Neatkarīgo no tā, vai ticat, vai neticat dažādu mītisku vai maģisku būtņu eksistencei, kuru no tām jūs biedē visvairāk, ar kuru jums nekādā gadījumā negribētos sastapties?
Noteikti zombiji.Ar tiem pārējiem vēl kaut ko var sarunāt vai arī aizbēgt un tie jūs aizmirsīs vai arī viņi man patīk(pūķi piemēram).Bet zombiji...nu tas ir šaušalīgi.Bez savas domāšanas.Neietekmējami.Neapstādināmi.Gadās tiem noticēt garās naktīs kad nenāk miegs, bet tā dzīvoju mierā neticot un nedomājot.
pusei no minētā neticu. pat viarāk kā pusei. biedējošākie no šiem, šķiet, ir spoki un ļaunie gari, bet nu.... viarāk mani tomēr biedē slepkavas, izvarotāji. vismaz 100% zinu, ka tādi eksistē.
slikti ārsti. tiešā nozīmē.
Man laikam buutu bail no visiem, bet spoki man rada nelaagu sajuutu duushaa, tas laikam taapeec ka vinjus nevar redzeet, bet gan just...
no šīm mistiskajām būtnēm visvairāk man bail būtu no zombijiem, bet mani vairā biedē tas, kas 100% pastāv - slepkavas, spihiski nelīdzsvarota cilvēka. kaut kā kas patiesi varētu man kaitēt.
Demigod. par tiem ārstiem pilnīgā piekrītu.
uzmācīgi kurmji un tanels pidars(sun)
[vāvere zina, kāpēc]
Nu man, personīgi, vairāk ir bail no dzīvajiem cilvēkiem, nekā no šeit minētajiem mošķīšiem. Mēs jau nemaz nezinam, kas ir mums apkārtējie cilvēki. Varbūt kādu dienu man ir pagājis garām kāds maniaks-slepkava, vai izvarotājs, vai vēl nezin kas.. Ar cilvēkiem nekad neko nevar zināt, tā pat kā ar bitēm.
Neticiet, taču man jau no agras bērnības ir dziļa fobija pret citplanētiešiem.
Laikam nepareizi noformulēju jautajumu.
Mani interisē kādas maģiskas būtnes šķiet visvairāk biedējošākas.
Mani biedē rēgi.
Kaut arī to eksistencei vispārīgi neticu, tomēr psihaloģiski izjūtu bailes.
Tas arī mani interisē uzzināt, kuri radījumi biedē vairāk, pat ja tiem netic.
Tā nu sanāk, ka slepkavas un slikti ārsti pieskaitāmi pie mītiskām būtnēm. °
Žēl, ka aizmirsu par citplanētiešiem.
Ja kuram kas liekas stulbi, tad neviens atbildēt nespiež.
no spokiem baismiga lieta,,daudz stastu ir dzrirdets,,,protams,nezinu vai tam ticu,bet butu bail ja tadi butu isteniba...
tā gan. nu, es iedomājos psihiski nojūgušos ārstus. tādu, domājams, nav diezko daudz, lai arī tās nav mītiskas būtnes.
nez, neviena no nosauktajām lietām nešķita atbilstoša - tas viss redzams šausmu filmās, un man bail nav. vairāk biedē tas, kas reālāks.
No Cilvēkiem.
neviena no iepriekšminētajām būtnēm.. esmu laikam pārskatījusies visādas filmas ar šamējiem, ka man ne silts, ne auksts..
es baidos no pavisam niecīģām, mazām radībām - Zirnekļiem
Atzīmēju pirmo, kas iešāvās prātā. To, no kā es baidījos bērnībā. ''Bubulis, briesmonis no pagultes/skapja'' mans bija no neapgaismota, pamesta lauku mājas gaiteņa. No viņa es baidos/baidījos. Viņš dzīvoja tumsā un atgādināja kaut ko līdzīgu vilkam un izkropļotam cilvēkam.
Ja tā padomā, man vēl joprojām bail no šī briesmoņa. Bet pašlaik nav aktuāla tēma man, esmu pārāk pārņemta ar realitāti.
Vēl varētu laikam atķeksēt zobijus. Tos no 28 dienas (nedēļas) vēlāk. Brr... Bet tā kā neticu, ka tāda kataklizma varētu piemeklēt zemi, tad par to īpaši nedomāju.
Nedomāju arī ne par kādiem maniakiem un trakajiem. Vismazāk man bail ir no tieši šīm reālajām personām, kuras var ievainot, pagrūzt, iesist viņiem. Arī tas, ka man kaut ko nodarītu... laikam, esmu pazaudējusi bailes. Patiesi nezinu. Bet uzskatu, ka no parastajiem maniakiem nav ko tur... aij. Tss. Nav ko vienai staigāt pa tumšām ielām un stopēt mašīnas. Tas lielākoties ir izraisītājs visiem tiem negadījumiem.
es neesmu satikusies ne ar vienu no tiem (kā par pārsteigumu!) un tiešām nezinu, no kura es varētu bīties vairāk. no tā, ko var redzēt filmās, nevar gūt īsto iespaidu, lai varētu nobīties... nobalsoju par citu varinatu, jo tiešām nezinu, kurš no tiem būtu man vissbaisākais... :
Zombiji, nemirušie, tie, kas ēd dzīvo miesu, visnotaļ
Sātans, dēmoni, ļaunie gari, Zombiji, nemirušie, tie, kas ēd dzīvo miesu, vilkači...Tā, kā viņi aprakstīti dažās grāmatās, tīri nejauki, kas vel būtu maigi teikts...nepatīk
no minētajiem es ticu tikai sātanam, dēmoniem un ļauniem gariem, bet nebaidos no viņiem, jo Dievs ir stiprāks.
ja es ticētu tādu zombiju esamībai, mani visticamāk viņi biedētu visvairāk. agrāk teicu, ka zem manas gultas dzīvo rūķīši ar cirvīšiem, jo man nepatika, ka nevaru gulēt pie mammas. bet es noticēju pati savām stulbībām
Atbilde: cits.
Man bail no maziem rēgiem, zombijiem, dēmoniem bērniņiem. Viņi slēpjas pat atvilktnēs, kur tās verot vaļā izlaužas sīka, saturnējusi rociņa un saķer pirkstu. Viņi visur atstāj lelles un baisus klaunus bez acīm un ar smaidu līdz ausīm. Viņi slēpjas zem krāsnīm, reizēm skatās ar milzīgām, nevainīgām acīm. Viņi ir zem segas, kur ejot gulēt, pieskaras kaut kas mazs un auksts. Mazi smalki smiekliņi, šņukstēšana un zīdaiņu buldurēšana nāk no stūriem. Viņi aicina spēlēties un viņu spēles ir šausmonīgas, jo nepastāv atteikums. Bērniņi ar baisām rētām. Reizēm es neskatos istabas stūros, lai neredzētu šos bālos bērniņus.
Vilkači. Tieši viņu brutālais spēks. Ar rēkoņu kāds tev ar visām četrām skrien virsū, zobus atņirdzis. Palēciens, izstieptas nagainas ķetnas, un tu vairs neko nevari izdarīt. Tevi saplosa dzīvu.
No tā skatu punkta, ar ko negribētu satikties, es saku- vilkachi. Saplosīs gabalos, tā ka skrandas nepaliks.
Nu, mani visvairāk biedē sātans un dēmoni. Manuprāt, tie ir viss baisākie. Bet katrs jau vairāk vai mazāk ir briesmīgi
Nemirušie. Jo tiem nav (funkcionējošu) smadzeņu.
Zombiji. Negribētu nonākt filmā ''Resident Evil"
Es nobalsoju par sātanu - viņam tradicionāli piemīt praktiski neierobežota vara, nu, kaut kas līdzīgs `god mode`, un tas nozīmē, ka viņš ir kā lauznis, pret kuru ir pagrūti ar pretlīdzekļiem.
Neticu nevienam no uzrakstītajiem, bet nobalsoju par bubuļiem un pagultes skapja briesmeklīšiem, jo bērnībā tie biedēja visvairāk.
Mani tas nebiedē, bet man nepatīk spoki, jo viņi visu laiku staigā apkārt. Man patīk vampīri. Ā un spoki ir auksti. Spokiem piemīt raksturīgs īpašība - biedēt citus un mani pašu tas biedē.
Mani biedē manas iedomas un ar tām es negribu saskarties, ja tās tiešām materializētos, jo tajās pastāv pilnīgi viss no pieminētā + vēl daudzi citi nenosaucami, neiedomājami briesmoņi, kuri nes elles mokas un neizturamas sāpes.
Labprāt ar visiem šiem sadraudzētos un ierautu pa aliņam(ok,atskaitot draņķa vampīrus)
A tā..sesija
kad biju beerns, man müzjiigi bija bail no tä, kas slepjas tumä zem gultas un aiz aizveertäm durviim. (nepaliidzeeja arii tas, ka mums tai laikä tualete bija laukä un, ja tev vajadzeeja, vareeji kaut 3 naktii soljot päri puspagalmam liidz tai.) tam, kas bija zem manas gultas, bija zila äda un gara, kaulaina roka, gariem, tumshiem nagiem. bailees aiz tä es säku piepildiit savu pagulti ar lieläm kasteem (grämatas, rotaljlietas un citi noderiigi siikumi), lai vinjam tur fiziski nebütu vietas.
tagad...man bail no cilveekiem un veel vairäk no tä, ka es ljaushos baileem. täpeec mäacos bailju sajütas vietä sevii dabüt dusmas. labäk dusmoties un ciiniities pretii (vai beegt, ja sanäk), nekä ljauties baileem un panikai.
He he, neesmu diez ko oriģināla, baidos no tā paša, no kā vairums - zombijiem. Tas ir, dzīvē jau nu diez kā nebaidos, jo nedomāju, ka tādi eksistē. Tomēr filmās man visneomulīgāk kļūst, kad parādās tādi atdzīvojušies līķi (aaaa, kā dzīvu atceros Stargate sēriju, kur tā ierīce atdzīvināja mirušo.. un viņš tikai nāk virsū un viņu nošauj vienreiz, otrreiz, desmitoreiz.. brrr.). Tas ir visneomulīgāk. Labāk, ja kāds ir miris, lai tāds arī paliek.
Patiesíbu sakot kaut kur zemapziņā ticu visiem iepriekš rakstītajiem, jo vienmēr esmu uzskatījusi- cilvēks nevar izgudrot to, kas nekad nav pastāvējis. Tā piemēram laumiņas- es saprotu, ka kāds mazs bērns varētu būt izdomājis, ka cilvēks pluss ods ir laumiņa un tomēr...
Uz aptaujas jautjumu atbildēju ar cits. Visvairāk man ir bail no tām padomju laiku lellēm, kas visas bija no plastmasas un kurām tās acis mirkšķinājās. Vienmēr liekās, ka tūlīt, tūlīt viena tāda piecelsies un pat nepamanīsi, ka būsi knikts un gatavs. Un vēl viena mežonīgi, šausmonīgi baisa doma man ir par klauniem. Ne tik ļoti cilvēkiem klauniem, kā mantiņām klauniem. Tie manuprāt ir lielākie elles radījumi. >_>
man bail ir voldemorda
Man tā kā ir bail no Zombijiem. Skaidrāk - nemirušajiem.
Bet ja runājam kā reālajā dzīvē, tad no izvarotājiem.
Toties slepkavotāji ir pavisam reāli.
Tā kā neviena no minētajām lietām, manuprāt, nav reāla un īsta, tad "Cits variants" der vislabāk. Kā jau biedrs Mattiass saka, tad cilvēki, maniaki, noziedzinieki ir tie, no kā tiešām vajadzētu bīties.
tāda lieta treniņbiksēs un ar smenēm kabatām.
saucās urla.
No visa dotā klāsta izvēle'jos zombijus, jo ar visiem pārējiem es kaut kā vismaz teorētiski zinātu kā tikt galā.
Ja runā par reālo dzīvi. rad ir tādi, kas klīst apkārt formas tērpos. viņi nav mazāk būistami par visādiem fantastikas briesmoņiem un saucas viņi policisti.
Man gan visvairāk bail ir no spokiem, rēgiem. Laikam. Jo.. nu.. Par pārējiem ir skaidr - kaut kādi brismo un tā. Bet spoki un rēgi jau var būt arī labi. Bet tik un tā. Man visvairāk bail no viņiem. Gribētu kādu redzēt. Droši vien, ka nenormāli pārbītos bet varētu būt interesanti.
No putekļu kaudzes zem manas gultas
bet ja nopietni- no klauniem.
Jā, vairāk nekā no slepkavām.
Jo es vismaz teorētiski zinu kāpēc man jābaidās no slepkavām un kā ar tādiem tikt galā
Bet neizskaidrojamas bailes no klauniem... brrr
Sātans, dēmoni, ļaunie gari, jo tie pārējie pieminētie no šiem visticamāk ir tikai atvasinājumi.
Foruma dzinējis: Invision Power Board (http://www.invisionboard.com)
© Invision Power Services (http://www.invisionpower.com)