Pavediena drukājamā versija

Iesūtīja: Grēkmeistars ; laiks: 19.02.2013 19:32

Paskatīsimies, cik daudz cilvēku šajā forumā ir pazīstami ar Troņu spēli vai arī ir ieinteresēti nākotnē iepazīsties ar šo, manuprāt, vareno fantāzijas pasauli pieaugušajiem.

Šādi izskatās šīm grāmatām un seriālam veltīts forums angļu valodā: http://asoiaf.westeros.org/

Es pats esmu izlasījis visas peejamās A Song of Ice and fire grāmatas angļu valodā un arī noskatījies seriāla abas sezonas. Un man ārkārtīgi patika. Tā ir plaša (gandrīz neizsmeļama) pasaule, par ko diskutēt ar domubiedriem.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 19.02.2013 20:23

Grēkmeistar, paldies, ka izveidoji pavedienu! ^^

Esmu redzējusi seriālu. Grāmatas man diemžēl vēl nav sanācis. To varbūt, kad man būs vairāk laika.

Ir interesanta šī pasaule, lai arī ir dažas lietas, kas man netīk, piemēram, netīrā valoda un lielā nežēlība un viss kas tajā ietverts. Bet te jau atkal - jābeidz būt strausam un bāzt galvu smiltīs un izlikties, ka tādu lietu pasaulē nav kaut arī, ja varētu kaut ar domu spēku aizvēlētu tās prom no šī Visuma.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 20.02.2013 15:25

Es ļoti atvainojos, bet, ja es neesmu ne lasījusi, ne seriālus skatījusies, tad lai nobalsotu man sanāca piespiedu kārtā melot, ka lasīju latviski un mīļākā daļa ir es-vairs-neatceros-kuru-ieķeksēju.

Man nav iebildumu, ka šeit ir tāda sadaļa, tikai lūdzu bez detalizētiem vardarbības aprakstiem.

Iesūtīja: Hermaine ; laiks: 20.02.2013 19:05

Kādu laiku atpakaļ sanāca izlasīt pirmo daļu "Troņu spēles" un katrā ziņā esmu sajūsmā tieši par Andromedas pieminēto Mārtina drosmi attēlot valodu un notikumus tādus, kādi tie tajā sabiedrībā (un ne retumis arīdzan mūsdienās) tie arī ir. (Pēc tam nenoturējos un drīz vien izlasīju arī otro daļu. Drīz vien ceru iegādāties arī 3. grāmatu.)

Piekrītu Grēkmeistaram, ka pasaule ir ārkārtīgi plaša un bez vardarbības un cita nepatīkama rakstura ainām, par ko uztraucas Roviela, ir gana daudz ikdienišķu un filozofisku jautājumu, par kuriem var aizdomāties, lasot šo daiļdarbu.

Par seriālu atķeksēju, ka neesmu pārāk sajūsmā, jo šķiet, ka 2. sezona sāka pamatīgi aizpeldēt prom no grāmatas sižeta, un es labāk pieturos pie grāmatas oriģināla.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 20.02.2013 20:25

Pāršķirstīju otro daļu "Karaļu cīņa". Ļoti plaša pasaule, ārkārtīgi daudz vietu un personāžu. Bet... piedodiet. "Kostīmu drāma."

Tāpat domai par rakstnieka drosmi "attēlot valodu un notikumus tādus, kādi tie tajā pasaulē ir" nepiekrītu. Tā varētu teikt par dokumentālu, nevis fantāzijas romānu "drūmajos viduslaikos". Romāns ir tāds, kādu to gribēja uzrakstīt autors! Tātad - viņš gribēja rakstīt par vardarbību, lietojot visai rupju valodu. No mārketinga viedokļa viņš nekļūdījās - ļoti daudziem sāga patīk.

Tās, protams, ir tikai manas personīgās domas. Laikam esmu pārāk daudz lasījusi, un man tagad ir "jau dzirdētu anekdošu" sindroms.

Iesūtīja: Grēkmeistars ; laiks: 23.02.2013 14:07

Es noteikti nepiekritīšu par vardarbību. Gluži kā citos fantasy darbos, arī šeit ir ļaunāki un labāki tēli, un ārkārtīgi daudz tēlu, kas neietilpt rāmjos. Es neesmu fantasy darbu eksperts, bet lielākoties lasīju darbus, kas, lai gan skaisti, tomēr kaut kādi puķaini. Gluži kā viduslaiku filmas par daiļajām dāmām un varonīgiem bruņiniekiem, kas uzveic ļaunos, klišejiskos tēlus. Mārtina darbi ir ārkārtīgi izgaršojami, par spīti tam, ka tajos ir vardarbība, nežēlīgas intrigas, nāve, rupja valoda (?) Es nepievēršu galveno uzmanību vardarbībai; man patīk pats stāsts, izkoptie tēli, negaidītie pavērsieni, sarežģītība, daudzās reliģijas, viedokļi, skatupunkti. Neviens īsti nav galvenais tēls, un visas cilvēciskās vājības parādās šajos darbos. Maģija tajās ir lietota ar mēru, ka rada gandrīz vai reālistisku ainavu.

Var sataisīt filmu par Jēzus šaustīšanu un piesišanu krustā un parādīt to rožainu, pieklājīgu un tādu, lai arī bērni var noskatīties, bet var parādīt to tā, kā tas reāli varēja būt ar visu nežēlību, kaunu un sāpēm. Un otrais variants ir manā gaumē. (tas ir tikai piemērs, filmas par Jēzus nāvi ir drausmīgas)

Jā, šīm grāmatām ir savi mīnusi. Tās ir vietām izstieptas, garlaicīgas, reizēm vardarbība ir lieka. Bet viss jau nav domāts visiem. Vardarbības dzīvē jau tāpat ir daudz, un nav brīnums, ka ir cilvēki, kas nevēlas vēl lasīt un redzēt to rožainajā fantasy pasaulē... un nīst tādus darbus. Bet es nešaubos, ka arī drūmajā Mārtina stāstā labais uzvarēs un vardarbīgie tēli saņems pēc nopelniem.

Jā, otrā sezona nebija pat uz pusi tik baudāma...

Iesūtīja: Hermaine ; laiks: 20.03.2013 16:10

Protams, par gaumi nestrīdas, tomēr es gribētu, varbūt ne gluži iebilst, bet vispārīgi apcerēt fantāzijas darbu būtību. Katrā ziņā es fantāzijas darbus lasu ar mērķi uztvert autora vēstījumu pasaulei un katrs sevi cienošs rakstnieks tādu savā stāstā arī ieliek. Citādi stāsts nav nekas vairāk kā autora nakts vai dzēruma murgu atvārstījums, kas pirmajā brīdī var šķist intriģējošs, taču, palūkojoties tuvāk, tur nekā diža tā arī nav (piemēram, Krēslas grāmatas). Turklāt Mārtins jau savas grāmatas anotācijā dod lasītājam priekšstatu, ka viņš grāmatā attēlo laiku, kad norisinājās itin vēsturiskais Sarkanās un Baltās rozes karš, kas notika 15. gadsimta vidū. Tātad es viņa fantāzijas pasaulē attēloto sadzīvi uztveru kā analogu, ko viņš ir vēlējies aprakstīt mūsu pašu vēsturiskajam 15. gadsimtam, kas itin nemaz nav izfantazēts. Tālāk savā viedoklī varu vien piekrist Grēkmeistaram - par to, ka tā ir katra paša gaume, kādu notikumu atspoguļojumu versiju mēs vēlamies labprātāk lasīt.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 20.03.2013 18:11

Par gaumi nestrīdas, par gaumi kaujas. Lūk, tieši priekšstats par mūsu reālo vēsturi ar šādām grāmatām tiek pilnīgi sakropļots. Attiecības it kā 15.gs. sabiedrībā, kādas tās apraksta Mārtins, ir viņa personīgā brīvā fantāzija. Lai cik tas neticami liktos, gandrīz 100 gadus ilgais Sarkanās un Baltās rozes karš praktiski neskāra zemākos sabiedrības slāņus. Karoja augstdzimušie un viņu vasaļi (zemāka ranga augstdzimušie), tāpat kā maksāja par karu arī sabiedrības augšējais slānis. Ja karš būtu skāris tautu parasto (kā to mēdz saukt), brašajiem karotājiem ātri aptrūktu resursu, pirmām kārtām pārtikas.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 20.03.2013 22:44

Sadistisko fantāziju vajātā onkuļa Gibsona http://www.imdb.co.uk/title/tt0335345/ būs Tavā gaumē.




Man pašai GoT tīri labi patīk.
Un savā ziņā, tieši piesaista tā nežēlastība un realitātes pieskaņa, ar kādu sliktie tēli rullē pāri labajiem.
GoT ir atbilde uz tiem neskaitāmajiem skaļi izteiktajiem vai noklusētajiem jautājumiem: a kāpēc ļaunītis rīkojās tik muļķīgi?
Mārtina ļaunīši, it kā, dabūn iespēju cīnīties līdzvērtīgās pozīcijās. You win or you die... un nav svarīgi vai esi labiņais, vai varu alkstošs indivīds bez morāles normām.

Es gan pati visas grāmatas neesmu izlasījusi, bet draugi, kuri ir lasījuši, baumo, ka pēdējā daļa jau ir stipri vien vājāka par pirmajām.
Laikam jau Mārtinam ar sāk aptrūkties iedvesma.

Iesūtīja: Grēkmeistars ; laiks: 21.03.2013 10:27

Jep, tikai stiprākie izlasīs A Feast for Crows un A Dance with Dragons.
Bet pirmās trīs daļas ir lieliskas! Jo sevišķi trešā.

Iesūtīja: Hermaine ; laiks: 07.10.2013 16:00

Protams, ka tā ir Mārtina personīgā brīvā fantāzija, tāpēc, lasot viņa grāmatas, tas vienmēr jāpatur prātā, ka šis romāns nav vēsturisks un tikai un vienīgi sniedz autora personīgo ieskatu cilvēku attiecībās, kas iespējams valdīja 15. gs.
Un tomēr tieši daļēja piesaiste reālam laikam, kurā dzīvoja reāli cilvēki, ir tas, ka autors tomēr vēlas pavēstīt par reālu cilvēku domāšanu un savstarpējām attiecībām. Un ar savu vardarbības un šausmu mērci viņš lasītājam uzdod jautājumu - bet cik tālu tu esi gatavs mierīgi lasīt šo grāmatu nesaviebjoties? Vai tu spētu reālajā dzīvē ko tādu pieredzēt un saglabāt aukstasinību tāpat, kā kāds no aprakstītajiem varoņiem, vai arī ielīdīsi stūrītī un sāksi raudāt?

Iesūtīja: Aloiss ; laiks: 02.11.2013 19:04

Tās anketas jautājumi ir pagalam nabadzīgi
Runājot par grāmatu - vienmēr ir jauki lasīt kaut ko, kam ir radīta atsevišķa pasaule. Vēl es varu piebilst, ka vajag tomēr pierast pie stāstījuma, pie tā ka regulāri tu pārlec no tēla uz tēlu. Nevar nepieminēt arī to, ka man ir grūtības ar vārdu un tēlu iegaumēšanu, tā ka Ledus un Uguns dziesmas sērija man ir pain in the ass Diezgan neparasts ir tas, ka uzsvars uz intrigām un politiku mijās ar pārdabisko, var arī paslavēt Mārtina cietsirdību, kas ir, jā, atsvaidzinoša. Romāns pat netiek uztverts kā fantastika.
Seriāls - par.daudz.seksa. Nebaudāmi priekš manis.

Iesūtīja: maarts ; laiks: 11.01.2014 15:55

Nupat esmu iesācis pirmo grāmatu lasīt un atzīstu par labu esam. Vajag KK šādu sadaļu.
Vajag.

Iesūtīja: maarts ; laiks: 03.02.2015 07:19

Deja ar pūkiem. Tā kā angliski nelasu, tagad izlasīju latviski iznākušo pirmo daļu dejai ar pūķiem. Āsom!!! Stulbi, ka tagad jāgaida mūžība līdz otrajai daļai.

Iesūtīja: winterfree ; laiks: 11.02.2015 21:47

Īsti neesmu vēl atkodusi, kas ir pie vainas, bet esmu 'uzsēdusies' uz šīm grāmatām. Sāku gan ar seriālu, jo biju noskatījusies tapšanas treileri, kurā visi ļoti slavēja izdomāto pasauli un es nolēmu dot tam iespēju. Otrajā sezonā gan es pazaudēju jebkādu spēju izsekot līdzi tēliem, tāpēc sāku lasīt grāmatu (angliski un pirmo), kas nācās grūti, jo viss šķita par plašu un sapratu, ka nāksies lasīt daudz, lai tiktu līdzi. Tā nu attapos ķeroties lasāmajam atkārtoti klāt pēc laiciņa un nu jau esmu trešās grāmatas otrajā pusē.

Mana galvenā, subjektīvā atziņa: seriālu bez grāmatas lasīšanas nav vērts skatīties. Un drīz vien pēc šīs atziņas rašanās attapos, ar otru: grāmatas ir krietni vien bagātākas un tajās var atrast kaut ko skaistu.

Šo grāmatu dēļ esmu arī attenterējusi atpakaļ uz Kurbijkurni, jo ar draudziņiem kārojām salīdzināt ar Tolkīnu, tāpēc uzrīkojām Gredzenu pavēlnieka maratonu, kas rezultējās ļoti lielā vilšanās sajūtā (ne GP, jel, nē, bet A Song of Ice and Fire gan), jo uz GP fona stāsts šķiet šim laikmetam piemērots - egocentrisks, izvirtis un rupjš. Un man vēl aizvien patīk! Man patīk, ka man ir jādomā līdzi un ka, grāmatu lasot, es pēkšņi saprotu trīsreiz vairāk, ieraugu slēptas nozīmes un patiešām prātoju par tēlu vīziju, sapņu u.c. nozīmi. Kā arī, ar atkārtotu GP skatīšanos un lasīšanu, esmu beidzot nobriedusi Silmarilionam.

Jāatzīst, ka reizēm ir grūti tikt galā ar lēkāšanu no tēla uz tēla, jo, tikko kā sanāk ielasīties un kārojas lasīt vēl un vēl tieši no konkrētā tēla perspektīvas, man nākas aprauties un gaidīt vēl 100 lpp starpā. Un tā notiek ar katru no tēliem, ha.
Ja šeit uzvirmotu lielākas diskusijas, būtu priecīga, jo citādi citu viedokļus un diskusijas meklēju ārzemju lapās (un no tām esmu nogurusi).

Iesūtīja: Math ; laiks: 16.03.2015 11:26

Nepilnīgi atbilžu varianti aptaujā:
2.jaut - nācās melot (4), kaut patiesā atbilde būtu "Nē, un īpaši nevēlos"
3. jaut - vajadzētu būt iespējai izvēlēties abus - pēdējo lasīju angliski

Iesūtīja: maarts ; laiks: 13.04.2015 20:08

Nopludinātās ep noskatījāties vai godīgi ļauži?

Iesūtīja: utiks ; laiks: 11.06.2015 21:29

Trešajā jautājumā vajadzēja būt arī atbildes variantam "šīs grāmatas nelasu".

Jā, ir arī tādi cilvēki, piemēram, es - iztieku vien ar seriālu. Mani īpaši neuztrauc pūristu raudāšana par faktu, ka grāmatu stāsts atšķiras no seriālā rādītā, jo seriāls gan ir lielisks ne vien sižetiski, bet arī tā izpildījums ir grandiozs, nebīšos šī vārda.

Iesūtīja: Shadowstalker ; laiks: 22.06.2015 02:25

Morāle ir tāda, ka nevajag lasīt grāmtas, lai nesabojātu sev seriāla skatīšanās prieku.