Pulkstenis, ļoti intresanta LS Opcijas

[Snorkes Jaunkund...]

Jūs izdomāsiet kurš vilks pulksteni. No sākuma varat tur papļāpāt cik labi izdevās uztaisīt pulksteni vai kko tikpat nenozīmīgu. Tad jūs mazliet pastrīdaties par to, kad atgriezties, bet beigās tomēr izlemiet šādu laiku: 18. gadsimtu, Latviju.
Tagad jūs visi esat Rīgā, Nataniela garāžā, pulkstenis ir 17:00. Jūs tikko to pulksteni izgudrojāt.

Sākam spēli!

Šo rakstu rediģēja Snorkes Jaunkundze: 26.06.2006 19:29

[Hikari]

Ar GM atļauju, ielieku savas garāžas aprakstu. Vēlams visiem šo postu labi izlasīt, jo bez tā izlasīšanas spēli sākt būs grūti!


Kā jau minēja GM, pulkstenis pie sienas rādija 17.00. Nataniela privātajā mājā Rīgā, kas gan nebija centrā bet kādā nomaļākā vietā, visi draugi bija sapulcējušies puiša garāžā. Tā izskatījās nedaudz netīra, piekrauta ar dažādām kastēm, kurās glabājās vecas un nekam vairs nevajadzīgas mantas. Garāžā vietas bija pilnīgi pietiekami visiem, tā lai būtu ērti. Garāžas sienas bija pelēkas un apputējušas. Zem pārsega pie vienas no sienām stāvēja Nataniela motocikls- ātrs un bīstams braucamais. Uz koka galda, kurš stāvēja apmēram garāžas vidū, atradās tikko kā izveidotais savādais pulkstenis un daudz dažādu instrumentu un skūvju un citu noderīgu lietu. Tālāk varēja manīt durvis, kuras veda uz puiša virtuvi. Bija iedegta spoža gaisma un visi sapulsējušies pie galda



Nataniels domīgi lūkojās uz koka galdu un stāvēja, rokas ielicis kabatās unlūkodamies uz draugu tikko kā izveidoto, savādo ierīci. Pie tās viņi bija strādājuši krietnu laiciņu, sākumā gan tikai joka pēc, jo kopīgi bija Nataniela bēniņos atraduši viņa vec vectētiņa zīmētu pamācību, kā šāds pulkstenis ir jāveido, taču laika gaitā padzisušie burti un krietni senatnīgais raksts bija tik neskaidri, ka lielāko daļu viņiem nācās izveidot pašiem uz savu roku. Puisis lūkojās uz apkārtējiem un nopūtās. Viņš klusi sacīja Liekas, ka darbiņš ir pabeigts. Ko domājat? puisis domīgi pakasīja pakausi un uzlūkoja draugus.

[Immortal]

Izskatās, ka pulkstenis varētu strādāt. - teica Mikus. Viņš stāvēja blakus Natanielam un kārām acīm skatījās uz interesanto rokaspulksteni. Tas bija sešstūrains metāla pulkstenītis, ar ādas siksniņu, kurā bija dažādi senlaicīgi iespiedumu raksti. Un katrā sešstūra virsotnē iestrādāti dimanta gabaliņi. Pulkstenis bija ļoti skaists, taču mazliet apsūbējis, jo metāls, no kā bija veidots pulkstenis, bija glabājies gadsimtiem ilgi.
Nu, kā būs? Kurš to izdarīs? - Mikus viltīgi teica un pasmīnēja.

[ogle.]

Malvīne lūkojās apkārt kā visi pārējie. Nedrošu skatu pamesdama gan uz pulksteni gan uz pārējiem.
Nu veči, ko jūs? Neviens netaisās izmēģināt? - Droši teica Malvīne un blenza dziļi garāžas stūrī, vienā punktā.

Šo rakstu rediģēja N.C.: 26.06.2006 19:56

[Immortal]

Pulkstenis bija elektronisks. Un sānos bija podziņas. Ar podziņām ekrānā ievada gadu, mēnesi, dienu un laiku. Vietu pulkstenim gan nevar mainīt.

[ogle.]

Pēc neliela klusuma brīža ievilkšanās Malvīne cītīgi mētāja skatienus no viena uz otru, no viena uz otru.
Nu, kuram tad bija tā ideja, tas mēģina, davai?
Malvīne skatījās uz Natanielu ar savām lielajām, zaļajām acīm un pētīja viņa seju.

[Hikari]

Puisis uzlūkoja Malvīni un pasmaidīja. Šī meitene viņam vienmēr bija likusies ļoti simpātiska. Nataniels pavilka roku uz pulksteņa pusi un nopūtās. Mjā, nu, tos konspektus atradu es, tad jau laikam man tas ir jāizmēģina?! Bet viens pats kaut kā es to darīt nevēlos. Vienkārši, ja nu es apmaldīšos vēstures biezokņos, tad nevēlētos to darīt viens pats! viņš atzina. Šāda doma viņu nebiedēja, bet likās dīvaina. Viņš cerēja, ka vēl kāds pieteiksies doties līdzi izpētes gājienā.

[ogle.]

Malvīne atkal aplaida skatu visiem pārējiem, viņas skatiens apstājās pie Alumiel - viņas draudzenes, kuru pazina jau sen.
Lumi, ko saki - dodamies līdz?
Malvīne piemiedza aci un pasmaidīja.

[Riame]

Lumiela stāvēja nostāk no visiem pārējiem un salēcās, kad draudzene bija viņu uzrunājusi. Meitene bija nedaudz iegrimusi pārdomās par to, kas notiek visapkārt un ka viņiem beidzot ir izdevies radīt šādu pulksteni. Meitene uzlūkoja Malvīni un pamāja Patiesībā, tas varētu būt jautri! viņa piekrītoši sacīja.

[ogle.]

Mēs tad izmēģināsim šito štellīti, bet jūs pārējie pieskatāt viņa - Malvīne norādīja uz Natanielu - māju.
Malvīne jautri paskatījās uz Natanielu un Alumielu, jo ļoti priecājās par to, ka Lumi piekrita un viņi trijatā izmēģinās šo 'pulksteni.
Lai prieks ar mums, nu gatavi?

[mr Bl@ck]

Aleksandrs klusi vēroja apkārtstāvošos. Un ja gribat iznēģināt kur ta laidīsiet uz viduslaikiem vai? viņš ar izteiktu skepsi uzlūkoja spīdīgo mantiņu kas gulēja uz galda. Tad pavērās pārējos kas stāvēja apkārt. Un ja laidīsities paķeriet arī mani ok?

[Hikari]

Nataniels pamāja un uzlūkoja abas meitenes Jauki, ka laidīsiet līdzi, bet man liekas, ka visprātīgākais būtu doties visiem kopā. Galu galā mana māja nekur nepazudīs un visas durvis ir ciet un neviens to apzagt tāpat, pieļauju, tuvākajā laikā netaisās. puisis sacīja un uzlūkoja pārējos, vai visi piekrīt šādai idejai.

[ogle.]

Malvīne pamirkšķināja acis vairākkārt, viņa bija gribējusi doties tikai ar Lumi un Natanielu
Labi, laižam, ko? viņa lēni, bet msaidot teica
Viņai patika vērot cilvēkus tāpēc viņa atkal paskatījās uz Lumi, tad uz pārējiem un tad pievērsa skatienu Natanielam - sastopot viņa skatienu viņa novērsās un lūkojās uz pulksteni un iesaucās - Re, tas savādi mirgo!



----
[Atvainojos par šito prikolu, bet iespējams eju skatīties spēli, ir iespējas arī ka vēl atnākšu]

Šo rakstu rediģēja N.C.: 26.06.2006 20:59

[Pūķēns Sāra]

Nu, ko lai dara, jūs jau esat visu izlēmuši. Maiens noteica, stāvot netālu no Lumas. Vēl pie tam kā es šo mazo lellīti varētu palaist vienu. Viņš piegāja pie Lumas un piemiedza viņai ar aci, zobgalīgi pasmaidot. Viņam vienmēr patika viņu ņemt uz zoba. Neesi tik skeptisks, Aleksandr. Vēl pie tam Viduslaiki nebūtu nemaz tik slikti. Kā jums liekas?

[ogle.]

Superīgi, lai gan vēstures pamatus nekad neesmu pārzinājusi, atšķirībā no... viņa paskatījās uz Lumi.
Cerams, ka man tagad nevajadzēs vēsturi mācīties - nospļaudamās paŗ labo plecu teica Malvīne.
Paņemam līdzi kādu sirdu?
Nu var jau arī kādu sviestmaizi - nezinu vai man garšos vecmōdīgais ēdiens - Viņa paskatījās uz citiem un sastapa smīnošus un pārmetumiem pilnus skatienus.

Šo rakstu rediģēja N.C.: 26.06.2006 22:09

[Hikari]

Nataniels izlaida roku cauri saviem tumšajiem matiem un uzlūkoja pārējos. Es domāju, ka mums derētu paņemt līdzi netikai sidru un sviestmaizes, bet arī sadabūt kādas vismaz apmēram līdzīgas drēbes tam laikam, lai pilnībā neizceltos, citādi tas būs pārlieku dīvaini. Un es arī neesmu vēstures fanāts, bet gan jau mēs kaut kā iztiksim! puisis atzina.

[ogle.]

Malvīne pasmaidīja, jo neviens netika pārmetis, ka viņa domāja par ēdienu, jo Nataniels bija paspējis sapratīgi ierunāties.
Nu tad laižam uz tirgu? Vai kur mēs dabūsim tās vecmodīgās drēbes - kaut ko no astoņdesmitajiem?
Melnbaltu, svītrainu un punktainu?
Cik tālu atpakaļ mēs taisāmies doties?
Un mēs tad ejam pēc tām drēbēm? Nestāvat taču visi kā mieti... Malvīne sāka smieties - Tā taču saka mana ome - viņa caur smiekliem izteica.
Derētu doties, ne? Viņa paskatījās savā pulkstenī - ieraduma pēc.

Šo rakstu rediģēja N.C.: 26.06.2006 22:27

[Hikari]

Nataniels nopūtās Visi tirgi ap šo laiku noteikti jau ir ciet. Bet šo to jau varam uz ātru roku sameistarot arī uz vietas- mans vecais tēvs bija seno laiku fanākts. Nu jā, tas ir protams atkarībā no tā, cik tālu mēs taisāmies doties. Un ar ēdienu mums pietiks ar to, kas ir no mana leduskapja. Pēc tam jau redzēs, varbūt uz vietas kaut ko izdomāsim. Un mans ledusskapis vēl šodien ir papildināts, tur ir lērums visa kā. Nu, kurš nāks līdzi man iepakot vairākus pārtikas grozus?! puisis palūkojās apkārt.

[ogle.]

Malvīne pēkšņi sadomāja paķert Natanielu aiz rokas - Ejam! - viņa žirgti iesaucās un vilka viņu uz virtuves pusi.
Viņa nez kāpēc nesaprata kāpēc tā ir darījusi.
Viņa dzirdēja sev aiz muguras sačukstēšanos un tāpēc tā starp citu iesaucās - Tev ir sidrs?

Šo rakstu rediģēja N.C.: 26.06.2006 22:42

[Hikari]

Nataniels juta, kā tiek paķerts aiz rokas un vilkts uz virtuves pusi. Viņš nepretojās un sekoja Malvīnei. Pavēris virtuves durvis puisis ielaida meiteni pa priekšu un pasmaidīja Mana tēva leduskapī glabājas sidrs, pāris kokteiļu un vīns un liekas, ka pusizdzerta viskija pudele. Ko tu gribētu?! puisis jautāja, pieejot pie leduskapja un atvērot to, lai paskatītos, kas tur noderīgs ir iekšā. Ledusskapis bija milzīgs un piebāzts praktiski pilns ar visu pēc kārtas un to, ko vien sirds vēlējās.