Atsauksmes par "Ceļu", heh!.....es atkal esu pirmais..... Opcijas

[Torquemada]

Nu tātad....jā...man bija divi čari, Maho un Nindzja. Maho nosita paša komandas biedri, bet Nindzja nomira tīri aiz garlaicības.
Spēle bija ļoti organizēta, un kvestu bija daudz. Altāri pārsteidza ar izdomu, piemēram "Altāris ar beigto trusīti" un "Altāris ar Sakē krūku. Kas šito atrod, paņem vienu porciju". Geimu darbība bija vienkārši lieliska. Mani labākie spēles momenti bija tieši tēlot npc. Par geimiem runājot, pladies Raivim, kuru mūsu komanda nogalināja 7 reizes, konkrētāk, Briedis, Briedis, Vērsis, Kami, Oni, Oni, Oni! Un tad jau mūsu ronini bija 5 līmenī. Vienīgā problēma bija, ka ronins kļuva labs, un mani novāca.
Paldies arī Goldberry un visam tējas namiņam, par.....nu bāc, ja es pateiktu visus iemeslus kādēļ jāsaka paldies, es laikam nojūgtos.
Negatīvi man likās tikai stulbais lietus, un tas, ka patiesībā Maho vai Nindzja bija gandrīz katrs otrais spēlētājs. Bet tā jau nav geimu vaina.
My two cents.
GoldLeader

[Sigfa]

nu jaa, esmu kautcik izguleejies beidzot. Speele, visaa kopumaa, bija lieliska, ka tik nebuutu bijis lietus. Izdariiju veertiigu secinaajumu- buut par samuraju ir pilniigs vaaks. Neko nedriikst dariit, tikai jaakomandee, katram jaaskataas uz nagiem u.tml. uz speeles beigaam muusu nometnee gan saaka valdiit garlaiciiba. Paldies Farlaineram par iespeeju pa-sparingoties. Paldies Raivim par nonjemshanos ar mums. Uguns garinjsh bija lielisks

[soirvakt]

jasaka ka spele bija noorganizeta varen labi bija visu laiku ko speletajiem darit vismaz man visu laiku bija ko darit un ja ari iestajas garlaiciba tad to mans tels ipasi neizjuta jo aptracis muks vareja sakt saukat kadu kas vinam mazak patika par zalknambi vai ari ievetit drosvien ka zemnieki vairs negribes lai sveta viniem laukus itipasi muki jo pec musu svetibas raza nokalta

nedaudz par speles minusiesm
nedrikst spele izmantot magijas kas strada uz kadu noteiktu atalumu jo tada gadijuma tas vis sajuk itipasi ja ta magija tiek taisita cinas laika
nedaudz parspileti svarigi bija risu maisi respektivi koku
un vesl sadi tadi sikumi bet tie ir tikai mana uztvere tadel par tiem nau ko rakstit

[Andza]

Tātad par LARPu Ceļš.

Visiem, kuriem būs slinkums gari un plaši lasīt, manis gari un plaši rakstīto, uzreiz došu šī teksta kopsavilkumu vienā teikumā:
Ceļš ir labākais LARPS, kurā līdz šim esmu piedalījies.

Taču par spēli sīkāk un smalkāk.

Spēle ritēja pusotru dienu, no piektdienas vakara līdz sestdienas vakaram, jo geimi prātīgi pārtrauca spēli mirklī, kad otrās dienas lietavas, kurām beigas nebija manāmas, kļuva jau pārāk nomācošas.
Tiem, kas nav sīkāk lasījuši settingu un klašu aprakstus, varu apmēram pastāstīt par spēles poligonu un lokācijām.
Poligons bija maziņš, bet tas mani perfekti apmierināja, jo šī galīgi nebija spēle, kurā gribētos kaut kur tālu iet un neko nedarīt. Šī bija intrigu, viltību un nodevības un izlikšanās spēle, un tai mazais poligons bija kā radīts. Pie tam tā ir stilīga sajūta, ka var attālumā redzēt pārējo nometņu ugunis.

Spēlē bija divas samuraju nometnes: Širotori (Jānis)un Jumitori, (Sigfa)ar saviem zemniekiem un karotājiem. Viena roninu nometne, kuras vadītājs bija leģendārais Zaļais Ronins (Trakais Cars aka Kikis), Geišu namiņš ar tā vadītāju (Goldberry) un izcilo haiku meistaru kabuki dejotāju - geju (Inx), un mazs zemnieku miestiņš uz abu samuraju teritoriju robežas, kuras saimnieks biju es (Andža). + geimu miests.

Spēle bija ļoti virtuāla un ar ļoti daudz mehānikas elementiem, kuras centrā bija koku, tobiš rīsu maisi vai vienkārši foods, un tas bija ļoti interesanti, jo zemnieku nebija daudz, un visi gribēja šo koku, un spieda to laukā, un gribēja vēl un vēl. Kā valūta un lieta, kuru iegūt (ēdamo visiem vajag, savādāk gada beigās uz ziemu paliksi badā), koku nostrādāja manā skatījumā vislabāk no visa līdz šim LARPos redzētā. To dabūt bija stimuls un pie tam pamatīgs. Tāpēc zemnieku kllase tiešām bija svarīga.

Kā jau pieminēju spēle bija diezgan virtuāla, taču te arī parādījās tās lielais spēks un priekšrocības, proti, fakts, ka uzstādot virtuālus in-game noteikumus, cilvēks ātri vien iejūtas šajā vidē un lomā caur tās mehāniku, nevis apstākļiem (nekāda baigā lomas atspēlēšana un uzspēlētība nav vajadzīga, tā vietā ir tik ļoti vajadzīgā iejušanās!).
Klasu speciālās īpašības lieliski atspoguļoja, to koncepciju.
Piemēram, karotāji un ronini un samuraji ir biedējoši un stipri, jo viņu izturība un stiprie ieroči, ir bieds parastajiem mīkstajiem ļautiņiem. Tāpēc, es kā zemnieks pa īstam ar bijību izturējos pret visiem karotājiem, kuri garām slāja ar saviem ieročiem.
Mūkiem ir pacifistiska rakstura ability, bet pēdējais ir tik savdabīgi visvarens, ka tomēr šo personāliju gribētos respektēt. Maho burvji, kuri visus alkst ziedot gariem, arī ir acīmredzams drauds. Geišas it kā ir pilnīgi neaizsargātas, bet var gandrīz ikvienu savaldzināt un ietekmēt lietas ar in-direct metodi. Tas bija ļoti prasmīgi un atmosfērīgi.

Mani arī pārāk neuztrauca visur pielīmētās lapiņas, jo tik un tā, tā ir interesanti klīst pa poligonu un nejauši atras kaut kādu special location. (es atradu sudraba sama ezeru, kuram izstāstot stāstu, ieguvu nesliktu apbalvojumu) Tas ir virtuāli, bet tas ir sasodīti interesanti.


Tālāk nedaudz par pašu in-game un mani un manu komandu.
Kā jau goldijs pieminēja, spēlē bija ļoti daudz tādi, kas tikai izlikās un patiesībā bija kas cits. Piemēram, priesteriene Žanete, patiesībā bija maho burvis, un gribēja ziedot jau spēles sākumā T3h Ati (you owe me one!) , kamēr šamo sargi tik lētticīgi atstāja vienu pašu. Taču es viņu atrunāju, jo negribēju izpelnīties Širotori, kā potenciālo ienaidnieku. Arī Inx, izrādās bija maho burvis, turpretī es ar visu savu pārējo komandu bijām nindzas.

Komanda bija izveidota jau sen - ziemā, kad Andžejs visulaipni piedāvāja mums šo iespēju un esmu viņam par to ļoti pateicīgs. Domāju, ka tieši šīs īpašās un slepenās klases dēļ, man spēle bija tik interesanta.
Tātad bijām divi nindzas (Lord_Fish un es) - zemnieki, kuri patiesībā nav zemnieki (koku neražojām, tāpēc visiem visu laiku melojām, ka mums kārtējais "jumts" kaut ko ir atņēmis). Otras divas nindzas bija geišas (Tija aka K... un Laura aka Susljiks), kuras bija dual class un sāka pat vairāk šķiet attīstīties kā geišas.
Un vēl bija zemniece (Silva), kura zināja par nindzu eksistenci un vēlāk spēlē tika iesvētīta to kārtā (tādā veidā, manuprāt kļūdama par ļoti varenu būtni, ar otrā līmeņa fermu un otrā līmeņa nindzas klasi, kura ražo 11 koku gadā).
Neviens tā arī līdz spēles beigām neuzzināja, ka mēs tie bijām, izņemot momentu, kad es pašās beigās neveiksmīgi nomiru, mana identitāte tika atklāta.

Pildījām underground uzdevumus, zīmējot nometņu kartes, noskaidrojot svarīgu personību vārdus (ko, šķiet, darīja daudzi), tālāk sabotējot tējas nama slavu, zogot un izkrāpjot ieročus. Paralēli tēlojām pārsvarā zemniekus un bijām ļoti pazemīgi un pieticīgi. Mēs ar Kaspi un spēles beigām jau pieradām staigāt ar noliektām galvām.

Sīkākus notikumus, kas atgadījās katrai nometnei, droši vien spēs pastāstīt citi, bet varu tikai pavēstīt par nindzu lokālā grupējuma vadītāja Ičijo Teroki 4. lev. (tobiš, manis) nelāgo nāvi.

Pie spēles beigām eju uz savu nometni un ieraugu Širotori sargu ar vēl vienu sargu (goldiju, slēpto nindzu, ko nezināju), kaut ko meklējam pa mūsu nometni. Izrādās viņi tur atraduši šurikenu, kas ir nelegālais ierocis. Sargs uzreiz metās pēc samuraja, bet es tajā mirklī zaudēju savu viltīgo nindzas pašsavaldīšanos un slīpētību, jo:

Goldijs bija ieplant'ojis aiz telts saindētu (dzeltenu) šurikenu ar mērķi apsūdzēt zemniekus (nezkādēļ), bet:

1)Mēs patiešām bijām nindzas.

2)Man tieši tajā pašā vietā glabājās mans melnais šurikens!

3)Es neatcerējos, ka tas mans bija melns, jo dažus nenokrāsojam

tāpēc noturēju to par savējo, sapratu, ka, ja sargs atvedīs samuraju, tad pārmeklējot nometni atradīs vēl citu nindzu atribūtiku (ninjato zobenus un citus šurikenus), tāpēc sadūru Goldiju uz nullēm ar šķēpu un iemetu ar šo šurikenu pa otru sargu un tad iedūru ar šķēpu, bet pats neveiksmīgi saņēmu divus dūrienus pretī (kas abi bija double damaga un nomiru). Tagad gan iedomājos, ka tehniski, varbūt, arī man vajadzēja izdzīvot, jo es taču sargam iemetu ar Goldija saindēto šurikenu, un, ja jamam nebija aizsardzība pret indi, tad tur jābūt kaut kādam efektam (nezinu kādam). Tā kā varbūt Ičijo Teroki vēl neaizgāja bojā. Kas to lai zina.

Par spēles problēmām un plusiem parakstīšu vēl vēlāk, savādāk visiem būs slinkums garo penteri lasīt.
Kā arī pieļauju, ka esmu tik jūsmīgs par šo spēli, jo tā tieši man bija devusi iespēju spēlēt tik interesantu tēlu - nindzu, cover zemnieku (zemniekiem ir interesanti, no viņiem visi spiež laukā ēdamo, bet tas ir prikoļīgi). Iespējams citiem Ceļš nesagādāja tik daudz baudas.



Un vēl, ja jau spēle, manā skatījumā, bija lieliska par spīti bezgalīgajām lietus gāzēm, tad tā patiešām laikam jau bija sasodīti laba!

Šādu tipa LARPu nebiju baudījis un man tas ļoti patika. Taču domāju, ka ne jau tā tips vien, bet gan GMu lielais ieguldītais darbs to padarīja par tik patīkamu un interesantu expu.

Milzīgs paldies GM komandai, proti Evijai, Uldim, Raivim un, protams, Andžejam (es taču nevienu neaizmirsu?).

[Susuriņš]

PIEKRĪTU ANDŽAM

Šī BDLS bija laba. Ļoti laba. Ļoti, ļoti laba. Tāpēc:

1) Paldies organizētājiem, ka tādi vispār esat. Tā turpināt.

2) Paldies jaukajiem spēlētājiem: biedrenēm geišām; geišu Mammai - Goldberry; haiku meistaram; slepenajiem biedriem - "padevīgajiem zemnieciņiem" (tik pazemīgu Lord Fish vēl nebiju redzējusi); nindzju vadītājam, kas neļāva man iet suicidālā misijā; geišu namiņa apmeklētājiem; mazajam puisītim, kas nesa mums žagarus; Širototi - san, kas izturējās laipni visās daudzajās situācijās un bija apbrīnojami pieklājīgs; trakajiem večukiem, kas svētīja pa labi un pa kreisi; levitējošajiem mūkiem; un visiem pārējiem, kurus aizmirsu pieminēt.


Mana mūžīgi stulbi smaidošā geiša, kas sirds dziļumos kaldina plānus : "Kill Kill Kill!" un ir gatava eksplodēt šurikenos, diemžēl nevarēja gūt absolūtu piepildījumu, jo bija pārāk slinka, lai līstu ārā - aukstumā un slapjumā, bet tik un tā varēja gūt zināmu baudu čakarējot visus, un pēc spēles paziņojot savu patieso būtību.

Par vienu no galvenajām geišu izklaidēm izvērsās mūsu jaunākās biedrenes midzuages izsole. Visiem varu paziņot, ka beigās cena sasniedza 5 koku. Tos gan solīja levitējošās priesterienes (2 koku naudā + lāčāda), tāpēc sagaidāms, ka cena būtu augusi. Pati Ayumi gan centās šo procesu visādi kavēt pēc iespējas ātrāk apēdot visus attiecīgos cepumiņus. Viņai par nelaimi, mums bija vēl viena kaste.


Daži tējas nama apmeklētāji vienkārši tika pacienāti ar šiem cepumiem. Vispārēju atzinību izpelnījās Raivja iztekums : "(Pēc klusuma brīža, ar iedvesmu) NEA! Tie cepumiņi garšo savādāk!"


Cerams, ka sagaidīsim izcilā haiku meistara priekšnesuma video ierakstu.


Diemžēl geišu tējas nams, lai arī cik populārs, neslīka nozīmīgu in-game sarunu plūdos. Uz turieni cilvēki nāca atpūsties un pasēdēt uz mīkstajām mēbelēm, nevis apstāstīt geišām Svarīgu Informāciju, uz ko es biju cerējusi, izvēloties to par savu paslēptuvi. Tāpēc ar nindzju kvestiem mums gāja, tā kā gāja. Geišu level-up bija daudz vieglāks, tāpēc susljiks uz spēles beigām būtu kļuvis itin "biezs". Geišu starpā valdīja absolūta demokrātija un biedriskums. To, kura no mums dabūs level-up, mēs izlēmām ar vecā, labā "akmens, šķēres, papīrīts" palīdzību.


Par slikto - ja arī tāds bija, es to neizjutu. Pat mana mīlestība uz WYSIWYG bija lieka. Bija labi tāpat.

[Torquemada]

Zini andža, man pēc maho nomiršanas atļāva spēlēt nindzju. Man iedeva tikai 2 šurikenus. Širotori nometnē viens mētājās. To tad arī nospēru. Kad mani par to sāka izprašņāt, es gan prasmīgin atrunājos, bet man vajadzēja kādam uzgrūst vainu. Nu jā....tā kā es esmu goldijs, man protams "paveicās" to noslēpt šādi lai nu kā, Nindzjas OWNZ! un kāsīša seja pēč šitā ieraudzīšanas bija vnk ģeniāla....

[Lia'angia]

Ja nebūtu tā sasodītā lietus, spēle būtu daudz jaukāka. Toties zustu spēja veikt varoņdarbu - iekurināt ugunskuru no slapjiem zariem. Tā kā arī es biju slinka un salīga tad pilnībā nerealizēju savu tirgotājas potenciālu un pat neaizgāju un jumitori klanu. Toties klātienē dzirdēju leģendārā haiku meistara izcilo dzejoli. "BLBLABLA" !
Vai tiešām es būtu vienīgā, kas spēlēja to, ko spēlēja - tirgoni, bez kādiem slepeniem uzdevumiem un būtībām?
Par virtualitāti - tā mani netraucēja, tikai reizēm bija mulsinoši, kad man samaksā ar trim rīsu maisiem izvelkot tos no kabatas... Lietus dēļ bija samērā maz sadzīves spēlēšanas, par ko bija žēl, bet nevarētu brīnīties. Kopumā - izdeuvsies spēle.

[Susuriņš]

--> Lia'angia
Nevis "BLABLABLA", bet "TRALLALA, TRALLALLA"!

Lūdzu ar cieņu izturēties pret Takuni-san atstāto literāro pieminekli!

Šo rakstu rediģēja K...: 07.08.2005 15:03

[Lia'angia]

Nu cik es atceros, pēdējais izsauciens bija tieši "blablabla!!!" japagaida līdz varēsim aplūkot šī leģendārā priekšnesuma videoierakstu un jāpārliecinās, ko īsti dižais poēts sauca.

[zenofeX]

Nekad vēl neesmu bijis tik pikts uz laika apstākļiem! Tie neļāva man realizēt uberkruto manas aklās mātes upurešanu manam varenajam oni.

+ Jā, man šķiet tomēr ka duālo ļaužu (to, kam vairāk nekā viena klase) skaits spēlē tiešām bija par lielu...

Tomēr kopumā, ja ne labākā, tad vismaz orģinālākā no tām, ko biju spēlējis, šī BDLS spēle tiešam bija.

[Northwatch]

IIsteniibaa tik tiessaam naturaalaakais holy phuns paraava speeleejot aptrakussu muuku, lai gan uz beigaam tas jau izveertaas par "dabuusim Maariitim to sasodiito 5. levelu un lieciet mani mieraa, esmu slapja, nosalusi, izsalkusi un vai es jau mineeju, ka slapja?"
Dazzbriid sskkita, ka pa poligonu apkaart neesaajamies tikai mees - Maaris, Kaasis, Andza un es, +GM, jo pa cellam diezko cilveekus satikt nesanaaca lietus laikaa. Viens no muuku kvestiem gan mums ne paaraak patika, jo to vareeja diezgan plassi izveerst katrs savaa interpretaacijaa, bet tas jau nekas - savu panaacaam un dazzam labam pat sanaaca padziivot kaadu pusstundu ar piekto levelu.



Visaa visumiibaa naakas teikt iisi - Paldies GM par ieguldiito darbu!!!

[Lord Fish]

Nu jaa, man arii shis larps vienkaarshi patika.

Nindzu teelot bija jautri, it iipashi taapeec, ka tas bija jaasleepj no visiem citiem cilveekiem, kas konstanti atradaas muusu nometnee un laikam jau tur dziivoja, aka Zanete, Axel(tekoshais vilks), trakaa veceniite un krietni mazaak arii trakais vechuks.

Larpa beigaas izmisiigi mekleeju kaadu ko nogriezt kaa nindza, bet diemzheel Goldleader bija pamaniijies nomirt, taapat kaa Širototi - san, tad peedeejais ieveeriibas cieniigais upuris peec manaam domaam bija palicis zaljais ronis, kursh juutot mani naakam pretii melnaa paltrakaa ar neredzamiibas lenti, jau laiciigi atljasavaas pazinjot, ka larps ir beidzies un es izskatoties peec gruutnieces(visu larpu neesaajos apkaart ar milziigu shurikenu maisu uz veedara, taapeec arii briesmiigi baidiijos, ka Andzas nogalinaashanas briidii Širototi - san izdomaas mani paarmekleet).

Protams paldies GM.

[Kedriks]

Ak dievs.

[Torquemada]

Un šajā brīdī andžejs atbildētu :"Jā? Ko tu vēlējies?"

[putninsh]

nu vieniigais ko es varu pateikt ir ka buutu idejaala speele ja nebūtu lietus !

heh mani tikai pie speeles beigaam novaaca par nepaklaniishanos bet veelaak par nps buut bija fun bija OK

[susljiks]

Piekrītu visiem, ka Ceļš bija patiešām labs LARPs.
Spēlē biju geiša - Kumiko Ajume un nindza Ičijo Ajume. Iespēja spēlēt divās klasēs bija patiešāma lieliska, kas nodrošināja iespēju vīt vairāk intrigu, vairāk kvestu un lielākas iespējas iegūt kokus un level-upus. Man patika, ka mums bija jāslēpj no visiem, ka mēs esam nindzas - "Nindzjas nevis ir, bet nav". Mīnuss bija tas, ka tējas namiņš šai spēlē bija vieta, kur cilvēki gāja atpūsties, parunāties un atpūsties no aktīvās spēles. It kā jau tā arī jābūt, jo pie geišām nāk atpūsties no reālās dzīves problēmām, bet man reizēm tik ļoti gribējās doties līdzi citiem savas komandas biedriem, respektīvi, nindzām, zagt pārējās nometnēs ieročus, bet man bija jābūt geišai. Reizēm likās, ka aktīva spēle notiek citur nevis tur, kur esmu es. Bet es nesūdzos, arī kā geiša piedzīvoju daudz ko interesantu: tika izsolīta mana midzuage, ja kas par solītajām naudas summām uzzināju tikai šorīt; pieredzēju vienu, bet pašu labāko, haiku; vadīju tējas ceremoniju sudrabainam samam ar ūsām, kas atradās ūdenī, pļavas vidū, līstot lietum, bez tējas - to aizvietoja cepumi, jas kas šīs ceremonijas vidū paziņoja, ka spēle ir beigusies, bet mums tā turpinājās. Beigās iznāca, ka man bija vieglāk level-upoties kā geišai, nevis kā nindzai, jo tējas namā nemaz tik viegli nesanāca pīt intrigas un zagt ieročus, kamēr samuraji vai ronini baudija geišu viesmīlību.

Paldies GMiem, kas bija ļoti draudzīgi un kārtīgi papūlējušies, lai spēlētājiem būtu interesanti! Ceru, ka viņi tā turpinās un spēs īstenot vēl nerealizētās , kā arī spēles gaitā radušās un vēl nedzimušas idejas.

Paldies spēlētājiem, kas arī bija diezgan labi sagatavojušies spēlei un atraktīvi atspēlēja savus tēlus!

[Aiva]

Ja atskaita lietu, kas visai nopietni bendēja nervus un nedaudz arī veselību, tad viss pārējais bija ļoti labā līmenī.

Un tas nekas, ka es kā iesāku spēli, tā arī to nodzīvoju būdams absolūti vienkāršs pirmā līmeņa zemnieks Šindži. Ko visi tā uztrakuši ar to level-up? Manisprāt jaukākais bija sēdēt nometnē pie ugunskura, pa reizei noskaitīt kādu haiku (liekas, pat GM neiebrauca, kas tas ir, sorry, Raivi...) un klausīties un skatīties kā visi kaut kur skrien un trako.

Protams, ir tam arī mīnusi, no visiem plānotajiem 30+ spēlētājiem satikt un parunāties izdevās tikai ar tiem kas bija Jumitori nometnē, un vēl pāris ciemos ienācējiem. Žēl, ka tirgotājs uz to brīdi kad es devos turp ar 9 koku (8 naudā un 1 rīsos) jau bija sakravājusi mantas un brauca prom, un arī geišu nams mūs zemniekus uzņēma visai nelaipni ( Goldberry: "Viņi jau samaksāja? Nē? Nu tad tiš!") un vēl vajadzēja redzēt Minikazas seju, kad viņa jau pēc spēles beigām želojās, ka nav viņai koku lai level-up dabūtu, un tad uzzināja, cik koku es nēsāju apkārt.

Smagi sakrita uz nerviem "vecītis", 'večina' ar savu spiegšanu mazāk bet arī. Nu tas bija pārspīlēti, un nezinu kā ar tādu vervelēšanu vispār varēja kādu Budas ticībā pārvilināt Savam lauikam tādu 'sludinātāju' es tuvumā nelaistu. Toties šantāža ar ūdenspīpi bija labu labā - i gribētos nosist, bet kā tad ar to pīpi pēc tam? Toties kāds prieks bija uzzināt, ka abi pieķerti aplaupot geišu namu, nosisti, un ka viņu templi tagad ārda ārā. Tā bija absolūta sajūsma pārākajā pakāpē!!!

Tieši tobrīd es arī atklāju, ka mans padevīgais zemnieks Šindži absolūti nevēlas tādu liekēdi Budas sekotāju barot, atšķirībā no otra Budas sekotāja mūsu nometnē. Sekojošš sarunas fragments:

Samurajs. "Ei, zemniek, tev rīsi ir? Esi paēdis."
Šindži: "Jā, kungs. Vēl ir. Esmu paēdis."
Samurajs: "Un ja iedosi šim te vīram vienu koku?"
Šindži: "Tad vairs nebūšu paēdis, kungs."

Lieki piebilst, ka tobrīd man bija divi koku, nevis viens.

Patika ugunsgariņš. "Dziedi! Bet tu spēlē! Un tu stāsti! Un dod ēst!" Raivis bija kolosāls tai lomā. Izrīkoja visus, priesteriene spēlē viņam sumisenu, zemnieki dzied, trakais mūks stāsta aptrakušas pasakas.

Patika saspēlēties ar mūsu nometnes priesterieni, un viņas Tori vārtu celšana bija kaut kas jauks un izcils, ilgi pēc tam sēdēju un meditēju pie tiem vārtiem (kamēr OOG gāju pēc ūdens). Pašam prieks, ka tādi sanāca.

Arī tā stunda pie rīsu laika pagāja nemanot - pamatā ar Miko nopļāpājām, stāstīju dažādus budistu koānus un sintoistu ticējumus un japāņu leģendas, pacitēju budas izteicienus, salīdzināju dažādos mūkus, kas pie Jumitori iegriezušies.

Nakts kauja ar Oni - oni bija priekšrocības, jo ja tev ar roku jāskaras oni klāt, nevis ar šķēpu, tad nevar to pienācīgo distanci ieturēt...

Nākamās dienas raža - Uldis kā GM atnāk, paskatās uz priesterienes izdoto zaļo papīru ar hieroglifu un paziņo: "Pasakiet savai priesterinei, lai nedāļā amuletus BEZ sertifikātiem turpmāk!!!" Ok, raža bija laba, 5 koku plus 6 puskoku naudinās.

Samurajs atnāk, pasludina, ka jāievāc nodevas.

Samurajs: "Dod pusi no rīsiem."
Šindži noliek vienu koku, aiziet pēc otra, atnāk, noliek un apsēžas.
Samurajs: "Sasodītā sliktā raža..."
Miko paskatās uz Šindži un rīkojas tāpat.
Beigās atnāk trešais zemnieks ar diviem pavadoņiem, atnes trīs koku: "Raža bija slikta, kungs."
Samurajs žēli nopūšas.

bet pašās spēles beigās Jumitori nometnei to notikumu sakrita virsū par daudz.

Sākās jau ar to mazo puisēnu, kas atnāca, un pie vārtiem nostājies, ne palocīja galvu pret samuraju, bet uzbrēca: "Vai no zemniekiem nodevas jau ievācāt?"
Vajadzēja redzēt Sigfas seju tobrīd "Ko?"
OOG - Sigfam tobrīd kādu gribējās nogalināt, un te viens uzkasās.
Ok, Samurajs ņem katanu, iet ar ašigaru pie vārtiem un tur sākas sarunas. Sarunās pretējā puse atzīst, ka kalpojis maho burvim, un pat bijis tā māceklis, samuraja priekšā galvu nenoliec.
Samurajs prasa ašigaru: "Ko dara ar tādiem, kas nezina savu vietu sabiedrībā?"
"Tos soda, kungs," Ašigaru atbild.
Visu laiku bija iespēja vēl atkāpties, bet nu Sigfa izrauj katanu un cērt. Pretinieks nullēs.
Sigfa novāc katanu un pasaka ašigaru: "Dabeidz viņu. Viņš nav cienīgs no manas katanas mirt."
Kauja ilgst vēl kādu brīdi, līdz mazajam nepaveicas, un Einārs viņu nodur.

Tad atnāk geišu nama saimniece.

Tad, kmaēr samurajs ar viņu runā, iedrasē Imperatora nodokļu iekasētājs. Tas bij jautri.
Tad atpakaļ pie geišas, bet pag - mēs imparetoram nodokļus nemaksājam!!!! Pakaļ tiem trim tipiem!

Tad atnesas Zaļais Ronins - kur kungs?
Ašigaru pie vārtiem saka: "Nodokļu inspektori savāca"

Zaļā Ronina seja tobrīd bija tužas zīmējuma vērta, varbūt ka uzvilkšu kādreiz. Mēs zemnieki vai gar zemi novēlāmies nno smiekliem.

Ok, turpinājums sekos...

[Goldberry]

Speele man visnotalj ljoti patika un liidziigi kaa citi speeleetaaji, veelos izteikt milziigu pateicibu meistaru komandai par ieguldiito darbu. Bija padomaats par to, lai civleekiem buutu ko dariit pat tad, ja vinja nav paaraak naski uz staigaashanu un/vai intrigu veerpshanu.

Biju Geišu naman saimniece Nacumi Jun un par faktu, ka nama paspaarnee dziivo divas njinzas uzzinaaju apmeeram tad, kad kraameejaam mantas mashiinaas. Varu tikai izteikt iapbriinu Tijai (K...), Laurai (Susljikam), Andzham un Kaasiitim (Lord Fish) par to, ka neviens iznjemot vinjus pashus un GM nezinaaja par vinju dubultklasi. Respect.
Kaa jau Susljiks teica, Teejas nams tik tieshaam izveertaas par atpuutas vietu, pieljauju, ka to galvenokaart sekmeeja tas, ka teejas namam bija miikstaas "meebeles" un nojume, kas tikai daljeeji laida cauri no gaisa daasni kriitosho uudeni.

Vieniigais noziimiigais miinuss, manupraat bija jau daudzkaart nopeltais lietus. Shkjiet, peec shiis speeles, mana miilestiiba uz uudeni buus krasi samazinaajusies.

Paldies paareejaam geishaam, kas ruupeejaas par teejas naminju,
kabuki aktierim- slavenam dzejniekam un gejam, par literaaro shedevru,
teejas naminja apmekleetaajiem par nesavtiigo daliishanos labos vaardos un riisu maisos,
putninjam par maklas neshanu,
un veelreiz pateiciba GM par speeles organizeeshanu un pacietiibu.

[Urdrunir]

Nezinu kā jums, bet man šis LARPs šausmīgi patika. Un, ja lietus atļautos kaut uz brīdi pierimt, tad būtu pavisam jauki. Sirsnīgs paldies spēlētājiem, ka pacieta mūsu izdarības un nenokāra degunu brīžos, kad meistari nelikās mierā viņus mocot.

Īpaša pateicība Axa Night. Cilvēks piedalījās savā pirmajā spēlē kā spēlētājs un nospēlēja tādu priesterieni, ka mums žokļi atkārās. Nosvētīja visus laukus, kam tika klāt, saražoja amuletus, kas klīda pa visu spēles poligonu, un programmas nagla - smaguma attēlošana. Elernass vienu brīdi ieraudzījis, ka Daiči Rei-san iet pa ceļu salīkusi un knapi kustās, gribēja noskaidrot kas viņai sāp. Bet viņa atbild, ka nesot 2 koku un pēc noteikumiem viņai ir smagi, tāpēc attēlo. Kurš vēl šitā darīja?!

Redzu, ka te dažus uztrauc "visvarenais koku", bet mēs jau no paša sākuma brīdinājām, ka dosim zemniekam svarīgu resursu un centīsimies zemnieku padarīt nozīmīgu. Mēs visu laiku domājām, ka Jumitori (Sigfas) klans tūlīt šausmīgi ātri attīstīsies, jo viņam bija no sākuma 3 zemnieki ar rīsu laukiem. Izrādās zemnieki savu samuraju ir pamatīgi piemānījuši un nodokļos atdevuši tikai niecīgu daļu no ražas.

Andža, piedod, bet tavs personāžs nomira pēc noteikumiem. Dzeltenās tenisa bumbiņas nebija indīgas. Mēs tikai palaidām tādas baumas, lai šurikens izskatītos vēl briesmīgāks ierocis un kāds "kuilis" ar daudziem hitpointiem nesāktu rēķināt, ka viņš tomēr dažus var atļauties izmest, Tevis savainotais ašigaru vēl bija pietiekoši dzīvs.

Piedodiet zemnieki un tirgotāja! Mums vēl bija padomā daži kvesti tieši jums, bet negribējās jūs lietū vazāt ārā no teltīm un nojumēm. Atvainojiet visi, ja kaut kur kaut ko nolaidām greizi.

Sestdienā meistariem galvenā izklaide skrienot no viena kvesta citā un saskrienoties uz ceļa, bija lielīties ar spēlētāju jaunajiem varoņdarbiem. Mani no salda miega pamodināja sauciens "Mosties! Mums ir patiess ronins ar zobenu, kas nogalina ar vienu sitienu! Un abi samuraju klani apvienojušies un dodas viņu iznīcināt." Ap pusdienas laiku mēs lielījāmies jau tā: "Man tikko viss ņindzju ciems dabūja līmeni. Bet man Jumitori klanā ir provinces lielākais svētums- ceturtā līmeņa priesteriene, kas iesvētījusi jaunu templi un meklē svēto relikviju!"

Un tas The Atis un Žanetes kopīgi novadītais rituāls! Labais priesteris Atis: "Labo senču garu vārdā, ar stipriem vārdiem un tēvu padomu..." It kā priesteriene, bet patiesībā maho burve Žanete nemaz nekautrējoties: "Ar lāča spēku, ar mežakuiļa niknumu... Paga-paga! Man tagad no tevis vajag matu šķipsnu un trīs asins lāses... Tagad es tev to visu ziedoju..."

Šo rakstu rediģēja Urdrunir: 08.08.2005 09:16

[Dinaer]

speele -

laigan laiks ir izteikti drankiigs, speele tomees par briinumu nesuu.kaa

...
tas bija citaatas no speeles, un pat loti traapiigs.

liels paldies maniem komandas biedriem, jo bez vinjiem speele nebuutu izdevusies tik laba ka bija. protams ka man visu laiku gribeejaas ziedot kaadu no apkaart esoshajiem priesteriem, bet man to nelaava.. (nekaa personiska, bet oni gari aka Urudnirs prasiija savu, bez tam man gribeejas up-levelu, ko es beigaas taa arii nedabuuju, laigan vareeju)

speele tieshaam bija izeevusies un radiija taadu kaa aizreutiibu.
no manas puses vislielaakaas paldies GM raivim kas bija parasti tuvumaa un bija pat loti arsauciigs kaa ari pateiciiba uldim, par aizreutiigo cuksteeshanu ausii - es tieshaam sajutos itkaa gari ar mani runaatu

taakaa es pirmo reizi speeleeju launiiti, tad tas nebija nemaz tik viegli ...

paldies visiem

veelaak var buus garaak ...