Kurbijkurne forums: Soli tuvāk fantāzijai

Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )

> "Izraidītie", [PZP] [R] Fantasy
Sindra
iesūtīt 17.11.2012 02:24
Raksts #1


Angel of Music
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 15.01.04
Kur: Azeroth
Spēļu meistars 2012




Lomu spēle fantasy pasaulē


Cietumu Astindelā pavisam noteikti nebija daudz. Tā vienkārši. Pēc tiem nebija nepieciešamības.
Tā vieta, kur atradās aizturētie pārgalvji, bija ne pārāk liela izmēra saliņa, kura atradās gaisā netālu no valdnieka pils. Šeit pārgalvjus bija nogādājuši Vārtu sargi. Īpaši neiedziļinoties situācijā un necenšoties noskaidrot, kurš bijis vairāk un kurš mazāk vainīgs. Jaunajiem serafiem palūdza sekot un kad viņus nogādāja uz salas, sargi pieskārās katra jaunekļa pierei ar labās rokas pirkstu galiem. Viņu acis uz mirkli iemirdzējās baltā gaismā. Sargi bija uzbūruši maģiju, kas neļāva jauniešiem pamest salu.

Te nu viņi bija spiesti pavadīt nakti.
Nu ja. Sala bija neliela, to pavisam mierīgi varēja pārredzēt no vienas malas līdz otrai.
Zemi klāja mīksta un patīkama zāle. Salas vidū atradās tāda kā lapene. Šeit atradās viena gulta. Ērts matracītis, pārsegts ar mīkstu un pieskārienam tīkamu sedziņu.
Kad serafi gāja gulēt viņi lika saviem spārniem pazust. Tā vienkārši, iedomājās, kā viņi sakļauj savus spārnus un liek tiem saplūst ar savu augumu. Tad tie pazuda. Kad serafs vēlējās spārnus izplest, viņam tikai vajadzēja iedomāties, kā viņš izpleš spārnus un tie atkal parādījās.
Tomēr spārni nelīdzēja tikt prom no salas. Ja pietuvojās salas malai un mēģināja tai pārkāpt pāri, ieslodzītais atdūrās, kā pret neredzamu un neapejamu sienu.
Viņi te bija ieslodzīti. Un acīmredzami uz visu nakti.
Blakus gultai atradās galdiņš uz kura bija novietota sudraba ūdens karafe un blakus tai, sudraba ūdens kauss.
Tepat uz paplātes arī atradās augļi. Svaigi, smaržīgi un kārdinoši.

Laiks ritēja un ausa gaisma.
Acīmredzami tuvojās jauna diena.
Tā droši vien solījās nest pārmaiņas jauno serafu dzīvē.
Katrā ziņā, diez vai viņus te atstās uz šīs mazās salas vēl uz kādu dienu. Sargi taču bija teikuši, ka dosies ziņot valdniekam un lai jaunie pārgalvji gaida valdnieka lēmumu.

Tikai gaidīt allaž bija sasodīti grūti.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
160 Lapas V  < 1 2 3 4 > »   
Sākt jaunu pavedienu
Atbildes (20 - 39)
washulis
iesūtīt 18.11.2012 14:02
Raksts #21


Cogito ergo sum
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 28.02.07
Kur: Divas mājas tālāk
Jaukais snīpis



Vienmēr ir pirmā reize, bet tas nenozīmē, ka būs pēdējā. Sariša atcirta Havai atpakaļ, pieslejoties sēdus un saliekot rokas sānos, sevis paņemto augli nometot klēpī. Ideja par brokastīm ātri vien sarunas laikā bija izčabējusi. Es piekrītu Eoinam. Brīdinājums. Tas taču ir visloģiskāk! Eoinam tika veltīts īss smaids. Vismaz kāds bija viņas pusē, kamēr to pašu nevarēja teikt par Ereijassu. Bet! Tas būtu tikai gudrāk, ja Valdnieks par šādu risku brīdinātu, ne tā! Kāpēc ko tādu turēt noslēpumā? Jaukā rīta pozitīvā gaisotne viņas acis sāka rukt arvien sīkāka un sīkāka.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Andromeda
iesūtīt 18.11.2012 15:10
Raksts #22


Miglājs
Grupas ikona

Grupa: Aurori
Pievienojās: 12.07.06
Kur: M31
Vadzvaigzne tumsā



Eoins nebija neviena pusē. Viņš bija padevīgs savam valdniekam. Valdnieka vārds bija Eoina taisnība. Ja reiz uz vārtiem iet bija aizliegts, tad tas arī bija brīdinājums, ar ko vajadzēja pietikt visiem eņģeļiem, arī viņam. Tāpēc sods par šādu pārgalvību bija tikai saprotams un pat nepieciešams.

Valdniekam nekas nav jāpaskaidro. Mums vajadzētu uzticēties viņam un beigt apšaubīt viņa rīcību un vārdu. Mums drīzāk vajadzētu apdomāt mūsu pašu izdarīto. Vai tad Tu nesaproti, ka šādi rīkodamies mēs esam izrādījuši necieņu viņa Gaišībai? Tā ir mācība. Eņģelis aizvēra acis, sajuzdams saules staru siltumu uz visa sava ķermeņa. Tā bija debešķīga sajūta.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Roviela
iesūtīt 18.11.2012 15:47
Raksts #23


Zintniece
Grupas ikona

Grupa: Noslēpumu nodaļa
Pievienojās: 03.11.03
Kur: te un tagad
Dzīvā enciklopēdija



Joels, brīdi pavērojis saullēktu - cik skaists! - apņēmīgi piecēlās un izstaipījās.
- Kas darīts, tas padarīts, un sekas ir pelnītas, - orākuls paziņoja.
- Ko mums piespriedīs, to arī mēs būsim pelnījuši, un nevajag apšaubīt Valdnieka rīcības pareizību.

Visa viņa stāja, sidrabpelēkajiem garajiem matiem rīta vējā tinoties ap augumu, pauda - es nemaz neklausos tādas runas, un nav ko činkstēt.
Eņģelis aizgāja līdz lapenei, kur ar augļiem un ūdeni apmierināja izsalkumu un slāpes. Viņš nezināja, vai saprot pareizi, bet domāja, ka Valdnieks nebūs apmierināts arī ar to, ka viņi sevi novārdzina tīši neēdot. Tā ir jādara, un viss, un vienalga, cik ļoti pašu grauž sirdsapziņa. Jādara.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
echo3
iesūtīt 18.11.2012 16:10
Raksts #24


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 11.08.04
Kur: Nu jā, - pašlaik pie datora
Klusais censonis



Ereijass uzsmaidīja satrauktajai Sarišai. - Vakar mēs visi spērām Pirmo Soli. Un tūlīt pierādījām, ka neesam pieauguši, lai arī tieši to zvērējām Valdniekam. Iespējams, tas ir svarīgi, nevis Vārtu noslēpums. - Ko gan te minēt? Drīz viņi visu uzzinās. Tāpat kā naktī, jaunā karotāja emocijas nepauda ne bailes, ne nožēlu, ne nepacietību. Tikai miers.

Ereijass piecēlās kājās, kad viņam garām pagāja Joels, un pievienojās orākulam brokastīs. Daži augļi un ūdens.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
hellwoman
iesūtīt 18.11.2012 17:03
Raksts #25


Sēž zem Šķirmices
**

Grupa: Biedri
Pievienojās: 24.08.07



Viktorija nerunāja, viņa bija izbaudījusi lielisku miegu, kādu sapņo vien tie, kam nav sirdsapziņas. Šobrīd viņas sejas izteiksme pauda iekšējas mokas, ar ko varētu izskaidrot viņas klusēšanu, taču domās skraidīja Blah blah blah, mīkspēdiņi, aizverieties vienreiz. Neizteiksmīgi, pat satricināti piecēlusies kājās meitene paņēma ābolu un ūdeni, ēdot to lēnām un mokoši, pēc skata tā, ka rūgtas domas neļauj norīt kumosus un prāts klejo pie vakardienas. Patiesībā Veronikai bija garlaicīgi un viņa lieliski apzinājās, ka tēlojot moku apsēstu dvēseli, nebūs jāpiedalās sarunās vai jāattaisnojas. Lai viņas nožēlu saskata sejas izteiksmēs un izturēšanās veidā.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
washulis
iesūtīt 18.11.2012 17:47
Raksts #26


Cogito ergo sum
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 28.02.07
Kur: Divas mājas tālāk
Jaukais snīpis



Dzirdot apkārtējo komentārus, Sariša vairākas reizes smagi nopūtās caur nāsīm kā nokaitināts pūķis, kas spļaudītos ar dūmiem. Visi teica kaut ko pret un skaidrs, ka katrs centās pielikt šai sarunai izteiksmīgu un ērtu punktu, izveidojot īso "ko mums vajadzētu domāt un darīt" konspektu. Padoties negribējās, jādomā, ka viņas seja, kas pauda to neapmierinātību, to ari vēstīja, iespējams ar to būs gana, lai viņa justos mazāk uzvarēta sarunu divkaujā. Ar vārdiem cirst viņai nudien nepadevās tik labi, kā sist pļaukas, bet pēc kā tāda taču nekad īsti nebija vajadzības.

Arh. Labi. Viņa dusmīgi izdvesa, smagi saprustojot plaukstas uz galvvidus un ļaujot sev atkrist atpakaļ mīkstajā zālē, abiem spārniem plešoties katram savā virzienā. Nu labi, sods ir pelnīts, bet tik un tā nav skaidrs - kāds sods? Turklāt šeit sēdēt un gaidīt, tas bija gana mokoši. Viņa nebija pacietīga dvēsele, nevienam tas nebija noslēpums un ja viņiem te būs jāaizvada vēl viena diena un nakts, pārējie serafi par šo faktu nepriecāsies, jo pati Sariša vārīsies un ārdīsies varen ilgi un pamatīgi.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
josephine
iesūtīt 18.11.2012 19:26
Raksts #27


Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 12.07.06
Kur: Thoughts have taken me hostage, I have no clue where they're taking me
Susļiks



Hava atsēdās zālē blakus Sarišai un pieklusinātākā balsī centās sevi paskaidrot - Es nemeklēju kašķi, nedalu puses, kurš vienā, kurš otrā. Saprotu, kā tevi, tā pārējos, tikai gribēju parādīt arī citu perspektīvi uz lietām - Hava veltīja Sarišai maiguma un mīlestības pilnu violēto acu skatienu, viņas vārdi nāca no sidrs - Piedod, ja šķitu uzbrūkoša, tāds nebūt nebija mans nolūks, turklāt, lai kas arī mūs sagaidītu, visprātīgāk ir turēties kopā un neļaut spekulācijām par nākotni sadalīt mūs karojošās frontēs, kaut tikai sarunās. Daudz vairāk mēs iegūsim cenšoties izveidot kopēju uzticēšanos viens otram un komandas vienotību, tad no tiesas būsim stipri un spēsim pārvarēt jebkādus izaicinājumus. -
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
washulis
iesūtīt 18.11.2012 21:51
Raksts #28


Cogito ergo sum
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 28.02.07
Kur: Divas mājas tālāk
Jaukais snīpis



Havas pienākšana klāt sākumā samulsināja, jo ko gan viņa vēlējās teikt? Izrādās, ka ta bija... nē, ne atvainošanās, jo īsti jau nebija par ko, vai ne? Sariša vienkārši kārtējo reizi aizkūrās, tāpēc mirkli lūkojās uz Havu ar patiesi neizprotošu skatienu, tad to nolaida. Ai, nē. Uzbrūkoša nebiji. Man vienkārši negribas sodu, tāpēc tā sapiktojos. Turklāt man neticas, ka pārkāpums bijis tik dikti liels. Tā gan bija mazākā problēma. Sodu var paciest ar spītu, bet samierināties ar faktu, ka viņi bija sevi apkaunojuši Valdnieka, ģimenes un pārējo acīs, tas jau sāpēja, to salabot būs grūtāk.

Kaut kur jau tās savas bailes un negācijas bija jāizgrūž un kas tik nav labāks par centieniem visiem un sev iegalvot, ka viss būs kārtībā? Ja sods būs jāizcieš kā komandai, tad es nevaru nepiekrist. Viņa vēlāk vēl piebilda, nedaudz saraucot uzacis, kad pacēla violetās acis augstāk, lai nopētītu, kā saule viz Havas gaišajos matos. Bet tur jau tā lieta, neviens neko nezina un es neesmu pacietīgs serafs. Jeb vienkārši, neņemiet Sarišu vērā. Viņa var sarunāt visu ko.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
josephine
iesūtīt 18.11.2012 22:40
Raksts #29


Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 12.07.06
Kur: Thoughts have taken me hostage, I have no clue where they're taking me
Susļiks



Hava saprotoši uzsmaidīja Sarišai un pietrausās atkal kājās, ar zināmu iekšēju apņēmību. Drīz! Spriedumu varēja just tuvojamies, un ne cik daudz vairs, līdz taps zināmi kādi, kaut niecīgākie jaunumi. Hava par to bija pārliecināta. Viņa vēlreiz piegāja pie salas maliņas, šoreiz skatu pievēršot Metatrona iespaidīgajai pilij.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Rouzijs
iesūtīt 18.11.2012 23:32
Raksts #30


Kārto teleportēšanās eksāmenu
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 15.09.09
Kur: In heaven
Nervu bende 2013



Sarunās negribējās vairs iesaistīties tāpēc Meja staigāja šurpu turpu labi apzinoties, ka tas varētu arī kādu ļoti kaitināt, bet... viņa... ko viņa darīja? Dungoja kādu klusu dziesmu un ļāva kājām skart maigos zāles stiebrus, glāstīt kailās pēdas un kaut nedaudz sajust mierinājumu, lai vai kāds būtu sods Astindela bija viņas mājas. Astindela mita katrā zāles stiebrā un iedomājoties par to vien, viņa pasmaidīja. Pat ja gaidāmais sods vēl joprojām biedēja, nē, drīzāk biedēja neziņa.

Rokas šūpojās dungotās dziesmas ritmā, te sev priekšā, te aizmugurē, kamēr viņas melnie spārni tika lēnām izstaipīti, visu nakti nekustīgi stāvam pie salas malas pēkšņi varēja sajust nogurumu, viņa palūkojās uz ēdienu un tad violetais skatiens pievērsās Joelam.
"Kā tu šādā brīdi vari ēst?" Piemēram Mejas vēders sen jau bija pārvērties par uztraukumu sažņaugtu kunkuli un lai viņa sevī iedabūtu ēdienu? Nu nē... protams, tumšmate apzinājās, ka iespējams būtu labāk paēst, atgūt spēkus, nevis sevi novārdzināt, bet ko viņa nevarēja izdarīt, to nevarēja. Tad jau drīzāk vieglāk būtu kādu pieveikt kaujā, vai trāpīt bultu auglī no piecsimt metru attāluma.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Whitefox
iesūtīt 18.11.2012 23:43
Raksts #31


Cep speķi Dūdijam
*

Grupa: Biedri
Pievienojās: 18.07.07
Kur: Ūdens dzīlēs



Visas varbūtības un žēlošanās pamazām sāka krist uz nerviem. Savu viedokli viņš bija izteicis un ar to pietika. Ieslīgt diskusijās nebija jēga. Atkāpies no diskutējošās grupiņas, Ramiels pievērsa skatienu tiem serafiem, kuri bija nolēmuši uzkrāt spēkus ēdot. Tomēr Ramiels nedevās pie viņiem, bet arī nepalika pie diskutētājiem.
Nostājies klusākajā salas nostūrī, jaunais serafs domīgi vērās apkārtnē, bet skatiens neapstājās vienā vietā uz ilgu laiku. Viņš gaidīja, kad beidzot tiks izkliedēta šī nervozitāte, kas bija apsēdusi visus serafus kā neārstējama kaite.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Aiva
iesūtīt 19.11.2012 01:20
Raksts #32


Šņācmēles tulks
******

Grupa: Daiļdarbu pārziņi
Pievienojās: 22.12.03
Gondoras sargs



Sardiels klausījās kā pārējie sarunājas, taču tad rīta izsalkums lika sevi manīt.

Žēl, ka par to Valdnieka vārda svarīgumu neviens vakar neiedomājās, viņš nodomāja, tomēr paturēja neizteiktu. Galu galā, pats nebija labāks, tāpat aizskrēja pārējiem līdzi.

Brīdi vēl pār serafu valdīja doma ieturēt gavēni, bet tad pāris ēdošo radītais , kaut niecīgais, troksnis, lika arī Sardielam pievienoties viņiem. Kāds auglis, un malks ūdens, tas gan bija viss, ko viņš atļāvās apēst.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
echo3
iesūtīt 19.11.2012 19:01
Raksts #33


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 11.08.04
Kur: Nu jā, - pašlaik pie datora
Klusais censonis



Ereijass ātri tika galā ar tiem dažiem augļiem, kurus bija izvēlējies apēst. Izdzēris vēl dažus malkus ūdens, viņš klusā balsī pateica, - Paldies! - Kāds taču bija šurp atgādājis gan ēdienu, gan augļus? Lūk, tam nezināmajam tas arī tika teikts. Jēgas stāvēt lapenē nebija, sarunāties Ereijasam negribējās, un viņš nolēma darīt to, ko jaunajam serafam bija mācījuši viņa vecāki.

Ereijass devās ārā no lapenes uz to saliņas malu, kurā lēca Astindelas rīta saule. Apsēdās tik tuvu malai, cik maģija ļāva, ar seju pret sauli, un iegrima meditācijā. Baltie spārni lēni "izplauka" no serafa muguras. Nenoskaidrotais jautājums nebija vis, kāds ir bijis pārkāpums, un kāds par to pienāksies sods, un kā to pārdzīvot. Ereijass vēlējās noskaidrot, kas viņam raksturā bija pietrūcis vakar, kad bija ļāvies biedru aicinājumam doties uz Vārtiem. Pirms nedaudzām minūtēm viņš pats to bija nosaucis par muļķību. Muļķība gan var tikai palikt pāri, nevis pietrūkt...
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Septīma
iesūtīt 19.11.2012 20:40
Raksts #34


Cep speķi Dūdijam
*

Grupa: Biedri
Pievienojās: 16.11.12



Selebriāna sēdēja salas krastā, viņas spārni bija nozuduši un violetās acis zaigoja skumjās. Dziedniece nožēloja savu izdarīto. Viņa zināja, ka vajadzēja klausīt valdnieka Metatrona pavēlēm. Ka, lai vai ko, nevajadzēja doties un censties lūkoties pāri Vārtiem. Tomēr pārējo piedāvājums bija tik vilinošs! Briāna nekad nebija varējusi pretoties avantūristiem, viņai noteikti bija jāpiedalās! Vai par to jauno serafi varēja vainot? Viņi visi tikai gribēja palūkoties... Taču viņi tapa pieķerti. Meitene saprata, ka sods būs pelnīts, taču bija bail. Un nevis par sodu pašu, bet par to, kas būtu noticis, ja viņi būtu atvēruši Vārtus. Un pārliecība, ka tas nebūtu bijis nekas labs. Viņi varēja iznīcināt cilvēkus, eņģeļus vai citas būtnes! Nodarīt kādam pāri! Selebriāna kā dziedniece nespēja to izturēt. Viņa savā ziņā pat jutās laimīga, ka viss ir kārtībā. Ka viņi vēl joprojām ir Astindelā. Un Metatronam, lai arī dusmīgam, nekas nav nodarīts.

Kad Hava pienāca pie krasta, meitene pacēla savu žēlo seju pret serafi. Mēs neatvērām Vārtus, tāpēc nekāds ļaunums nav nodarīts, vai ne? Cerība labās un trauslās būtnes balstiņā strāvoja kā vijoles skaņa, kamēr viņa ar kailajām rokām bija aptvērusi saliektos ceļgalus.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Sindra
iesūtīt 19.11.2012 20:50
Raksts #35


Angel of Music
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 15.01.04
Kur: Azeroth
Spēļu meistars 2012



Nebija jau tā, ka kāds speciāli mocīja jaunos serafus, liekot tiem neziņā gaidīt... laikam jau neizbēgamo, jo diez vai kādam no viņiem varētu ienākt prātā pretoties valdnieka pavēlēm.
Viņiem bija jāgaida, jo naktī, kad pārdrošie jaunuļi bija devušies iekarot Vārtus, tomēr visi gulēja. Nu, gandrīz visi. Izņemot sargus, kuri bija pieķēruši jaunos pārgalvjus.

Tagad laikam bija tas laiks, kad neziņa atrisināsies, bažas izklīdīs, vai arī tieši otrādi, pastiprināsies bailēs par gaidāmo, jo salas virzienā, no pils puses, devās kāds stāvs.
Serafu, kurš ieradās pie jaunajiem sauca Aivens.
Viņš bija valdnieka jaunākais dēls. Taču padomē nesastāvēja un kopumā pret viņu varēja izturēties, kā pret parastu serafu, kurš vienkārši dzīvo Metatrona pilī. Aivens nepieprasīja, lai viņa priekšā kāds klanītos, lai sauktu viņu par princi, vai kādas tamlīdzīgas lietas. Visas hierarhijas jaunajam eņģelim bija visai vienaldzīgas un arī darīja viņš parastu darbu. Nu, ja tā varēja izteikties. Patiesībā, Aivens uzraudzīja pasauļu robežas un pieskatīja, lai Astindelā neieklīstu nevēlamas būtnes no citām pasaulēm.

Nolaidies uz salas malas, eņģelis lika saviem baltajiem spārniem sakļauties un izzust. - Labrīt! - Aivens pasveicināja jauniešus, un it kā nekas īpašs nebūtu noticis, aizgāja līdz augļu traukam un paņēma no tā vienu dzeltenīgu, sulīgu un nogatavojušos ābolu.
Tā kā jaunie serafi bija devuši priekšroku sēdēšanai zālē, nevis gultā, Aivens apsēdās uz gultas malas un paaicināja jaunos, lai tie visi sapulcētos viņa priekšā, nevis atrastos viņam aiz muguras, vai kaut kur sānos.
- Es domāju, ka jūs jau apzināties, ka jūsu pagājušās nakts piedzīvojumi nebija īsti prātīgi. Valdniekam tas nemaz nepatika. Un, tā kā jūs kopš vakardienas esat pieauguši, jums pienākas sods. Metatrons saprot, ka savā ziņā jūs to darījāt vairāk ziņkāres dēļ, nevis tādēļ, ka vēlējāties tīšām pārkāpt visiem zināmu likumu, ka mums nav ļauts atvērt Vārtus. Tādēļ viņš jums dod iespēju mācīties un apmierināt savu ziņkāri pildot dažādus uzdevumus citās pasaulēs. Diemžēl, jums nav iespēju atteikties un jums ir viena diena laika atvadīties no saviem mājiniekiem un rīt, dienai austot, šajā pašā laikā, es jūs gaidīšu "Arku Dārzā." - Aivens pamāja uz zemi, kur no salas, labajā pusē atradās tāds kā parks, kurā starp ziedošiem kokiem un krūmiem atradās daudz senatnīgu arku. Tur šobrīd varēja redzēt arī pastaigājamies Gabrielu un Tiaru. Viņi acīmredzami par kaut ko sparīgi diskutēja, līdz Gabriels apstājās pie vienas no arkas un pieskārās tai ar roku, likdams arkai izgaismoties baltā gaismā, tad viņš izgāja tai cauri. Izzuda skatienam. Tiara palika viena un vēl kādu brīdi pastaigājusies, sieviete savēcināja spārnus un aizlidoja uz Metatrona pili. Droši vien no šī skata varēja noprast, ka arkas ir ejas uz citām pasaulēm.

- Jūsu pirmais uzdevums būs, doties uz Morveru un atrast tur Annekes noklīdušo kaķēnu. -
Anneke bija viena no dziedniecēm. Viņu allaž varēja sastapt dziednīcā, kas atradās austrumos no valdnieka pils. - Kaķis neizskaidrojamā veidā ir pārkāpis pasauļu robežas. Taču mēs viņu gribam atpakaļ. Metatrons domā, ka jums tas būs pa spēkam.
Es saprotu, ka tā būs jūsu pirmā reize, atrasties kādā citā pasaulē, ārpus Astindelas. Jums noteikti vajadzētu painteresēties par pasauli, uz kuru grasāties doties. Jāsarunā, kurš parūpēsies par pārtiku un citām jums nepieciešamām lietām. Kā arī, es domāju, ka vismaz vienam no orākuliem vajadzētu nodibināt saikni ar mani. Es gan brīdinu, ka negrasos meklēt kaķi jūsu vietā, taču mēs nevēlamies, lai jūs aizietu bojā svešā vietā, jo apjukāt un nezinājāt, ko iesākt. -
serafa skatiens pārslīdēja pār jauniešiem.
Vai viņiem bija kādi jautājumi?
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Roviela
iesūtīt 19.11.2012 21:35
Raksts #36


Zintniece
Grupas ikona

Grupa: Noslēpumu nodaļa
Pievienojās: 03.11.03
Kur: te un tagad
Dzīvā enciklopēdija



Rīts bija klāt, un re! Vēstnesis arī. Joels viegli paklanījās Aivenam, lai arī zināja, ka tam goda izrādīšanas un citas lietas ir visai vienaldzīgas.
Annekei pazudis kaķēns! Bet kā? Kā tas var tikt citā pasaulē?
Jaunā serafa zinātkāre bija pamatīgi iekurināta, tā priekšā nobāla pat fakts, ka tas ir sods. Nevienam taču nepatīk klejot pa citām pasaulēm, jo tas ir tik nejauki un grūti, uzturēties tur, toties uzzināt, kā kaķis no šīs pasaules ticis citā, ir svarīgi.

Viņā paskatījās uz "Arku Dārzu", lai zinātu, kur tas ir.
- Kāda ir šī pasaule - Morvera? Kur mēs varam uzzināt par to? - viņš domāja, ka no tā būs atkarīgs, ko ņemt līdzi, cik daudz, un kā būs jāizskatās tur. Tieši kā Aivens teica - uzziniet. Bet kur?

- Es esmu ar mieru nodibināt saikni ar tevi, - orākuls pieteicās. Viņam vienkārši patika Aivens, un, galu galā, Joels bija izvēlējies orākula darbu. Tātad ar to jāsāk.

- Ā! Vai mēs drīkstam parunāt ar Anneki?
Kas kaķēnam garšo, un kā tas izskatās, galu galā. Citādi būs pagrūti to atrast, jo Joels bija pārliecināts, ka citās pasaulēs serafiem būs ar mieru sekot visi kaķi pēc kārtas.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
echo3
iesūtīt 19.11.2012 21:40
Raksts #37


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 11.08.04
Kur: Nu jā, - pašlaik pie datora
Klusais censonis



Ereijass tā arī nebija ticis skaidrībā ar jautājumu, - kā viņam vakar bija pietrūcis, kad viņš sajuta, ka gaidītais vēstnesis ir klāt. Brītiņš vēl pagāja, līdz jauneklis piecēlās un aizgāja līdz lapenei, kur ieraudzīja, ka ieradies Aivens. Viegli palocījis galvu sveicienam, Ereijass bija gatavs klausīties, ka sakāms Metatrona jaunākajam dēlam.

Dzirdēt, ka sods būs piedzīvojumi, patiešām bija atvieglojums, lai gan Ereijass saprata, ka ir pilnīgi nesagatavots ceļošanai uz citām pasaulēm. Arī par Morveru viņš neko nezināja. Bet pagūs uzzināt, tas nebūtu tagad uzdodams jautājums. Tā vietā jaunais serafs izspēra reizē ar Joela pēdējo jautājumu, - Kādā krāsā ir kaķis, kāds tam vārds, un kas viņam garšo?
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Whitefox
iesūtīt 19.11.2012 22:08
Raksts #38


Cep speķi Dūdijam
*

Grupa: Biedri
Pievienojās: 18.07.07
Kur: Ūdens dzīlēs



Beidzot ieradās ziņnesis vai vismaz viņa tā šķita. Tas bija Aivens. Ramiels izkustējās no savas vietas, lai dotu pieklajīgu galvas mājienu kā sveicienu un dotos pie viņa, kā gan jau visi pārējie to darīja. Viņš nostājās Aivena priekšā un gaidīja, ko tad viņš paziņos, jo bez iemesla gan jau nenāca pie viņiem.
Savu pārsteigumu Ramiels neizrādīja. Viņš vēroja un klausījās, klusēdams. Līdz viss tika viņiem pateikts. Tātad viņiem būs jādodas uz Morveru. Viņa ģimene nejutīsies pārāk sajūsmināta par to, ko viņš izdarījis, bet vismaz no šī visa pasākuma, viņš bija ieguvis kopā ar pārējiem iespēju doties ārpus mājām. Varbūt tas bija sods, bet kaut kā Ramielam tas šķita vairāk intriģējoši. Vainas apziņa apslāpa kā uguns liesma zem ūdens šalts.

Jautājumus uzdeva pārējie, bet Ramiels pacietīgi klausījās un izveda no tā visa secinājumus. Viņa prātā bija uzradies jautājums vai viņi bija gatavi piedzīvojumiem? Ramiels noteikti. Bet vai viņi fiziski bija gatavi darīt kaut ko ārpus ierastā? Nepārliecība nebija Ramiela emociju sarakstā. Vai nu viņš bija, vai nu nebija gatavs. Vidus ceļa nebija.
Kā atvieglojums nāca tas, ka viņi netiks nekā citādi sodīti. Vai ir vēl kas par ko mums būtu jābūt informētiem? Drošības pēc viņš pieklajīgā balsī vaicāja Aidenam. Nekad jau nevarēja zināt, kas tai Astindelā bija un pie kā griezties pēc jautājumiem? Kaut kā nešķita, ka Aivens būs tas, kas paskaidros, kas tai Morverā atradās.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
washulis
iesūtīt 19.11.2012 22:09
Raksts #39


Cogito ergo sum
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 28.02.07
Kur: Divas mājas tālāk
Jaukais snīpis



Un patiesības mirklis bija klāt. Labi, ka šurp bija devies Aivens, nevis kāds cits, jo pret šo serafu viņai Sarišai noteikti bija lielākas simpātijas, nekā pret tiem, kuru priekšā jāklanās. Nosēdusies gultas priekšā, viņa klausījās, atkarot muti mirklī, kad tika paziņots, kās grasās būt sods. Ceļojumi uz citām pasaulēm? Un to viņi sauca par sodu? Tiesa, kad atklājās, viņiem jāmeklē pazudis kaķis, noteikti gribējās iespurgties un paziņot, ka tas taču nav nopietni, bet viņa sadūšojās, lai tomēr paklusētu. Tomēr būs žēl pamest ģimeni, bet tas taču nebūs uz ilgu laiku, vai ne? Viņi taču nešķirsies mūžīgi, tikmēr jau viss būs kārtībā.

Hmm... izdibināt, kādu pārtiku mums vajadzēs, varēs pa lielai daļai zinot, kur dodamies. Kas zina, varbūt viņus izmetīs tuksnesī un pārtikt no sausiņiem tur nu nekādi nevarēs. Lai nu kā, Joels jau bija pasteidzies ar svarīgākajiem jautājumiem, tāpēc Sariša varētu nesteigties ar savu viedokli, bet tomēr ierunājās: Es varētu parūpēties par ēdamo. Bet mums vajadzēs vēl lietas gulēšanai, lai gan ceru, ka izdotos to kaķi atrast vienā dienā. Turklāt, bez kādas cīņas. Par to pēdējo runājot, viņa gan neiebilstu pret kārtīgu izvillošanos, bet nevienam apzināti pāri darīt viņa gan nevēlējās. Nu, vismaz nekam gaišam.

Šo rakstu rediģēja washulis: 19.11.2012 22:10
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
hellwoman
iesūtīt 19.11.2012 22:56
Raksts #40


Sēž zem Šķirmices
**

Grupa: Biedri
Pievienojās: 24.08.07



Viktorija piegāja klāt pie Joela un Aivena. Es palīdzēšu tev, Joel, kā vien nepieciešams. Mēs tāpat esam tikai divi vienīgie orākuli. vainīgās actiņas mirdzēja, uz āru izgaismojot skumjas, taču uz iekšu pilnīgu sajūsmu, ka viņi tiks uz citu pasauli, citu vietu un ka viņas neprātīgā iegriba ir izdevusies labāk kā varēja cerēt. Piesakos savākt informāciju par pasauli, tikai norādiet, kur to meklēt. padevīga, apņemšanās pilna balss labot savu kļūdu. Spārni gan noslēpti, bija bail, ka to melnā krāsa atklās viņas pašas melnumu.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu

160 Lapas V  < 1 2 3 4 > » 
Closed TopicSākt jaunu pavedienu
4 lietotāji/s lasa šo pavedienu (4 viesi un 0 anonīmie lietotāji)
0 biedri:

 



RSS Lo-Fi versija Pašlaik ir: 29.03.2024 09:08