CDL, Kontrolēta digitālā aizlienēšana Opcijas

[Crash]

Te tāds interesants rakstiņs par patreizējām bibliotēku nedienām ASV. Proti, sekojot līdzi digitālā laikmeta prasībām, bibliotēkas izsniedz arī grāmatas digitālā formātā, taču, lai tādejādi sevi neizputinātu, tiek izmantots CDL formāts, kuru nule kā ASV grāmatu izdevēji ir arī apelācijas tiesā sekmīgi apstrīdējuši, tādejādi patreiz ir iedzīta vēl viena kārtīga nagla ASV publisko bibliotēku zārkā un veikts kārtējais solis ASV sabiedrības tālākā dumjināšanā (tāds vārds ir?).

Tad nu, attiecīgi, pavediens par CDL.

Es, protams, kā Z bibliotēkas ilggadējs klients, esmu bibliotēku pusē šai konfliktā un vispār literatūru uzskatu par kultūr(!)mantojumu, nevis par kaut kādu kustāmo aktīvu, kura pamatmērķis ir nauda. Kultūrai, kā zinies, ilgāks mūžs nekā naudai.

Šo rakstu rediģēja Crash: 21.09.2024 13:31

[Aiva]

Par to lasīju, tas visus pēdējos gadus ir bijis karsts strīds otrpus okeānam. Covid19 laikā īpaši saasinājās, kad nevarēja izmantot fiziskās bibliotēkas...

Latvijā mums ir 3TD - jeb "Trešais Tēvadēls" projekts - bet līdz lasīšanai lai tiktu, tur ir jāpacīnās...

[Roviela]

Problēma ar e-grāmatām ir tāda, ka, piemēram, LNB pēc likuma par grāmatu lasīšanu naudu neņem. Bet e-grāmatas izdevēji mēdz izdot tikai īrējamas noteiktam skaitam lasīšanas reižu. (Ir saprotams, ka izdevējs nav ieinteresēts jel kādam izsniegt kaut ko tādu, ko var viegli pavairot un pārsūtīt kādam citam, jo tad sanāk, ka izdevējs pārdod vispār tikai vienu e-grāmatu - pirmajam pircējam.) Nu un tad ko? Skaidrs, ka fiziskas grāmatas bibliotēka arī pērk, bet tās var lasīt, līdz izjūk (vai kāds nozog, un tas nemaz nav tik reti). Plus vēl visas tiesības, kuras arī ir jāpērk. Plus līgumi par to, ka, kamēr grāmata ir veikalos, tikmēr nedrīkst izplatīt e-versiju. (Ar lielu lūgšanos bibliotēkas izplēsa tiesības ļaut lasīt uz vietas. Un gan jau ne no visām izdevniecībām.) Plus vēl grāmata kļūst brīva jebkam cik-tur-gadus (neatceros, cik īsti bija - 80? gadus) pēc autora nāves, ja vien mantinieki nav kaut kā viltīgi noformējuši tiesības. Un gan jau vēl ir visādi plus, plus, plus, kas pamatīgi traucē.
Tas viss ir izdevēju labā, protams. Tā kā es arī atbalstu bibliotēkas. Ja mums nebūtu obligāto eksemplāru, kuri pēc likuma ir jāpiegādā (bet to tāpat viens otrs nedara, jo redz, viņam nav izdevīgi), tad lasīt jaunākās grāmatas vispār nebūtu iespējams savādāk, kā grāmatu pērkot.