Atsauksmes par kabineta spēli "Trīskāršais Kronis" Opcijas

[Romija]

Atļaušos šeit pateikt tādu ātru PALDIES GM par spēli. Garākas atskaites varbūt citu dienu!

[Andza]

PALDIES par spēli GMiem!

Ok, es esmu mājās un varu atskaitīties par pasākumu. Bilžu nebūs, jo nekāda bildējamā nebija.
Kopumā esmu dilemmas priekšā, jo aicināts uz pasākumu nebiju (kā sapratu viens no iemesliem bija tāds, ka Jēkabs uzskatīja, ka man tas varētu nelikties interesants, par citiem nezinu, un tas nav svarīgi), nedz arī pats biju plānojis ierasties. Tikai pašās beigās pēdējā mirklī ielecu pasākumā, dažādu spiedienu rezultātā (galvenais spiediens - ziņkāre). Tāpēc kritizēt grūti, jo tā teikt "pats vainīgs, ka ieradies, ko sūdzies?", taču mēģināšu vienalga objektīvi vai subjektīvi novērtēt notikušo pasākumu, lai GMiem ir kaut kāds materiāls, ko apdomāt (vai neapdomāt).

Spēle kopumā drīzāk nepatika, jo garlaikojos.
Tam gan bija diezgan daudz konkrēti iemesli, proti, tēls bija tāds, kurš nav domāts īpašāma intrigām, gan arī pievienojos pēdējā mirklī (kas gan nedomāju, ka šī tēla gadījumā būtu ko mainījis).
Gan arī nemīlu kabineta LARPu formu (lai arī cerēju, ka šis būs savādāks), kurā lielākā daļa spēles sastāv no aptuveni motivētas pastaigāšanās pa zāli, lai parunātos, ko kaut kādā mērā var arī nedarīt. Ja esi gana aktīvs pļāpa un intrigu pinējs, tad nevajadzētu būt problēmām, bet man ir pagrūti to darīt, bez noteiktas sižetiskas motivācijas.

Kopumā man nepārāk patīk pieeja, ka mums ir ļoti daudz cilvēku, kuriem katram ir maziņš puzles gabaliņš no maziņas puzles un savie "melnie plankumi" vai noslēpumi vai vēl kas. Es dotu priekšroku kabineta spēlei ar maz cilvēkiem (līdz 20), bet kur ir ļoti aktīvi un sarežģīti savīti notikumi, jo šinī gadījumā:
vairums cilvēku man nav svarīgi, lai kontaktētos, tie ir tikai fons. Kas nav slikti, bet toties pēc tam, kad esmu (vai neesmu) izpildījis savu mazo kvesta puzli, es spēli vairs pavadu tikai defilējot apkārt. Gribētos visvisādus āra dzinuļus konstanti vai arī uzturētu spriedzi līdz beigām, savādāk spēle pārāk ātri atšālējas.

Šādai spēles formai vēl piemīt mīnuss, ka patiesībā visas sarunas ir bez pamata (labi, šur tur parādās quest-item'i vai fiziski pierādījumi). Proti, ikkatrs tev tik pat labi var 100% melot, kā stāstīt patiesību. Iespēja kaut ko pārbaudīt ir ļoti maza, kas nav ļaunākais. Ļaunākais ir šī apziņa, ka visa informācija spēlē var būt kāda tēla baumas, kā arī apziņa, ka ikkatram var apakšā nezina kas būt apslēpts un es tāpat to nenoskaidrošu, jo nevienam nav ne mazākā iemesla būt vaļsirdīgam (informācijas maiņai nav ķīlu). Tāpēc ikkatrs dialogs ar mērķi uzzināt kaut ko ir diezgan vienaldzīgs.
Kā to labot? Droši vien kaut kā vairāk ieviešot visvisādus dokumentus, pierādījumus un citas lietas, kuras padarītu manipulēšanu reālāku, nevis diezgan fikcionālu.

Es, protams, novērtēju GMu darbu, radot ļoti daudz rakstisku materiālu (reliģiski traktāti, tēlu leģendas, vēsture, pasaules apraksts utt. utt.), bet pat tad, ja tavam tēlam ir zināmas 5 pakāpju ģimene, bet piesaiste aktīvajai spēlei un motivācija ir neliela, spēlēt būs grūti. Taču pateicos GMiem par visu ieguldīto darbu un visa savilkšanu kopā.

Tā pati problēma, kuru novēroju vienīgaja otrajā kabineta LARPā (Sapņu pasaulē), ir tā, ka spēle ievelkas. Ar to informācijas daudzumu, kas tur ir, tā aktīvi vilkties, manuprāt, var tikai 2 stundas. Protams, tas viss tiek atšķaidīts ar etiķeti un pieklājības normām, kas rada atmosfēru, bet neizbēgami nogurdina.
Par laimi spēlē bija dažādas skripta ainas un ārējie kvesti (spoka mīkla, bija ļoti patīkama), taču tām laikam jau vajazētu būt daudz vairāk (kas atkal ir grūti, jo GMi ir tikai cilvēki, kuri nevar tik daudz visu ko sagatavot un tam vajag vairāk NPC), lai uzturētu spēlē vairāk spriedzes.

Ļoti baidījos no tā, ka spēlē būs nepatīkamais elements no Asinsnaida - prāta kontrole, kad tev pieiet klāt GMs un pasaka nevis "kaut ko, uz ko reaģēt", bet "kā tev reaģēt". Taču ar prieku apsveicu veidotājus, ka nekā tāda nebija.

Pateicos vēlreiz GMiem, kas deva man iespēju tajā piedalīties un to visu sarīkoja. Kā arī visiem pārējiem spēlētājiem, ar kuriem varēju darboties. Vēlreiz atvainojos par kritisko atskaiti un pieļauju, ka citiem spēle būs sagādājusi vairāk baudas. Es vienkārši esmu intensīvs spēlētājs, un man ir grūti paciest tās neintensīvās daļas.

Šo rakstu rediģēja Andza Arrdh: 15.01.2006 00:12

[Kedriks]

MEGA paldies GM par ieguldīto darbu un manam personāžam sagādātajiem patīkamajiem brīžiem spēlē! Pievienojos Etasi par plašāku atsauksmju pievienošanu nedaudz vēlāk! Malači GM!

[Farliner]

Pievienojos iepriekšējiem rakst;it;ajiem - MILZĪGS PALDIES!!! GM par spēli, ar nepacietību gaidām turpinājumu

[Kormaka brigade]

Paldies GM grupai un vinju brivpratigajiem paligiem!

[Lia'angia]

Milzīgs paldies visiem spēlētājiem! Jūs bijāt lieliski! Jūs izskatījāties pasakaini, pināt viltīgas intrigas, bīdījāt nopietno biznesu, gāzāt vareno hercogu (mēs gan domājām, ka gāzts tiks karalis, bet kurš pirmais brauc, tas pirmais dabon testamentu ) Mēs bijām pārsteigti, cik āti jūs visu atšifrējāt un sadabūjāt vajadzīgo informāciju, Uz vasaras spēli apsolām izdomāt sarežģītākus uzdevumus!

[Kormaka brigade]

Nu ar testamentu Merdokam mazliet nepaveicas.... karalis to izrava no rokam Ja mes (vilkachi) dabutu to testamentu, tad atlikusho speles laiku domatu kuru gazt ..... karali vai hercogu......hercogu vai karali.....

Par hercogu - izradijas, ka vinja vieniga vaina - vinja nomirushais tevs..... Hmmm, nepaveicas..... Ka teica Merdoks - "Man nepatik vinja viltigas acis".

Bija laba saruna ar rukiem. Es teloju neizglitoto algotni. Maksimilians nenoticeja un pateica " U tebja ze lico obezobrazeno intelektom". Hmmm, es vinjam parjautaju "Kas ir intelekts? Zobena paveids?" Beigaas nolemam, ka "intelekts" ir magisks zobens, jo uz sejas retas nebija....

p.s. Maks kartejo reizi parsteidza ar terpa izveli! (rukis-bankieris)

Sorry baronesei Alfiri...... Es pirms speles apdomaju visu un nolemu, ka meginashu telot "rupju algotni". Bija skaidrs, ka jauna "nopirkta" sieva to ilgi neiztures un neieredzes "neizglitoto cuku" Bet tada bija nakamas varas maksa! Alfiri bija parak laipna un pieklajiga, tatad skaidrs - melo. Melo, tatad vainiga. Uz vairaku miljako eksistenci es mierigi aizveru acis, bet paradijas zinjas par slepkavibas meginajumu..... Hmmm, pirma ideja bija nozmiegt gan de Kedri, gan miljo baronesi. Tipa negadijums medibaas. Velak pardomaju, jo tomer tadu situaciju atljavu izveidot pats. Vel vairak - negribejas izmantot "ordenja speku" savaas privataas interesees. Ceru, ka baronese un de Kedri saprota majienus un iztures parbaudi
Tagad meginashu uzlabot attiecibas ar baronesi. Vajag tachu atjaunot "karotaju dzimtu"

Paldies Dvesionai par to, ka palidzeja nomierinat Merdoku un Kolanu.... Isti nesaprotu Diskonsas ricibu.... Kapec vinja izvelejas navi......

Uzjautrinaja "narkobaronu" bizness Nabaga Arenikus......

Velreiz paldies Aigaram, Guntai un Jekabam! Paldies visiem kalpiem un kalponeem!

p.s. Par vasaras speli vel parunasim!

[Inx]

Nu... es lielās un garās runās neizplūdīšu, bet varu pavisam godīgi teikt, ka, ja neskaita visus Dēmonu sabatus un Vienradžu pasaules, tad šī bija pirmā nopietnā kabineta spēle, kurā piedalījos un tā man sagādāja ļoti daudz prieka.

Pašam darba bija līdz ausīm, gan no tā, ka biju iesaistīts narkotirgoņu ķēdē, gan arī no tā, ka biju iesaistīts visādās ar citiem tēliem saistītās padarīšanās, gan arī no tā, ka Uldis par mani regulāri palaida visādas baumas. Jāteic, ka man defilēšana pa zāli un visādu ģēlu bīdīšana sagādāja patiesi daudz jauku un interesantu mirkļu.

Ideja par opiju manuprāt ir ļoti laba, jo noteikti nebūtu bijis tik interesanti tirgoties piemēram ar graudiem vai vilnu. Šis te šķietamais "asums" bija patiesi jauks.

Milzīgs paldies visiem! Ja kas tāds kaut kad vēl notiks, tad noteikti tajā piedalīšos.

Šo rakstu rediģēja Inx: 15.01.2006 13:40

[Kormaka brigade]

Piekritu Andzam! Laba kritika! Bet tada ir lielukabinetspelju struktura! Es piedalijos vairakaas kabinetspelees! Shi ir labaka!

Vajag atcereties, ka spelee piedalijas ap 40 speletajiem! Meistariem vajadzeja izdomat sizetu, laivisiem speletajiem butu interesanti. Cita lieta, ja kads no speletajiem neko nedara un gaida, kad klatesoshie vai GM vinju izklaides.

Protams var izdomat ljoti sarezgitu kvestu sizetu, kad speletaji neko nesapratis, visu speli staigas ar sejaam, "obezobrazennimi intelektom" un beigaas bus komentari "Mastera-kozli"

Es uzskatu, ka kabinetspele ir atputa, nevis detektivstasts.....

[Romija]

Komtese Etasiona de Linda ar dziļu reveransu paklanās visiem GM, pārējiem spēlētājiem un kalpotājiem. Bija ļoti patīkama pirmā balle.

Īpašs paldies viņa godībai priesterienei Axielai par piedāvāto augsti vērtējamo iespēju apgleznot Nirras Mirdzošās tempļa griestus un viņa majestātei karalienei Izabellai par piedāvājumu attīstīt savu talantu papildinot portretu galeriju ar jaunā karaļpāra portretiem. Tas ir liels gods!

Liels paldies kaimiņu zemju baronesei Alfirī de Šakī par jaukajām sarunām, baumām, klačām un izklaidi. Paldies arī grāfienei Getijai de Forsakī, kas, neskatoties uz manu draudzību ar viņas neieredzēto personu, tomēr labprāt ar mani papļāpāja. Paldies manam tēvam grāfam Aivelam de Lindam, kas nebija tik slikts, kā leģendā bija rakstīts, kā arī neizprecināja savu vienīgo dārgo meitiņu nemīlamam, kaut arī bagātam vīram.

Sarunās ar baronesi Alfirī de Šakī tika izveidots brīnišķīgs pamatojums it visam, kas šķita interesants. Ceru, ka baronese izlabos, ja kaut ko esmu aizmirsusi vai kļūdījusies. Šis ir aptuvens apstāsts tam, kas tika risināts starp mums. Neuztvert neko personīgi, jo tās ir tikai nedaudz garlaikotu dāmu sarunas, kad ir tika daudz kā jauna un interesanta.

Sulainis tika nogalināts tādēļ, ka viņš zināja, kur atrodas pergaments, kas ir tīši sabojāts, bet tikai tik daudz, lai to varētu labot, līdz ar to iespējams, ka hercogam draud briesmas. Pergaments iespējams bija slepens līgums, kas ir ļoti svarīhs hercogam un iespējams, ka vēl kādam, bet kādam citam ir neizdevīgs. Sulaini nogalināja vai nu rūķi par iebiedējumu elfiem, kas staigā ar duncīšiem aiz jostām, vai arī tas tika noindēts. Par galvenajiem vainīgajiem brīžam tika uzskatīti rūķi, brīžam vampīri.
Tā kā visai ātri tika uzzināts, ka grāfs de Forsakī lieto un iespējams arī tirgo narkotikas, tad gluži loģisks šķita viņa līguma parakstīšanas brīdis ar rūķiem par kuģi, kas iet bez airiem un burām pat pret straumi, tādā veidā dodot iespēju tirgoties ne tikai pa upju ceļiem dažādās valstīs, bet arī pret vēju doties uz citām zemēm. Tā kā de Forsakī kungs pats lieto narkotikas, tad ir saprotams, kāpēc viņa kundze klīst apkārt viena un pievērš uzmanību citiem kavalieriem. Ziņas par Getijas gaidāmo bērnu no Inkslija de Vidāla kopā ar ziņām par to, ka opijs palīdzot pret vīrišķo "nevarēšanu" lika secināt, ka de Forsakī kungs ir gribējis izārstāties no "nevarēšanas", bet pārārstējies, līdz ar to iestājies sliktais efekts, ka viņš tagad staigā kā pazaudējies un aizmiglotu skatienu. Viņa sieva, protams, meklē kādu, kam šī "varēšana" būtu. Tā kā opijs varbūt ir kā zāles šajā gadījumā, tad pēc tā iespējams var pateikt, kuram šī "varēšana" nav, kurš ir gribējis atdabūt un kurš pārcenties (atkarībā no opija lietošanas daudzuma). Tā kā pats grāfs de Forsakī izrādījās visai pārsteigts par baroneses de Šakī ziņu, tad nedaudz dīvaini bija tas, ka visi pārējie it kā jau zina ziņas par de Forsakī kundzes gaidāmo bērnu. Šādā gadījumā iespēja nezaudēt godu ir tikai tad, ja de Forsakī kungs šo bastardu atzīst par savu bērnu. Ja vien tas nepiedzimst pārlieku līdzīgs de Vidāla kungam (jau ar baltu banti, gariem zābakiem un jau saleietojies).
Arī ziņas par to, ka Inksliju vampīriem vēlas pārdot viņa paša māte, tika uzzinātas no tā, ka Terēze acīm redzami neslēpjoties Dvesionai stāsta par savu bagātību un ietekmi. Lai arī naudas maks Dvesionas rokās netika saskatīts, šaubu par šādu darījumu nešķita vairs pamatotas.
Lai arī Etasiona de Linda pirms šīs balles bija metusi acis uz Inksliju de Vidālu, viņa pēkšņā un pārliekā interese par vampīriem atvairīja jebkādas pozitīvas domas, līdz ar to izvēle krita par labu baronetam de Kedrī. Inkslija de Vidāla ne pārāk spožā reputācija un tas, ka viņš pēkšņi izrādīja pastiprinātu interesi pret vampīriem, šķita neesam par labu faktam, ka de Vidāla ieskatītā komtese Vilhelmīne de Rovjēla tiek precināta Aivelam de Lindam, taču situācija atrisinājās, arvien retāk abus (Inksliju un Vilhelmīni) redzot kopā.
Protams, aizdomas radīja dažādas vampīru un elfu sarunas, bet tas bija pakārtoti. Uzzināt, ko rūķu delegācija ir dāvinājusi karaļpārim (par ko daudzi neslēpa savu interesi), bija vieglāk par vieglu, atlika tikai nevainīgi apjautāties karaļa pāžam, kas tika uzskatīts, par tā uzticības personu. Visai ātri ziņas par no attāluma nogalināt spējošo ieroci tika savienotas ar sulaiņa pēkšņo nāvi pie hercoga kājām, padarot rūķus par gandrīz vienīgajām kandidatūrām uz "ļaunajiem".
Karalienes jaunā piespraude pie plecu lentes noteikti ir kādas delegācijas dāvana, ko valkājot, karaliene vēlas parādīt savu labvēlību šai delegācijai.

Vēl beigās jāpiebilst, ka GM bija izdarījuši tiešām labu darbu, viņu ietekme bija nemanāma un ļoti labi saplūda ar spēli, bet iepriekš padarītais bija tiešām labs darbs. Cepuri nost jūsu priekšā!

[Andza]

Taisniiba, Kormaka Brigaadei. Ar tik daudz cilveekiem buutu riskanti piit kaut ko sarezhgjiitu, jo tas galiigi samezhgjiitos + peedeejaa mirklii neierastos leerums key personaazhu un viss draudeetu pajukt vai paarveersties murgaa.
Domaaju, ka galvenaa mana probleema laikam bija galiigi nepiemeerotaa loma. Es laikam esmu vairaak piemeerots aktiivai intrigu dziishanai, nevis pasiivaakai speelei, ko gruuti panesu. Bet varbuut man ir laiks saprast, ka kabineta speeles nav prieksh manis.

[Sindra]

Uzzināt, ko rūķu delegācija ir dāvinājusi karaļpārim (par ko daudzi neslēpa savu interesi), bija vieglāk par vieglu, atlika tikai nevainīgi apjautāties karaļa pāžam, kas tika uzskatīts, par tā uzticības personu.

Domāju, ka nav pamata meģināt apšaubīt karaļa pāža uzticību, jo kopš kura gan laika ballē ceremoniāli pasniegtas dāvanas būtu kāds noslēpums? Kāreiz pretēji! Ar tām ir jālielās un pēc iespējas plašākam sabiedrības lokam.

Ko es pati varu pateikt par spēli..
Paldies GM'emiem, kuri pūlējās un domāja, stresoja un centās.

Nezinu kapēc, bet pēkšņi spēles settings man galīgi neļāva iejusties.
Jutos stīvi un lāga nezināju ko darīt. Varbūt bija pie vainas kaut kādas magnēstiskās vētras vai kas tāds.. tiešām nezinu. Mani mulsināja ļaudis, kuri izteica komplimentus par dziedāšanu, es nezināju ko viņiem teikt un ko īsti viņi no manis grib.

Likās, ka dažiem personāžiem leģendas ir krietni par garu, jo viņi visu nepaspēja, savukārt dažiem bija garlaicīgi un nekādas motivācijas kaut ko darīt.

Par sevi gan zinu, ka vaina vairāk vai mazāk bija manī.
Noteikti gribētu, lai GM taisa vēl kaut ko un iespējams, ka citā dienā un laikā mans zvaigžņu stāvoklis būtu labāks nekā tas bija vakar.

Un vēl beigās vēlētos ieteikt par spēles kopsavilkumu. Tas bija garšs un nogurdinošs. Es darītu savādāk. Nolasītu tikai galveno personāžu plotus un tad dotu vārdu izteikties tiem kuri vēlas. Pārējo leģendas nodrukātu internetā.

Paldies, par spēli!


Šo rakstu rediģēja Sindra: 15.01.2006 14:45

[Romija]

Domāju, ka nav pamata meģināt apšaubīt karaļa pāža uzticību, jo kopš kura gan laika ballē ceremoniāli pasniegtas dāvanas būtu kāds noslēpums? Kāreiz pretēji! Ar tām ir jālielās un pēc iespējas plašākam sabiedrības lokam.

Ņemot vērā, ka komtese Etasiona pavisam nesen tikai izvesta sabiedrībā, viņa var arī nezināt to, ka šīs lietas nav slēpjamas. Pie tam, ņemot vērā, ka tās netika izrādītas plašākai sabiedrībai un tika aplūkotas šaurā lokā, norobežojoties no pārējiem balles viesiem, radās nevisltota interese, kas tas ir, ko dāmas centās apmierināt, kā nu prata.

[Andza]

Piekrītu. Kopsavilkumi gan parasti visiem sagādā lielu jautrību, bet šinī gadījumā, kad retajam ir apzināms viss notiekošais un spēlētāju ir tik daudz, tad principā tā sanāk vairāk rindas gaidīšana, lai kaut ko pats varētu arī izteikties. To jāizdomā kā kaut kā savādāk risināt.

[Lia'angia]

Njā, leģendu lasīšana krietni ievilkās. Bet toties tā atklāja viarākus interesantus pavērsienus un vēl dažus kašķus (karaļa un karalienes sejas vien bija ko vērts ). Bet likās netaisnīgi izlaist to cilvēku leģendas, kas sēž tepat zālē un arī varbūt grib ko teikt... lai nu kā, no kļūdām mēs tikai mācāmies un paldies, ka jūs ar savu konstruktīvo kritiku norādat uz to, kas būtu jāuzlabo.
Starp citu, dažreiz jūs informāciju galīgi šķībi pagriezāt... Par maģiskajiem stieņiem lefi bija izdomājuši, ka tie ir teleportēti uz karaļa pili, jo viņam viena istaba ir nevias ar tarpātu, bet tarponu ekranizēta,un viņš vai ka'ds no galma tu buras sadarbībā ar vampīriem... Pat taisījās pili pārmeklēt.

Šo rakstu rediģēja Lia'angia: 15.01.2006 14:58

[Alfirin]

Paldies GM par lielisko darbu arī no baroneses Alfirī de Šakī!

Karaļa un karalienes balles organizācija patiesībā būtu varējusi būt stipri labāka. Ja manis rīkotā ballē herolds būtu atļāvies tik uzkrītoši neprecīzi izrunāt viesu vārdus, viņš tūlīt pat tiktu pazemināts par zirgupuisi. Vismaz...

Dzidēju, nākošo balli organizēšot hercogiene. Hercogs taču ir aizturēts.....

Nudien neizprotu tikai vienu lietu: kāpēc GMi izdomāja, ka man jāgrib novākt manu vīru... Vispār bija takš varen ērti! Un beigu beigās jau izrādījās, ka manējais nav nemaz tik slikts!... Lai kādu neaptēsto algotni viņš tēloja, manieres viņam bija!
Ir parādījusies nojausma, ka pēc šīs balles mūsu kopdzīve varētu izvērsties pat stipri ... patīkamāka!

P.S. Varbūt pastāv iespēja arī mani iniciēt vilkaču klanā? Zemes ta' vēl joprojām ir manas!.....

Papildinājums pie baumām:
No īsas sarunas ar Mātes Falekas priesterieni tika nojausts, ka par gaidāmā bērna eksistenci viņa ir lietas kursā. Visnotaļ interesanti. Turklāt pēc šīs pašas cienījamās priesterienes izteikumiem opijs lielās devās "varēšanu" nomācot pavisam! Uzmanieties.... Kā pierādījums opija dziedinošajām īpašībām ir karaļa jaunpiedzimusī meitiņa pēc ielgiem mēģinājumu gadiem. Labi vien ir, ka karaliene nolēmusi vīra kungu no narkotikām atradināt!
Sulaiņa nāve, krītot pie hercoga kājām, varētu arī būt zīme, ka hercogam pašam draud briesmas. Ja tiešām pie vainas ir rūķi ar viņu bīstamajiem jaunizgudrojumiem?

Noteikti bija vēl kas.... Ja atcerēšos - ierakstīšu! Varbūt vēl kāda no dāmām atceras kādu interesantu baumiņu?

Šo rakstu rediģēja Alfirin: 15.01.2006 15:58

[Lia'angia]

Starp citu, pēc spēles Randosa un Tasiaksa nospreida, ka hercogienes meita neesot dzīvotāja - viņu novākšot vēl, pirms viņa nokļūšot pie elfiem. Pārāk vērtīga, lai dzīvotu.
Redzēju, ka viarāki cilvēki staigāja ar rūķu izgudrojumiem - fotoaparātiem. Dikti gribētos redzēt rezutlātus...

[Farliner]

Tik ilgi lai viņu novāktu nenodzīvos pašas vampīrienes - pie tā strādā arī Karahaddins Lai nu kā, nav vērts strīdēties par to, kas vērētu notikt pēc spēles beigām, to jau tikai GM var izlemt...

[Axa Night]

Vakar, kad pārbraucu no spēles biju tik nogurusi, ka gandrīz uzreiz likos gultā...pat nedomāju, ka šāda pastaigāšanās, dejošana un sarunu vešana var būt tik nogurdinoša!
Varbūt nogurums bija pamatots uz manu asiņaino noslēpumu, kurš savā veidā sagādāja arī man baudu gandrīz neviens pat nenojauta, ka pie karaļa nāves vainīga biju tieši es! ...kas bija arī šokējošs moments spēles sākumā, kad ieguvu savu leģendu...

Satraukums kāpa, kad apkārt sāka klīst nelaiķa spoks un viņu Majestātes visus trīs reliģiju pārstāvjus lūdza tikt galā ar šo rēgu. Es jau nobijos, kad viņas ekselence Dvesiona vēlējās sazināties ar garu un noskaidrot, ko tad viņš īsti grib...bet kaut kā mēs ar karalieni izsprukām cauri. Sarunājām savā starpā, ka sāksim izplatīt baumas, ka tas pietsībā nav mirušā karaļa spoks, bet gan vampīru izsauks dēmos, kas cenšas sagraut jaunā karaļpāra iegūto stāvokli. Šo ziņu izplatīšanā beigās mums palīdzēja arī elfi. Sava tēla garā sajutu nožēlu, ka šādi meloju saviem attālajiem radiniekiem un tieši viņu priekšā tēlo šķisto nevainību
Taču, kas darīts, to vairs nevar izmainīt, nācās sadzīvot ar saviem dēmoniem...

Beigās tomēr problēmas ar spoku, kas varēja gāzt visus manus un karalienes plānus, atrisinājās mums par labu, jo slēpto dokumentu ieguva tieši karalis un kā labs vīrs piedeva arī karalienei par šo noziegumu pret viņa paša brāli...kas protams pasniedza viņam troni uz zelta plates, tieši mūsu sūrā darba dēļ

Man patika arī ziņot visu karalienei un ar viņu saspēla bija vienkārši lieliska man bija liela bauda pakalpot viņai un sekmēt ne tikai Niras varas izplešanos, bet arī visas Ibsaras panākumus, kurus nākotnē nodrošinās jaundzimusī meitiņa...kas arī bija mans noplens

Tikai man ļoti spēlē trūka kāds, kas arī man kaut ko ziņotu. Leģendā bija teikts, ka man noderētu Likjēns karaļa pāžs kā spiegs, taču pēc vairākām sarunām ar viņu tā arī neko būtisku neizdibināju
Centos iegūt arī kādu informāciju no Arenī de Sandora, bet viņš bija tik aizņemts ar savām lietām, ka man būtisku informāciju arī nevarēja sagādāt.

Par narkotikā šķiet atklāju praktiski visu un šķiet arī pārlieicnāju karalieni par to ļaunumu un varbūt arī Andžīnijs pēc dziļām diskusijām ar mani, elfiem un arī citiem sāka pārdomāt iespēju atmest šo atkarību. Šīs vielas izplatības apkarošanā centos arī sadarboties ar slepenpoliciju.

Man patiesu prieku spēles laikā sagādāja apgarotās sarunas ar elfiem, kuri bija vienkārši apburoši savā izsmalcinātībā.

Vislielākās galvas sāpes man sagādāja vīra atrašana. Izvērtējot visus iespējamos kandidātus, tomēr nolēmu, ka man visizdevīgākās laulības būtu ar de Sandoru, taču viņš bija tik ļoti iegrimis noziegumu atklāšanā un šķiet mani uztvēra tikai kā garīdznieci, ka vienā brīdī jau grasījos vienkārši viņam pieiet klāt un tieši pajautāt vai viņš nevēlas apņemt sievu un *ahem* norādīt uz sevi kā uz potenciālu kandidāti Šķiet tomēr šādā sabiedrības modelī būt vientuļai sievietei, kurai nav kāda, kas viņu izdotu pie vīra, ir grūti sev tādu sagādāt bez īpašiem pavedināšanas manevriem uz kuriem es nebiju gatava un tas visnotaļ nešķita piemērots manai personai tāpēc nolēmu atrast kādas citas sievietes, kas varētu norādīt de Sandoram, ka no manis iznāktu laba sieva. Šeit man palīdzēja tulks (Sīdžmāsters) un pati karaliene, kura mani informēja, ka pēc balles, kas de Sandors būs pabeidzis savus svarīgos izmeklējumus, viņš visnotaļ sāk apciemot manu templi biežāk...tā kā iespējams, ka šīm laulībām nākotnē būtu arī lemts piepildīties

Lielākā nožēla laikam bija par to, ka tā arī līdz spēles beigām nenojautu par Mātes Falekas virspriesterienes slepanajiem darījumiem un pat nenojautu, ka spēlē vispār ir kāds vilkatis Taču šķiet, tas bija patiešām aizraujošs spēles posms, kuru diemžēl nespēju izbaudīt savas neziņas dēļ...

Kopumā spēlē notikās tik daudz, ka brīžiem tas mani mulsināja un vienkārši gribējās pasēdēt malā un uzvilt elpu...
GMiem gribēju izteikt savu apbrīnu tīri par pasaules un sižeta izstrādi. Viss bija patiešām apburošs - cilvēki, tērpi, intrigas, sarunas, noslēpumi, darījumi - tas aizrāva līdz pat dvēseles dziļumiem, vienīgi pietrūka plašumu, kur varētu izvērsties.
Brīvā dabā tas būtu daudz iespaidīgāk! Tad varbūt sanāktu arī kādu rituālu veikt un pievērsties tieši mana tēla īstai dabai, tas ir, nodarboties ar garīdzniecību un burvestību, kas šajā gadījumā iztrūka. Laikam tomēr mani tīra politika neapmierina un gribas arī kaut ko fiziski paveicamu.

Liels paldies par šādu apbrīnojamu balli!

PS. kā man nepatīk lasīt garos aprakstus...bet šķiet man pašai tik tādi sanāk
PPS. ar nepacietību gaidu bildes!

Šo rakstu rediģēja Axa Night: 15.01.2006 17:50

[Roviela]

Paldies par spēli visiem, kas piedalījās, un GM, protams.

Hercogiene paspēja izdarīt visu, kas viņai leģendā bija sarakstīts, un pat žēl, ka bija pāris garāki brīži, kad nebija nekā, ko darīt.
Es tā arī nesapratu, kāpēc par raktuvēm itin nemaz neinteresējās rūķi Varbūt, beigās, kad lasīja leģendas un visu skaidroja, tas tika pateikts, bet man, diemžēl, nebija tik daudz laika, lai noklausītos visus izklāstus

Vai nebūtu iespējams vismaz leģendas kaut kur ievietot publiskai apskatei?

Ļoti šaubos, ka, Vilhelmīnei kaut kas varētu draudēt no vampīru puses. Īstenībā, bija viena lieta, ko es, mana kļūda!, laicīgi nepastāstīju GM un nepabeidzu, jo man negribējās Žaneti pa īstam izslēgt no spēles, pirms tā ir beigusies. Lieta tāda - pēc pirmās Vilhelmīnes tikšanās ar Inksliju, kuras sekas vajadzēja publiski noslaucīt no Inkslija vaiga, hercogiene Vilhelmīni aizsūtīja mājās, pareizāk - uz elfu mītni, jo bija sarunāts, ka elfi viņu ņems līdzi, vienalga, ko par to domā jebkurš cits, un kas arī nenotiktu balles laikā. Uzreiz, bez sagatavošanās. Elfiem, pareizāk, Vilhelmīnes tēvam, laipni bija atļauts Vilhelmīni aizvest slepeni, ja nevar savādāk.
Tāpēc, īstenībā, visu, kas notika pēc tam ar hercogienes meitu, varētu uzskatīt par nenotikušu. Mēs ar Žaneti runājām, ka viņa vairāk netiksies ar Inksliju, pat nesarunāsies, tāpat arī ar Terēzi, vārdu sakot uzvedīsies tā, itin kā viņas tur nebūtu. Iespējams, ka Žanete mani pārprata. Bet pretenziju man nav, jo es neko nepateicu GM.
Pēc tam es tīši dezinformēju Terēzi, ka jā, Vilhelmīne dodas prom, bet uz Veihi, uz Mātes Falakas templi, mācīties tur. Tā bija pēdējā ziņa par to, kurp īsti dosies hercogienes meita.
Dvesiona, protams, pirms tam runāja ar mani par to, ka viņai būtu vajadzīga laba priesteriene Veihē, ar to domājot Vilhelmīni. Hercogiene piekrita - viņa vispār piekrita gandrīz visam, tikai neko nesolīja gan. Tāpat hercogiene atrunāja grāfu de Lindu no saderināšanās ar Vilhelmīni, ko tik ļoti gribēja panāk visi, izņemot hercogieni un Vilhelmīni.

Jā, hercogiene nav pārliecināta, ka Ibsas karalis pašlaik nav spiests karot pret Ruzannu un elfiem, tāpat arī vampīriem varētu būt iemesls būt neapmierinātiem. Vismaz tad, ja viņš ir iedomājies dabūt kādu hercogienes īpašumu.
Hercogiene arī ļoti publiski izteica pamatotus apgalvojumus sūtņiem, kas nāca izteikt viņai līdzjūtību, par to, ka hercoga apcietināšana ir nelikumīga, jo 1) hercogs nebut neatteicās no dueļa, tikai - un to viņš drīkstēja darīt, kā jau izaicinātais - atteicās no pirmā cirtiena un 2) ja es pareizi saprotu lietu kārtību, hercogs nebija karaļa vasalis (vismaz vēl neviens tā kā nebija zvērējis uzticību karalim - tā bija kronēšanas balle), un karalis vispār nevarēja izdot pavēli par hercoga apcietināšanu.

Ideja par Inkslija "pārdošanu" par virsnieku uz Veihes kuģiem bija mana. Taisni žēl, ka tā nerealizējās, jo viņš kaut kā pamanījās atpirkties - es nezinu, ar ko - no savas mātes.