Kurbijkurne forums: Soli tuvāk fantāzijai

Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )

> Pirms iesūti rakstu

Pirms iesūti rakstu, pārliecinies, ka tu tajā:

1) neesi lamājies;
2) personīgi neaizvaino citus diskusijas dalībniekus;
3) neatkārto jau iepriekš rakstīto;
4) izsakies par pavedienā apskatīto tematu;
5) izsaki savu viedokli, bet necenties to uzspiest citiem.

> Vai latviešu dainās var atrast 10 baušļu tematiku?, Salīdzinam dainas ar bībeli
Adriana
iesūtīt 29.11.2005 20:07
Raksts #1


Sēž zem Šķirmices
**

Grupa: Biedri
Pievienojās: 10.06.04



Tā nu ir sanācis, ka tuvāko dienu laikā man "jāuzcep" diezgan apjomīgs argumentēts darbs, kurā jāsalīdzina Bībeles 10 Baušļi ar latviešu dainām, tādēļ arī labprāt uzklausītu jūsu viedokli,

Vai dainās paustās idejas var salīdzināt ar Bībeles 10 baušļiem?

Doma tāda, ka 10 Baušļi pauž 10 pamatpatiesības sakārtotai dzīvei, un jānoskaidro vai šīs pamatpatiesības ir līdzīgas arī citās kultūrās, precīzāk, tieši mūsu- latviešu "wisdom literature" dainās.

Mazliet pavandījos pa dainuskapi.lv un atradu, lūk, šādu:

4. Tev būs godāt savu tēvu un savu māti.

Labi man šim brīžam,
Kaut visam mūžiņam:
Māte galvu izsukāja,
Tēvs uzlika cepuriti.


Priecāšos par ikvienu jūsu viedokli un domu graudu!
smile.gif
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
5 Lapas V  < 1 2 3 4 > »   
Sākt jaunu pavedienu
Atbildes (20 - 39)
Romija
iesūtīt 01.12.2005 01:22
Raksts #21


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 01.04.04
Kur: online
Fotogrāfs 2007



CITĀTS(Adriana @ 01.12.2005 01:13) *
Kristietība un dainas. Baušļu pavēlnieciskais un uzbrūkošais tonis un dainu gandrīz izdziedātais un draudzīgais- divi pilnīgi pretstati. Bet līdz mūsdienām taču "izdzīvojusi" ir kristīgā ticība (ar to es domāju, kā aktīvu svēto rakstu citēšanu, mācīšanos, svētdienas skolas, dievnamus- ticība ir dzīva), savukārt dainas ir palikušas vairāk kā kultūras piemineklis, folklora.


Te gribētu piebilst, ka tomēr dainas ir saglabājušās līdz mūsdienām. Jā, tās neizmanto tik bieži un tik daudz cilvēku, kā baušļus. Bet man vairāk šķiet, ka šī it kā aizmiršana, izstumšana no aktīvas ikdienas aprites ir notikusi tieši interpretācijas dēļ. Baišļos ir ļoti skaidri pateikts, ko darīt un ko nē. Bet dainās tas viss ir apslēpts. Ne velti cilvēks negrib pārāk iedziļināties, līdz ar to tās paliek tikai kā pantiņi un dziesmas. Un arī fakts, ka dažādas politiskas iekārtas cenšas uzspiest savu interpretāciju. Dainas ir tikai latviešiem, tāpēc arī var par piemēru minēt kristietību agrāk un sociālistisko iekārtu jau vēlāk, kas nebūt neveicināja dainu izpratni tā, kā to varētu darīt tagad. (Par vēsturiskajiem procesiem neņemos spriest dikti precīzi). Domāju, ka nozīme ir arī tam, ka kristietība un baušļi tomēr ir zināmi un pastāv lielā daļā pasaules, bet dainas, kādas tās ir mums, arī ir tikai mums.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Kedriks
iesūtīt 01.12.2005 09:45
Raksts #22


Cenšas pārkliegt komentētāju Pasaules kausa izcīņā kalambolā
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 04.11.03



CITĀTS(Adriana @ 01.12.2005 01:13) *
Aizdomājos par pastāvēšanu līdz mūsdienām.

Kristietība un dainas. Baušļu pavēlnieciskais un uzbrūkošais tonis un dainu gandrīz izdziedātais un draudzīgais- divi pilnīgi pretstati. Bet līdz mūsdienām taču "izdzīvojusi" ir kristīgā ticība (ar to es domāju, kā aktīvu svēto rakstu citēšanu, mācīšanos, svētdienas skolas, dievnamus- ticība ir dzīva), savukārt dainas ir palikušas vairāk kā kultūras piemineklis, folklora.

Pastāv gan dievturi, bet, pēc citu nostāstiem spriežot, tur salīdzinoši maz kas saglabājies tieši no senlatviešu ticības(atzīstos, pati neesmu bijusi ne uz vienu viņu sanākšanu, zinu tieši neko, bet paziņas, kas apmeklējuši, nav lielā sajūsmā).

Tātad mans viedoklis ir sekojošs- visas mācības un reliģijas būtībā izmantotas kā pasaules skaidrojums vai sakārtotas dzīves dzīvošana, arī tautu apvienošana, izvirzot līdzīgus pasaules uzskatus (ļoti aptuvena definīcija, jāatzīst laughing.gif ), taču "aktīva" un "dzīva" ir tieši šī agresīvā reliģija- kristietība, dainas vairāk vai mazāk ir vēstures mantojums.

Jūsu domas?


Njā. Tāds būtisks aspekts, ka dainas ir nevis pantiņi, bet dziesmu teksti, kaut kā laikam vairumam ir paslīdējis garām. Protams, ka tās ir dziesmas un nevietā ir frāze "gandrīz izdziedātais". Protams, ka izdziedātais un bez nekādiem "gandrīz".

Negribētos arī iestūķēt dainas kaut kādā sastingušā rāmī - ieklasificēt pie noputējušiem "kultūras pieminekļiem" un skatīties uz to visu kā muzeja vērtību. Nebūt ne. Dainas ir dzīvas arī mūsdienās - pavisam nesen bija VI Starptautiskais mūsdienu tautas mūzikas festivāls, kas parādīja, ka tradicionālās kultūras ietekmē visu laiku rodas jaunas grupas un senās tradīcijas turpina attīstīties un dzīvot.

Par "dievturiem" teikšu tā - labāk pašam izbaudīt uz savas ādas un tad izteikt savu viedokli par kādu tēmu. Vēl jau ir arī folkloristi - kur viss ar seno "pagānisko" saistītais ir aktīvā lietošanā wink.gif

Bet kristietība tak arī ir vēstures mantojums? Šādā veidā pretstatījums nav diez ko pārliecinošs. Pameklē labāk citu formulējumu.

Iedvesmas ķeršanai iesaku izlasīt šo te rakstu---> http://www.lmuza.lv/mukti/Baltu%20mitologija.htm

Šo rakstu rediģēja Kedriks: 01.12.2005 09:46
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Ausminta
iesūtīt 01.12.2005 12:06
Raksts #23


Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 14.10.04



Par Dievu:
" Dieva vārdu pieminēju
I rītā, vakarā;
Še guļos, še ceļos
Zem Dieviņa kājiņām. "
Šajā tautasdziesmā jūtama tāda kā Dieva (viena) dominante, tā nav īsti "politeiska". Ir gan liela daļa dainu, kas radušās vēlākos gados, kristietības ietekmē, bet nezinu, vai šī būtu viena no tādām.

Dainas ir ļoti daudzslāņainas, tā man šķiet. Ir acīmredzamais, sadzīviskais slānis un ir dziļāki. Protams, dainas ir dažādas, dažas ir tikai sadzīviskā līmenī. Bet mani vienmēr fascinējušas "nesaprotamās" tautasdziesmas.
"Kas tie tādi vīri bija,
Jūrā meta siena kaudzi?"
kas tas par sviestu? laughing.gif Bet siena kaudzes mešanas motīvs atkārtojas daudzās tautasdziesmās. Arī jūras simbols ar visiem mistiskajiem kumeliņiem, melniem vēršiem un baltaitiņām (kāpēc uz akmeņa ēd auzas/ niedras (kopš kura laika vērši ēd niedras?)? Kāpēc divi kumeliņi?)
Tādēļ man liekas dīvaina zinātniski pareizā dainu analizēšana - ahā, tātad mitoloģija, tātad šito mēs liksim šitai plauktā, to - tajā.

Un jā - folkloristi rullē! tongue.gif Dziedot dainas, tās izdzīvo. Ir jau plašas iespējas dainas dziedāt, tās neizdzīvojot (ala "izvilkts no pūra lādes, lai neapputētu"), bet tas jau katra paša ziņā.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Farliner
iesūtīt 01.12.2005 13:06
Raksts #24


Knakts autobusa konduktors
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 01.12.03



Jāņem vērā arī tāds aspekts, ka daudzas no dainām, kuras, iespējams, ir radušās laikā pirms krustnešu iebrukuma, ir vēlāk kristietības ietekmē pārveidotas, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem, jo tās,kā jau Kedriks rakstīja, visu laiku turpina attīstīties un nau kaut kas nobeigts un gatavs.

Attiecīgi, ir grūti noteikt, cik daudz no tām sakarībām ar "10 baušļiem" ir izveidojušās vēlāk, un cik daudz ir bijis agrākā pasaules modeļa satāvā.

Šo rakstu rediģēja Farliner: 01.12.2005 13:07
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Romija
iesūtīt 01.12.2005 13:10
Raksts #25


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 01.04.04
Kur: online
Fotogrāfs 2007



CITĀTS(Ausminta @ 01.12.2005 12:06) *
"Kas tie tādi vīri bija,
Jūrā meta siena kaudzi?"
kas tas par sviestu? laughing.gif Bet siena kaudzes mešanas motīvs atkārtojas daudzās tautasdziesmās. Arī jūras simbols ar visiem mistiskajiem kumeliņiem, melniem vēršiem un baltaitiņām (kāpēc uz akmeņa ēd auzas/ niedras (kopš kura laika vērši ēd niedras?)? Kāpēc divi kumeliņi?)


Vai tik' te kāds nav klausījies "Pagāna gadagrāmatu"? smile.gif Pēc tālākajām divām rindiņām var saprast, kas tie par vīriem.

Par jūru - kumeliņi - viļņi, melni vērši - bangas, baltaitiņas - putas?

Kā jau es iepriekš minēju, tas nav vienmēr jāsaprot būtiski. Tie ir epiteti, salīdzinājumi. Dainās nav nekas pateikts tieši un skaidri. Un patiesās nozīmes tiem mēs mūsdienās varam arī vairs nesaprast, jo gan dzīves uztvere, gan vērtības ir mainījušās.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Kedriks
iesūtīt 01.12.2005 13:13
Raksts #26


Cenšas pārkliegt komentētāju Pasaules kausa izcīņā kalambolā
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 04.11.03



Starp citu, savulaik mūsu augsti godātais dainu tēvs Krišjānis Barons, kārtojot savus milzīgos dainu sējumus, diezgan patvaļīgi izmeta laukā daļu no tām, ko viņš uzskatīja par kristietības "samaitātām". Par to tā daudz nekur nerunā, bet tas ir fakts. Gribot it kā izdarīt labu darbu - attīrīt mūsu garamantas no vēlāku laiku uzslāņojumiem, faktiski nebūtībā aizgāja liels slānis vidulaikos un jaunajos laikos radušos dainu, kuru vecā, arhaiskā forma, iespējams, būtu varējusi mums daudz ko ļaut saprast par pirmskristietisko periodu, jo šai laikā tika nomainīti lielākoties dievu un dievību nosaukumi, bet struktūra un uzbūves principi palika iepriekšējie.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Adriana
iesūtīt 01.12.2005 19:29
Raksts #27


Sēž zem Šķirmices
**

Grupa: Biedri
Pievienojās: 10.06.04



CITĀTS
Kāds ir šī topošā garadarba mērķis?

Kāds ir darba galamērķis? Es teiktu, galvenais ir process- atbilžu meklēšana uz interesantām un vēl līdz galam neskaidrām lietām, faktiem. Jautāt- manuprāt, viens no galvenajiem prāta virzītājspēkiem. tongue.gif Dīvaini, bet rodas priekšstats, ka tieši to neviens šeit nevēlas! Varētu padomāt, ka bail no rezultāta. Un lai kāds priekšstats rastos- "tikai atrast kopīgo", "uztaisīt kaut ko paliekošāku", "pierādīt, ka latvju dainas ir balstītas uz Bībeles baušļiem" tas ir un paliek mans viedoklis, ko cenšos papildināt, un varu pilnībā nomierināt- es netaisos rakstīt grāmatu vai veikt pētniecisku darbu. Mani māc tikai interese, kas aizsākusies ar mazu mājas darba uzdevumu. Galīgi absurdi, bet kāpēc gan es nevarētu mēģināt pierādīt, ka dainas ir balstītas uz baušļiem? Atsaucoties uz Farliner minēto:

CITĀTS
grūti noteikt, cik daudz no tām sakarībām ar "10 baušļiem" ir izveidojušās vēlāk, un cik daudz ir bijis agrākā pasaules modeļa satāvā.

Kāpēc gan ne? Lai nu kā, nav viena pareiza viedokļa- drīzāk nepilnīgs, virspusējs vai aptuvens, tāpēc uzbrūkošā attieksme gan droši vien ir lieka.

Salīdzināt būtībā var ar jebko- gan hinduisti gan Amerikas indiāņi, gan latvieši, tāpat kā Kristietībā Vecajā derībā Dievu uztveruši kā “savējo” un personificējuši ar cilvēku.. Dievs cilvēkam vienmēr bijis blakus, sarunājies, devis padomus, atbalstījis, tikai vēlāk Jaunajā derībā Dievs kļūst arvien bezpersoniskāks un tiek attēlots kā balss no debesīm vai gars. Runa ir par to, ka vienalga kā interpretēta, ticība ir vispārcilvēciska un savā būtībā viena un tā pati. Tikai kristietībai attīstoties un izvirzot jaunus mērķus, tā pati mainījusies un ieguvusi baušļu “pavēlošo” izteiksmi. Tāds ir mans viedoklis- aptuvens un neprecīzs, bet tāpēc jau mēs šeit esam wink.gif

Un kāpēc dainas nav tik populāras..
CITĀTS
Bet man vairāk šķiet, ka šī it kā aizmiršana, izstumšana no aktīvas ikdienas aprites ir notikusi tieši interpretācijas dēļ.


Interpretācija.. uff.. nezinu, man laikam ir alerģija pret ar mietu dotiem norādījumiem, “ej tur, dari to!”
Lūk, viens vārdu daudznozīmības piemērs, kas šodien mani vienkārši “aizgrāba”!


“Mēs tāpēc esam balti, lai tumsu padarītu
pelēku. Tā ir mūsu uzdevuma krāsa”
(I.Ziedonis.)


Izraušana no konteksta šajā gadījumā ir labākais, ko darīt! No baltas krāsas domas neviņus pārlec uz baltu tautas fenomenu..

Savukārt par tautasdziesmu teiktais “Dziesmas tinu kamolā” jau tautā iegājies kā mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis, bet tieši šodien stundā runājām par varbūt vienu no pirmajiem rakstības veidiem Eiropā- senlatviešu mezglu rakstu.. un tādā gaismā raugoties, daina vairs nemaz neliekas daudznozīmīga- kur nu vēl konkrētāk! Mūsu individuālā izprate ir tas, kas padara daudznozīmīgu .

CITĀTS
Negribētos arī iestūķēt dainas kaut kādā sastingušā rāmī - ieklasificēt pie noputējušiem "kultūras pieminekļiem" un skatīties uz to visu kā muzeja vērtību.


<-- bet tas tak ir tieši tas, ko pašlaik visi bīda! Arī Dziesmusvētki tiek pataisīti par “kultūras mantojumu” un iekļauti aizsargājamo kultūras objektu sarakstā..

CITĀTS
Par "dievturiem" teikšu tā - labāk pašam izbaudīt uz savas ādas un tad izteikt savu viedokli par kādu tēma


Es jau teicu, ka pati neesmu pieredzējusi, bet balstos tikai uz citu viedokli. Tad kāds ir tavējais?
grin.gif

CITĀTS
Starp citu, savulaik mūsu augsti godātais dainu tēvs Krišjānis Barons, kārtojot savus milzīgos dainu sējumus, diezgan patvaļīgi izmeta laukā daļu no tām, ko viņš uzskatīja par kristietības "samaitātām". Par to tā daudz nekur nerunā, bet tas ir fakts. Gribot it kā izdarīt labu darbu - attīrīt mūsu garamantas no vēlāku laiku uzslāņojumiem, faktiski nebūtībā aizgāja liels slānis vidulaikos un jaunajos laikos radušos dainu, kuru vecā, arhaiskā forma, iespējams, būtu varējusi mums daudz ko ļaut saprast par pirmskristietisko periodu, jo šai laikā tika nomainīti lielākoties dievu un dievību nosaukumi, bet struktūra un uzbūves principi palika iepriekšējie.


Šis te gan ir interesanti, nebiju dzirdējusi!

Paldies!

Šo rakstu rediģēja Adriana: 01.12.2005 19:40
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Romija
iesūtīt 01.12.2005 20:25
Raksts #28


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 01.04.04
Kur: online
Fotogrāfs 2007



CITĀTS(Adriana @ 01.12.2005 19:29) *
Galīgi absurdi, bet kāpēc gan es nevarētu mēģināt pierādīt, ka dainas ir balstītas uz baušļiem?


Tad kā īsti ir? Atrast kopīgo, kas ir radies neatkarīgi vienam no otra (baušļiem un dainām, kas ir radušies ģeogrāfiski visai attālās un nesaistītās vietās), vai pierādīt, ka dainas ir vēlākos laikos pielāgotas? To, ka senlatvieši nedomāja dainas, zinot baušļus, domāju, ka var apgalvot visai droši. Vai arī meklējam ceļu kā vēl pirms kristietības šeit varēja ienākt jau it kā noformulētas idejas?
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Ausminta
iesūtīt 01.12.2005 22:32
Raksts #29


Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 14.10.04



CITĀTS(Etasi @ 01.12.2005 13:10) *
Vai tik' te kāds nav klausījies "Pagāna gadagrāmatu"? smile.gif Pēc tālākajām divām rindiņām var saprast, kas tie par vīriem.


Pieķēri blush.gif Bet lieta tāda, ka šai dainai ir dažādas variācijas, piemēram, ar Dieva dēliem (un viņiem dzelžu cepuru nav) grin.gif Un jautājums par nejēdzīgo siena izniekošanu saglabājas vai drīzāk par to, kas tad tur apakšā. Protams, ir daudz dainu ar tiešām nozīmēm (jau minētais par mezglu rakstu) un dainās epitetu, salīdzinājumu un metaforu ir bez sava gala. Bet neapšaubāmi arī daudz simbolu.
Par melnajiem vēršiem it kā viss smuki, bet es viņus zinu no vienas dainas par garo pupu:
"Debesīs(i) ieraudzīju
Ko mūžam(i) neredzēj' -
Melni vērši..."
Kā tad šos tik' debesīs var ieraudzīt un visu mūžu uz zemes dzīvojot neredzēt?

Droši vien izklausos tendencioza. Ko lai dara tongue.gif Bet citiem virsū to nespiežu.

Īsti nesapratu, kā bija domāta interpretāciju nīdējošā ietekme. Tas, ka dainas ir pārāk neviennozīmīgi skaidrotas, līdz ar to cilvēkiem nav skaidrības, kas tad viņās ir tik labs?

Dainas balstītas uz baušļiem - nez, nez.
Baušļi ir uzvedības kodekss, vairāk vai mazāk, manuprāt. Lai gan, baušļiem arī ir nebeidzami daudz interpretāciju. Ja tu, Adriana, koncentrējies tieši uz desmit baušļiem, nevis uz kristietību kopumā un dievatziņu tajā, interesanti varētu būt salīdzināt tieši šo "uzvedības kodeksa" principu, kas baušļos ir "iecirsts akmenī", dainās - ar visām apkārtējām norisēm cieši saistīts, dabisks, bet patiesībā tikpat negrozāms. Un abas formas ir loģiski izrietošas no attiecīgo cilvēku dzīvesveida, kultūrvides. Bet tas laikam nav tava interešu degpunktā wink.gif
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Adriana
iesūtīt 01.12.2005 23:31
Raksts #30


Sēž zem Šķirmices
**

Grupa: Biedri
Pievienojās: 10.06.04



CITĀTS(Ausminta @ 01.12.2005 22:32) *
Dainas balstītas uz baušļiem - nez, nez.
Baušļi ir uzvedības kodekss, vairāk vai mazāk, manuprāt. Lai gan, baušļiem arī ir nebeidzami daudz interpretāciju. Ja tu, Adriana, koncentrējies tieši uz desmit baušļiem, nevis uz kristietību kopumā un dievatziņu tajā, interesanti varētu būt salīdzināt tieši šo "uzvedības kodeksa" principu, kas baušļos ir "iecirsts akmenī", dainās - ar visām apkārtējām norisēm cieši saistīts, dabisks, bet patiesībā tikpat negrozāms. Un abas formas ir loģiski izrietošas no attiecīgo cilvēku dzīvesveida, kultūrvides. Bet tas laikam nav tava interešu degpunktā wink.gif


Nē, dainas nav balstītas uz baušļiem; iepriekš pieminētas tikai kā kristietības ietekmi pārdzīvojušas, iespaidojušās smile.gif Palasi arī iepriekšējos postus, zinu, lai arī murgaini, saprast jau kaut ko tomēr var wink.gif

Jā, baušļi ir uzvedības kodekss tāpat kā dainas, atšķirība ir izteiskmes veidā, manuprāt, kas savukārt izriet no atšķitrīgā dzīevs veida un pasaules izpratnes. Un tieši tas ir manu interešu degpunktā grin.gif

---------------------

Tātad galvenais, ko vēlētos precizēt, ir, ka senlatviešu kultūra bija tik pat augsti attīstīta kā jebkura cita civilizācija. Ka pirms svešu ticību varmācīgas uzspiešanas senlatvieši bija sasnieguši tik pat augstu garīgo kultūru, kāda tiek sludināta visā pasaulē ar kristietības principiem.

Arī, ka nav nepieciešama divu dažādu kultūru saskarsme vai "pieredzes apmaiņa", jo tikumi ir vispārcilvēcīgi un vienādi jebkurā Zemes nostūrī- tādēļ arī izmantotu dainas- divus pilnīgi nesaistītus avotus, pilnīgi pretējus izteiksmes ziņā, bet vienādu ideoloģisko pamatu.

Ai.. viss šiste laikam tuvojas pārākajai "sviesta" pakāpei. grin.gif

Šo rakstu rediģēja Adriana: 01.12.2005 23:39
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Romija
iesūtīt 02.12.2005 00:04
Raksts #31


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 01.04.04
Kur: online
Fotogrāfs 2007



CITĀTS(Adriana @ 01.12.2005 23:31) *
Tātad galvenais, ko vēlētos precizēt, ir, ka senlatviešu kultūra bija tik pat augsti attīstīta kā jebkura cita civilizācija. Ka pirms svešu ticību varmācīgas uzspiešanas senlatvieši bija sasnieguši tik pat augstu garīgo kultūru, kāda tiek sludināta visā pasaulē ar kristietības principiem.

To Tu šādā veidā diez vai pierādīsi. Tad būtu jāveic daudz plašāki pētījumi. unsure_a.gif

CITĀTS(Adriana @ 01.12.2005 23:31) *
Arī, ka nav nepieciešama divu dažādu kultūru saskarsme vai "pieredzes apmaiņa", jo tikumi ir vispārcilvēcīgi un vienādi jebkurā Zemes nostūrī- tādēļ arī izmantotu dainas- divus pilnīgi nesaistītus avotus, pilnīgi pretējus izteiksmes ziņā, bet vienādu ideoloģisko pamatu.

Bet šitais ir labi teikts! thumbsup.gif Šito vajag iekļaut secinājumos, ja tam darbam tādi ir paredzēti. Man šķiet, ka tas arī varētu būt galvenais mērķis, uz ko tiekties! smile.gif Man šķiet, ka tas pat ir svarīgāk, nekā atrast katram bauslim attiecīgu dainu.
CITĀTS
Ai.. viss šiste laikam tuvojas pārākajai "sviesta" pakāpei.

Man gan šķiet, ka ar to iepriekšējo teikumu, Tu tieši to sviestu mazliet mazināji. tongue.gif
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Farliner
iesūtīt 02.12.2005 10:55
Raksts #32


Knakts autobusa konduktors
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 01.12.03



Atļaušos nepiekrist par to, ka "tikumi ir vispārcilvēcīgi" - kaut vai klasiskais piemērs ar Jaunzēlandes pamatiedzīvotajiem Maoriem, kuriem cilvēka gaļas ēšana reliģisku rituālu laikā un lai pārņemtu uzvarēta ienaidnieka spēku skaitījās normāla parādība, kamēr lielā daļā pārējās pasaules tas ir nepieņemami. Pārlieka vispārinšānas nnoved pie kļūdām, un pētnieciskajā darbā tādas ir nevēlamas.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Ausminta
iesūtīt 02.12.2005 11:52
Raksts #33


Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 14.10.04



Vienkārši samulsu par to Dieva izpratni silent.gif

CITĀTS
Salīdzināt būtībā var ar jebko- gan hinduisti gan Amerikas indiāņi, gan latvieši, tāpat kā Kristietībā Vecajā derībā Dievu uztveruši kā “savējo” un personificējuši ar cilvēku.. Dievs cilvēkam vienmēr bijis blakus, sarunājies, devis padomus, atbalstījis, tikai vēlāk Jaunajā derībā Dievs kļūst arvien bezpersoniskāks un tiek attēlots kā balss no debesīm vai gars.


Tas ir daudz plašāks temats nekā tikumības, morāles principi, kas ir baušļos. Un par to Dieva bezpersonīgumu Jaunajā Derībā kristieši tev oponētu wink.gif

Par līdzīgo ideoloģisko pamatu. Man tomēr šķiet, ka jūdaisms un kristietība jau savos pamatos ir bijušas ekspansīvas un dominējošas, kamēr dainu kultūra - ne, kā jau Shadowstalker minēja, tā kā "ideoloģija" ir visnotaļ atšķirīga. Patiesībā diez vai dainas vispār var saukt par reliģiju, drīzāk - dzīves kultūra. Tomēr vērts runāt par līdzīgiem morāles principiem, kas nodrošina harmonisku sabiedrības funkcionēšanu un ir visnotaļ vispārcilvēciski smile.gif
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Adriana
iesūtīt 02.12.2005 12:34
Raksts #34


Sēž zem Šķirmices
**

Grupa: Biedri
Pievienojās: 10.06.04



CITĀTS(Farliner @ 02.12.2005 10:55) *
Atļaušos nepiekrist par to, ka "tikumi ir vispārcilvēcīgi" - kaut vai klasiskais piemērs ar Jaunzēlandes pamatiedzīvotajiem Maoriem, kuriem cilvēka gaļas ēšana reliģisku rituālu laikā un lai pārņemtu uzvarēta ienaidnieka spēku skaitījās normāla parādība, kamēr lielā daļā pārējās pasaules tas ir nepieņemami. Pārlieka vispārinšānas nnoved pie kļūdām, un pētnieciskajā darbā tādas ir nevēlamas.


Senlatvieši toties blandījās apkārt ar miroņu locekļiem, cerot, ka tas nesīs laimi, veiksmi- mja, spēcīgs amulets. Kristieši toties uzskatīja, ka var palikt stāvoklī no svētā gara. Man neviens no šiem uzskatiem neliekas pieņemams. laughing.gif

Toties, tas, ka cilvēks tiecas uz labo, uz veiksmi un cer uz augstāku spēku palīdzību, man liekas tīri pieņemami.

Ir cilvēki, kas mīlestību izrāda ar fizisku spēku vai kā citādi, bet, ja tev nešķiet pieņemami, tu vienmēr vari izvēlēties citu variantu, citu veidu. Es jau nesaku, ka nav slimu vai dīvainu cilvēku, es saku, ka viņi visi vēlas laimīgu, sakārtotu dzīvi.

smile.gif
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Elernass
iesūtīt 02.12.2005 13:12
Raksts #35


Attīsta savu iekšējo Aci
***

Grupa: Biedri
Pievienojās: 25.02.04



Es tomeer vairaak piekriitu Farlineram. Apgalvot, ka "tikumi ir vispārcilvēciski" manupraat nav pareizi. Tas ir paaraak liels vispaarinaajums.

Protams, var teikt, ka "visi cilveeki tiecaas peec laimes, veiksmes vai prieka", tachu taa vienkaarshi pasakot, tiek ignoreeta, piemeeram, atskjiriigaa "laimes" izpratne, iespeejamie atskjiriigie "laimes" sasniegshanas veidi. Tiek pazaudeetas svariigaas nianses.

Savukaart, ja mees apzinaati atmetam un ignoreejam augstaak mineeto, tad kaada jeega no taada vispaariiga apgalvojuma?

P.S. Tas nav kaa paarmetums, vienkaarshi es paslaik rakstu magjistra darbu un man ir zinaama "saape", ko gribeejaas pateikt smile.gif

Šo rakstu rediģēja Elernass: 02.12.2005 13:13
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Adriana
iesūtīt 02.12.2005 15:23
Raksts #36


Sēž zem Šķirmices
**

Grupa: Biedri
Pievienojās: 10.06.04



CITĀTS(Elernass @ 02.12.2005 13:12) *
Es tomeer vairaak piekriitu Farlineram. Apgalvot, ka "tikumi ir vispārcilvēciski" manupraat nav pareizi. Tas ir paaraak liels vispaarinaajums.

Protams, var teikt, ka "visi cilveeki tiecaas peec laimes, veiksmes vai prieka", tachu taa vienkaarshi pasakot, tiek ignoreeta, piemeeram, atskjiriigaa "laimes" izpratne, iespeejamie atskjiriigie "laimes" sasniegshanas veidi. Tiek pazaudeetas svariigaas nianses.

Savukaart, ja mees apzinaati atmetam un ignoreejam augstaak mineeto, tad kaada jeega no taada vispaariiga apgalvojuma?

P.S. Tas nav kaa paarmetums, vienkaarshi es paslaik rakstu magjistra darbu un man ir zinaama "saape", ko gribeejaas pateikt smile.gif


grin.gif
Jā, pieņemu, ka manis rakstītais par tikumiem kā vispārcilvēcīgiem bija pārāk vispārināts un tik tiešām nav jēgas atmest nozīmīgas nianses, jo šajā gadījumā pārāk daudz kam zustu jēga. Bet joprojām negribētu atkāpties no pieņēmumiem, ka vismaz vairumam dažādo kultūru pārstāvju joprojām ir vienas un tās pašas prasības pret dzīvi.. Nu kaut kā tā smile.gif

PS. Lai veicas maģistra darbā! wink.gif
=)
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Kedriks
iesūtīt 04.12.2005 23:33
Raksts #37


Cenšas pārkliegt komentētāju Pasaules kausa izcīņā kalambolā
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 04.11.03



CITĀTS(Adriana @ 02.12.2005 12:34) *
Senlatvieši toties blandījās apkārt ar miroņu locekļiem


Avotus lūdzu! silent.gif

CITĀTS(Adriana @ 02.12.2005 12:34) *
pirms svešu ticību varmācīgas uzspiešanas senlatvieši bija sasnieguši tik pat augstu garīgo kultūru, kāda tiek sludināta visā pasaulē ar kristietības principiem.


Kā, lūdzu, var izmērīt "garīgās kultūras līmeni"? Kas mums ir devis "bāzt vienā katlā" divas, pavisam dažādos reģionos, laikos, apstākļos un tā tālāk, radušās pasaules uzskata sistēmas? Ja nu vienīgi darba mērķis ir tāds, kas tiek atlasītas tikai tās lietas, kas apstiprina autora iepriekš nosprausto mērķi - atrast kopīgo, ignorējot to, kas to neapstiprina. blink_a.gif
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Adriana
iesūtīt 05.12.2005 11:56
Raksts #38


Sēž zem Šķirmices
**

Grupa: Biedri
Pievienojās: 10.06.04



CITĀTS(Kedriks @ 04.12.2005 23:33) *
Avotus lūdzu! silent.gif


Avots:nuu vispār kaut ko līdzīgu minēja Lia'angia, lekcijā par senlatviešu reliģiskajiem uzskatiem, mitoloģiju Asinsnaida sakarā (Tev jau vajadzēja pamanīt happy.gif ), bet ja tev šis apgalvojums sagādā sāpi, es noteikti varu atrast kādu precīzu citātu no literārajiem avotiem, pieņemu, ka "vēsturisku vai arheoloģisku AVOTU" es tev nevarēšu atrast, bet galīgi nenozīmīgas literāras apceres gan!

CITĀTS(Kedriks @ 04.12.2005 23:33) *
Kā, lūdzu, var izmērīt "garīgās kultūras līmeni"? Kas mums ir devis "bāzt vienā katlā" divas, pavisam dažādos reģionos, laikos, apstākļos un tā tālāk, radušās pasaules uzskata sistēmas? Ja nu vienīgi darba mērķis ir tāds, kas tiek atlasītas tikai tās lietas, kas apstiprina autora iepriekš nosprausto mērķi - atrast kopīgo, ignorējot to, kas to neapstiprina.


Esmu dzirdējusi, ka parasti vēstures speciālisti kultūras līmeņa attīstību senajās kultūrās salīdzina pēc tādiem kritērijiem kā sociālās iekārtas, pasaules uzbūves interpretācijas. Tieši šajā gadījumā es domāju par Latvijas teritorijā aheoloģiskajos izrakumos atrastajiem mezglu rakstiem, kuros atšifrētas kalendāra pazīmes, taču, protams, tie nav līdz galam iztulkoti un iespējams nekad arī nebūs.

Izmērīt nē, bet salīdzināt gan laughing.gif
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Lia'angia
iesūtīt 05.12.2005 12:38
Raksts #39


Uzlauž lāstus Gringotu bankā
******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 14.11.03
Kur: Rīga, Olaine
Labākā krievu valodas tulkojuma autore



Es tagad nevarēšu citēt, bet latviešu tautas ticējumos bija minēts, ka zagļi varēja, apnesot apkārt mājai miroņa papēdi vai roku, iemidzināt mājā esošos. Manuprāt, šis ticējums nav ne par mata tiesu nelāgāks par to, ka ar pirmdzimtā jēra asinīm aptriepjot durvis, var izvairīties no slimības, kā rakstīts Bībelē (tad, kad izraēļa tauta bija Ēģiptē). Un kur nu vēl viduslaikos izplatītajai, un vēl tagad katolicismā pielietojamajai ticībai dažādu svēto kaulu brīnumdarīšanas spējai.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Kedriks
iesūtīt 05.12.2005 12:40
Raksts #40


Cenšas pārkliegt komentētāju Pasaules kausa izcīņā kalambolā
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 04.11.03



A tu savā darbā arī dosi atsauci uz *nu , eee.... Lia'angia kaut kad teica*? wink.gif Varbūt tomēr būtu vērts pameklēt dziļāk?

Ech..negals ar tevi.... Saki vienu lietu - kāpēc vispār jāsalīdzina pēc definīcijas pavisam atšķirīgas un nesalīdzināmas lietas? Tas ir tikpat "vajadzīgi" kā aprakstīt kaķu un suņu kopīgās lietas, lai parādītu, ka viņi ir gandrīz jau viens un tas pats, kaut gan sadzīvē kaut kā nemaz i nepārojas un bērniņi šamiem nedzimst un sadzīvot savā starpā nevar kaut kā viens ar otru... kaut gan ārējās pazīmēs tiem tak tik daudz kā kopīga - abi pieder pie zīdītājiem abiem ir zobi, nagi un ūsas, spalvani arī bez jēgas un tā tālāk. Nav ienācis prātā? Ja nu vienīgi tu esi pieņēmusi Pujāta kunga savulaik izvirzīto versiju, ka visas smukās latvju dainas radās labo kristiešu valdīšanas laikā, kad beidzot mūsējie nokāpa no kokiem un ieraudzīja Jēzus gaismu? sick.gif Ja tā, tad nu šai sarunai nav jēgas.

Starp, citu , "izrakts" neviens mezglu rakstu paraugs gan nav. Vispār atsaukties uz šo šaubīgo materiālu puslīdz nopietnā darbā nebūtu labs stils.

Šo rakstu rediģēja Kedriks: 05.12.2005 12:41
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu

5 Lapas V  < 1 2 3 4 > » 
Atbildēt pavedienāSākt jaunu pavedienu
2 lietotāji/s lasa šo pavedienu (2 viesi un 0 anonīmie lietotāji)
0 biedri:

 



RSS Lo-Fi versija Pašlaik ir: 18.10.2019 23:08