Goda jautājumi, Ja kādam ir vēlme iedziļināties... Opcijas

[Sindra]

Nedaudz teorijas par teemu:

ON, NINJŌ, GIMU un GIRI.

Šie ir savstarpēji saistīti jēdzieni, kurus gandrīz neiespējami aprakstīt īsi un kodolīgi.
Gimu nozīmē pienākumu atmaksāt citiem ar to pašu, ko tie darījuši tev.
Giri ir pienākuma sajūta, vai saistība.
Ninjō apzīmē taktiskuma sajūtu pret citiem.
On ir parāds (piemēram, neatmaksāts “goda parāds”).
Šie četri dzīves aspekti ir pamats tam, kā un kapēc dzīvo “labi” ļaudis senajā Japānā. Labiem cilvēkiem ir ninjō un giri sajūta; sliktiem nav.


ON

On ir, pamatnozīmē, parādsaistības no vismazākajām līdz vislielākajām. Kad kāds, veic otram pakalpojumu, aizdevumu, komplimentu, dāvanu, utt. - viņš “sniedz on” saņēmējam. Devējs tiek saukts par “on personu.” Saņēmējs nes on kā apgrūtinājumu, un saka ka viņš “valkā on.” Koncepts par dāvanas saņemšanu bez nekādām turpmākajām saistībām ir nesavietojams jēdziens Japāņa prātam; vienmēr pastāv kādas saistības. Pati nepieciešamība atmaksāt devējam on jau ir saistība.
Cilvēks var nest on no vecākiem, viņa lorda, drauga vai absolūta svešienieka. Saņemt on no kāda, kas nav augstākā statusā (vai vismaz vienlīdzīgā) veido nepatīkamu mazumvērtības sajūtu.
Cilvēks nes on no savas mātes, par visu, ko tā dāvājusi, par upuriem, ko tā nesusi, un, tik tiešām, vienkārši par to, ka tā to dzemdējusi. Ir teiciens, ka “Tikai tad, kad pats kļūsti par vecāku, tu uzzinu cik daudz tu esi parādā saviem vecākiem.” Daļēji šo on saviem vecākiem atmaksā, dodot tikpat labu (vai labāku) audzināšanu saviem bērniem.
On tāpat tiek nests pret Daimjo, vai citu meistaru (piemēram skolotāju). Visi vadoņu tipi palīdz “parādot ceļu” saviem padotajiem, un on, kas tiek no viņiem saņemts ir jāatmaksā, kad tie aicina pēc palīdzības vai parādot lojalitāti viņu bērniem pēc līdera nāves, vai tamlīdzīgi.
Japāņi nemīl nest pateicību, ko nozīmē saņemtais on. Gods pieprasa, lai on tiktu vienādi atmaksāts. Ir jāiet gari ceļi lai atmaksātu on, un jo ātrāk jo labāk. On laika gaitā nesamazinās; tieši pretēji. Jo ilgāks laiks paiet, jo nozīmīgāks on paliek; ja tā var teikt, tas “uzkrāj procentus.” Ir plaši pazīstams teiciens - “Nekad neatmaksāsi kaut vienu tūkstošdaļu no on.”

Piemērs: Jauns klasiskās literatūras students pabeidz mācības Budistu templī. Students nes sava skolotāja dāvāto on par to, ka tas parādījis studentam “Ceļu”. Pēc daudziem gadiem students ir kļuvis par ietekmīgu tirgotāju. Skolotājs aizraksta tam vēstuli ar lūgumu iekārtot skolotāja dēlu darbā. Dēļ parāda (on) savam skolotājam, bijušais students, pat ja viņam nav tādas vēlēšanās, dod vislabāk apmaksāto darbu skolotāja dēlam, ko spēj piedāvāt.
Pat vienkārši komplimenti, apmainoties ar sveicieniem, ir sava veida on, kas neatgriezti, tiek nests tālāk uz saņēmēja pleciem. Tādēļ, visur pastāvošā pieklājība, kas ir tik ļot nozīmīga Japāņiem, tiek uzturēta ar labām “manierēm” (un stiprināta ar giri).

Piemēram: Gunbei ierodas pie sava drauga, Jošuro, kas nesen atveseļojies no gripas. Gunbei atnes mazu sakē pudelīti un dod to Jašuro kā dāvanu. Jašuro pieklājīgi atsakās no dāvanas, sakot Gunbei, ka šāda dāvana ir pārāk dāsna tādam vīram, kā viņam. Gunbei uzstāj un Jašuro pazemīgi un pateicīgi pieņem dāvanu. Abi šai vakarā dala sakē dzērienu. Pāris dienas vēlās pie Gunbei ierodas Jašuro un atnes mazu sakē pudelīti, kā dāvanu. Un rituāls sākas no jauna, šoreiz Gunbei atsakoties no dāvanas...

Ja tiek piedāvāta dāvana (vai jebkurš cits on), kas ir tik vērtīga, ka saņēmējs nespēs to atmaksāt, saņēmējs zaudē seju. Pat nezinot, dot dāvanu, ko saņēmējs nespēs atmaksāt, veido ļoti neveiklu sociālu stāvokli. Labi zinot saņēmēja nespēju atmaksāt dāvanu, nozīmē šausmīgu apvainojumu. Jebkurā gadījumā, on-devējs var kļūt par iespaidīga sarūgtinājuma avotu, nicinājuma objektu vai pat vardarbības mērķi.

Piemēram: Samurajs saņem dāvanā no sava lorda nenovērtējamu tējas tasīti Tējas Ceremonijai. Dāvana ir daudz vērtīgāka par jebko, ar ko samurajs spētu atmaksāt lordam. Rezultātā samurajs saņem uz saviem pleciem milzīgu on un viņs ir pilnīgi izsists no sliedēm. Viņš ir zaudējis seju un nu viņam ir jāatrod veids, kā nogludināt savu kaunu.

On in ļoti nopietns faktors Japāņu dzīvē. Tas būtu jāizmanto, kā iespēja labai lomu spēlei; varoņiem, kas saņēmuši on, būtu jādara viss, lai to atmaksātu. Izgāšanās on atmaksāt, kad parādās šāda izdevība, nozīmetu savas sejas zaudēšanu sabiedrībā.


NINJŌ

Ninjō ir līdzcietība pret citiem. Tas ir līdzīgi tam, ko rietumnieki sauc par empātiju. Kad kāds zin ninjō, viņš ņem vērā citu jūtas. Tas ietver arī paša vēlmes un “jūtas”, kā piemēram mīlu, labestību, utt.

Samurajs var veikt kiritsute-gomen un nogalināt zemnieku uz vietas, par jebkuru iedomātu apvainojumu. Tas ir pilnīgi legāli, bet tādejādi apzinoties ignorē ninjō; nav nekādu jūtu pret otru cilvēku. (Šādi samurajs iespējams var zaudēt godu)

Bandīti var veidot bandas lai aizsargātu tos, kurus neviens cits neaizsargā (iedomājieties Robinu Hudu vai Japāņu terminoloģijā – Ishikawu Goemon), un viņi darbosies apvienojot giri un ninjō principus. Bandītiem ir iespēja aizsargāt cilvēkus, un viņiem tā jāizmanto (giri), un viņi to dara simpatizējot nabagiem (ninjō). Šādi cilvēki ir Tokugavas perioda vadošas personas ciematos(mūsdienās tā ir Jakuza), kam patīk iedomāties sevi par Robiniem Hudiem un parasto ļaužu sargiem.

Vai tavs varonis “zin ninjō” vai nezin ir atkarīgs tikai no tevis. Nav sociālu prasību ievērot ninjō, kā tas ir saistībā ar giri. Tā vietā lai dotu likumus par ninjō, vislabāk ir atstāt to paša spēlētāja ziņā, lai tas izvērtē kādu iemeslu dēļ, ko dara, vai kāda motivācija liek varonim darīt to vai šito...


GIMU

Gimu ir pienākums atmaksāt tiem kam tu nekad nevarēsi pilnībā atmaksāt. On, kas saņemts no šiem cilvēkiem ir neaptverams. Šo parādu pilnīgākā atmaksa vienmēr būs tikai daļēja un parāds mūžīgs. Gimu sevi ietver:
Chu: Pienākumu pret savu lordu, imperatoru, Daimjo.
Ko: Pienākumu pret saviem vecākiem un senčiem.
Ninmu: Pienākumu pret savu darbu.
Jebkura neveiksme noturēt gimu nozīmē zaudēt godu.

GIRI

Giri, ir, vienkārši izsakoties, pienākums. Giri pieprasa ar matemātisku precizitāti parādu atmaksu (on) ; kā likums vienmēr pastāv laika limits. Giri apvieno reizē giri pret pasauli un giri pret savu vārdu.

Piemērs: Ja kāds izglābj tavu dzīvību, tu jūties saistīts ar giri lai jelkā atmaksātu glābējam. Iespējams izglābjot glābēja dzīvību, pat ja tas prasītu tavu paša.
Cīnītājs, kas turas kaujas aizmugurē un izvairas no kontakta ar ienaidnieku, cieš, zaudējot seju, jo nav izpildījis savu pienākumu pret savu lordu (viens giri veids), kamēr viņa biedrs ārda pretinieku pirmajās rindās, izsaucot kvēlus izaicinājumus un cērtot galvas. Abi šie vīri var tikt ievēroti sabiedrībā un attiecīgi zaudēt vai iegūt godu vienlaicīgi.Vienkārši kaujoties kaujā nenesīs godu, vai to nezaudēs, jo tā ir giri izpilde pret savu lordu.

Cits giri veids ir giri pret saviem sievas radiem. Sievas radi ir “kontrakta ģimene”, un on atmaksa tiem ir giri, kamērt atmaksa saviem vecākiem ir gimu.
Kādam pateikt, ka tas “nezin savu giri” ir apvainojums. Tas netieši norāda, pamatā, uz to, ka personai nav lojalitātes izjūtas vai dēla godbijības, vai goda. Klejojoši suņi nezin giri; vīrietim tas ir jāzin!

Giri pasaulei: giri pasaulei ir atmaksa saviem biedriem, kā piemēram, pienākums pret savu lordu, ģimeni, svešiniekiem par saņemtu dāvanu, palīdzību vai citu pakalpojumu, attāliem radieniekiem (dēļ on, kas saņemts no kopējiem senčiem).

Giri savam vārdam: giri pret savu vārdu ir pienākums uzturēt savu labo vārdu un reputāciju. Šis giri sevī ietver pienākumu attīrīt savu vārdu no apvainojuma vai izgāšanās (piemēram pienākums veikt vendetu), neatzīt nekādu zaudējumu vai nevīžību (aizsargājot savu profesionālo reputāciju), izpildīt sociālos pienākumus (pieklājīgi un respektabli uzvesties, apspiest nepiedienīgus emocionālus izvirdumus, pieņemt savu stāvokli dzīvē..), palikt stoiskam, kad ciet sāpes (no ievainojuma, slāpēm, bada...)

Jebkura izgāšanās izpildīt giri nozīmē goda zaudējumu un to var tikai atgūt izpildot giri nosacījumus.