Brīvā griba Opcijas

[Dvēselīte]

Tad lūk, pavedienā par to "Kas mūs vada?", aizsākās vēl viens interesants un apspriešanas vērts atzars - brīva griba.

Šajā pavedienā tā būs topika tēma.

Parastie jautājumi:


1. Kā liekas jums, kas ir jēdziens 'brīvā griba'?
2. Vai tāda eksistē?
3. Ja nē - kāpēc? Ja jā - kāpēc?




Viedokļi par tēmu ir dažādi. To daudz ir apskatījis Luters, Sv. Augustīns un tik daudz citu filozofu, domātaju, teologu un visu citu, kam nav bijis slinkums, ka tos nav iespējams uzskaitīt.

Es, personīgi, brīvo gribu atzīstu tad, kad tas ir izdevīgi un noliedzu tad, kad tas ir izdevīgi. Viss ir atkarīgs no situācijas, tāpēc pagaidam neņemšos propogandēt kādu no viedokļiem.

[washulis]

1. Kā liekas jums, kas ir jēdziens 'brīvā griba'?
2. Vai tāda eksistē?
3. Ja nē - kāpēc? Ja jā - kāpēc?

1. brīvo gribu es definētu kā saprātu, spēju domāt patstāvīgi un izlemt savu likteni. ja jau es tā to definēju, tātad secinot varētu tikt, ka jā, tāda pastāv... bet kāpēc??? es neticu dievam, kas padara grūtāku atbildēt, jo brīvo gribu varētu nosaukt arī par dvēseli, caur kuru esam vienoti ar Dievu, bet paskaidrot to zinātniski vai kaut kā tamlīdzīgi... es nezinu... tāpēc lai uzdotu šo jautājumu!

[Dāvids]

Manuprāt:
1. Pretstats determinismam.
2. Jā, izvēles iespējā kokveida struktūrā ar kopā saaugušiem zariem.
3. Jo cilvēkam ir dota iespēja izvēlēties, kā rīkoties konkrētās situācijās un katrai izvēlei ir savas sekas - savs dzīves turpinājums. Cik šie turpinājumi ir līdzīgi un vai (un kurā vietā) "satek" kopā veidojot "secības punktus" aiz kuriem nākotne ir vienāda vairākām izvēlēm ir plašāks jautājums...

[Debija]

1. Man nav jēdziena brīvajai gribai. Tāda jau tā ir. Tie divi vārdi izsaka visu un tur neko paskaidrot nevajag.
2. Protams.
3. Kāpēc gan nē? Ja jau eksistē veselais saprāts, ja mēs domājam, runājam un daram, tad kāpēc, lai mums nebūtu dota iespēja izvēlēties, domāt, runāt balstoties uz saviem uzskatiem un viedokļiem?Varu dot kaut vai piemēru - ticīgie un neticīgie. Mēs paši izvēlamies kam ticēt un kam pievienoties. Tāpat mēs izvēlamies kam neticēt.
Es apbrīnoju cilvēkus, kuri uzskata, ka tādas brīvās gribas nav.

Šo rakstu rediģēja Debija: 30.12.2007 01:04

[Elony]

Manuprāt dzīvot bez brīvas gribas nozīmē sevi pielīdzināt dzīvniekiem. Viņi it bioloģiskie robati, vadās no instinktiem, gluži kā datorprogrammām.
CIlvēks var rīktoies pretēji jebkuriem saviem instinktiem. Altruisms - tas ir pierādījums.

[Roviela]

Manuprāt dzīvot bez brīvas gribas nozīmē sevi pielīdzināt dzīvniekiem. Viņi it bioloģiskie robati, vadās no instinktiem, gluži kā datorprogrammām.
CIlvēks var rīktoies pretēji jebkuriem saviem instinktiem. Altruisms - tas ir pierādījums.

Jebkuram nevar, ja runa par iedzimtiem refleksiem Tie nevienam nav jāmāca, ieskaitot nupat dzimušos, bet no tiem arī atteikties nevar pat, ja tā sagribi. Piemēram - nevar nomirt, vienkārši aizturot elpu, bez kādiem palīglīdzekļiem. Nevar - refleksi neļaus.
Un nav arī tiesa, ka dzīvnieki ir tīri bioloģiski ieprogrammēti. Vismaz dzīvnieki ar kaut cik sarežģītu nervu sistēmu ir diezgan brīvi šādā vai tādā izvēlē. Ne tik apdomāti kā cilvēkam, kuram ir abstraktā domāšana, bet nav arī tā, ka darbojas tikai instinkti. Kaķis savus instinktus skrāpēt to, kurš viņam tobrīd nepatīk, jo, redz, uzrāva no salda miega, spēj gluži labi apspiest, kad pamana, ka nelietis, kas tā izdarīja, ir viņa labs paziņa. Kaķis nonāk stresā no tādas apspiešanas, protams, bet tieši tas pats ir ar cilvēkiem, kas sevi piespiež, teiksim, neļaut vaļu dusmām.

Manuprāt, ideja par brīvo gribu ir abstraktās domāšanas rezultāts Vienā ziņā taisnība - dzīvniekiem galva par šo jautājumu nesāp, tāpat kā par dzīves jēgu. Dzīvo, kamēr var padzīvot, un viss.

Brīvai gribai nav jēgas, ja pieņem, ka viss ir absolūti iepriekšnoteikts. Es personīgi neatbalstu ideju par absolūtu iepriekšnoteiktību, tāpēc uzskatu, ka brīva griba ir.