiprinaatu ir vajadziigs kautkas vairaak par tavu pasha paarlieciibu.
to ka ir vai nav neviens nevar ne pieraadiit ,ne noliegt. bet savu ticiibu, neticiibu katram ir lauts briivi paust.

Iesūtīja: Sigfa ; laiks: 21.05.2004 20:39

hahahaha jaa, nav gan

Iesūtīja: Andza Arrdh ; laiks: 21.05.2004 21:07

Nu bet kaa es varu apgalvot, "es ticu dievam, kaut arī apzinos, ka viņa nav"? Tad jau es vienkārši esmu vienā no šiem diviem apgalvojumiem samelojies.

Man liekas mees varbūt nedaudz jaucam vaarda noziimes shinii gadiijumaa ar piemeeru "es tev ticu/neticu" un "tu esi/neesi". Jo, ja es kaadu uzrunaaju shaadu, tad es apskatuvinja teiktaa (rakstiitaa, ziimeetaa etc.) patiesumu, nevis faktu, vai vinjsh eksistee vai ne. Piemeeram, ja es saku: "es Tev ticu!", ar to es domaaju, ka "es ticu, ka Tu saki taisniibu", nevis "es ticu, ka tu esi/pastāvi.

Vienkārši jautājuma atbilde ir subjektīva šinī gadījumā. Varētu būt piemērs, kurā visi objektīvie dati runā pret Taviem uzskatiem (piem. Repše ir citplanētietis, viss it kā liecina, ka tā nav, bet Tu tomēr saki, ka tā ir, tātad aptaujā "Repše ir citplānētietis?" Tu taču izvēlētos atbildi "jā", jo tas ir tas, kam tu tici.)

Vai varbūt mēs vēl kaut kā savādāk interpretējam vārda "ticēt"nozīmi?

Iesūtīja: Žanete ; laiks: 21.05.2004 21:57

jaa, var teik ,ka tu tici vai netici.
bet nekad neapgalvo ,ka kautkas nepastaav ,tikai taapeec ka tu tam netici.

tas ja tu melo sev ir ta pasha dariishana.

tur jau ir taa atshkiriiba. tu nevari apgalvot kautko taadu ko nevari pieraadiit vai par ko iisti nezini. protams ir atshkiriiba ,bet tas bija kaa piemeers.

tas kaada ir mana paarlieciiba nav citu dariishana ,bet paarlieciibu var arii mainiit.
otrs - ,tavis mineetajaa piemeeraa ir iespeeja pajokot.
ir atshkiriiba starp dievu un repshi.
to nevar uztvert vienaadi.

es jau teicu - ticiiba ir katra pasha briiva izveele ,bet lai kautko apgalvotu vajag nedaudz vairaak.

Iesūtīja: Andza Arrdh ; laiks: 21.05.2004 22:16

Nee, es saaku saprast, ka vaina vareetu buut lietaa, ko mees saprotam ar vaardu ticeet dievam. Proti, nevis vienkaarshi ticeet vinja eksistencei, bet arii kaut kaa to izraadiit (nu ne gluzhi pieluugt, bet kaut kas uz to pusi). Taadaa gadiijumaa es varu apgalvot, ka dievs ir, bet es vinjam neticu. Vai taa Tu to biji domaajusi?

Iesūtīja: Beebiic ; laiks: 22.05.2004 09:28

ticu, ka ir augstaak staavosha buutne, kas muus ir radiijusi, bet kas tomeer muus neietekmee. Jo katrs cilveeks pats veido savu dziivi.

Iesūtīja: ils ; laiks: 22.05.2004 13:09

Reliģija ir vajadzīga, jo palīdz cilvēkiem un tautām izdzīvot, tā māca mums ētikas un morāles pamatus.
Reliģija ir kā dvēsele, bez tās cilvēks vairs nav cilvēks, bet tikai kaut kāds zombijs.
Tajā pat laikā, kā visas citas lietas, reliģija pieņemta kā bezdomu, akla ticība ir nodarījusi pasaulei milzu ļaunumu. Absolūtas ticības vārdā ir notikuši krusta kari, inkvizīcija ir nomocījusi ap 13 miljonus cilvēku kristietības zemēs, bet iznīcinātos, nekristītos "mežoņus" neviens pat nav skaitījis.
Galu galā, akli sekojot Jēzus Kristus vārdiem, nesaprotot viņa domu, Eiropa 15 gadsimtus nemazgājās. Vai mēra laiki nebūtu gājuši secen, ja kāds būtu Svētos rakstus ar kritisku prātu lasījis?

Iesūtīja: Mya ; laiks: 22.05.2004 13:22

Dievs viennozīmīgi ir .

Iesūtīja: Martins ; laiks: 22.05.2004 15:00

Taalejossus secinaajumus izdari, Ils. Par higieenas truukumu (kas var gadiities ir veesturisks miits, starp citu) kaa sveeto rakstu nepareizas interpretaacijas sekaam. Arii par 13 miljoniem inkviziicijas nomociito sskkiet taads makten paarspiileets skaitlis. No kurienes tas? Taapat par cilveeku bez religgijas kaa bezdomu zombiju nevaru piekrist. Manupraat, moraali un eetiku var un vajag atdaliit no religgijas. Redz', vareetu izveerst lloti plassu diskusiju par jebkuru tevis mineeto jautaajumu. Nez vai vajag. Gribeeju tikai noraadiit, ka pastaav alternatiivi viedoklli.

Mani paarsteidz aptaujas rezultati. Ineteresanti, ka visi sse runaa par ticiibu augstaakajai buutnei vai buutneem. Bet kurss no jums var pateikt, no kurienes jums ssii ticiiba? No kurienes juus uzzinaajaat par "augstaako buutni"? Ja juus sso atzinu, atklaasmi, ticiibu esat sanneemussi tiessi un nepastarpinaati kaa zinaassanas no ssiis passas augstaakaas buutnes, tad es nonnemu cepuri un zemu un godbijiigi paklanos. Taccu varu dereet, ka 99.9% gadiijumos juus esat sso zinnu ieguvussi no citiem cilveekiem (vai cilveeku sarakstiitiem darbiem, nav iipassas starpiibas). Padomaajiet, kas ir juusu ticiibas pamataa! Kaa juus uzzinaat, ka pastaav kaut kas, ko passi nekad neesat piedziivojussi, uztveerussi, izjutussi. Vai ticiibu, kura necellas no passa nepastarpinaatas pieredzes var saukt par ticiibu vai tomeer leetticiibu?

Vai tiessi juus ir uzrunaajusi augstaakaa buutne un ja ir, tad kaa? Kaa vinna ir paveestiijusi jums vistu to, ko juus domaajaties zinaam par augstaakajiem speekiem? Ar citu cilveeku vaardiem? Tad kaa gan juus saprotat, ka uzrunaataajs ir bijis kas cits kaa vien cilveeks? Es gribu zinaat, kaa juus nonaakat pie sajuutas un paarlieciibas, ka augstaakaa vara pastaav. Kaa augstaakaa vara dara sevi zinaamu jums, kaa ssii pati vara uztur juusu ticiibu augstaakajai varai? Mani neinteresee teoreetiski paarspriedumi. Noziime ir konkreetai dziives pieredzei, kura liek jums uz jautaajumu "vai dievs pastaav?" atbildeet apstiprinossi.

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 24.05.2004 12:11

TRŪCĪGS gan tas jautājumu klāsts šai aptaujai! Uz to tak nevar atbildēt ar diviem vārdiem!!! Ui, tur ir tik daudz ko runāt...ugh, Martins jau pusi pateica no visa ko gribēju piebilst... Nu bet anywayz, viss ir paša cilvēka smadzenēs (rokās)!

Iesūtīja: NovemberNövelet ; laiks: 25.05.2004 09:13

Pavediens sapludinaats ar jau agraaku biedra veikumu par sho pashu teemu.

Iesūtīja: Calipso ; laiks: 25.05.2004 17:18

NAV, NAV, NAV!!! Ir tikai gaiss, pliks gaiss...Nav nekādu Dievu un Velnu!!! Ir tikai Liktenis un Dzīve... Kāpēc vispār kaut kam ir jāmeklē jēga... Labi, nav tāda un viss!

Iesūtīja: vanesa ; laiks: 25.05.2004 19:00

Es domāju dievs ir. Bet neticu bībelei. Reizēm liekas,ka dieva nav,jo notiek tik daudz netaisnību šajā pasaulē. Bet tas,ka nenotiek lietas citas pēc mūsu prāta neko šinī gadījumā nenozīmē. Un Calipso tam ka es tā domāju nenozīmē ka es kaut kam mēģinu atrast izskaidrojumu vai jēgu.

Iesūtīja: gride ; laiks: 25.05.2004 19:54

varbuut man loti gruti teikt, pati esmu katole
es domaju varbuut ir kads augstaks speks, bet dievs nav nekads sirms veciitis!!!

Iesūtīja: Žanete ; laiks: 25.05.2004 20:03

jajau tu esi katole un tu taa arii pasaki ,tad kaa tu vari teikt ka dievam iisti netici?
*nekaa personiska ,tikai neliela intrese

Iesūtīja: gride ; laiks: 25.05.2004 20:12

nu skatoties, kaa vinu raksturo, ja tas buutu kaa kads, kursh sarga vai kaa taa, tad nu ticu, bet nu nezinu, baigi ilgi jadomaa......
man daudz laika domaat visu muuzhu...

Iesūtīja: Lia'angia ; laiks: 26.05.2004 11:11

Es ticu Dievam, jo esmu izjutusi Viņa klātbūtni. Dažkārt pēc kārtīgas lūgšanas mājās vai dabā, dažas reizes baznīcā - dziesmās un pieņemot Svēto vakarēdienu. Tā ir pilnīgas laimes, harmonijas, mīlestības izjūta. Tad, kad no laimes birst asaras. Nē, nevaru šo sajūtu aprakstīt, man vārdu trūkst...
Kā Dievs man atgādina par savu eksistenci? Dažādi, bet taustamākais - atbildot uz manām lūgšanām. Ne visām un ne vienmēr, bet, ja lūgšana paliek neatbildēta, es pēc laika saprotu, ka lūdzamā lieta/notikums man nav bijis vajadzīgs.
Ja man ir kāda problēma, es eju ar to pie Dieva, lūdzu, lai viņš kārto manas lietas tā, kā ir labāk, un pēc tam eju un pati mēģinu šo problēmu risināt. Reizēm risinājums ir pagalam savādāks, kā esmu gribējusi, bet šais lietās man vienmēr jāatzīst, ja realizētais variants ir čum labāks.

Iesūtīja: Martins ; laiks: 26.05.2004 12:06

Paldies par sakariigu atbildi. Kaut ko taadu arii biju gaidiijis. Tos, kuri tiessaam patiesi juut Dieva (eertiibas labad vienskaitlii) klaatbuutni savaa dziivee varu tikai apskaust. Nevis par to, ka vinni sajuut Dievu (jo mans uzskats ir, ka vinni sajuut kaut ko citu), bet gan par par mieru un paarlieciibu, ko ssiis sajuutas dod.

Protams, ir daudz jautaajumu. Taccu tie ir vairaak taadi teoreetiski. Tam, kurss juut Dieva tuvumu atbildes nav vajadziigas. Sev es jautaatu kas tas iisti ir, ko vinni juut un vai tas naak no aarienes vai ir cilveekaa iekssaa un ir tikai "jaaiedarbina". Kamdeell ssiis sajuutas tiek asocieetas ar Dievu? Kaapeec taas nav pieejamas visiem? Jeb vai tomeer ir? Vai dazzaadu religgiju piekriteejiem ssiis izjuutas ir liidziigas vai tomeer atsskkiriigas? Vai luugssanu "piepildiissanaas" ir vai nav passsuggestijas rezultaats? Un taa taalaak. Ja taa padomaa, man personiigi atbildes nav iipassi svariigas. Ja pienaaks taads briidis, kad Dievs (vai kaads cits hipoteetiski pastaavoss paardabisks speeks) veeleesies sevi man atklaat, tad arii atklaas. Kameer tas nav noticis, neko dariit, dziivossu kaa protu.

Tas, ka citi sajuut kaadu speeku klaatbuutni savaa dziivee, mani nepaarliecina. Mana pesoniigaa atklaasmes stunda veel nav situsi. Man Dieva joprojaam nav. Un nezin, vai buus.

Iesūtīja: gride ; laiks: 26.05.2004 13:57

man bieži baznīcā pārņem dīvaina sajūta, laimes pārpilna! man dažreiz ir bijis taa, ja man ir looti slikti es visu laiku domaas luudzu Dievu, tas arii paliidz!

Iesūtīja: Lia'angia ; laiks: 26.05.2004 14:16

Nu un kamēr šī pārliecība man dod lielāku paļāvību dzīvei, bet neliek man ar Bībeli rokās bāzties tev virsū, bet tev nelik, mani redzot, ar nicīgu smīnu grozīt pirkstu pie deniņiem, viss ir kārtībā.



Te nu ir jautājums par valodas izteiksmes līdzekļiem. Taču domāju, ka kaut kāds analogs vārdam "svētums" un "godbijība" būs vai visās reliģijās. Bet izpausme nudien atkarīga no temperamenta.
Man ļoti tuvs ir latviskā dievbijības izpausme:
'Klusat jauni, klusat veci,
Dievs ienāca istabā".
Nevis "metieties ceļos, dauziet galvu pret zemi vai upurējiet kādu lopiņu", bet vienkārši izrādiet godu un cieņu.
Bet tā jau ir nedaudz novirze no tēmas.

Iesūtīja: Martins ; laiks: 26.05.2004 15:34

Eee, aareejaas pieluugsmes izpausmes nav tik svariigas. Svariigaaka un interesantaaka, bet daudz gruutaak tverama ir ieksseejaa religgiozas dabas paardziivojumu buutiiba. Kaa jau tu teici, to ir praktiski neiespeejami aprakstiit ar vaardiem. Varbuut vareetu teikt miers un harmonija. Tad luuk vai tas (vaardos neaprakstaamais) musulmanniem ir taads pats kaa kristiessiem vai tomeer cits?

Retorisks jautaajums, protams. Atklaasme vienmeer ir personiska un nav nekaadi ar vaardiem taalaak nododama. Tam, kurss nav pieredzeejis miilestiibu, staastiit par to, kaada ir sajuuta, kad miil, buutu bezjeedziigi. Es speessu noveerot un saliidzinaat tikai aareejas pieluugsmes formas. Un varbuut tikai lloti vaargu vaardu atblaazmu no ieksseejaa paardziivojuma, par kuru man var pastaastiit dazzaadi ticiigie. Tak arii vinnu staastus par paardziivoto ietekmees vinnu izpratne par religgiju. Tikt pie jelkaadas skaidriibas nebuus viegli.

Saprotams, naakot pie sleedziena, ka visu ticiigo religgiozais paardziivojums ir radnieciigs, radiisies kaardinaajums pazinnot, ka dzillaakaa buutiibaa vinni pieredz vienu un to passu Dievu. Jauks skaists apgalvojums, kuru daudzi labpraat piennem kaa patiesu. Tomeer nepamatots. Religgiskaa paardziivojuma dzilli subjektiivaas dabas deell es vai kaads citas diezin vai spees nonaakt pie visaptverossas Dievisskkaa pieredzeejuma (saucu to taa tikai, lai atsskkirtu no citiem paardziivojuma veidiem) definiicjas. Ieskaitot jautaajumu par to vai ssis pieredzeejums vispaar ir dievisskks.

Man lloti nepatiik, ja kaads autors (ieskaitot Biibeles un citu "sveeto rakstu" autorus un komenteetaajus) monopolizee religgiskaas pieredzes skaidrojumu un pazinno, ka tiessi vinna skaidrojums Dievisskkajai pieredzei ir vieniigais iistais. Biibeliskais apgalvojums "tikai caur mani juus nonaaksiet pie mana Teeva" jau sen ir zaudeejis jelkaadu ticamiibu un lietderiibu. Jau labu laiku pasaule ir krietni vien plassaaka un daudzveidiigaaka. Arii pretruniigaaka. Vai 21. gadsimta eiropietim joprojaam noder un paliidz citaa laikaa un apstaakllos veidoti skaidrojumi par Dievisskkaas pieredzes dabu? Vai ir veerts tureeties pie ssiem skaidrojumiem? Katrs pats izdara izveeli kaa skaidrot savu Dievisskko pieredzi. Muusu dienaas iespeejamo pieejamo skaidrojumu klluust arvien vairaak. Kaapeec daudzi tomeer izveelas pietureeties pie senaakiem (iespeejams novecojussiem) skaidrojumiem, kameer citi nee? Manupraat, visnotaall interesants jautaajums.

Iesūtīja: vanesa ; laiks: 26.05.2004 18:32

Ja kāds saka,ka viņu baznīcā pārņem kāda sajūta,man tomēr neliekas ka tas ir baznīcas dēļ. Mani pārņēma patīkama sajūta kad es pirmoreiz dzirdēju kā spēlē ērģeles. Man nepaliek labāk, ja esmu lūgusi Dievu. Ja es lūdzu ko tādu ko pati nevaru piepildīt, un Dievs to nepiepilda mani vienkārši pārņem bezcerība un izmisums. Tādēļ es mēģinu Dievu nelūgt, lai atkal neiestrēgtu uz kādu laiku bezcerībā. Laikam labāk nelūgt Dievu, lai atkal nebūtu jāviļas. un šis smaidiņs par to ka esmu to sapratusi. Un laikam Dievam ticu arvien mazāk un mazāk.

Iesūtīja: Lia'angia ; laiks: 26.05.2004 18:58

Mēs visi nonākam līdz savai pārliecībai, tikai un vienīgi meklējot un pārbaudot. Man, teiksim, vistuvākā, pieņemamākā ir kristietība (nevis notiekta konfescija, bet Jaunā Derība un tajā paustā Mīlestības ideja). Veco Derību man ir grūti pieņemt, jo tā tomēr ir rakstīta jūdiem un paredzēta viņu pasaulei un viņu laikmetam, bet Kristus vārdi tomēr ir vispārīgāk tverami un skan diezgan mūsdienīgi.
Citam šī pieredze, meklējumu un atradumu ceļš ir citādāks. Un viņš kā savējo, sev atbilstošāko pieņems dievturību, budismu, islamu vai ko citu. To reliģiju, kuras mācībā viņš sevi redzēs vispatiesāk.
Savukārt trešie sevi redz jebkādas dievišķības noliegšanā.

Iesūtīja: gride ; laiks: 26.05.2004 19:40

varbuut tu luudz kaut ko taadu ko nevar neviens?
ja es ko luudzu, tas ir looti vienkaarshas lietas, piem., lai man buutu laba atziimes, mamma nedusmojas ja atnaaku par veelu, lai es izveselojos atrak utt.
tadas lietas vienmer piepildas!

Iesūtīja: Lia'angia ; laiks: 26.05.2004 23:03

Redzi, te jau pretrunās var sapīties pat teologi, pie kuriem es sevi nebūt nepieskaitu. Savulaik Bībeles studijās mums mācīja, ka Jaunā derība ir "galvenāka" par Veco derību. Tā iet līdzi laika garam. No sākuma (un jūdiem) tika dota Vecā derība. 10 baušļi un viss pārējais. Galvenokārt jau VD ir jūdu tautas vēsture.
Tad nāca Kristus ar jaunu, pilnīgāku ticības koncepciju. Un tai ir dodama priekšroka.
Tā kā pilnīgi var uzskatīt sevi par kristieti, ja tu nemēģini apgraizīties, ziedot Dievam pirmdzimto lopu un (ja esi sieviete) dievnamā iet ar atsegtu galvu un pielietot citu, taviem vārdiem sakot, "drazu" (kaut gan tjā laikā tā bija vispārpieņemta uzvedības norma).
Svarīgākais VD ir baušļi. Baušļus neviens nav atcēlis. Un patiesībā, ja izdotos dzīvot pēc tiem, tas būtu vienkārši ideāli. Pārējais jau ir mazāk svarīgs un vairāk domāts tam konkrētajam laikam un cilvēkiem.
Un vēl. Ja VD bija vairāk vērsta uz rituāliem un ārišķīgu ticības izrādīšanu, JD ir centrēta uz garīgo attīstību. Un tas, vai cilvēks tic patiesi vai tikai "pokazuhai", ir zināms tikai viņam pašam un Dievam.
Un par to mīlestību - ja mēs visi pildītu Kristu novēlējumu "mīli savu tuvāko kā sevi pašu", domāju, ka citi pielikumi kļūtu nevajadzīgi.
Es īsti nesaprotu, ko tu domā ar "īstu ticību un normu ievērošanu" un ko ceri sagaidīt no "īsta ticīgā". Manuprāt, mīlestība pret apkārtējiem arī ir tā galvenā atšķirība, kas varētu atšķirt viņus no pārējiem. Nevis tas, cik regulāri viņi apmeklē baznīcu vai kā svin Ziemassvētkus.
(Un atzīstu, ka man pašai ir ui, cik tālu līdz pilnībai šajā jomā. )

Iesūtīja: Andza Arrdh ; laiks: 27.05.2004 01:55

Es tomeer gribeetu paskatiities uz to no citas puses. Vienkaarshi ir dazhas lietas, kuras negribas pilniigi racionaali skaidrot (dazhas arii veel nevar, bet varbuut kaadreiz varees). Piemeeram, es redzu koku un, paarvelkot paar taa grumbuljaino mizu, priecaajos. Bet tad uzrodas biologjijas profesors un paskaidro man, ka patiesiibaa tur ir stumbrs, kuraa ir koksne, kambijs (vai kambrijs?), utt. A koka iisti tur vairs nav. Peec tam, kad paskaidroja.

Bija anegdote:

Ateists kosmonauts striidaas ar kristieti kjirurgu.
Kosmonauts: "Nu bet kur tad ir tas Dievs un engelji? Es biju kosmosaa un nevienu neredzeeju.
Kjirurgs: "Nu es nesen taisiiju smadzenju operaaciju un neredzeeju nevienu domu."

Lai gan pieljauju iespeeju, ka ar laiku varees redzeet arii domas un ko tur veel ne (noveerojot elektromagneetisko impulsu intesnivitaati vai ko tur), vieniigais tad buus atkal tas, ko es teicu saakumaa - nebuus vairaak koka. Pagaidaam es ticu kaut kam veel esosham, jo doma, ka mani veido tikai elektromagneetiski impulsi, kuri skraidelee no viena neirona uz otru, ir paaraak racionaala. Taapeec gribas domaat par to, kas notiks peec naaves un taa taalaak. Cereet tad ieraudziit dziives jeegu, kuras it kaa nav. Cereet, ka ir kaut kaada augstaaka buutne, kurai ir saprotoshaaks skatiijums uz muusu dziivi. Ir tachu teiciens, ka, ja cilveeks speetu izprast pats sevi, vinjsh buutu paaraak vienkaarshs, lai to speetu. Taapeec vajag kaut kaadu dievu, kursh to speej.

Cita teeze, taa kaa man patiik visur kur iebaazt transcedentaalismu, tad varam izpeetiit bez gala, pieraadiit bez gala, bet beigu beigaas tas viss buus un paliks muusu manju vai uztvershanas robezhaas. Mees neatteelosim kurlajam Mocarta muuzikas dailjumu, tachu vinjshs noveeros, kaa citi aplaudee un sapratiis, ka laikam jau taa ir kuul. Taapat arii varbuut mums pietruukst kaut kaadas manjas, sajeegas, jo savu dziivi redzam, a iipashu jeegu tai ne. (lai gan jeegas mekleeshana vispaar ir absurda par to naakamajaa rindkopaa)

Un peedeejaa teeze: esmu agnostikjis apzinaadamies, ka, lai arii cik taal neizzinaatu, pajautaat "kaapeec?" varees vienmeer. Viss skaidrs nevarees buut nekad. Taapeec vienkaarshi var meegjinaat dziivot taa, kaa ir vislaimiigaak un eertaak. Un taadaa gadiijumaa pienjemt kaut kaadu ideaalu (dievu)par paraugu vareetu buut itin laba lieta, kameer shis ideaals ir tieshaam ideaals (nevis dievs-shovinists). Taa nu, meegjinot izzinaat vistaalaakajos galos, atgriezhamies saakumaa.

Taa nu paspriedeleeju, jaaiet guleet, riit agri jaaceljas, nevis par tik globaalaam lietaam jaadomaa, savaadaak buushu neizguleejies, neizstudeejies un nelaimiigs.

Iesūtīja: vanesa ; laiks: 27.05.2004 13:04

Es par atzīmēm Dievu nelūdzu. Piem. es gribēju labākas atzīmes algebrā. Es vairāk mācījos, stundās arī vairāk klausījos,ja kaut ko nesapratu gāju uz konsultācijām. Pēc kāda ilgāka laika atzīmes man bija labas (agrāk bija četrinieki).
Un tā bija laba sajūta,ka panācu to pati nevis lūdzu Dievu par to.

Iesūtīja: tralalaa ; laiks: 02.06.2004 10:00

Tas būs tikai mans viedoklis

Jā, ticu.
Bet jautājums bij' "Vai Dievs pastāv?" Es ticu Dievā, kā k-kādā pārdabiskā būtnē, jo manuprāt viss šai pasaulē nenotiek uz tukša gaisa, bet es neticu tam, kas sarakstīts Bībelē.
Cilvēki dzīvo pēc sava veida likumiem - saņem sodus par nedarbiem, mokās sirdsapziņas pārmetumos u.t.t. Un kāds to noteikti ietekmē.

Šo jautājumu arī nevar nostādīt uz IR vai NAV. Visu vēstures laikmetu cilvēki ir meklējuši kādus pielūgsmes objektus, jo izstāstot savas bēdas lūgšanās pašam kļuva vieglāk. Cilvēks ticēja, ka palūdzot kaut ko Dievam, un pēctam regulāri iet uz baznīcu..tātad tas noteikti izpildīsies.
Bet Bībelei, es neticu tāpēc, ka dažbrīd tā kapitālā pretrunā ar Baušļiem.
Es protams nedzīvoju pēc Baušļu principa, neeju uz baznīcu, jo tas man liekas nevajadzīgs.

Iesūtīja: Immortal ; laiks: 02.06.2004 12:08

nenobalsoju, jo variants nezinu nav!
Es nezinu vai es ticu... vairāk jau laikam ,ka neticu, jo piespiest sevi ticēt es nevaru...
Un ticēt lietām, par kurām es šubos vai tādas ir, es nevaru. Es vispār citreiz kautkā ticu, bet pārsvarā par to nedomāju....

Iesūtīja: NovemberNövelet ; laiks: 02.06.2004 19:56

Ehm.. Es atslēdzu šo pavedienu, bet tas nenozīmē, ka jūs te varēsiet turpināt postot šādā veidā.. Pilnīgi nopietns brīdinājums- ja nevarat normāli izteikties & iztikt bez personiskiem apvainojumiem, tad nerakstiet vispār. Mēģiniet saprast, ka neviens visdrīzāk nemainīs savu viedokli jebkurā gadījumā; vismazāk jau tad, ja jūs rakstīsiet :"Tu, stulbeni, tev nav taisnība, tu raksti nesakarīgi utt. "stilā.Savukārt, sakarīga un pamatota atbilde, manuprāt, būs interesanta visiem, pat tiem, kas nepiekrīt. Un vēl- varbūt neizvērīsim te 3. pasaules karu vai debašu kluba fināla virtuālo paraugu. Jāmāk ir ne tikai runāt- dažreiz ir jāmāk arī klausīties.

Iesūtīja: anti blinke ; laiks: 03.06.2004 10:15

...piedodoet,bet es vienkaarshi nespeeju uzspiest neuzviena no variantiem.................
........es domaaju,ka katrs no mums tomeer kaut kur sirsninjaa tic(kaut tas var buut ljoooti dzilji) ,ka taads DIeva pastaav un vinjs speej man paliidzeet..................

Iesūtīja: Martins ; laiks: 03.06.2004 12:08

Mazliet komentaaru atceroties vakardienas runnas sse pat.

Kad es runaaju ar kaadu, kurss man saka "Dievs ir", tad pirmais, ko veelos noskaidrot ir - vai Dievs ir uzrunaajis (ja taa var teikt) sso cilveeku. Ja vinnss man var pastaastiit par savu mistisko pieredzi, par to, ka vinnam tiessaam ir kaadas izjuutas, kaadi paardziivojumi, kuraas vinnss saskata sazinnu ar augstaakajiem speekiem, tad es zinu, ka vinnam subjektiivi Dievs pastaav un ar to ir viss pateikts. Ssaadu cilveeku paarliecinaat par preteejo buus praktiski neiespeejami. Starp citu vinna ticiiba un mana neticiiba augstaakajiem speekiem ne vienmeer noziimee, ka mees nespeesim atrast kopiigu valodu. Uzskatu, ka ir iespeejams cieniit pienaaciigi pamatotu citaadu viedokli. Manaa praataa vieniigais piennemamais pamatojums augstaako speeku pastaaveessanai ir individuaala atklaasme. Pieredze, kuru, starp citu, ne vienmeer ir iespeejams izteikt vaardiem.

Tas, ko es nespeeju cieniit un, kas mani bezgala kaitina, ir meegginaajumi "pieraadiit" Dieva esamiibu balstoties uz "autoritaateem". Apgalvojumi "miljoniem cilveeku visaa pasaulee tam tic" vai "biibelee ir viss rakstiits" man neko neizsaka. Miljoniem cilveeku ir ticeejussi visam kam. Tam, ka zeme ir plakana. Tam, ka slimiibas cellas no sulu liidzsvara truukuma kkermenii. Tam, ka coca-cola ir labaakais padzeeriens pasaulee. Taapat vinni ir pierakstiijussi savus uzskatus graamataas. Dazzas savaa starpaa visai pretruniigas graamatas tiek uzskatiitas par "sveetajiem rakstiem" tikai taapeec, ka dalla cilveeku tos par taadiem sauc. Viss ssis uzskatu un paarlieciibu juuklis man nedod nekaadus pieraadiijumus par Dieva pastaaveessanu vai nepastaaveessanu, tamdeell arguments "tam ticeeja mani vecaaki, vecvecaaki un veel desmit miljonu cilveeku pirms vinniem, sekojossi, taa tas arii ir" mani nemaz napaarliecina. Es gribu domaat un just pats, nevis llauties aizlaikos pierakstiitai un simtreiz atgremotai citu llauzzu (atkal jau subjektiivai) pieredzei. Saprotams, nevar noliegt, ka no rakstiem var ieguut veertiigas atzinnas, tomeer raksti passi par sevi nevar kalpot kaa pieraadiijums vai noliegums. Tie var paliidzeet vai arii trauceet nonaakt pie atklaasmes, bet ne vairaak.

Veelreiz uzsveerssu, ka mans viedoklis par Dieva iespeejamo pastaaveessanu balstaas uz personiskas atklaasmes iespeejamiibu. Nav iespeejams paarliecinossi un visiem pieraadiit, ka Dievs eksistee. Nekaadas lieciibas par atklaasmi, nekaadi aareeji noveeroti briinumi to nespeej. Tikai katrs individuaali speej apjaust un saprast vai priekss vinna Dievs pastaav. Te nu es nedomaaju Biibelisko Dievu, bet gan vispaareeju augstaako speeku apziimeejumu. Svariiga ir individuaalaa subjektiivaa cilveeka pieredze. Objektiivi neko pieraadiit neizdosies. Enggellu kosmosaa tik tiessaam nav. Vismaz kameer es tos neesmu redzeejis ne

Jaapiebilst gan, ka manupraat Dievisskkas atklaasmes piedziivossana pati par sevi nez vai padara gudraaku vai labaaku. Sekossana veselajam sapraatam, moraales normu ieveerossana un visas paareejaas cilveeciskaas eksistences gruutiibas ir un paliek passa izveele. Diemzzeel arii patiesu atklaasmi piedziivojis ticiigais var kllut par fanaatisku slepkavu, jo sevisskki, ja vinnam apkaart esossaa vide veicina ssaadu izveeli.

Iesūtīja: NovemberNövelet ; laiks: 03.06.2004 12:20

Paldies par sakarīgo postu, Martin!
Apmēram par šādu postošanu es arī runāju savā iepriekšējā postā šinī sadaļā.

Iesūtīja: harry ; laiks: 03.06.2004 18:32

Es domāju, ka dieva nav, bet ja dieva nav, tad kā pasaule var būt mūžīga kaut kur taču jābūt galam.

Iesūtīja: Andza Arrdh ; laiks: 03.06.2004 20:01

Pieraadiit nevar vis. Bet es teiktu, ka arii miilestiibas eksistenci nevar pieraadiit pilniigi. Vai taa tad nav?

Jap, religjisks fanaatisms un neiecietiibu kultiveejosha pieeja religjijai ir galiigi garaam. No otras puses cilveekiem biezhi vien vienkaarshi moraales apsveerumi ir par vaajiem un taapeec vajadziiga religjija, lai vismaz baidiitos no kaut kaa peec shiis dziives un biezhaak piedomaatu par savas riiciibas sekaam.
Idejiski religjija vienkaarshi, manupraat, ir eetisku apsveerumu forma, tikai didaktiskaaka un stingraaka un ne gana plasha (protams, daudzi no shiem apsveerumiem ir laika gaitaa atziistami par absurdiem, tachu pamat idejas, piem. "nedari otram, ko pats sev neveeleetos" ir labas). Nelaime taada, ka ideja laba, bet izpildiijums drankjiigs. Cilveeki ir bijushi allazh paaraak riebiigi, un mees veestures gaitaa esam spiesti asocieet religjijas biezhi vien ar fanaatiskiem, korumpeetiem, asinjainiem notikumiem.

Manupraat religjijai vienkaarshi ar laiku vajadzeetu saaugt ar eetiku un kljuut (utopiskas ceriibas) par vienkaarshu pamatu moraales pilnai eetiskai domaashanai naakotnes cilveekiem, atmetot dogmatismu un liekos rituaalus no religjiskaas puses, kas, manupraat, bija nepiecieshams senaakajiem cilveekiem, bet muusdienaas nebuutu tik aktuaali(iestaasti kaut kaadam senajam cilveekam, ka iet uz kaiminju ciemu laupiit nav labi, taapeec, ka nav un viss. Daudz vieglaak buutu pateikt, ka visuvarenais dievs vinju izcepinaas peec tam aizkapa valstiibaa un uzcel bazniicu, lai pieraadiitu, cik shis dievs ir varens.) . Protams, praksee tas ne vienmeer var notikt.

Iesūtīja: Dekaels ; laiks: 03.06.2004 21:05

Atmetot dogmatismu un kļūstot par "nākotnes cilvēka" dzīves pamatu?
Nez.
Lieta tāda, ka no dogmatisma, saglabājot jebkādu ētikas sistēmu, NAV iespējams izvairīties, jo cilvēks ir nolemts būt reizē gan "sociāls dzīvnieks", gan arī "dzīvnieks - individuālists", kam pakļaušanās sabiedrībai ne vienmēr ir viegla un ne vienmēr atbilst viņa uzskatiem par labo, ļauno utt., u.tjpr. Un ētiska sistēma, manuprāt, veidojas rodoties nepieciešamībai daudz maz ilgstošā laika posmā nodrošināt sadarbību kaut kādu mērķu sasniegšanai. Jebkurai sistēmai ir kādi pamatprincipi, kas nav nekas cits kā tās pašas dogmas, kas domātas sabiedrībai, bet var būt svešas indivīdam.

Un cilvēks vienmēr ir lemts šaubām - galu galā viņš domā.

Vai rituāli ir jāatmet? Manuprāt, tas nemaz nav iespējams. Cilvēks pat neapzinoties dzīvo no mītoloģiskās apziņas laikiem pārmantotās rituālās formās - kaut vai svētdienās "ķemmējot universālveikalus". Nedeģenerētam rituālam, manuprāt, ir visnotaļ veselīga nozīme, bet tas jau vairs nav par tēmu.

Tā man liekas.

Iesūtīja: Žanete ; laiks: 04.06.2004 09:08

vai ir tik gruuti iedomaaties vienkaarshi ticiibu bez iipashiem nosaciijumiem?
es ticu.
vai to ir tik gruuti saprast?
maartin - es neapstriidu tavu paarlieciibu ,tikai kaapeec tev shkiet ka shie pamatojumi (tuukstoshiem cilveeku tic ,biibelee rakstiits uc.) ir tik nepienemami?
es pati beebeli neesmu lasiijusi. esmu klausiijusies spredikus ,bet savai ticiibai es iistu pamatojumu taa arii neesmu atradusi. jaa, arii biibelee ir pretrunas un bazniicaa veelvairaak ,bet tas mani iipashi nesaista. tas ir taads miers ,kad vari sveetdienaas aiziet uz bazniicu un kautvai paseedet un paklausiities. varbuut es esmu par daudz iedomaajusies un taadaa garaa ,bet man pa tieshaam paliek vieglaak.

biibele kaa graamata ir gruuti lasaama bet tur ir daudz taadu domu ,kas pa t muusdienaas ir aktuaalas un vajadziigas - muuzziigas. piem. baishli un vai shii pati banaalaa miilestiiba (miileet eskatoties neuzko). shaadas domas un idejas ir pamataa visas sabiedriibas uzlaboshanai (ja tas maz ir iespeejamas). un shinii gadiijumaa varu apgalvot ka neviens iisteni ticiigs cilveeks neies slepavot vai ko tamliidziigu dariit (iz holivudas) ,jo vinsh zin ,jeb pienem dievu par patiesiibu. tas noziimee ,ka vinsh savaa veidaa ir iebaidiits un neriskees pazaudeet debesu valstiibu un nolaadeet savus beernus ,mazbeernus utt. liidz entajai paaudzei. man to vsu klausoties nemaz negribas kaadam dariit paari vai saapinaat vinu ,jo sprotu ka tas nav patiikami un veeljoprojaam ticu tam ka vis naak atpakal.

Iesūtīja: Martins ; laiks: 04.06.2004 14:15

Mazliet pretruniigi, vai ne? Kaa tad tu vari spriest, kas ir un kas nav rakstiits Biibelee? Tas nav domaats kaa paarmetums. Tikai noraadu uz pretrunu.


Es jau paskaidroju, kaapeec man ssie pamatojumi nav piennemami. Jaa, man ir gruuti piennemt ticiibu, kurai manaas aciis nav iista pamataa. Ticiibu, kura pamatojas nevis uz passa nepastarpinaatu pieredzi, bet, manupraat, varaak vai mazaak aklu pallaussanos uz citu vaardiem. Iespeejams, ka neesi par to domaajusi, bet, ja vari, paskaidro, kaut vai tikai pati sev, kas ir tavas ticiibas pamataa. Ar vienkaarssi "es ticu" man nav gana. Vai tiessaam tevi apmierina staavoklis, kad tu kaut kam tici, bet pati nezini iisti kaapeec un kam?

Iesūtīja: Martins ; laiks: 04.06.2004 14:28

Redz', es nennemos nosskkirt teoriju no prakses. Pati skaistaakaa teorija ir grassa veerta, ja taas realizzaacijas meegginaajumi arvien izgaazzas. Tamdeell atruna, ka taas vai citas religgijas paustaas idejas ir skaistas, bet to sekotaaji visu samaitaa, mani nepaarliecina. Ja kaadu ideju neizdodas padariit par realitaati atkal un atkal, peec gadsimtiem ilgiem meegginaajumiem, tad naakas secinaat, ka ssii ideja (lai vai cik skaista) tomeer ir neadekvaata. Ja taa var saciit, nespeejiiga dziivot reaalajos apstaakllos. Man ar to pietiek, lai secinaatu, ka ssii ideja (vai ideju kopums) ir nepiemeerota lietossanai. Gadiijums, ja kaads uzstaaj, ka mineetaa veestures gaitaa atkal un atkal par nelietojamu atziitaa teorija, tomeer ir par variiteem jaaizmanto, manaas aciis ir vistiiraakaa aprobezzotiiba un tiissa praata akliiba.

Iesūtīja: Žanete ; laiks: 04.06.2004 15:27

tas ka es pati neesmu lasiijusi nenoziimee ,ka es nezinu kas tur teikts, rakstiits.
ejot sveetdienskolaa vai klausoties dievkalpojums var daudz dzirdeet. turklaat ir arii graamatas kur ir tieshi izraksti no biibeles vai notikumi atstaastiti. taakaa izzinas avotu ir daudz.

paarsteidzoshaa kaartaa mani tas apmierina.
es nenliedzu ka varbuut nezinu vis un ka tur (shiem notikumiem) vareetu buut arii cits izkaidrojums. jaa man nav vienalga ,bet kaameer tam nav lietisku pieraadiijumu ,es nesaprotu kaapeec es nevaru ticeet ,ja man shaadaa veidaa kluust vieglaak. var jau visu muuzu dziities un mekleet kaadu patiesiibu ,atzinu vai pieraadiijumu dieva existencei ,bet mani tas vairs iipashi nevilina.
mani laikam var pieskaitiit pie tiem tuukstoshim ticiigo ,kas "leeticiigi" tic tikai taapeec ka to dara tie paareejie tuukstoshi.
man patieshaam vienu laiku arii bija shaads jautaajums - kaapeec?
bet es tam kautkaa tiku paari ,jo peekshi es iedomaajos - kaapeec gan ne?

apreekina ticiiba - ja es neticeeshu un visu laiku mekleeshu atbildes uz saviem jautaajumiem ,bet nomirstot tomeer atklaashu ka dievspastaav ,nonaakshu ellee
bet ticot es pat gadiijumaa ja dieva nav nonaakshu tur pat ,kur paareejie (10 peedas zem zemes) un neko nezaudeeshu.

man veeljoprojaam ir jautaajumi ,bet tie vairs nav par dieva esamiibu.
es patieshaam nemaaku paskaidrot ,kas ir tas ,kas mai notur shi ticiibaa ,bet nezi kaapeec ,es ticu...

Iesūtīja: Nimue ; laiks: 04.06.2004 16:12

Nebiju gan plānojusi šajā diskusijā iesaistīties (mans personiskais uzskats ir, ka Dieva esamība vai neesamība šobrīd nav aktuāla), tā kā tikai neliela piebilde Zanetei, par aprēķina ticību -


Vai esi pamanījusi, ka visu iebaidošo reliģiju (tās, kas sola elli neticīgajiem) daudz agresīvāk izturas pret ķeceriem - t.i. tiem, kas tic nepareizi (tātad - ir viltus ticīgie, tikai uzdodas par tādiem), nekā pret tiem, kas vienkārši netic nemaz?
Neticīgos nezinātājus parasti centās pievērst ticībai, ķeceriem piedāvāja nožēlot grēkus, bet pēc tam sodīja...

Tā kā ar to aprēķinu tā ir kā ir...

Par bībeles lasīšanu - atkarīgs no konfesijas... Pieturēšos pie pārliecības, ka bībeles lasīšanai tomēr nepieciešams zināms domas un intelekta briedums kā arī dzīves pieredzes bagāža. ne par velti dažus gadsimtus atpakaļ, bībeles lasīšanas privilēģija tika rezervēta tikai klerikāļiem, uzskatot ka lasītprasme ļaudīm var darīt vairāk ļauna nekā laba. Nelaime tā, ka arī ne visi mācītāji šobrīd būtu cienīgi par tādiem būt.

Bet kristietim bībeles pārzināšana vārdā nebūt nav obligāta.

Iesūtīja: Martins ; laiks: 04.06.2004 16:37

Ssis apgalvojums man patiik. Objektiiva augstaako speeku esamiiba arii mani iipassi nesatrauc. Gan mees ar Dievu divataa sso jautaajumu agraak vai veelaak noskaidrosim.

Man ssaada veida paarrunas ir lloti buutiskas citu iemeslu deell. Lloti gribas saprast, kas liek cilveekiem piennemt un saglabaat ticiibu augstaakajiem speekiem. Saprast vai ssie ticiigie mani apdraud, vai vinnu paarlieciiba ir tik radikaali atsskkiriiga no maneejaas, ka muusu dziives pieredzes un uzskati ir nesavienojami. Ja es dziivotu tikai starp llaudiim, kuru uzskati, paarlieciiba liidzinaas maneejiem, buutu tik viegli un labi dziivot. Nebuutu jaalauza galva par visu sso mulsinnosso un briizziem pretiigo veesturisko un sociaalo paraadiibu sakauseejumu. Savulaik man bija taada sajuuta, ka sapraatiigam cilveekam nav iespeejams domaat iracionaali, nav piennemama pallaussanaas uz Lielo Nezinaamo. Diezgan naivi. Vecaakam paliekot klluust skaidrs, ka man apkaart ir tik dazzaadu ticiibu llaudis (ne tik vien religgiskaa izpratnee). Man ir jaadziivo ar vinniem kopaa. Jaapaciess vinnu uzskati. Kaa lai es sadziivoju ar to, kas man ir pilniigi nesparotams? Kaa lai samierinos, kad izraadaas, daudzi ir gatavi uz taadu kaa briivpraatiigu vaajpraatu, gatavi pieluugt man netveramus un neatpaziistamus speekus, gatavi tiem ziedot savu briiviibu vai varbuut pat dziiviibu? Es to tiessaam nesaprotu. Tas mani tracina. Pamazaam, paleenaam, man ir jaatiek skaidriibaa! Ja tas vispaar ir iespeejams..

Iesūtīja: Trusite ; laiks: 04.06.2004 16:39

nu labi, ar sho pavedienu man ir rūgta pieredze, bet gribu vien piebilst, ka tieshaam nav jeegas ielaisties diskusijaas, par to, kam nav reaalu pieraadiijum, bet varbuut ieveerteejiet http://www.matejs.lv/matejs.htm ja veel, man nav izdevies pilniigi neko panaakt ar sho ticeeshanas jautaajumu, tad es vienkaarshi no shiis diskusijas izstaajos. paldies par uzmaniibu!

Iesūtīja: Žanete ; laiks: 04.06.2004 17:00

nimue - tas par apreekinu bija sava veida joks.
tieshi taapeec es skaitos pie luteraaniem (laujam cilveekiem pashiem domaat.)

maartin - domaaju ,ka jebkursh ,kas nopietni tic nevarees tev nosaukt taadu veeraa nemamu iemeslu. to katrs juut pats ,savaa veidaa un izkaidrot to principaa nav iespeejams. cilveeki nevienmeer ir jaasaprot , bet ar viniem ir jaasadziivo un jaapienem vini taadi kaadi nu mees esam. nedomaaju ka tu kaadreiz speesi saprast visus un neviens no tevis to arii neprasa.

Iesūtīja: NovemberNövelet ; laiks: 04.06.2004 17:05

Njā. Pēkšņi sagribējās arī man izteikties. Vai es ticu Dievam? Grūti pateikt.. Pilnībā noliegt viņa eksistenci nevar neviens, tāpat kā apstiprināt. Vai es esmu ticīgā? Diez vai. Es tomēr domāju, ka katrs pats veido savu likteni. Nekādi augstāki spēki nevar kontrolēt manas izjūtas, manu darbību un atbildību, kuru man jāuzņemas par izdarīto.
Kristus mācībā teikts, ka nav vērts ciest nabadzības & sāpju dēļ. Vēl vairāk- kristieši nebaidās nāves, jo tā tikai tuvina viņus Dieva valstībai.Es godīgi pasaku- es baidos no nāves, vismaz šobrīd. Jo, manuprāt, iešanā uz to cilvēkam jābūt gatavam atteikties no visa. Es tāda šobrīd nejūtos.
Laikam vienīgā mana patiesā atšķirība no kristietes ir tā, ka es neticu Kristum. Neticu tādā nozīmē, ka man ir vienalga, vai viņš ir izpircis manus grēkus, vai ne. Es cenšos dzīvot pareizi, un, ja pieļauju kļūdas, kas gadās ne mazums, esmu gatava par viņām atbildēt. Tāpēc man neliekas, ka ticība Dievam kaut ko ļoti mainītu manā dzīvē.

Iesūtīja: tumsīgā ; laiks: 04.06.2004 18:16

Beidzot izteikšu savu viedokli-

Ieraudzīju jautājumu un uzreiz atbildēju nē, pēc tam apdomājos. Ja domā kādu no lielajām ticībām-kristietību, islamu u.c. - tad vienozīmīgi nē. (Svētos rakstus vispār neatzīstu, Bībeli lasīju jau no 9 gadu vecuma, šeit savas domas par to neizteikšu)

Bet man ir tāda lieta, ka es ticu kādam augstākam spēkam, bet man to netīk saukt par Dievu. Man tas neliekas pareizi, jo tas itkā uzliek tādu kā klišeju, kas ir Dievs. Vārdu sakot Dievam neticu.

Ja man neuzbāžas ar savu ticību un nemēģina pārliecināt (tādu eksemplāru ir daudz) tad mana atiksme pret ticīgajiem ir gandrīz pat pozitīva, jo ticīgie ir daudz patīkamāki cilvēki - līdzsvaroti, mierīgi, dzīvespriecīgi. (vismaz lielākā daļa)

Turklāt ticība tiešām var cilvēku izvilkt uz augšu, pat ja es šo ticību neatbalstu un galīgi sludinātajam nepiekrītu.

secinājums - ne pret Dievu ne pret ticīgo iebildumu nav, ja vien viņi abi man neuzbāžas. Bet pastāvošās ticības liekas man nepieņemamas.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 07.06.2004 09:49

Tas nav joks! Idejas "par aprēķinu" autors ir Renē Dekarts
Viņš pamatoja ticību racionāli - neviens no mums nezin, ir Dievas vai nav, neviens nezin, ir dvēsele vai nav, neviens nezin, kas notiek pēc nāves. Tāpēc racionālam cilvēkam ir izdevīgāk ticēt. Jo: ja Dievs ir, tad viss ir skaidrs, ticam, un viss kārtībā. Ja nav - arī neko nezaudējam, nu, drusciņ izniekojam savu laiku, tas arī viss. Apmēram un vienkāršoti tāda doma.

Iesūtīja: Žanete ; laiks: 07.06.2004 14:38

es pirmstam izlasiiju nimues atbildi taapeec to taa arii paskidroju ,jo ticeet apreekina vadiitam ir stuulbi.
vai nu tici vai nu nee ,bet maaniit sevi un citus pavisam noteikti nevajag.
beigaas slikti jutiisies vien tu pats.
dievs radz un zin visu taapeec maanot sevi tu vinu nepiemaaniisi un ellee nonaaksi tikuntaa....
*sanaaca nedaudz bargi ,bet jaacer ka mani nepaarpratiis.

Iesūtīja: Martins ; laiks: 07.06.2004 14:47

Ak, vai. Te nu mēs esam - "ellee nonaaksi tik un taa" Biedēt ar elli.. It is so 13th century! Tam nu gan neviens vairs netic.

Klosteros, mošejās, sinagogās
Glābjas tik vājie, ko biedina elle
Cilvēks, kas Dieva lielumu pazīst
Nesēj sirdī nicīgo baiļu un zemības sēklu

Omārs Haijams
(citēju pēc atmiņas, piedodiet, ja neprecīzi)

Iesūtīja: Žanete ; laiks: 07.06.2004 14:59

es tachu luudzu ,lai neviens mani nepaarrot...
taa nav iebiedeeshana vai kautkas tamliidziigs ,kas man pashai liekas stuulbi.
tas teikums vairaak pamatoja to ,cik stuulbam jaabuut ,lai ticeetu tikai apreekina peec ....

*murgs :blink:

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 07.06.2004 15:18

Tā ir vienīgā iespēja gudram, zinošam un racionālam cilvēkam saglabāt veselo saprātu laikā, kad jātic visiem, jo viņš nav spējīgs ticēt akli, Žanete.
Palasi Dekartu pašu:
http://www.literature.org/authors/descartes-rene/reason-discourse/

Iesūtīja: NovemberNövelet ; laiks: 07.06.2004 15:25

Khe-khem.. Neizvērtiet šo pavedienu atkal tik tālu, lai viņš būtu jāslēdz.

Iesūtīja: Žanete ; laiks: 07.06.2004 16:03

reiki - piedod ,ja vari ....

ticeet apreekina peec nav veerts.
taadaa veidaa tu noki pats sevi un nonaac muuziigaas pretrunaas.
gudrs cilveeks diezvai uz kautko taadu parakstiitos.

kas tas ir pa laiku ,kad jaatic ir visiem?
muusdienaas ticeet jekam, jubkuram ir katra pasha izveele.
un piespiezot kaadu ,tu vinu driizaak atgrudiisi.

ja cilveeks tic ,tad tic ...

Iesūtīja: Raine ; laiks: 07.06.2004 18:02

Es ticu, ka mūs radīja mazi zaļi vīriņi.
No sākuma tas bija domāts kā eksperiments, bet cilvēki sāka vairoties un laist grīstē visu, ko vien varēja dabūt savās mazajās spalvainajās ķepiņās.
Tā nu viņi nonāca līdz tādam līmenim, ka mazie zaļie gribēja viņus visus nogalināt izraisot lielus plūdus.
Diemžēl daži indivīdi tika izglābti.
Tā nu viņi atkal savairojās un atkal sāka darīt visādas muļķības.
Tā nu mazie zaļie nošpļāvās un aizlidoja projām.
Tagad tie ik pa brīdim atlido un savāc dažus mazos rozīgos saviem eksperimentiem un smejas par to, ka mēs izdomājāt tās muļķības kuras sauc par Dievu.

*Laikam sanāca tā nedzudz nenopietni

Iesūtīja: Ika ; laiks: 12.06.2004 23:34

"Es lūdzu spēku... un Dievs deva man grūtības, lai darītu mani stipru.
Es lūdzu gudrību... un Dievs deva man problēmas, ko risināt.
Es lūdzu labklājību... un Dievs deva man smadzenes un muskuļus, lai es strādātu.
Es lūdzu drosmi... un Dievs deva man šķēršļus, ko pārvarēt.
Es lūdzu mīlestību... un Dievs deva man satrauktus cilvēkus, kam palīdzēt.
Es nesaņēmu neko , ko gribēju, bet saņēmu visu, kas man bija vajadzīgs"

Kā man tas patīk! Žēl, ka nevaru nosaukt autoru. Bet tā ir mana atbilde uz jautājumu, vai dievs ir. Es saku -ir, un tieši tā es redzu viņa ietekmi uz manu dzīvi. Ne onkulītis, kam palūgt palīdzību, bet nebeidzamu iespēju piedāvājums. Nu, jā, pārbaudījumu arī.

Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 12.06.2004 23:54

Ika ilzcili.

Bet mani sāk satraukt pēkšņā interese par Dievu. Katrs grib pierādīt to ka vai nu Dievs ir vai nu vinja nav, vai arī tam cilvēkam ir galligi pie kājas. Tad nu man te būs kārtējo reizi jāmēģina noformulēt kārtējā nesakarīgā doma. Vai Dievs ir jāpierāda? Vai Dievs mums prasa pierādījumus? Vai tikai nav tā, ka galvenais lai Dievam ticētu mēs paši, ka mums nevajag pierādīt viņa esamību, jo varbūt ka vinja tiešām nav? Un ja kāds uzņemās šādu lomu - pierādīt ka Dievs vai nu ir vai nav - tad kam viņš to pierādīs? Sev? Bet ja jau viņs ir pārliecināts par vienu vai otru hipotēzi, tad priekš kam viņam tas? Kādam citam? Nu nē, tas mūsdienās vairs neiet cauri. Katram ir pašam sava pārliecība un viņš no tās neatkāpsies vienkārši spītības pēc. Tad galu galā kam tas tiek pierādīts? Jo manā uztverē ticēt Dievam, nozīmē to pašu, ko uzskatīt ka viņš pastāv. Tad kam mēs ko pierādām? Jau atkal es visu sajaucu ...

Iesūtīja: Miya ; laiks: 13.06.2004 01:51

Es neticu dievam bet zinu ka tur kads ir jo mes nevaram but vienigie inteligentie kas ir raditi jabut vel kadam nju es ta domaju

Iesūtīja: mērfija ; laiks: 13.06.2004 11:42

es ticu dievam taa pat kaa briinumiem

Iesūtīja: Andza Arrdh ; laiks: 16.06.2004 14:57

Hm, veel viena ideja par to, kaapeec dievs vareetu buut driizaak. Tai pamataa ir ticeeshana kaut kam universaali taisniigam. Proti, man ljoti gribas ticeet, ka kaut kaads Hitlers vai Staljins vai vienalga kura persona, kura ir nodariijusi savtiigu meerkju deelj milziigu postu, kaut kaa tiks par to sodiita veelaak. Vienkaarshi ir kaut kaa neforshi iedomaaties, ka jamie nomira un viss, ir tukshums, bet sekas ir palikushas. Taa domaajot, es tachu arii vareetu atljauties no sevis visu kaut ko un neuztraukties par citiem. Racionaalaa domaashana man te vien nepieraadiitu, ka man nav izdeviigi riikoties nereekjinoties ar peecnaaves sekaam.

Lai gan tas nenoziimee, ka es uzreiz ticu debesiim un ellei, vai arii paardzimshanai (lai gan paardzimshanas ideja man patiik labaak, galu galaa, tepat uz zemes daudzaas pasaules vietaas ir kaa ellee, citur kaa paradiizee). Man nav nekaadu konkreetu ideju par to, kas vareetu notikt peec naaves un es nekaadaa gadiijumaa neveelos iedziljinaaties tajaa, lai nesakaardinaatos izpeetiit.

Iesūtīja: Miya ; laiks: 16.06.2004 18:46

Nju es vinam neticu bet zinu ka tur augsa ir kautaks

Iesūtīja: mērfija ; laiks: 16.06.2004 20:56

neviens nevar zinaat vai dievs pastaav.varbuut vinnss grib lai mees ticam mees to uzzinaasim tikai tad kad ...labaak neizteikssu sho vaardu

Iesūtīja: Alish ; laiks: 16.06.2004 22:25

Man liekas ka tāda Dieva nav, ir kautkas augstāks par mums un cilvēki nosauca to par dievu pielika klāt visādas pasakas un tā radās dievs, pēc manām domām... (Un skaitās ka es vēl esju svēdienas skolā )

Iesūtīja: profesoreMaksūra ; laiks: 17.06.2004 18:43

Es domāju, ka pastāv kāds augstāks spēks vismaz man tā gribētos ticēt....., jo tomēr ir labi ticēt!

Iesūtīja: Martins ; laiks: 18.06.2004 11:08

Nū, Andž.. Ja sāk vadīties no apsvēruma, ka kaut kas pastāv tikai tāpēc, ka mums liekas, ka tam vajadzētu būt, tad iespējas ir bezgalīgas. Universālā taisnīguma princips ir kaut kas ļoti pievilcīgs, tomēr der atcerēties, ka ar to vien, ka mums ļoti gribētos, lai visi saņem pēc nopelniem, ir par maz. Tāpat der atcerēties, ka dažādām kultūrām ir dažādas savstarpēji pretrunīgas izpratnes par taisnīgumu. Tad kura no izpratnēm varētu kalpot kā universālais taisnīgums?

Vispirms jāsaprot, ka "taisnīgums" ir cilvēku sagudrots jēdziens. Dabā nav taisnīgu vai netaisnīgu lietu. Vai fizikas likumi ir taisnīgi? Tieši subjektīvās tasnīguma izpratnes dēļ nav iespējams universāls taisnīgums. Mana pieredze rāda, ka taisnīguma pasaulē ir tieši tik, cik paši cilvēki konkrētajā situācijā to spēj uzturēt. Ir ļoti kārdinoši padarīt savu taisnību "universālu" paziņojot, ka "mums ir taisnība un Dievs ir mūsu pusē". Tak tas ir ticis darīts tik bieži un tik pretrunīgu mērķu vārdā, ka šāds piegājiens sen jau ir sevi izsmēlis. Manā izpratnē ticība taisnīgumam būtu ticība cilvēka veselajam saprātam, spējai pašiem regulēt savas kopienas dzīvi tā, lai tā būtu pēc iespējas laimīga. Universāls taisnīgums (varbūt tas pat labāk?) gan nepastāv.

Iesūtīja: closs... ; laiks: 18.06.2004 11:39

Es ticu Dievam. Tas ir kautkaadam augstaakam garam, ko cilveeki - kristieshi nosaukushi par Dievu. Katra religija sho augstaak staavosho, zemes radiitaaju nosaukusi savaadaak, bet katraa zinjaa Dievs ir.

Iesūtīja: Luna ; laiks: 26.06.2004 17:59

Es domāju, ka tas kristiešu dievs nepastāv. Bet, varbūt Buda?

Iesūtīja: Bittersweet ; laiks: 26.06.2004 18:43

Dievs pastāv!! Ir tik daudzas patiesas grāmatas, kas to pierāda un protams baznīcas, priesteriun daudz, kas cits.
Es ticu tam, ka cilvēki pēc nāves neiet zudumā, bet nokļūst debesīs, ellē, vai šķīstītavā, atšķirībā cik labs esi bijis pa dzīves laiku. Dzīve nevar būt tik bezjēdzīga un tik ātri beigties, īstā dzīve sākas pēc nāves.
Un tomēr ticība Dievam palīdz kļūt labam, Dieva baušļi māca to labāko, kāpēc tad neticēt?

Visi ir radīti debesīm, bet daži nespēj noiet līdz tām

Iesūtīja: Shadowstalker ; laiks: 27.06.2004 01:20

Dieva nav. Šamo izdomāja, lai ir ko darīt un būtu ar ko naudu kāst. Un lai ir ar ko attaisnoties ( tāda ir dieva griba, un cits fufelis ). Protams, arī, lai varētu kaut kā dot vēl kādu iemeslu pakļauties kaut kam, piem., baušļiem utml.

Iesūtīja: Princess ; laiks: 27.06.2004 17:40

nedomaaju, ka iisti ticu Dievam kaa vienai personai, kas seezh uz maakonjiem un visu paarvalda, bet driizaak tam, ka ir kaads labais speeks, ticu arii liktenim.

Iesūtīja: Trusite ; laiks: 27.06.2004 18:03

hmm, Shadowstalker, Tu pilniibaa noliedz Dieva esamiibu, bet man Tev taads jautaajums: vai Tu speetu panemt Biibeli sapleest to, uzspļaut tai, paspārdīt ar kājām un tad sadedzinaat? es to domaaju kaa attieksmi pret Biibeli vispār nevis kaadu graamatu. Zinu graamatas ir jaaciena, bet ja Biibele buutu kaads vienkaarsh papiritis vai Tu speetu ar to taa izriikoties?

tas iisteniibaa ir jautaajums pilniigi visiem, kas par 100% noliedz Dievu!

Iesūtīja: Nimue ; laiks: 27.06.2004 22:39

Par Dieva esamību vēl ar mani var padiskutēt... Bet attiecībā uz Bībeli - jā, mierīgi varētu tā arī izdarīt.

Kāpēc es to nedarītu? Grāmata tomēr - tas viens. Otrs - nu, neaizdomātos es līdz kam tādam, es neuzskatu to par kaut ko tādu, kas būtu pelnījis tik ļoti spēcīgi izteiktas emocijas no manis. Ja man kaut kas ir vienaldzīgs - nu nez vai es ķeršos un sākšu to apspļaudīt dedzināt un mīdīt ar kājām bez kādas īpašas papildus vajadzības - vienkārši tāpēc, ka man ir dziļi vienalga... Tā kā tas nav nekāds arguments.

Iesūtīja: Dekaels ; laiks: 27.06.2004 23:08

He he hē, grāmatai jau svarīgākais ir saturs. Lai gan Bībeles saturu augstu vērtēju tā kultūrvēsturiskās nozīmes dēļ, būtu jautri šamo sadedzināt, tāda jauka simboliska rīcība, nedaudz gan ārišķīga, bet tomēr...

Ir dievs vai nav- pierādīt to nepierādīsi, ticība nav zināšanas galu galā.

Iesūtīja: Alfirin ; laiks: 28.06.2004 09:58

Es esmu pārliecinājusies, ka Dievs ir, kaut arī pirms 5 gadiem man to nebūtu bijis iespējams iestāstīt! Kā es pārliecinājos? Nu, pavisam vienkārši - es Viņam pavisam skaidri un tieši to pajautāju, un Viņš atbildēja. Tagad es spēju saskatīt, kā Dievs strādā katru dienu, mums apkārt, Viņš pasauli nav pametis pašplūsmā, ka daudziem šķiet. Viņi tikai nemāk saskatīt. Tas ir tāpat kā skatīties uz jūru un paziņot, ka tajā nav zivju tikai tāpēc, ka tajā brīdī Tu tās neredzi. Bet līdzko saņemies ienirt un ieskatīties - ir gan!

Iesūtīja: !Harpy! ; laiks: 28.06.2004 10:04

Nu es PERSONIIGI uzskatu ka nav - jo dievs ir taads pats kaa visi tie Griekju Zevi, Aiidi un paareejie un ja juus uzskatat ka tie nav tad kaapeec domaajat ka dievs ir? Gan jau peec paaris 1000 gadiem atkal buus kaut kas jauns ko visi sauks par dievu .... taa kaa varbuut padomaajiet (nekaa personiiga)

Iesūtīja: Martins ; laiks: 28.06.2004 10:47

Šis pavediens spītīgi atsakās nogrimt foruma dzīlēs. Uzpeld atkal un atkal no jauna Ļoti labi.

Par dedzināšanu piekritīšu Nimue. Saplēst un sadedzināt var jebko. Tak kāda jēga? Simboliski parādīt, ka man tas, ko pārstāv iznīcināmā lieta ir vienaldzīgs vai pat pretīgs? Apmēram tā, kā sadedzināt ASV karogu pie Amerikāņu vēstniecības? Amerikāņi varbūt uz to kaut kā reaģēs, bet no augstākajiem spēkiem es gan nekādu reakciju nesagaidīšu, dzedzini, ko gribi. Vēstures gaitā ir notkuši miljoniem tādu vandālisma aktu attiecība pret visdažādāko dievu simboliem. Nekādas taustāmas reakcijas. Nekādu zibeņu un pērkoņu. Kamdēļ censties? Sen jau skaidrs, ka dievi uz tik lētām provokācijām nepadodas (nez, uz kādām padodas?)

Tiem, kuri ir piererdzējuši savu personisko atklāsmi, jāsaka, lai jums veicas ar jūsu jaunajām zināšanām (ja to tā var saukt) un dzīves izpratni. Mani gan vienmēr ir interesējis jautājums, kā Dieva uzrunātie saprot, ka viņus ir uzrunājis tieši Dievs, nevis kaut kas cits (citplanētieši, ar paranormālām spējām apveltīti cilvēki, paša šizoīdais prāts, whatever). Tā ir pietiekami nopietna problēma - panākt, sagaidīt Dieva uzrunu. Aicinājums "Dievs, atklājies man!" ir visnotaļ aktuāls gan agrāk, gan arī mūslaikos. Kā atšķirt īstu atklāsmi no šķietamas? Vai vispār ir iespējams noteikt cik "īsta" ir atklāsme?

Iesūtīja: Shadowstalker ; laiks: 28.06.2004 10:49

Jā, es spētu paņemt uzspļaut, saplēst un sadedzināt. Bet to visu man nav vajadzības darīt, un arī neviena bībele te apkārt nemētājas.

<Raksts cenzēts, lūdzu ievērot pieklājību>

Iesūtīja: Dekaels ; laiks: 28.06.2004 11:01

Nez, vai jau šī "dieva meklēšana" jau nav slēptas ticības apliecinājums? Un tad, ja tiek "saņemta atbilde", nekādu šaubu vairs nevar būt? Proti, es nedomāju vienkāršu iesaukšanos a la "Hei, tur augšā kāds ir?!". Man radies iespaids, ka tiem, kas ir it kā dieva uzrunāti, jau pati dieva meklēšana, atklāsmes meklēšana ir ļoti īpašs notikums.
Man liekas, ka īsta ticība vispār izslēdz šaubu klātbūtni, t.i., ticēt/neticēt; un priekšroka vienmēr tiek dota ticībai. Cilvēks var zināt vienu un ticēt kaut kam pavisam citam.

Iesūtīja: Sirradze ; laiks: 01.07.2004 21:00

Vai Dievs pastaav ir atkariigs cik ljoti cilveeks tam tic un vai vispaar tic. Nevar taa vienkaarshi njemt un pateikt, ka ir, ja shis cileveks ne reizi muuzhaa nav aprunaajies ar Dievu, nozheelojis greekus, piedevis Dievam vai tml. Tas viss ir atkariigs no cilveeka pasha un nekaadi zinaatniskie atklaajumi sheit diemzheel neko nevarees liidzeet!

Iesūtīja: Alfirin ; laiks: 02.07.2004 21:54

Redzi, šāds jautājums varētu pacelties, ja tā uzrunāšana b;utu kā balss galvā, ausīs vai vēderā - izvēlies iespējas! Bet tā nav. Dievs uzrunā, pieskaroties dvēselei, pašai dziļākajai būtībai. Tā, kā to nespēj nekas un neviens cits. Tad kurš gan vēl?

Atklāsme ir spēcīgs subjektīvs pārdzīvojums (ne vienmēr emocionāls), kas nav izstāstāms un izskaidrojams, jo jebkura atklāsme no Dieva ir veltīta konkrētajam cilvēkam. Mēdz būt arī tādas atklāsmes, kas ir dotas kādai cilvēku grupai, bet tādas gadās nu gaužām reti, un tām vajag ievērojamu iemeslu. Nu re. Ne vienmēr atklāsme nozīmē, ka cilvēks nu skries apkārt pa pasauli bļaustīdamies par to. Nē, visbiežāk tās ir tik personiskas, ka tiek pastāstītas tikai tuvākajiem cilvēkiem, tiem, kuri sapratīs.

Iesūtīja: Dan_Is_Mine ; laiks: 03.07.2004 13:09

Jā es ticu Dievs pastāv.Kapēc,nezinu.

Iesūtīja: Bittersweet ; laiks: 05.07.2004 14:02

Dan_is_mine, tu dari pareizi Man patīk cilvēki, kas nemeklē visam paskaidrojumus un pierādījumus...vienkārši ticu un viss

Iesūtīja: Sfinx ; laiks: 05.07.2004 14:35

Es ticu Dievam. Manuprāt Dievs ir kaut kas tāds, ko nav jēgas izskaidrot, tas ir mēģināt izskaidrot, tad vnk ir.

Iesūtīja: Aragorns ; laiks: 05.07.2004 14:51

Man liekas ka pastāv tikai tas ka ir vairākas teorijas
1)Cilvēks attīstījies no pērtaķa.
2)Cilvēkus radīja Dievs.
3)Cilvēkus uz zemi atveda citplanētieši.

Tāpēc īsti nevar saprast. Pastāv vai nepastāv???

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 05.07.2004 14:51

Nenoturējos, piedodiet!

Man ir žēl, ka jūs abas esat pašu galveno īpašību - ziņkāri zaudējušas! Pie tam uzskatiet, ka tas ir normāli... Ticēt - tas nozīmē iztikt bez "kas", "ko", "kāpēc" utt. Galvenokārt bez "kāpēc". Šausmīgi garlaicīgi, jums tā nešķiet?

Iesūtīja: Alfirin ; laiks: 05.07.2004 19:56

Ui, bet ziņkārei taču vēl tik daudz vietas atliek! Cik ilgi tad var meklēt atbildi uz vienu un to pašu jautājumu? Parādās citi, un tas jau ir tas interesantākais. Bet, papildu pluss ir tas, ka ir Kāds, kas arī atbild uz jautājumiem, ka nav jāfilozofē drūmā vientulībā un jāsacer hamleta cienīgi monologi.

Uz saviem jautājumiem Tu vari dabūt atbildi... Tiesa, neviens negarantē, ka Tu esi tieši tādu atbildi gaidījusi

Iesūtīja: Bittersweet ; laiks: 05.07.2004 21:29

Mani nesapratāt Jautājumi bija un būs, bet kāpēc tam jāmeklē pierādījumi un jāspriež ar mūžīgo loģisko domāšanu??? Tā dažreiz izkropļo, tās visas teorijas un likumi...

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 06.07.2004 09:20

Meklē tik ilgi, kamēr atrod Un man nevajag šo glābēju šķirbiņu "Dievs tā nolicis" gadījumiem, ja nevaru atbildi atrast ātri un nepārprotami, vai ja kaut ko nesaprotu. Tā ir ērta šķirbiņa, tam gan piekrītu.
Un, meklējot atbildi, es nemaz negaidu, ka tā būs tāda, kādu es gribu vai man patiktu Tur jau ir tas jaukums, tā sāls, "vai tā ir vai nav?". Eksperiments.


Bez "mūžīgās loģiskās domāšanas" pasaule nepastāv! Vismaz cilvēki jau nu noteikti nē. Un zinātne - ne tik! Vai varētu kādu piemēru par "dažreiz izkropļo, tās visas teorijas un likumi"? Konkrētu piemēru, lūdzu!

Iesūtīja: Bittersweet ; laiks: 06.07.2004 14:44

Piemērs ir - tu redzi skaistu dabas parādību, viens saka tas ir brīnums , bet otrs sāk burtot fiziskus likumus, teorijas u.t.t.

Man šķiet, ka nevajag visu censties atšifrēt

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 06.07.2004 15:07

Piedod, nesapratu... ko tas kādam izkropļo? Vai sabojā?

Kas no tā, ka kādam fizikas likumi šķiet skaisti? Vai matemātiskās formulas?
Kas no tā, ka es zinu, kā rodas varavīksne un kāpēc tā tāda ir? Man tas netraucē katru reizi viņu aizgrābti vērot. Pie tam es nebūt nedomāju par fiziku. Vienkārši skatos. Skaisti taču!

Dabas parādība - nosaukums vien nozīmē to, ka tas nav brīnums. Tieši "brīnuma" nozīmē. Brīnīties var vienmēr. Es arī brīnos, ka no mazmazītiņas priedes sēkliņas izaug tāds liels un varens koks. Bet tas nav brīnums reliģiskā nozīmē.

Man gan šķiet, ka vajag censties visu atšifrēt. Tik un tā dumjš esi piedzimis un dumjš nomirsi. Bet, starp vienu dumjš un otru, dzīves laikā kaut kādu atšķirību vajadzētu iegūt

Redzi šo attēlu? Tā ir matemātiska formula attēla veidā. Tīra loģika, bet tik skaisti!


/khem/ Lūdzu, pārāk neaizraujieties un nenovirzieties no tēmas.
`Reiki

Iesūtīja: anarhija ; laiks: 06.07.2004 20:55

jo vairaak tu cilveeks savaa dziivee shifree un meklee lielo patiesiibu, jo vairaak saproti, ka labaak ir neko nezinaat, nonemties ar ikdienu un bezruupiibu. ne vienmeer PATIESIBA ir skaista.

Iesūtīja: Alfirin ; laiks: 06.07.2004 21:11

Protams, visam pasaulē ir iemesls un struktūra, nekas nav nejaušs, katram ir sava vieta. Un tur jau tas skaistums! Savā ziņā, Tu redzi pilnību. Bet tikai savā ziņā...

Bet ir jāsaprot, ka cilvēka iespējas ir pārāk mazas, lai saprastu un uztvertu visu. Tas vienkārši tā ir iekārtots! Tu vari daudz vairāk nekā Tev šķiet, ka vari - tas gan! Un savu spēju robežu Tu nevari zināt - un labi vien ir, ka tā! Vienmēr ir iespēje tiekties uz augšu, uz jaunām visotnēm. Bet tas, cik tālu Tu vispār vari tikt... Tas nav Tavās, bet gan Tava Radītāja rokās.

Iesūtīja: Bittersweet ; laiks: 06.07.2004 21:31

Es nododu sevi Dieva rokās, labāk tomēr visu nezināt, bet vienkārši dzīvot, liela gudrība padara cilvēkus savādākus...

Iesūtīja: Alfirin ; laiks: 07.07.2004 08:28

Es teiktu tā: tie, kas par visu augstāk vērtē gudrību un "viedumu", ļoti ātri aiziet pa maldu ceļiem. Tiem nekad nav gana un tie vienmēr svārstās. Nekādas stabilitātes. Ja Tu apzinies, ka visa avots un cēlonis ir Dievs, tad Tev nemaz nevajag pasaules gudrību, lai gūtu gandarījumu un piepildījumu. Tu vari daudz zināt un vēl vairāk uzzināt, bet tas nav galvenais dzīvē. Galvenais ir tas miers, ko Tev var dot vienīgi Dievs. Un tā arī sasniegt var vairāk... Bet arī tas nav mērķis. Tikai iespējas izmantošana.

Daži sapratīs...

Iesūtīja: Bittersweet ; laiks: 07.07.2004 08:43

Es sapratu Alfirin tu baigi skaisti runā Tavus vārdus atspēkot nevar... Lai Dievs tevi svētī

Iesūtīja: Alfirin ; laiks: 08.07.2004 10:27

Tevi arī, sirsniņ!

Iesūtīja: grapefruit ; laiks: 08.07.2004 17:58

domaaju ka dievs ir bet ne taads kaa biibelee neticu ka dievs jelkad speej buut dusmiigs un ljauns vinjsh tikai noraugaas uz mums un muus visus miil

Iesūtīja: Alfirin ; laiks: 08.07.2004 18:05

Dievs ir kā tēvs, Grapefruit. Viņš nav ne ļauns, ne dusmīgs. Tavs tēvs taču Tevi soda, kad Tu riktīgi kaut ko savāri, vai ne? Bet Viņš vienmēr ir gatavs tevi samīļot un piedot, ja Tu tā lūdz.

Iesūtīja: Bittersweet ; laiks: 11.07.2004 22:16

Grapefruit tu pareizi domā, daudzi uzskata, ka Dievs ir bargs, bet patiesībā viņš ir mīļš un neticami žēlsirdīgs...to var pamanīt, jo viņš man ir tik daudz piedevis, tas nav iespējams pat cilvēkam, jo Dieva žēlsirdība ir tikpat bezgalīga kā viņš pats katram ir vietiņa debesīs un Dievs gaida katru kā vienīgo...

Iesūtīja: Boņa ; laiks: 11.07.2004 22:42

Tev ir taisnība. Zinātnieki saka: "Mēs esam esam atklājuši to, ka neēsam neko atklājuši". Patiesība ir patiesība. Kā kurš to uztver - tā ir viņa paša ziņa. Dažiem šī patiesība šķiet skarba, dažiem skaista, dažiem tā šķiet patiesība. Nedomā, uzticies savai sirdij, dvēselei, zemapziņai. Jā, es jūtu Dieva klātbūtni.

Iesūtīja: Katy=) ; laiks: 11.07.2004 23:19

Man liekas, ka Dievs pastāv...tas, ka mēs viņu neredzam nenozīmē, ka viņš neexistē!

Iesūtīja: Bittersweet ; laiks: 11.07.2004 23:38

Viņam ir jābūt neredzamam, cilvēkam pašam ir jāspriež ticēt vai nē. Redzot ir viegli ticēt, bet viņa neredzamība ir pārbaudījums, kas jāpārvar...

Iesūtīja: anarhija ; laiks: 13.07.2004 21:23

ziniet, es savaa muuzhaa bazniicaa esmu bijusi kaadas triis reizes - pirmajaa kad mani kristiija, otrajaa un treshajaa kaut kaadaa ekskursijaa vai kur tur (iisti neatceros) bet es ticu ka ir taads Dievs, man vairs nevajag apliecinaajumus tam visam. esmu iemaaciijusies dziivot vienam mirklim, paaraak nejautaajot

Iesūtīja: Murkskene ; laiks: 16.07.2004 11:43

pasakit lūdzu, kas ir radijis 'Dievu?

Iesūtīja: Alfirin ; laiks: 16.07.2004 12:14

Kā Tu to domā - radījis Dievu? Dievu neviens nav radījis, Viņš ir visa pirmsākums un Radītājs. Viņš bija tad, kad nekā cita vēl nebija.

Ja jau kāds būtu radījis Dievu, vai tas tas "kāds" pats nebūtu Dievs?

Iesūtīja: Boņa ; laiks: 16.07.2004 22:53

Vakūms. (Kāds jautājums - tāda atbilde)

Iesūtīja: Crash ; laiks: 16.07.2004 23:15

Jaa, pastaav gan. Es luudz Allahu, lai jams man paliidz palielinaat manu hareemu un man tieshaam saaka ar meiteneem vairaak veikties
Bet ja nopietni, tad tas viss i muljkjiibas, jeb kaa teica Markss - religjija ir kaa opijs tautai

Iesūtīja: Boņa ; laiks: 17.07.2004 10:25

Redzu, ka marksisms un tagad laikam ir modē, un tiek uzskatīts par kaut ko ļoti stilīgu. Nu ar "Enģēlēnu" gan Allahs nepalīdzēja, ne Crash?

Iesūtīja: .: ARTANIS :. ; laiks: 17.07.2004 10:28

Dievs ir pilniigi bezjeedziigs cilveeku izdomaajums, jo vinjiem vajadzeeja kaadu, kam izkratiit sirdi u.t.m.l. VAARDU SAKOT PILNIIGAS MULKIIBAS!!!

Iesūtīja: Crash ; laiks: 17.07.2004 10:31

Nu Engjeleens vienk nebij prieksh maniim, to es taga varu droshi saciit, kad ar daudzaam citaam meiteneem esu guvis daudz lielaakus (un juutamaakus ) panaakumus Tomeer attieciibaas jau i svariigi, cik labu kontaktu rod, tur Allahs nepaliidzees

Iesūtīja: Boņa ; laiks: 17.07.2004 10:34

Ja? Un kā mēs izskaidrosim "brīnumus"? Divas dejojošas saules, lietus, pēc kura visi bija sausi. Sveces liesma, kas nededzina. Drāna ar Jēzus seju, kura vēl saglabajusies un izglābusies no visiem ugunsgrēkiem. Bet, ak vai! Tu jau esi pārāk šauri domājošs, lai zinātu kaut ko par tādiem notikumiem.



Man prieks par tevīm.

Iesūtīja: chiiba ; laiks: 17.07.2004 21:40

manupraat Dievs katram ir savs.un ko nu kursh izprot ar vaardu Dievs...

iisteniibaa religija visos laikos ir bijis diezgan aktuaals jautaajums, lielaakoties visi kari ir deelj religijas, kapee tas vajadziigs nezzz...domaaju ka katram ir izveeles tiesiibas kam ticeet vai vispaar neticeet un kaada gan tur dalja citiem...

Iesūtīja: Emmy ; laiks: 17.07.2004 22:28

Es nezinu īsti, nobalsoju par jā, jo daudzi radi tic. Es nezinu, tāpēc ar pārējiem nestrīdēšos.

Iesūtīja: Trooper ; laiks: 18.07.2004 19:43

jau no psha saakuma cilveeki pieluudza akmenjus alas un taadas lietas un tad veel daudzi pieluudza savu dievu piemeeram saules dievu vai kara dievu, bet kad piedzima kristus saakaas ticiiba vienam dievam un tad to ticiibu meegjinaaja ieviest protams nav pieraadiijumu ka dievs pastaav un veel aizvien kkaadas dzhunglju ciltis pieluudzu kautkaadus diikjus vai kautko tam liidziigu

Iesūtīja: Crash ; laiks: 18.07.2004 19:48

Fuu, komformiste... Ja visi citi leektu pa logu aaraa no 10taa staava, tu arii lektu ?

Iesūtīja: Bittersweet ; laiks: 18.07.2004 20:00

Parasti, ja radi tic, tad arī ticība ir ierasta lieta, ja no bērnības tev visi radi ir par Dievu, tad vienkārši ir jocīgi neticēt, viņi nostiprina ticību. Jā Dievs ir neprognozējams, tomēr ir tik maz cilvēku, kas zina par Dievu...gribētos pateikt visiem, kas netic Dievam, ka ir bijuši daudzi pierādījumi tam, ka Dievs ir...
Jūs darāt jocīgi teikdami, ka Dieva nav neko par viņu nezinot...tikpar labi var vērtēt filmas un grāmatas negatīvi pat nelasot un neredzot tās lūdzu apdomāties pirms kategoriski kliegt, ka Dieva nav...(tas protams ir tikai lūgums)
Emmy tev vajadzētu uzzināt vairāk par Dievu, jo tu esi tuvu tev vajag tikai pārliecināties, vēlu tev to labāko, jo Dievs nav garlaicība un visa diena baznīcā... varbūt esi dzirdējusi par tādu pasākumu kā Jauniešu dienas?

Mod edit : [Reiki] Rediģēts dubulposts, atgādināšu, ka arī dubulposti, kas iesūtīti ar mazāku laika intervālu kā pusstundu, skaitās spams.

Iesūtīja: Alfirin ; laiks: 19.07.2004 18:57

Nekā! Ticība vienam Dievam ir ļoti sena, un tā neatnāca ar Kristus dzimšanu. Jūdi jau kopš pašiem pirmsākumiem ir pielūguši vienu Dievu Jahvi. Tiesa, viņi laiku pa laikam ir atkrituši, bet vienmēr atgriezušies. Tagad gan tā stipri vien panīkuši. Nav jau vairs Mesijas, ko gaidīt. Tā redz...

Jā, Jauniešu dienas ir riktīgi labās! Ja kādam šķiet, ka Dievs ir piespiedu tupēšana baznīcā blakus vecām tantiņām un klausīšanās garlaicīgā mācītāja vāvuļošanā, tas lai pamēģina satusēt ar kristiešu jauniešiem. Tādi jautrīši! Priecīgākie cilvēki, ko es pazīstu!

Iesūtīja: GameMaster ; laiks: 19.07.2004 19:02

Personīgi es neticu Dievam, bet nu tas jau katra paša ziņā vai domāt, ka tāds eksistē vai nē.

Tomēr es patiesi noliedzu jebkādas baznīcas. Manuprāt, baznīcas ir tikai labi izplānots komerciāls pasākums. Sakiet lūdzu - kāpēc cilvēkam ir jāmaksā kaut kādas tur draudes nodevas un jāiet uz baznīcu, lai viņu nesauktu par grēcinieku?

Ja cilvēks kaut kam tic (kas ir viņa tiesības), tad es uzskatu, ka viņš to var darīt jebkur, nevis pakļauties baznīcu smadzeņu sklošanai un maksāt tās draudzes maksas un citas muļķības.

Ja Dievs varbūt kādam ir vajadzīgs un tos es nenosodu, tad baznīcu es uzskatu par komerciāla rakstura monstru, kas paredzēts naudas nosūkšanai no cilvēkiem.

Iesūtīja: Dekaels ; laiks: 19.07.2004 19:59

Redzi, ja cilvēks vēlas ticēt (un tapt glābts!) ar kaut kādas iestādes, organizācijas palīdzību, viņam to nevar liegt. Baznīca? Lai pastāv. Taču stingri un nežēlīgi jāierobežo tās politiskās u.tml. iespējas. Diemžēl dzīve rāda, ka Baznīcas (katoļu, luterāņu (Vanagu- ellē pie kāķa, he he he), šiītu, sunnītu, anglikāņu un desmti ,simti pārējo) nav spējušas un, protams, gribējušas atteikties no laicīgām pretenzijām.
Baznīca, vismaz Latvijā, Eiropā (atšķirībā no, piemēram, ASV) nav komercionāla. Tā tikai tiecas iegūt aizvien vairāk ietekmes un varas. Naudai nozīme, protams, liela. Ziedojumus saņem pamatīgus. Šo to dod īpašumi.

---

Atvaino, pilnīgas muļķības par tiem jūdiem. Pat vēl Vecajā Derībā ir norādes uz politeismu.

"Pašos pirmsākumos" par reliģiju mūsdienīgā izpratnē vispār nav iespējams runāt.

Viendievību (monoteismu) mēģināja ieviest arī faraons Ehnatons Ēģiptē krietnu laiku pirms mūsu ēras (ne pārāk veiksmīgi). Utt.

Iesūtīja: Alfirin ; laiks: 19.07.2004 20:47

Dekael, GameMaster... jūs acīmredzami nekad neesat pat interesējušies par Baznīcas darbības formām un modeli, draudzes dzīvi, struktūru utt. Jā, pirmkārt jau tādā gadījumā ir jāizšķir jēdzieni "Baznīca" un "baznīca". Pirmais nozīmē patieso draudzi (nejaukt ar tiek kristiešiem, kas tādi ir tikai nosaukumā) ar visām tās izpausmēm un ganiem, bet otrais vairāk vai mazāk ir ēka ar visu pie tās piederošo. Tā, sīkumos neizplūstot.

Un vispār, šo nepamatoto naidīgumu, kas balstīts nezināšanā un, ja tā pavisam godīgi, arī faktu sagrozīšanā, es nesaprotu...

Vecajā Derībā "norādes" uz politeismu ir tik, cik ebreji laiku pa laikam pievērsās Baālam un citiem elkiem.

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 19.07.2004 21:20

Un kur ta variants "NEZINU" ? vai "VARBŪT"?

Tēmas jautājums tāds tā kā druscīt par nopietnu, lai atbildētu vienā vai otrā veidā.... Nudien, līmenis....

Iesūtīja: Dekaels ; laiks: 19.07.2004 21:39

Nez, es esmu gan interesējies, mī un žē. Ar vārdu "Baznīca" es saprotu institūciju, organizāciju, vienotu veselumu. Ar vārdu "baznīca"- celtni, ēku.
Tu runā par "patieso draudzi", "kristiešiem tikai nosaukuma pēc" (un es principā saprotu, ko tu apzīmē ar tiem pēdējiem). Kas tad, tavuprāt, ir šīs patiesās draudzes, īstenie kristieši? Vai tādi maz ir? Ņemot vērā, ka kristietība daudzo gadsimtu laikā piedzīvojusi nepārtrauktas pārmaiņas (un arī, jāatzīst, garīgu degradāciju).

Nepamatots naids? Nez, man tas neliekas nepamatos, ņemot vērā, ko darījusi kā Baznīca, t.i., kā institūcija, piemēram, katoļu Bazn. (Kurš pāvests ne pārāk sen līda, atvainojiet, pēcpusē Musolīni un Hitleram? Kur garantija, ka nākamais pāvests nelaizīs roku kādam nākamajam diktatoram? Visbeidzot: kura Bazn. veic aktīvu propogandu pret kontracepcijas līdz. izmantošanu?) Vai luterāņu Bazn. Latvijā nemaisās politikā un necenšas atkal valsti saaudzēt ar Bazn.?
Es nemaz nerunāšu par senāku pagātni. Nav vērts.
Kurš sagroza faktus?

Atceries bausli: tev nebūs citus dievus godāt kā vien mani. Protams, te iespējami teoloģiski disputi un strīdi, taču es tajā saskatu acīmredzamu henoteisma (pielūdzam vienu, atzīstam arī citu pastāvēšanu) pazīmi.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 20.07.2004 14:20

Ticēt...neticēt...? Cilvēkam jābūt pārliecinātam par savu izvēli. Man nav pretenziju pret ateistiem , lai gan pati ticu Dievam. Bet drošvien nemaz neticētu , ja vien...
Dzīvei vajag jēgu un pamatprincipus! Zinu , ka tad tā ir nesaprotamāka un grūtāk izprotama , taču cilvēks nedrīkst apmaldīties dzīvē un savās domās. Viņam jāsaprot kapēc viņš ir radīts un kādi mērķi viņam jāsasniedz lai nonāktu līdz garīgai harmonijai...
Murgojums , ne?
Taču sevi ir jāiepazīst...

Iesūtīja: Alfirin ; laiks: 21.07.2004 14:35

Protams, ir! Citādi jau es par viņiem nerunātu, ne? Izskatās vinīgi, ka Tu neesi viņus sastapis. Jā... Klubos viņus reti var satikt. Kristiešu patiesībā ir daudz, viņi tikai nebāžas acīs. Cilvēki, kas patiesi tic Dievam, kas cenšas mīlēt savu tuvāko, nepārkāpt baušļus, kas lielāko prieku rod Dievā - ir tādi!

Un kuras tad ir tās lielās pārmaiņas, kuras kristietība ir piedzīvojusi? Vai Tu domā konfesiju izveidošanos? Pilnīgi normāls un pat pozitīvs process. Vienam ir nepieciešamas spēcīgas tradīcijas, kamēr cits gluži mierīgi iztiek pēc tām un tiecas uz kaut ko jaunu. Katrs atrod draudzi, kurā iederas un jūtas kā mājās. Un šīs pārmaiņas tieši pierāda to, ka kristietība nav nekāds pagātnes relikts, bet ka tā attīstās līdz ar laiku.



Toties man tas liekas nepamatots. Ko Tev kristīgā Baznīca ir personiski nodarījusi? Tā iet, kad salasās tendenciozus rakstus, kas aplūko tikai vienas puses viedokli.
Pāvesti bieži vien ir rīkojušies gļēvi vai tieši otrādi - izaicinoši nostājušies pretim politiskajai varai. Gribi pārmest? Nu tad pārmet konkrētajam cilvēkam, nevis visai Baznīcai. Ne jau nu visi cilvēki vienprātīgi domā tāpat. Un arī pāvests ir tikai cilvēks, tāpat kā mēs visi. Neviens nav bez grēka. Un ne no viena nedrīkst prasīt bezgrēcīgu dzīvi, jo zemez virsū tā nav iespējama. Un, starp citu, Jānis Pāvils II ir darījis ārkārtīgi daudz, lai atbalstītu mieru un savstarpēju izpratni un sadarbību ne tikai dažādu konfesiju starpā, bet arī pasaulē.
Luterāņu Baznīca nostājas pret nedzimušu bērnu slepkavībām, ko sarunvalodā sauc par abortiem, un pret visbiežāko seksuāli transmisīvo slimību un AIDS cēloni - ārpuslaulības dzimumsakariem. Nevis pret kontracepcijas līdzekļiem.
Un par līšanu politikā... Tu par LPP? Varētu domāt, ka pirmie un vienīgie! Tikai tāpēc, ka vienas partijas pārstāvji ar kristīgiem saukļiem iegājuši politikā, Tu domā, ka tajā jaucas Baznīca? Un kur tad teikts, ka kristieši no politikas jātur pa gabalu? Vai varbūt tāpat paziņot par anarhistiem? Tie valstij nodara daudz lielāku kaitējumu. Un par valsts saaudzēšanu ar Baznīcu neuztraucies. Nevienam pēc tā nav ne mazākās vēlēšanās. Baznīcai kā organizācijai ir pavisam citi mērķi un darbības sfēra, ko nevar teikt par kristiešiem. Vai varbūt teiksi, Ka Baštikam nevajadzēja ierosināt pacelt māmiņu pabalstus, vai arī ka valstij bezatbildīgo tēvu vietā jāpalīdz uzturēt viņu pamestie bērni?



Bauslis skan tā: Es esmu Dievs, Tavs Kungs. Tev nebūs citus dievus turēt manā priekšā.
Pamanīji lielo un mazo burtu lietojumu? Te runa ir nevis par līdzvērtīgiem Dieviem, bet gan par tā saucamajiem elkiem: nauda, Buda, Tavs ķermenis, darbs, Allāhs... Daudz viņu ir. Dievs ir viens, un lielāks par visiem manis nosauktajiem un visiem pārējiem elkiem. Tā arī ir šī baušļa būtība.

Iesūtīja: Dekaels ; laiks: 21.07.2004 15:12

Vispirms lūgums neko no turpmākā teksta neuztvert kā personisku apvainojumu vai tamlīdzīgi. Nekas tā nav domāts.

Hmm, kādos klubos?! Nesaprotu, par ko runa.
Jautājums: vai būšana par īstu kristieti ir atkarīga no kādas konfesijas un vai piederība kādai konkrētai konfesijai varētu automātiski atcelt piederību īsenajiem kristiešiem? Un vēl: kādas ir īsteno kristiešu priekšrocības (ja tādas ir) salīdzinājumā ar "neīstajiem".

Vienkārši tas man atgādina sadalījumu "īstajos" un "neīstajos" cilvēkos.


Es domāju tieši satura maiņu. Vidusmēra kristieša pasauluzskata izmaiņu vēstures gaitā. Vēlāk centīšos precizēt, šī lieta prasa nopietnu pievēršanos. Tagad ne.

Tendenciozus rakstus? Interesanti, ko tu ar tiem domā? Vēstures grāmatas? Pašas kristietības vēsturi? Bībeli?
Ko personiski nodarījusi? Ja man tā nebūtu nekā nodarījusi, tad man būtu pret to jāizturas vismaz neitrāli? Pret kaut ko, kas darījis kaut ko, ko uzskatu par ļaunu, man būtu jāiztuas neitrāli vai pat labvēlīgi? Man būtu jāielien siltā, komfortablā aliņā un jādzīvo bez uztraukumiem par apkārtnotiekošo, ja vien tas neskar tieši mani?
Es jūtos atbidīgs gan par sevi, gan to, kas noris ap mani, par visu pasauli galu galā.

1) Baznīcu kā institūciju veido tie konkrēti cilvēki. Ja Baznīca nespēj (vai dažreiz nevēlas) novērst augstu tās amatpersonu (vai arī nemaz ne augstu) noziegumus, man ir tiesības pārmest Baznīcai.
2) Jānis Pāvils II pagaidām izskatās viens no simpātiskākajiem pāvestiem, jā. Uz fona.
3) Pret kontracepciju (un tādējādi savā ziņā par AIDS un vispār STS) iestājas katoļu Bazn.
4) Es uzskatu, ka galējos gadījumos aborti ir pieļaujami, lai gan arī es esmu to pretinieks (nebūdams kristietis, kā redzi).
5) Politikā jaucas lielās konfesijas. Konkordāts ar Vatikānu. Un tie līgumi par īpašām priekšrocībām lielākajām konfesijām... Esmu par pilnīgu reliģisko brīvību un vienlīdzību.
LPP ar kristietību sakars, manuprāt, visai mazs. Demagoģija, populisms no viņu puses. Arī par Baštiku manas domas aptuveni tādas pašas.
(Starp citu, kādu tad kaitējumu valstij nodara tie anarhisti? Nē, nē, es neesmu anarhists.)

Kā jau teicu, par šo bausli iespējami nebeidzami strīdi. Katrs tajā var saskatīt savu.
Allāhs ir elks? Tas ir pilnīgi tas pats dievs, kas Vecajā Derībā, starp citu. Buda? Budu neviens nepielūdz, he he. Tik seko viņa piemēram.

Kopsavilkums: es sevis rakstītajā esmu tendenciozs, tu - arī. Mūsu pasauluzskati ir pārāk atšķirīgi, lai spētu vienoties par vienu patiesību.

Iesūtīja: Alfirin ; laiks: 21.07.2004 16:36

Tāpēc aju arī veidojas diskusija, Tev tā neliekas? Nedomā, ka es tagad ceru Tevi par kaut ko pārliecināt, un arī personiski neko neuztveru, neraizējies!

Īsts kristietis nozīmē to aprakstu, kuru es devu. Patiess kristietis ir tas, kurš cenšas būt Kristus māceklis un iet Viņa pēdās. Iedalījums pareizajos un nepareizajos te īsti nesanāk, jo neviens nepaliek uz vietas, visi nemitīgi pilnveidojas un attīstās. Katrs ir savā "stadijā", uz sava pakāpiena. Un par priekšrocībām te runas vispār nav, tikai par dvēseles skaidrību un patiesi\umu savā, cilvēku un Dieva priekšā.



OK, pagaidīšu!



Piedod, ja [ārpratu. Bet, piemēram, Padomju laikā rakstītās grāmatas principā ir tendenciozas un jālasa ļoti uzmanīgi. Pieļauju, ka esi lasījis arī jaunāku literatūru. Šajā gadījumā tomēr paliek atklāts jautājums, cik vispusīgi katrs konkrētais autors ir apskatījis doto laika periodu, tajā valdošos apstākļus, politisko, sociālo un emocionālo fonu. šiem rādītājkiem ir visai būtiska nozīme lēmumu pieņemšanas procesā, jo katrs lēmums tomēr ir ļoti individuāls.



Nu nu... Vienaldzība un mērenība ir viena no ļaunākajām lietām, kas ar cilvēkiem var notikt. Tāpēc es Tev ne vienu brīdi neteikšu, lai Tu apklusti vai kaut ko tamlīdzīgu. Ja Tu uzskati, ka Baznīca ir ļaunums, lūdzu, pamato savus uzskatus ar konkrētiem piemēriem, bet es Tevi iepazīstināšu ar savu skatījumu un to. Tikai ir viens lūgums: neidentificē atsevišķus cilvēkus ar visu kopienu, labi? Un vispār - sodīt sen mirušus cilvēkus būtu kā tā drusku par traku. Bet kļūdas tiek atzītas, arī publiski. Neesi dzirdējis?
Jā, pret kontracepciju iestājas Katoļu Baznīca. Un es to neatbalstu. Manuprāt, tā ir pārspīlēšana un nevēlēšanās iet kopā ar laiku. Lai gan - Pareizticīgo Baznīca ir vēl striktāka. Bet šīs divas kā tradīcijām visbagātākās vienmēr ir bijušas visinertākās. Tādas nu tās ir, ko tur padarīsi... Tāpēc jau konfesijas ir vairākas.



Allāhs nekādā ziņā nav viens un tas pats Dievs! Korānā un Bībelē ir diezgan nopietnas atšķirības. Elki nemaz nav jāpielūdz, tiem pietiek ar nozīmīgas vietas piešķiršanu dzībē. Tāpēc sekošana Budam arī ir elkdievība. Piemēram, ja kādam darbs ir tik svarīgs, ka viņš tā dēļ pamet novārtā attiecības ar sievu vai sestdienā aizjož uz kantori kaut ko risināt tā vietā, lai bērnus aizvestu uz zooloģisko dārzu - tad darbs ir kļuvis par elku. Arī darba pienākumu neizpildīšana tāpēc, ka futbola mačs ir svarīgāks, padara futbolu par elku. Es ceru, ka saprotami mācēju paskaidrot.

Man nav iebildumu pret Tavu tendenciozitāti Tev par mani arī taisnība. Un mums nemaz nav jānonāk pie vienprātības. Tāda parādība vispār ir ārkārtīgi reti sastopama.

Iesūtīja: Dekaels ; laiks: 21.07.2004 16:42

Tādā gadījumā diskusiju atliekam, jo pēc minūtēm desmit es dodos tālu prom no civilizācijas. Iespējams, līdz pat augustam vai drusku ilgāk.
Katrā ziņā es neizvairos un nebēgu; šo tēmu paturēšu prātā

Iesūtīja: Alfirin ; laiks: 21.07.2004 16:47

Oho! Laimīgu ceļu!

Iesūtīja: Nimue ; laiks: 21.07.2004 17:46

Paga paga.

Cik rūpīgi esi pētījis/pētījusi kaut vai visvirspusējākos par Korānu un Muhameda aizsākto ticību sludinātos materiālus?

Vai jēdzienu "grāmatu reliģijas" ir nācies sastapt?

Vecā derība, Jaunā derība, Korāns - visas ir svētās grāmatas, Jēzus pat tiek atzīts par pravieti (ne Dieva dēlu, bet pravieti, līdzīgi Muhamedam) - gan daži no mītiem tiek pārstāstīti nedaudz atšķirīgi (nav ūdens pārvēršanas vīnā, nav vīna pēdējā vakarēdienā) - bet tam jau gan nav būtiskas nozīmes.

Tā kā, ir jau nu gan Allāhs tas pats vienīgais Dievs. Tikai, redz, viņiem reliģija ir jaunāka, mazliet tuvāka mūsdienām...

Bet baušļi vispār nāk no vecās derības. Kas ir jūdaisma pamatā.... Pārmērīga kristiešu atsaukšanās uz Vecās Derības rakstiem nebūt nav tas labākais - lai gan pēdējā laikā ir bieži novērojama parādība... Vecā derība balstās uz visai atšķirīgu vērtību sistēmu.


Ak jā...Liekot mierā trīsvienību (kas ir visai īpatnēja konstrukcija) Kā tad izskaidrosiet lūgšanu skaitīšanu Marijai? Un apustuļiem? Un tiem simtiem svēto?
(mani vienkārši interesē, kādi argumenti šeit tiks likti priekšā)

Sekošana Budam (protams, ir ļoti daudzi Budisma novirzieni, kuriem par Budām ir visnotaļ atšķirīgi uzskati) var būt arī ļoti tālu no "nozīmīgas vietas ierādīšanas savā dzīvē", un vēl tālāk no pielūgšanas.'Tā, kā to centās paskaidrot Dekaels (piedodiet, ja pārpratu) - runa bija par no attiecīgās reliģijas (budisms gan nav reliģija gluži tādā nozīmē kā kristietība) skatpunkta pareiza dzīvesstila dzīvošanu. Nedomāju, ka tur ir kāds sakars ar elkdievību. Vai katrs, no kā mēs mācāmies, uzreiz automātiski uzskatāms par elku? Iespējams, to ir nedaudz sarežģīti izprast, un nezinu, vai šobrīd spēju to izskaidrot...


Par darbu-ģimeni - kāpēc elks ir darbs nevis ģimene? Ja tos pienākumus nerisinātu, bet bērnus aizvestu uz zooloģisko dārzu, tad par elku varētu saukt arī par ģimeni.

Gribētu mazliet šo ideju paklausīties tālāk - pagaidām es to tā īsti neuztvēru.

Iesūtīja: angel_with_a_broken_wing ; laiks: 21.07.2004 18:03

njaa... laikam jau pastaav... tikai, ne vienmeer juut vinju... kaukaa laikam aiznjemc

Iesūtīja: Alfirin ; laiks: 22.07.2004 09:27

Grrr! No tā jau es arī baidījos. Drausmonīgi grūti paskaidrot tādas lietas cilvēkiem, kas ar tām nav pazīstami. OK, mēģināšu pa punktam.

Protams. Bet Korāna un Bībeles salīdzinājusm no šī viedokļa būtu TIK apjomīgs, ka man pie tā nudien negribas ķerties.



Atvaino, bet tieši tā ir visbūtiskākā atšķirība. Un Jēzus tiek atzīts TIKAI par pravieti, nevis PAT. Kristiešiem Viņš ir Dievs, un starp Dievu un pravieti ir bezdibenīga atšķirība. Es saprotu, ka nekristietim vai nemusulmanim tas var šķist tikai sīks fakts, ne pārāk nozīmīga nesakritība, bet ticīgo acīs tā ir viena no svarīgākajām lietām vispār.



Tikai tāpēc, ka musulmaņi arī pielūdz vienu dievu, tas nenozīmē, ka tas ir tas pats Dievs. Allāha attieksme pret cilvēkiem ir pavisam citādāka, pati reliģija ir būvēta uz citiem pamatiem. Jā, var šķist, ka islams ir jaunāka un mūsdienīgāka reliģija, bet tai iekšā patiesībā ir tāds dzelzs grābiens! Tā ir daudz stingrāka nekā krsitietība, bet tieši par ārējā izpausmēm runājot, par tā saukto ticības praktizēšanu. Tāpēc arī Rietumu cilvēkiem tā šķiet ļoti pievilcīga. Turpretī kristietība vairāk uzmanības pievērš cilvēka iekšējai pasaulei, kas bieži vien uz āru gandrīz nemaz neparādās. Bet tā jau ir cita tēma.



Vecā Derība un Jaunā Derība nedrīkst tikt nodalītas. Tās nekādā ziņā nav pretrunā viena ar otru. Jā, līdz ar Jauno Derību tiek dotas arī citas vērtības, bet tās balstās uz jau vecajām un zināmajām, tās ir kā juana mācībstunda, kas ir grūtāka nekā vecā, kā jauna klase. Tas, ka Tu sāc mācīties vidusskolā taču neatceļ zināšanas, kas iegūtas pamatskolā, vai ne? Tās tiek papildinātas un padziļinātas, tiek kāpināts arī sarežģītības līmenis.



Gribi likt mierā Trīsvienību? Lūdzu...
Pati es lūgšanas Marijai un svētajiem neskaitu, jo šī tradīcija man liekas stipri vien balansējoša uz elkdievības robežas, ļoti viegli ir pārslīdēt otrā pusē. Bet es akceptēju, ka cilvēki tā dara.
Redzi, pamatā šīs lūgšanas ir balstītas uz uzskatu, ka šie svētie ir pie Dieva, un tāpēc viņi arī lūdz par mums tur, augšā. Tjipa, jo vairāk tiek lūgts, jo lielāka iespējamība, ka lūgšana tiks uzklausīta. Un svēto lūgšanām tiek piedēvēts īpašs spēks. Protams, ja cilvēks lūdz ar uzskatu, ka šis svētais pats spēj kaut ko darīt, tad tas jau ir uzskatāms par pagānisma (politeisma) reliktu. Šī tradīcija ļoti plaši izplatīta ir tādās katoļticīgajās valstīs kā Spānija, Itālija, Meksika utt. Tur ļoti bieži ir vērojama tieša pagānisma un kristietības saplūšana.



Tā, šito būs sarežģīti izskaidrot, ja reiz acīmredzami nav saprasts tas, ko es teicu iepriekš.
Uzskatīt kaut ko vai kādu par neapgāžamu autoritāti ir kas vairāk nekā mācīšanās. Ja ir kāda persona, kas tiek uzskatīta par Skolotāju, viņa vārdi parsti netiek apšabīti, tādējādi izvēloties paklausīt ar pilnīgu uzticēšanos, ka šis cilvēks (vai pravietis islama gadījumā, vai Buda vai Konfūcijs) zinās labāk nekā Tu pats, kas Tev ir nepieciešams, kā Tev jādzīvo. Tas ir kā mazs bērns, kas ir pilnīgi atkarīgs no saviem vecākiem, tikai citā līmenī. Šajā gadījumā šis cilvēks tiek nolikts Dieva vietā. Kristtietība tieši ar to atšķiras, ka nenoliek par piemēru cilvēku, bet gan Dievu pašu, kas bija atnācis uz zemes cilvēka veidolā. Nu re. Bet neviens cilvēks nevar pat vienu sekundi uz priekšu pateikt, kas ar viņu pašu notiks! To var tikai Dievs. Kā tad var uzticēties Skolotājam, ka tas varētu zināt, kas māceklim labākais? Nostradamuss un tamlīdzīgie ir atsevišķs gadījums.
Ar elkdievību nevajag saprast koka tēla vai zelta teļa dievināšanu, tai ir daudz smalkākas formas un izpausmes. Un man izskatās, ka šobrīd to varētu būt visai pagrūti izskaidrot, jo ir vajadzīgas pamatzināšanas. Tāpēc lūdzu piedošanu, ka aizskāru šo tematu.



Lūk arī pierādījums. Eh... Tie bija piemēri. Protams, var būt arī pilnīgi apgriezti pretēja situācija, kad ģimene tiek padarīta par elku. Kad pats svarīgākais ir ģimene, un visu pārējo var pamest novārtā ģimenes dēļ. Visam dzīvē jābūt sabalansētam, nekas nedrīkst ņemt slimīgu pārsvaru pār citām lietām. Nu atzīstiet - pazīstat taču darbaholiķus, hroniskus naudas rausējus (kam grūti šķirties no diviem santīmiem), cilvēkus, kas ir atkarīgi no spēļu automātiem - tie visi ir piemēri, kas piecij\na par elka esamību cilvēka dzīvē.

Nu gan viss!

Iesūtīja: Nimue ; laiks: 22.07.2004 12:09

Tas, ka personai par diskusijas objektu ir cits subjektīvais uzskats, ne obligāti nozīmē, ka persona nav pazīstama ar diskusijas objektu. Izpratne nepieprasas ticību, ticība nepieprasa izpratni.
Savukārt, gaidas, ka visi diskusijas dalībnieki būtu pazīstami ar visu pārējo subjektīvajiem uzskatiem, ir visnotaļ nepamatotas.


Vecā un Jaunā derība
Lietojot Alfirin analoģiju - augstskolā pamatskolas zināšanas netiek pilnībā atmestas, taču tiek padziļinātas un precizētas. Padziļinājumu un precizējumu rezultātā var nonākt pie slēdzieniem, kas būtiski atšķiras vai ir pat pretēji slēdzieniem, kas tika apgūti pamatskolā.

Mīlestība kā pamatvērtība Vecajā derībā neieņem būtisku vietu. Vecās derības Dievs soda par nepaklausību.
Ja ļoti nekļūdos, kristietība māca, ka tagad kad Dieva dēls ir miris pie krusta par mūsu grēkiem, ar to tiek pasludināta Dieva mīlestība pret visu cilvēci?

Protams, Jaunās derības mācības sakņojas Vecajā derībā, tādēļ skatīt Jauno derību kopsakarā ar Veco ir pareizi; nepariezi ir skatīt Veco derību atrauti no Jaunās. Nekas nepareizs jau tur nav, tāpēc vispārīgi ikdienā to var arī darīt - bet izdarīt no tā tālejošus argumentus, nesalīdzinot šos argumentus ar Jauno derību ne vienmēr būs pareizi.

Pārmērīgas aizraušanās ar darbu pielīdzināšana elkdievībai nav neizprotams vai nepamatots domu gājiens - tomēr nedz no vecās, nedz jaunās derības tas tieši neizriet. Ir ļoti labi, ja kam tādam tici - bet tas nenozīmē, ka kristietis, kas kam tādam netic, ir sliktāks kristietis.
Starp citu, uz zināmu loģisko neprecizītāti Alfirin spriedumā varu norādīt - bauslis aizliedz kaut kam (elkam) būt tik pat svarīgam kā dievam. Ne visos gadījumos darbaholiķim vai narkomānam sava aizraušanās ir svarīgāka par Dievu (vairumā gadījumu - jā tā būs, bet ne visos - un, kā zināms no vispārīgās loģikas teorijas, šāda apgalvojuma gadījumā ("darbaholisms ir darba uzskatīšana par dievu".+ "citu dievu turēšana ir aizliegta" =>pārlieka aizraušanās ar darbu ir aizliegta ar bausli) pietiek pierādīt vienu gadījumu kad "darbaholisms nav elkdievība" lai arī gala secinājums vairs nebūtu no loģikas viedokļa pietiekami pamatots- līdz ar to tas pārveršas par ticības jautājumu, pie tam ticībnas, kas precīzi no grāmatām neizriet.)

Es šeit gribētu piesaukt līdzību par cilvēku, kuram lika ņemt savu paklāju un staigāt - lai arī saskaņā ar tajā brīdī esošo ticību (kas cieši balstījās Vecajā derībā) šajā dienā bija aizliegts strādāt. - Kā redzi, Jaunā derība tieši norāda, ka dogmas, kas balstās Vecajā derībā nedrīkst pieņemt nekritiski, iepriekš neizvērtējot to piemērojamību konkrētajā situācijā; un pat tad, ja kādā situācijā tās ir piemērojamas, tas nepieļauj analoģisku piemērošanu citām līdzīgām situācijām.

Novirzes no monoteisma
Svēto pielūgšana nav atsevišķs fenomens, kuru praktizētu tikai atsevišķi cilvēki, tā ir kristietība raksturīga prakse un bieži sastopama kristiešu vidū kā kristietības piekopšanas forma.(lūdzu izlasīt rakstu līdz beigām, lai saprastu, kāpēc es par to vispār runāju). Cilvēka pasludināšana par Dievam tuvāku ir elkdievības forma, pat tad, ja šim cilvēkam vispār netiek veltītas nekādas lūgšanas.

Par Trīsvienību - kamēr tiek pielūgts Dievs kā Trīsvienība, tikmēr monoteisms paliek spēkā. Atsevišķa, piemēram, Dieva Dēla pielūgšana manā izpratnē arī ir tāda pati elkdievība. Runa šeit neiet par skaistiem oratoriskiem argumentim, ka vispār jau ir saprotams, ka tas tas pats vien ir utt utjp. Šajā gadījumā tiešām būtiska ir ticība - un ticēšana Vienam Dievam, kas ir Trīsvienība un atsevišķas Trīsvienības daļas apzināšanās savās domās (kā tas var notikt lūgšanas laikā) ir savstarpēji izslēdzošas.
Vienīgais, kā tas ir pieļaujams - skaitot lūgšanu, vienlaicīgi patiesi apzināties, ka tā tiek skaitīta Vienīgajam Veselumam. tā gan ir domu nesaskaņa ar darbiem - tādēļ noticēt tam, ka tieši šādi tas notiek regulāri un tik masveidīgi ir pagrūti.


ļoti sensitīvais jautājums par pravieti-dievu.
Labi, vari nepūlēties skaidrot. Es patiešām neredzu atšķirību starp cilvēku, kurā dzīvo Dievs (jo fiziski tas bija tieši tāds pats cilvēks kā pārējie, to taču kristietība neapstrīd? Atšķīrās neredzamā daļa), un cilvēku, kuru Dievs ir kaut ko iedvesmojis darīt un visu laiku aktīvi bijis ar viņu kopā. Tas ir interpretācijas jautājums, manuprāt, matu skaldīšanas līmenī. Problēma ir ne jau tajā, ka cilvēks kaut ko būtu varējis izdarīt kļūdaini (jo ir tikai cilvēks), bet Dieva Dēls būtu izdarījis nekļūdīgi - ir pagājuši gana daudz gadsimti, lai kļūdainais cilvēka prāts līdz mūsdienām notikumus atnestu tik sagrozīti, ka tādām lietām vairs nebūtu nozīmes.

Tu saki - galvenais, lai ticētu, ka Jēzus tiešām bija Dieva Dēls=Dievs.
Es apgalvoju - tas, vai viņš tiešām bija Dievs cilvēka ķermenī, vai cilvēks, kuru vadīja Dievs, neievieš nekādas izmaiņas nedz notikušajā, nedz tā vērtējumā - ka tas ir viens un tas pats, tikai pateikts citiem vārdiem. Galu galā Dievs cilvēka prātam šā vai tā nav aptverams, tādēļ apgalvot, ka kāds zin tieši kā notiek Dieva staigāšana pa zemes virsu visnotaļ līdzinās kaut kam citam, nevis kristietībai.

Izmaiņas ievieš tikai tas, vai tic ka Muhamedu vadīja Dievs - bet tas nemaina faktu, ka pielūgts tiek tieši tas pats Dievs - musulmaņi taču uzskata, ka pielūdz to pašu Dievu, kuru kristieši.

Protams, tā kā uzskatus par Dievu viņi smeļas no Muhameda mācības, tad viņu uzskati par to, kā Dievs izturas pret cilvēkiem un kā cilvēkim būtu jāizturas pret Dievu ir atšķirīgi - tas viss padara musulmanismu visnotaļ atšķirīgu no kristietības - bet šis pavediens analizē tikai jautājumu par Dievu. Un, atkārtoju, Dievs ir tas pats.

Sekojošais ir nedaudz apšaubāms minējums, izlabo, ja kļūdos: Kristietība taču neapgalvo, ka Dievs kā cilvēks pa zemi var staigāt tikai vienreiz? (šis apgalvojums nenozīmē, ka tas patiesi ir noticis vairākas reizes)

Austrumu mācības
Budisma un konfūcisma gadījumā nešaubīga, nekritiska paklausīšana Budam vai Konfūcijam ir tiešā pretrunā ar pašu mācību - tādēļ jau es arī teicu, ka budisms nav reliģija tādā izpratnē kā kristietība, vai tas, ko kristietība uzskata par elkdievību. Savukārt sekošana skolotāja (šeit runājot par kādu dzīvu ar skolnieku vienlaicīgi dzīvojošu cilvēku) mācībai par šo mācību ir nedaudz citi iemesli, kas vairāk saistīti ar to, ka daži cilvēki ir gudrāki par citiem, jo vairāk laika veltījuši konkrētajam jautājumam. Arī kristiešu studē teoloģiju un dodas klosteros, kur visu viņu dzīvi izlemj citi - tā kā skolotāju esamība vien nepierāda, ka Budisms no kristietības viedokļa būtu uzskatāms par elkdievību.

-------------------------------------------

Ko es ar visu augstākminēto gribēju pateikt: Ne jau to, ka Dievs neeksistē. Ne to, ka kristietība ir nepareiza reliģija. Tikai - to, ka pa lielākai daļai visas kristietības konfesijas ir laika gaitā pārveidojušās, zaudējušas paškritiku un sajaukušās ar krietnu daļu liekulības un elkdievības.(kas nenozīmē, ka atsevišķa persona, kas pieder pie kādas konfesijas, bet konfesijai piemītošās kļūdas nepraktizē tik un tā uzkatāma par kļūdainu)
Kļūdās jau cilvēki - un laika gaitā cilvēka prāta nepilnību un kļūdu dēļ kristietība, pat ja tā sākotnēji ir bijusi pareiza, ir visnotaļ pamatīgi sagrozīta - tādēļ gandrīz nevienu tās mācību pat ticot nedrīkst pieņemt nekritiski un neapdomājot.

Vienkārši, šādās diskusijās kristiešu argumenti man mēdz šķit tik pat kļūdaini, kā pārliecināto ateistu - es tikai norādīju uz argumentu kļūdām, bet es neapgalvoju, ka viens vai otrs uzskats pēc būtības ir pareizs vai nepareizs.

Ak jā, mans uzskats par pavediena jautājumu: es nebūt neapgalvoju, ka Dieva nav. Mans uzskats ir ka Dieva eksistence vai neeksistence nav pierādāma (un tādēļ ir tik pat nebūtiska, kā, piemēram, tas, kas noticis pirms Lielā Sprādziena - fizika apgalvo, ka nekas, kas ir noticis pirms Lielā Sprādziena nekādā veidā neietekmē to, kas noticis pēc Lielā Sprādziena - tādēļ par to nav iespējams neko uzzināt. Ja kaut kas ietekmē to, kas notiek, tad tā esamību var pierādīt.), un strīdi par viena vai otra uzskata pareizību ir tikai veltīga laika tērēšana - taču šādas diskusijas ļoti noder domāšanas un atmiņas vingrināšanai, tādēļ pavisam veltīgi laiks iztērēts nav.

Iesūtīja: Martins ; laiks: 22.07.2004 13:17

Bravo, Nimue! Sistemātisks un argumentēts komentārs. Patīkami lasīt. Saprotu, ka tas noder drīzāk savu zināšanu sakārtošanai, nevis oponentu pārliecināšanai, jo apriori ir zināms, ka pat norādot uz visai nopietnām pretrunām kādā reliģiskā uzskatu sistēmā, tās piekritēji tik vai tā atradīs veidus, kā šīs pretrunas apiet neatsakoties no sistēmas izmantošanas. Man, godīgi, jau kādu laiku ir apnicis šo lietu darīt.

Iesūtīja: Elepele ; laiks: 02.08.2004 21:16

Dievs ir. Es to juutu, man taada sajuuta. es ticu, naw ko liegties. Dievs ir visur- vareetu teikt ka Dievs ir pilniigi VISS. Nezinu vai Vinju var saliidzinaat kaa cilveeku, Vinjsh ir kas vairāk. Es ticu, un man pat nedaudz bail par tiem, kas netic. :blink:

Iesūtīja: Gerts ; laiks: 03.08.2004 21:20

Es gan neticu, ka Dievs pastāv. Man šķiet, ka tas ir kā mīts.

Iesūtīja: saule ; laiks: 03.08.2004 21:22

Dievs ir viss esošais - tu, es, kaķis, suns, koks, saule utt. tātad tas ir tik pat lielā mērā kā nav.

Iesūtīja: Dekaels ; laiks: 07.08.2004 13:31

Re cik labi, diskusija apstājusies un teju viss pateikts manā vietā.

Vispār Dekaels vairs nevar ļaut sev neko vairāk par acumirklīgām poētiskām (vārda plašājajā nozīmē) izpausmēm vai "vispārzināmu" faktu uzskaiti, tāpēc tikai daži interesanti fragmenti iz Jaunās Derības (diemžēl pilna bībele man nez kur izgaisusi):
"Lai gan ir tā saucamie dievi, vai debesīs vai zemes virsū - jo dievu un kungu ir daudz - bet mums ir tik viens Dievs..."
(Pāvila 1. vēstule korintiešiem, 8:5-6)
Interesanti, ko jūs teiktu?

"Bet: ko tie upurē, tie upurē ļauniem gariem un ne Dievam."
(tas pats, 10:20)
Vai tas nozīmē, ka "tā saucamie dievi" ir šie ļaunie gari? Bet:
"Gan toreiz jūs, Dievu nepazīdami, kalpojāt tiem, kas pēc būtības [un kāda tā ir? - D.] nav dievi. Bet tagad, kad jūs Dievu esat atzinuši, jeb labāki sakot: kad Dievs jūs ir atzinis, kā tad jūs atkal atgriežaties pie nespēcīgajām un nabadzīgajām pirmbūtnēm [!?!? - D.] un tām atkal no jauna gribat kalpot?"
(Pāvila vēstule galatiešiem, 4:8-9)
Vārds "pirmbūtnes" ir visnotaļ interesants.
"Tā arī mēs, kad nebijām pieauguši, bijām pasaules pirmbūtņu kalpībā."
(tas pats, 4:3)

Jūsu komentāri?

Iesūtīja: southtown_warrior ; laiks: 08.08.2004 11:39

protams ka ticu...Dievs man daudz paliidzeejis paliidz joprojaam!
bez tam es njemu piemeeru no PayableOnDeath (P.O.D.) solista Sonnija Sandovaala...
bet buutiibaa jau katram ir briiva izveele- ticeet Vinjam vai neticeet, tikai tad arii no taa izrietoshaas sekas ir katra pasha zinjaa.... :blink:

Iesūtīja: Dekaels ; laiks: 08.08.2004 11:54

Ticēt vai neticēt NAV paša izvēle, vismaz es nekad neesmu izvēlējies ticēt vai neticēt, es neticu; drīzāk varētu sacīt, esmu, he he, izvēlēts neticībai.
Izvēle būtībā ir racionāla padarīšana, bet ticība - ne. Varbūt domāta ir kaut kāda "neapzināta" izvēle? Vilkam tādas neapzinātas izvēles, vilkam viņas...

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 08.08.2004 20:41

Nu vispār!!! Kā var kautko tādu raxtiit?! Protams, Dievs ir! Jo cilvēkam vienkārsi ir jābūt kādam, uz ko paļauties! Ja jūs neticat Dievam, neticat arī mīlestībai!

Iesūtīja: Bittersweet ; laiks: 08.08.2004 22:31

Nu ledenīt super vārdi...es domāju tieši tāpat

Iesūtīja: Shadowstalker ; laiks: 08.08.2004 22:43

Kādas muļķības! Jāpaļaujas jau pirmkārt uz sevi, nevis kādu izdomātu muļķīgu tēlu! Un dievam ar mīlestību nav nekāda sakara.

Dievu vispār izdomāja, lai ir uz ko vainu novelt, izlikties, un visādas muļķības darīt. Un arī naudu iekasēt.

Iesūtīja: Alchemy ; laiks: 08.08.2004 22:55

TIEŠI tādēļ arī radās mīts par Dievu -- Dievs ir, jo jābūt kādam, uz ko paļauties. Tāpat arī -- Dievs ir, jo jābūt taču kādam, kas liek līt lietum, notikt paisumam un bēgumam, mēnesim griezties ap pasauli, Dievs ir, jo jābūt taču kādam, kas liek cilvēkam domāt, just, blablabla.. whatever... Cilvēki jau izsenis ir meklējusi izskaidrojumu visām dabas parādībām un no politeisma pārgāja uz monoteismu -- kristietību. Cilvēki laikam vienkārši nespēja aptvert, ka Visums var pastāvēt tāpat, bez kāda gādīgās rokas, kas vadītu mūs cauri visiem ceļiem un neceļiem. Arī vispār ideja -- Dievs dzīvo debesīs. Kur tieši viņš dzīvo? Andromēdas miglājā? Čūskas zvaigznājā? Kaut kur pa ceļam starp Piena Ceļa galaktikām? Dievu radīja tādu cilvēku psihe, kuru uzskati par pasauli bija to laiku garā. Tolaik viņi bija droši, ka Saule griežas ap zemi (nu Dieva pirksts, vai ne? Galileju par iedrošināšanos apgalvot ko citu mocīja, līdz viņš "atjēdzās"... jo viss taču griežas ap Zemi -- Visuma centru!!), tolaik viņiem bija vajadzīgs izskaidrojums cilvēka izcelsmei (pirmie cilvēki -- Ādams un Ieva. Starp citu, kristietība pārņēma šo mītu no citām kultūrām & nedaudz pārveidoja, bet tas nu tā). Manā klasē gāja meitene, kas bija pilnīgi droša, ka cilvēks ir cēlies no Ādama un Ievas. Darvina teorija viņai bija zaimošana. Dīvaini tie fanātiķi. Nu, vienalga -- ja jau visiem šiem jautājumiem ir atbildes -- kāpēc mēs joprojām turamies pie vecajām? Ok.. ko es gribēju teikt Manuprāt, Dieva nav.

Iesūtīja: Shadowstalker ; laiks: 08.08.2004 22:58

Es zinu, kur dievs dzīvo! Viņš ir VISURESOŠS!!! Nu tā kā es Chem... Ko var secināt?

Un cilvēkiem ir tendence visādas muļķības izgudrot...

Un Chem, paldies ka izteci to, ko man bija slinkums drukāt...

Iesūtīja: Nostariel ; laiks: 08.08.2004 23:08

Es ticu ka pastāv Dievs bet tas jau nenozīmē ka viņš kontrolē mūsu dzīvi mēs paši veidojam un kontrolējam jo mums ļauj pieļaut kļūdas lai mēs paši no tām mācītos!

Iesūtīja: kapeiks ; laiks: 09.08.2004 07:20

Es uzskatu, ka nepastāv. Ko! Vai tad viņš virs mums sēž uz mākonīšiem? Viņš nepastāv tāpat, kā laiks var nepastāvēt..

Iesūtīja: saule ; laiks: 09.08.2004 12:36

Lai man tagad nevajadzētu teikt pilnībā pievienojos pateikšu lūk ko: šeit kaut kur bija rakstīts ka bībeles lasīšanai ir vajadzīgs ''zināms breidums'', tās nu gan ir pilnīgas muļķības, vismaz mūsdienās - ja bībeli lasa mazs bērns, tad ir daudz lielāka iespēja, ka viņš būs ticīgais, jo mazi bērni izvēlas vai nu piekrist vai nepiekrist, viņi neanalizē.
Ja cilvēks ir ticīgais no agras bērnības, tad varbūt viņš pārlasot bībeli katru reizi atradīs tur ko jaunu, varbūt tad patiešām ir vajadzīgs ''zināms briedums''...

Iesūtīja: Nimue ; laiks: 09.08.2004 12:51

Tas kā reiz ir viens no iemesliem, kādēļ nepieciešams zināms briedums - Mazs bērns nav spējīgs izvēlēties, un tic visam, ko viņam pasaka. Pie tam burtiski.

Apgalvojums, ka visiem jābūt kristiešiem Latvijā tomēr nav pareizs, bet Bībeles burtiska uztveršana noved tikai pie problēmām, nevis tur esošo mācību izpratnes.

Iesūtīja: saule ; laiks: 09.08.2004 13:43

Eh... Un kāda tur ir mācība ? Kristu piesita krustā tāpat kā lielu daļu romiešu vergu un ko tas mums iemāca ? Bībeli turklāt sarakstīja ebreji, kurus vēlāk par to vien ka viņus sauca par jūdiem visādi pazemoja, jo jūda lūk esot nodevis kristu... nu kur tur ir mīlestība un labstība, kuru it kā māca Bībele ?

Iesūtīja: Good ol' Grim ; laiks: 09.08.2004 14:01

1)Bībelē rakstītajam nav pierādījumu. Nav iespējams pierādīt, ka Jēzus patiesi staigāja pa ūdens virsu vai pārvērta ūdeni vīnā.
2)Neticu tādēļ, ka nav iemesla ticēt. Man nav bijusi slikta pieredze (diez kāda varētu būt tā sliktā pieredze, kas kristieti pārvērstu ateistā), un tas nav princips.


Tātad jautājums arī man.
Jā.
Es ar prieku iznīcinātu vislielākās man zināmās nejēdzības - ticības dievam - simbolu.


Neizskaidrosim. Neatzīstu, ka tādi būtu notikuši, to arī nav iespējams pierādīt.


Nē, tu dari jocīgi, šādi rakstīdama. Cilvēks kurš kliedz, ka dieva nav, acīmredzami netic dieva esamībai - viņam dievs neeksistē, bet nav iespējams kautko zināt par to kā nav.

Kā jau teicu, neticu, jo man nav iemesla ticēt. Mani vecāki netic, viņi man nestāstīja par dievu, tādēļ mans priekšstats par reliģiju veidojās patstāvīgi, netika sakropļots. Man neuzspieda ticību un es nonācu pie loģiska secinājuma - dieva nav, jo nekas nenorāda uz dieva esamību.
Cilvēki, kas tic galvenokārt tic tādēļ, ka viņu vecāki tic un jau no bērnības stāsta bērnam par dievu un nostāda savu stāstījumu tā, it kā tā būtu objektīva patiesība. Bērns to par tādu arī pieņem, kaut arī stāstījums 99% gadījumos ir subjektīvs - konkrētā cilvēka izpratne un domas par dievu un tā esamību.
No pirmā septembra 1-3 klases skolniekiem arī stāstīs par dievu. Ne visās skolās būs izvēle mācīties ētiku un arī tajās, kurās būs, ne jau skolnieki paši to izvēlēsies - to darīs viņu vecāki. Vecāki kristieši protams izvēlēsies kristīgo mācību.
Teorētiski skolotājam vajadzētu tikai iepazīstināt bērnus ar kristīgo ticību, radīt viņos izpratni par to. Praktiski ne visi skolotāji būs gana profesionāli, lai tik maziem bērniem stāstītu par kristietību neietekmējot viņu ticību/neticību (ja tas vispār ir iespējams). Noteikti kaut kur atradīsies arī kāds profesionāls smadzeņu skalotājs, kas ar savas augstākās pedagoģiskās izglītības palīdzību pārvērtīs skolniekus īstenos kristiešos - traģiski.
Taču neizvērsīsim tagad diskusiju par kristīgo mācību skolās, tas bija tikai piemērs, lai izskaidrotu vienu no variantiem kādēļ cilvēki sāk ticēt.

Tad vēl tikai dažas "gudras" domas un spriedelējumi par dievu un ticību dievam. Gan manis paša izdomātas, gan citur dzirdētas.

Ja eksistē visvarens dievs, viņš:
1)ir ļauns. Citādi viņš nepieļautu karus, slimības utml. Par jēdzienu "dieva sods" varat aizmirst, ja dievs negribētu, ka mēs kaut ko darām, viņš nevis mūs sodītu, bet nepieļautu šādu rīcību.
2)nevēlas, lai cilvēki viņam ticētu/neuztraucas par to vai cilvēki tic vai nē - ja dievs gribētu, lai visi viņam tic un viņu pielūdz, viņš būtu radījis tādus cilvēku, kas ticētu.
3)ir pametis zemi novārtā. Tā kā, domājams viss visums ir dieva radīts, bet zeme ir absolūti nenozīmīga visuma daļa, nav iemesla, lai dievs tai pievērstu īpašu uzmanību un censtos ietekmēt procesus tajā.

Bet iespējams, ka nemaz tik visvarens viš nav un par zaimošanu mani nesoda nevis tādēļ, ka tas viņu nerausta, bet tādēļ, ka nespēj.




Te nu nonākam pie domas, ka dievs ir nepieciešams. Tas ir nepieciešams, lai cilvēkiem būtu kāds uz ko paļauties, lai grūtā brīdī viņiem būtu cerība, ka viss būs labi, jo tur augšā ir kāds, kas par mums rūpējas.
Ticība ir kā Matrikss, kas sargā cilvēkus no skarbās realitātes, taču vienlaikus arī paverdzina tos - ticīgo dzīve tiek pakārtota dievam.
Statistika to apliecina - man kā neticīgajam ir ievērojami lielākas iespējas ciest no stresa, depresijas, alkoholisma utt.
Ticība dievam palīdz caur dievu noticēt sev. Noticēt, ka viss izdosies, jo palīdzēs dievs. Un izdodas arī, bet nevis dēļ dieva, bet dēļ pašsuģestijas. Ticība cilvēkiem palīdz, bet visādi rituāli, lūgšanas... vienā vārdā sakot - kalpošana, ir tikai laika šķiešana.

No dieva nešķirams jēdziens ir arī velns, elle, šķīstītava utt.
Taču te atkal sākas neskaidrības. Ja velns ir ļauns un iedvesmo ļaunumu, kādēļ viņš pēc tam spīdzina ļaundarus? Ellē grēciniekiem vajadzētu tikt atalgotiem, bet šķistajiem - sodītiem.


Lūk, visai pagarš teksts, kurā ir ietverta lielākā daļa manu domu par dievu. Uz beigām gan sākās gandrīz breinstormings, un pa vidam gan jau, ka bija arī kautkas nesakarīgs (tekstu nepārlasīju pirms iesūtīšanas), taču... dievs jau arī tāds bezsakars vien i

Iesūtīja: saule ; laiks: 09.08.2004 14:31

Hmm... es sadedzināju jauno derību, Bībeli gan ne, jo man piederošā bībele ir diezgan skaisti ilustrēta (var špikot kā jāzīmē cilvēks), kā arī ir diezgan ciešama uzziņu literatūra...

Es ticu dievam, bet ne tam kam tic kristieši, jo dievs ir viss pastāvošais, dievs nevar ietekmēt ne notikumus, ne cilvēkus. Tāds dievs kā tas, kuram tic kristieši ir vajadzīgs tikai vārguļiem, kuriem vajadzīgs sev attaisnojums vai arī pamatojums savai rīcībai

Iesūtīja: Nimue ; laiks: 09.08.2004 14:52

Ņu redz. Acīmredzot līdz "attiecīgajam briedumam" kad pat pie kristīgās ticības nepiederot vismaz kaut ko no Bībeles var arī iemācīties (kaut vai to, kā pasauli redz cilvēki ar no tevis atšķirīgu redzējumu), vēl jātiek.

Bet Good Ol'Grim:

Mmm.. pirmkārt, ir vēl ceturtais variants - Dievs nav cilvēks, un līdz ar to, pat ja tāds pastāv, mēs ar savu domāšanu to aptvert vienalga nespējam, kur nu vēl "Dieva" (ja tāds ir) motīvus (ja par tādiem vispār var runāt). Atšķirīgas ētikas izpratnes pastāv arī cilvēkiem.. un ja salīdzina cilvēku ētiku ar "dzīvnieku pašsaglabāšanās ētiku" tad humānisms iznāk kaut kas ļoti absurds.

Dieva šobrīdējā definīcija ir tik izplūdusi, ka nevar pierādīt nedz eksistenci, nedz arī pretējo. (Neiespējamība pierādīt pretējo šoreiz nenozīmē, ka ir pierādīta eksistence - un otrādi).

Ak jā, Dieva esamība nepieprasa nedz elli nedz šķīstītavu. Ja ļoti nekļūdos, tie ir mīti, ar ko kristietība apaugusi krietni vēlāk - jaunās derības sātans ir tikai iekšējās cīņas metafora, nevis ragains onkulis, kas kādu cepina katlā.

Iesūtīja: saule ; laiks: 09.08.2004 15:23

Es palabošu savu jautājumu - Bībelē ir daudazas labas lietas, kaut vai 10 baušļi, taču neskatoties uz baušļiem, tajā ir arī minēts, ka ebreji paši tos pārkāpj - piemēram, Dāvids nogalinot Goliātu pārkāpj bausli, kas aizliedz nogalināt...
Vienmēr tiek teikts ka Bībele māca mīlestību un labestību, bet es tajā neko tādu nesaskatu, tur ir par greizsirdību, nodevību, slepkavībām... Bet kur Bībelē ir aprakstīts kāds notikums, kurš mācītu mīlestību vai labestību ?

Iesūtīja: NovemberNövelet ; laiks: 09.08.2004 15:28

Njā. Kā ir ar mani? Es neticu. Nu vismaz neticu priekšstatam par tādu Dievu, kāds tas attēlots mūsdienu reliģijā. Piebildīšu, ka mani vecāki abi ir kristieši, lai gan ne tādi, kas katru svētdienu apmeklētu baznīcu, taču Dievam viņi noteikti tic; ja šim ir kāda nozīme.
Man ir nepieņemami daudzi kristiešu uzskati, ko it kā viņiem licis pieņemt Dievs. Pati esmu lasījusi reliģisko literatūru un runājusi ar mācītājiem- tur visi iestājās pret abortiem- es prasīju mācītājam- un ko darīt, ja, piemēram, 15 gadīga meitene ir izvarota un palikusi stāvoklī? Atbilde bija aptuveni šāda- bērna nogalināšana ir liels grēks. Es piekrītu, bet vai šis cilvēks nepadomāja, ka tā meitene pati vēl ir bērns? Es neatbalstu abortus kā izsargāšanās no grūtniecības līdzekli, bet kristiešu uzskats, ka pat kontracepcija ir bērnu nogalināšana, man liekas vairāk kā absurds. Vai labāk dzemdēt daudz bērnus, kurus nav par ko pabarot, kuriem nav laika?
Tev nebūs iekārot neko no sava tuvākā.. Un ko darīt, ja tomēr iekāro? Vai tad nodoties sadistiskām izpriecām attiecībā uz sevi un atslēgt sevi, lai vairs negribētos? Tas, ka man kaut ko gribas, taču nenozīmē, ka es tūlīt darīšu jebko, lai to iegūtu.
Un vēl izteiciens "an eye for an eye makes the whole world blind". Ok, piekrītu vienā ziņā. Taču šo parasti interperetē tā, ka tev iespļauj sejā, bet tu uz to nekādi nereaģē. Vai tā nav darīšana pāri paša sev? Tas augšā redzot visu. Lai nu tā būtu. Bet ja nu neredz?
Nogalināšana ir grēks.. Protams. Tikai tas tik interpretēts- nekādus nāvessodus. Tikai nez vai tie, kas bļauj par dižo apžēlošanu, ir redzējuši, par kādiem noziegumiem prasa nāvessodu (iepriekš atvainojos tiem, kam turpmāko lasīt būs nepatīkami) . Vai cilvēks, kas nogalina visu ģimeni pārdesmit latu dēļ, izdur mazam bērniņam acis, izvaro un nodur viņa mammu, sadistiski nospārda tēvu, ir pelnījis dzīvot? Viņi labosies? Stipri šaubos. Un kas, ja arī tā..? Ienāca prātā citāts no rokoperas par Kaupēnu..

Un vai mūsdienās izrpatne par Dievu nav šāda:

Iesūtīja: Martins ; laiks: 10.08.2004 21:56

Tieši tā, Reiki! Gribēju uzrakstīt garāku komentāru un nu beidzot mar ir laiks to izdarīt.

Viena no nelaimēm ar kristīgo reliģiju ir tā, ka noteiktām morāles normām tiek piedēvēta dievišķa izcelsme un tās tiek uzskatītas par ticības dogmām. Savulaik un droši vien arī pašlaik tas acīmredzot ir bijis iedarbīgs morālo normu piespiedu ievērošanas mehānisms. Bailes no cilvēku uzliktā soda nespēj tuvoties šausmām, ko iedveš pārdabiskais.

Morāles prasības mainās nepārtraukti un atkarībā no šī brīža vajadzībām. Vai ir jēga mānīt sevi un iedomāties, ka ir kāda "augstākā", "īstā" morāle? Acīmredzot, daudzi uzskata, ka jēga ir, ka reliģiskā līdera (piem. pāvesta) apgalvojums par šo vai par to automātiski kļūst par šādu "augstāko" morālo likumu. Par mācītājiem še varam pat nerunāt, viņu amata pienākums, līdzīgi kā kādas partijas piederīgajiem, ir atbalstīt un dzīvot saskaņā ar oficiālo doktrīnu vai arī viņus vienkārši noņems no distances (ir interesanti piemēri tepat Latvijā ar homoseksuāliem priesteriem).

Ticības dogmas ir kā konstitūcija, kurā nav iespējams ieviest nekādas izmaiņas vai uzlabojumus. Pat tad, ja redzams, ka tās ir nepilnīgas, no ticīgajiem tiek prasīts, lai viņi pievērtu acis un atkārtotu, ka šie likumi ir Dieva doti, nemainīgi un pareizi. Un daudzi tā arī dara, jo viņiem piederība ticīgo pulkam ir svarīgāka par pašu veselā saprāta balsi.

Vai ļaudis hroniski ir par vājiem un dumjiem, lai paši uzņemtos atbildību par to kādas morāles normas ievērot konkrētajos apstākļos, nevis pastāvīgi kā uz kruķa balstītos uz "dievišķo patiesību"? Galu galā ir skaidri zināms, ka visas ticības dogmas cilvēkam ievērot nav iespējams. Tik tiešām, ticīgajam atliek tikai paļauties uz bezgalīgo Dieva žēlsirdību pret savu vājumu un, mēģinot ievērot neiespējamus un netaisnus likumus, mocīties ar nebeidzamu vainas sajūtu.

Tiklīdz kā morāle kļūst stīva un dogmatiska, tā sākas problēmas. Dzīvi nav iespējams iespiest dogmu prasībās. Sākot jau ar to, ka dažādas dogmas var nonākt konfliktā viena ar otru un beidzot ar to, ka tās var izrādīties vienkārši neatbilstošas laikmeta prasībām. Tad ir jāsāk visādi izlocīties un mēģināt atrast to pašu veco prasību jaunas, piemērotākas interpretācijas.

Lai reliģisku uzskatu sistēma varētu izdzīvot ilgāku laiku, tai gribi-negribi nākas piemēroties un atrast šīs interpretācijas. Kristietībai kā reliģijai ar divtūkstoš gadu senu vēsturi tas nav nekas jauns. Esmu pārliecināts, ka tad, kad vairums kristiešu būs sapratuši kontracepcijas un arī abortu nepieciešamību, reliģiskajiem līderiem nekas cits neatliks, kā piepeši "atklāt" jaunas dogmu interpretācijas, kuras būs atbilstošākas laikmeta prasībām. Nelāgi tomēr, ka līdz tam brīdim daudziem būs jādzīvo ar, mazākais, gluži veltīgi netīru sirdapziņu par izdarītajiem "grēkiem".

Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 10.08.2004 23:11

man ir radusies tada sajuuta, ka te drizak ir runa par reliģiju ne Dievu pašu, bet ko nu es... un pavisam nepatiikami liekas tas, kas šeit notiek - tie, kas kategoriski noliedz Dieva eksistenci tiek nilikti lidz ar zemi ar nemitigiem pieradijumiem ka kaukas augstaks tomer pastaav, bet tie, kas tic Dievam un ir kaadas reliģiozās kustiibas vai ticiibas lidzgajeji, momentaa tiek patasiiti par fanātiem. un veel vairumaa gadijumu tiek apskatiits tikai kristiešu Dieva. neņemos tagad nosaukt parejos, jo nevelos kludities, bet esmu gatava galvu likt ķīlā ka dievu ir daudz, katram dievs ir savs, bet te runa šķiet iet tikai par kristietiibas teevu - Dievu. bet varbut kads tic Allaham. varbut kads tic Budam. laikam jau tie nebija dievi, bet tomer ticiibu aizsaceji gan. un ka tad ir ar viņiem? daudzime viņi ir dievi. un tur jau ari rodas atskiriibas un uzksatu briviiba. ja negribas pietureties pie vienas ticiibas, bet savu domu atblazmas rodi vairaakas vieglak ir pateikt ka netici dievam lai neitktu nosodiits. es protams nestaavu ne tuvu tiem, kas seit nopietni aizstav savu viedokli, bet noteikti uzdrošinos izteikt savu. es ari protams nezinu ne uz pusi tik, cik zinat juus, kas gudri spriedelee par sev zinamam un saprotamam temām, bet es izsakos tikai tā kā domaju un taa ka sirds mana juut.

Iesūtīja: Martins ; laiks: 11.08.2004 00:00

Bet, Dvēselīt, gluži dabiski, ka Dievs še tiek apspriests vairāk tieši kristīgās ticības kontekstā. Ar kristietību mums katram ir nācies saskarties, katram ir kāda reāla pieredze, ir ko teikt. Atšķirībā no budisma vai hinduisma, piemēram.

Attiecība par to, kas par ko tiek pataisīts. Ja ļaujas pataisīties, tad arī tiek pataisīts. Ja neļaujas, bet argumentēti izklāsta savu viedokli, tad nez vai kādu var tā vienkārši "nolikt gar zemi" vai "pataisīt par fanātiķi".

Un beidzot par tevis minēto dažādu reliģiju elementu sapludināšanu (sinkrētismu). Tā ir visnotaļ populāra parādība mūslaikos, kad beidzot mums ir iespēja iepazīt daudzu reliģisko sistēmu pamatidejas. Arī šajā pavedienā daudzi saka, es ticu Dievam, bet neuzskatu sevi par kristieti vai kādas citas noteiktas reliģijas piederīgo. Viņi it kā mēģina savākt visu to "labāko" no dažādām reliģijām, veidojot kaut ko savu. Tomēr tas kas rezultatā sanāk, manuprāt ir diezgan nebaudāms sunīša un kaķītes pīrāgs, kurā nav nekādas iekšējās konsekvences un kur reinkarnācija un astroloģija ir salikta kopā ar mūžīgo dzīvošanu pie Debesu Tēva labās rokas pie viena uzspēlējot flautu un uzdziedot "hārē" debesu dārzos kopā ar zilādaino Krišnu.

Un nevajag sevi tā nolikt. Es arī zinu tikai to, ka neko nezinu. Bet tik vai tā mēģinu uzzināt vairāk. Nekas nenotiek uzreiz.

Iesūtīja: saule ; laiks: 11.08.2004 01:47

Tas nav nekas slikts, ja cilveeks megjina radiit, ko savu, tacju ja vinsh ticees baismam nesakariigam murgojumam tad vinsh buus spiests no shiis relegjijas atteikties...

P.S. Reiki, naavessoda morotorijs ir cilveektiesibu norma, kura tika izdomaata 20.gs.,pirms tam kristieshi visai aktiivi izpildiija naavesodus - un nekaadi baushlji vinjiem netrauceeja sariikot Beertulja nakti un 8 krusta karus.

Tev ir pilniiga taisniiba par abortiem un kontracepciju, starp citu vai tu neesi meegjinaajusi pajautaat maaciitaajam kaapeec, ja tas ir tik baiss greeks dievs to pienjem un ja sekss ir greeks kaapeec dievs radiija cilveekus taadus ka vinji var vairoties tikai taa ?

Iesūtīja: Alfirin ; laiks: 11.08.2004 09:33

Vui, cik es ilgi neesmu šeit bijusi!

Ļaudis, jūs taču galīgi nezināt, kas ir grēks! Sekss nekādā ziņā nav grēks. Dievs neradīja cilvēku tāpēc, lai viņu spīdzinātu. Zinu, ka jums šī doma ārkārtīgi nepatīk, bet Dievs tiešām cilvēku mīl. Visi baušļi ir doti tieši tāpēc.
Ņemsim pēc kārtas. Dievs radīja vīrieti un sievieti, savienoja viņus laulībā ("augļojieties un vairojieties" utt.), un tikai tad viņi sāka dzīvot kopā. Vai tad Dievs būtu devis šādu pavēli, ja būtu pret seksu? Vai tad Viņš būtu radījis cilvēku kā seksuālu būtni, kas no tā gūst baudu?
Sekks ārpus laulības - lūk, tas ir grēks, jo tiek pārkāpts Dieva rīkojums dzīvot TIKAI ar savu vīru vai sievu. Vairāki partneri nekādā gadījumā neatbilst šim nolikumam. Teiksiet - bet, ja viņi plāno apprecēties? Tad cik no tādiem pāriem, kas viens otram ir pirmie, tiešām apprecas?

Kāpēc Dievs pieļauj karus, slepkavības, izvarošanas utt? Mūžvecais un vienmēr uzdotais jautājums. Jūs ko, gribat būt marionetes? Esat kaut ko izplānoju;si, bet Dievs pievelk diedziņu - nē! Neiesi un viss! Un Tu dari ko gribi, tāpat nekas neizdodas... Tāda bija tā ideja? Dievs necenšas iegrožot, mums vienmēr pastāv izvēles brīvība, ko esmu teikusi jau iepriekš. Ja izvēlies kādu nogalināt, Tev jārēķinās ar sekām. Un viss, kas pasaulē ir ļauns un nežēlīgs, patiesībā nav nekas cits kā vien grēka sekas. Nepareizu izvēļu sekas. Un kāds būtu Dievam iemesls to visu novērst? Kāpēc Viņam iejaukties tādu cilvēku dzīvē, kas Viņam netic? Arī ticība ir katra paša izvēle, nevis Dieva uzspiesta. Iespēja ticēt ir piedāvāta katram, kas kaut reizi ir dzirdējis par Jēzu. Tālāk jau viss ir cilvēka paša rokās.

Kur Bībelē ir mīlestība? Pārlasi vēlreiz to pašu sadedzināto Jauno Derību. Vai Tu vari atrast kaut vienu gadījumu, kur Jēzus kādam būtu netaisni nodarījis pāri? Tu prasīji piemēru, saule pazare, un es tādu devu. Vecā Derība - jā, ir skarba un nežēlīga. Bet visa pasaule ir tāda. Bībele nav grāmata par sen pagājušu utopiju zemes virsū. Ebreji ļoti bieži atkrita no Dieva un dzīvoja tīrā grēkā - tad nu tam arī bija sekas.

Bauslis "Tev nebūs nokaut" oriģinālvariantā skan "Tev nebūs noslepkavot".

Kas vēl man aizķērās prātā? Ā, par bērniem. Statistika rāda, ka šobrīd lielāka daļa kristiešu ir nevis tādi, kuriem vecāki būtu mācījuši ticēt vai veduši Svētdienas Skolā, bet jan tādi, kas jau pieauguši ir iepazinušies ar Jēzus mācību. Gan jaunieši, gan cilvēki pusmūžā. Un bērns nemaz nav tā ietekmējams, kā varētu šķist. Viņš atzīst par pareizu to, par ko viņu pārliecina. Visbiežāk vecāki ir autoritāte, tāpēc bērnam liela pārliecināšana no viņu puses nav vajadzīga. No skolotāja gan.

Ufffffff!!! Šimbrīžam pietiks!

Iesūtīja: saule ; laiks: 11.08.2004 15:25

Es nesprotu - vai Kristus bija dievs ? Ja Kristus bija dieva deels tad vinjsh nebija dievs, bet ja Kristus bija dieva vai triisvieniibas daljas dieva deela iemiesoshanaas tad vinsh ir piedaliijies arii vecaas deriibas notikumos - piemeeram, tajaa kad EEgjiptee tika izniicinaati visi pirmdzimtie.

P.S. Kaa var izlasiit kaut ko kas ir sadedzinaats ?
Jeezus darbiiba Jaunaas deriibas ietvaros, liek domaat ka vinsh bija egoists un sektants. To vai Jeezus kaadam ir fiziski dariijis paari nekaada veidaa nav iespeejams uszinaat, jo Jaunaas deriibas teksts, njemot veera to ka graamatas daudzus gadsimtus paarakstiija muuki, noteikti preciizi neatbilst orgjinaalam.

Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 11.08.2004 15:48

bet ja cilvekam nau argumentu? ja vinš vienkarsi sirdii zin ka vinam ir taisniiba? ja vins tic tam ko saka un domā? un seit jau nu ar tada veida argumentiem tiesam tiek nolikti lidz ar zemi, jo ka tik paviid "es domaju" vai "man ta liekas" tulit no visam pusem virsuu tiek grusti kaudzem pieradijumu, faktu, argumentu un vel nezin kaa, lidz cilvekam apskrienas duuša turpinaat aizstavet savu viedokli. seviski seit, kur runa ir par teologiju, paranormalam paradibaam viss tiek balstiits vienigi uz faktiem un vestures liecibam. vardos nesauksu, bet man jau sak apnikt parlasiit postus kuros tiek citeta bibele, vai kada enciklopedija, kuraa skaisdri ir defineets vai nu "jā" vai "nē" nepastaav nekas pa vidu starp šiem abiem. reizem der nevis rakņāties vestures bezdibeņos bet pasiem sevī un savā sirdī, lai rastu pareizaas atbildes un jebkuru jautajumu. ne vienmer enciklopedijaa bus kada lapa ar vajadzigo informaciju vai atbildi.

Iesūtīja: NovemberNövelet ; laiks: 11.08.2004 17:01

Aha, saules pazare, es zinu par nāvessodu vēsturi, zināmu apstākļu dēļ pat labāk, nekā to vajadzētu zināt. Un lieta, pēc kuras izskatīšanas Latvijā vēl K. Ulmaņa valdīšanas laikā pieņēma tā saucamo moratoriju, bija viena no nežēlīgākajām, par kuru es jebkad biju dzirdējusi.. Nu ko.. Mūsu valstij ir interesanta politika, kā tuvoties Eiropai un kļūt par tās pilntiesīgu sastāvdaļu. Nerunājiet par morāli. Es tam neticu.

Par to es jau runāju- bauslis tiek interpertēts tā, ka tas ir domāts tikai bērnu radīšanai. Ja tu neradi bērnu, tu esi slepkava. Ne es to izdomāju, tā rakstīts kādā kristiešu interpretētā grāmatā. Es atvainojos, bet man tas liekas absolūti absurdi. Vai piedzemdēt bērnus, kurus nevar uzturēt, nav slekpavība? Vai spīdzināšana? Vai tas, ka cilvēks ir fiziski spējīgs radīt bērnu, nozīmē, ka viņš ir gatavs tam arī garīgi? Vai tādi apstākļi kā nauda bērna uzturēšanai, arī neko vairs nenozīmē? Un atvainojiet visi, ja nākamā mana frāze neatbilst PG-13, bet vai tad onānisms arī ir slepkavība? Jo tad jau var sākt uztvert kā vēl nedzimuša bērna slepkavību.




Umm..Varbūt kādreiz arī šāds bauslis likās reāls.. Bet noteikti viņš nav domāts lielākai daļai mūsdienu sabiedrības. Vai kādreiz kāds ir pavērojis, cik daudz pāri kā šķiršanās iemeslu min nesaderību intīmajās attiecībās? Tas ir ļoti daudz gadījumos. Vai tad tas ir tik nesvarīgi? Vai tu gribētu apprecēt cilvēku un tikai tad uzzināt par viņa nosliecēm, perversijām intīmajā dzīvē? Kas, starp citu, nav retums..



Un vai tad tas, ka citu cilvēku ļaunā rīcība ietekmē citus, nevainīgus un godīgus cilvēkus, nav novēršanas vērts iemesls?

Un jā, man nav iebildumu tam, ka kāds tic kaut kam bez noteiktiem pierādījumiem. Es neesmu tik liela racionāliste, lai to noliegtu. Taču es uzskatu par dīvainu to, ka šie cilvēki nosoda mani par maniem un citu uzskatiem. Ka rīcību, kas liekas saprātīga & nekaitē nevienam citam, nodēvē par grēku.. Tas ir dīvaini.
Lielākā daļa manu paziņu domā citādāk. Tas nenozīmē, ka es viņus cienu vai uzklausu mazāk. Rakstu ar nodomu uzklausīt un saprast, nevis pierādīt savu taisnību.

Iesūtīja: Alfirin ; laiks: 11.08.2004 17:13

Nu tur jau arī ir tā fiška,ka Kristus ir Dievs! "Dieva vienpiedzimušais Dēls, ar tēvu vienāds būtībā"... ir vēl vairāki šādi citāti. palasot Jāņa Evaņģēlija sākumu, ir skadrs, kas Viņš īsti ir - Dieva Vārds.

Tavā pāri palikušjā Bībelē noteikti ir arī Jaunā Derība.

Un par to, ka Bībeles teksts nav mainīts ne par burtu, Tu vari būt pārliecināta. Neviens mūks nebūtu bijis tik pārdrošs, lai pēc savas iniciatīvas mainītu Svētos Rakstus. Tam pierādījums ir mūsdienu Bībeles tekstu identiskums senajiem rakstu tīstokļiem, kas tiek šur tur atrasti.

Reiki, sekss nekādā ziņā netiek domāts tikai bērnu radīšanai. Tas bija visuslaiku uzskats. Bībelē ir dots norādījums vīram un sievai neatrauties vienam no otra un kļūt par vienu miesu. Bērni te nav minēti. Un radīt bērnus nav pienākums, nekādā ziņā. Bērni ir svētība nevis apgrūtinājums. Visam jānotiek dabiski, nevis no visa spēka jācenšas ieņemt bērnu vai laist to pasaulē pēc iespējas vairāk. Tas ir Mormoņu garā. Un šos Tevis minētos kristīgajā literatūrā minētos argumentus es nudien dzirdu pirmo reizi. Jāsaka, ka man tiek liekas dīvaini. Nebija kaut kādu sektu izdevums?

Jā, intīmā nesaderība. No kā tad tā rodas? No tā, ka vienam ir viena pieredze, citam cita... Kamēr Tu neuzzināji par sadomazohismu, zoofīliju vai nekrofīliju, Tev pat prātā nenāca, ka kaut kas tāds ir iespējams. Šie ir spēcīgi piemēri. Pavisam citādāk, manuprāt, ir, ja abi viens otru atklāj un iepazīst kopā. Un saderība vispār izveidojas tikai vairāku gadu laikā.

Skanēs drūmi, bet uz pasaules nav nevainīgu cilvēku. Ikviens ir grēkojis. Un grēki nav iedalāmi daudzumā vai smagumā. Zinu, katoļi izdala tā suaktos Nāves grēkus, bet tas ir vēlāku gadsimtu izgudrojums. Ir tikai viens Nāves grēks, un tā ir Svētā Gara zaimošana. Visi pārējie - Tev pietiek ar vienu pašu, un Tava alga ir nāve.


Lūdzu, nepārprotiet! Es negrasos nevienu pārliecināt par savu taisnību! Vienkārši ir tik daudz aizspriedumu un nepareizas informācijas un interpretācijas... Mans nodoms ir dot ieskatu no otras puses, lai mums būtu vieglāk vienam otru saprast. Es arī kādreiz biju ļoti pārliecināta kristietības pretiniece, un jūs spēju saprast. Es vēl ļoti labi atceros, kā tas bija. Bet lūdzu, pacentieties vismaz ieklausīties un mēģināt "iebraukt" tajā, ko stāstu es. Jums jau nav nekam uzreiz jātic!

Iesūtīja: saule ; laiks: 11.08.2004 18:06

Sakot ka tu tomeer apliecini, ka vinja bija taads pats kaa vinja teevs, vai arii dalja no sava teeva - taatad var uzskatiit, ka vinjsh tomeer ir nodariijis, kaadam paari jo vecajaa deriibaa ir mineeti gadiijumi, kad dievs greeciniekiem piespriezj naavi, vai ne ?

Pat pinjemot ka neviens muuks neuzdroshinaatos izmainiit biibeles tekstu - muuks var kaut kaadu iemeslu deelj palabot kaadu vaardu - pareizrakstiibu, gramatiku, ierakstiit novecojushas vaarda formas vietaa jaunu... Un ja tas notiek gadsimtiem ilgi teksts tomeer saak atshkjirties no orgjinaala.
Tachu cilveeki ir visaadi, varbuut pagadiijaas arii taadi, kas ticeeja ka dievs negribeetu, lai kaada Biibeles dalja turpmaak tiek izplatiita. Varbuut arii bija taadi muuki, kas domaaja ka kaads greeks, kursh mineets biibelee ir pilniibaa izskausts un par to nav jaastaasta, lai kaadam neienaktu praataa dariit to atkal...
Un, kas atiecas uz seniem rakstiem - nav nemaz tik vigli pieraadiit to autentiskumu.

Iesūtīja: NovemberNövelet ; laiks: 11.08.2004 18:56

Nu tā..Speciāli atradu grāmatu, ilgi meklēju, bet tomēr. Atradu arī pāris interesantas vietas.. Publicēšu vienu..Komentēt ļaušu citiem.

** Par kotracepciju
(..) Kotracepcija ir specifisks visauglīgākās vietas virs zemes piesārņojums. Šī vieta ir sievietes ķermenis. Tā ir visskaistākā avota, no kura nāk cilvēks, pārvēršana par atkritumu izgāztuvi. Sieviete sargā sevi no tā, lai nenēsātu sevī atkritumus (tālāk seko kontracepcijas līdzekļu uzskaitījums)> Ja viņa piekrīt kontracepcijai, tas visbiežāk notiek vīra ietekmē. (..) Kontracepcija kā Dieva likumu neievērošana un dzīšanās pēc patikas, izslēdzot ieņemšanas iespēju, ir ļaunums..

E. Stanieka grāmata "Rūpes par sirdsapziņu". Nopērkama katoļu baznīcā Vecrīgā. Literatūra, ko dod lasīt pirms kristībām/ iesvētībām.

Iesūtīja: Alfirin ; laiks: 11.08.2004 18:59

Uh tī!!! Smagi... No vienas puses, kontracepcija jau nav nekāda nekaitīgā padarīšana, bet tā... Nē, pie luterāņiem pat mācītāji drīkst lietot kontracepciju!

Šajā jautājumā es absolūti esmu jūsu pusē!

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 12.08.2004 10:17

Ui! Tā nepavisam nav Tu, lūdzu, esi lasījusi Svēto rakstu (šeit domāti ne tikai kanoniskie teksti, bet visi, kas vien ir pieejami, dažādās valodās) pētnieku darbus? Un kā vēl atšķiras! Pārrakstītāji, būdami cieši pārliecināti, ka pareizi izprot Dieva vārdu, ir bez žēlastības un sirdsapziņas pārmetumiem ne tikai sagrozījuši tekstu, bet izmetuši gabaliem laukā vai pierakstījuši klāt. Pie tam pamanījušies vēl arī vietām nepareizi iztulkot (tie, kas tulkoja). Ne jau visi, protams, kur nu! Bet, ja grāmatas tiek pavairotas, tās pārrakstot ar roku, tad jau viena tāda, tīša vai netīša izmaiņa, rada "sabojātā telefona" efektu.
Un mūsdienu teksti nu nekādi nevar būt identiski senajiem, kaut vai tāpēc, ka neviens nekur pasaulē vairs nerunā valodās, kādās šie senie teksti ir sarakstīti. Tulkojums nekad nav identisks oriģinālam.

Iesūtīja: Martins ; laiks: 12.08.2004 12:10

Te nu mēs esam nonākuši pie idejas, kuras radikālākās izpausmes kristietībā man griež iekšu otrādi. Grēki. Visi grēko. Visiem jājūtas vainīgiem un jāzemojas Dieva priekšā cerībā uz žēlastību un piedošanu. Mūžīga vaina un pazemība. Bailes. Rāpošana un ķeršanās tā Kunga stērbelēs. Mea culpa, mea culpa, mea maxima culpa! Pie tam šis stāvoklis tiek speciāli kultivēts - cilvēks automātiski ir grēcīgs jau ar to, ka ir piedzimis pasaulē. Tiek paziņots, ka bez Kristus, viņu gaida mūžīga pazušana un, lai no tā izvairītos ir nepieciešams pildīt dažādus it kā paša Dieva (pateisībā agrāko un šā brīža reliģisko līderu) definētus noteikumus. Cik veikli!

Galējās izpausmēs ticība savai cilvēciskai taisnībai, paļaušanās tikai uz saviem spēkiem tiek nosodītas kā nepieļaujama lepnība. Smags grēks. Visam jānotiek ad majorem goria Dei. Jāpaļaujās uz to Kungu un pazemīgi jāļauj Viņam visu nokārtot. Vienīgā problēma ir, ka tas Kungs nemāk uzrunāt mūs tieši, tamdēļ jāklausās, ko mums vēsta Svētie raksti caur to turētājiem un tulkotājiem. Vai nu dari, kā mēs sakām vai arī grēko un dodies mūžīgā pazušanā. Tava brīvā izvēle. Kā tad!

Jautājums - kādus garīgus kropļus gan ir spējīga radīt šāda sistēma - ir retorisks. Vēsture ir pilna ar piemēriem. Dažādi mākslīgi uzpiesti ierobežojumi un aizliegumi spēj padarīt cilvēku par nelaimīgu briesmoni.

Saprotams, ka tik skarba pieeja, kā manis augstāk aprakstītā, jau labu laiku vairs nav iespējama, jo kristīgajai ticībai nu pastāv alternatīvas (citas ticības, atteikšanās ticēt Dievam). Līdz ar to, biedēt ar zibeņiem, pērkoņiem un elles ugunīm ir kļuvis nepopulāri. Mūslaikos lielāks uzsvars tiek likts uz rausi, nevis pātagu. "Dievs jūs mīl! Viņš par jums parūpēsies, ja vien ļausiet!"

Manuprāt, ideja, ka kādas morāles normas neievērošana ir arī Dievišķā likuma pārkāpšana (grēks), ir kaitīga. Galvenokārt kristīgās morāles sistēmas fantastiskā stīvuma dēļ. Cilvēciskā morāle ir visai mainīga. Kas morāls šodien, var izrādīties nemorāls rīt. Piemēram vēl pagājušā gadsimta sākumā bērnu pēršana skolās tika uzskatīta par gluži pieņemamu lietu, sieviete svārkos augstākos par celi tiktu uzskatīti par morāli visai šaubīgu personu u.c. triviāli piemēri. Tak ja morāles likumi ir stingri definēti, akmenī iekalti un svēti, tad atkāpes nav pieļaujamas. Bet vai tiešām?

Kristīgā ticība (kā jebkura reliģija) kalpo arī sabiedrības struktūras stabilitātes uzturēšanai, tomēr, kad stabilitātes vārdā tiek kavēta tālāka attīstība, tās izvirzītās prasības ir nepieciešams pārskatīt un sliktākajā gadījumā atmest. Kas ir jau noticis un notiek arvien vairāk. Kristīgā reliģija jau labu laiku ir atdalīta no valsts. Tā ir spiesta arvien liberālāk izturēties pret parādībām, kuras vēl pirms simts gadiem būtu atklāti nolādējusi. Arī vietējie reliģiskie līderi labi saprot, ka pastāvēs, kas pārvērtīsies. Tas, ka arī jauni cilvēki Latvijā pievēršās kristietībai tikai apliecina šīs ticības spēju piemēroties jaunajiem apstākļiem.

Tak manā pasaulē nav grēku un nav Dieva, kas par tiem sodītu. Man ir jābīstas pārkāpt tikai cilvēku izdomātus likumus. Taču es pats esmu cilvēks un varu šos likumus mainīt. Es ņemos apgalvot, ka tādā dzīvē ir vairāk brīvības. Un vairāk atbildības.

Iesūtīja: Alfirin ; laiks: 12.08.2004 14:02

Mārtiņ, Tu vispār esi izlasījis to, ko es rakstīju?

Jā, visi ir grēcīgi. Un šī apziņa nekādā ziņā nav saistāma ar bailēm. Kristīgā ticība un bailes ir pretēji jēdzieni, jo Dievs dod drošības sajūtu. Nevieman nekur nav jārāpo un no visa spēka jālūdzas žēlastību! DIEVS NEVIENU NEGRIB SODĪT, Viņš grib izglābt un piedot. ‡as arī ir iemesls, kāpēc pasaulē tika sūtīts Jēzus - lai cilvēkiem nebūtu jāiet bojā. Un par to, ka glābšanai ir jāpilda kaut kādi noteikumi - Tu Viduslaikos dzīvo, vai? Hei, jau pirms 500 gadiem bija Reformācija! Vienīgais noteikums ir ticība. Punkts. Un te arī redzms pirmais vienlīdzības likums. Visi ir vienādi. Nav atšķirības starp ubagu uz ielas un politiķi, pārdevēju un mācītāju - visi grēko. Bet kādam negribas grēkot, kamēr citam ir pilnīgi pie kreisās kājas. Vienīgā atšķirība. Un viss, kam ir nozīme.

Pastāsti, lūdzu, kur Tu izrāvi šito? Pilnīga pretruna kristietībai. Paļaušanās uz saviem spēkiem nekādā ziņā nav grēks, tā ir tikai tuvredzība. Kā gribi - tā dzīvo! Un tā tikai vēl trūka, lai Dievs visu nokārtotu mūsu vietā! Viņam ko, labāka nekā darīt ko nav, kā tikai mūsu mēslus mēzt? Un pašā sākumā es jau rakstīju par to, kā Dievs uzrunā, tieši atbildot uz Tavu jautājumu. Lūdzu, izlasi, lai nebūtu tas pats jāraksta trešo reizi. Un atkal - nav vieglu un smagu grēku, ir tikai grēks kā tāds. Viss.

Šie morāles piemēri ir cilvēka radīti gadsimtu ritumā. Tie, protams, mainās! Kā viss, ko rada cilvēks. Baušļi nemainās. Tāpēc, lūdzu, nodalīsim šos jēdzienus.


Nu ko, sakaitīsim! Latvijā vien ir Konstitūcija, Civillikums, Kriminālkodekss un vēl vesela kaudze citu rīkojumu ar tūkstošiem puntu. Un ar katru dienu nāk klāt, viss mainās. Kas bija likums pirms 10 gadiem, šodien tiek atcelts, un tā vietā nāk citi. Tu tam tiešām seko līdzi? Neticu. Tu bīsties pārkāpt šos likumus? Tad jau Tu esi tas, kurā mīt bailes. Kristietis likumus nebīstas pārkāpt. Viņam to vienkārši negribas darīt. Pavisam vienkārši.

Iesūtīja: Martins ; laiks: 12.08.2004 15:38

Iebilstu, ka kristīgā ticība un bailes ir pretēji jēdzieni. Ja pastāv sods, tad pastāv arī bailes tikt sodītam. Un sods pastāv - neievērosiet noteikumus, mazākais netiksiet debesu valstībā, bet varbūt pat Dieva rīkstes jūs ķers jau šeit un tagad. Nekad neko tādu neesi dzirdējusi? Nekādu draudu? Nekādu sankciju par nepaklausību un baušļu pārkāpšanu? Bet kā tad ar tevis iepriekš teikto - "Tev pietiek ar vienu pašu [grēku], un Tava alga ir nāve." Tad, tavuprāt, baušļi būtu tādi kā ieteikumi nevis noteikumi? Pietiek tikai ar ticību Dievam un Kristum un darīts, debesu vārti vaļā? Kaut kas te nav tīrs.


Mūsu viedokļi būtiski atšķirās. Manā prātā arī baušļi ir cilvēku radīti. To pasludināšana par absolūtu, nemainīgu vērtību sagādā milzīgas problēmas. Sliktus, nepiemērotus likumus var mainīt. Baušļus ne. Strupceļš.


Es pārkāpju simtiem, tūkstošiem cilvēku sagudrotu likumu. Ikdienas. Būtiskā atšķirība starp mani un (hipotētisko) kristieti šajā ziņā ir, ka es saprotu, ka nav nemainīgu likumu, ka visi juridiskie un morāles likumi ir cilvēku sagudroti un cilvēku realizēti. Ka, ja es kādu likumu uzskatu par muļķīgu es to vienkārši ignorēju un, ja vien mani nenoķers tie, kuri šo likumu uzskata par nepieciešamu, no kā es, protams, dažkārt baidos gan, man par šo pārkāpumu nekas nebūs. Es ievēroju tos likumus, kurus uzskatu par saprātīgiem vai arī par pārāk bīstamiem pārkāpšanas ziņā. Arī tos, kurus mani piespiež ievērot. Bet katrā ziņā neviens likums vai noteikums man nav dievišķs.

Man, atšķirībā no kristieša (kurš, ak, kāds naivums! nemaz negribot pārkāpt likumus. cietumos kristiešus nemana?) nav jābaidās no pārdabiskiem novērotājiem un tiesnešiem, kuri ja ne tūliņ, tad katrā ziņā kaut kad vēlāk saņems mani ciet un bezgala ilgi un dažādi mocīs. Man nav ik dienas jāizlūdzās piedošana par maniem it kā grēkiem ("un piedodi mums mūsu parādus.."). Par pārkāpumiem es atbildu savas sirdsapziņas un savu līdzcilvēku priekšā. Un arī tikai tad, ja šie līdzcilvēki uzskata manus pārkāpumus par pietiekami būtiskiem, lai pieprasītu paskaidrojumus. Jūti atšķirību?

Iesūtīja: Alfirin ; laiks: 12.08.2004 16:49

Bet Mārtiņ, neviens jau Tev nieliek lūgties piedošanu! Kā Tu nesaproti, ka nekas nav uzspiests?

Un ar bailēm ir tieši tā, kā es teicu. Tādu nav. Neviens nedraud Tevi sodīt, kā sods parasti ir sekas Taviem darbiem (grēka sekas jeb augļi). Un Dievam nemaz nav jāiejaucas, lai kādu sodītu. Par grēku nav cita Dieva nolikta soda kā vien nāve - nevis tagad, bet mūžīgā. Un tieši tā arī ir: Debesu vārtus atver ticība Kristum kā Pestītājam. Tik vienkārši.

Labi, domā, ka baušļi ir cilvēka radīti. Tā ir tava izvēle. Es to respektēju, bet man ir pretējs uzskats.

Un tā tik tiešām ir patiesība, ka kristietis negrib pārkāpt Dieva baušļus. Un, jo ilgāk cilvēks ir kristietis, jo tas ir izteiktāk. Protams, ar noteikumu, ka viņš patiešām no sirds ir kristietis. Sevi par tādu nosaukt jau ir viegli. Vārdos apliecināt. Bet darīt - tas ir grūti.

Tu teici, ka ievēro likumus, kurus atzīsti par pareiziem. Bet katrs taču dara tāpat! Es, piemēram, atzīstu baušļus par pareiziem, un cenšos tos ievērot. Labi, nesanāk jau tik labi, kā gribētos, tas tiesa... Kāpēc Tu Dievu iedomājies kā briesmoni, kurš uzjautrinās par paša radījumu ciešanām? Un nav Tev taisnība par "pārdabiskiem novērotājiem un tiesnešiem, kuri ja ne tūliņ, tad katrā ziņā kaut kad vēlāk saņems mani ciet un bezgala ilgi un dažādi mocīs." Tādi nepastāv. Vienīgais tiesnesis ir Dievs, un vienīgā tiesa būs starp dzīvību un nāvi. Nevienam nedraud nekas līdzīgs inkvizīcijai.

Iesūtīja: B.D. ; laiks: 12.08.2004 21:42

Dieva esamība man ir vienaldzīga... Manuprāt mūsdienās tas nav aktuāli. Bet vienīgais, par ko es brīnos ir tas, ka jūs cenšaties viens otru pārliecināt... Tas neizdosies.

Kristietība (Bībele) un Buda un Dievs... tas viss ir pārejoši... Tās ir reliģijas, kuras ir izdomājis cilvēks. Par šādu dievu runāt nau vērts, kaut vai atšķirīgo viedokļu dēļ. Mēs dzīvojam Latvijā, kurā vairāk vai mazāk izplatītākā reliģija ir Kristietība, bet citur pielūdz citus dievus, nevis 'mūsējo'. Tas nav svarīgi, tādēļ uzskatu, ka bībele un visi citi svētie raksti ir tikai ietērps vienai un tai pašai lietai, tieši tāpat kā kristietība, hinduisms utt.

jā, patiesībā es varētu... Lai gan dieva/u eksistenci pilnībā nenoliedzu...

te ir pāris apgalvojumi no Dena Brauna grāmatas 'Eņģeļi & Dēmoni'. Kā jums šķiet?















Saprotu, ka ļoti novirzos no tēmas par Dievu, bet man tomērt interesē- vai reliģija (nevis dievs, bet reliģija) jau no laika gala bijusi tikai tādēļ, ka zinātne kaut ko nav spējusi izskaidrot? Un ja tā- cik ilgi vēl tas turpināsies? Vai tad, kad zinātne būs atradusi atbildes uz visiem jautājumiem, reliģija iznīks, vai tieši otrādi- iznīks zinātne...

Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 12.08.2004 22:22

runa skiet te nau par religiju, bet es neiesu spriesties pa vidu.

tad nu taa, liekas ka akla ir sprukusi valjaa lielaa enciklopedija ar citatu juuru un pieradijuma dzilvagaam. kaut nu kaut jel kas tiktu teikts no sirds. kam mees ticam? jautajums bija lakonisks no 3 vardiem sastaavoš - Vai Dievs pastaav? un kas ir te? vardu parbagatiba ar miljardiem nevajadziigu vielu pardomaam. jaa pardomas rodas gan, tikai diemzel ne par teemu. Vai tiek prasiits mums pieradiit vai Dievs ir? Nē. Vai te ir kaada viktoriina par to kurs var vairaak faktu atrast? Nu pedeja laikaa uz to iziet. te tika uzdots elemetaars jautajums - Vai Dievs pastaav?! vai tas ir tik sasuminosi sarezgiiti atbildeet vienkarsi un nepiebarstot textu ar pargudribaam? vai tad ja tiktu uzdots lidzigs jautajums, ka piemeram - Kads ir tavs milakais ediens? vai tad jus mekletu atbildes gramataas? vai tad tiktu bezgala gari un pa lielaikai tiesai nevajadzigi diskuteets kas kapec kur kad kaa? nee jo atbilde butu vienkarsa - pajautaa savam vederam ko vins visvairaak ciena. un viss. bet vai te kaads ir pajautaajis sev so jautajumu - Vai Dievs pastaav? vai kds ir padomajis, apsveris un izanalizejis ko citu iznemot graamatas un sen galvaa iedziitas pasakas no skolas laikiem? es te vaavuljoju par sirdi. kada gan no taa jeega, ja visa domajošā instrumenta vietaa jums ir apdrukaata papiira kalni. saprotu ka var un gribas pamatot savu atbildi ar pec iespejas gudrakiem terminiem un aspratigakam piebildeem, lai parspetu citus un tie paliktu ar valja muteem. pat seit, pie tik nevainiga un skietamipassaprotama jautajuma izversas asas debates kaa kaujaa - gudrakie vienmer uzvar, parejie lai pastaav pie ratiem. ne jau tikai gramataas un iezaureetos faktos ir patiesiiba un gudriibe, bet pastaav tads nemeraams un ar diplomiem neapbalvojams jedziens kaa "dziives gudriiba".

es ta teikt te akal braucu pamatiigaas auzaas, bet man vnk mute nestaav ciet redzot kas te notiek. jaa protams, ne jau nu man spriedeleet par dziives gudriibu 16 gadu vecumaa, neba nu man censties kauko ieskaidrot paaris reizes vecakiem un gudrakiem cilvekiem par mani, bet es nevaru stavet malaa un mierigi noraudzities uz sito. atvainojiet mani tie, kas te tiesam raksta no domaa un juut. un vienvardsakot es akal nemaceju noformuleet ko es isti gribeju teikt. atvainojiet.

Iesūtīja: Martins ; laiks: 12.08.2004 23:26

Dvēselīt, es nenokomentēju tavu iepriekšējo aicinājumu "skatīties ar sirdi", jo uz to brīdi man bija interesantāk nokomentēt dažus citus viedokļus. Tas nenozīmē, ka nelasīju.

Tad, lūk. Par vārdos neizsakāmu atklāsmi kā izpratnes avotu par Dieva esamību mēs runājām krietni agrāk šaj pat pavedienā un pie tā vienkārši negribās atgriezties. No manas puses tur viss tika pateikts.

Attiecībā par "kāpēc par Dieva esamību nevar runāt tāpat kā par savu mīļāko ēdienu?" mana atbilde būtu - tas ir pārāk svarīgs un visaptverošs jautājums. Tie, kuri apgalvo, ka Dievs ir, apgalvo, ka Dievs ir visiem, ne tikai viņiem vien. Apgalvojumi "man garšo uzpūtenis. bet man atkal garšo griķu biezputra" sadzīvos daudz vieglāk, nekā "dievs ir. nekā, dieva nav". No Dieva esamības vai neesamības izriet daudz citu eksistenciāli svarīgu jautājumu. Tieši tamdēļ par to joprojām tiek un tiks lauzti šķēpi.

Par pārliecināšanu. Lai gan tas tiek regulāri rakstīts arī šajā diskusijā, bet atkārtošu vēlreiz - neviens te necer pārliecināt otru pusi par savu taisnību. Tas nav iespējams principā. Manā izpratnē nonākšana pie atziņas, ka Dievs ir / nav nenotiek pārliecinot ar vārdiem. Ir nepieciešams kaut kas pavisam mistisks, lai sāktu ticēt, ka Dievs ir vai arī aptvertu, ka Dieva tomēr nav. Es negribu še apspriest, kāds tieši varētu būt šis mistiskais pieskāriens un vai tas tiešām ir Dievs, kas liek ticēt un kuram tic, bet tas, kas notiek šeit ir pavisam kas cits.

Man personīgi argumentu un pretargumentu spēle ir jauka intelektuāla izklaide. Mēs visi zinām, ka galīgi pārliecināt ticības jautājumos nevienu nav iespējams. Var sēt šaubas, bet galā ar vārdiem vien ir par maz. Tomēr mēs centīgi norādām uz pretrunām un vājajām vietām pretinieka argumentos. Tāpēc, ka tās meklēt ir un uzrādīt ir interesanti. Tāpēc, ka apzinot pretinieka pozicijas, mēs nostiprinām paši savējās. Diskutējot mēs uzzinam, kuri ir mūsu sabiedrotie, mēs saprotam, kas uz ko ir spējīgs. Arī uz ko mēs paši esam spējīgi. Manuprāt, tas ir visnotaļ derīgi. Ja spēj un vēlies piedalīties - uz priekšu. Ja ne, atliek paklausīties un pabrīnīties.

Piebilde Roveram. Šajā pavedienā Brauna izteikumus nekomentēšu. Tie nav nekas sevišķs, btw. Atbildes uz taviem jautājumiem būtu meklējamas grāmatās par kultūras un reliģijas vēsturi.

Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 12.08.2004 23:35

nu skaidrs - apstiprinaas tas ka es nevis braucu auzaas bet tur pastaviigi dziivoju. vai nu nesaprot mani vai es nesaprotu parejos, kau man domaat ka tomer otrais.

nu luuk man jau atakl nau ko likt pretiim, nav man tik augst intelekta limenis lai spriestu, kur nu vel cikstetos par kauko, kas ir tasniba. sprotu tikai vienu - te cilveekam ir jaabut ar loti lielu un stabilu pasapzinju un gribaspeku, lai nesaktu pardomat sevis teikto un nesaktu nosliegties par labi vienam vai otram komentaram. bet nu labi, lai cik loti man negribetos te pasedet un patelot gudro meiteniti nakas vien atziit ka lidz sadam limenim man vel augtin augt, un ari bez enciklopedijam neiztikt. jau no pasa sakuma vajadzeja sekas apdomaat pirms bazties tur no kaa neko nesaprotu. atvainojos ja nojaucu jauko diskusiju ritmu.

Iesūtīja: saule ; laiks: 13.08.2004 01:09

Jautaajuma ''Vai dievs pastaav ?'' izvirziishana jau pashos pamato ir pilniigi garaam - jo katram cilveekam shajaa jautaajumaa ir savs viedoklis un parasti citiem ir to gruuti mainiit. Ja cilveeks ir paarliecinaats par savu taisniibu vinsh noteikti striideesies pretii citiem, kuri savukaart ir paarliecinaati par savu taisniibu. Shii saruna savaa zinjaa ir matu skaldiishana - neviens veel nav pieraadiijis ka dievs ir vai nav, taapeec diskusijas par relegjiju padara sho pavedienu interesantaaku un savaa zinjaa pat par forumiem neraksturiigi izgliitojoshu.

Iesūtīja: NovemberNövelet ; laiks: 13.08.2004 09:02

Nezinu gan, es savā naivumā domāju, ka te ik pa brīdim parādās kāds izglītojošs pavediens. Un šo diskusiju es atbalstīšu tik tālu, līdz nenonāksiet līdz situācijai, kad kādam vienīgais pamatojums būs rupeklības un apvainojumi.

Kristietībai, manuprāt, pamati ir likti jau pirmatnējā sabiedrībā. Dievs (i) ir katra laikmeta arhetips, kurš piemērots ne tikai konkrētā laika kultūrai un tajā valdošajiem kanoniem, bet arī pasaules uzskatiem, tam, kā cilvēks uztver pasauli un cenšas to izskaidrot.
Pat senajiem cilvēkiem, acīmredzot, interesējuši jautājumi- "Kas es esmu?", "Kas mani radīja?", "Kur es nokļūšu pēc nāves?". Tāpēc cilvēki mēģināja izprast savu eksistenci caur pašu radītiem mītiem- par dzīvniekiem, pasauli, dieviem, dažādu lietu un parādību izcelšanos. Tādā veidā pasaule tika sakārtota, tā vairs tik ļoti nebiedēja. Senie cilvēki savus mītus uzskatīja par neapšaubāmu patiesību, sevi uzskatīdami par daļu no svētās pasaules, uzskatot, ka spēj nošķirt to, kas ir labs un kas ir ļauns. Cilvēks jau tad veica reliģiskos rituālus, lai kaut nedaudz pietuvinātos dievišķajam, iekļautos pasaules tapšanas procesā..
Tāpat vēlāk radās dažāda izpratne par Dievu (iem). Šumeriiem, pīemēram, nebija viena Dieva idejas. Tika uzskatīts, ka cilvēkam jādzīvo sava dzīve uz zemes, nevis jādomā par dievišķo. Cilvēks tika utverts kā dievu vergs, pēc nāves viņi iztēlojās, ka cilvēks nokļūs valstībā, kurā būs tikai sīks puteklis, kurā viņam būs jāēd samazgas.
Vai arī maiji, kas uzskatīja, ka lai pielabinātos dieviem, katru gadu ir jāupurē neskatāmi cilvēki, tai skaitā bērni un jaunavas..
Vēl var minēt daudz un neskaitāmus piemērus..Kuram ņo viņiem bija taisnība? Droši vien, tagad to visi uzskata par muļķībām, taču viņi tam svēti ticēja. Un viss ir tāpat, tikai priekšstati mainās.
Vai neviens nesaskata saikni ar mūsdienām?

Par to, ka sv. rakstos nebūtu teikts, ka Dievs soda cilvēkus. NU tā gluži nav. Mācoties par senebreju kultūru, mums bija jālasa 10 baušļi, izveidošanās vēsture un to komentāri.
Un 5. Mozus grāmatā bija teikts, ka cilvēkam jāuzņemas atbildība ne tikai par to, ko izdarījis viņš, bet arī par to, ko paveikusi viņa tauta. Atkāpšanās no 10 baušļiem draudēja ar Dieva sodu pār visu cilvēci.
Un par to, ka sv. raksti nav mainīti.. Izlasot ko tādu, es burtiski apstulbu.

"Tad Jums būs viņam tā darīt, kā viņš bija nodomājis darīt, gribēdams kaitēt savam tuviniekam; tā tev būs iznīdēt ļaunumu no sava vidus...Tad nu lai tavas acis nelūkojas žēlodamas: dzīvību pret dzīvību, aci pret aci, zobu pret zobu, roku pret roku, kāju pret kāju!"

(Tas, starp citu, ir citāts no Mozus grāmatas)

Iesūtīja: Alfirin ; laiks: 13.08.2004 09:18

Nedomāju, ka spēšu atbildēt uz šo jautājumu, bet man šķita, ka Tu vēlies, lai kāds to mēģina.
Jā, reliģija ir cilvēka loģiskā prāta tiekšanās visu izskaidrot. Vismaz manā skatījumā. Teoloģija cenšas zinātniski pamatot Dieva eksistenci, lai gan tas patiesībā nemaz nav vajadzīgs. Tas nemaz nav izdarāms. Un nav arī jādara. Piekrītu Mārtiņam par diskusiju kā tādu un necenšanos otru pārliecināt. Diskutēt vienkārši ir interesanti! Izpētīt un mēģināt atrast pierādījumus šādai vai citādai Dieva aktivitātes izpausmei arī var būt ļoti interesanti, bet teoloģija nekādā gadījumā nenodarbojas ar sludināšanu, tas nav tās mērķis. Piemēram, mana stiprā puse teoloģija vai vispār kāda zinātne nebūt nav. Zinātne var kalpot par līdzekli gan Dieva esamības aizstāvjiem, gan tā pretiniekiem, un pat netradicionālo uzskatu popularizētājiem (kā tiem par NLO un citām paranormālām parādībām). Lasot jauno atklājumu grāmatas un ezotērisko literatūru, es nonācu pie secinājuma, ka dažādi autori dažādi interpretē vienu un to pašu faktu, bez tam vienā grāmatā kāds fakts ir minēts, bet citā nav... Tiek atmests tas, kas neiederas sistēmā. Un - jā, zinātnes un reliģijas karš būs mūžīgs, jo atbildes uz visiem jautājumiem nav iespējams atrast. Tu atbildi uz vienu, un parādās trīs citi. Citviet reliģija un zinātne iet roku rokā...

Roviela, atbildot uz Tavu iebildumu, ka teksti laika gaitā ir mainījušies - nav vis. Pirms kaut kādem gadiem Palestīnas alās tika atrasti pāris ļoti seni, gandrīz putekļos sabirzuši tīstokļi ar Toru (5 Mozus grāmatas) - vārds vārdā ar to variantu, kas ir nonācis līdz mūsdienām. Senebreju valodā, protams. Ja jau tik sarežģīts teksts ir saglabājies nemainīts, tad jaunā Derība, kas ir daudz vienkāršāka un Aramiešu un Sengrieķu valodās sarakstīta, arī nav mainīta. Un par to pielabošanu... Redzi, Viduslaiku cilvēku domāšanā vēl dominēja mītiskais pasaules uzskats, kas mainījās uz analītisko tikai vairāku gadsimtu laikā. Tolaiku cilvēkam pat prātā neienāktu kaut ko labot, pat ne vienu burtu. Ja tā ir, tad ir. Un punkts. Nevajag tos laikus identificēt ar mūsdienām, kur katrs tiek jau no bērnības mācīts spriest un izlemt. Toreiz tautas vietā lēma valdnieks, un viņa lēmums nebija apšaubāms vai kritizējams. Un nevis baiļu vai ieraduma dēl - vienkārši cilvēku domāšana atšķīrās. Mēģināt mūsdienu cilvēku nolikt senajāsituācijā un no tā izdarīt secinājumus ir viena no lielākajām kļūdām, ko vēstures pētnieks var izdarīt.

Un Dvēselīt - kāpēc Tev jāpārdzīvo, ka nebārsti gudrus komentārus? Tas nemaz nav svarīgi! Galvenais ir zināt, kas Tu esi un uz kurieni ej. Pārējais ir tikai ekstras.


Tā, nupat izlasīju Reiki postu.

Tas ir tieši tas, par ko es runāju iepriekš, Reiki. Pārkāpjot baušļus, Tu grēko. Un grēka alga ir nāve. Tas arī ir tas sods. Un tas, kas nāk pār cilvēci žemes dzīves laikā, ir grēka sekas, kas savukārt izraisa grēku... Apmēram tā.



Paskatīsimies kontekstu...
5. Mozus
"16 Bet, ja kāds ļaunprātīgs liecinieks ceļas pret kādu, lai liecinātu par viņa pārkāpumu,
17 tad lai nostājas abi vīri, kuru starpā ir nesaskaņas, Tā Kunga priekšā, priesteru un tiesnešu priekšā, kas tanī laikā būs.
18 Un tiesneši lai lietu pamatīgi izmeklē, un, ja tad izrādās, ka liecinieks ir viltus liecinieks un ka viņš ir devis nepatiesu liecību pret savu brāli,
19 tad jums būs viņam tā darīt, kā viņš bija nodomājis darīt savam brālim; tā tev būs iznīdēt ļaunumu no sava vidus.
20 Bet pārējie lai dzird un bīstas un lai vairs nedara tik ļaunu darbu kā šo tavā vidū.
21 Tad nu lai tavas acis nelūkojas žēlodamas: dzīvību pret dzīvību, aci pret aci, zobu pret zobu, roku pret roku, kāju pret kāju."

Tātad, šāda attieksme ir pielietojama vienīgi ļaunprātīgas apmelošanas gadījumā, ar mērķi nopietni kaitēt kādam citam. Sods ir tas, kādu apmelotājs bija lēmis pats.

Tai pašā laikā:

"Jaunu bausli Es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis, lai arī jūs tāpat cits citu mīlētu." Jāņa 13:34

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 13.08.2004 10:34

Ek, tiešām redzu, ka nav vērts strīdēties... Tu nepārzini elementārākos biblistikas zinātnes atklājumus un pētījumu rezultātus. Palasi, Doniceti vai Kasidovski, piemēram (tas tāpēc, ka šie 2 ir tulkoti). Bet žēl! Tie ir ļoti interesanti. Par Toras vīstokļiem es zinu. Un ne tikai tiem vien. Jā, tajos, konkrēti minētajos, atškirību no tagadējā teksta nav daudz. Zini, kāpēc? Tāpēc ka ilgus gadsimtus Vecās Derības tekstus glabāja viena tauta. Nevajadzēja nedz tulkot, nedz ko citu darīt. Pilnīgi cita aina ir ar Jaunās Derības tekstiem. Nu kurienes loģiski absurdais secinājums "ja jau TO tekstu nemainīja, tad arī ar ŠITO tas nav darīts"? Kā Tu to zini? Kāpēc man būtu jānotic apgalvojumam, kur vērtība ir tāda pati kā "ja šī ielas puse ir asfaltēta, tad arī otra puse noteikti tāda ir"? Ritorika un primitīvs piemērs, atvainojos.
Tieši jaunākie teksti ir atrodami ļoti daudzos variantos. Tulkojumu un pārrakstīšanas kļūdas, interpretācijas, iespraudumi. Tajā pašā Bībelē viens un tas pats teksts, kam būtu jābūt vienādam, ja jau runa ir par formulu, nav vienāds. Apskaties, kāds ir Tēvreizes teksts un kā tas atšķiras dažādās vietās. Kalna sprediķis - dažādi teksti. Svētīti tie nabagie... vienā vietā un Svētītie tie garā nabagie... citā (apmēram - es nezinu no galvas visu tekstu, atvainojos).
Un par viduslaiku cilvēku mentalitāti Tu arī smagi kļūdies! Te pat nevajag runāt par svētiem tekstiem. Viduslaiku autoram bija pilnīgi cits priekšstats par to, kas ir patiesība. Jebkurš, cildenāko nodomu vadīts (un daudzi tā darīja) cita, daudz slavenāka cilvēka vārdā rakstīja sacerējumus un izplatīja tos. Galvenais bija pārliecība, ka rakstītājs pareizi saprot, ko tas otrais domā, ko būtu varējis teikt un runāt. Pēc iespējas pamācoši. Un tie, kurus uzskata par Bībeles tekstu autoriem, nav izbēguši no šī likteņa. Piemēram, cik Pāvila vēstules tiek uzskatītas par autentiskām? Es precīzi neatceros, bet mazāk par pusi. Pārējās taču kāds reāls cilvēks ir uzrakstījis parakstoties ar Pāvila vārdu, ne tā?
Tieši otrādi - šī seno autoru tieksme visu "pareizi saprast" un labāko nodomu vadītam likt pazīstamu un cienījamu cilvēku mutē vārdus, ko tie būtu varējuši teikt un darīt, bet kam nav nekāda sakara ar īstenību, stipri apgrūtina pētnieku darbu. Ne tikai Bībeles tekstu izpētē, bet palasi vecās hronikas - kādas skaistas tiešās runas tur ir iepītas, pie tam brīžos, kur nu nekādi neviens nav bijis klāt, kas to varētu pierakstīt. Galvenais bija - lai tas viss skanētu pamācoši.
Ek, piedodiet, gauži gari sanāca, bet tādu seno un mūsdienu autoru mentalitātes otrādi apgriešanu es sen nebiju dzirdējusi!

Iesūtīja: Arwen ; laiks: 17.08.2004 11:21

Protams ka dievs pastāv!

Jā Kristus ir daļa no trīsvienības, bet man tā liekas (īsti neatceros, ko skolotāja par to teica), ka trīsvienība radās tikai jaunās derības laikā, jo Kristus taču visādas jaunas reformas ieviesa, tēvareizi u.tt. Man gan nav bībeles (tikai simtgadīga ar gotu burtiem), bet es miglaini atceros, kad par trīsvienību bija rakstīts tajā pašā vietā, kur Kristus teica, ka vienīgais ceļš pie tēva ir caur dēlu... Būs jāpazvana draudzenei viņa šajās lietās ir speciālists.

Iesūtīja: B.D. ; laiks: 17.08.2004 11:32

Dievs ir tikai tiem, kas viņam tic, un viņš atbild tikai tiem... un nejau tāpēc, ka viņš ignorētu tos, kas viņam netic... gluži vienkārši dievs ir sava veida Placebo. Jebkura ticība ir dogma, kas stiprina cilvēku ikšēji, nevis ārēji. Jebkura dogma iesākas sirdī un prātā. Kristiešu Dievs, kā mitoloģisks tēls nevarēs pastāvēt mūžīgi. Dievu tendence vienmēr bijusi mainīties līdzi laikam, būt aktuālam.

Iesūtīja: Miya ; laiks: 19.08.2004 21:41

Nju es domaju ka cilvekiem vins ir Dievs bet isteniba kas vins ir to neviens nezina...Nju kautkas tur augsa noteikti ir 100%

Iesūtīja: Bittersweet ; laiks: 19.08.2004 22:21

Kas tad tur var būt, ja ne Dievs...un kāpēc tieši augšā? Dievs ir visur...

Iesūtīja: DEaDnokS* ; laiks: 20.08.2004 10:11

es personiigi neesmu ticiigais

Iesūtīja: Martins ; laiks: 20.08.2004 11:18

Pavisam īsa piebilde par pārliecināšanu ar racionālu argumetnu palīdzību. Džonatanas Svifts esot teicis: "You do not reason a man out of something he was not reasoned into." Neņemos tulkot latviski, bet teiktais visnotaļ atbilst diskusiju raksturam šajā pavedienā. Ja kāda viedokļa pamatā ir iracionāla ticība, tad pat ar vispārliecinošākajiem racionāliem argumentiem neizdosies neko pierādīt. Diemžēl.

Interesants jautājums ir, kāpēc cilvēki tik ļoti grib ticēt pārdabiskajam, kāpēc viņiem ir vajadzīga reliģija? Kā tieši tā nonāk cilvēku galvās un kāpēc tā tur paliek, lai gan nav īpaša (racionāla) pamata turpināt to glabāt un izmantot? Es, saprotams, negaidu atbildes šeit. Vajadzēs pameklēt un palasīt.

Iesūtīja: B.D. ; laiks: 20.08.2004 11:36

manuprāt:
Ticībā pārdabiskām lietām ir veids kā atrast nepārdabiskās.bet kodolīgi izteiktas manas domas varat apskatīt nedaudz augstāk...

MOD EDIT : [Reiki] Vismaz pacentieties būt pieklājigi.. Visas "drazas" tiks rediģētas.

Iesūtīja: Bittersweet ; laiks: 20.08.2004 13:44

Dievs palīdz visiem ne tikai tiem kas tic... Dievs ir mūžīgs...un es nedomāju, ka jautājums ticēt vai neticēt ir atkarīgs no tā aktualitātes...rover tev tāds priekšstats par ticību...nevaru pat izskaidrot...

Iesūtīja: B.D. ; laiks: 20.08.2004 14:05

nu manuprāt tas, kas teu palīdz, tas palīdz. es jau saku, ka cilvēkiem, kas tic, Dievs palīdz visiem, bet tie, kas netic, netic arī tam, ka palīdz citiem...



nejau jautājums, vai ticēt, bet jautājums: kāds dievs pastāv... mūsdienu Dieva izskaidrojumi, pravietojumi un idejas drīz kļūs neaktuāli, jo mūsdienas ir citādākas, nekā laiks, kad šis Dievs tika ieviests... Ticība būs vienmēr, tikai tā mainīsies līdz laikam.


kāds ir, tāds ir...

Iesūtīja: Bittersweet ; laiks: 22.08.2004 14:28

Nu zini rover...tās tavas atbildes...bišķi nesaprotamas...bet jautājums ir viens...Vai tu vispār tici Dievam?

Iesūtīja: B.D. ; laiks: 22.08.2004 14:33

LUST FOR LIVE! Ja obligāti jāatbild ar vienu vārdu, tad NĒ...

Iesūtīja: zero ; laiks: 22.08.2004 19:02

Es domaaju ka taads Dievs nepastaav ir vienkaarshi kaut kaads iedomaats teels kam cilveeki tic. un es pati arii ticu kaut kaadam iedomaatam teelam bet neesmu paarliecinaata ka tas ir Dievs

Iesūtīja: Roberts ; laiks: 24.08.2004 21:30

neticu & pat neticu ka kkad ticeshu kristieshu dievam & dievībām...

Iesūtīja: Alfirin ; laiks: 26.08.2004 11:21

Skan baigi pazīstami... Ka tik es arī pirms pāris gadiem nerunāju tāpat?

Roviela, daļēji Tev ir taisnība. Pāvilu kā autoru uzskata vēstulei Rom., 1.Kor., 2.Kor., Gal., Filip., 1. Tes., Filem. - 7 vēstules no 13. Par pārējām nopietni zinātnieki pēc visai sarežģītiem pieņēmumiem noraida Pāvilu kā autoru. Bet tas ir vairāk nekā puse.

Mazliet par Jaunās Derības kanona veidošanos. Sākotnēji tās bija vēstules, kas tika pārrakstītas un ceļoja no vienas draudzes uz otru, vēlāk tām pievienojās Evaņģēliji. Kad Katoļu Baznīca Romā nostiprinājās, sākās šo rakstu klasifikācija un izpēte, tikai izveidots 1 "Pareizais" variants. Un kritērijs bija šāds: tie raksti, kurus bija akceptējušas ja ne visas, tad vairākums draudžu. Pārējie tika atstāti ārpus kanona, jo tajos bija kaut kas, kas nesaskanēja ar Veco Derību vai tajos bija pretrunas, vai to autori bija vienkārši pārkopējuši citus darbus - plaģiāts, vārdu sakot.
Protams, tulkojumos ir atšķirības. Katrai valodai ir savas likumības, un vārds vārdā tuklot nemaz nav iespējams. Tāpēc par uzticamākām tiek uzskatītas tās Bībeles, kas ir tulkotas no senebreju, aramiešu un sengrieķu valodām, nevis no vācu vai angļu. Bībeles tulkošana vispār ir ļoti sarežģīta padarīšana. Tas tev nav nekāds lubu romāns!

Tev nepatiks mana atbilde, bet tas ir tāpēc, ka katra cilvēka sirdī ir vieta, kas paredzēta Dievam. Tāds tukšums, kas prasa piepildījumu. Un cilvēks to meklē dažādās vietās. Tu pats atzini, ka cilvēkā ir nepieciešamība pēc reliģijas. Es saku - pēc Dieva. Tāpēc arī meklējumi turpinās, līdz ir atrasts sirdsmiers... vai arī to neatrod vispār un dzīvo ar grauzošu nepieciešamības sajūtu iekšā, ka kaut kā pietrūkst, vēl nav gana, vēl kaut ko vajag... Un tās nepieciešamības mainās tikpat ātri kā intereses, bet sajūta ta' paliek...

Mans viedoklis, protams!

Iesūtīja: B.D. ; laiks: 26.08.2004 11:48

nu izlasīju tavu rakstu, Alfirin, un pēc tam tavu parakstu..
Arī Iluvatars savā ziņa radīja ardu, kā dievs Zemi. Viņi ir ļoti līdzīgas personas, bet reizē tik atšķirīgas. Kāpēc? Manuprāt tāpēc, ka Dievs (labi... izteikšos savādāk- Dieva kalpi, reliģija, kristietība, baznīca) jau no sākta gala sludinājājis sevi, kā visvarenu būtni. Kā To Kungu, To, kuram visi tagt nu baigi ticēs, kurš sodīs Visus neticīgos ar, nu sorry, bet sevis izdomātu Elli, un ticīgos atalgos ar tik pat izdomātu paradīzi. Turklāt šis Dievs Tēvs, kas ir tik šķīsts un kāds tik ne vēl labiņais savā visžēlībā paziņo, ka tas ka jūs soda ar šo aukstākminēto Elli, nāk jums tikai par labu. Jūs esat grēkojis Dieva priekšā un tagat jums šie grēki jāizpērk. Un Dievs domā, ka visi, kas viņam netic nu būs sazin cik pateicīgi par to, ka nokļūs tai vietā.
Iluvētars turpretim nelika sev ticēt, viņš radīja cilvēkus, elfus utt, bet viņš par to nevēlas atalgojumu (jā jā Dievs arī nevēlas), viņam nevajag savu reliģiju, savus tempļus (nu labi viens bija) un savus likumus. Viņam nevajag, lai Ardas iedzīvotāji viņam ticētu. Iedomāsimies situāciju, ka piem Bilbo (a tik pat labi arī Melkors vai Saurons) paziņo, ka viņš ir saikne ar Eru... sāk celt svētnīcas, izvazā Iluvātara vārdu un izveido ticību, kā mīlzīgu mārketinga principos valdošu dogmu. Visa Arda viņam notic. Viņš šo to piepušķo, stāstot par Eru, pieliek to, ka mums Jātic viņam, citādi nenokļūsim viņa valstībā un nesaņemsim mīlestību utt... Pieņemsim, ka šis kāds ir Melkors, viņš paziņo, ka viņš ticis radīts pa taisno no Iluvātara (kā arī ir), un Jūs visi citi ar no viņa cēlušies (fakts), un es šeit esmu galvenā saikne ar viņu, jo visi citi zemes Ainuri ir idiotu bars, lūk pakļaujieties man, Melkoram, saiknei ar Iluvataru.
Tā es raksturotu Mūsdienu baznīcu. Kaut kādus apstraktus cilvēkus vienojošus faktorus par to, ka ir kkas, ko mēs nevaram izskaidrot, tā ietērpj šķīsta večuka dzelžainos rāmjos. Nevaru izdomāt ko lai tālāk raksta...

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 26.08.2004 11:58

Man ļoti interesē, kas ir tas, kas Tev lika mainīt savas domas?
Starp citu, šajā kontekstā iztirzāt, vai Pāvils ir autors pusei vai mazāk vēstuļu, jau ir matu skaidīšana. Tam nav nekādas nozīmes, cik tieši vēstulēm viņš ir autors Svarīgi bija, ka ne visām.
Es atbildētu citādi. Jebkuru cilvēku vienmēr ir nomocījis jautājums "kāpēc?". Ir nerimtīgie, kas paši meklē atbildes, ir kūtrākie, kam gribas lai pasaka priekšā. Reliģija un Dievs ir priekšā pateikta atbilde uz visiem "kāpēc?". Mani šī atbilde neapmierina! Šinī ziņā esmu vairāk nerimša. Es negribu sirdsmieru bez "kāpēc?". Labāk lai manī paliek šie urķīgie neatbildētie jautājumi. Meklēšu atbildes, citam atradīšu, citam neatradīšu, bet bez tāda iekšējā mudinātāja kā mangustam "aizej, uzzini, izpēti", piedod, dzīve varbūt ir gaiša un mierīga, bet, man šķiet, zūd pati sāls

Iesūtīja: Alfirin ; laiks: 26.08.2004 13:39

Tev labi sanāca, rover! Visi tie salīdzinājumi bija baigi labie! No vienas puses, tā var skatīties. No otras - Tu mēģini darīt to, par ko pats Tolkīns ārkārtīgi dusmojās - vilkt paralēles starp viņa paša radīto pasauli un kristietību. Nu, vienīgā līdzība ir tas, ka visa sākumā bija viens Dievs - Eru jeb Ilūvatars, un ka viņš ir visspēcīgs.
Lielākā atšķirība ir tā, ka Ilūvatars visu Ardas pārvaldi nodeva Valaru rokās (un, cik "labi" viņi ar to tika galā, mēs jau zinām), kamēr Dievs ir personīgi ieinteresēts katra cilvēka liktenī. Un kas tad bija tie baigi ticošie uz Ardas? Tikai elfi glabāja zināšanas par Eru, un to zināja tie, kas bija bijuši kontaktos ar elfiem. pārējiem tas viss vienkārši nebija zināms vai būtisks. Patiesībā ar elfiem un kristiešiem var vikt vairāk paralēļu nekā ar Dievu un Eru. Bet tā ir cita tēma.

Ja Tu tā gribi raudzīties uz Dievu - nu lūdzu! Neviens Tev tāpēc pāri darīt neies. Bet palūkojies tā: LARPos katru reizi ir sava kāda radīta un kontrolēta pasaule ar saviem notiekumiem, kas jāievēro. Un mēs dzīvojam pasaulē, kas ir Dieva radīta, ar Viņa noteikumiem un likumiem (kaut vai fizikas, ķīmijas utt.) Patīk Tev vai nē, Tu nevari izmainīt to, ka elpošanai ir nepieciešams skābeklis vai ka ogle liela spiediena rezultātā kļūst par dimantu. Un tagad par pārējo: grēki nav jāizpērk (tie jau ir izpirkti); Elle ir nevis darvas ceplis, bet gan vieta bez Dieva, kas nevienam nenāk par labu; Paradīze ir vieta bez grēka, un tur tiešām būs vērts nokļūt!

Tā, tagad centīšos atbildēt Rovielai.
Kāpēc mainījās manas domas? Tur bija dažādi apstākļi. Galvenokārt tas, ka uz maniem "kāpēc?" atbilžu nebija austrumu filozofijās un modernajās teorijās (nu ļoti piekasīgi es visu analizēju!), un tad es sapratu, ka IR kāds augstāks spēks... Tik tiešām negribas ieslīgt sīkumos. Bet pirms pāris gadiem man nevarēja iestāstīt to, ko tagad stāstu es pati! Funny, ne?

Par Pāvila vēstulēm - tas bija tikai precizējums, nevis iebildums!

Ja Tu domā, ka kristietim vairs nepastāv "kāpēc?", tad Tu maldies. Kristietība nav tikai dogmas, kaut tādas tajā ir. Cilvēks ir radīts tāds - jautājošs, zinātkārs, ar vēlmi pilnveidoties un attīstīties. Jautājumi un atbildes ir vienmēr, tikai - citi. Kristietim ir atbildēti jautājumi, uz kuriem citi vēl tikai meklē atbildes, un viņš iet tālāk. (šitais Tev arī noteikti nepatika! )

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 26.08.2004 14:22

Tu jau atbildēji. Es pat ceru, ka sapratu.

Nē, es tā nedomāju. Jebkurš dzīvnieks, cilvēks tai skaitā, pēc dabas ir ziņkārīgs. Tam nav un nevar būt nekāds sakars ar reliģiju.
Kāpēc Tu domā, ka es sev neesmu atbildējusi uz jautājumiem, uz kuriem kristiešiem esot atbildes, bet kuras visi citi (cik pārdrošs apgalvojums! Kā Tu to zini?) meklējot? Man arī ir atbilde - tikai cita
Tēlaini sakot - katram ir daudz un dažādi "kāpēc?". Kristiešiem, vai citam jebkuras reliģijas piekritējam, atbilde uz jebko ir, kā saka, by default. Neticīgajiem - atbilžu nav, tās tiek meklētas/atrastas/neatrastas. Tev nešķiet, ka pirmie krietni ierobežo savu, nezinu kā teikt, izpētītgribu? redzesloku? - nē, tie nav tie vārdi! vēlēšanos uzzināt kā tur īsti ir? Te pat pretruna sanāk - atbilde jau IR, ja nu atrodam ko citu? Varbūt labāk nemaz nemeklēt? Kā Ņūtons mocījās pašpārmetumos, kad pēc viņa aprēķiniem sanāca, ka Dievs viņa teorijā nav nepieciešams
Par kristiešu tālāk iešanu... mjaa... iešana pa šauru taciņu, neko neredzot pa labi un pa kreisi, ir vērtīgāka par iešanu, skatoties ne tikai sev zem kājām?

Iesūtīja: Martins ; laiks: 26.08.2004 14:30

Kas, tavuprāt, būtu jādara kristietim, ja kāda no viņa atrastajām atbildēm par pasaules un sabiedrības kārtību nesakrīt ar kristīgās ticības dogmām?

Iesūtīja: B.D. ; laiks: 26.08.2004 14:44

Tāda galīgi nebija mana ideja. Es vienkārši centos izveidot mūsdienas sabiedrības modeli savā skatījumā, caur nu... daudz vienkāršāku un nesamocītāku secinājumu (tādu, no kura uzreiz nerastos aizspriedumi un viss nesašķeltos divās pusēs)... gluži vienkārši šis Tolkina darbs šķita visnotaļ piemērots tam, turklāt te jau ir HP un GP forums ... tik pat lab jau to varētu attiecināt uz Sniegbaltīti...



Nu es tev pilnībā piekristu, ja ticētu tādam Dievam (tas vai ticu ir nebūtiski), bet nejau par šiem likumiem es runāju... drīzāk par grēku... par tiem Dieva likumiem, kurus Viņš (kā man besī tā teikt!) izveidojis 'labākai un pīlnīgākai' dzīvei (un es piekrītu, ka ja mēs tos pildītu, tad tiktiešām kļūtu labāki). Bet vai šie likumi (kaut vai tie paši baušļi) mūs savā ziņā neiegrožo? Un es tev šoreiz nepiekritīšu par tiem izpirktajiem grēkiem (ja tu domā JC krustā sišanu), jo, pat ja mūsu grēki ir izpirkti, mums par tiem pienākas šķīstīšana, un tas jau nozīmē, ka Dievs tomērt vēlas mūs par to sodīt, kaut vai sevis pašu labā. Jā, Dievs varbūt (!) nav atriebīgs, bet viņš vēlas, lai mēs izpirktu savus grākus, turklāt soda mūs pēc saviem, dažkārt pat nejēdzīgajiem likumiem. Nu atcerēsimies kaut vai Ādamu & Ievu... tur viņš šaušelīgi draudēja, un bija makten noskaities...



PS: ar vārdu 'Dievs' es domāju baznīca.
PPS: raxtīju pēc atmiņas, bet domāju, ka īpaši daudz kļūdu nebija...



jā, un tas tā ir bijis vienmēr, bet tev jāpiekrīt, ka citi sameklē savas (citādākas) atbildes, kurām ar laiku piemērosies kristieši. Ticīgie šīs 'atbildes' meklē vairāk garīgā aspektā, un tā ir bijis vienmēr, bet nu 'citi' tās atrod pīlnīgi fiziski taustāmi, kā neapgāžamus faktus, kam ir spiesti pievienoties arī kristieši... Gribētu piezīmēt, ka šāds sadalījums- kristieši un citi- ir diezgan greizs, jo šādas atbildes saņem arī citu dievu, nu kaut vai Allaha, pielūdzēji, un ir cilvēki, kas šaubās par savu ticību. Turklāt šīs atbildes ir uz pilnīgi un galīgi garīgiem jautājumiem, kas citiem VĒL nav aktuāli...
Nu nosauc piemēram vienu, kuru 'kristieši ir izpratuši'... tikai jautājumu! atbildi nevajag...
tu to nevari, jo šāda jautājuma nav. tas ir kkas dziļāks.....

un visbeidzot par Pāvila vēstulēm- lai gan ir ļoooti interesanti pētīt reliģijas vēsturi, labāk nevajag! tas var novest pie fiziska un garīga kraha, kādam pasaule VĒL nav gatava.

Esmu ievērojis, ka lietoju šaušelīgi daudz iekavu un daudzpunktu... hmmm.

Iesūtīja: Alfirin ; laiks: 26.08.2004 16:39

Bladāc! Veseli trīs posti!

Ok, pēc kārtas.
Roviela: bet es taču jau teicu, ka ziņkārība (zinātkāre) cilvēka dabas sastāvdaļa. Viss ir OK! Un es pat ļoti labprāt ticu, ka Tu savas atbildes esi atradusi. Vienkārši ir tik daudzi, kas tā mētājas apkārt visu dzīvi, nevienu atbildi tā arī neatrodot. Un tas jau ir skumji. Tas nozīmē vien to, ka cilvēks ir galīgi neizlēmīgs un kā medūza okeānā - kur straume nes, tur peld...
Jā, staigāšana pa šauru taciņu ir. Bet es to drīzāk salīdzinātu ar turēšanos uz apgaismotas takas tā vietā, lai skraidītu pakaļ maldugunīm. Tēlaini izsakoties! Zinātniskāk - būt kristietei nenozīmē, ka es neko nemācos un neko nezinu, izņemot teoloģiju utt. Zināt austrumu filozofijas vēsturi un pamatpostulātus nenozīmē pēc tiem dzīvot. Es par sevi varu teikt tā: es zinu, kas es esmu un uz kurieni eju. Bet esmu vienmēr gatava iemācīties kaut ko jaunu! Bet, man ir vērtību sistēma, pēc kuras es atlasu sev derīgās un nederīgās lietas.

Martin: manuprāt? Jāaizrokas līdz pašai saknei, tā teikt - jāuzraksta "slimības vēsture". Kā šī doma radusies, kad, kāds ir vēsturiskais un sociālais konteksts... Saprati! Bet nedrīkst aizmirst vienu - pajautāt Dievam: "Tēvs? Kā tad tur īsti ir?" Viņš jau labāk zina... (Šitais Tev nepatika, vai ne? )

Rover: Jā, baušļi iegrožo. Nu, nedrīksti nesamaksāt par šokolādes tāfelīti, ja kasiere aiz pārskatīšanās nepieskaitīja rēķinam un Tu to ievēroji! Zini taču, ka tā būs sava veida zagšana, vai ne? Bet baušļi Tev liek atbildēt par to, ko Tu dari, jo pasaka Tev, ko Tev nebūs darīt. Un Tu nevari noliegt, ka baušļos (4-10, cilvēku savstarpējām attiecībām domātie) minētie aizliegumi ir pareizi un to ievērošana padarītu pasauli un cilvēkus labākus. Pirmie trīs attiecas uz cilvēka un Dieva attiecībām.
Jau kādu laiku iepriekš es rakstīju, ka nav grēku izpirkšanas, nav šķīstīšanas! Šķīstītava tika izdomāta viduslaikos un ļoti labi saskanēja ar toreizējo pasaules uzskatu.
Tu kā to nejēdzīgo likumu domā aizliegumu ēst no Laba un ļauna atzīšanas koka? Brrr... Negribas man par to tagad runāt, pārāk sarežģīta tēma. Pateikšu tikai to, ka cilvēka vainas dēļ pasaulē ienāca grēks, un izjuka visa toreizējā pasaule, un viss kardināli mainījās.

Iesūtīja: B.D. ; laiks: 26.08.2004 17:30

jā, es tev pilnīgi piekrītu, bet arī šī šķīstīšana, kas, kā tu saki, tika ieviesta viduslaikos tiek piešūta Dieva gribai. Kāda starpa- Viduslaikos vai desmitajā gadā, bet tomērt- to visu izdomāja mūki, Baznīcnieki, Kristieši. Un nejau par pašu grēku izpirkšanu es runāju, bet par to, ka Dievs liek cilvēkiem ciest viņu vainas dēļ. Vai tad tad tā nav grēku izpirkšana? nu pat ja nē- viņš tos ar kko soda. Jā- izcils piemērs- Ieva & Ādams. Piekrītu, ka viņi bija stulbi, ka neklausija Dievam, bet par kādu cenu? To jau Dievs zināja, ka viņi to ābolu nograuzīs, un viņš viņus uz to vilināja. Neba netīšām viņš pašā ĒD vidū iestādija lielu smuku koku, no kura nedrīkst ēst! un vēl- kas tad tur slikts?:



Bībelē ir neskaitāmas vietas, kurās norādīts, kā Dievs soda cilvēku:



ar piebildi:



Tātad atkal- vainīgi visi citi- putni, zvēri, cilvēki, krokodili utt., nevis Dievs, kas šos visus radījis. Jā, jā- cilvēks samaitāja pasauli, ēsdams no tā goddom koka, bet na jau par to ir runa- Dievs soda pa krustu šķērsu. Mēs neizprotam Bībeles spēku pagātnē- mums visi šie stāsti ir pasakas vai kaut kas reliģiski apstrakts, bet laikā, kad bībele tika radīta, cilvēki no tā patiešām baidījās. Baidijās no, jā, kaut vai no šīs pašas pastardienas, par kuru stāstīts Pirmajā Mozus grāmatā. Viņi baidījās, ka, ja viņi būs izvirtuši, zaguši, neticīgi un tādā garā, Dievs atkal izdomās visu appludināt un sākt no jauna. Piekrītu, bībele un baznīca sludina tikai labu, bet tomērt- par kādu cenu!!??

Iesūtīja: Martins ; laiks: 26.08.2004 18:02

Tomēr īsti nesapratu tavu atbildi. "Izrakties līdz saknei" un ko tālāk? Pieņemsim, ka arī izracies līdz saknei kristietis joprojām saprot, ka izrakumu rezultāti ir pretrunā ar kādu no pašlaik pieņemtajām ticības dogmām? Ko darīt? Mainīt dogmu interpretāciju? Paziņot, ka izrakumi nav izdevušie un rakt ciet?

Paskaidro sīkāk par "konsultēšanos ar Dievu". Pašlaik pirmā asociācija tiešām ir tāda pabriesmīga. Apmēram kā "balsis galvā man teica, ka tas ir pareizi! Tad jau laikam būs ar' pareizi."

Iesūtīja: Alfirin ; laiks: 26.08.2004 18:19

Zini, rover, es nudien neesmu spēcīga teoloģijā un rakstus no zinātniskā viedokļa ķidājusi neesmu. Man pašai vēl ir milzumdaudz jautājumu, uz kuriem atbildes vēl tikai būs. Tāpēc es varu izteikt tikai savu viedokli, nevis oficiālo Baznīcas uzskatu.

Ir viena lieta, ko es zinu pavisam noteikti - nav neviena cilvēka, ko var uzskatīt par taisnu un svētu, "visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības" (tas pats Pāvils). Visi ir pieņēmuši pareizus un nepareizus lēmumus. Šķīstītava, manuprāt, bija nepareizs lēmums, tāpat kā indulgences un celibāts (lai gan - es pazīstu fantastiskus katoļu priesterus, ko patiesi var saukt par Dieva kalpiem). Bet tā domāju es.

ĒD vidū auga 2 koki - arī Dzīvības koks. Cilvēks izvēlējās to, kurš tam it kā ļautu līdzināties Dievam. Cik ļoti atgādina mūsdienas, ne? Dievs pateica: "Tai dienā, kad jūs no tā koka ēdīsiet, jūs mirdami mirsiet!". Pārfrāzējot - grēkosiet, un grēka alga ir nāve. Kam cilvēks paklausīja? Sātanam. Izvēlējās čūskas melus tā vietā, lai ticētu Dieva vārdam. Nu ko, Dievs arī izpildīja, ko solīja. Pasaulē ienāca grēks ar visām tā sekām. Dievs savus solījumus vienmēr pilda.

Jā, bija samaitāta visa zeme. Bet sākums tam visam bija pirmais grēks. Kā jau rakstīju, visa pasaule izmainījās, neas nepalika pa vecam.



Plūdu nebūs. Bet par cilvēku bailēm Tev ir taisnība. Viņi vienmēr ir baidījušies no nezināmā. Kas Dievu nepazīst, baidās no Viņa spēka. Bet no Dieva nevajag baidīties, viņu vajag "bijāt" (man patīk šis senais vārds), jo Viņš ir svēts.
Komentāri?

EDIT: atbilde Martinam


Bet Mārtiņ! Tu lasi ar', ko esmu rakstījusi iepriekš? Pabrauc atpakaļ un paskaties, ko es tev atbildēju par kontaktēšanos ar Dievu!

Dogmas ir grozītas laika gaitā, protams! Tāpēc jau vienīgā pastāvīgā dogma ir baušļi. Bet! Nomainīt dogmu uz pretrunīgu - nu, tas gan laikam nebūs tik pašsaprotami. Iedod, lūdzu, man piemēru, lai man ir vieglāk kaut ko pateikt.

Iesūtīja: B.D. ; laiks: 26.08.2004 18:56

jā, komentāri ir...
Nu šeit nu tu pateici tieši to, kas visā tai kristietības padarīšanā man patīk vismazāk. Viņu vajag bijāt. Ti cienīt, godāt, PIELŪGT! Tieši tas man nepatīk. Ka Dievs liek sev ticēt (jeb pareizāk sakot, to liek Dieva nu... tiešie kalpi). Pat ja JC bija Dieva dēls, tas nebija jāgrūž visiem nāsīs. Dievs vēlas, lai viņam tic! Atgriežoties pie piemēra ar Tolkinu, tas būtu tāpat, kā ainuriem tikko uz zemes nonākušiem, sākt visiem stāstīt, cik gan Eru kruts.
Tas ir normāli (kā viņš noliek tos, kuri netic)?:



__________________________________________________________________



Tieši to jau es arī saku- tas viss balstās uz lēmumiem. Kristietība (jebkura ticība) sastāv no pareiziem un nepareiziem lēmumiem (dogmām), kas arī iespaido tieši šīs reliģijas izplatību pasaulē vispār. Bībele veidota no tieši šādiem dažādu cilvēku izteiktiem minējumiem par Dievišķo. Par to, kas mūs vada. Es to nevaru uztvert nopietni! Kā es varu zināt, kurš no šiem lēmumiem būs bijis kaut vai padomāšanas vērts? es nesaprotu- kāpēc viņu domas par dievišķo man vajadzētu uztvert kā pašsaprotamas?

Iesūtīja: Alfirin ; laiks: 26.08.2004 19:33

Āāā, tur tā lieta...

Jokaini skan, patiesībā: "Dievs vēlas, lai viņam tic!". Nezinu, vai Dievs tiešām to vēlas, bet, lai cilvēki dzīvotu mūžīgi - to gan. Tāpēc ir jābūt dzīvām attiecībām at Dievu, bet kā gan var būt attiecības ar kādu, kura eksistencei netici?
Es īsti nesapratu, ko tu domāji ar to "nāsīs grūšanu". Lai Jēzus tā vienkārši atnāktu, nomirtu un uzceltos savā nodabā? Lai nevienam par to nav ne jausmas? Lai neviens pat neuzzina, ka viņa vietā jau ir samaksāts, ka viņš ir brīvs no grēka? Tad - kāda jēga? Es jau teicu - Dievs ir personīgi ieinteresēts katra cilvēka dzīvē, un vēlas veidot personiskas attiecības ar katru cilvēku. Tāpēc arī cilvēkam ir jāuzzina, ks notika...
Kas Tevi tik ļoti uztrauc? Cik atceros, mani riktīgi sapurināja mans lepnums. Nespēju pat pieļaut domu kāda priekšā noliekties, kur nu vēl uz ceļiem lūgties piedošanu! To iedomājoties vien, viss iekšā sašūmējās... Mjā...




Tas jau ir tikai fakta konstatējums, kur te nolikšana? Un par ticēšanu te nav ne vārda:
1 Svētīgs tas cilvēks, kas neseko bezdievīgo padomam, nedz staigā grēcinieku ceļus, nedz arī sēž paļātāju pulkā,
2 bet kam prāts saistās pie Tā Kunga baušļiem un kas dienām un naktīm domā par Viņa bauslību.
3 Tāds ir līdzīgs kokam, kas stādīts pie ūdens upēm, kas savus augļus nes pareizā laikā un kam lapas nesavīst. Viss, ko viņš dara, tam labi izdodas.
4 Ne tādi ir bezdievīgie: tie ir kā pelavas, ko vējš aizpūš projām.
5 Tāpēc bezdievīgie nepastāvēs tiesā, nedz arī taisno draudzē grēcinieki,
6 jo Tas Kungs pazīst taisno ceļu, bet bezdievīgo ceļš ved uz postu.

Te ir runa par cilvēku, kas cenšas dzīvot patiesu un bezgrēcīgu dzīvi. Tāds arī tiek papildus svētīts, un viss arī izdodas. Bet, ja kāds ir draugos ar zagšanu, slekavībām (pats zināsi, ko vēl) - mēs zinām, ka viņu ceļš ved uz cietumu. Vēlāk uz pazušanu...



Nu, tā nu gluži nebūs. Nav tie tikai minējumi vien. Dievs ir runājis uz praviešiem un ķēniņiem Vecās Derības laikā, uz apustuļiem un parastiem ticīgajiem Jaunās Derības laikā (mūsējā), un tas ir pierakstīts. Kā vari zināt? Bet Tu pamēģini ieklausīties tajā, ko saka sirds. Nevis prāts. Tā arī uzzināsi. Vēl jau vienmēr paliek baušļi. Ja lēmums nepārkāpj bauslību - visticamāk, ka pareizs! Vēl lēmumi mēdz būt taisnīgi. Nav tik vienkārši!

Iesūtīja: B.D. ; laiks: 26.08.2004 20:09

jā jā tam es ticu.
vienreiz jau teicu- cilvēks, kas tic Dievam, jutīs tā klātbūtni visur. Kristietis jutīs Viņa palīdzīu visās- pat visikdienišķākajās lietās. Kristietis spēs sarunāties. Viņš jutīs, kā Dievs palīdz neticīgajam. Placebo.
Neticīgais turpretim teiks, ka tās ir sakritības, ka Dieva nav, ka ticīgais ir, moš, traks. Un abiem ir taisnība.
'Dievs vēlas, lai viņam tic', es vairāk domāju kā 'Kristietība vēlas piesaistīt jaunas asinis'. Mūsdienās šī ticība kļuvusi par tādu mārketingu, ka viņi nevar tļauties to pazaudēt. Visiem zināms, ka baznīca ir ļoti bagāta, un tas krāts gadu gaitā. Patiesībā baznīca manuprāt izmanto ticīgos...
Vēl es nesaprotu, ko nozīmē



man gan tā patiktu labāk... bet kā tu to domā- brīvs no grēka?

Iesūtīja: Alfirin ; laiks: 26.08.2004 20:44

Tieši tā, kā pateicu. Redzi, grēks ir kā važas, kas sasaista. Vēl grēkam ir tendence vairoties. Rupjš, bet uzskatāms piemērs: kā cilvēks tiek ievilkts noziedzīgjā pasaulē. Kabatzādzības, noepietnākas laupīšanas, mašīnu aizdzīšanas... Sirdsapziņa notrulinās. Ja sākumā Tev bija vainas apziņa, ka izdarīji ko neatļautu, tad ar laiku pie tā vienkārši pierod. Un vairs nejūt. Sirdsapziņa ir kā mazs ass ezītis, kas mēdz sāpīgi iedurt. Tad nu ir divas iespējas: nedarīt to, kas liek sarosīties sirdsapziņai - vai arī to nopakot, lai nejūt... Grēks ievelk kā purvā. Izdari vienu, tad vēl... un vēl... Var salīdzināt arī ar narkotikām, jo grēks ir patīkams. Miesai. Prātam. Bet ne dvēselei, ne sirdsapziņai. Tās pasaka priekšā - nedari!
Jēzus nāve pie krusta deva cilvēkiem atbrīvoties no šī vāveres riteņa. Mums ir iespēja pateikt grēkam "Nē!", un atbrīvoties no tā. Skan savādi? Bet tā notiek, patiesi. Cilvēks īstenībā ir atbrīvots no grēka važām, bet tas viņam tā iepaticies, ka viņš pats turas pie tā klāt. Es pati, piemēram, nekādi nespēju atlaist dažus mīļus grēciņus! Lai gan varētu...

Bet kāpēc tev patiktu labāk? Lai nebūtu jādomā? Neziņā dzīvot ir vieglāk, piekrītu. Bet vieglais ceļš tik reti ir pareizais...



Par to, ka ticīgais ir traks? Pilnībā piekrītu!

Iesūtīja: B.D. ; laiks: 26.08.2004 20:52

es tomērt nesaprotu...
domāju ka iespido šis traģiskais stāsts, nejau kkas, kas tagat kopš JC krustāsišanas ir savādāk pats no sevis... tas, ka viņš mums tos grākus noņēma vai kā. Varbūt tieši otrādāk?
Gandrīz jau uzrakstīju, ka man kopš tā laika, kad viņu sita krustā, nekas nav mainijies ... bet patiesībā tiešām- mani tas nemaz garīgi (nu tas ir- man jāmocās un jādomā/jāpārdomā to) neiespaido.

reko tikko izlasīju- ne pa tēmu bet tomērt par JC-
Slikts tas ģenerālis, kurš nesapņo kļūt par pieminekli!

EDIT: [Reiki]- Raksts redigēts. Šajā forumā nav pieļaujama kādas tautas vai nācjas pazemošana vai apvainošana.

Iesūtīja: Alfirin ; laiks: 26.08.2004 21:05

Ih! Nu, kā lai vēl paskaidro...

Protams, stāsts iespaido. Vienīgais tāds vēsturē. Jā, cilvēki ir miruši arī mokošākā veidā, bet neviens no tiem nav atdevis savu dzīvību par visiem cilvēkiem: dzīviem un mirušiem, bagātiem un nabagiem, paštaisniem rakstu mācītājiem un blēdīgiem muitniekiem, ļaunprātīgiem slepkavām un bezsirdīgiem vecākiem, kas pamet savus bērnus... Par visiem. Viņš nomira par mums, kad mēs bijām grēcinieki, lai mūs darītu brīvus no grēka.

Grūti dzirdēt? Var jau būt. Man bija grūti, nezinu, kā ir Tev.

Raksts rediģēts.. Iesaku palasīt foruma noteikumus.

Iesūtīja: Viesis_Tomass ; laiks: 26.08.2004 21:14

Alfirin, Tu te runā, ka bezdievji ir slikti un tā tālāk....bet , ja visi būs svētie, kam būs vajadzīgs Dievs????
Turklāt Dievs vairāk priecājas par cilvēkiem, kas atgriežas pie Viņa nevis par tiem, kas visu laiku ir bijuši ar Viņu kopā...tas tā


P.S.a kāpēc Tu raksti ar psalmu tekstiem, kuros izmaini tikai pāris vārdus???vismaz būtu atsauces uzrakstījusi..


Lai Tev jauka diena...

Iesūtīja: Alfirin ; laiks: 26.08.2004 21:24

Vai tad es teicu, ka bezdievji ir slikti? Man šķiet, ka es teicu, ka visi ir grēcīgi...

Par tiem, kas atgriežas,tev ir pilnīga taisnība. Kā nu tur bija: "Es jums saku, tāpat būs lielāks prieks debesīs par vienu grēcinieku, kas atgriežas, nekā par deviņdesmit deviņiem taisniem, kam atgriešanās nav vajadzīga." Lk. 15:7 (Tu domā - man šitā vajag rakstīt? Nu, var arī tā)

Tev arī jauku dienu!

Iesūtīja: Guest ; laiks: 26.08.2004 21:35

sirdsapziņa ir racionālas domāšanas sekas, nevis reliģiska parādība....

Tu negribi darīt ko tādu kas sāpina citus, jo pats baidies tikt sāpināts.. Ne Dievs to māca, bet pašu pieredze...

Tava attieksme ir fanātiska....

Arī es ticu Dievam, bet tu pārspīlē.. Padomā kādreiz ar savu galvu..

Iesūtīja: Boņa ; laiks: 26.08.2004 21:35

Kapēc par šo tēmu vēl tiek diskutētes? Es neticu, ka tādam jautājumam var būt tik daudz atbilžu. Tiešām par šādām lietām vienkārši nav vērts diskutēt, nav vērts te pārvērst kristiešus par hinduistiem un budistus par pagāniem, un ateistus par anarhistiem, NAV JĒGAS! Tas, kam katrs tic, lai paliek viņā ziņā! Neviens nav slikts, neviens nav labs. Visi ir vienādi. Mēs esam mazas daļiņas un Visums ir mūsu attiecības vienam ar otru.

Iesūtīja: Good ol' Grim ; laiks: 26.08.2004 21:52

Tātad Jēzus nomira par mums visiem?
Nope, par mani viņš nenomira. Viņš ticēja, ka nomira par visiem, patiesībā viņš nomira tikai par tiem, kas tic, ka par viņiem ir nomirts. Kā jau tika pieminēts - placebo.

Runājot par grēkiem - tas man atsauc atmiņā dialogu no kādas datorspēles

Daudzi cilvēki (zināmā mērā es tai skaitā) grēku kristietiskajā nozīmē neuztver kā kaut ko no kā vajadzētu īpaši censties izvairīties.

Runājot par pasaules izpratni, vienmēr varēs pajautāt - kāpēc?
Ja pieņem, ka visu radīja dievs tādu kāds tas ir, tad rodas jautājums "Kas radīja dievu?"
Ja meklē zinātnisku pamatojumu tad dažādu "kāpēc" ir vēl vairāk.
Kāpēc lieli objekti savstarpēji pievelkas? Gravitroni, ko tie emitē, liek viņiem pievilkties.
A kapēc viņi tā dara?
Un tā var mūžīgi. Ja arī kāds atbildēs uz jautājumu "Kur radās dievs?" vienmēr varēs pajautāt, kur radās tas no kā dievs radās (no nekā kaut kas nerodas - tam es ceru visi piekrīt)

P.S. Boņa, neviens te nemēģina pievērst kādu citu savai reliģijai, šeit notiek diskusija par dažādām ar reliģiju cieši saistītām tēmām, tā arī kategoriski nepasakot - ir vai nav dievs.

Iesūtīja: Alfirin ; laiks: 26.08.2004 22:09

Nope, par visiem gan. Arī par Tevi, gribi vai negribi, patīk vai nepatīk... Doma, ka kāds ir par Tevi miris. Ka Dievs ir miris Tavā vietā. (zinu jau zinu, šitais Jums arī nepatika)

Bet tāpēc jau mēs esam radīti tādi, kas uzdod jautājumus! Tāpēc jau mēs esam cilvēki, nevis dzīvnieki.

Iesūtīja: Martins ; laiks: 26.08.2004 23:02

Daždien man gribētos piekrist Boņam, ka jēgas sarunāties par ticības lietām tiešām nav. Ka cilvēkiem ir tendence turēties pie saviem uzskatiem gandrīz vai par spīti šo pašu uzskatu neatbilstībai reālās dzīves prasībām. Ka vajag ļaut katram netraucēti dzīvot viņa tik dārgajā subjektīvās realitātes pasaulēs, kurā līdz ar viņu joprojām tāpat kā sensenos laikos mitinās dievi, briesmoņi, notiek brīnumainas pārvētības un pastāv daudzi cilvēka prātam bīstami un neizzināmi noslēpumi. Kāda man gar to daļa? Lai tak notiek tā Kunga prāts kā debesīs, tā arī virs zemes!

Bet tad atkal daždien man gribās teikt - negaidiet, ka es klanīšu galvu līdzi un teikšu "var jau būt, ka tev taisnība" kamēr pie sevis turpināšu domāt "kas par sviestu!" Es iebilstu, ka "visi labi, visi mīļi"! Ir uzskati, kuri piesārņo ne tikai paša nesēja, bet arī citu prātus. Ir uzskati, kuru realizēšana var traucēt pilnvērtīgi dzīvot pašam un citiem. Ir uzskati, kuri ir klajā pretrunā ar manu maņu un mana saprāta sniegto skatu uz pasauli. Pie šādiem uzskatiem pieder arī daļa (ievērojiet šo "daļa"!) no idejām, kuras pārstāv dažādas reliģijas.

Ja vien man pietiks spēka un zināšanu iebilst tam, ko uzskatu par nesaprātīgu (brīžiem pat par neprātīgu) - es to darīšu. Ar visiem man pieejamajiem un pieņemajamiem līdzekļiem. Dažkārt tas liksies bezcerīgi un būs jāatkāpjas nomācošas stūrgalvības, prāta akluma vai parastas muļķības priekšā. Tak, mazākais, uzzināšu uz ko pats esmu spējīgs.

Iesūtīja: tumsīgā ; laiks: 27.08.2004 10:09

te iet runa tikai par kristietību? svētā trīsvienība nav vienīgais dievs, ja kas...

es sevi uzskatu par pietiekoši zinošu lai varētu te blāmēties, jo esmu lasījusi bībeli diezgan daudz. un man bībele nepatīk. tur paustās idejas (daudzas, bet ne visas) ir aplamas, imho. man piemēram nepatīk, ka baznīca nostāda sievieti zemāk par vīrieti. un pat dzimumattiecības ir grēks. ja kāds to nezin, varu pateikt, ka sieviete, kas dzemdējusi arī ir nešķīsta cik nu tur tas laiks bija. un iedzimtais grēks. tas liek visiem it kā zemoties dieva priekšā pirms pats esi grēkojis.

Turklāt man ir daži nesaprotami jautājumi, ko es gribētu uzdot:
Kā var zināt, ka dievs ir un ka ir tieši tāds, kā viņš ir?
Vai bībele gadījumā nav daiļliteratūra? to taču sarakstījuši cilvēki...
Vai visi cilvēki dieva priekšā ir vienlīdzīgi?

un piedošanu par to, ka te bišķ uzbraucu varbūt kādam augumā, taču ir viena lieta, kas man patīk - cilvēki nepiedos, dievs visu piedos miers

Iesūtīja: saule ; laiks: 27.08.2004 14:18

Vispaar man nav iisti skaidrs - kaapeec sheit runaa tikai par kristietiibu ?

Iesūtīja: Martins ; laiks: 27.08.2004 14:23

Tāpēc, ka mums ikdienā tika pat kā nav iespējas saskarties ar citu reliģiju izņemot kristietību pārstāvjiem. Nemaz nerunājot par to, lai šeit iegrieztos kāds hinduists vai budists personīgi. Tā nu runājam par to, ko esam paši piedzīvojuši.

Iesūtīja: Alfirin ; laiks: 27.08.2004 15:09

Saule pazare: gribi runāt par citu reliģiju - lūdzu! Pagaidām neviena nopietna gribētāja iztirzāt ar islamu vai budismu saistītos jautājumus nav bijis.

Tumsas feja: nu, priekš manis tas ir vienīgais Dievs. priekš tevis var būt arī citi, bet tie ir tikai dievi...

Baznīca nenostāda sievieti zemāk, tas tā bija jūdaismā. Jēzus bija pirmais, kas sievieti pacēla tādā pat līmenī kā vīrieti un pret viņu izturējās kā pret pilnvērtīgu personību. Ja Tu domā to, ka sievietes netiek ordinētas par mācītājām, tur stap konfesijām domas dalās. Jau agrāk rakstīju, ka dzimumattiecības NAV grēks. Bībelē pat ir samērā daudz teksta pat to (palasi Augsto Dziesmu) Bet tas ir atļautas tikai laulībā. Sieviete nešķīsta pēc dzemdībām un mēnešreižu laikā bija jūdaismā, ar kristietību tam nav ne mazākā sakara. Ko Tu vispār esi lasījusi? Nav tāda stāvokļa - pirms esi grēkojis. Caur Ādamu un Ievu ienāca grēks, kas arī tiek saukts par iedzimto. Tas ir imanenti piemītošs visiem cilvēkiem. Ja tā nebūtu, tad arī nevienam nemaz negribētos grēkot.



1)Kad Dievu piedzīvo, tad saprot, ka Viņš patiešām ir tāds, kādu mēs redzam Jēzu un kādu Jēzus attēlo Savu Tēvu. Dievs ir fantastisks!
2)Bībele ir Svētā Gara inspirēta, tāpēc nav uzskatāma par daiļliteratūru. Ja tā būtu, tad tajā būtu ārkārtīgi daudz pretrunu, jo katrs autors tomēr ieliek darbā kaut ko savu (atcerēsimies "Skārletu"). Tai nekad nav bijis komerciāls raksturs.
3)Jā.

Iesūtīja: B.D. ; laiks: 27.08.2004 15:48

te nu es tev nepiekritāšu, Alfirin... manuprāt šis norāda, ka sieviete, dievaprā, nav pat cilvēks:

Jā... un arī tas, ka sievietei 'jākalpo' vīrietim...



Un ja tu saki, ka bībele nav komerciāla, tad es nez... Bībele ir vēl komerciālāka par HP!

Iesūtīja: saule ; laiks: 27.08.2004 16:01

Varbuut tu pastaasti ko domaa par shiim relegjijaam ?

Iesūtīja: Alfirin ; laiks: 27.08.2004 17:19

Nē, rover, tā tas nav. Tu raugies uz tekstu no šodienas cilvēka viedokļa, kamēr Bībele vienmēr jālasa, ņemot vērā vēsturisko kontekstu. Tāpat kā latviešu valodā vīrs nozīmē gan vīrieti, gan precētu vīru (un sieva - sievieti un precētu sievu), senebreju valodā vārdiem "vīrietis" un "cilvēks" arī ir viena un tā pati nozīme.
Jā, Vecās Derības laikā vīram bija pilna vara pār sievu, kā jebkurā citā tautā (izņemot matriarhātu, protams). Ja mēs raugāmies Jaunās Derības kontekstā, tad arī tur ir dots rīkojums sievai paklausīt vīram visās lietās... Bet! Ar noteikumu, ka vīrs sievu mīl kā Kristus savu draudzi. Tas nozīmē - mīlēt savu sievu tā, ka savu dzīvību nodotu par viņu, lai kāda arī tā sieviete nebūtu. Ja sieviete zina, ka viņa tiek mīlēta tā, viņa uzticas savam vīram, ka viņš nenodarīs pāri nekādos apstākļos, un paklausa viņa vadībai. Padomājot psiholoģiski - normāli, ne?

Bībele nekādā ziņā nav komerciālāka par HP. Bībele ir vispārdotākā grāmata, tas tiesa, bet tas nenozīmē komerciju. Tās mērķis nav vairumtirdzniecība, bet gan Dieva Vārda paušana. Tā netika radīta izklaidei vai plašai publikai. Sākumā tā vispār bija domāta tikai Israēlam (Vecā Derība), un izplatījās pa pārējo pasauli vairāku gadsimtu laikā.

Iesūtīja: B.D. ; laiks: 27.08.2004 17:40

nu nē! jā, tās mērķis nav pārdošana un vairumtirdzniecība, tad kāds gan cits. Komercija taču ir nejau izklaide, bet iedzīvošanās kko pārdodot lielā, pēc šīs lietas/pakalpojuma alkstošām masām! Dieva vārdi tiek pausti ar Bībeli, bet nu un tad? Bībeli pārdod tieši tāpat, kā Stīlas romānus, un kāda tad ir tā atšķirība? Jebkura grāmata taču pauž tās uzrakstītāja viedokli. Šajā gadījumā- Dieva vai svētā gara, vai kas tur viņu uzrakstīja paīstam viedokli. manuprāt, labāku piemēru komercijai neatrast...

Un par tām sievietēm runājot- labi, tas bija sen. Bet tas tiek aktualizēts arī mūsdienās. Nu nesaku jau, ka to vajag izsvītrot no bībeles, bet aizvakar biju kāzās, un tur mācītājs nolasīja tieši šos divus aukstākminētos teikumus. Par kalpošanu, un to, ka vispirms bija cilvēks.

Kā tad iznāk- pie tā cilvēka īstenībā vainīga tulkotāja?

Iesūtīja: gride ; laiks: 27.08.2004 19:38

sheit pasen rakstiiju ka nezinu, nu bet tagad esmu parliecinata ka Dievs pastav!
es noskatijos "Kristus ciešanas" un velak es patiesham nozeloju ka neticeju Dievam!

Iesūtīja: Dvēselīte ; laiks: 28.08.2004 02:05

vai dies... nu vai tad tiesam nevar likt teetinju Dievu mieraa ko vins ir nodarijis ka tiek sitaa prepereets? tapat te neizdosies kadu parliecinat un kaut ko pieradit. ver lidz nelabumam praatuljot par to un spriest, bet jajautaa - ko tas dos? nezinu... nezinu... katram ir savs viedoklis, un musdienu cilvekus, ko varetu pielidzinat kazaam, kas ar galvu labak skries sienaa neka piekapsies, ir gandriz neiespejami parliecinat par ko tadu, par ko vinjam ir savs viedoklis. labak lai katrs paliek pie sava un mirs un Dievs. parak biezi tiek sis vards lietots. labak lai vinja barda aug vel tris reiz tris reizes garaka un gadi padara vieb gudraku, tiem kas tic, un lai gramatas rod ziniibu akas neremdinamajiem pratiem, tiem kas nevisai.

akal jau iebraucu auzaas nu kapec nevar rudzos vienreiz trapit

Iesūtīja: Good ol' Grim ; laiks: 28.08.2004 07:48

Diskusija varbūt arī ir bezjēdzīga toties cik interesanta...

Dveshy, šis pavediens ir domāts tiem, kas vēlas turpināt te aizsākto diskusiju.

Gride, tātad tevi kristietībai pievērsa filma? Tā vnk noskatījies filmu un sāki ticēt?
Neeeekoo seeev :blink:

Kas attiecas uz bībeles komercializāciju, tad jājautā - vai tās izdevējs bībeli neizdod ar mērķi nopelnīt? Ja bībele nebūtu domāta naudas pelnīšanai tad to dalītu par brīvu.

Iesūtīja: Alfirin ; laiks: 28.08.2004 10:04

Nesapratu Jūsu domu gājienu. Tjipa: "Best things in life are free?"

Bībele nav makulatūra, ko mest pakaļ un pēc tam miskastē. Cilvēki ir ielikuši nenormālu darbu, lai tekstu pārtuklotu maksimāli atbilstoši oriģinālam, lai to saliktu, iespiestu tipogrāfijā, iesietu... Jums šķiet, ka tas darbs nav pelnījis novērtējumu? Materiāls arī taču maksā naudu... Protams, vienmēr atradīsies cilvēki, kas centīsies nopelnīt uz jebkā rēķina. Jūs ko, domājat, ka Bībeli pārdod vien kristieši? Tad jau tā nebūtu atrodama grāmatu veikalos.

Bez tam, Jūs noteikti esat dzirdējuši par Gideaoniem un redzējuši mazās zilās Jaunās Derības (ir arī izdevums ar psalmiem), kas patiesi ir par velti un pārdotas netiek.

Dvēselīt, te jau nav svarīgi, jo tas dos! Ir cilvēki, kam ir interesanti runāt par ticības un reliģijas jautājumiem - kāpēc to nedarīt? Un man šķiet, ka jau vairākas reizes dažādi cilvēki ir norādījuši, ka te neviens necenšas otru pārliecināt un par katru cenu pārvilkt savā nometnē. Ir diskusija, mēs runājamies (brīžam draudzīgāk, brīžam asāk, bet tas nu tā) - un viss!

Rover, tas ir ļoti sens teksts. Bībeles īpašā "garša" brīžam ir tieši tajā sulīgajā vecajā valodā. Es nedomāju, ka kāds kaut kur ir vainīgs. Tagad Tu zini, kas tur domāts - vai Tev traucē vārda lietojums?

Un par mācītāja teksta izvēli es nudien neesmu atbildīga! Varbūt viņš gribēja uzsvērt to, cik laulības sakraments ir sens? Nezinu. Mans mācītājs lasa citus pantus, tos no Jaunās Derības.

Good ol' Grim, Dievs mēdz uzrunāt cilvēkus visneticamākajos veidos. Es jau teicu, ka Viņam ir individuāla pieeja katram.
Gride, paldies par Tavu liecību! Lai svētīts Tavs ceļš!

Iesūtīja: tumsīgā ; laiks: 28.08.2004 17:33

````-````-````... tu neatbildēji uz manu 1. jautājumu (paldies ka atbildēji vismaz uz 2. un 3. tā sakarīgi ) Kā var zināt, ka dievs ir un ka ir tieši tāds, kā viņš ir? kā tu zini ka tas ir jēzus un ka tā ir svētā trīsvienība? varbūt tas bija allāhs, buda vai tas pats latviešu pērkons...


ui! es gan vienu bērnu bībeli izmetu misenē... esmu grēkojusi, ja?

un man ir vēl dažādi iebildumi ko celt gaismā, bet es vispirms no biblenes paņemšu bībeli. nu ta tik gaidiet

eh, un piedošanu par manu neiecietīgo muldēšanu, neciešu, ja blārē cik dievs ir brīnišķīgs. vienmēr atceros ''brīnišķīgo'' baznīcu no vēstures stundām. pārāk daudz tie latviešiem nodarīja pāri. un mani nekas nepārliecinās par brīnišķīgo dievu un baznīcu. es esmu latviete un turu godā savas tautas vēsturi. un krustnešu laiks bij viens no drūmākajiem posmiem latviešu tautām...

--------

EDIT: tiko no mammas dabūju īstu domu pērli. es viņai nolasīju šo:un norādīju kā man metas vēmiens no šitādas runāšanas.
un savukātr viņa pateica ko ļoti ģeniāli vienkāršu:''visi, kas stāsta kā piedzīvojuši Dieva atklāsmi, runā tik vienādi kā izplatīšanas aģenti, kas apmeklējuši vienus un tos pašus mārketinga kursus.'' nu gluži manas domas!!! viņi tiešām runā tīīīk vienādi

Iesūtīja: Martins ; laiks: 28.08.2004 21:56

Es atbildēšu uz tavu pirmo jautājumu.

Kaut arī man pašam reliģiozas ekstāzes pieredzējums ir svešs, es nešaubos, ka kaut kas tāds ir iespējams. Kā notiek tā, ka daži piedzīvo šo "atklāsmi", kamēr citi nepiedzīvo, pašlaik neapspriedīsim, bet atbilde uz tavu jautājumu ir - ārējo veidolu, šim reliģiozajam pieredzējumam piešķir apkārt esošā kultūras vide. Ja kāds piedzīvo kaut ko ārkārtēju un neparastu, viņš meklē atbildes, kas īsti ir noticis. Un atrod tās jau gatavas sev apkārt. Vēl jo vairāk, ja ir audzis reliģiozā vidē. Ideja par Kristu kā Dievu ir iemācīta nevis iegūta tieši un nepastarpināti no pārdabisko spēku aģnetiem. Tāpat arī ideja par visuvareno Allāhu, Krišnu vai jebkuru citu pārdabisku būtni.

Bērni nepiedzimst ar apziņu, ka cilvēks noteiktu rituālu rezultatā (baznīcas apmeklējums, lūgšana) pieredz dievu, varbūt tieši kristīgo Dievu. Viņi to iemācās. Citās kultūrās mistiskā pieredzējuma skaidrojums var pieņemt citu veidolu. Piemēram, tikt skaidrotas kās senču vai dabas garu apmeklējums, kaimiņcilts burvja uzsūtītas vīzijas, kontakts ar starpplanētu saprāta lauku vai jebkas cits. Svarīgi ir, ka vienas un tās pašas kopas pārstvji skaidro savus mistiskos pieredzējumus līdzīgi. Un sauc sevi, piemēram, par kristiešiem. Vai par īstenticīgajiem. Vai kaut kā citādi.

Sekojoši, ja Alfirin dzīvotu Irākā, tad visdrīzāk fantastisks būtu Allāhs. Ja sintoistu kopienā Japānā, tad fantastisks būtu kāds vietējā tempļa dabas gars aizgādnis. Un tā jo projām.


Vari mēģināt "celt gaismā iebildumus", bet tiekšu, ka pat viskliedzošākās pretrunas svētajos rakstos nevienu īsteni ticīgo nepārliecinās. Arī rakstu pretrunas ar mūsdienu reālās dzīves prasībām. Tik vai tā atradīs veidus, kā interpretēt tekstu tā, lai izvairītos no nevēlamiem skaidrojumiem. No ticīgā tiek prasīts, lai viņš rakstus uzskata par svētiem un tajos paustās "patiesības" par Dieva dotām, tādām, kuras nav iespējams apšaubīt vai mainīt. Ja nu vienīgi labāk "izprast", vajadzības gadījumā mainot teksta interpretāciju, lai to padarītu mazāk absurdu.

Tomēr Bībeli no bibliotēkas paņem gan. Vai labāk nopērc vai sadabū no bezmaksas dalītājiem sev kādu eksemplāru. Nemaz nav tik daudz līdz mūsu dienām izdzīvojušu seno rakstu pieminekļu. Un plaši lietotu citātu izcelsmi arī der zināt.

Iesūtīja: tumsīgā ; laiks: 30.08.2004 09:54

Paldies par izsmeļošo atbildi Martin!!! tas ir tieši tas ko es gribu dzirdēt - atbildes( ) nevis to, cik dievs esot fantastisks

Protams! Mani jau arī neviens nepiespiedīs kļūt par ticīgo. tieši uz to es jau arī paļaujos, normālu dikusiju (vismaz puslīdz normālu), kur neviens man necenšas ieborēt cik labs esot dievs. man vienkārši gribas zināt ticīga cilvēka domu gaitu, vai arī ko tam līdzīgi, nemāku paskaidrot...

īstenībā es izklausos pēc nepieklājīgas skuķenes, kas tik zaimo dievu un bļauj savu taisnību, taču:
*man galvenais tomēr ir dzirdēt atbildes
*ar cieņu diemžēl es nevaru izturēties pret dievu, piedošanu...
*es nevēlos dzirdēt par ''fantastisko'' dievu, to pataupiet kādam citam, man tikai atbildes lūdzu.


man jau pirms tam bij doma paņemt bibliotēkā bībeli, lai varētu sagatavoties intervijai ar mācītāju. bet pirkt es gan negribu, labāk jutīšos, ja mājā nebūs šīs grāmatas.


Man ir jau nākamie jautājumi:
*Vai dieva pārstāvis (proti baznīca) drīkst kļūdīties?
*Vai dievs piedod pilnīgi visu?
*Vai eksistē sātans un elle?

Iesūtīja: Megafix ; laiks: 30.08.2004 10:01

Ei visiem es arī kā par laimi (vai nelaimi?) esmu ticīgais.

Baznīca drīkst kļūdīties.
Un Dievs mums cilvēkiem grēciniekiem piedod pilnīgi visu.............
Sātans ir enģelis kuram skauda ka viņš nekad nekļūs tik varens kā dievs,un nogāja pazemē lai veicinātu cilvēka ļaunumu...... nu tad ja jau ir sātans tad ir arī elle.

Iesūtīja: Good ol' Grim ; laiks: 30.08.2004 10:24

Bet ja dievs piedod pilnīgi visu, kādēļ izvairīties no grēka?

Iesūtīja: Lia'angia ; laiks: 30.08.2004 10:28

Nu kamēr nav parādījusies Alfirin, es drusku piebildīšu:

Te tu druscītiņ kļūdījies. Patlaban nevaru Bībelē atrast citātu, bet vienā vietā Kristus saka, ka Dievs piedod visu, izņemot Svētā Gara zaimošanu. Pārējo - piedod.

Un par Sātanu un elli - savulaik man ļoti patika, kā mūsu mācītājs aprakstīja elli: iedomājies, ka tu esi maziņš bērniņš, kas ir iemests lielā, aukstā, tumšā istabā pilnīgi viens pats. Lūk, tā ir elle. Ne jau nu katli, dakšas vai grilli, bet pamestības sajūta. Un tas, manuprāt, ir vēl ļaunāk.

Iesūtīja: Alfirin ; laiks: 30.08.2004 10:42

Martin, parādi man, lūdzu, tās "kliedzošās pretrunas"!
Par ticības izpausmēm Tevis nosauktajās vietās es nudien neko nevarēšu komentēt - neesmu tur bijusi un ar tiem cilvēkiem runājusi. Tāpēc arī izvairos dot savu viedokli. Saule Pazare pirms pāris dienām prasīja, ko es domājot par tām reliģijām. Nu... Man nepatīk vienkārši pārstāstīt to, ko ir domājis kāds cits, es labāk pati izdaru secinājumus. Es vienīgi varu balstīties uz filosofijas vēstures lekcijās iegūtajām zināšanām un to, ko pati esmu lasījusi. Un no tā visa mans secinājums ir šāds: tās visas ir aukstas. Tām ir ārējā forma, dogmas, atziņas, gudrība, dzīvesziņa, dzīvesveids, savstarpējo attiecību regulācija - viss it kā ir. Bet tajās trūkst dvēseles, siltuma, mīlestības. Kristietības pamatpants ir šis: "Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet iegūtu mūžīgo dzīvību." Jņ. 3:16. Kurā citā filosofijā vai reliģijā var redzēt, ka Dievs pats iesaistās paša radīto cilvēku dzīvē? Ka Dievs mīl cilvēku? Un šeit es nerunāju par uzskatiem, bet par faktu.

Tumsas feja, Tu gribēji zināt, kāds ir Dievs, tad nu arī pateicu! Tas, vai Tev mana atbilde šķita pieņemama vai nē - nu, tur es nekā nevaru līdzēt! Un piedod par šo izteikumu, man nudien nebija ne jausmas, ka tas tevi tik ļoti aizskars!

Un nē, Dievu Tu nezaimo (sacerējies!), Tu tikai daudz ko nezini. Un nezināšana nav grēks. Arī Bībeli izmest nav grēks (lai kā Tev to negribētos), to vienkārši nevajadzētu darīt.

Vai Tev tiešām šķiet, ka kāds Tev kaut ko cenšas ieborēt? Savādi, man tā nelikās...

Tā, tagad laikam sekos pāris protestējošu postu ar prasībām pierādīt, ar iebildumiem, ar vēstures faktiem... Lūdzu! Tikai pēc kārtas, citādi ir baigi grūti rakstīt palagus, kuros jāatbild vairākiem cilvēkiem. OK?

Paldies!

EDIT: esmu klāt, Lia'angia!
Tev taisnība, netiek piedota vienīgi Svētā Gara zaimošana, un to es jau kaut kad te minēju.
Good ol' Grim - lai saņemtu piedošanu, Tev ir jāapzinās, ka tas, ko darīji, ir grēks, ka Tu esi pārkā```` Dieva likumu, un ka Tev nepieciešama šī piedošana. Un vēl, Tev ir jābūt pārliecinātam, ka Tu vairs negribi to darīt.
Šādējādi tiek pilnīgi izslēgts vieglprātīgais variants: pagrēkoju, izsūdzēju grēkus, saņ;emu piedošanu - un atkal uz priekšu! Nē, ja nav nožēlas un vēlēšanās laboties, grēks paliek. Dievs nav muļķis un neļauj sevi apvest ap stūri.

Iesūtīja: Martins ; laiks: 30.08.2004 12:16

Ieteikums. Vienu ziņu rakstīt kā komentāru vienā jautājumā.

Par pretrunām Bībelē. Google is your friend!
http://www.infidels.org/library/modern/jim_meritt/bible-contradictions.html
http://ffrf.org/lfif/?t=contra.txt

Un šeit, kā tiek atspēkotas augtāk minētās it kā pretrunas -
http://www.rationalchristianity.net/143contrad.html
http://www.tektonics.org/JPH_AALOBC.html

Tomēr, kā jau teicu agrāk, intelektuāli argumenti, atsauces uz varbūtējo Bībeles sarakstīšanas laika vēsturisko kontekstu un visiem pārējiem par/pret, nespēj pārlieceināt nedz par kristīgās ticības unikalitāti un vienreizējo patiesumu, kaut vai arī salīdzinot ar citām lielajām reliģijām. Pretrunas un to atspēkojumi vis viens ir tikai tekstu interpretācijas. Intelekutuāla spēle.

Nedomāju, ka reliģiozā pārdzīvojuma pamatā ir pārliecība par kāda teksta atbilstību vai neatbilstību realitātei. Reliģiozu pārdzīvojumu taču spēj piedzīvot arī tie, kuri vispār neprot lasīt vai, kuri ar Bībelē rakstīto praktiski nav iepazinušies. Tamdēļ, manuprāt, arguments par to vai citu "svēto" rakstu pretrunību, ticīgajam nav sevišķi svarīgs. Neatkarīgi no tā vai kādas reliģijas raksti ir vai nav pretrunīgi, šīs reliģijas pamatnostādnes acīmredzami spēj apmierināt viņa vajadzību pēc pasaules kārtības izskaidrojuma. Ja arī raksti atšķiras no praktiskajos novērojumos gūtās pieredzes, tad itin viegli var atrast interpretācijas, kuras šīs atšķirības nogludina.

Iesūtīja: saule ; laiks: 31.08.2004 01:13

Starp citu - kaa ir vieglaak, ticot vai neticot ?

Iesūtīja: Martins ; laiks: 31.08.2004 08:15

Jautājums, kas ienāca prātā pulksten divos naktī, saule?

Vislabāk tev to varēs pateikt kāds, kurš ir piedzīvojis abus stāvokļus. Prognozēju, ka tie, kuri ir pievērsušies ticībai apgalvos, ka nu viņu dzīve ir vieglāka, kamēr tie, kuri no ticības ir novērsušies teiks pretējo. Tomēr mans viedoklis ir, ka ticīgajam subjektīvi dzīvot ir vieglāk, jo ir (no mana viedokļa maldīga) drošības sajūta, apziņa, ka "Dievs mani sargā". Tāpat atvieglot dzīvi varētu arī ilūzija, ka "pasaulē ir taisnība" t.i. visi ļaundari saņems pelnīto sodu šeit vai vismaz pēc nāves.

Labāks jautājums ir - tā kā ticīgā dzīve ar Dievu ir vieglāka un skaistāka ("Dievs ir fanastisks!"), tad kāpēc gan visi no labas gribas nekļūst par ticīgajiem?

Iesūtīja: NovemberNövelet ; laiks: 31.08.2004 11:25

Vakar vakarā atgriezos mājās un nolēmu palasīt kārtējo A. de Kuatjē veikumu "Mazā princese". Tur aizgāja runa par reliģiju, izdomāju pacitēt :

- "Es domāju, ka tā ir taisnošanās. (..) Nestaigājiet melnā, nestaigājiet baltā. Nesakiet "jā", nesakiet "nē". Vai jūs iesiet uz balli?
- "Kādā ziņā?"
- "Bērnībā bija tāda spēle. Tu, protams, to nezini. Tā nav izklaide indiāņiem."
Es patiešām par to nebiju dzirdējis. Tu paskaidroji man noteikumus- nesaki ne jā, ne nē, ne balts, ne melns.

Pārsteidzoša spēle. Un dīvaina. Es atceros savu vectēvu navaho šamani. Indiāņu bērns mācās, novērojot savus vecākus, vecākos cilvēkus. Viņu nemāca šī vārda tiešajā nozīmē. Taču es ļoti labi atceros to, kā vectēvs man stāstīja par "Taisnā ceļa" likumiem.
3 likumi:

Tu lūdzies tāpēc, lai pateiktu Dievam to, kas tev ir uz sirds. Tāpēc ieklausies savā sirdī. Lai cik grūti teb nebūtu- ieklausies savā sirdī. Citādi tu samelosi Dievam.

Neskaties atpakaļ- tev ir jāiet uz priekšu. Ja arī esi izlēmis atskatīties- skaties atpakaļ, lai labāk ieraudzītu to, kas atrodas tev priekšā.

Grūtības ir radītas, lai viņas pārvarētu. Tajā arī ir viņu būtība. (..)

"Dīvaina spēle. Atceros, ka bērnībā mans vectēvs man prasīja, vai es zinot, kur ir saules spēks. Kad atteicu, ka nezinu, viņš atbildēja : "Tajā, ka tā vienmēr ieskatās tumsā"