Pēdējā laikā, prātojot par to, ko es vispār gribētu larpot, man sanāk aizdomāties par larpu ētiku - par to, ko šķiet vai nešķiet pieņemami atspēlēt. Katrā spēlē ir gan labie tēli, gan ļaunīši. Ir cilvēki, kas parasti atspēlē vienu vai otru pusi, un ir tādi, kas savu pozīciju maina no spēles uz spēli (vai pat vienas spēles ietvaros).
Bet joks tāds, ka šie ļaunīši kaut kādā momentā sāk iedalīties pieņemamos un nepieņemamos. Piemēram, zagļi, nekromanti, narkomāni var būt fun un viss ir kārtībā, bet reizēm novelkas kaut kāda robeža, ka, nē, šitas gan vairs nav forši. Atspēlēt rasu naidu vai kaut kādus nacistus laikam tomēr skaitās nepieņemami. Personiski man nepieņemami sāk likties atspēlēt arī visādus reliģiskos rituālus - gan pseidokristietiskus, gan kaut kādus tīri fiktīvus fentezī kultus. Toties man liktos pieņemami paspēlēties uz robežas starp īstām un spēles emocijām, kas parasti tiek strikti nodalītas.
Kas jums liekas pieņemams vai nepieņemams? Vai larpam būtu jāpaplašina pieļaujamā robežas vai arī labāk spēlēties drošajā telpā iekšpus robežām - tā, lai neviens neapvainotos?
Spēles emociju pārnešana par īstām emocijām man droši vien liktos forši tik ilgi kamēr uz reāli pasauli pārnestās emocijas ir pozitīvas. Taču negatīvās emocijas izjust tā pa īstam ar sirdi reālajā pasaulē diez vai gribētos, jo tad iznāk ja es kādu ienīstu pa spēlei sāku ienīst arī dzīvē, ja man gribas atriebties pa spēlei tad gribas atriebties dzīvē. Savukārt negatīvās emocijas pa dzīvei es nezinu kam rada jaukas izjūtas (emo kultūras piekritējiem laikam rada).
Man pašam patīk spēlē attēlotas izteikti pārspīlētas emocijas, kas ir nevis tuvu maksimāli reālistiskām, bet gan tā, lai citiem uzskatāmi pasvītrotu ko tu tagad kā tēls izjūti un pat tad ja tās ir attēlotas ciešanas par cīņabiedra nāvi citos raisa real life smaidu un smieklus par to kā tas viss ir pārspīlēti un uzskatāmi attēlots, nevis patiesās skumjas un sēras.
Man laikam patīk attēlotas izteiktas emociju galējības spēlē. Ja tas ir ļaunais orks, tad tam pirms metās uz ienaidnieku, ir skaļi pilnā rīklē jāgārdz, pēc uzvaras jālaiza asiņainais zobens un pie kakla jākarina uzveiktā pretinieka ausis.
Ja tas ir gaišais paladins, tad tam pēc uzvaras jāmetas ceļos jāpateicas visugaišajai saulei (vai kam tur katrā settingā) par taisnības staru ko tā ielikusi zobenā, lai izsvēpētu visutumšo ļaunumu no pasaules.
Laikam tad iznāk, ka no larpiem es sagaidu nevis reālistisku dažādu emociju spektru piedzīvojumu, bet gan jautrību un izklaidi, pat tad ja viss apkārt ir drūms un kapa stindzinoši auksts.
Ja runā par konkrētām lietām kas larpā ir pieņemami un nav, tad ar nacistiem vs ebrejiem droši vien vajadzētu uzmanīties un tā nebūtu īstā lieta ko spēlēt ja tas ir tādā reālistiskā stilā nevis Inglourios Basterds stilā, kamēr tēlot viegli grēcīgu priesteri man vienkārši ļoti patīk.
Respektīvi attēlošanas aspekti kas real laifā ir diskutabli lomu spēlēs imo vajadzētu attēlot nevis no maksimāli reālistiskā viedokļa, bet gan no tāda pārspīlētas humoristiskā skatupunkta.
es diezgan daudz esmu domaajis tiessi apr religgiju atspeeli un to vai tas ir vai nav piennemami bet esmu nonaacis pie secinaajuma ka tomeer ir jo taa ir sava veida maaksla un tas taa arii ir jaauztver
Man nekromanti arī bez visas larpiskās pieskaņas liekas nefun... Es laikam jau nu noteikti šo tēlu/personāžu nekad un nekur nevarētu atspēlēt. Pārējais - tiešām, viss ir cool līdz robežai. kad nav jāpārkāpj kādas savas iekšējās pieļaujamības robežas. Ja zaglis pa spēlei - privātās, individuālās mantas nu tiešām un viennozīmīgi NĒ un neaiztikt nekādā gadījumā, arī spēles mantas viennozīmīgi atdot īpašniekam spēles beigās (ja tās jau spēles gaitā nav nonākušas atpakaļ pēc piederības); ja huligānība, tad sīkā un sīkas nerātnības līmenī.
Visā šajā tomēr jāsaglabā pašcieņa un nu nekādi nav jāgrauj cita spēlētāja iekšējā pasaule un būtība pat kā spēles tēlam, jo tas neglābjami saistīts ar nespēl4es cilvēku. Mēs taču spēlē iedzīvojamies tēlā paliekot tie paši kas esam un tik pat jūtīgi pret sev būtisku lietu/vietu/notikumu utt. aizskaršanu, kādu nebūt vēršanos pret mums....
Spēlējam jau vairāk vai mazāk zināmā kompānijā, tāpēc gribētos ticēt, ka tādas lietas tomēr nevarētu notikt. Ko padomā nejauši skatītāji no malas vai tie, kuri spēlē pirmoreiz - kas to lai zina.
Turklāt diez vai kāds larperis visā nopietnībā pievērstos melnajai maģijai, jo pieredze rāda, ka fantasy un sci-fi cienītāji vidēji aritmētiski ir visneticīgākie tomi, kādus vien esmu sastapusi
Foruma dzinējis: Invision Power Board (http://www.invisionboard.com)
© Invision Power Services (http://www.invisionpower.com)