Sveiki LS spēlmaņi.
Es jūs lūdzu uzrakstīt 3 lietas, kam jābūt Lomu Spēlē, lai jūs to spēlētu.
*Vai ir jābūt Kaujām un Kariem, Piedzīvojumiem, Romantikai, Humoram, Mīklām, Monstriem, Dialogu veidošanai, vai jeb kam citam. Ko jūs gribētu Lomu spēlē?
*Vai jūs labāk gribētu ar HP, GP noskaņu, vai citiem tēliem.
-------------------------
Mastero piebilde: Žetons Pikolo par šādu pavedienu. Atļāvos piespraust!
GP noskanja
kaujas
romantika
piedziivojumiem
orgjinaali
negarlaiciiga
ar notikumiem
Nu manupraat viena lieta buutu romantika...vareetu buut arii kaadas kaujas, bet nme paaraak asinjainas...
es pati neesmu piedaliijusies lomu speelees, jo mani taas taa nevilina....
GP
kaujām
romantikai
dialogu veidošanai
u.c.
ne tikai GP un HP pasaules, bet arī pašizdomātas ar saviem īpatnējiem likumiem
aizraujošai - tātad, lai nebūtu tā ka divi čari tur tikai čubinās savā starpā un pārējie tikmēr garlaikojas
pietiekami daudz interesantu pavērsienu...
jānolasa laba spēlētāju pamatkomanda
Nu kaujam
dialogiem
negaiditiem paversieniem :blink:
var nedaudz romantisma
un protams humors - arī melnais :ninja:
nu tas butu isuma viss
Kā tad bez kaujām!? Tad vēl vajag Humoru, bet ne pārāk daudz, piedzīvojumus, kas ir pilnīgi obligāti un mīklas - nav obligāti, monstri - tad, ja ir labi attēloti. Romantika - bez tā var lieliski iztikt.
GP noskaņa rullzz 4ever! Bet vēl labāk ir kāda cita, jauna pasaule.
Un vēl nedrīkst būt superchari, kas bojā spēli, un spēlētājiem ir jāprot spēlēt.
Noskanja - tuvaak GP nekaa HP, bet veelams, lai tomeer buutu kas cits, origjinaalaaks
Kam jaabuut:
Piedzīvojumiem - obligāti
Mīklām - vēlams
Monstriem - ee, nu vismaz kaut kaadiem ne-speeleetaaju varonjiem ir jaabuut. Ne obligaati tieshi monstriem.
Humors - laba piedeva
Bez kaujaam un kariem var iztikt, Romantika jau parasti speelee vai nu ievieshas vai neievieshas - bet iipashi vajadziiga nav.
Noskaņa: vislabāk GP, bet var būt arī cita, bet ne HP
Kaujām un kariem - kā gan bez tiem!
Dialogiem - jabūt
Romantikai - drusciņ jābūt
piedzīvojumiem un negaidītiem pavērsieniem - protams! Ja nebūs, būs garlaicīgi.
Mīklām - vēlams
GP un līdzīgas pasaules.
kaujas
romantika
dialogi
mīklas
Un vairāk vai mazāk brīviem noteikumiem. Jūs jau zinat, uz ko es tēmēju.
jaa, Earnella, laikam zinaam gan...
Ehmmm. Piedzīvojumiem - noteikti. Humoram - bez tā jebkāda lieta ar laiku apnīk. Bez kariem, kaujām un monstriem var iztikt, bet, ja tie ir labi attēloti - kāpēc ne? Bet vismaz man noteikti prasītos izstrādāta pasaule, kas darbojas daudz maz loģiski - t.b., lai es varētu to iedomāties, vizualizēt. Un, protams - nekādus uberkrutos varoņus! nekādus ugunsbumbu spietus un pavēlēšanas vētrām!
Nedrīkst taču ierobežot cilvēku fantāziju...ja grib lai būtu starpplānu vieta romantiskiem vakariem, tad kādēļ gan lai nebūtu? Kāpēc kaujā jābūt uzveicamam, ja var arī KĀ VIENMĒR labais uzvarēt? Kāpēc gan...
Un Lia'angia, kas tad tev ir pret superčariem? Tie tač ir tik...tik...spēcīgi, varonīgi un tas jau tač nav nekas īpašs ja pēkšņi sašauj ar bultām, salauž kāju vai kas tāds...tas tač nav nekas...
Un kā gan to var aizmirst: vēl vajadzīgs labs GM. Tas LS ir svarīgi.
Un šo es domāju kā miera izlīgumu ar NW. Man sāk apnikt. Viņa noteikti ir laba GM, un viņai patiesībā Bārā ir pilnīga taisnība. Nu, ne nu tiešām PILNĪGA, bet daļēji jau ir... *Paklanās NW priekšā*
Lomu spēlei patiesībā jābūt tādai lai cilvēkam kurš tajā nepiedalās būtu interesanti viņu lasīt. Labākas LS jau iznāk GP noskaņā.
Manuprāt spēlē pats svarīgākais tomēr ir daudzmaz disciplinēti spēlētāji, lai spēle neuzkārtos un nenomirtu dabīgā nāvē.
Tāpat ir labi, ja pasaule zināma, tādā ziņā uz Viduszemi bāzētas spēles ir vieglāk spēlēt, jo visi zina, kas kur dzīvo un kur labāk nelīst. Bet der arī jebkāda cita fantasy pasaule, ja vien vismaz GM + lielākajai daļai spēlētāju ir nojēga, kas kur atrodas.
Vajag arī mazliet padomāt par visas spēles labumu, nevis censties izcelt savu čaru. Visiem jau gribas pabūt saulītē, bet, ja visi to vien dara kā staigā apkārt, cenšoties izskatīties Mistiski un Noslēpumaini (Hey, look at me - I'm crying for attention!), tad spēle buksē.
Tāpat mazliet kaitina posti, kuros darbība tiek pabeigta tādā veidā, ka pārējie spēlētāji nespēj turpināt - vai nu izteikts klifhengeris vai arī pilnīgi neko neizsakošs teksts, ka "joprojām lija lietus. X drūmi paskatījās uz savu zirgu." Postiem jābīda viss sižets, mantādomāt.
Laikam novirzījos...
Tātad: humors ir laba lieta un tas makten atsvaidzina spēli, kurā valda Nopietno, Mistisko un Noslēpumaino tēlu pārpilnība. Ne visi var būt dekoratīvi cietēji ar salauztām sirdīm.
Kaujas nav pārāk interesanti, jo galu galā parasti tik un tā uzvar labie, bet, ja arī tiek gūtas kādas traumas, to visi aizmirst jau nākamajā postā. Ja tiktu ievērotas samežģītas potītes, satriektas roku locītavas vai lauztas kājas vai asiņojoša brūce plecā, tad jau būtu interesantāk.
Piedzīvojumi ir laba lieta, piedzīvojumus vajag, kaut vai pavisam absurdus un nenozīmīgus.
Romantika. Ja LS kādu mīl, tad tam arī vajadzētu būt pastāvīgi, nevis free-time love, kad neviena spēlmaņa nav forumā, un tad aiz neko darīt piecērt kādam kolēģim, kurš uz vietas ir. Un saraksta n-tās lapas ar nopūtām mēnesnīcā, ko pārējiem ir ārkārtīgi aizraujoši lasīt...
Mīklas liek palauzīt galvu, tāpēc es esmu par.
Monstrus vajag labi aprakstīt (mācieties no Nihil! )
Dialogi? LS taču virza dialogi. Bez tiem tik un tā nevar.
He, laikam viss...
Piedzīvojumiem
Romantikai
Monstriem
Dialogiem
GP noskaņā, bet ar dažiem izņēmumiem ..
bet galvenais - jābūt labam GM kas var izkoriģēt visus galīgi garām stiķus ( aka to kā cilvēki uztiasās superkruti.. es vismaz reizēm sevi piekauju .... )
Loģiskai pasaulei (vienalga GP, HP, SW vai jebkura cita) un labam GM, tas ir galvenais. Sliktais piemērs - Rūķi nonīka GM dēļ, manuprāt. Un daļēji tāpēc, ka daži aktīvie sākuma spēlētāji bija par slinkiem izlasīt, kas notiek
Tāpēc spēlētāji, kas atceras, ko pirms piecām minūtēm teikuši citi un ko paši, arī būtu vēlami. Un seko līdzi notikumiem.
Dialogi - kur nu bez, bet, ja tikai dialogi, tad ir ļoti garlaicīgi (vismaz man).
Piedzīvojumi - ar mēru, bet nepārtraukti, citādi spēle sāk buksēt, kad spēlētāji vairs nevar viegli izdomāt, ko vēl tajā sasodītajā alā varētu darīt (GM vaina, ja nepamana).
Monstri - pa kādam un šad tad. Bet tiem jābūt tādiem, kas spēles pasaulē ir iederīgi.
Romantika - ir, tad ir, mierīgi var arī bez. Ja tikai romantika, tad tas pāriet uz divu personu dudināšanos un pārējie spēli pamet.
Supervaroņi - viegli iztēlojami, bet man nepavisam nav interesants kāds, kas visu var, visu prot, visu..., visu.... Un pārējie varoņi tādi paši.
Mīklas - pa kādai var, bet tām jābūt pamanāmām
Humors - bez humora vispār neko nevar uzrakstīt. Par! ar abām divām priekšķepām!
Kaujas - nu, piedzīvojumu gaitā patrāpās kauja, nu, tad ir kauja. Vienas vienīgas kaujas vienkārši ir nogurdinoši.
Nevajag nekādas HP un GP noskaņas.
Pašu radītās pasaules ir krietni vien interesantākas.
Nu varbūt vienīga spēle, kura man patikusi jau radītā pasaulē ir Star Wars.
Potera pasaulē es noteikti nevēlētos spēlēt un GP arī laikam nē...
Man personīgi liekas, ka spēles interesantums un aizrautība ir atkarīga no GM.
Mana lielākā prasība profesionāls, izdomas bagāts GM.
Samurajiem?
Bet ja nopietni, katram cilveeka veidam atbilst sava lomu speeles stils.
Vienam monstri,
Otrm romantika,
Tresham etika,
Cetuurtam esteetika,
Piektam visas vistas kopaa,
Sestajam nepatiik lomu speeles,
Septiitajam Dziljums,
Ostotajam pasha varonja stiprums,
utt utjp...
un vispaar tas viss ir saistiits ar nesasniedamaam velmeem dziivot citu dziivi nevis savu pasha.
Es domāju ka vis svarīgākais lai LS spēlētu ir sižets, ja tas nepiesaista "tautu", tad ne romantika, ne kaujas nepiespiedīs citus spēlēt...
Vēl ir svarīgi, lai spēlētāji nebūtu slinki, savādāk LS tāpat drīz apstāsies! (Tas laikam bija domāts Arwen...)
gp temai,kaujam,romantikai,diologu veidosanai. :blink:
Man piemeeram nepatiik, ka LS vienmeer ir kaada nabadziite, beedu sagrauztaa, kas birdina asaras utt...
Laikam.
Lomu speelei ir jaabuut pietiekami daudz laika, ko veltiit, lai gan GM vareetu ruupiigi sekot liidzi un aktiivi veidot, gan speeleetaaji arii NE "iemestu aci reizi dienaa vai divaas un pabiidiitu savu char`u pa tacinju uz priekshu", bet darbotos taja dedziigi un aktiivi ar izdomu.
Tas attiecas tieshi uz foruma RPG. Un tieshi shii iemesla deelj es nespeeleeju tos, jo apzinos, ka buusu slikts speeleetaajs taadeelj, ka neatjaunoshu savu riiciibu gana biezhi un aktiivi, bet ar laiku kaut kur iespruudiishu vai iemigshu.
LS jābūt pilnīgi visam - no katra pa mazdrusciņai
starp citu, LS vispār galīgi apstājušās
Njū, piedzīvojums tā kā būtu pašsaprotma lieta...Pa ļaunu nenāk arī mazliet romantikas (bet tiešām nedaudz, citādi nabaga LS var izvērsties par prastu ziepeni ). Man jau labāk patīk pre-recorded history setting (a la LOTR stilā, ovkours), vai arī vēsturiskie - viduslaiki Eiropā, vai senā Japāna (samurai ). Īpašas simpātijas man ir pret gotiskajiem un vampīriskajiem rpg. Nu, arī elfi un/vai drovi būtu ieteicami
... Man liekas ka vissvariigaakais ir humors un arii miiklainiiba. Lai nezin kas notiek taalaak! Man taa patiktu visvairaak!! Gribeetu daudz jo daudz nosleepumainiibas! Vispaar man vairaak arii daudz nav ko teikt.Diemzeel... Vispaar vareetu tur buut ari kaukas no baileem, jo kas gan taa par speeli bet aizraujossiem piedziivojumiem un baileem! Visiem es domaaju ka buutu loti interesanti. Man arii passai buutu interesanti, ja buutu tur iejaukts arii kaada dalla no mistikas un romantikas!!!
Manā forumua LS pašlaik ir viens manchkins, viens rolplayers un viens goldlīders - pilnīgi pietiek, lai es kā DM pārrēktos lasot viņu diskusijas! Un šajā gadījumā ir pat vienalga kāds settings
Bet vispārībā, lābā LS noteikti jābūt ļoģiskam sižetam, loģiskām varoņu darbībām un loģiskām šo darbību sekām. Visvairāk man riebjas, ja ap PC notiek neizskaidrojamas lietas. Pārējais jau ir pakārtoti...
nu es neesmu taads munchkins (nu ne taads kaa Chufs)
vislabaak ja lomu speelee ir dialogi,tad veel labiem speeleetaajiem,lai tiem kas skatiitos buutu interisanti.nu tas taa iisi
Man vislabaak RPG(lomu speeles) kas ir saistiitas ar magiju
Piedzīvojumi, Labs Sižets, Dialogi... un normālu rindkopu gari teksti nevis divi teikumi.
Pats cenšos rakstīt garāk... vidi ap sevi un par sevi un domas utt.
Nekad neuzrakstu LS --> Viņš apsēdās un aizmiga...
Paldies par atsaucību...
Aizmirsu pats uzrakstīt, kas man patīk LS.
Kari un kaujas, dialogi, piedzīvojumi un romantika.
GP stila lomu spēles...
Pats vairāk nespēlēju, jo 1) man bija problēmas ar internetu, 2) Es pārspēlējos un man apnika... diemžēl.
@Piko - Tiešām diemžēl - bez "Kaut kur tālumā kvieca putni. Viņas zirgs jau sen krāca." nevienu pērli kopš tavas aiziešanas nav sanācis manīt.
Kas man patīk...
1. Romatika, ja vien nav par daudz
2. Piedzīvojumi
3. Pašizdomāta, Viduszemei līdzīga pasaule
4. Labs GM (kāds es neesmu)
5. Mīklas, ja vien nav par grūtu
ai,var jau dazhaadas lomu speeliites, bet buutu forshi ja buutu kaada ar romantiku un protams ar dialogiem ))
Manupraat taa vareetu buut romantiska, gan kaa piedziivojumu utt. galvenais , lai ir teelu dazhaadiiba, varbuut , ka sheit tas sizhets ir mazliet taa kaa otrshkjiriigs svariigaakais ir taa izpilde, kaa katrs speej palikt savaa teelaa, tai pat laikaa sadziivopjot ar citiem teeliem, kas nav pasha radiiti, turklaat, kas darbojas neatkariigi no pasha.
nu,man patīk spēles kurās ir:
1.romantika,bet lai nav par daudz,
2.maģija,burvestības,bet ne pārāk spēcīgas,
3.labs šižets
4.laba pasaule,
5.piedzīvojumi un labi dialogi!
Interesantam sižetam(tas ir galvenais)
Labiem dialogiem un tēlu saspēlei.
Spēlētājiem, kas zin ko dara(esdomāju rakstot)
Respektam vienam pret otru.
Tas itkā būtu viss.
manuprāt-
romantikai
piedzīvojumiem
pārsteigumiem
jaukiem dialogiem
varbūt mazliet kaujām
kaut kam jaunam un interesantam
!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
Nu manuprat tur jabut visam kam.
Gan navei gan piedzivojumiem.
Tur nedrikst but parak daudz romantikas.
Iedomajaties: Ak duducit es tevi milu Tas tak butu sviests.
Visvairak vajadzugi piedzivojumi un mazlietin mistika.
Tatad
1.Piedzivojumi
2.Mistika
3.Humors un kas smiekligs.
he jāmeklē labāka un kura ir nesen tikai sākusies:)
Būtu feini, ja kāds uztaisītu spēli HP stilā, jo tikko izlasīju grāmatu, un tā vien gribētu kaut ko līdzīgu paspēlēt!!!!
romantikai,
piedzīvojumiem
pārsteigumainam
interesantam!!!!!!!
Pirmkārt jau jābūt GM ar atbildības sajūtu, tad arī viss pārējais radīsies. Ja GM viņa paša radītā pasaule un tajā dzīvojošās būtnes ir pilnīgi vienaldzīgas, tad nekas labs nevar sanākt.
jap jap pilnīgi piekrītu puķu elfai ja ir labs Game Masters tad viss ir ideāli
Tā kā tikai nesen sāku spēlēt un arī veidot savu LS, tad varu tekt tā...
1. Viduslaiku stila ar savu mistiku un pipariņu.
2. Forša un interesanta spēlētāju komanda (savējās LS komanda ir dievīga!)
3. Piedzīvojumi, piedzīvojumi, piedzīvojumi...
Un protams arī labs GM...kā nu bez tā...
vissvariigaakais ir GM... ja ir izdomas pilns GM un veel taads, kurš ir speejīgs izskaidrot savu domu pārējiem, tad viss pārējais būs pats no sevis.
Svarīgākais ir labi spēlētāji. Arī GM ir jābūt prasmīgam, bet spēlētāji ir galvenais, citādi nevar izveidoties normāla saspēle.
Ļoti svarīgi ir tas, kā spēlētājs tiek galā ar savu tēlu. Man pašai ir būtiski, lai tēls ir arī iekšēji jēdzīgs - lai viņam ir pagātne, sava psiholoģija, un lai tas arī reāli arī izpaužas spēlējot, nevis tikai kā starp citu ierakstās ATD. Jāatzīst, spēles raituma dēļ no šā un tā reizēm ir jāatsakās. Piemēram, ja manu tēlu ļoti interesētu kāds konkrēts tēls un viņš no tā labprāt neatkāptos ne soli, ar viņu vien sadarbotos, bet tas varētu nebūt realizējams, jo attiecīgā personāža spēlētājs ieposto reizi nedēļā, un tamlīdzīgi. Tad atliek izvēlēties citas aktivitātes.
Patīk risināt arī visādas iekšējās personāža drāmas, iepīt atmiņas. Nezinu, varbūt citiem tas traucē.
Kaitina saforsēts temps un tai sekojoša paviršība rakstos - gan gramatiska, gan sižetiska.
Forši, ja ar valodas izjūtu spēlētājiem viss ir OK un rakstus ir patīkami lasīt.
Tas viss par foruma lomu spēlēm, jo citādās neesmu piedalījusies.
Bet par oriģinālo pavediena tēmu...
Vairāk imponē viduslaiku noskaņa un mistika. Mūsdienas diez ko ne. Romantika ir forši, ja to labi prot izspēlēt. Patīk pašizdomātas pasaules, bet tad tai jābūt vismaz pamatos izstrādātai, lai var normāli tajā ievietot savu personāžu ar visu viņa pagātni. Nav jau nekas pretī arī pašai piedomāt klāt, bet tas var radīt sarežģījumus. Tādā ziņā gatavas pasaules ir labākas (ja vien esi gana erudīts pazinējs).
citiem tēliem...
piedzīvojumiem,
mazliet kaujām,
interesantiem dialogiem
Ja tā ir brīvdabas LS tas tai jābūt interesantai, ar labu pasauli, ar labu meistaru komandu
ja tā ir forum LS tad principā originalitāte, labs meistars un kautkāds knifiņš kas piesaistītu
Galvenais - cilvēki kuri piedalās, lai viņi identificējās ar tēlu, saspēlētos savā starpā un kopīgi bīdītu spēles galveno ideju neieciklojoties tikai uz savu tēlu. Un pirms sūtīt anketu padomāt, ka tu līdz ar to uzņemies atbildību par šīs spēles veiksmīgu norisi un vai tev ir tādas spējas un pacietība izturēt līdz galam. Vai tevi šī spēles ideja aizrauj, vai esi nācis tikai izklaidēties un krāt reitinga punktus.
Spēles vide - tāda, kurā es vēlētos būt, bet nekad nebūšu. Lai tēls un posti šo vidi izgaismo un padara vēl reljefāku.
Labs GM, kam ir fantāzija un ziloņa pacietība ganīt LS novāktās zvaigznes, novākt kritušās un aizstāt tās ar jaunām, lai spēle dzīvo. Un ik pa laikam piemest kādu pagalīti, vai uzšļākt kādu aukstāku dušas šalti. Nebūtu slikti, ja spēlētāji piemestu GM pa kādai labai idejai kā to padarīt vēl interesantāku pašam un Sašam Pārfrāzējot Kenediju, neprasiet ko GM vai spēle dos tev, bet padomā ko tu vari dot kopējai spēlei. Varbūt tu ar savu dzirkstelīti vari iekvēlināt blakus tikai vāji kūpošo tēlu un tā kopīgi visiem radīt mazu brīnumu. Un matemātiķa Neša secinājums - noslēgtā sistēmā tās kopējā efektivitāte ir vistuvāk maksimumam, ja katrs tās individuālais elements cenšoties pēc sava individuālā maksimuma spēj to samazināt sistēmas kopējā labuma vārdā.
Personīgi man patīk reāla vide, reāli personāži, un reāli notikumi, bet tas neizslēdz šajā vidē negaidītus reālus pavērsienus (nu labi, var būt arī nedaudz mistikas, bet ar mēru ~ kā sāls zupai)
Lai visiem spēlētājiem veicās un mums būtu šeit pēc iespējas vairāk kvalitatīvu, aizrautīgu spēlētāju, tad arī labas spēles nekur nepazudīs.
1-LSi ir jānotiek viduslaikos vai senāk
2-LS jābūt maģijai.
3-Un noteikti jābūt kariem
nezinu manuprāt atkarīgas no lomu spēles veida un vietas
vipspār piekrītu puķu elfam
1.nu bet ja LS pa kaujām ,karu tad varētu ievainojumus vai nāvi...
Pirmkārt un galvenokārt ir jābūt tiešām labam GM! Tādam, kas pēc pirmās scēniņas nospēlēšanas nezaudē interesi.
Diemžēl šī atziņa man radās nupat, kad piedzīvoju vairāku interesanti sāktu spēļu agoniju GM vainas dēļ. Dažas nīkst ārā pašlaik.
Gandrīz gribas izveidot pavedienu - Neuzticamie GM.
Par to, ka sen laiks izveidot - Neuzticamie spēlētāji, es vairs nešaubos. Vienkārši nepiesakos tur, kur viņi piesakās pirmie, jo ir pilnīgi skaidrs, ka nekas prātīgs tur nebūs.
Citādi - ir gandrīz vienalga, kādā pasaulē spēlēties. Labāk nereālā, bet ar realitātes elementiem. Un ne mūsdienās.
Pievienojos Rovielas vērtējumam un atbalstu melnā saraksta ieviešanu gan GM, gan geimeriem, tāpat vajadzētu arī top sarakstu, kur būtu labākie GM un geimeri, tikai šim sarakstam ir jābūt slēgtam, lai tur nebūtu matu skaldīšana.
Izlasot veiksmīgas LS(tādas, kas ir loģiski pabeigtas), man radās daži secinājumi:
1. Lai LS novadītu līdz galam, GM ir jābūt ar milzīgu pacietību un atbildību, jo nepietiek izdomāt interesantu LS sižetu, bet vajag to arī realizēt. Pirms taisīt savu LS vispirms vajadzētu OBLIGĀTI iepazīties ar veiksmīgām LS un saprast, ka LS nenotiekas viss ātri un kā pa diedziņu. Pilnīgi nepieļaujama ir situācija, ka LS bremzējas GM dēļ, jo viņa jau tā bremzējas dabiski geimeru dēļ. Ja tu neesi gatavs veltīt savai LS vismaz gadu un katru dienu to vaktēt, tad netaisi to, lai arī tev būtu pati aizraujošākā ideja.
2. Pirms pieteikties kādai LS vajadzētu apdomāt, vai tev pietiks pacietības to nospēlēt līdz galam, vai tu nebūsi bremze un piektais ritenis. Vajag reāli novērtēt savas spējas un iespējas.
Labāk lai mums ir 2x mazāk LS, bet tādas, kuras raiti un kvalitatīvi rit uz priekšu. Lai veicās GM un geimeriem un mums visiem būtu prieks par kopīgi paveikto brīnumu - līdz galam izspēlētu, interesantu LS.
Eh jūs, melno sarakstu rakstītāji.
Lomu spēles tomēr ir for fun, un katrs to fun dabū no kaut kā cita. Vienam patīk izplosīties ar ūbertēlu un sakasīties ar pēc iespējas vairākiem citu spēlētāju personāžiem, citam - saldsērīgi aprakstīt sava tēla daiļo izskatu un iekšējās mokas. Vienam nospļauties par spēles pabeigtību, citam tas ir vitāli nepieciešams, lai spēle vispār liktos esam bijusi jēdzīga. Var jau spēlēt nopietni un katru dienu. Bet tā nu nav latiņa, uz ko jālec. Nopietna spēle prasa ļoti daudz. Daudz laika (pavadīta, neveselīgi nīkstot pie kompja ), pietiekoši daudz prāta, pacietības, motivācijas. Ne katrs LS spēlētājs un vadītājs ir gatavs (un spējīgs) to dot, un, godīgi sakot, diez vai tas ir vajadzīgs.
Kvalitāte, protams, ir laba lieta. Bet vajadzību pēc tās degunā nevienam neiebakstīsi. Kādi vēl saraksti. Paši redzat, paši izvēlieties - kurā, ar ko spēlēt. Vai savu spēli uztaisiet, ar atbilstošiem noteikumiem un zvērestu.
Tie nav melnie saraksti. Tie ir saraksti brīdinājumi - lai jauni GM zin, kuri spēletāji pie viņiem iegriezīsies sākumā un pēc tam "noplauks" un lai spēlētāji zin, ka šis GM nevilks ilgāk par pāris lapām spēles.
Tas ietaupa laiku un nervus. Un neatstāj riebīgu vilšanās sajūtu beigās.
Tieši tāpēc, lai cilvēki "neiekristu" uz spēlēm, kuras vadītājs un spēlētāji for fun meklē savādākā veidā.
Lai sagrupējas tie, kam spēles pabeigšana ir svarīga. Un tie - kam nav. Un tie, kas neko vairāk nedara un neraksta par saldsērīgajiem aprakstiem. Un tie, kuri tikai bezjēgā kaujas, neskatoties uz situāciju.
Ja visi kaut apmēram zinātu, kā "tendēts" ir spēlētājs, kas piesakās, un kā - spēles vadītājs - viss būtu krietni labāk.
Kvalitāte katrā no šiem spēles paveidiem būs dažāda, un labi vien būs.
Ja nu tiešām ir tādi, kas regulāri iesāk un nepabeidz spēli (gan kā GM, gan arī kā spēlētāji) tad vajadzētu gan par to pabrīdināt, kaut kur publiski izkarinot paziņojumu par to, bet saraksti, melnie un baltie - tas būtu, man šķiet, nedaudz par asu.
Vienkārši zinu, kā jūtas GM, kad komandā ir iekļauts tāds sprādzienbīstams elements, kurš vai nu grauj kopējo spēli vai gluži vienkārši pārstāj par sevi kaut kā atgādināt. Labi, vienreiz, divreiz, tas ir ok, varbūt vaina ir spēlē, vidē, komunikācijā, attiecībās, vai smaržās kuras GM lieto. Ja tas atkārtojas regulāri, jāsāk domāt ka vaina ir pašā spēlētājā, un jāļauj viņam padomāt par to, kā interesantāk pavadīt laiku.
Pašapziņa ir ļoti laba lieta.
Tiešām.
Bet reizēm tās tomēr ir par daudz.
Jauniem GM daudz svarīgāk par kaut kādiem muļķīgiem melnajiem sarakstiem būtu ņemt vērā elementāras dzīves patiesības
- piemēram to, ka būs spēlētāji, kas pieteiksies, un pat nesāks spēlēt. Būs, kas sāks spēlēt, bet aizmirsīs pēc laika. Būs, kas spēlēs ilgi.
Būs, kas gribēs pieteikties spēles vidū.
Un neviens saraksts tevi, topošais GM, no šādiem spēlētājiem neglābs. Tev atliek vai nu rūpīgi atlasīt spēlētājus ("no kā?" tu prasīsi... un pareizi darīsi.) vai spēles plānošanas mapītē laicīgi ielikt mazus sižeta aizmetņus veco tēlu izrakstīšanai no spēles, jaunu ierakstīšanai. Muļķīgi? Bet tā dara pat jebkura seriāla scenāristi. Un lomu spēle galvenokārt ir ilgtspēlejošs seriāls, kurā mēs izliekamies, ka rakstām stāstu.
Toties tad, kad spēle apstājas, tad līķus kustināt nevajag. Nekromantija forumos nedarbojas.
Spēlei jāturpinās tik ilgi, kamēr lielākajai komandas daļai tā sagādā prieku. Un ne ilgāk. Lomu spēle ir process. Nevis mērķis.
Un tā ir izklaide. Nevis darbs.
Protams, tā ir komandas izklaide, nevis individuālā. GM ir liela vara, bet arī liela atbildība tādēļ GM tas ir mazliet vairāk darbs, nekā izklaide.
Bet tieši tāpēc, ka tā ir komandas izklaide, ir ļoti daudzi spēlētāju uzvedības paveidi, kas spēlei kaitē krietni vairāk kā pazušana no spēles.
Jums problēma, ka tēls, kam uzdevāt jautājumu neatbild? Lai GM pasaka, kāda būtu bijusi normāla, tipiska atbilde šajā jautājumā - katrā ziņā ne jau tēla sastingusi sēdēšana. Mēs lomu spēlēs neaprakstam katru ieelpu, katru zarnu kustību, katru ēdienreizi un katru dabisko vajadzību nokārtošanu. Tieši tāpat, kā izlaiž šīs pašsaprotamās lietas, var izlaist arī kādu 'obligāti nepieciešamo' darbību. Tam jau tas GM ir domāts. Tam spēlētāju iztēle ir domāta. To nevajag pielietot vienmēr - bet tad, kad spēle iesprūst pazuduša spēlētāja dēļ, šito ir ļoti vērtīgi atcerēties, no sirds saku.
Protams, ir atsevišķas, specifiskas spēles, kurām sižets tiešām neļauj nu nekādi vadītājam iepriekš plānošanas mapītē ierakstīt īsos scenārija aizmetņus tēlu izrakstīšanai un ierakstīšanai spēlē. Bet arī šeit jaunajiem (un ne tik jaunajiem) GM ir jāņem vērā pavisam elementāra dzīves patiesība -
Kas atļauts zenofeX, nav atļauts tev. Pussala ir izņēmums, nevis likumsakarība foruma lomu spēļu garā. Tās uzkrītošās īpašības atdarinot visticamāk spēle neaizies, iemesli kāpēc tā darbojas ir daudz neuzkrītošāki.
Lai būtu interesanta LS, vajag mazumiņu no visa, tādējādi padarot LS interesantu visiem.
Kari, kaujas, asinis hack&slash , romantika un pats galvenais - humors.
Ehh, melnais saraksts .
Es jau savus spēlētajus ar visādiem jautājumiem nomoku, bet laikam jau taisnība, ka tāds noderētu . Lai gan godīgi sakot, ja labi grib pats var izšiverēties un par saviem spēletājiem visu noskaidrot, lai gan tas aizņem laiku. Tāpat var daudz noskaidrot par LS veidotāju, kaut vai paunājoties ar PZ starpniecību.
Negribētos lai LS kļūst tada elitāra padarīšana - sak, sasaucu savus draugus, izveidojām pavedienu, nospēlējām spēli, lai gan jāatzīst, ka pati tā bieži esmu domājusi darīt (un darījusi un, ja ta padomā, nenožēlojusi), bet tas katrā ziņā nebūtu veiksmīgs veids jaunu spēletāju piesaistīšanai, kas dažreiz izrādas pagalam interesanti . bet godīgi sakot, tas atkarīgs no spēles, jo LS, ko esmu pati veidojusi ir pavism atškirīgas, gan sižeta ziņā, gan nepieciešamo spēlētāju ziņā. Laikam jau "pareizās komandas" savākšana arī ir GM ziņā, bet diez vai spēlētāju sadalīšana kategorijās ļoti palīdzētu, jo minētie rādītaji par spēlētajiem arī var mainīties atkarībā no situācijas, pati esmu pieredzējusi.
Runājot par pabeigtām un nepabeigtām LS. Pilnīgi piekrītu, ka stiept gumiju ir muļķīgi. vajag pielikt punktu, kad ir pienācis laiks. No otras puses man šķiet, ja ir nopietna komanda un nopietna LS, tad gumijas stiepšanas situācijai, ja LS veidotājam ir kaut mazākā ideja par noslēgumu, vispār nevajadzētu izveidoties. Nu nesacenšamies mēs par garāko LS , nedomāju, ka kādam tas garums vispār ir svarīgs - galvenais, kāda ir pati spēle.
Ehh, pietrūkst man tās labās LS <.<. Ai kā esmu nokavējusi pieteikties . Bet atmiņā jau vēl daudzas jauki izspēlētas un arī nepabeigtas (diemžēl).
Sakarā ar pavediena galveno tēmu - LS var būt jebkas, kas spēj noturēt uzmanību, protams, svarīgi lai GM parādas biežak nek divreiz nedēļā , tik pat svarigi lai būtu interesanti spēlētaji un paša izvidotais tēls pēkšņi nesāktu mutēt. Kopmā jāpiekrīt, ka LS ir komandas spēle un viss galu galā ir atkatīgs no komandas. Pašai man labāk patīk fantasy spēles, mans iemīļotais lauciņš. Pagātne, mūsdienas, izdomāta pasaule vai mazliet pamainīta esošā, tas laikam nav īpaši no svara.
teiktu ka pa drusciņai no visa, bet gribās vairāk izcelt piedzīvojumus, humoru (kā bez tā ), dialogi arī ir laba lieta... dažādi pavērsieni u.t.t. pa kādai kaujai un mīlināšanās ainai... vardu sakot varētu salik to visu, bet nepārspīlēt piem, tikai ar kaujām vai romanci... tā man liekas...
man neliekas tik svarīgi vai ir hp, gp noskaņas, jo arī citas lomu spēles idejas var būt ģeniālas, kuras būtu prieks ne tikai lasīt, bet arī piedalīties...
Kaujām un Kariem( vai tad nu bez? taa tak staasta kulminaacija, pirms beigaam! sena formula kas labi straadaa. un veel labaak ja taadas nelielas kaujiņas un briesmas arii pa vidu, lai kaapinaatu interesi, t.i. - kas tad nu notiks!? uzdziitu nelielas bailes utml.....interesanta vareetu buut dažu speeleetaaju nogalināšana. brutaali, bet ja to apzinaas, ka taa vareetu notikt, tad speele buutu dziivaaka )
Piedzīvojumiem (tas tak galvenais sižets! )
Romantikai ( arii vajag. nedaudz. k-kur ik pa ilgaakam laiciņam. jo bez, tas arii nebuutu absoluuti pilniigs staasts)
Humoram ( sameeriigam. bez - nav interesanti, bet ja par daudz tad visa speele ieiet nenopietnaas sliedees un var pajukt pavisam. kas par daudz, tas par skaadi/ laba daudz nevajag)
Mīklām - dažaam, jo ja ceļa gals redzams, tad tas ir tikai sprints.
Monstriem - jaa, muusu zemes dziivnieki nav gana briesmiigi un apbriinojami, jo ir par daudz paredzami un zinaami. taapeec vajag staastaa iemest pa kaadam monstriņam un mošķiitim
Dialogu veidošanai - kas tas par staastu, bez dialogiem!?
+ veel, baigi gribeetos redzeet kaadu speeli GP ieskaņaas. nu kaapeec neviens netaisa, ja tik daudzi grib redzeet? pleese, I Baggins you!
Lomu spēlēj vajag
1. Orģinālu ideju
2. Uzturēt mērenību. (Bieži LS ir kaut kas par daudz vai par maz. Reizēm LS ir par daudz džeku, par daudz supervaroņu, par daudz teksta, par daudz laipnības, par daudz mediķu , par maz traģisku brīžu utt kas padara LS paredzamu un ne tik saistošu. Katra LS spēlētāja rokās ir uzturēt balansu.)
3. Novērst šķēršļus, kas traucētu LS sižeta attīstībai (īstajos brīžos izpēlēt pareizās kārtis)
Un spēlētāju (un GM) top/melno sarakstu vietā man ir pirekšlikums izveidot sarakstu ar patstāviīgajiem LS spēlētājiem. Tops, lai gan tas dažus izceļ, tomērt ir ļoti neobjektīvs. Pirmkārt nevar pateikt, ka kāds cilvēks ir vispārīgi labāks vai sliktāks par kādu citu. Katrs ir savādāks, Toties patstāvīgo spēlēju saraksts ļautu izvērtēt, cik no tiem, kuri pieteicās, būs patstāvīgi, un ja uzrodas kāds jauniņais, tad var rēķināties ka viņš var arī pazust.
Es gribētu ar GP noskaņu... Tās visas zemes u.t.m.
Un jābūt humoram, romantikai, piedzīvojumiem un monstriem.
Es spēli neuztveru gluži kā izaicinājumu, drīzāk kā izklaidi, un arī LS es vēlos spēlēt kaut ko sev patīkamu. Fanātiķi, vampīri, nelieši, kašķīgie, aprobežotie un muļķi pie tiem nepieder. Es esmu ar mieru tādus spēlēt tad, ja spēles pasaule mani piespiež to darīt - pārvērš vai kā tamlīdzīgi. Man nav grūti nospēlēt kādu fanātiķi (vienalga kādā jomā), bet mani tas ļoti ierobežo, un rezultātā man tas nepatīk. Tā ir spēle ļoti šaurās robežās, un, jāsaka, man ir bijis viens tāds tēls, un es to atkārtot negribu vienkārši tāpēc, ka man bija garlaicīgi. Viņam tikai viena domā prātā, viens vadmotīvs, tas ir garlaicīgi.
Un par otro - es, savukārt, uzskatu, ka spēles pavedienā ir stingri jāatšķir divas lietas - tas, ko tēls domā un ko, tātad, viņš zina viens pats (ja vien kāds no biedriem nav telepāts), un tas, ko redz un dzird citi.
Mana tēla pārdzīvojumi parādās ārējā rīcībā, kas arī tiek aprakstīta, jo neko citu jau citi tēli nezina. Tieši tāpat kā tas notiek dzīvē, nevis romānos. Man nav talanta rakstīt romānus (un piedevām es esmu matemātiķe, kam rakstīt sacerējumus vienkārši ir nāvīgs pārdzīvojums, kas tiek pildīts vienīgi aiz pienākuma apziņas), un man nemaz nedrīkst kļūt zināmas otra tēla domas, ja tās nevar redzēt kaut vai grimasē, paceltās uzacīs, sažņaugtā dūrē. Es dzīvē vienkārši otra domas neredzētu, un manam tēlam nav tiesību to zināt, pirms es nereaģēju uz redzamo un dzirdamo un nepavaicāju - kas ar tevi? Ko par to domā? u.tml.
Jā, protams, tāpēc raksti sanāk visai īsi. Toties ir mazs risks, ka otrs izvēlēsies spēlēt, ievērojot tava tēla domas un pārdzīvojumus (tā LS ir aizliegta rīcība, ne gluži rakstiski, bet ētiski), vai arī pats nejauši sāksi to izmantot to, ko nemaz zināt nevarēji, kas nemaz nav pareizi. Tieši tāpēc daļa spēles notiek pa PZ. Ja mans tēls ir bijis viens kādā piedzīvojumā, tad citi, pirms mans tēls nesāk stāstīt, neko par to nezina.
Piedevām dialogus tiešām garajā un izvērstajā stilā rakstīt ir baismīgi grūti. Nu, neviens taču neizdomā nez kādas garās domas, pirms piekrītoši pateikt - 'jā'. Tas nav dabīgi, un spraigas sarunas dinamisms ir zaudēts.
Tas itin nemaz netraucē būt raksturam, iedzīvoties tēlā un pilnīgi nemaz netraucē rīkoties tieši tā, kā manam tēlam būtu dabīgi rīkoties, un tieši tā dara pilnīgi visi mani tēli. Lai to paveiktu, man nav iekšējas nepieciešamības to visu skaisti izlikt uz papīra, lai to saprastu arī citi (viņi, kā dzīvē, to drīkst arī nesaprast). Starp citu - es vienmēr izlasu visu, ko ir sarakstījuši citi, un neciešu tos spēlētājus, kas to neizdara.
IC ir tas veids, kas patīk massacrei - ar gariem domu, jūtu, pārdzīvojumu aprakstiem, bet tos lasīt ir interesanti vienīgi tad, ja cilvēks, kas tos raksta, tiešām prot rakstīt. Spēles virzībai tas neko nedod. Tā ir skaista blakus parādība.
Es daudz par to esmu domājusi, un tās vienkārši ir dažādas lietas. Ir cilvēki, kam vajag vienkārši action, ir kam vajag skaisti izrakstīties vismaz 10 000 zīmju garos postos. Nu katram savs, galvenais zināt, ko no konkrētās lomu spēles sagaidīt.
Taču mana pieredze rāda, ka, ja salasās uz action tendēti spēlētāji un tāds vēl pagadās arī GM, spēle aiziet uz vienas, divu rindiņu postiem, kas apnīk pat pašiem action mīlošajiem ļaužiem. Drusciņa skaistas izrakstīšanās rakstiskās spēlēs ir tieši vietā.
Tam varu tikai piekrist! Pilnīgi vienzilbīgi posti arī nekur neder. Un tam, ka tie ir dažādi stili - tam arī piekrītu.
Starp citu, es mēdzu izmantot LS tekstus, lai iemācītos lakoniski un kodolīgi izteikt savu domu. Otrs veids - garā rakstīšana, noteikti noder tiem, kas vēlas apgūt skaistas rakstīšanas un aprakstīšanas mākslu.
Action vajag uz maiņām ar mierīgākiem brīžiem, lai nerodas iespaids, ka tēls ir visu laiku tādā stresā, ka tūlīt nojūgsies, un tieši tāpat uz lappusēm 3 ieilgusi tikai relaksēta savstarpēja pļāpāšana krogā pat bez NPC krodzinieka iejaukšanās var krietni apnikt.
Starp citu, par postu garumu un tēlainību runājot, man personīgi šķiet, ka Kurbijkurnē pēdējā laikā ir ļoti krities postu līmenis spēlēs. GMemam ir grūti. Viņš raksta samērā garus postus, lai ar visiem spēlētājiem tiktu galā un tad no katra pretī saņem vienu rindiņu, tādu kā spļāvienu sejā, kas nozīmē tikai vienu: sēdies pie sava posta un atkal sāc drukāt. Un tad beigās sanāk tāda GM solo spēlēšanās ar sevi, kur pa vidu ik pa laikam kāds iemet kādu rindiņu.
Kaut kā kādreiz tā nebija. Spēlētāji izrtakstījās nedaudz plašāk un skaistāk.
Nu, es, protams, pieļauju, ka iespējams vaina ir arī manī. Jo es vairs nespēju uzradīt aizraujošu spēli, kur spēlētājam gribētos piepūlēties, lai aprakstītu ne tikai tiešo runu, vienu jautājumu, vai vēl sliktāk, vienu teikumu: un tad tas un tas gāja tālāk. Bet man tas izskatās, ka spēlētāji to savu postu vairāk ieliek pienākuma pēc nevis tādēļ, ka vēlās patiešām spēlēt.
Vēl man krīt uz nerviem GM, kas neko nepasaka savā postā. Ieraksta rakstīšanas pēc, jo ir pienācis laiks rakstīt un vajag. Un tad posts apraujas neko neizsakošā vietā un spēlētājs brīnās. A ko man tagad darīt? Neko. Ierakstīt vienu teikumu, ka nu es sekoju un daru to un to un tas sanāk kā tāda atzīmēšanās pie GM. Hei, hei! Es te vēl joprojām esmu. Un vispār Tu savu postu varēji rakstīt līdz galam nevis noraut neko neizsakošā vietā, jo patiesībā tev negribējās tik daudz rakstīt.
Vēl es pieļauju, ka spēlētāji pēkšņi ir kļuvuši bailīgi un nespēj uzrakstīt savu postu un emocijas tādēļ, ka baidās, ka savā postā iekļaus ko tādu, ko GM nav paredzējis. Tas gan nozīmētu, ka man būtu jāapraksta viss iespējamais apkārt redzamais un tad spēlētājs savā postā atgremos to, ko es esmu uzrakstījusi un tas arī nav ok.
Tādas man pārdomas.
Bet vispār es dodos apdeitot savas spēles.
Vajag darīt lietu nevis ūdeni liet.
Pārfrazējot Pareto likumu, 80% no spēles neveiksmēm gulstas uz GM pleciem, 20% - uz spēlētājiem.
Man riebjas gari posti, kas apraksta tēla iekšējo pasauli un emocijas, bet nenorāda ne uz mazāko rīcību. Kas man ar to postu būtu jādara?! Es nevaru reaģēt uz to, kas nav noticis. Un noticis nav nekas. Garais emocionālais rakstītājs negodīgi uzliek pienākumu savam biedram, kuru tas nespēj pildīt.
Ar GM postiem ir līdzīgi. Tie var būt gari, bet nedot iespēju spēlētājiem piedalīties spēlē. Visi, kas kaut ko ir lasījuši par gmasterošanu, būs dzirdējuši, ka railroading ir slikta lieta. Nedrīkst spēlētājus ar varu bīdīt vienā virzienā, kas atbilst GM plāniem. No otras puses, spēlētāji pa pasauli uz priekšu taustās tikai balstoties uz GM norādēm. Par daudz opciju liek viņiem apmulst. Neskaidras opcijas spēlētāji mēdz ignorēt. Ideālā variantā viss, ko dara GM ir nedaudz klišejiski. Spēlētājiem ir jādod iespēja pa spēli iet uz priekšu atbildot uz vienkāršiem jautājumi - jā/nē vai izvēlies no 1/2/3.
Spēlētāji, protams, grēko arī ar īsiem postiem. Bet tas bieži ir indikators vai nu par viņiem pašiem vai arī par spēles situāciju. Ir spēlētāji, kuri tā koncentrējas uz spēles heroisko pusi, ka nespēj izdomāt ko rakstīt parastā situācijā, kurā nekas nenotiek, bet kurā GM ar savu postu viņus piespiež atbildēt. Ir spēlētāji, kas uzskata, ka šī situācija nav piemērota viņu tēlam, tāpēc vienkārši atzīmē savu klātbūtni. Un ir spēlētāji, kas nesaprata, tāpēc mēdz ierakstīt kaut ko neitrālu un lakonisku.
Foruma dzinējis: Invision Power Board (http://www.invisionboard.com)
© Invision Power Services (http://www.invisionpower.com)