Mirusie radinieki ........ Opcijas

[Ernestine]

Esmu daudz domajusi par to! Pirm gada man nomira mammas bralis, bet mani neatstaj sajuta, ka vins seit ir! No onkula dzikokla panemam dazas lietas (gramatas), jo mamma negribeja tas mest ara! Kad atbraucam majas, tas loti atgadinaja vinu!
Sogad mums majas notika remonts un pie mums atnaca stradnieks, kas bija loti lidzigs vinam! Pat mamma to atzina (smarza, barda, latgalu akcents). Pie tam ik pa bridim sapnos redzu vinu gulam zarka!!!Tas ir drausmigi!

VAI KADAM IR TA BIJIS??? VAI KADS VARKO IETEIKT?

Pastastiet par saviem atgdijumiem!!!

Šo rakstu rediģēja Ernestine: 31.07.2007 11:38

[rivchiks]

Nu man nomira vectēvs Un tas protams bija skumīgi, bērēs uz viņu paskatīties pat nespēju, domāju ka būšu stiprs, jo raudājis jau nebiju sen bet nu asaras bira pašas no sevis! Vēlāk es arī nesu viņa kapu, un arī apraku, kopā ar brālēniem un krusttēvu .... Šito es vairs negribu atkārtot!!!
Vectēvs kādreiz dzivoja citur, bet tad kad nebija vairs viegli un viņam bija grūti staigāt viņš palika mūsu izstabā (bet mēs BEIDZOT tikām bēniņu izstabā, kura tā pat izrādijās drūmākā un spocīgāskā mājā!!!).... Nu pēc viņa nāves vecāmamma lika mums dzīvot viņa izstabā, es pat gulēju viņa gulktā Nu jocīgi jau bija

[Shadowstalker]

Padomā tik - man ķelli nolikuši visi radinieki vismaz 4 paaudzēs, neskaitot pēdējās 3. Ko man - puņķoties par visiem pēc kārtas?

Šo rakstu rediģēja Elune: 02.08.2007 20:56

[LaurCIs]

man nomira omas brālis.
vēl joprojām nevaru saprast kā viņš varēja vienā dienā nomirt un vairāk neeksistēt

[Cecilia]

hmm, vienīgais radinieks, par kura nāvi es interesējos, ir mana oma. nomira no vēža. biju klāt. trīs pēdējie elpas gārdzieni bija visai interesanta pieredze. un saplīsusī glāze.
viņas bērēs es sāku raudāt gandrīz, līdz pamanīju, kā pa zārka šķirbu (vāks bija ciet) ir izspraucies raibais palaga stūris. šņukstēt es sāku gan, ceru, ka pārējie domāja, ka es tā aiz sērām.

[SilverDove]

Kad nomira mana vecmamma es naktī redzēju dīvainu sapni, tas bija viens no tiem sapņiem, kuru arī no rīta atceras visos sīkumos. Sapnī viņa bija atnākusi pie manis un teica, lai es neskumstot, ka viņa vienmēr būs pie mums un ar mums, tikai mēs viņu neredzēšot. Ticat vai nē, bet man pēc tam palika kripiņ vieglāk ap sirdi.

[Shadowstalker]

Nu man ari! WoW! Bet vai tad tu redzeji vinus zarka? Cik tad tu esi vecs???

Redzēt cilvēku zārkā nav iemesls, lai gadiem ilgi pēc tam par to regulāri redzētu drūmus sapņus. Nē, nu ok, varbūt jums bija baigi labs kontakts, bet nu kas tad notiks, kad nomirs kāds tuvāks radinieks? Tiešām kārsies kokā? Nu nevar mūžīgi bēdāties par faktiski vairs neko.
Cik vecs, var izrēķināt, paskatoties manā profilā dzimšanas datumu.



Šo rakstu rediģēja Siri: 01.08.2007 21:53

[echo3]

Ernestine - Tavas atmiņas uzjundīja onkulim līdzīgais strādnieks. Tas nekas, pāries. Mūžīgi bēdāties nevajag. Un varu nomierināt - mūžīgi tas arī neilgs.

[Lianjuks]

Visiem ir nomiruši radinieki, bet vai to mēs visi piedzīvojam? Es piemēram nepiedzīvoju kāda radinieka nāvi, jo viņš nomira divas stundas pirms manas piedzimšanas.

[Grēkmeistars]

Man ir nomiruši daudzi radinieki, bet no tiem, kuru nāvi esmu redzējusi:
Man nomira vecmamma reiz. Bija nedaudz jocīgi un arī vēlāk bija brīži, kad likās, dzirdu klusus, nezin-no-kurienes-nākošus gārdzienus, kad grasījos iemigt. Arī tas brīdis, kad aizver zārku, palika kā spilgtākais - tas, kad visi tiešām sāk noticēt, ka šis cilvēks ir miris. Skumjš.
Bet vispār es attiecīgos brīžos mierīgi varu sākt raudāt no domas vien, ka kāds no maniem tuvākajiem radiniekiem varētu nomirt. Un man ir ļoti daudz radinieku.

[Scorpse]

Jaa, ironija ir iistajaa vietaa, modinji. Cilveeki grib apmainiities ar pieredzi, parunaat par vinjiem varbuut pat ljoti svariigu teemu..
Lai nespamotu - jaa, ir nomirushi radinieki, [ko es esmu pazinusi]. Nee, paarlieku tas mani netraumeeja. Vinji bija veci un katram savs laiks.

[Ernestine]

Redzēt cilvēku zārkā nav iemesls, lai gadiem ilgi pēc tam par to regulāri redzētu drūmus sapņus. Nē, nu ok, varbūt jums bija baigi labs kontakts, bet nu kas tad notiks, kad nomirs kāds tuvāks radinieks? Tiešām kārsies kokā? Nu nevar mūžīgi bēdāties par faktiski vairs neko.Cik vecs, var izrēķināt, paskatoties manā profilā dzimšanas datumu.To varētu labot ieskats miršanas apliecībā pie "nāves cēlonis" vai kas tāds.

Nu atvaino, ka musu domas nesakrit! Katram jau attieksme pret to ir savadaka!

Šo rakstu rediģēja Elune: 02.08.2007 20:55

[ČoČanga]

Visiem ir nomiruši radinieki, bet vai to mēs visi piedzīvojam? Es piemēram nepiedzīvoju kāda radinieka nāvi, jo viņš nomira divas stundas pirms manas piedzimšanas.

man arī tā ir. mana omīte nomira tad kad manai mammai bija sešpadsmit gadu, viņa pat vēl nebija apprecējusies!

[katrīna. 8D]

interesanti, ka ir redzēti tādi sapņi.
manas mammas ome nositās ar elektrību, kad mainīja spuldzīti. :s
es nezinu, vai viņa to redzēja, bet piedzimusi jau laikam bija.

man nomira manas omes māsīcas vīrs. viņš sanāk manas māsīcas vectēvs.
es nebiju uz bērēm, jo tad man vispār bija bail iet. nezinu. es pat neraudāju, bet vienalga bija baigā sajūta.
un tā neko.

[valery]

man sodien ir tiesi gads kad nomira bralis... Vinam bija 14 gadi...Autobus satrieca....

[Demigod.]

pēdējā laikā bieži redzu kādu cilvēku, kas nenormāli man atgādina kādu mirušu radinieku. dīvaini, bet īpašu uzmanību nepievēršu.

nekad neesmu īpaši sērojusi pēc radiem. vismaz ne tad, kad kāds nomirst. sēras pienāk krietni vēlāk.

[Gil-Galad]

Domā tikai par savu nāvi kā es

Sēras par citiem neko nemaina

Esi egoists,jo zārkā mēs visi guļam vieni

Pozitīvs ir vienīgi tas,ka uz savām bērēm nav jāvelkas...aiznesīs

[washulis]

man nekad nav nomiris neviens tuvinieks, vienīgais tuvais, kas bija, tas bija mans kaķis... bet visi radinieki ir miruši neilgi pirms manas dzimšanas...

[Shadowstalker]

Tad kā tu piedzimi?

[Demigod.]

man rodas jautājums, kā var nenomirt neviens tuvinieks, ja visi radinieki atstiepj pekas pirms tavas dzimšanas (un tur vēlreiz var piekasīties pie tiem "visiem" radiniekiem).