Fantastiskā vēsture, Skats atpakaļ Opcijas

[ils]

Žurnāls Mir fantastiki ir sagatavojis fantastisko notikumu apskatu par to, kas ir bijis, ja ticam dažādu žanru fantastikas darbiem. Starp citu, ļoti populāra lieta fantastu vidū ir šādi apskati. Nākošajā, decembra numurā žurnāls sola apskatīt to, kas būs, tas ir, skatu uz priekšu.
Bet šeit es mēģināšu iztulkot to, kas bijis.

Laiku sākumos.

Kad iepriekšējais Visums bija sarāvies un bija gatavs Lielajam sprādzienam, no planētas Taa izlidoja savas civilizācijas pēdējā pārstāvja Galana kuģis-pētnieks. Tas nokļuva Lielā sprādziena centrā un pārvērtās par enerģētisku būtni un nokļuva jaunajā - mūsu Visumā. Tā tas kļuva par Galaktusu - vienu no pieciem kompānijas Marvel dieviem līdzīgajiem varoņiem (pārējie ir: Mūžība, Nāve, Bezgalība un Aizmirstība).
Septiņdesmit gadus pēc Lielā sprādziena radās nibloniešu rase (seriāls Futurama). Viens no viņiem ir labi pazīstams šīs multfilmas faniem. Niblers ir maza, melna būtne ar trīs acīm un milzīgu apetīti. Viņš ir gatavs aprīt visu, kas pat lielāks par pašu, un šādas darbības rezultātā tiek izdalīta tumšā matērija - lieliska raķešu degviela.
Kompānijas Marvel komiksos tiek runāts par to, ka pirms Lielā sprādziena ir pastāvējis "reversīvs Visums", kurā sekas ir iestājušās pirms to cēloņa.
Saskaņā ar drūmo komiksu Smilšu cilvēks (Nila Geimana Sandman) iznāk, ka pēc Lielā sprādziena radās Mūžīgie (Visuma dievišķās būtības): Liktens, Nāve, Miegs, Iznīcība, Vēlme, Izmisums, Sajūsma.
Un tikai nelabojamajam optimistam Duglasam Adamsam (1952. - 2001.) bija vienaldzīgs Lielā Sprādziena varenums. Viņš nesāka izdomāt dievības, bet uzcēla kosmosā laika restorānu Big Bang Burger Bar , kura apmeklētāji regulāri var novērot Visuma dzimšanu.
Kriptonītu rases (tā pati, no kuras ir cēlies Supermens) vēsturē teikts, ka laiku sākumos ir risinājies asiņains galaktiskais karš. Šo ideju atbalsta arī seriāls Doktors Kas . Apmēram pirms 400 miljoniem gadu uz Zemes uzsprāgst bēgļu kuģis no kāda globāla konflikta. Šis sprādziens dod stimulu evolūcijai un galu galā uz Zemes rodas organiska dzīvība. Pēc tā paša seriāla iznāk, ka kāds kosmosa kuģis, pārvietojoties laikā pirms 60 miljoniem gadu, cieš katastrofu Zemes atmosfērā un iznīcina dinozaurus, dodot ceļu zīdītājiem.
Pirms piecdesmit deviņiem miljoniem deviņsimt sešdesmit tūkstošiem gadu nekronu rase - pusmehāniski, skeletveidīgi radījumi - iemieg, gaidot savu saimnieku, naidīgo K'tanas pusdievu signālu (Warhammer 40000 Visums).
Pirms četriem miljoniem gadu divas transformeru grupas - autoboti (kibertroni) Optimusa Praima vadībā un deseptikoni Megatrona vadībā cieš avāriju uz Zemes. Roboti nokļūst aizmiguša vulkāna krāterī un atrodas tajā līdz pat 1984. gadam, kad izvirdums "ieslēdz" tos, ierosinot atjaunošanās procesu.
Apmēram paleolīta laikā pirmvēsturiskie hominīdi (cilvēkpērtiķi) atrod noslēpumainu melnu monolītu, kas padara tos saprātīgākus un agresīvākus (Artūrs Klarks, 2001. gada kosmiskā odiseja.)
Beidzot, apmēram miljons gadus pirms mūsu ēras jau eksistē visai attīstīta alu cilvēku civilizācija. Tā dzīvo Bedrokas pilsētā un lieto visai tehnoloģiskas 20. gadsimta lietas (veļas mazgājamās mašīnas, automobīļus utt.) no akmens, koka un kažokādām, ar vienu vārdu sakot - dzīve ir mūsdienīga (seriāls Flintstoni).

Jaunā cilvēce.

Pirms simts tūkstošiem gadu blakus Zemei aizlido komēta. Gabals no tās nogāžas uz Zemes un nokrīt Atlantīdā. Tas kristalizējas un sāk izdalīt enerģiju, kas pagarina cilvēku dzīvi. Tas stimulē atlantu civilizāciju, kuri sāk pielūgt akmeni, nosaucot to par Atlantīdas sirdi (multfilma Atlantīda: Zudusī impērija, 2001.).
Apmēram tajos pat laikos, ja ticam Robertam Hovardam, mežonis Kulls - Konana agrīnā versija - kļūst par Atlantīdas karali (stāstu sērija Kulls Iekarotājs).
10000 gadus pirms mūsu ēras piedzimst pats slavenākais barbars fantāzijas vēsturē - Konans no Kimērijas. Rakstnieks Roberts Hovards nosauc šo laiku par Hiperborejas ēru - pagrimuma periodu, kas seko Atlantīdas bojā ejai.
Pirms 8000 gadiem ēģiptieši saceļas pret augstāko valdnieku Ra un apglabā Zvaigžņu vārtus Alfa Gizas smiltājos (seriāls Zvaigžņu vārti).
Pirms 5000 gadiem beidzas Ardas vēstures Trešā ēra un sākas Ceturtā (Džons R.R.Tolkins). Pirms 4000 gadiem sākas stratēģiskā spēle Civilizācija, kas iegūst kulta statusu - turklāt visas tās trīs daļas.
3400. gadā pirms mūsu ēras pie varas nāk Skorpionu karalis (tāda pat nosaukuma filma 2002. gadā), kas tiek pieminēts filmā Mūmijas atgriešanās (2001.). Apmēram tajā pat laikā, mazā Ēģiptes ciematiņā Akkaba piedzimst El Sabahs Nurs (Apokalipss) - superļaundaris-mutants no kompānijas Marvel Visuma, X-cilvēku pretinieks.
1290. gadā pirms mūsu ēras faraonu Seti I nogalina paša sieva Ank Su Amuna un viņas mīļākais - augstākais priesteris Imhoteps. Meitene, zinot, ka priesteris māk atdzīvināt mirušos, nolemj izvairīties no tiesas un beidz dzīvi pašnāvībā. Imhoteps izzog viņas ķermeni un cenšas veikt atdzīvināšanas rituālu, taču viņam to izjauc faraona sardze. Ļaundaris tiek sagūstīts un viņu mumificē dzīvu ( filma Mūmija, 1999.).
Īstenībā Seti I, kā parādīja viņa mūmijas izpēte, nodzīvoja līdz 40 gadu vecumam un mira no kādas slimības, visdrīzāk sirdskaites. Interesanti, ka sirds viņam atradās labajā pusē, kas ir visai neparasta un reta parādība.
Saskaņā ar Stīvena Stirlinga romānu Sala laika upē (1997.), Nantuketas sala, kas atrodas Masačūsetas tuvumā, zinātnei nezināmu iemeslu dēļ tiek pārnesta uz 1250. gadu pirms mūsu ēras.

Turpinājums sekos.

[Sol Invictus]

Šis ir labs. Starp citu - vai cilvēku ir iespējams mumificēt dzīvu nenogalinot viņu procesā ? (Es to filmu neesmu redzējusi)

[ils]

Atklāti sakot, man nav ne jausmas!

Jaunā laika fantastika.

Roberts Hovards ir pazīstams, ne tikai pateicoties Kullam un Konanam. Viņš ir izgudrojis arī Brenu Makmornu - drosmīgo piktu cilts vadoni no Skotijas, kura piedzīvojumi sākas mūsu ēras 210. gadā.
Uzskata, ka 6. gadsimtā notiek karaļa Artūra un Apaļā galda bruņinieku leģendās aprakstītie notikumi. Vēsturnieki uzskata, ka Artūra prototips ir kāda reāla vēsturiska persona. Versijas ir vairākas. Viens no visticamākajiem kandidātiem ir romiešu karavadonis Lūciuss Artoriuss Kastuss, kas Britānijā ir komandējis vairākus leģionus, bet leģendārā Avalona asiciējas ar mazo pilsētiņu Glastonberiju.
730. gadā trakais arābs Abduls Alhazreds, kas dzīvojis Damaskā, sarakstīja grāmatu Kitab Al-Azif . Mēs zinām to no amerikāņa Lavkrafta stāstiem ar nosaukumu Nekronomikons. 767. gadā tika nodibināta Hermesa brālība (lomu spēle Ars Magica) - magu organizācija, kas sadalījusies 12 skolās.
982.-983. gadā norisinās ekscentriskās britu komēdijas Montijs Paitons un Svētais Grāls (1975. gads, režisori Terijs Giliams un Terijs Džonss) notikumi.
993. gadā burvji Godriks Grifidors, Helga Elšpūte, Rovena Kraukļanaga un Salazars Slīdenis nodibina, laikam, šodien pašu slavenāko maģijas skolu Cūkkārpu.
1204. gadā Baudolīno (nerimtīgais ceļotājs, kas izbraukājis puspasaules, ņemdams dalību visos tā laika slavenākajos notikumos, pats to neapzinoties) izglābj Bizantijas vēsturnieku Nikitu Honiatu no krustnešiem, kas izlaupa Konstantinopoli, un izstāsta viņam savu dzīvesstāstu (Umberto Eko, Baudolīno). 1228. gadā dominikāņu mūks Olauss Vormuss (Lavkrafts šo vārdu aizņēmās no reāla cilvēka - dāņu fiziķa un antikvāra Oles Vorma) pārtulko Nekronomikonu latīņu valodā.
Kima Robinsona romāns Rīsa un sāls gadi (2002.) stāsta par to, ka melnais mēris, ka 1300-tajos gados plosās Eiropā, iznīcina 99% no iedzīvotājiem. Autors apraksta alternatīvu realitāti - pasauli bez kristietības, pasauli, kas iet pa "Austrumu" attīstības ceļu.
1492. gada 31. oktobrī ar nāvi soda sēru Nikolasu de Mimsi Porpingtonu, kas saņem 45 cirtienus pa kaklu ar neasu cirvi un kļūst par spoku, kuru tagad visi pazīst ar vārdu Gandrīz Bezgalvas Niks (cikls Harijs Poters).
Runājot par galvas ciršanām, nedrīkst aizmirst, ka 1518. gadā Glefinnanā (Skotijā) piedzimst Konnors Maklauds, "Kalnietis" - tas pats, kas drīkst palikt tikai viens.
1536, gadā viņu nāvīgi ievaino kaujā par Lohšī, taču viņš nenomirst, bet kļūst par nemirstīgo, kuru var nogalināt tikai nocērtot viņam galvu.
1549. gadā piedzimst Solomons Keins - vēl viens Roberta Hovarda varonis, nesamierināmais cīnītājs pret ļaunumu, kas iznīcina to, gan ar rapieri, gan musketi. Hevardam bieži pārmeta, ka visi viņa varoņi ir līdzīgi (muskuļoti milži ar lieliem zobeniem). Labi audzinātais un smalkais Keins ir patīkams izņēmums šo fantastisko izsitēju rindā.
1553. gadā Prāgas rabīns Levs ben Becacels uztaisa Golemu - apburtu māla statuju, kas kļūst par robota priekšteci fantastikā.
1618.-1648. - algotnis Ulrihs fon Beks, kas strādā Lucifera labā, atrod Svēto Grālu (Maikls Mūrkoks, Kara suns un pasaules sāpes, 1981.).
1653. gadā zviedru kolonisti dibina Ziemeļamērikā pilsētu Gotemu, kas mūsdienās vairāk zināma kā pilsēta, kurā dzīvo Betmens. Vēl pēc 8 gadiem tiek nodibināta bēdīgi slavenā Innsmuta (Masačūsetas štats) - vēl viena izdomāta pilsēta, Lavkrafta izdomas auglis.
1703. gadā Lemjuels Gulivers ierodas milžu Brobdingnegu zemē, bet 1711. gadā sadumpojusies kuģa komanda izsēdina viņu zirgu zemē Guingnmā (Džonatans Svifts, Gulivera piedzīvojumi).
1760. gadā piedzimst Lestats, kurš, ja tic Ennai Raisai un viņas Intervijai ar vampīru, pēc 20 gadiem pārvērtīsies par slaveno asinssūcēju.
1787. gadā Miegainajā palejā parādās bezgalvains jātnieks (Vašingtons Irvings, Leģenda par Miegaino paleju, 1819. un tāda pat nosaukuma Tima Bērtona filma, 1999. Latvijas kinoapritē filmu rāda ar nosaukumu Jātnieks bez galvas , pieļaujot sajaukšanu ar tāda paša nosaukuma Main-Rīda romānu - tulkotāja piezīme). Pēc trīs gadiem zinātnieks Viktors Frankenšteins rada Būtni, kuru vairāk pazīst pēc tā radītāja uzvārda (Mērija Šellija, Frankenšteins jeb Mūsdienu Prometejs, 1818.).
1795. gada 13. decembrī virs angļu ciematiņa Voldņūtonas uzsprāgst meteorīts. Tas notiek patiesībā, bet rakstnieks Filips Fārmers no tā visa izdomā veselu stāstu par to, ka radiācijas iespaidā mainās ciema iedzīvotāji un vēlāk no viņiem ir cēlušās tādas izcilas personības kā Tarzāns, Šerloks Holms, Džeimss Bonds un citi (supervaroņu grupa, kas pazīstama kā Voldņūtonas ģimenīte).
1859. gadā Alise veic ceļojumu uz Brīnumzemi (Lūiss Kerols, Alises piedzīvojumi Brīnumzemē). Grāmatā gadskaitļu nav, taču to var viegli izrēķināt pēc Alises vecuma - 7,5 gadi.
1866. gadā angļu kuģiem sāk uzbrukt kada neparasta būtne. Uz šī politiski izvēlīgā dzīvnieka medībām dodas profesors Aronakss un viņa biedri - vaļu mednieks Neds Lends un sulainis konsels. Pēc gada arī viņu kuģi taranē un trijotne nokļūst uz zemūdens laivas Nautiluss klāja. Tur viņi iepazīstas ar laivas kapteini Nemo (Žils Verns, 20000 ljē pa jūras dzelmi).
1878. gadā sākas Rurouni Kenšin notikumi. Tas ir samuraju anime un manga, ko radījis mākslinieks Nobuhiro Vacuki.
Doktors Emmets Brauns no 1955. gada laika mašīnā pārceļas uz 1885. gadu (filma Atpakaļ nākotnē 3). Pēc diviem gadiem norisinās notikumi uz Ārsta Moro salas (Herberts Velss), vēl pēc gada Londonā plosās Džeks Uzšķērdējs, bet 1890. gadā Londonā ierodas grāfs Drakula.
1892. gadā Laika ceļotājs rada laika mašīnu un dodas ar to uz 802701. gadu (Herberts Velss, Laika mašīna). Viņa vēlēšanās aizlidot kaut kur tālāk ir saprotama, jo vēl pēc trīs gadiem tas pats Velss sarīko Marsa astoņkāju iebrukumu uz Zemes (Pasauļu karš). Beidzot, 1897. gadā jaunais zinātnieks Grifins atklāj neredzamības eliksīru (Neredzamais cilvēks).
1899. gadā, ja var ticēt seriālam Jaunais Indiana Džonss, piedzimst viens no pašiem slavenākajiem dēkaiņiem uz mūsu planētas - Henrijs Džonss-jaunākais. Nākotnē - doktors Indiana Džonss.

Turpinājums par pagājušo gadsimtu sekos.

[Ungaarijas ragas...]

Paldies, il, ka tu tulko ko tādu un tādejādi ļauj mums iepazīties ar šiem interesantajiem faktiem. Tiešām un paldies arī tiem cilvēkiem, kas bija tik pacietīgi, lai kaut ko tādu sakārtotu tādā hronoloģiskā secībā...

[Sol Invictus]

Man šķiet, ka tajā tekstā ir kļūdas - manuprāt bija Bodolīno nevis Baudolīnu un kalnieti sauca Dankans.

[Kedriks]

Cepuri nost! Šitais ir lieliski, kaut gan ideja par ko tādu bija manīta kaukad astoņdesmito gadu beigās. Atļaušos piebilst, ka man izraisīja smieku lēkmi ļaunās mūmijas vārds Imhoteps, kas īstenībā esot bijis tikai nekaitīgs piramīdu arhitekts...nez ko viņš par tādu greizu slavu šodien teiktu

Šo rakstu rediģēja Kedriks: 02.11.2005 19:24

[Ného]

noteikti, ka apveltos uz otriem sāniem, bet nu šitādas lietas jau bieži sastopamas, ko īpaši tagad kultivē amerikāņi.
Par to visu tekstiņu jāsaka, ka tas tiešām ir interesanti un arī aizraujoši

[Kedriks]

Hmmm... varētu tagad padzīt klaču, ko sliktu fantastikas jomā sastrādājuši nelaimīgie jeņķi... Nu pirmā lieta, tātad, kā jau var to noprast - pārāk brīva dažādu vietvārdu, personvārdu piesavināšanās un piešķiršana saviem varoņiem..

[Ného]

Bet tā taču ir brīvības zeme tur var darīt visu brīvi. Noteikti jau arī nostrādā attiecīgās specialitātes darbinieka nezināšana kaut kādā jomā, varbūt kādreiz dzirdēsim no jeņķiem to, ka faraons Ehnatons īstenībā bija varenākais ēģiptes faraons, kuram uzbūvēta augstākā piramīda (Heopsa jeb Khufu) Tenočitlanā(šo vārdu simtpunkt uzrakstīju nepareizi, jo esmu to piemirsis, bet doma skaidra jau ir).

Šo rakstu rediģēja Nero: 02.11.2005 22:16

[Kedriks]

Land of the free and the brave utt.... Indeed. Kaut gan viņiem tas jau dabā tā laikam un šie nejūt ka būtu kas slikts izdarīts - paši piesavinājušies visādus Vecās Pasaules pilsētu nosaukumus, tikai piekabinot klāt vārdu "New" un taml. Tādi lieli bērni...

TAS vārds laikam bija gandriiiiiz pareizs

[Axa Night]

Bet šitāda cilvēces vēsture ir riktīgi laba
Varētu tādu arī skolās mācīt

Protams vēl viens fakts pastāv, ka cilvēks var iedomāties tikai to, kas ir viņa saprāta robežas, tas nozīmē, ka principā arī visi šitie murgi varētu būt daļēji patiesi, jo kaut ko pilnīgi neiespējamu mūsu ķobes nemaz nevarētu iedomāties...
Bez tam, vēsture un arheoloģija jau principā ir daļēji arī minēšana, tā kā Holivudi tikai aizņemas un mazliet to visu uztaisa krāšņāku

[ils]

Neprātīgais gadsimts.

Vistrakulīgākais gadsimts cilvēces vēsturē sākas ar to, ka profesors Čelendžers atklāj Zudušo pasauli - dinozauru rezervātu uz plato Dienvidamērikā (Artūrs Konans Doils).
1909. gadā Āfrikas džungļos pirmo reizi ieskanas Tarzāna kliedziens (Edgars Raiss Barouzs). Pēc sešiem gadiem Herberts Vests sāk dienēt armijas medicīnas korpusā, lai varētu piekļūt tuvāk līķiem. Priekš kam? Viņam ir ideja par mirušo atdzīvināšanu (G. F. Lavkrafts, Herberts Vests - reanimators).
1920. gadā pasaulē ierodas Emmets Latrops Brauns - nākošais laika mašīnas izgudrotājs no triloģijas Atpakaļ nākotnē.
1926. gadā notiek filmā Mūmija attēlotie notikumi, apmēram tajā pat laikā piedzimst Toms Melsudors [Ridls]-jaunākais - nākošais lords Voldemorts, megaļaundaris un Harija Potera ienaidnieks. Pēc pieciem gadiem uz Ņujorku atved King Kongu un viņš pilsētā apgriež visu ar kājām gaisā, 1933. gadā norisinās filmas Indiana Džonss un Liktens templis (1984.) darbība, 1936. gadā - Indiana Džonss un Pazaudētā šķirsta medības (1981.), bet 1937. gadā - Indiana Džonss un Pēdējais krusta karš (1989.).
1938. gadā Lietuvā piedzimst supermaniaks un cilvēkēdājs Hanibals Lekters, bet Toms Melsudors iestājas Cūkkārpas skolā. Vēl pēc gada norisinās filmas Debesu kapteinis un Nākotnes pasaule (2004.) notikumi. 1942. gadā citplanētiešu reptīļi uzbrūk Zemei un piespiež karojošās puses apvienoties un sākt cīņu ar agresoriem (Harija Tērtldava alternatīvā vēsture).
Slavenais Filadelfijas eksperiments notiek 1943. gada 23. oktobrī. 1947. gadā kāds apvaino Trusi Rodžeru, bet 1948. gadā planēta Kriptons - Supermena dzimtene - uzsprāgst, tādēļ ka pietuvojas pārāk tuvu savai sarkanajai saulei.
1955. gada 5. novembrī Mārtijs Makflajs satiek savus vecākus jaunībā (Atpakaļ nākotnē), bet 1957. gadā Džeisons Vurhiss noslīkst ezerā, lai pēc tam pārdzimtu maniakā ar hokeja masku uz sejas (filma Piektdiena, 13.). Tajā pat gadā piedzimst vēl viens maniaks - Maikls Maijers (Helovīns) - un Selīna Kaila - nākošā Kaķsieviete.
1961. gada 13. oktobrī piedzimst apburošais paranoiķis Fokss Viljams Malders no seriāla Slepenie materiāli, bet 1964. gada 23. februārī - viņa rudmatainā partnere Dana Ketrīna Skalija. 1980. gada 31. jūlijā piedzimst Harijs Poters.
1984. gada 12. maijā no nākotnes ierodas terminators (modelis T-800), lai nogalinātu Sāru Konori (filma Terminators, 1984.). 1987. gadā karavīru specvienība, kas izmesta Dienvidamērikas džungļos satiekas ar citplanētiešu mednieku (filma Plēsoņa, 1987.).
1980. gadā kāds nogalina Loru Palmeri un FIB aģents Deils Kūpers ierodas klusajā mazpilsētiņā Tvīnpīkā, lai izmeklētu šo no pirmā acu uzmetiena ikdienišķo lietu (Deivida Linča filma Tvīnpīka). 1991. gadā Harijs Poters iestājas Cūkkārpā, vēl pēc diviem gadiem no Azkabanas cietuma, pirmo reizi tā pastāvēšanas vēsturē izbēg ieslodzītais - Siriuss Bleks, bet 1995. gada 24. jūlijā lords Voldemorts atgūst savu miesisko veidolu.
Protams, ka tā ir tikai ļoti maza, niecīga daļiņa no tiem notikumiem, ko apraksta savos darbos, rāda filmās fantasti. katrs var papildināt šo sarakstu ar jauniem vēsturiskiem faktiem. Kaut arī fantasti rada mums milzums daudz jaunu pasauļu, to nevar uzskatīt par bēgšanu no īstenības, tas ir tikai mēģinājums paskatīties uz apkārtējo pasauli no cita redzes punkta.
Rejs Bredberijs reiz ir sacījis, ka fantasti nerada nākotni, viņi tikai atvaira to. Varam piebilst, ka viņi arī nemaina pagātni, bet tikai piemēra to tam, kas varētu notikt šodien.


Atbildu uz aizrādījumu!

Man šķiet, ka tajā tekstā ir kļūdas - manuprāt bija Bodolīno nevis Baudolīnu un kalnieti sauca Dankans.
cepti āboli ar vaniļu

Tā kā es tulkoju no krievu valodas, bet tur īpašvārdus, tāpat kā mēs, attaino pēc izrunas, tad pilnīgi iespējams, ka es šur tur esmu kļūdījies. Arī ar to Bodolīno.

Savukārt, kalniešu sakarā nekādas kļūdas nav.
Cilvēki bieži jauc, ka filmā Kalnietis Kristofers Lamberts (Christopher Lambert) tēloja Konoru Maklaudu (Connor 'The Highlander' MacLeod), bet TV seriālā Adrians Pols (Adrian Paul) tēloja Dankanu Maklaudu (Duncan 'Mac/Highlander' MacLeod).

[Sol Invictus]

Skaidrs, bet ir vēl viena kļūda - ir nevis slepenie meteriāli, bet X-faili - slepenās lietas

Vai nākotnes pareģojumi arī tiks iztulkoti, kad būs ? (cik sapratu tādi būs decmbrī)

[ils]

Es centīšos iztulkot arī tos.
Šie jau arī no kaut kurienes ir tulkojuši, citādi liktos dīvaini, ka vispār nav pieminēti krievu (padomju) rakstnieki.

[Alia]

es teiktu lai pilnvērtīgi mumificētu vajag nogalināt , jo iekšas taču dzīvam neizņemsi.