Pavediena drukājamā versija

Klikšķini šeit, lai skatītu šo pavedienu sākotnējā formātā.

Kurbijkurne forums _ Lomu spēļu arhīvs _ Atlantīdas bērni

Iesūtīja: Elony ; laiks: 05.01.2010 13:10

Žeņa Somoļeva, Nika Romānova, Jirži Lada, Rināts Kajumovs un Maikls Demidovs pamodās.

Viņi visi pamodās katrs savā telpā, vieni paši, tiesa, visas šīs telpas bija pilnīgi vienādas, tāpēc arī tiek vienādi aprakstītas.

Atmosties nebija viegli. Likās, ka kāds miegā viņus modina, tāpēc arī pamodās.
Viņi visi gulēja svešā vietā, nelielā telpā, kas atgādināja cietuma - metāla durvis, kas gan bija pavērtas vaļā, neliels, aizrestos lodziņš tuvu griestiem sienā pretī durvīm, lāva uz kuras viņi gulēja un stūrī atejas bedre. Pie griestiem dega nespodra spuldze. No ārpuses skanēja trokšņi it kā tur darbotos kaut kādas mašīnas, vai lidotu lidmašīnās.

Galva sāpēja, likās, ka degunā ir nepatīkama smarža no kaut kā. Atmošanās nebija viegla, viņi konstatēja, ka mugurā ir pelēcīgs kombinezons. Līdzās lāviņai atradās slimnīcas stienis, pie kura karājās plastikāta maisiņš ar caurspīdīgu šķidrumu tajā. No tādiem maisiņiem parasti vēnās ievada kādu šķidrumu, arī šim bija caurule ar adatu galā, tiesa, šobrīd caurule vienkārši nokarājās blakus guļošajam. Tomēr varēja pamanīt, ka uz rokas vēnā ir izdarīti vairāki dūrieni.

Kā nonāca šādā vietā, nevienam nebija atmiņu. Pēdējais ko atcerējās, viņi devās gulēt (savās mājās, vai kur nu tobrīd atradās) Un tikai tāds kā zibsnis - pirms miega vai miegā laikā, kaut kas iekoda vai iedzēla kaklā. Un ja tagad sakustina galvu, tad jūt, ka tajā vietā kakls sāp.

Vienīgā atšķirība bija Maiklam, viņa kamerā, līdzās lāvai, uz kuras viņš gulēja, atradās jauna sieviete, apmēram 25 gadus veca. Liekas, ka viņa arī bija tā, kas modināja.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 05.01.2010 13:37

- Dobro jutro! - uz lāviņas guļošajam glītajam, iedegušajam puisim teica apmēram 25 gadus vecā sieviete, tērpta tādā pašā pelēkā kombinezonā, kā tie, kas tikko atmodās, ja vien viņi uz sevi paskatās.
- Kako se osjećate? Moje ime je Nikola.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 05.01.2010 14:15

Bože... izlauzās pār Maikla lūpām un viņš saraucis degunu pieķērās pie savas galvas, kura dunēja ir kā pa tās iekšpusi kursētu ātrvilciens.
Un kādēļ viņš runāja krievu valodā? Un kādēļ viņu uzrunāja krievu valodā?
Kur viņs bija nokļuvis un kādā veidā? nevarēja būt, ka salietojies kaut ko tādu, ka neatcerētos kā pārceļojis no savas itin jaukās mājas uz šo baiso vietu.
Un šīs šausmīgās drēbes...

Skatiens atgriezās pie meitenes, kura viņu bija modinājusi.
"Sveika Nikola! Es esmu Maikls." viņš stādījās priekšā.
Angļu valodā.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 05.01.2010 14:20

Nikola pasmaidīja. Kā jau strādājoša nelielā tūrisma firmā, bet tūrisms - tā ir liela daļa Horvātijas ekonomikas, viņa zināja angļu valodu. Kā savādāk? Un augstākā izglītība priekš kam?
Meitene atbildēja angliski.
- Sveiks, Maikl! Mūs ir nolaupījuši, nezinu kas un kāpēc, bet runāja krieviski. Bez mums abiem citās kamerās ir vēl četri. Ceru, būs atmodušies.

Iesūtīja: Malduguns ; laiks: 05.01.2010 14:32

Nika atvēra plakstus. Viņa jutās savā veidā izgulējusis, tomēr tajā pašā laikā nevarēja izkārpīties no miega skavām. Tāda sajūta radās tad, kad visa nakts bija nodežūrēta, diena tāpat un beidzot bija izdevība kādu laiciņu pagulēt. Šķita, ka kāds meiteni modina, bet viņa veiksmīgi atgaiņājās, līdz saprata, ka telpā ir viena.
Pietrūkusies sēdus, Nika nopētīja telpu, kurā atradās, jo nebija nekādas saprašanas par to, kādā veidā viņa tur ir nonākusi. Paberzējusi kņudošo degunu un secinājusi, ka atrodas sava veida ieslodzījumā, Nika ikārtojās guļvietā ndaudz ērtāk, lai pārdomātu, to, ko viņa pēdējo atcerējās. Viņa bija bijusi nakts ežūrā, bija daudz smagu izsaukumu un tad viņa beidzot nolikš gulēt. Viens vīrietis nomira, viņi nepaspēja laicīgi aizbraukt pie viņa. Vai tiešām šī vīrieša dēļ viņa tagad atradās ieslodzījumā? Viņa tur neko nebija varējusi darīt, jo ne jau viņai vajadzēja krāsot lūpas un sēdēt pie stūres. Nika domīgi atspieda zodu plaukstā un palūkojās apkārt vēlreiz.
Pirksti pārslīdēja vietai kaklā, kur kaut kas likš tāds kā sāpīgs, tāds kā stīvs. Vakar vakarā, pirms gulēt iešanas vēl nekas tāds nebija bijis, turklāt nebija tik auksts, lai savilku kakla muskuļus. Pie tam, tā īsti nebija savilku muskuļu sajūta.
Pie viena meitene nopētīja arī tik ļoti pazīstamo un bieži izmantoto sistēmas maisiņu. Palūkojusies uz savām rokām un ieraudzījusi tur dūrienu pēdas, Nikola kļuva vēl apmulsušāka. Tomēr viņa piecēlās kājās un sāka staigāt turp atpakaļ pa telpu, lai izlocītu muskuļus un censtos kaut ko atcerēties.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 05.01.2010 15:33

Atvēris acis, Rināts pamanīja, ka atrodas ne tur, kur bija aizmidzis. Ieraudzījis, ka telpā neviena nav, viņš strauji (tomēr ne pārāk strauji, lai neko neapgāztu) pieslējās pussēdus. Galva sāpēja, kakls, galvu pagrozot, arī.

Kas par...!? - Rināts nobubināja, ieraudzījis sistēmas aksesuārus. Pārbaudījis apakšdelmus, viņš atrada dūrienu pēdas. Tas viss puiša izbrīnu un neizpratni tikai padziļināja.

Brīdi ieklausījies (vai sarunas blakus kamerās ir dzirdamas?), viņš piecēlās un, piegājis pie durvīm, palūrēja pa tām ārā.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 05.01.2010 15:43

Nika

Kad viņa piecēlās, juta, ka ir gulējusi ilgi, bet samērā drīz ķermenis jau atkal bija pilnīgā kārtībā. Vietā uz kakla, kur sāpēja, bija tāds kā neliels uzpampums. Tiesa, atcerēties neko vairāk viņa nevarēja. Devās gulēt, miegs, sapnis, kurā iedzēla kaklā un pēc tam - pamošanās šeit.

Uz maisiņa nebija uzraksta, kas liecinātu par tā saturu. Likās, ka uz viņas ir lietots iemidzinošs līdzeklis ar stipru smaku, bet nekas tāds, ko lietotu slimnīcās. Kamera neko daudz jauna nepavēstīja, vienīgi to, ka tā nebija ilgi lietota. Vismaz atejas bedre nesmirdēja.
Ja uzmanīgi ieklausās, tad kaut kur ārpus šīs telpas varēja dzirdēt sarunas.

Rināts.

No straujās piecelšanās galva nedaudz sareiba, taču viņš ātri atguvās. Konstatēja, ka ilgi ir gulējis.
Uzmanīgi ieklausoties, varēja dzirdēt, ka kaut kur kāds runā, pie tam svešvalodā, angliski.

Paskatoties ārpus kameras, viņš redzēja gaiteni, gar vienu gaiteņa sienu atradās vismaz desmit šādas pašas durvis, kā viņa kamerai, visas bija atvērtas vaļā. Un gaiteņa galā bija līdzīgas metāla durvis, tikai ciet. Likās, ka saruna nāca no citas kameras, jo gaitenī neviena nebija.

Iesūtīja: Džea ; laiks: 05.01.2010 16:15

Nevar būt, ka Žeņa vakar bija tik daudz iedzērusi. Tā taču bija tikai viena šampanieša glāzīte ar labāko draugu par godu tam, ka viņš tika paaugstināts. Taču galva sāpēja pamatīgi. Un arī ar atmiņu viss bija kārtībā. Taču ne viss bija kārtībā. Viņa neatradās savā istabā. Un tā nudien nebija viņas gulta.
Sajutusi sāpes kakla, sieviete pieskārās tai vietai, kur tās sajuta. Varētu būt sapnis. Taču vai sapnī bija tādas sāpes? Un sapņi parasti nemēdza likties tik īsti

Iesūtīja: Malduguns ; laiks: 05.01.2010 16:22

Secinājusi, ka tādu zāļu maisījumu nekad nav saodusi, jo smarža bija neparasta, Nika manāmi saīga. Viņai visa šī lieta likās arvien dīvaināka un dīvaināka.
Tomēr, pagaidām neko pasākt nevarēja. Viņa ierušinājās uz lāviņas un sāka spicēt ausis. Tālumā varēja dzirdēt kādu sarunu. Pietiekoši tālu, lai nevarētu izšķirt vārdus, bet pietiekoši skaidri, lai būtu droši, ka tās ir cilvēku balsis.
Piegājusi pie durvīm, Nikola kādu brīdi pamīņājās un tad uzsauca:-Hei, te kāds ir?

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 05.01.2010 16:36

Rināts izgāja gaitenī un devās tuvāk vietai, kur skanēja balsis. Pats viņš centās iet iespējami klusu un pie viena uzmanīgi klausīties, KUR un KO runā.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 05.01.2010 17:36

OOC: Spēlei pievienojas Ungārijas ragaste ar savu tēlu Alīnu. Viņa ir tādā pašā stāvoklī kā pārējie un tika pamodināta tādā pašā veidā.


Visiem (izņemot Nikai)

Visi dzirdēja, kā no gaiteņa, pareizāk, kādas citas kameras, atskan sievietes balss krieviski: "Hei, te kāds ir?"

Rināts, Nika

Kamēr Rināts gāja uz tās kameras pusi, no kuras dzirdēja sarunu, viņš izdzirdēja šo sievietes saucienu no kameras, kurai gāja garām. Durvis kamerai bija puspievērtas un viņš varēja ieraudzīt sievieti, nedaudz virs 20 gadiem, pie tām stāvam.

Nika savukārt pamanīja, kā viņas kamerai garām iet puisis ar aziātiskiem vaibstiem.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 05.01.2010 20:04

Rināts ieskatījās kamerā un, sievieti ieraudzījis, apstājās.

Nu, ir, - viņš pusbalsī atsaucās uz viņas saucienu, - tu jau droši vien nezini, kas šī par vietu?

Iesūtīja: Malduguns ; laiks: 05.01.2010 20:10

Nika uzelpoja. Te tiešām kāds bija. Atgraudusi tirkīzzilo matu šķipsnu prom no bālās sejas viņa papurināja galvu.
-Es nezinu, kas šī ir par vietu un kāpēc es šeit atrodos. Vai vari mani izlaist ārā?-viņa vaicāja, nedaudz skaļāk par čukstu, tomēr Rinātam pietiekoši dzirdami.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 05.01.2010 20:27

Nikola satrūkās un klusi novaidējās, kad izdzirdēja visai skaļu sievietes balsi, kas runāja krieviski. Vai viņa traka?
- Atvaino, Maikl! Viņa mūs iegāzīs.

Sieviete vēl uzmundrinoši pamāja glītajam vīrietim, kuram, acīmredzami vēl sāpēja galvu, un klusi piesteidzās pie durvīm un izgāja gaitenī, kur ieraudzīja, ka pie vienām durvīm stāv kāds no vīriešiem.
- Kušššš! - Nikola visai nikni iešņācās, un tad turpināja valodā, kas bija ļoti līdzīga krievu.
- Mani sauc Nikola. Te ir cietums, un jums bija jāguļ bezsamaņā! Dieva dēļ, klusu! Durvis ir vaļā, nāc laukā!

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 05.01.2010 21:15

Nezinu, es šeit tik tikko pamodos, - Rināts atbildēja savai likteņa biedrenei. Viņš brīdi aplūkoja telpu, kur bija atradis meiteni - telpas izskatījās identiskas.

Izdzirdējis, ka viņu krievu valodai līdzīgā valodā uzrunā vēl kāda sieviete, Rināts pagriezās pret jauno sarunu biedreni, kas nosauca sevi par Nikolu.

Cietums? - Viņš pārsteigts iesaucās, tomēr saglabājot jau uzņemto balss skaļumu (pusbalsi). - Jāguļ bezsamaņā? Kopš kura laika cilvēkus cietumos mēdz sazāļot?

Iesūtīja: Ného ; laiks: 05.01.2010 21:24


Ainas skrēja gar acīm milzu ātrumā, vispirms viņam uzbruka kāda banda vientuļā un tumšā vārtrūmē, tad viņš skrēja, ko kājas nes, pa spokainiem gaiteņiem un visbeidzot viņš krita.... Instinktīvi Jirži sarāvās kāja un, atmodies no sapņa, ar aizmiglotu skatienu centās saprast, kur atrodas un kas notiek. Pirmā doma viņam bija neskatīties to sasodīto krimiķi atkal.
Viņam iesāpējās kakls no galvas grozīšanas, un, lenām pieslējies sēdus, Jirži sāka saprast, ka atrodas gluži svešā telpā, kurā nu nekādā gadījumā nebūtu pamats atrasties un justies tā, kā jutās patlaban. - Sasodīts, vai es vēl sapņoju! - Pusbalsī viņš nomurmināja joprojām domājot par vakar skatīto filmu.
Viņš lēnām piecēlās un, nopētīja telpas pieticīgo iekārtojumu un pakavējies pie sistēmas, devās uz durvīm, meklējot izjeu no šī draņķīgā sapņa.

Iesūtīja: Malduguns ; laiks: 05.01.2010 21:28

Atsaucās vēl kāda balss, kura runāja valodai, līdzīgai Nikas mātes valodai. Turklāt runātājas vārds bija tāds pats kā meitenei ar tirkīzzilajiem matiem. Tas izraisīja nelielu samulsumu. Gluži tāpat kā paziņojums, ka viņi atradās cietumā.
Tomēr viena ziņa bija arī labāka, durvis bija vaļā un Nika tās atvēra. Izgājusi gaitenī pie aziātiskā izskata vīrieša, viņa vēlreiz nervozi sakārtoja savu košo matu ērkuli.
-Un par kādiem grēkiem mēs te esam? Neatceros, ka būtu izdarījusi kaut ko tādu, par ko būtu jāliek cietumā,-Nika pusčukstā prātoja.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 05.01.2010 22:04

- Da, da, te ir cietums, - Nikola enerģiski apstiprināja, tomēr runādama klusu.
- Paskatieties uz šīm zatvorskoj ćeliji (cietuma kamerām)!
- Mēs te esam kopā šest (seši), un es, šķiet, pamodināju visus. Hloroforms! Un kas to sadašnji (mūsdienās) lieto? Paskaidrojumus varam prasīt no doktor, kas ir manā cellē. Man šķiet, mēs esam nolaupīti. Kāpēc, nezinu.

Iesūtīja: Malduguns ; laiks: 05.01.2010 23:25

-Ja te ir cietums, tad kādā veidā mēs tik viegli tikām ārā? Un kas tas par doktoru? Ārsts vai profesors?-Nika prašņāja. Viņa neko no šīs situācijas nesaprata. Ne to, kāpēc ir šeit, ne arī par kādiem grēkiem. Un kur īsti. Vai viņi vispār vēl bija Krievijā? Un kādā veidā viņus tik vienkārši nolaupīja?

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 05.01.2010 23:53

Ja šis ir cietums, kāpēc kameras ir vaļā? - Rināts palūkojās apkārt. - Un no kurienes tu vispār pati esi, Nikola? Krieviete tu neesi... kur tu teici tas doktors atrodas? - viņš vēlreiz apskatīja gaiteni, it kā mēģinot uzminēt, kurā no kamerām varētu atrasties minētais doktors (interesanti, kāpēc viņš vēl nav parādījies, ja reiz mēs esam šeit sacēluši nelielu kņadu?).


Iesūtīja: Roviela ; laiks: 06.01.2010 08:56

Nikola mazliet nobolīja acis, tikai gaiteņa tumsā to nevarēja redzēt. Viņa šobrīd bija piemirsusi, ka pati zina mazu kripatiņu vairāk par pārējiem. Lai gan, vispār jau, neko nezina no tā, kas būtu būtiski.
- Visu ar uzreiz gribat znati! - beigu beigās Nikolas balsī varēja saklausīt uzjautrinājumu.
- Es esmu no Hrvatska. Doktor ir tur, manā cellē. Guļ. Hloroforms. Aizmidzināju, ključi paņēmu. Tāpēc vaļā.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 06.01.2010 09:07

Hrvatska? - Rināts izbrīnījās. - Ko tad tu dari te, Kazaņā? Un kas ir aiz tām durvīm, skatījies? - Viņš pamāja ar roku uz tām durvīm, kas veda no gaiteņa uz ārpasauli (respektīvi, uz tām durvīm, kas javna nav kameras durvis - tādām gaitenī principā ir jābūt, vai ne?) un lēnām devās to virzienā. Doktoru apskatīt varēs pagūt arī vēlāk.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 06.01.2010 11:16

Kad meitene izsteidzās ārā, Maikls lēnām piecelās un vēlreiz pametis skatienu apkārt, devās virzienā, kur bija pazudusi viņa jauniegūtā paziņa.
Pabāzies ārā no kameras, puisis noskatīja pārējos ieslodzītos un domīgi klausījās viņu sarunās.
Viņš varēja viņus saprast, lai arī tā pati Nikola runāja dīvainā krievu valodā. Tikai, kad beigās viņa nosauca savu dzimto vietu, vīrietis apjauta, ka laikam tā īsti nebija krievu valoda, kurā viņa runāja, bet gan meitenes dzimtā valoda. Un tomēr... Hrvatska? Kazaņa? Nolaupīšana? par ko ga viņi runā?
Kurš gan vēlētos nolaupīt tādu neveiksminieku kā viņš? Par viņu neviens neko nemaksās. Daudz izdevīgāk būtu bijis šantažēt un izspiest naudu.

Viņš stāvēja klusēdams pie kameras, atspiedies pret sienu un vēroja.
Ko lai viņš jautā? Un arī negribējās pāriet uz krievu valodu. Savā ziņā, visu, kas Maiklu saistīja ar Krieviju, viņš bija atstājis pagātnē.
Un tik viegli vis doties atpakaļ nebija vēlmes.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 06.01.2010 11:34

- Kazaņa? - tagad bija Nikolas kārta brīnīties.
- Kā es tur varēju tikt? Nē, aiz tām durvīm no gledati. Zinu, tur sargs.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 06.01.2010 14:27

Alīna atmodās lēnām un brīdi gulēja vienkārši acīm ciet. Izdzirdējusi gaitenī saucienu, jauniete lēnām piecēlās, lēnām izstaipījās, ignorējot nepatīkamo sajūtu uz kakla. Viņa jutās pārāk apjukusi, lai domātu ko konkrētu un cerēja, ka ikdienišķās darbības ļaus ieviest kādu skaidrību.

Balsis gaitenī tā kā pieklusa un jauniete riskēja palūkoties laukā no cietumam līdzīgās telpas. Viņa pagājas uz cilvēku pusi, kuri bija tērpti tāpat kā Alīna un izskatījās ne vairāk zinoši kā viņa.
— Labdien, — viņa klusām noteica, nopētot gaitenī esošos.
Nevar taču būt, ka uzrāvos, jaunietes skatienā iezagās piesardzība vērojot abu Niku un Rināta sarunas.
Pamazām Alīnas prātā sāka viesties kāda skaidrība.
— Kā tu zini, ka esam Kazaņā? — viņa klusām noprasīja Rinātam, kurš jau bija devies pa gaiteni tālāk.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 06.01.2010 14:56

Gaitenī parādījās aizvien jauni un jauni cilvēki, tāpēc Rināts pārtrauca gājienu uz durvīm un atkal pievērsās likteņa biedriem.

Kad es aizmigu, es atrados Kazaņā, - puisis paziņoja, - nedomāju, ka pa miegam mani kāds pārvietoja nezin kur prom.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 06.01.2010 15:02

- Bet es biju Omišā, - Nikola paziņoja. Tad, piegājusi pie Kazaņas puiša, jo viņa vārdu vēl nezināja, ar pirkstu norādīja uz viņa kakla pusi.
- Un kas tas? Man arī tāds uz kakla.
- Ejam, prasām tam doktor, ko tas znači!
Viņa pagriezās un gāja uz savas ieslodzījumu vietas pusi, lai apskatītos, vai ārsts nav nomiris. Tas nebūtu labi.

Iesūtīja: Ného ; laiks: 06.01.2010 15:11

Jirži izspērās gaitenī un gandrīz uzskrēja kādam no cilvēkiem, kas staigāja šeit. Viņš bija neapmierināts, ka šis sapnis turpinājās, tāpēc atkal kaut ko čehiski nobubināja - Velns parāvis, kas te notiek, tam visma tak vajadzēja beigties!
Pēc tam Jirži ieklasījās, ko teica citi un atļāvās izteikties - Es gan domāju, ka šis ir viens sasodīts sapnis un joprojām saldi guļu savā dzīvoklī Karlovi Varos.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 06.01.2010 15:25

Ārsts Nikolas kamerā bija turpat, kur viņš atstāts, ar lupatu uz sejas un bezsamaņā.

Tie, kas bija gaitenī, labi dzirdēja ārpus ēkas skaļu troksni, kas nepārprotami atgādināja lielas lidmašīnas nosēšanos.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 06.01.2010 15:32

Alīna vairs neteica neko. Acīmredzot Maskavā viņas vairs nebija. Vai varbūt laimīgas likteņa sagadīšanās pēc viņas nolaupītāji bija jauki iekārtojušies tieši kaut kur Maskavā.
Nekas, viņai tik vajadzēja tikt laukā no šejienes un aizkļūt mājās tad būtu mazākā bēda. Kāpēc gan cilvēkiem ir tāda necieņa pret otru, lai savu ambīciju dēļ pamanītos citiem sagandēt dzīvi! Alīna kaut ko tādu ienīda un centās apvaldīt savas fantāzijas, kurās viņa saskrāpē nolaupītājiem sejas.
— Varbūt mēs varētu mēģināt tikt no šejienes laukā? Varbūt kāds jau pamanījis, ka dakteris ilgi nerādās?

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 06.01.2010 15:37

Nikola nopētīja ārstu. Dzīvs ir. Kur viņi vispār atrodas? Lidostā kādā? Tādas domas neviļus nāca prātā, kad ēku atkal satricināja kaut kas līdzīgs lidmāšīnu trokšņiem.
Sieviete, kā nu prata, mēģināja sasiet ārstam rokas un kājas arī, un tad noņēma hloroforma masku no deguna. Mosties! Eu! Mēs gribam zināt, kas te notiek!

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 06.01.2010 15:42

Rināts aptaustīja savu kaklu un aplūkoja arī likteņbiedru kaklus, censdamies ieraudzīt/atrast/saprast, kas gan tur tāds varētu būt.

Doma, ka viņš varētu arī nebūt Kazaņā, bija diezgan satraucoša. Arī lidmašīnas nolaišanās visdrīzāk ka neko labu nesolīja.

Puisis sekoja Nikolai nolūkā ieraudzīt dakteri un būt klāt brīdī, kad tas sāk runāt.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 06.01.2010 16:05

Pēc kārtīgiem centieniem, dakteris, apmēram 50 gadīgs tipiņš ar apaļīgu vēderu, netīru džemperi zem baltā halāta un ģīmi, kura maisiņi zem acīm un apsārtušais deguns liecināja par ciešu draudzēšanos ar grādīgajiem dzērieniem, pamodās, lai gan negribīgi, tāpat kā viņi paši.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 06.01.2010 16:09

Nikola šamo mazlietiņ iebukņīja, lai atjēdzas ātrāk. Pat pavicināja plaukstu šim acu priekšā, lai redzētu, vai acis jau spēj koordinēties uz kaut ko.
- Klusu! Ja kliegsi, labi nebūs! Stāsti! - viņa klusi un skaidrā balsī pavēlēja, neko vairāk nepaskaidrojot.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 06.01.2010 17:02

Divi aktīvisti, viena, kura runāja ar akcentu, čehu akcentu, otrs — vīrietis, kurš bija lavījies uz izejas durvīm, aizgāja pratināt jauko dakteri, kuru jauniete nebija ne acīs redzējusi.
Lai nebūtu pēc tam viss jāklausās no trešajām personām, viņa arīdzan aizdevās uz to telpu. Neuzkrītoši nostājās blakus durvīm un klausījās, ar skatienu veroties uz to pusi, kur bija durvis uz "ārpasauli", ja nu kāds sadomā negaidot nākt iekšā, varēs pabrīdināt.
Roka pati pusneapzināti aizceļoja līdz kaklam beidzot aptaustot sāpošo vietu.
Kur gan tu iekūlies, Aļa, ko?

Iesūtīja: Džea ; laiks: 06.01.2010 17:20

Tas viss bija pārāk nesaprotami. Lai zinātu ko vairāk, sieviete bija izgājusi gaitenī, kur kā rādās bija līdzīgi kā viņa pati. Tikai kas lika viņiem visiem būt šeit? Katrā ziņā. Tā bija realitāte. To noliegt nevarēja. Un tas viss bija pārāk īsts.
Kā tas nākas ka tu tik daudz zini?
Skatiens uz sievieti kura sēja tam tā saucamajam doktor rokas.

Iesūtīja: Ného ; laiks: 06.01.2010 17:29

Jirži sekoja straumei līdz kādam noslēpumainajam dakterim. Nostājies pie durvīm blakus kādai meitenei viņš jautāja - Kas te īsti notiek? Tas taču ir tik kāds nepatīkams sapnis, kaut gan viss šķiet tik reāls.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 06.01.2010 18:03

Ārsts aptvēris, ka atrodas nepatīkamā situācijā, likās visai sabijies.
"Es neko nezinu! Man maksā, es izpildu darbu. Es te esmu tikai tāpēc, lai uzmanītu, lai jūs guļat, kamēr sagatavo lidmašīnu!" viņš ātri teica. "Es jums neko sliktu nedarīju, tie ir tie kareivji, kaut kāda specvienība."

Iesūtīja: Malduguns ; laiks: 06.01.2010 18:37

Nika bija sekojusi bariņam līdzi uzdakterīša guļvietu un palikusi starp celles iekšpusi un ārpusi, atbalstījusies pret durvīm. Lidmašīnas nolaišanās vai pacelšanās skaņa darību Niku nedaudz tramīgu. Galvenokārt tāpēc, ka viņa bija pārliecināta,ka katrs no klātesošajiem vienkārši fiziski nevarēja atrasties savā dzimtajā pilsētā, tāpēc tas lika domāt par patiešām nopietnu iemeslu, lai savāktu viņus visus kopā un aizvestu kaut kur. Tikai kāpēc? Ar ko viņi atšķīrās no citiem cilvēkiem? Ko viņi tādu bija izdarījuši vai kas viņos bija tāds, lai veiktu nolaupīšanu?
Nika nopētīja tuvāk stāvošos. Bez tā, ka visiem bija neparastās pēdas uz kakla, viņus nekas nesaistīja.
-Un kam viņiem to lidmašīnu vajag? Mūsu transportēšanai? Uz kurieni?-Nika isi vaicāja.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 06.01.2010 18:49

"Es nezinu, viss ir slepeni!" ārsts atsaucās. "Jūs tikai pirms dažām stundām vienu pēc otra atveda, dažus ar mašīnām, citus ar lidmašīnām. Man neteica neko, varbūt otrs ārsts zina ko vairāk, vai sargi, bet neko nezinu, man vispār te nevajadzēja atrasties, es tikai... man naudu apsolīja, tāpēc piekritu."

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 06.01.2010 19:32

Kur mēs esam, kurā pasaules malā? - Rināts uzsauca dakterim. Pats, atbildi negaidīdams (dzirdēs to arī tad, ja neskatīsies uz dakteri, bez tam - to klausījās arī citi), piegāja pie sienas, kur bija restotais lodziņš, un veica darbības, lai paskatītos pa to ārā (atkarībā no tā, kur lodziņš īsti atrodas - pastiepties uz pirkstgaliem, palekties, pamēģināt aizķert restes un pievilkties pie tām, lai paskatītos ārā). Ja tas nav iespējams bez palīglīdzekļiem, Rināts skatās pēc tādiem telpā (gulta, skapītis?) nolūkā piebīdīt tos zem lodziņa, lai būtu uz kā pakāpties.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 06.01.2010 19:33

- Bet mēs neguļam, - Nikola konstatēja.
- Tev neveicās.
- Tiešām nezini, kāpēc mūs savākuši? Nekādas baumas neesi dzirdējis? Es nespēju saprast, kam kādam vajag parastu tūristu firmas grāmatvedi, tas ir, mani! Pilnīgi nejēdzīgi.
- Kā mums tikt prom? Palīdzi, ko?

Iesūtīja: Elony ; laiks: 06.01.2010 19:59

"Armijnieki, kaut kādi īpašie spēki. Nejautājiet, es nezinu. Šeit ir militārais lidlauks, dienvidos no Tulas. Mani palūdza no malas, lai... nu, lai palīdzu viņu ārstam pieskatīt jūs. Vai jūs esat slimi, vai kaut kas tāds. Es nezinu un negribu zināt." ārsts atteica un pameta īsu skatienu uz paplāti un šļircēm, kas mētājās uz zemes viņam līdzās.
"Un palīdzēt nevaru, mani sodīs par ko tādu. Labāk padodaties, ja jūs šitā tur, gan jau ka nenogalinās."

Kamerā nebija nekādu mēbeļu un lāva būtu jāatrauj no sienas, lai to varētu pārvietot. Lai arī lodziņš atradās trīs metru augstumā, papūloties, Rināts, varēja līdz aizlēkt un paskatīties laukā. Tiesa, neko daudz viņš neredzēja, tikai betona žogu, virs kura bija dzeloņdrātis un aiz tā - mūra ēkas sienu, divu stāvu augstumā, kas aizstiepās pa labi un pa kreisi. Cik varēja spriest, ārā bija diena, vismaz ēnas un saules gaisma, kas apspīdēja pretējo sienu, lika tā domāt.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 06.01.2010 20:12

Vīlies par to, ka aiz loga neko prātīgu nav saskatījis, Rināts pievērsās dakterim: Durvis ārā no gaiteņa ir aizslēgtas? Kas aiz tām atrodas, nu, sargi vai kādi citi cilvēki? Un ja tā, tad cik viņu tur ir?

Kamēr dakters gudroja atbildi, puisis paskatījās uz tuvāk esošajiem biedriem: Ko daram? Mēģinam lauzties ārā, ja tās durvis nav aizslēgtas, vai paliekam šeit pat, kamerās un mēģinam uzbrukt tiem, kas nāk mūs `modināt`? Jeb uzvedamies rātni un mēģinam noskaidrot pārrunu ceļā to, ko nolaupītāji no mums varētu gribēt?

Iesūtīja: Elony ; laiks: 06.01.2010 20:19

"Durvis ir vaļā, tur ir kādi trīs sargi, es izsūtīju ārā divus, kas bija gaitenī." ārsts atzinās. Likās, viņu satrauc iespēja, ka šo var izmantot kā ķīlnieku. "Paklau, viņi mani nošaus, bet jūs neaiztiks. Ticat man, jūs esat viņiem vērtīgāki, kā kaut kāds bijušais lauka mediķis."

Iesūtīja: Džea ; laiks: 06.01.2010 20:22

Un kā tavuprāt tu domā uzbrukt? Sitot ar tām caurulītēm, kas atrodas kamerās? Ja nekļūdos viņi ir bruņoti
Žeņa sacīja paglūnēdama uz vīrieti.
Ja mēs lauzīsimies, viņi gan jau ka izdzirdēs. Pārrunas varbūt varētu līdzēt, taču ja reiz atveda ar varu diezin vai gribēs ar mums runāt miermīlīgi.
Diemžēl armijnieku dabu Žeņa pazina. Taču daudz labprātāk viņa gribēja noskaidrot to, kad beidzot tiks mājās

Iesūtīja: Malduguns ; laiks: 06.01.2010 20:32

-Tad jau mums nav ar ko riskēt, ko?-Nika ironiski ieteica, atmetusi tirkīzzilās cirtas.-Un kur ir mūsu mantas? To es arī tā kā vēlētos uzzināt,-viņa piebilda, lūkojieties uz mediķi.-Tajās es kaut kā jūtos ērtāk nekā šajās koncentrācijas nometnes lupatās.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 06.01.2010 20:46

— Es arī to gribētu zināt, — jauniete klusu atbildēja vīrietim uz jautājumu, turpinadama klausīties daktera iztaujāšanā.

— Un kādā ziņā mēs viņiem tieši esam vērtīgāki? — Alīna uzmeta dakterim ātru skatienu. Viņa jau zināja, ka nebūs labi.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 06.01.2010 20:53

Ja izdodas pārsteigt nesagatavotu, tad ar vienu pretinieku es pilnīgi noteikti galā tikšu, - Rināts atcirta Žeņai. Viņš īsti nevarēja izlemt starp 3 alternatīvām, kuras maisījās viņam pa galvu.

Kāpēc tu izsūtīji 2 sargus ārā? - Puisis atkal pievērsās dakterim.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 06.01.2010 21:00

- Es tobrīd jau vairs negulēju, - Nikola teica.
- Viņš teica, lai ejot sargāt ārdurvis, jo mēs visi tāpat esot bezsamaņā. Nu, jūs, pārējie jau bijāt arī, kā vēlāk izrādījās. Bet kam Tev vajadzēja mūsu asinis? Mūsu uzvārdus Tu zini, neliedzies, skat, uz šļircēm tie rakstīti, tātad zināji, kuru kuram no mums lietot.
- Kaut kāds noćna mora!
- Nu, labi, varbūt tiekam ārā, bet ko tālāk? Jūs kāds protat vadīt lidmašīnu? Kā vēl var tikt prom?

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 06.01.2010 21:55

Maikls klausījās sarunās un ar skatienu sekoja bēdu brāļu (un māsu) darbībām.
Kā viens lēkāja pie loga, cits pratināja ārstu.
"Nu... droši vien mēs spējam tikt galā ar trim sargiem. Nu teiksim es protu kauties.
Paņemsim to tusni" viņš pamāja uz ārstu. Maikls runāja angļu valodā. Gandrīz bez akcenta. Nu varbūt ja ļoti ieklausījās varēja pavisam minimāli dzirdēt krieviem raksturīgo akcentu. Un viņš noteikti bija sapratis to, ko runāja pārējie. "Stumsim pa priekšu un grūdīsim viņiem virsū.
Izmantosim apjukuma momentu un piesitam sargus. Paņemam viņu ieročus un ejam ārā.
Tāpat viņi kādā brīdī vilksies pārbaudīt, ko tas tusnis šeit tik ilgi dara."
puisim bija apnikušas sarunas un prātuļošanas. Lai arī Maiklam pašam nebija ne jausmas par kādiem grēkiem viņš šeit ir iespundēts tomēr daudz labprātāk viņš uzturētos savā mājā, nevis šajā jaukajā piedzīvojumā. Varētu tikai kādu skuķi vēl paķert līdzi. Dažas izskatījās tīri tā neko.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 06.01.2010 22:32

"Nu paklau..." likās, ka ārsts negrib īsti vairs runāt. "Es esmu viens no bataljona mediķiem, kas šeit pastāvīgi ir. Man vispār nebija jāzin par šo visu... nu, tā sanāca, ka es dabūju atļauju šeit ienākt. Un man asinis palūdza paņemt, iedeva šļirces un bildes ar vārdiem. Velns, nepatikšanas tagad kā likts." bija skaidrs, ka visu viņš nestāsta.
"Es jau teicu, ka neko nezinu! Kad ierados, jūs jau bijāt šādā izskatā. Nezināju, ka hloroforms nedarbosies! Es nedrīkstēju atslēgt jūs no šķidruma padeves, bet man palūdza izpalīdzēt... "
Ko runāja Maikls, viņš nesaprata, bet laikam nojauta, ka nekas draudzīgs tas nav.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 07.01.2010 08:58

Sargus mums jātiek galā kluss, bez jebkā skaļš! - Rināts ne pārāk labā angļu valodā iebilda Maiklam, un tad atkal pievērsās dakterim. - Kas bija tas, kas palūdze tev izpalīdzēt?

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 07.01.2010 09:03

- Paga, paga... kas un kāpēc palūdza izpalīdzēt? - Nikola tincināja tālāk, pametot ašu skatienu uz rīkoties apņēmīgo Maiklu.
- Jā, saprotu, asinis vajag, un tā tālāk, bet kas tas ir par šķidrumu? - sieviete norādīja uz caurulītēm.
- Jā, tu atvienoji tāpēc, ka paludza, bet kāpēc nedrīkstēja atvienot? Kurš ir tas, kas, es teiktu, gribēja, lai mēs atmostamies un ko viņam no mums vajaga? Un, Kristova krv! kur pasaulē vēl lieto hloroformu citam, kā kukaiņu aizmidzināšanai?
Pēdējais jautājums bija tīri retorisks.
- Vārdu sakot, mēs gribam uz mājām. Palīdzi, vai arī es te dzirdēju priekšlikumu tevi izmantot par vairogu, - Nikola atklāti paziņoja.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 07.01.2010 09:25

"Nu, jūs šeit atveda kaut kāda specvienība, kas nav tieši zem armijas, bet kāda cita spēka. FDD* nebūs, bet es jau neorientējos visos valsts specdienestos." Ārsts atteica.
"Viss, ko es zinu, ka šeit jūs savāc kopā un vedīs ar lidmašīnu kur citur. Man piezvanīja vakar un teica, paskaties pastkastē, tur ir nauda un uzdevums, izpildīsi, dabūsi vēl.
Un tur bija 30 000 eiro! Vēl arī vēstule un papīrs ar jūsu sejām, uzvārdiem un šļirces. Un vēl caurlaide šajā zonā, es jau parasti sēžu parastajā medpunktā.
Nu, vēstulē bija teikts - caurlaide tev ļaus nonākt šeit, speciālajā zonā, jo tu esi norīkots tagad viņiem par palīgu. Atradīsi guļam cilvēkus, kad būsi viens, paņem no tiem asinis, bet tīras asinis, bez narkotikām tajās.
Nu, jums tais maisiņos ir kaut kādas miega zāles, man vajadzēja jūs uz brīdi atvienot, bet nedrīkstēja ļaut, lai jūs pamostaties. Viss, ko es uz ātro dabūju bija hloroforms, Afgistānā bija labi derējis... Būtu paņēmis asinis, tad atkal pieslēdzis jūs pie sistēmas un neviens neuzzinātu. Laikam pudelīte bija pārāk veca un tas šķīdums nedarbojās..." viņš lūdzoši skatījās uz bijušajiem gūstekņiem.
"Lūdzu, es tiešām ne pie kā neesmu vainīgs."

Kamēr viņi tā runājās, pie ārdurvīm atskanēja troksnis un tās vērās vaļā. Kāds vai kādi gāja iekšā.

_________

*FDD (Federālais Drošības Dienests, līdzīga organizācija kā FIB ASV, izveidojies no bijušās VDK)

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 07.01.2010 10:06

- Njā... - Nikola atteica.
- Nesapratu, priekš kam tas viss, bet kā noticis, sapratu.
Izdzirdusi troksni, viņa pačukstēja ārstam.
- Kāds nāk! Atstāšu tevi sasietu, tūlīt aizmidzināšu arī, nepretojies!
Viņa aši uzklāja ārstam uz deguna hloroforma lupatu. Lai aizmieg, un tad viņš neko nebūs ne redzējis, ne dzirdējis.

To padarījusi, viņa piecēlās kājās.
Un ko tagad? pauda viss viņas izskats. Kauties Nikola neprata, kas nu nebija, tas nebija.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 07.01.2010 10:26

Sadzirdējis, ka atveras durvis uz ārpasauli, Rināts iespējami ātri un klusi aizvēra kameras durvis, lai uzreiz nekristu acīs, ka tās ir vaļā. Pats nostājies tām blakus lai, durvis atverot, viņu uzreiz nevarētu redzēt, bet lai viņam pašam būtu iespēja uzbrukt ienācējam, puisis jautājoši paskatījās uz pārējiem kamerā esošajiem, it kā jautājot viņu domas par to, ko tad darīt tālāk.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 07.01.2010 12:07

Klusi vai skaļi, bet prom tikt vajadzēja.
Protams, Maikls nevarēja neļaut meitenei runāties ar to ārstu.
Puisim gan radā aizdomas, ka viņš šeit varēja atrasties savu dīvaino spēju dēļ.
Armijnieki vienmēr gribējuši visu neparasto sev. Tikai kādā veidā to kāds ir uzzinājis?

Varbūt viņiem to pajautāt?
Taču īsti nesanāca laiks, jo ārpusē bija sadzirdami trokšņi.
Maikls iegāja kamera pie pārējiem un mirkli apdomājās par ērtāko vietu uzbrukumam.
Viņš izvēlējās sienu pie durvīm un nostājās pie tās.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 07.01.2010 15:28

Rināts, ievērojis, ka otrs puisis, kurš bija runājis angliski, arī slēpjas blakus durvīm, centās viņam ar zīmēm parādīt, lai tas uzbrūk pirmajam, kurš ienāks pa durvīm.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 07.01.2010 15:40

Maikls pamāja Rinātam, ka sapratis.
Vismaz bija jauki apzināties, ka kāds viņam palīdzēs izrēķināties ar sagūstītājiem.
Sportists ieņēma ērtāku pozīciju, lai krautu pirmajai personai, kas ienāks pa durvīm.
Tēmēts varētu būt saules pinumu.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 07.01.2010 15:50

Nikola mēģināja ārstu pastumt tā, lai no durvīm uzreiz neredz.
Varētu arī aizslēgt durvis, bet visas citas durvis tāpat ir vaļā. Paga!
Viņa iesāņus pieiet pie durvīm (lai netraucētu puišiem) un klausās, vai nākošie visi nesaiet iekšā kādā tukšā kamerā. Varētu šos tur ieslēgt! Cik tur nu darba! Bet tas jādara ātri. Bet tagad jābūt gatavai palēkt malā. Zibenīgi!
Varbūt, ja visis saskries iekšā te, tad viņi paspēs tikt ārā, un durvis varētu aizslēgt pēc tam?

Iesūtīja: Ného ; laiks: 07.01.2010 16:09

Jirži klausoties, kā apkārtējie iztaujā dakteri, beidzot saprata situācijas nopietnību, ka tas gluži nav sapnis, toties murgs gan, kas realizējas dzīvē. Tā kā viņš arī stāvēja pie kameras durvīm, nekas cits neatlika, kā sagatavoties cīņai vai kas nu tālāk sekos. Tagad Jirži cerēja, ka viduskolas laikā dažus gadus apmeklētai džudo klubiņš kaut nedaudz atmaksāsies, kaut gan tas nekad viņam tāpat nebija pa īstam padevies.

Iesūtīja: Malduguns ; laiks: 07.01.2010 16:25

Nika piepalīdzēja savai vārdamāsai pārvietot ārstu nostāk no acīm un pati nostājās no viņa pietiekoši netālu, sak, lai nesāk strādāt kaut kādas glupības. Ja jau viņi pamodās no tā hloroforma, tad varbūt pamodīsies arī šitais un sāks vēl bļaustīties.
Tajā pašā laikā viņa arī ar vienu aci lūrēja uz durvju pusi. Ja nu vajag palīdzēt.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 07.01.2010 16:30

Alīna, izdzirdējusi, ka kāds taisās nākt iekšā pa durvīm, ieslīdēja kamerā pie pārējiem un nostājās pie sienas durvju kreisajā pusē un tagad ieinteresēta vēroja, kā Rināts rāda zīmes Maiklam. Ne katru dienu nācās izbaudīt mēģinājumus notīties no gūsta un tas jau sāka palikt interesanti. Ja vēl nebūtu bijušas bailes no neveiksmes un nāves… Lai gan viņi jau sen būtu nogalināti, ja nolaupītāji tā gribētu.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 07.01.2010 16:46

Ārsts nepretojās un ļāva viņam uz sejas uzlikt lupatu. Gulēja uz grīdas kā aizmidzis un iespējams, ka drīz tā arī būs.

Pirms kameras, kurā atradās visi, bija tikai viena cita kamera. Nikola redzēja, ka gaitenī ir tikai viens kareivis bruņojies ar triecienšauteni un ķiverē. Ārdurvis bija atvērtas. Kareivis, pamanījis, ka viena kamera ir tukša, satraucās un sauca uz āra pusi: "Ei, tas ārsts pārvieto guļošos."
Pēc tam steidzās uz nākamo kameru, kur bija iekšā biedri.
"Ko jūs, sasodīts darāt? Gūstekņus ir aizliegts pārvietot līdz pat iekāpšanai!" viņš pa ceļam runāja un tad pavēra durvis (kuras vērās uz ārpusi). Pamanījis, ka kameras vidū guļ ārsts un tur iekšā ir gūstekņi nomodā. (Niku redzēja droši), sāka ķerties pie ieroča uz krūtīm.
"Trauksme!" viņš iesaucās skaļā balsī.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 07.01.2010 16:53

Nikola paspēja palēkt malā, bet tas murmulis tomēr ieraudzīja, kas te notiek! Viņa mēģināja paspēt izraut hloroforma pudelīti un pavisam nedaudz šķidruma iešļākt trauksmes cēlājam sejā.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 07.01.2010 17:03

Maikls uzbruka atnācējam ar sitienu pa vēderu. Sitiens bija spēcīgs un visai precīzs.
Tikai puisis juta, ka no visiem šiem savādajiem piedzīvojumiem viņa fiziskā forma tomēr ir nedaudz cietusi.
Vārgums. Tas gan netraucēs izrēķināties ar šo te, kas klaigāja pa trauksmēm.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 07.01.2010 19:27

Tiklīdz Maikls izdarīja sitienu, arī Rināts metās ārā pa durvīm. Sākotnēji viņa nolūks bija uzbrukt otrajam nācējām, bet tā kā tāda nebija, tad viņš ķērās pie kareivja ieroča, lai iegūtu to un neļautu kareivim izšaut.

(OOC: Imho, hloroforms ir šķidrums)

Iesūtīja: Elony ; laiks: 07.01.2010 21:41

Šķidrums trāpīja kareivim sejā, viņš atkāpās atpakaļ gaitenī un ar rokām saķēra seju. Maikls varēja just, ka kareivis ir labā fiziskā formā, jo sadūrās nevis taukiem, bet muskuļiem. Tiesa, kareivis tam nebija gatavs un tik un tā saliecās sāpēs.
Lai dabūtu ieroci, Rinātam vajadzēja pārvilkt pār kareivja galvai ar visu siksnu.


Tikmēr atsaucoties uz kareivja saucienu, pa ārdurvīm iekšā iemetās divi citi kareivji. Pamanījuši notiekošo, viņi ķērās pie saviem ieročiem, vēl esot pie durvīm. Viens iesaucās : "Velns!"

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 07.01.2010 21:57

Redzēdams, ka laika ķēpāties ar siksnas vilkšanu pār galvu nav, Rināts mēģināja atsprādzēt siksnas karabīni, ar kuru siksna stiprinās pie ieroča.

Ja nu ir skaidrs, ka ieroci iegūt nepaspēs, tad viņš ar īsu ieskrējienu lec ienākušajiem kareivjiem virsū, lai ar savu svaru notriektu tos zemē un dotu laiku ieroci iegūt visdrīzāk Maiklam.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 07.01.2010 22:13

Varēja jau mēģināt šaut no ieroča, kamēr tas ir kaklā pakārt kareivim, bet arī Rināta variants nebija slikts. Katrā ziņā abi kareivji negaidīja, ka viņš spēs tik ātri kustēties un nepaspēja pat kārtīgi notēmēt, kad jau nogāzās zemē, viens atsitās pret sienu, otrs pa pusei izvēlās ārā pa durvīm.

Iesūtīja: Malduguns ; laiks: 07.01.2010 22:25

Kamēr Rināts centās tikt galā ar iebrucējiem, Nika pieķērās pie ieroča atsvabināšanas pār kareivja galvu, jo viņai laiks bija mazliet vairāk kā bērdu brālim.
Turklāt bruņojums nekad nenāk par skādi, vismaz tā meitene sprieda.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 07.01.2010 22:25

Nikolai itin nemaz nepatika tas, kas te tagad notika. Kareivji vai ne kareivji, bet šaut viņus nost? Tas nebija priekš viņas.
Viņa mēģināja tam, kas nokrita pie sienas, arī iešļākt sejā hloroformu.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 07.01.2010 22:31

Kūņojoties pa zemi kopā ar pusotru kareivi, Rināts cenšas iespēju robežās viņus neitralizēt, cenšoties sist pa saules pinumiem (ja nav bruņuvestu vai uzkabes sistēmu, kas aizsedz krūšu kurvi), kaklu, seju, starp kājām - kas nu ir tuvāk un kur var trāpīt. Cenšas sist ar elkoņiem un/vai ceļgaliem.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 08.01.2010 11:16

Alīna joprojām palika iekš kameras, tikai pavirzījās tuvāk durvīm. Tāpat pagaidām nebija ko bāzties gaitenī, kur pēc skaņām spriežot džeki bija sākuši kauties. Kazi pašu vēl savainos. Labāk tad mazliet nogaidīt un tad vajadzības gadījumā palīdzēt.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 08.01.2010 12:52

Nika varēja dabūt automātu nost no kareivja, bet viņš, par spīti hloroformam sejā, joprojām centās pretoties un vēzējās ar rokām, pamanoties sāpīgi iesist meitenei pa plecu. Viņš neko neredzēja, tāpēc centās trāpīt jebkuram kas bija tuvumā un pagaidām nemiga ciet.

Rināta trieciens pa kareivja saules pinumu bija pietiekami stiprs, lai to netralizētu, un viņam arī Nikola iešļāca sejā hloroforma devu. Otrais, kurš gulēja durvīs, ar kājām deva pretī Rinātam, varēja manīt, ka kareivis māk cinīties.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 08.01.2010 13:08

Nikola neko vairāk nevarēja darīt, kā mēģināt ieliet ģīmī hloroformu arī trešajam, ja vien tiks tam klāt. Turklāt pa ceļam sieviete skatījās, vai nevar dabūt kādu sienāmo, jo, ja šie te tomēr aizmigs, būtu labi viņus sasiet. Ja atliks laiks.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 08.01.2010 13:14

Maikls vēroja izveidojušos situāciju. Likās, ka Rināts ar savējo pats tiks galā.
Meitenei gāja grūtāk. Bez kādām īpašām emocijām vai pārdomām Maikls pastiepa roku kareivja virzienā un novēzēja roku tēmedams kareivim pa kājām.
Ja vien viņš būtu tuvāk, rokas kustība iespējams izsistu viņam pamatu zem kājām.

Iesūtīja: Ného ; laiks: 08.01.2010 13:39

Viss notika tik strauji, ka Jirži pat nepaspēja noreaģēt, kad viens puisis izmetās pa durvīm un bija nogāzis sargus, kas bija atsaukti palīgā un otrs apstrādājis, ar vienas no meiteņu palīdzību, kamerā ienākušo apsargu. Tā kā viņš vēl pretojās, Jirži piesteidzās klāt un centās saķert kareivja rokas.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 08.01.2010 13:47

Rināts turpināja cīnīties ar atlikušo kareivi, cenšoties viņam sist/spert un tai pat laikā bloķējot kareivja spārdīšanos, kā arī brīdi pa brīdim centās paskatīties uz to, kas notiek ar pirmo kareivi, kuram nupat jau bija meties virsū vesels bars cilvēku.

Ja ir iespēja, viņš ar vienu roku (otra noteikti ir aizņemta cīņā) cenšas sataustīt pie neitralizētā kareivja ķermeņa pistoli vai nazi. Ja tas izdodas, Rināts cenšas izvilkt šo ieroci.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 08.01.2010 16:22

Kareivis, kurš spārdījās pretī Rinātam, laikam manīja, ka šādi nekas nesanāks un veikli rāpoja atpakaļ un pazuda sānos no durvīm. Iespējams, lai dabūtu pistoli vai nazi, jo viņam bija šie ieroči, tāpat kā tam, no kura tagad navi un pistoli paņemt varēja Rināts.

Pirms Jirži tika klāt kareivim, tas negaidīti metās uz muguras zemē, it kā kāds viņu būtu parāvis aiz kājām un novaidējās, laikam sāpīgi sasitās. Viņš vēl kustējās, bet nespēja piecelties, liekas, ka hloroforms sāka darboties.

Lai nu kā, Nikai tagad bija automāts rokās.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 08.01.2010 19:42

Rināts izvilka pistoli no kareivja ekipējuma, cik vien ātri varēdams, pieleca kājās, atbrīvoja pistoles drošinātāju, drošs paliek drošs, pārvilka aizslēgu, tad strauji pietupās un, tēmēdams ar pistoli, paskatījās ap stenderi tādā pašā, tupus stāvoklī - ja nu kareivis gadījumā gaidīs kādu parādamies durvīs, viņš visdrīzāk to gaidīs pilnā augumā.

Ja nu gadījumā ir skaidri redzams, ka kareivis nepaspēs izvilkt pistoli un neviena cita potenciāla drauda tuvumā nav, tad Rināts atkal lec viņam virsū, mēģinot iesist ar pistoles rokturi pa seju. Ja ir redzams, ka kareivis paspēs tikt pie pistoles/triecienšautenes, vai ir jau ticis, vai arī apkārt ir arī citi draudu, Rināts šauj, vispirms tēmējot uz bīstamāko mērķi un turpinot ar mazāk bīstamajiem.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 08.01.2010 20:56

Ja sākas šaušana, Nikola uzreiz metas zemā, lai viņai netrāpītu.

Iesūtīja: Malduguns ; laiks: 09.01.2010 10:50

Kad kareivis plivinoties ar rokām iesita Nikai pa plecu, viņa nedaudz ievaidējās, tomēr turpināja iesākto un pēc šaujamā iegūšanas vēl iespēra kareivim pa sānu, kur muskuļi parasti ir vājāki. Sak, lai tā vairāk nedarītu. Šaujamais nu viņai bija, tomēr to pielietot tā patiesajam mērķim meitene vēl netaisījās.
Ja kādam no bēdu brāļiem tas ir gauži nepieciešams, viņa to padod, ja nē, izmanto par atgaiņāšanas līdzekli.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 09.01.2010 11:10

Alīna uzdrīkstējās ieskatīties gaitenī. Izskatījās, ka dažs labs biedrs bija ticis pie ieroča, dažs labs metās guļus, tāpēc jauniete lieki nedomājot atkāpās atpakaļ, lai stendere viņai būtu kā aizsegs.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 09.01.2010 11:30

Rādās, ka kamēr Rināts sadabūja šaujamo, arī kareivis paspēja pielēkt kājās un notēmēt ar savu šauteni, kas viņam arī karājās plecus. Kā jau Rināts bija paredzējis, viņš vairāk tēmēja galvas augstumā. Kad Rināts izbāzās ārā zemāk, kareivis nolieca stobru zemāk un gatavojās šaut.
Iespējams, citā situācijā rezultāts būtu atšķirīgs, tomēr tagad Rinātam pietika veiklības izšaut pirmajam un kareivis, ar brūci krūtīs, nogāzās zemē. Šāviens bija labi dzirdams gaitenī.

Līdz ar to visi trīs kareivji bija sakauti. Abi, kas bija gaitenī, gulēja zemē un nekustējās, laikam dēļ hloroforma iedarbības.

Ārā varēja redzēt, ka viņu cietums bija nožogota teritorija, tomēr nemanīja sargu posteņus. Līdzās viņu iežogojumam atradās viena armijas kravas mašīna. Cik varēja manīt, tad netālu atradās lielākas ēkas un angāri. Varēja redzēt arī mašīnu stāvvietu, kur pārsvarā bija armijas kravas mašīnas un lidmašīnas apkalpojošs transports.
Netālu tiešam bija lidlauks un varēja dzirdēt, kā darbojas lielas lidmašīnas dzinēji. Tā kā viņi bija dzirdējuši līdzīgu troksni iekšā, laikam šī lidmašīna bija tikko nolaidusies.

No durvīm un vietas, kur atradās Rināts, neviena cilvēka nemanīja, iespējams, ka šāviens nebija dzirdēts. Varēja redzēt, kā uz lidlauka pusi aizbrauc degvielas uzpildes mašīna.

(OOC:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/New2.jpg, kas redzams no tās vietas, kur atrodas gūstekņi.)

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 09.01.2010 12:36

Rināts izsteidzās ārā un ātri ievilka nošautā kareivja līķi gaitenī un no turienes - tuvākajā cietuma kamerā. Atgriezies pie otrā kareivja, kuru bija neitralizējis, Rināts ķērās viņu izģērbt.

Vajadzētu pārģērbties kareivju drēbēs, - darbodamies viņš uzrunāja pārējos, - tad mēs tik ļoti nekristu acīs, kad bēgsim. Un būtu ļoti labi, ja kāds nostātos pie ārdurvīm uz šuhera, lai mūs nepārsteigtu.

Ja nekas tāds nenotiek, tad Rināts izģērbj kareivi, tad izģērbjas pats un pārvelk kareivja drēbes.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 09.01.2010 14:21

Ar uzbrucējiem viņi tika galā visai ātri. Un Maikls cerēja, ka tikpat veikli viņi varēs tikt arī prom no šīs vietas.
Lai gan. Ja viņi patiešām atrodas kaut kādās svešās zemēs, tad tas varētu nebūt tik viegli. Viņiem nebija ne pases, ne naudas, nekā.
Un šis briesmīgais apģērbs.
Doma par pārģērbšanos Maiklu nesajūsmināja. Vilkt vēl arī netīrās kareivju drēbes. Īpaši jau nu tā, kuru nošāva.
Tādēļ viņš labprātāk piekrita pastāvēt uz šuhera. Uzmanīgi vērodams vai viņu virzienā kāds nedodas.

Iesūtīja: Džea ; laiks: 09.01.2010 15:20

Kaut kā neticās ka viņi te bija tikai trīs un vairāk nekas netiek uzmanīts.
Žeņa nomurmināja, paskatoties, ārpusē.
Vai viņiem drēbēs nebija nekā vērtīga? Nu, kaut kas cits bez ieročiem?

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 09.01.2010 15:30

To var viegli noskaidrot, - Rināts atsaucās uz Žeņas jautājumu, - paskaties, kas atrodās kabatās tam, ko es ievilku pirmajā kamerā.

Tticis galā ar pārģērbšanos, Rināts uzmeta plecā triecienšauteni, bez drēbēm palikušo kareivi ievilka otrajā kamerā (turpat, kur dakteris) un uzsauca pārējiem: Atrodiet, ar ko viņu sasiet!

Pats viņš izgāja ārā no cietuma ēkas un, kamēr pārējie domā ko darīt, palika ārpusē pie tās durvīm, izlikdamies par sargkareivi, tomēr neatiedams no tām pārāk tālu, lai vismaz dzirdētu, kas iekšā notiek.

Iesūtīja: Džea ; laiks: 09.01.2010 15:33

Žeņa pamāja ar galvu tā sakot, ka saprot teikto. Tādēļ devās uz norādīto kameru un apskatījās drēbēs visur kur var tikt klāt, vai nav kas vērtīgs. Kartes, norādījumi kur viņi atrodas? Jebkas.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 09.01.2010 15:56

katram kareivim bija http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/9/9b/AK-107_with_grenade_launcher.jpg, pistole un nazis. Vienu automātu jau bija dabūjusi Nika, otru - Rināts.
Bez ieročiem vienam no kareivjiem bija arī rācija. Citas mantas bija civilās - divas cigarešu paciņas, trīs naudas maki, vienā no tiem autovadītāja apliecība uz Dmitrija Semjonova vārda. Vēl divi mobilie telefoni, divas šķiltavas.

Ja tas viss prasa kādas piecas minūtes, tad Rināts pie ieejas redz, ka viņam no lidlauka puses tuvojas pieci kareivji ar automātiem plecos un viens, kas izskatās pēc virsnieka.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 09.01.2010 16:05

Kad Rināts jau pārņēma sargāšanas funkcijas, Maikls atgriezās pie pārējiem un skatījās kā viena no sievietēm pārbauda kareivju kabatas.
"Padod man cigaretes un šķiltavas." puisis uzrunāja sievieti. Šoreiz krievu valodā bez mazākā akcenta.

Iesūtīja: Džea ; laiks: 09.01.2010 16:09

Nazi Žeņa paņēma sev. Ieročus neaiztika, jo neprata ar tiem apieties. Lai ņem tie, kas prot.
Es nedomāju ka šis ir īstais brīdis smēķēšanai.
Sieviete mazliet šķībi paskatījās uz Maiklu, tomēr prasīto iedeva

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 09.01.2010 16:17

"Tev jau neviens arī neprasa domāt." Maikls paņēma sievietes sniegtās cigaretes un šķiltavas un sadabūjis no paciņas vienu no cigaretēm turpat uz vietas arī aizpīpēja.
Paciņu un šķiltavas viņš iebāza kabatā, ja kombinzonam tāds bija. Ja nebija, tad patur rokā.
Ievilcis un izpūtis pirmo dūmu, viņš vēlreiz paskatījās uz sievieti. "Paldies" puisis tomēr arī pateicās.

Iesūtīja: Malduguns ; laiks: 09.01.2010 16:19

Nika lieki laiku netērēja. Viņa diezgan ātri un operatīvi pārģērbās viena kareivja drēbēs un pie viena savāca vienu pistoli un nazi. Ja nu kas, vienmēr var noderēt, jo nevar jau zināt cik viegli varēs izkļūt no šejienes. Nikai bija mednieces instinkts, to nevarēja noliegt, tāpēc tas viss viņai bija asinīs.
Turklāt bija jāsteidzas. Šāvienus noteikti kāds bija dzirdējis.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 09.01.2010 16:50

Ieraudzījis tuvojošos nācējus, Rināts klusām uzsauca gaiteņa virzienā: Mums tuvojas 6 cilvēki, izskatās ka viņi nāk šurp. Ko darām?

Viņš turpināja novērot nācējus, pie viena arī uzmanīgāk apskatot apkārtni, vai tuvumā nav kaut kāds aizsegs - ja sāksies šaušana un mūs iespiedīs cietuma ēkā, tad izredzes tikt no tās ārā būs stipri niecīgas.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 09.01.2010 17:07

Tieši pie ieejas cietumā aizsega nebija, bet pie iežogotās teritorijas vārtiem bija žogs aizsegam un varēja arī izmantot to kravas mašīnu, kas stāvēja blakus žogam. Jo kareivji, kas gāja tuvāk, vēl atradās tālu no iežogotās teritorijas.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 09.01.2010 19:48

- Aši laukā, un te visu aizslēgšu! - Nikola pažvadzināja atslēgas.
Viņa negrasījās pārģērbties, turklāt te nemaz nebija, iekš kā pārģērbties. Un viņa bija sašutusi par to, ka te nācās kādu nošaut. Nu nē! Tas bija pilnīgi nepareizi. Te nav karš. Jā, Nikola labi zināja, kas IR karš, un te tas nebija. Kareivis bija nošauts ne par šo, ne par to. Un viņi visi tagad automātiski bija noziedznieki arī to acīs, kurus varbūt, varētu interesēt ziņa, ka viņi ir nolaupīti. Slikti.

Ja biedri netūļājas, tad viņa jau nu nemeklē neko, ar ko kādu sasiet! Nav laika. Toties aizslēdz to kameru durvis, kur kāds atrodas. Pārējās vienkārši aiztaisa.
Nez, ārdurvis arī varēs aizslēgt? Kur ārdurvju sargs? Tam ir jābūt atslēgām. Tiesa, šo viņa pārbauda, pirms aizslēdz kameru durvis.
Ejot garām smēķējošajam Maiklam, sieviete viegli sarauc degunu, no kā jebkuram būtu skaidrs, ka viņai smēķējoši vīrieši ne visai imponē.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 10.01.2010 00:37

Ja nācēji vēl ir pietiekoši tālu, lai neredzētu visās detaļās, ko viņš dara, tad Rināts tāpat, nenoņemot no pleca automātu, atbrīvo tā drošinātāju un pārvelk aizslēgu (no malas var izskatīties, ka viņš iekārto ieroci uz muguras/plecā ērtāk) un atpogā pistoles maksti, lai vajadzības gadījumā viņš būtu gatavs šaut maksimāli ātri.

Puisis stāvēja pietiekoši tuvu durvīm, lai varētu runāties ar gaitenī esošajiem. Šaudīties ar nācējiem pa gabalu nebūs laba ideja, - viņš teica, - mums ir labākajā gadījumā 3 stobri, viņiem - 5 vai pat 6, mūs iespiedīs atpakaļ ēkā vienā paņēmienā. Ja gribam viņiem uzbrukt - un nu jau droši vien nāksies to darīt, būtu prātīgi to darīt tad, kad viņi pienāk pavisam klāt un grib jau iet iekšā cietumā. Vai kādam ir cita, labāka ideja?

OOC: automāta granātmetējs ir pielādēts?

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 11.01.2010 10:06

Maiklam doma par pēkšņi uzspiestā kariņa spēlēšanu nemaz nepatika.
Sadzirdējis, ka tuvojas vēl nepatikšanas, viņš īgni nometa zemē cigareti un piemina to ar kāju.
Pasmaidījis par Nikolas reakciju pret viņa netikumu, puisis devās ārā no cietuma uz mašīnas pusi.
"Nu iespējams varu aizbraukt ar to mašīnu." Maikls pamāja uz kravas mašīnas pusi.
"Ja man to izdodas iedarbināt varat lekt iekšā." viņš neko vairāk neapspriežot devās uz kravas mašīnas pusi tā, lai nācēji viņu nepamanītu.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 11.01.2010 11:09

Nikola aiz muguras parādīja Maiklam mēli. Tāds glīts, nekauņa! Bet sieviete necieta cigarešu smaku, un tur neko nevarēja darīt.
Viņš brauks? Ō! tas būtu labi. Prātīgs priekšlikums. Visādā ziņā labāk, nekā "apšausim visus un tad redzēs!"

Nikola aizslēdza durvis, kuras varēja aizslēgt, un lavījās uz mašīnas pusi, lai viņu nepamana, un lai tiktu mašīnas kravas kastē.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 11.01.2010 11:52

Trakie! - Rināts paklusām uzsauca karstgalvjiem, kad tie gāja viņam garām. - Jūs gribat aizbraukt prom šiem tieši deguna priekšā!?

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 11.01.2010 11:55

Maikls uz mirkli apstājās.
"Un Tu gribi viņus visus nošaut?
Vienkārši ar to," puisis pamāja uz mašīnas pusi "es saprotos labāk nekā ar šaujamajiem.
Man ir lielākas izredzes visus nobraukt nekā nošaut. Lai gan patiesībā es vēlos aizbraukt nevienu nenogalinot."

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 11.01.2010 12:04

- Mēs esam karabāzē! - Nikola papildināja Maikla teikto.
- Tikko sāksies šaušana, mēs būsim pagalam. Ja var iztikt, tad tā ir jādara. Un varētu padomāt, ka viņi zinās, kas tur brauc! Ja ieraudzīs, tad gan, citādi tā ir parasta mašīna.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 11.01.2010 12:19

Rināts brīdi apdomāja Maikla un Nikolas teikto.

Ja viņi redzēs, ka es atstāju posteni, mums tāpat pievērsīs uzmanību. Un nē, es negribu viņus nošaut, tomēr izskatās, ka nāksies to darīt, un ja tā, tad es vislabāk daru to tādā veidā, lai pats paliktu maksimāli dzīvs!

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 11.01.2010 12:22

"Tu vari mani piesegt, lai varu iedarbināt mašīnu." Maikls ierosināja.
"Pēc tam ielec kulbā un brauksim ārā. Vai arī tāds plāns neder?"

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 11.01.2010 12:26

- Tu vari izlikties, ka mūs pavadi un apsargā! Te taču bija karavīri, un pēc kaut kā sūtīti. Nu, tad viņi joprojām ir te un dara to, kas pavēlēts. Tikai nešauj uz šiem, kas nāk, ja vien viņi nesadomā šaut! Tāda pavēle nekadi nevar būt.
Nikolai pavisam noteikti patika plāns bez šaušanas.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 11.01.2010 12:47

Jā, labi. Bet tas strādās tikai tik ilgi, kamēr mūs neapturēs un nesāks uzdot jautājumus, uz kuriem es nezinu, ko atbildēt. No daktera tak nekādus uzvārdus neuzzinājām? - Rināts attrauca Nikolai, pagaidām gan vēl nekur neiedams.

Iesūtīja: Ného ; laiks: 11.01.2010 14:17

Jirži sekoja tiem,kas devās uz mašīnu un ieklausījās biedru diskusijā. - Bet jautājums vai viņi nepazīst viens otru un neatpazīs, ka tas nav viņu biedrs, kas mūs pavada. Tā diezgan riskanti.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 11.01.2010 16:32

Alīna vēroja rosību ap nu jau nekaitīgajiem kareivjiem un ieklausījās plāniņā. tas bija labi, ka vismaz kāds zināja, ko darīt, vai vismaz domājās zinām.
Jauniete lieki negaidīdama lavījās uz kravasmašīnas pusi, lai paslēptos kravas kastē. Tāpat nebija laika čammāties, ja viņa nevēlās kļūt par ložu glabātavu.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 11.01.2010 16:47

- Jo ilgak mēs apdomāsim, piesargāsimies un čammāsimies, jo ātrāk viņi atnāks, un tad nekas cits, kā kauties, mums nemaz neatliks, - Nikola konstatēja.
- Nu taču! Darām kaut ko, lai attālinātu kaušanās mirkli.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 11.01.2010 17:54

Maikls paraustīja plecus un devās mašīnas virzienā.
Viņš mēģina iekļūt kabīnē un meklē vadiņus aizdedzes palaišanai, ja vien pēkšņi kāds labdaris nav aizdedzē atstājis atslēgas.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 11.01.2010 19:13

Paraustījis plecus, Rināts nostājās tā, lai nācēji viņu nevarētu redzēt un arī devās mašīnas virzienā. Nonākot līdz tai gan viņš iekšā nekāpj, vismaz, kamēr mašīna nav iedarbināta.

Iesūtīja: Malduguns ; laiks: 12.01.2010 01:46

Nika bija piekārtojusi košos matus zem cepures tā, lai viņu tik viegli nevarētu ieraudzīt. Jau iepriekš mati bija viņu nodevuši, tāpēc meitene šoreiz bija piesardzīgāka. Un, izlavījusies no cietuma, viņa veikli slēpdamās čāpoja uz mašīnas pusi.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 13.01.2010 18:25

Visi tātad bija tikuši līdz kravas mašīnai, pirms viņus pamanīja, arī Rināts. Viņam gan bija jāstāv tās aizmugurē, pie kravas kastes, jo sānos nevarēja, pamanītu kareivji, kas gāja garām. Maiklam bija jāaizver aiz sevis durvis, citādi tas arī durtos acīs.

No mašīnas aizmugures varēja labāk apskatīt lielās ēkas tālāk, nekas īpašs, parastas, pelēkas padomlaika būves, kurām pirms dažiem gadiem veikts eiroremonts, vismaz daļējs. Lielu rosību šeit nemanīja un tas bija labi, jo varētu pamanīt, kā kravas kastē rāpjas bariņš ļaužu.

Visi seši aizgāja līdz cietuma durvīm un tur konstatēja, ka kaut kas nav kārtībā.
Ap to laiku arī Maiklam izdevās panākt, ka mašīnas dzinējs iedarbinās, jo tā tiešām bija vienkārša vadība - ne signalizācijas, ne sarežģītas aizdedzes.

Kareivjus tas uzreiz darīja aizdomīgus un pēc virsnieka pavēles, viņi metās skriet uz kravas mašīnas pusi.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 13.01.2010 19:14

Rināts, ja vien tas ir iespējams, apiet apkārt mašīnai tā, lai visu laiku tā atrastos starp viņu un kareivjiem un, ja/kad tas ir iespējams, iekāpj kabīnē blakus Maiklam.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 13.01.2010 19:29

Nikola ierāpās kravas kastē un izlikās, ka viņas tur nav. Ja ir kāda šķirbiņa, pa ko palūrēt, tad viņa skatās, kas notiek ārā.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 13.01.2010 19:40

Maikls ierāpās kabīnē un klusi aizvēra durvis. Iespējams, ka tās ne līdz galam kārtīgi aizvērās, taču tas nebija svarīgi.
Viņš pastiepās un atvēra blakussēdētāja durvis Rinātam.
Mašīnu iedarbināt bija pavisam viegli.

Nepievēršot uzmanību kareivjiem, Maikls sāka braukt uz auto stāvvietas pusi. Viņam likās, ka uz labo pusi vajadzētu būt izbraukšanai no teritorijas.
Ja jau tepat bija auto stāvvieta. Katrā ziņā braukt uz lidlauka ārā, puisim nešķita pareizi.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 13.01.2010 20:09

Starp ēkām bija ceļš, kas veda pretējā virzienā no lidlauka. Starp citu, no aizmugures kabīnes varēja redzēt, ka tur tiešām gaida liela lidmašīna. Kareivji, kas dzinās pakaļ, izšāva gaisā, bet virsū nešāva un atpalika.
Renāts varēja paspēt ierāpties kabīnē pie Mihaila. Pa aizmugures lodziņu varēja arī redzēt tos, kas kravas kastē un sazināties ar viņiem.

Neviens nepaspēja pagalmā arī reāģēt, kad mašīna jau izbrauca cauri ēkām un nonāca laikam objekta priekšpusē, jo šeit bija bruģēts celiņš un uzvilkti karogi (viens no tiem, Krievijas, otrs likās piederam kādai armijas vienībai). Tālāk priekšā bija manāms betona žogs un vārti, kas bija aizvērti, turpat bija sarga būdiņa. Mašīna bija pamatīga, tāpēc pastāvēja iespēja vārtus izgāzt, ja bija tāda vēlēšanās.



Iesūtīja: Malduguns ; laiks: 13.01.2010 21:20

Nika paspēja ielēkšot aizmugures kabīnē vēl pirms tā sāka braukt. Meitene lūkojās uz to, kas paliek aiz muguras un nopūtās.
Ko viņiem īsti vajadzēja?

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 13.01.2010 21:30

Paklau, - Rināts uzrunāja Maiklu (krieviski), - negribi palaist pie stūres mani un pats nogulties zemē tā, lai tevi neredz? Pamēģināsim izšmaukt ārā bez trokšņa.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 13.01.2010 21:49

Alīna tikusi kravas kastē, ierīkojās tā, lai gadījumā, ja jaukie puiši kabīnē sāktu gonkot, viņa varētu normāli turēties savā vietā un netiktu svaidīta pa kravas kasti, kā pupu kūlis.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 13.01.2010 21:51

Maikls sākumā nesaprata, ko Rināts grib. Kas viņš prot teleportēties kopā ar visu mašīnu?
Ah... viņam bija forma.

"Mums taču dzenās pakaļ. Kamēr Tu runāsi tikmēr tie tur, kas šāva gaisā atskries līdz šejienei. Un domā, ka tad Tevi kāds laidīs ārā?
Varēsi no tuva attāluma strauji uzņemt ātrumu un izgāzt vārtus? Vadīt tālāk mašīnu lielākā ātrumā nekā tai būtu piemērots?
Es domāju, ka jāmauc uzreiz cauri vārtiem un tālēs zilajās.
Taču, es nevienam nevēlos uzspiest savu viedokli. Un vēl mazāk riskēt ar citu dzīvībām." puisis bija gatavs palaist svešinieku pie stūres, ja viņš uzskata, ka viņa plāns strādātu.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 13.01.2010 22:54

Ja es redzēšu, ka viņi mūs grib nostopēt agresīvāk, nekā parasti, es neapstāšos un nesīšu nost vārtus ar lielāko ātrumu, kādu šis dranduļets var izspiest. - Rināts aizstāvēja savu plānu. - Ja mūs apturēs tikai tik daudz, lai pajautātu, kur braucam, teikšu, ka uz bodi pēc šņabja. Tam vajadzētu nostrādāt, un ja tā - tad tiksim prom bez lieka riska un, iespējams, vinnēsim drusku laika. - Viņš uz brīdi apklusa, tad turpināja. - Ir gan alternatīva. Tu uzvelc formas jaku un ķiveri, un uz grīdas noslēpjos es.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 13.01.2010 23:20

"Ai, nu sūds!" Maikls sirsnīgi nolamājās. Viņš neticēja ne tam, ka svešais vīrietis spēs saprasties ar šo mašīnu labāk kā viņš un tāpat neticēja, ka viņus kāds laidīs ārā, kad bāzē jau bija dzirdami šāvieni. Vēl mazāk viņš ticēja, ka strādās iemesls braukšana pēc šņabja.
Tomēr Maikls nevēlējās, lai uz viņu pēc tam bakstītu ar pirkstiem teiktu, ka lieliskie plāni nav izdevušies tikai tādēļ, ka viņš ir bijis ietiepīgs un nav vēlējies sadarboties. Nē, nē! Vainīgs būs Rināts.
Un viņš nekādi negrasījās pārģērbties tagad, braucošas mašīnas kabīnē.
"Man tāpat neticēs, nav pareizie sejas vaibsti." viņš uzmeta skatienu uz savu nosauļoto mūli mašīnas sānu spogulī un pamāja Rinātam, ka viņš ir gatavs mainīties. "Turi stūri un lien man pāri. Es pieturēšu pedāļus." viņš palaida vaļā stūri un bīdījās uz blakussēdētāja krēsla pusi, cik tālu vien spēdams, bet lai ar kājām aizsniegtu pedāļus līdz brīdim kamēr Rināts spēs pats tos aizsniegt.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 14.01.2010 08:44

Pirms pārvietoties šofera vietā, Rināts savā vietā atstāja automātu, un, kad viņi bija samainījušies, uz to norādīdams, uzrunāja Maiklu: Ja vajadzēs, varēsi lietot to?

Pats paturēdams pie rokas pistoli, Rināts stūrēja vārtu virzienā un uzmanīgi vēroja, ko pie vārtiem dara kareivji, ja tur tādi ir, un kā viņi reaģē uz mašīnas tuvošanos.

Ja karavīra formā un uzkabē, kuru Rināts novilka no neitralizētā kareivja, bija rācija, viņš cenšas arī to uzmanīgi klausīties - vai ēterā nesadzirdēs kaut ko, kas varētu noderēt.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 14.01.2010 09:43

Maikls pablenza uz automātu. "Ne visai, bet vienalga."
Viņš iekārtojās zemē pie pasažieru krēsla tā, lai viņu nevarētu redzēt un klusībā cerēja, ka svešajam ir vismaz kāda nojēga par to, ko viņš dara.
Viņš varēja būt militārists? Un zināt, ka no bāzes vienmēr ir jālaiž ārā tos, kas brauc pēc šņabja?

Iesūtīja: Elony ; laiks: 14.01.2010 09:53

Viņi vēl nav tikuši līdz vārtiem, kad atskan trauksmes sirēna aizmugurē. Sargkareivis pie vārtiem un arī tie, kas atrodas šajā pagalmā uzreiz satraucas un veras apkārt, kas noticis.
Rinātam ir rācija, un tajā kanālā, kas ir uzstādīts, kāds pieprasa kaprāli Guļiginu atsaukties.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 14.01.2010 10:21

Izdzirdot sirēnas Maikls tā kā nopūtās.
Patiešām nebija skaidrs uz ko svešais vīrieties bija cerējis.
Bet nu vienalga. Iespējams, ka ir vienalga, kurš brauc cauri un izgāž vārtus.
Puisis tikai pieturējās stingrāk, lai nesavainotos trieciena rezultātā.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 14.01.2010 10:54

Redzēdams, ka iecere acīmredzami neizdosies, Rināts sakoda zobus un darīja visu iespējamo, lai mašīna pirms sadursmes ar vārtiem uzņemtu maksimālo ātrumu.

Ja stūri ir iespējams noturēt ar vienu roku, viņš paņem rāciju un atsaucas, kā to paredz reglaments: Kaprālis Guļigins klausās! Uztveru.

Ja izskatās, ka kareivji pagalmā un/vai vārtiem gatavojas šaut, Rināts noliecas zemāk, lai būtu pēc iespējas mazāks mērķis.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 14.01.2010 11:52

"Ir sacelta trauksme! Kas ar objektiem, uz vietas?" no rācījas skanēja balss.

Tikmēr, uzņemot kravas mašīnai ātrumu, sargkareivis izgāja no sava namiņa un māja ar roku, lai tā apstājas, bet saprotot, ka tā nenotiks, palēca malā, lai netiktu notriekts.
Mašīna izlauza vārtus un triecienu sajuta visi, gan tie, kas kabīnē, kad piekabē. Bet viņi tika laukā, uz neslikti asfaltēta ceļa, apkārtne bija mežaina, un viņi tuvojās šosejai, kur ceļa zīmes rādīja, ka uz vienu pusi ir Tulas pilsēta, bet uz otru pusi, ceļš, kas ved prom no Tulas.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 14.01.2010 12:00

"Es taču teicu." Maikls angliski noteica Rinātam pēc tam, kad bija sajutis triecienu kā tiek "iznesti" vārtiņi.
Puisis izlīda no savas slēptuves un normāli apsēdās sēdeklī.
Viņš skatījās uz ceļazīmēm un kaut kādas Tulas esamība tuvumā nemaz nedarīja viņu laimīgu.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 14.01.2010 12:54

Brīdi pirms mašīna ietriecās vārtos, Rināts iekrampējās stūrē ciešāk. Kad mašīna, vārtus iznesdama, atstāja bāzes teritoriju, viņš atkal paņēma rāciju.

Tieši tā, objekti ir uz vietas! - Rināts atbildēja runātājam rācijā. - Viņi gan pamodās un satrakojās, nācās nomierināt un, drošs paliek drošs, mēs aizslēdzām visas durvis! Kas, pie velna, tie objekti vispār ir? Uztveru!

Izbraucam uz šosejas! Uz vienu pusi ir Tula, uz otru - prom no Tulas! - Krustojumam tuvojoties, Rināts uzkliedza aizmugurē sēdošajiem. - Uz kuru pusi braucam?


Iesūtīja: Roviela ; laiks: 14.01.2010 12:57

Nikola jutās pietiekami kratīta un triekta pret bortiem. Viņa visiem spēkiem bija turējusies, lai nedabūtu daudz lieku zilumu.
Tagad bija jautājums - uz Tulu vai projām no tās. Kas ir Tula? Kur tas ir?
- Nav ne jausmas! - sieviete atsaucās.
- Es nezinu, kur tas ir!

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 14.01.2010 13:03

"Uz pilsētu." Maikls atbildēja. Vienalga ko, bet viņš vēlējās nokļūt civilizācijā.
Lai gan no otras puses. Viņam nebija ne naudas, ne telefona. Nekā nebija. Un tas nozīmēja tikai to, ka būs problemātiski sazināties ar kādu, kas spētu palīdzēt šajā dumjajā situācijā.
Nekas cits neatlika kā izvilkt cigarešu paciņu un šķiltavas. Eh, vajadzēja no tiem tur savākt telefonu arī. bet nu jau vairs neko. Maikls aizpīpēja.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 14.01.2010 13:11

Nikola tikmēr piecēlās sēdus un atstutējās pret bortu. Viņa katram gadījumam sāka pārbaudīt kabatas un, izrādās, tajās kaut kas bija. Tā daktera maks!
Sieviete sāka pētīt maku - vai tas ir tikai maks, vai arī tur ir nauda?

Iesūtīja: Džea ; laiks: 14.01.2010 13:19

Tula ir Krievijā. Kādas stundas trīs četras no Maskavas
Žeņa sacīja izdzirdot kur viņi atradās. Protams ka tuvak laikam bija viņas dzimta pilsēta taču vienalga. Gribējās beidzot kaut ko noskaidrot

Iesūtīja: Elony ; laiks: 14.01.2010 13:29

(OOC: omg, jūs nepaņēmāt telefonus? tongue.gif)

"Objekti nevarēja pamosties!" rācijā sauca. "````... ejam uz cietumu. Objektus nedrīkst nogalināt, atkārtoju! Sliktākajā gadījumā - šaujat kājās. Un ko tas jūsu ārsts? Viņam taču vajadzēja uzmanīt, lai visi gulētu. Un kas sacēla trauksmi, jūs?" uz Rintāja jautājumu atbildes nebija.

Daktera makā bija nauda, vairāk kā 2000 rubļu un vēl 1000 eiro.
Vēl tur bija divas bankas automāta kartas un lapiņa ar sešciparu skaitli, PIN kods vai kas cits.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 14.01.2010 13:41

(OOC - Nikola paņēma visu, kas ārstam bija, bet tur nebija telefona)
- 2000 rublja ar drusciņu, 1000 euro, divas ATM kartes un kods ar sešt cipariem.
No kravas kastes atskanēja Nikolas balss.
Seši cipari? PIN parasti ir četri. Nez, kas tas par kodu?

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 14.01.2010 14:00

Nekādus labākus padomus nesaņēmis, Rināts pagrieza Tulas virzienā.

[OOC: cik uz ceļa rādītāja Tulas virzienā ir km skaitlis?]

Nepavisam nē, mēs nesacēlām trauksmi! - Viņš atkal atbildēja rācijai. Kareivji un dakteris tak palika bezsamaņā un trauksmi nevarēja sacelt, kareivji pie vārtiem arī ne. Kas tad to sacēla? - Mēs paši tikām galā, kaut arī nenācās viegli. Jums vajadzēja mūs brīdināt, lai zinām ko gaidīt! Uztveru!

Nometis rāciju uz sēdekļa sev blakus, Rināts iesaistījās sarunā:

Vajadzētu pēc iespējas ātrāk tik vaļā no šīs mašīnas un dabūt normālas drēbes.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 14.01.2010 14:01

Alīna sajūtot triecienu, pieķērās pie sola malas. Vēl nekad mūžā viņai nebija gadījies izbaudīt filmu scenāriju cienīgu bēgšanu. Jauniete sajutās dīvaini mierīga. Galu galā izeja bija un, ja vēl viņi atradās kādu dažu stundu attālumā no Maskavas, tad bija pavisam maza bēda. Galvenais, ka cietumā vairs nesēdēja.

— Varbūt kāds bankas kods? — Alīna izmeta.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 14.01.2010 14:09

- Ne znam! - Nikola atsaucās.
- Šest cipari, ne četiri. Cik ir 2000 rublja?

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 14.01.2010 14:52

"Maz." Maikls atbildēja attvērdams logu un pa to pūzdams ārā dūmus.
Viņam šobrīd nebija vairāk ideju, ko iesākt.

"Liekas, ka mēs esam svarīgi. Rācijā teica, ka nekādā gadījumā nedrīkst šaut nost. Tikai pa kājām."

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 14.01.2010 18:41

— Intersanti, kādam ir kāda nojausma, kāpēc mēs esam svarīgi? — Alīna uzlūkojot pārējos pavaicāja. Pirms atklāt kārtis, ja viņa tās atklās, varēja mēģinat uzzināt, kas par ļaudīm ir pārējie.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 14.01.2010 19:09

"Nu es nezinu kādēļ jūs esat svarīgi. Es zinu kādēļ es esmu svarīgs.
Maikls noteica pat īsti nepagriezies pret mašīnas kulbas lodziņu caur kuru varēja sarunāties ar pārējiem.

Iesūtīja: Malduguns ; laiks: 14.01.2010 19:26

Nika bija iekrampējusies apmalē ar vienu roku, bet otrā vēl aizvien turēja ieroci. Visādam gadījumam. Viņa labprāt būtu pazudusi mežos, tomēr šoreiz pagaidām to nācās atmest. Gan jau vēl paspēs atkratīties no šīs kompānijas. Novilkusi cepuri un izpurinājusi garos, tikīzzilos matus, Nika palūkojās uz abiem priekšāsēdētājiem.
-Un kāpēc tad tu esi tik svarīgs, dārgumiņ?-viņa vaicāja balstiņā, kurā bija krietna deva ironijas.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 14.01.2010 20:02

"Es esmu bagāts un slavens." Maikls atteica visai neemocionālā balsī.
It kā sievietes sarkasmu nemaz nebūtu dzirdējis.
"Tā vismaz es domātu pirms kāda laika.
Šobrīd es vairāk sliecos domāt, ka tas ir manu spēju dēļ. Jo īpaši tādēļ, ka vajātāji ir militāristi."

Iesūtīja: Džea ; laiks: 14.01.2010 20:05

Par kādām spējām tu vel runā..
Neticība. Taču Maikls pašlaik izklausījās pēc iedomīga pūšļa. Ha bagāts un slavens.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 14.01.2010 20:16

- Spējām? - Nikola ievaicājās.
- Paga, bez jokiem! Man arī ir spējas, bet es nezināju, ka to kāds ir pamanījis. Negribu nekādus varlords. Negribu palikt bez noge. Kāpēc nevar likt mieru?

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 14.01.2010 20:21

"Kas ir noge un varlords?
Maikls izmeta cigareti pa logu un pagriezās pret lodziņu, kas savienoja ar kravas kulbu.
Viņš sameklēja runātāju. Tā bija Nikola, kura viņu modināja. Meitenes akcentu puisim līdz galam ne vienmēr izdevās saprast.
Nevarēja saprast no kādas valsts viņa ir. Bet krievu valodu acīmredzot zin. Angļu valodai gan bija akcents.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 14.01.2010 22:16

Līdz Tulai ir apmēram 7 km.
Šī izskatās pēc parastas šosejas. Pēc kāda laika pretī brauca kravas mašīna.

Nepagāja ilgs brīdis, līdz rācijā atkal atskanēja tā pati balss, tikai jau citā tonī.
"Es zinu, ka tu neesi no maniem ļaudīm. Jūs izbēgāt, bet nedomājiet, ka aizbēgsiet. Iesaku padoties. Jums nekas ļauns nenotiks. Mēs tikai jūs transportēsim uz kādu drošu vietu."

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 14.01.2010 22:23

- Noge? - Nikola pārvaicāja. Viņa īsti nezināja, kā pareizi tas būtu krieviski.
- Noga? Vai tā pareizāk?
Lai būtu pavisam skaidri, viņa pacēla gaisā vienu slaido kāju.
- Varlords, nu var! saproti? tie, kas taisa var.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 14.01.2010 22:32

"Tu sirsniņ, labāk runā angliski. Liekas, ka tā Tevi būs vieglāk saprast."
Maikls nopūtās. Par kāju viņš vēl bija sapratis. Bet kādi varlordi Nikolai traucē, tas viņam nebija skaidrs.

Viņš ar skepsi paskatījās uz rāciju, tad ātri paķēra to. Nospiedis pogu, kas aktivizē sarunu, Maikls nolēma aprunāties.
"Tu, suns tāds! Es piederu pats sev un es pats izlemšu uz kuru vietu sevi transportēt." izteicis savu viedokli, puisis izlidināja rāciju pa atvērto mašīnas logu.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 14.01.2010 22:39

Rināts rācijai vairs neko neatbildēja un vēlāk vairs nevarēja to izdarīt arī tad, ja gribētu, ko Maikls izmeta sakaru līdzekli ārā pa logu!

Ei! - Rināts uzsauca Maiklam. - N.a.f.i.g.!?

Ieraudzījis pretī braucošo mašīnu, Rināts uzsauca pārējiem braucējiem: Mainam mašīnu! Gatavojoties visi izkāpt, un būtu labi, ja mobilos telefonus, ko paņēmāt no daktera un zaldātiem, jūs paslēptu šajā pašā mašīnā.

Rināts vēro pretimbraucošo kravas mašīnu. Ja tā izskatās pēc tādas, kur varētu ietilpt bēgļu grupa, viņš rīkojas tā, kā aprakstīts tālāk.
Kad/ja abas pretimbraucošās mašīnas nonāk pietiekoši tuvu, lai pretimbraucējs gan paspētu apstāties, bet vairs nepaspētu pagriezt atpakaļ, Rināts savu mašīnu sagriež šķērsām ceļam, un, kad pretimbraucošā mašīna stājas, lec ārā no armijas kravas mašīnas un, tēmēdams ar pistoli uz kabīni, skrien tai klāt, kliegdams: FDD! Nekustēties, rokas uz stūres!

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 14.01.2010 22:44

Šim Maikla ieteikumam bija sava jēga. Ja angļu valodu Nikola bija apguvusi tā kārtīgi, tad krievu valodā izlāpījās uz valodu līdzību, bet daudzi vārdi tomēr nebija vienādi. Teiksim, vai kāds saprastu, ja viņa teiktu - "cipele"? Laikam jau nē. Laikam krievu valodā tās bija "obuvj" (kurpes).
Bet tad, iespējams, nesapratīs citi. Varbūt sapratīs?
Kamēr Nikola ar sevi apsprieda šo jautājumu, tikmēr Maikls bija izmetis pa logu rāciju.
Sieviete nespēja neatbalstīt šādu lietu. Rācijas var nopeilēt!
Gudrinieks Maikls!

Toties Rināts uzsāka Operāciju. Nikola lūrēja pa spraudziņu, lai redzētu, vai kas sanāks vai nesanāks.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 14.01.2010 23:21

Tā bija smagā http://www.carstoeurope.co.uk/images/gallery/enclosed_car_transport_1.jpg. Ja bija nodoms tajā visiem tikt tiekšā, tad varēja mēģināt satilpt visi arī septiņi šofera kabīnē, jo aiz priekšējiem sēdekļiem atradās parasti dīvāns, uz kura tālbraucēji gulēja uz maiņām.

Jebkurā gadījumā, Rināta rīcība bija visai negaidīta šoferim un viņa biedram. Viņi arī nevarēja pietiekami ātri likt mašīnai braukt atpakaļgaitā, vai izdarīt ko citu, jo Rināts tūlīt jau bija klāt, tāpēc abi pacēla rokas un padevās.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 15.01.2010 10:40

"Mana spēja ir telekinēze." Maikls beidzot atbildēja Žeņai.
"Un pieņemu, ka armijniekus tas var interesēt. Viņi vienmēr visu neparasto vēlas savākt sev.
Sasodītā krievu armija. Es pat vairs neesmu Krievijas pilsonis. Kā viņi uzdrīkstās!"

Par rāciju viņš neko vairāk nekomentēja.
Maiklam likās pašsaprotami, ka viņš dara to, ko vēlas.
Viņš jau grasījās atbildēt, ka liekas, ka viņiem nemaz telefonu nav, kad Rināts veica straujo manevru.
Sasprindzis, jaunais vīrietis iespiedās krēslā, lai dēļ Rināta manevriem neizlidotu pa priekšējo stiklu vai durvīm.
"Tu dari mani nervozu." puisis noteica saspringtā balsī paskatoties uz Rinātu.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 15.01.2010 11:48

Nikola saprata vārdu 'telekinēze'. Tas viņas dzimtajā valodā bija gandrīz tāpat.
- Es arī neesmu Rusijas pilsone, - viņa atbildēja. Nē, tiešām! Kāpēc viņai būtu kaut kas jādod citu valstu armijai?
- Esmu no Hrvatska. Varu elpot ūdenī.
Sieviete pati īsti nezināja, kāds labums no tā varētu būt. Viņa to izmantoja zemūdens peldēšanā. To, ka viņai pēkšņi parādījusies laba dziedamā balss, to Nikola pagaidām nepieminēja. Vai maz ir dziedošu cilvēku? Nekas sevišķs.

Un tad viņi stāvēja šķērsām ceļam (par vēl vienu zilumu vairāk!) un Rināts grasījās nolaupīt mašīnu.
Nikola nopūtās.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 15.01.2010 12:00

Rināts, stāvēdams pie nolaupītās mašīnas kabīnes, atrāva vaļā tās durvis un izpētīja interjeru - cik daudziem cilvēkiem te varētu pietikt vietas. Vēl joprojām tēmēdams uz abiem šoferiem ar pistoli, viņš nervozi paskatījās atpakaļ uz armijas mašīnu.

Ko jūs tūļājaties!? - Viņš nervozi uzsauca pārējiem biedriem.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 15.01.2010 12:06

Alīna klausījās Maikla un Nikolas sarunā. Tomēr kāds bija pamanījis ar ko viņa mēdz nodarboties, labi.
— Kur ir garantija, ka viņi nav mums miesā iebakstījuši kādu raidītāju? — jauniete pabļāva pretī Rinātam, kurš bija teicis visu atstāt mašīnā.
Par savu spēju noderīgumu armijai viņa nešaubījās. Maitas, nevarēji cilvēks dzīvot mierā, noteikti kādam vajadzēja tevi savu ambīciju apmierināšanai.
Nākamajā brīdī maskaviete gandrīz nolidoja no beņķa, jo Rināts sagrieza mašīnu. — Вļin!
Un, kad jau tas vīrietis bija ticis ticis galā, Alīna izmetās no kravaskastes un devās uz otru mašīnu, uzmetot viņam vien skatienu.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 15.01.2010 12:16

Nikola rāpās ārā no kravas kastes. Nav, ko vilkt laiku!
- Nav nekādu transmitter. Ja viņi lieto hloroformu, tad līdz raidītājiem vēl jāpaaugas.
Tā viņa domāja. Raidītājs - tās ir precīzi un gudri, pat čips sunim zem ādas. Tas neiet kopā ar tādu kustarschina, kā hloroforms! Vēlāk gan, jā. Pagaidām viņiem bija paredzēts gulēt aizmigušiem un nemosties.
Tikusi zemē, sieviete joza uz kravas auto pusi. Nabaga šoferi! Un par ko viņiem bija jātrāpās te tieši šobrīd?

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 15.01.2010 12:28

Maikls gan nebija līdz galam pārliecinats, ka vēlas no vienas mašīnas pārkāpt uz citu. Piedevām viņam nebija iemaņu braukt ar furgoniem.
Puiša prāt tas nebija nemaz tik vienkārši, vajadzēja mācēt just gabarītus un tamlīdzīgas lietas. Vai to mācēja Rināts? Un ja jā, tad kādēļ? Kas viņš vispār tāds bija, ka mācēja imitēt armijnieku stilu runājot pa rāciju, prata šaut un izlikties par militāro. Bet pat militāristiem nebija jābrauc ar furgoniem.
Puisis nevēlējās, lai viņu jaukais brauciens beigtos ar fūres apgāšanos kādā pagriezienā vai ko tādu.
"Tu māki vadīt fūri?" pirms kāpt iekšā viņš Rinātam pajautāja. "Es tādus monstrus nemāku vadīt." viņš atzina vilcinādamies.
Tā kulbas mašīna bija lielākais, ko viņš vēl varētu savaldīt ar pārliecību. Un braukt bez pārliecības galīgi nebija Maikla stilā.

Bez tam tā sievietes doma par raidītāju nemaz nelikās tik muļķīga.
Galu galā viņam sāpēja spranda. Tā gan bija vieta, kur viņš bija sajutis sāpes pirms sākās viss šis murgs. Bet nevarēja jau zināt.
Bija pilnīgi iespējams, ka viņos ir kaut ko sabāzuši, kamēr viņi bija bezsamaņā.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 15.01.2010 12:40

Blakus šoferam bija platāks sēdeklis, uz kura varēja sēdēt divi cilvēki. Aizmugurē bija dīvāns, uz kura varētu pietikt vietas pieciem.
Šoferi turēja paceltas rokas un gaidīja, kas būs tālāk.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 15.01.2010 12:43

Es nebraukšu ar fūri. - Rināts attrauca, pamādams uz šoferiem, - Lai viņi brauc. Kāpiet iekšā, es palikšu ar armijas mašīnu - viņi to noteikti meklēs, vajadzēs paslēpt, uz ceļa atstāt nevar.

Raidītāji, sasodīts! Tā varēja būt taisnība. Es nemācēšu atrast raidītājus, ja mums tādi ir implantēti zem ādas! - Viņš uzsauca Alīnai.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 15.01.2010 12:51

Nikola sāka rāpties iekšā fūrē, aizmugurē, kur dīvāns.
Viņa tomēr nedomāja, ka viņiem būtu raidītāji, bet, ja bija, tad tie varēja būt tikai vienā vietā - kaklā, kur tas 'kodums'. Nē, nē, tur, principā, vajadzēja būt ne raidītājam, bet gan aizmidzošā dūriena pēdām. Tā, ar kuru palīdzību viņus nolaupīja. Vai nu tās divas lietas būtu darījuši reizē? Aprīkojums tam ir pavisam savādāks, vismaz viņa tā domāja.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 15.01.2010 13:00

Rināta plāns Maiklam nebija līdz galam skaidrs.
Tomēr viņš iekāpa mašīnā un apsēdās blakus Nikolai.
Blakus šoferiem viņš nesēdēs.

Iesūtīja: Malduguns ; laiks: 15.01.2010 13:26

-Es palikšu ar tevi,-Nika sacīja Rinātam. Ar to tur grupiņu palikt viņa negribēja, jo šeit bija lielākas iespējas notīties. Ja nu kas. Tas, ka viņai bija kādas spējas, meitenei nebija nekāds noslēpums, tomēr tas jau uzreiz nebija jāizbazūnē skaļi kā tam pārcukurotajam ākstam labpatikās.
Uzvilkusi atpakaļ cepurīti, lai piesegtu košos matus, viņa izlēca no mašīnas kravas kastes un apsēdās vietā, kur iepiekš bija sēdējis Maikls. Ieročus vēl aizvien paturēdama pie sevis.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 15.01.2010 13:42

Redzēdams, ka visi sasēžas pie tālbraucējiem, Rināts pasmaidīja: Nu, vēlu veiksmi! - Un steidzās atpakaļ uz armijas mašīnu.

Iesūtīja: Ného ; laiks: 15.01.2010 13:55

Jirži arī ierāpās mašīnas priekšā blakus šoferim, lai nebūtu jāsaspiežas visiem aizmugurē, un tāpēc, ka neviens īsti to negribēja darīt.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 15.01.2010 14:03

Manot, ka šeit nenotiek mašīnas nolaupīšana un ka puisis ar ieroci aiziet prom, kravas mašīnas šoferis pajautāja: "Paklau, kas te notiek? Ko jūs no mums gribat?"

Iesūtīja: Džea ; laiks: 15.01.2010 14:12

Manot ka zilmate paliek arī Žeņa palika armijas mašīnā. Spējas? Telekinēze? Elpošana zem ūdens? Dažs labs te bija pamatīgi izkūkojis prātu. Un no tādiem labāk turēties pa gabalu.

Iesūtīja: Ného ; laiks: 15.01.2010 14:22

Aizvediet mūs, lūdzu, līdz pilsētai. - Jirži pēc iespējas mierinošāk atbildēja šoferiem, lai vēl mazāk kliedētu viņu satraukumu.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 15.01.2010 17:00

Alīna bija ierāpusies aizmugurē, kur dīvaini. Ei nu sazini, ko domās armijnieki, kad mēģinās viņus atrast, tikpat labi pieņems, ka viņa var nebraukt, tikpat labi pieņems, ka viņa pieņems… Jā, sastādīt priekšnieka tikšanos sarkatu bija pulka vieglāk.

— Laikam jau tagad mājās nevarēs atgriezties, — tas nebija adresēts nevienam konkrēti, vienkārši skaļas pārdomas.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 15.01.2010 18:40

Izskatījās, ka pārējās divas sievietes grasījās palikt kopā ar trako mongoli, vai velns viņ sazin, kas jamais bija.
Maiklam tāpat bija vienalga. Iekārtojies ērtāk starp Alīnu un Nikolu, puisis pārmaiņus skatījās uz vienu, tad otru sievieti.
"Es labprāt jūs uzaicināšu ciemos pie sevis." viņš bija pati laipnība. Vienīgi elpa nedaudz vēl nesa pēc cigaretēm.

Pie vadītāja notiekošajam Maikls nepievērsa uzmanību. Tur taču bija vēl viens bēdu brālis.
Tad nu lai viņš izrīko apmulsušos šoferus.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 15.01.2010 18:43

Šoferi neuzdrošinājās nepaklausīt un uzsāka mašīnas pagriešanas manevru, kas uz šosejas gan viegli nebija. Turklāt nelikās, ka viņi īpaši steigtos.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 15.01.2010 20:36

Redzēdams, ka viss notiek puslīdz vēlami, Rināts atgriezās armijas mašīnā un sagrieza to atpakaļ uz ceļa normāli tā, lai fūre tiktu garām bez jelkādas īpašas manevrēšanas. Ticis ar to galā, viņš ieslēdza ātrumu un atsāka braucienu Tulas virzienā, vērodams, vai negadās kāds gana neuzkrītošs ceļš prom no galvenā ceļa, vēlams - mežā.

Kāds es tomēr esmu stulbenis! - Rināts pēkšņi ieblieza sev ar plaukstu pa pieri. - Nauda, ko paņēmām no daktera, palika pie kā? Un daktera mobilais telefons? Viņš te, tur vai palika cietumā? Un ja visi telefoni ir te, vai mēs zinām, kurš ir daktera? - Viņš jautājoši paskatījās uz līdzbraucējām. - Un kas tur bija ar tiem raidītājiem? Ir kādas iespējas pārliecināties par to, ir viņi mums implantēti vai nav?

Iesūtīja: Elony ; laiks: 16.01.2010 13:05

Kravas pārvadātājs spēja pagriezties uz riņķi un uzsāka braukt Tulas virzienā.

Tajā vietā, kur viņi atradās pašlaik, nekādus sāna ceļus nemanīja.

Pagaidām vēl neviens viņiem pakaļ nedzinās, bet, uzmanīgi ieklausoties, varēja dzirdēt helikoptera troksni, lai gan debesīs to vēl nemanīja.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 16.01.2010 18:49

Sadzirdējis helikopteri, Maikls tomēr centās nekādi neizrādīt, ka tas varētu būt saistīts ar viņiem.
Lai šoferi viņus nenodod ātrāk nekā viņam to gribētos. Vispār jau Maiklam gribējās, lai viņus nenodod vispār, bet diez vai uz to bija kādas cerības.
Puisis gan vēl joprojām nesaprata kādēļ tam aziātisko vaibstu svešiniekam likās tik svarīgi paslēpt to armijnieku mašīnu.
Kāda starpība, kur militāristi to atradīs? Ja nu vienīgi viņš tīšām vēlējās atdalīties no pārējiem.
Tāpat kā tās divas sievietes.

Iesūtīja: Malduguns ; laiks: 17.01.2010 22:22

Par telefoniem un naudu neko nezinu, drīzāk tie palika pie tās meitenes, kura mūs uzmodināja,-Nika sacīja un pieliecās, lai pārbaudītu vai cimdu nodalījumā nav palicis kaut kas noderīgs viņiem. Pēc tam meitene raudzīja, vai atlokāmajā saules aizsardziņā nav spogulis, kurš parasti bija mašīnām. Šķita, ka viņai ir kāds plāns.
-Es esmu pēdējā kursa topošais mediķis. Ja viņi mums tos implantus ir ielikuši, tad es varētu mēģināt viņus dabūt arī ārā. Tikai sākumā, pirms sāku šķērst kaklu kādam vaļā, jāparaugās, vai tur vispār kaut kas ir,-viņa sacīja un ar pirktiem sāka uzmanīgi palpēt vietu uz sava kakla, kur bija bijuši divi nodevīgie punktiņi,

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 17.01.2010 23:21

Mediķis? Tas ir labs jaunums! - Rināts nopriecājās. Tad, pamanījis, ka fūre ir apgriezusies un arī brauc Tulas virzienā, atkal sadrūma. - Nu kāpēc tas idiots brauc vienā virzienā ar mums?

Izdzirdis helikopteru, Rināts kļuva vēl drūmāks, un vēroja apvidu ceļmalā, kāds tas ir, vai nebūtu kāda iespēja nogrūst armijas mašīnu.

Iesūtīja: Malduguns ; laiks: 17.01.2010 23:45

-Mediķis bez lielā diploma. Es skaitos kā ārsta palīgs šobrīd. Un tie ir tikai sīkumi,-viņa sacīja. Arī Nika dzirdēja helikoptera rūkoņu.
-Kā jums šķiet, tas ir uz sliktu?

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 18.01.2010 09:00

Nikola sēdēja blakus Maiklam, nedaudz rauca degunu par cigarešu smaku (viņai, nez kāpēc, to kopš neilga laika bija grūti pieciest), kas gan nebija stipra, un prātoja par to, kur viņa Maiklu ir redzējusi. Nē, viņa viņu nepazina, bet kaut kur un kaut kad IR redzējusi. Bet kur?
Helikoptera rūkoņa viņai uzdzina mērenu paniku. Tā vien gribējās lēkt ārā no mašīnas un skriet slēpties tuvākajā iespējamā vietā.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 18.01.2010 09:05

Maikls, Nikola, Alīna, Jirži

Kravas mašīna mierīgi brauca pilsētas virzienā. Abi šoferi likās uztraukušies un arī sadzirdēja helikopteri, bet neko nerunāja vai nejautāja. Ik pa brīdim pameta skatienu uz šiem "stopotājiem" iespējams, pētīja, vai viņiem arī nav kāds ierocis.

Rināts, Nika, Žeņa

Spogulīti atrast varēja, tiesam cimdu nodalījumā nekā derīga nebija, skrūvgriezis, kaut kāda lupata, reklāmas lapa no sadzīves preču veikala un trīs tukšas pistoles čaulītes.
Apskatot vietu kaklā, neradās iespaids, ka zem ādas kaut kas atrastos, vismaz neko cietu sataustīt nevarēja, drīzāk, ka miesa vienkārši miesa tā reaģēja, kad tur kāds iedzēla vai iekoda, vai kas nu tas bija.

Ja labi papūlas, varēja iebraukt mežā zem kokiem, lai helikopteris neredzētu, tiesa, ja kāds brauks pa ceļu zem 90 km/h un nebūs piedzēries un nebūs dziļa nakts, tad noteikti pamanīs atstātās pēdas.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 18.01.2010 09:24

Tas helikopters noteikti meklē mūs, - Rināts atbildēja Nikai, - un es sāku domāt par to, ka pametam mašīnu un laižam mežā ar kājām. Ja paspēsim to izdarīt, pirms helikopters mūs ierauga, pastāv zināma cerība, ka viņš dzīsies pakaļ fūrei.

Vai otrādāk, dzīsies pakaļ mums un liks fūri mierā.

Ja vismaz viena ceļabiedrene piekrīt doties mežā kājām, Rināts uzreiz griež uz ceļmali un bremzē nost.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 18.01.2010 11:30

Alīna juta vieglas satraukuma trīsas, kad saprata, ka tā dūkoņa ir no helikoptera. Tācu viņa tās ātri apslāpēja un turpināja mierīgi sēdēt. Tik uzmeta skatienu abiem līdzbiedriem un nomierinoši uzsmaidīja Nikai, sak, nav ko satraukties, viss būs kārtībā.
Tā, un, ko mēs darīsim Tulā? Naudas nav. Būs kāds vietējais jāaplaupa, vai?

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 18.01.2010 11:35

Maikls sēdēja mierīgi un domīgi raudzījās pa mašīnas priekšējo stiklu.
Dumja situācija. Bet šobrīd neko mainīt nevarēja.
Tādēļ viņš arī neko nepasāka. Vienkārši gaidīja vai viņi tiks līdz pilsētai vai nē.

Iesūtīja: Malduguns ; laiks: 18.01.2010 16:00

Nika ar naža palīdzību izķeksēja spogulīti no tam paredzētās vietas un iebāza kabatā. Tad palūkojās uz Rinātu.
-Es esmu par mežu, man jau sen gribējās nozūmēties no ceļa,-viņa sacīja.
Ja Rināts griež malā, viān ir gatava lekt ārā no mašīnas un zust kokos.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 18.01.2010 16:22

Labi, laižam mežā! - Rināts nobremzēja mašīnu ceļmalā. Paķēris automātu, viņš izleca ārā un metās iekšā mežā tajā pašā (labajā) ceļa pusē. Nonācis koku aizsegā, viņš pagaidīja, kamēr viņam piebiedrojas vismaz Nika. Ja Žeņa kavējas, Rināts viņai uzsauc, lai netūļājas.

Iesūtīja: Džea ; laiks: 18.01.2010 20:08

Žeņa netūļājas un seko abiem diviem līdzi. Viņai gan nav ne jausmas kā visi trīs tālāk tiks līdz pilsētai un ko pilsētā darīs, taču tas varbūt ir labāk nekā tikt notvertiem.

Iesūtīja: Malduguns ; laiks: 18.01.2010 20:10

Nika bija izlēkusi uzreiz pēc Rināta un steigšus pazuda kokos, te viņa vienreiz dziļi ievilka elpu, gluži kā svētlaimē pēc sasmakušajiem armijas mašīnas sēdekļiem.
-Ja līdz Tulai ir septiņi kilometri un mēs nenomaldāmies, vajadzētu līdz tai tikt maksimāli pusotras stundas laikā,-Nika sacīja.-Ejam?

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 18.01.2010 20:14

Ejam, - Rināts piekrita, - tomēr turamies dziļāk mežā, it īpaši, ja dzirdam, ka helikopters sēžas lejā. Un pirms Tulas būtu lietderīgi kādā viensētā vai ciemā nospert kādas drēbes, lai nonākot līdz Tulai, mēs izskatāmies pēc cilvēkiem.

Un viņš devās prom no šosejas, apmēram 45° leņķī no tās.

Iesūtīja: Malduguns ; laiks: 18.01.2010 20:24

Nika pamāja un droši brida mežā iekšā tieši Rinātam pa pēdām. Vēl aizvien pa tvērienam turēdama ieročus.

Iesūtīja: Džea ; laiks: 18.01.2010 20:36

Iespējams šajā brīdī Žeņa nožēloja to, ka nepaņēma abus šaujamos bet gan tikai nazi. Taču ko gan viņā ar tiem darītu ja tā pat nemāk ar tādiem rīkoties. Šobrīd atlika vien sekot abiem pārējiem.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 18.01.2010 22:14

Rināts klusēdams dodas izvēlētajā virzienā, un brīdi pa brīdim apstājas, lai ieklausītos, ko dara helikopters, un vai nedzird kādus citus trokšņus.

Iesūtīja: Ného ; laiks: 18.01.2010 22:52

Jirži pēc helikoptera izdzirdēšanas mēģināja mazināt spriedzi un centās uzsākt sarunu ar šoferīšiem, lai viņi justos drošāk: - Sakiet, kāds bija jūsu galamērķis? es ceru, ka mēs jūs pārāk neapgrūtinām? - pēdējais jautājums gan izklausījās smieklīgs, jo vismaz Jirži pats to uzskatītu par kaut ko vairāk, kā apgrūtinājumu.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 19.01.2010 09:04

Maikls, Nikola, Alīna, Jirži

"Voroneža." šoferis nosauca pilsētu, kas atradās uz dienvidiem no Tulas. Vairāk gan neko neteica. Un ko gan varētu vēl teikt ļaudīm, kas izskatās izbēguši no cietuma (jo vienādos, pelēkos tērpos), piedraudēja ar ieroci un liek braukt pretējā virzienā?
Lai nu kā, pēc neilga brīža viņi jau tuvojās pilsētai un ja neviens neiebilst, tad šoferi brauc iekšā pa galveno ielu, jo cilvēkos tomēr drošāk.
Cik nu viņi dzirdēja un, ja paskatījās pa logu, redzēja, helikopteris arī lidoja virs ceļa uz pilsētas pusi.

Rināts, Nika, Žeņa

Helikopteris aizlidoja tālāk, bet neilgi pēc tam, kad viņi devās mežā, sadzirdēja krava mašīnas braukšanu, kura laikam apstājās netālu no vietas, kur viņi atstāja savu mašīnu.
Pašā mežā nebija nekā interesanta, tikai egles un nedaudz lapu koku. Pēc laika viņi atrada taciņu, kas stiepās apmēram paralēli ceļam.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 19.01.2010 09:38

Izdzirdējis apstājamies mašīnu viņu pamestās tuvumā, Rināts klusi nolamājās un pārmeklēja formas tērpa kabatas, vai tur nav cigarešu paciņa.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 19.01.2010 10:01

- Neuztraucieties, lūdzu! - Nikola ierunājās, vēršoties pie šoferiem.
- Neesam ļaundari, neko sliktu negribam darīt. Tiešām. Vai jūs pa citu ceļu, lūdzu, nevarat braukt turp, kurp jums jānokļūst un izmest mūs laukā vairāk pilsētas nomalē? Kur būtu kāda humpalu bode, ja jūs, zināt, protams, kādu. Lūdzu?

Iesūtīja: Džea ; laiks: 19.01.2010 11:35

Atliek ceēt ka nekādi asinsuņi viņiem nav.Žeņa klusi nomurmināja sekojot paŗējiem. Aptuvenā nojausma, kas bija kravas mašīnās bija. Un tas nebija uz labu. Mazliet protams iepiecināja tas, ka helikopters devās citā virzienā

Iesūtīja: Elony ; laiks: 19.01.2010 11:39

Ja Rināts neizņēma cigarešu paciņu no šī formastērpa biksēm, vēl cietumā, tad tur tā arī palika.

Maikls, Nikola, Alīna, Jirži

"A kas jūs tādi? No cietuma izbēgāt, ka ar ieroci draudat un jums dzenas pakaļ?" ievaicājās šofera blakussēdētājs. Abi gan nelikās diez cik mierīgāki no Nikolas vārdiem jo apzinājās, ka vienalga ir iekūlušies nepatikšanās.
Šoferis nošņāca: "Klusu!" sak, mazāk zināsi, mazāk problēmu. Pēc tam teica: "Mēs varam braukt pilsētā iekšā un tad pa kreisi, izgriezties uz maģistrāli un atkal uz dienvidiem." viņš pateica. "Tik jūs tak uz Tulu gribējāt." liekas, ka turpināt šādā kompānijā ceļu uz kaimiņu pilsētu, šim negribas.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 19.01.2010 11:40

"Nē. Nevajag vēl kaut kādas pilsētas." Maikls paskatījās uz Nikolu.
"Izlaidiet mūs kādā nomaļākā vietā un viss." būt par pasažieri, protams, bija ērti, ja vien bija skaidrs uz kurieni brauc.
Visa šī nenoteiktība puisim krita uz nerviem. Tādēļ vajadzēja dabūt pašiem savu transportu un tālāk braukt bez lielās, neveiklās fūres.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 19.01.2010 12:00

Ejiet pa taciņu uz priekšu! - Rināts palaida meitenes pa priekšu, un pats, sadabūjis cigaretes, ņēmās tās pluinīt un kaisīt tabaku uz takas savās pēdās. Tā viņš, turpinādams ceļu, izkaisīja vairākas pāris cigaretes aiz sevis. Paciņu ar palikušajām cigaretēm Rināts noglabā atpakaļ kabatā.

Pēc tam Rināts turpina iešanu, laiku pa laikam atskatīdamies un ieklausīdamies, vai nedzirdēs vajātājus.

Iesūtīja: Malduguns ; laiks: 19.01.2010 12:01

Nika palaida Žeņu pa priekšu un, dzirdēdama ka Rināts čabinās pa abatām, atskatījās.
-Tu traks esi? Ko tu dari?-viņa šausmās iepleta acis un ciešāk sažņaudza ieroci.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 19.01.2010 12:04

Tas pret suņiem, - Rināts attrauca, - nekā labāka par tabaku mums šobrīd nav.

Iesūtīja: Malduguns ; laiks: 19.01.2010 12:07

-Pret suņiem,-Nika gari novilka, tomēr turpināja iet uz priekšu.-Pret suņiem derētu iebrist kādā upē un gabaliņu paiet pa to uz priekšu,-viņa sacīja.
-Jo lai arī tabaka būtu pret suņiem, tie tur, kas mūs meklē, noteikti sapratīs, kas te ir gājis,-viņa nomurmināja.

Iesūtīja: Džea ; laiks: 19.01.2010 12:10

Tikai vai tu šeit redzi kādu upi.Žeņa sacīja nepaskatoties uz Niku un tikai turpinot doties uz priekšu.
Vai kādam ir idejas, ko darīt kad nonāksim pilsētā? Bez naudas? Bez sakaru līdzekļiem?

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 19.01.2010 12:11

Alīnai nepatika doma par pakaļdzenošos helikopteri, bet patika doma par pilsētas nomali.
— Pasakiet, ka citādi jūs piekristu uzņemt stopotājus? — Alīna pasmaidīja, palūkojusies uz ziņkārīgo šofera līdzbraucēju un piemiedza viņam ar aci.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 19.01.2010 12:30

Vispirms pa ceļam uz pilsētu nospersim drēbes, - Rināts teica, atsaucoties uz Žeņas jautājumu, - par naudu gan nezinu. Nāksiet to nozagt, bet par to domāsim, kad dabūsim drēbes un tiksim tuvāk pilsētai.

Apklusis viņš turpināja klausīties, kas notiek aiz muguras.

Iesūtīja: Malduguns ; laiks: 19.01.2010 12:40

-Tad mēs varētu pielikt soli,-Nika ierosināja un tā arī darīja. Viņa vēlējās ātrāk nokļūt tālāk no šīs vietas. Un punkts.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 19.01.2010 13:05

Maikls, Nikola, Alīna, Jirži

Pilsētas dienvidos, kur viņi brauca iekšā, atradās privātmāju rajons, kas saucās Skuratovskiy (krievu burtiem savādāk). Jebkurā gadījumā, šeit netrūka koku un zaļumu, zem kuriem helikopterim, kurš tepat vien lidinājās, būtu grūtāk saskatīt bēgļus. No pilsētas pretī brauca dažas mašīna, vārdu sakot, bija normāla satiksme.
Šoferis apstājās vietā, kur māju ceļa vienā pusē nebija, tikai koki.
Uz ziemeļiem bija manāmas jau daudzstāvu mājas, kamēr dienvidos pārsvarā bija privātmājas.

Rināts, Nika, Žeņa

Kamēr vien viņi steidzās un neapstājās, nemanīja un nedzirdēja sekotājus. protams, varēja jau apstāties un gaidīt, ko izdzirdēs...
Žeņai un Rinātam nebija grūti steigties uz priekšu, abi bija gatavi maratonam, bet Nikai pēc laika nācās secināt, ka viņai gan sāk trūkst spēka sekot šiem abiem.
Lai nu kā, pēc laika viņi tuvojās mežmalai, tur tālāk bija ūdens grāvis, līdzīgs upei. Bet vietā, kur gāja taka, atradās veca laipa, pār kuru varēja tikt pāri. Otrā pusē sākās pilsēta un bija privātmājas. Ielas nebija, uz viņu pusi bija tikai māju aizmugures.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 19.01.2010 13:16

- Paldies! - Nikola izvilka un pēc izkāpšanas piedāvāja šoferiem 50 eiro zīmi.
Nekādiem cietumniekiem nav nekādu eiro. Par to viņa bija pārliecināta. Un to, ka neviens tāpat nezina, cik naudas šoferiem ir kabatās - arī.
Pēc tam viņa "zūd kokos", lai fūrei nav ilgi jāstāv.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 19.01.2010 13:20

Ja gājiena laikā nepieciešams, Rināts pagaida Niku, neļaujot viņai atpalikt.

Nonākot pie laipas, Rināts nesteidzās tai pāri. Vispirms viņš paskatījās uz sāniem - vai gar grāvi uz labo pusi neiet vēl kāda taciņa vai dajebkāda pēdas slikti saglabājoša grunts. Pēc tam - uz pilsētu kopumā, it kā novērtējot to, vai viņus, iznākot no meža, kāds nejauši varētu redzēt pa logiem, kā arī to, vai tuvumā nav dzirdams/redzams helikopters. Pašās beigās Rināts novērtē distanci līdz mājām un apvidu pa vidam - nu, vai tur ir pļava, krūmājs, dobes vai dajebkas cits. Un, vai no šīs puses mājas aizsedz žogi, dārzi vai tamlīdzīga veģetācija.

Tagad vajadzētu tikt vaļā no izteikti armijas lietām, - Rināts teica, nolikdams malā automātu un vilkdams nost uzkabes sistēmu (vai vesti), - un iegūt vietējiem vismaz līdzīgu izskatu.

Ja vajadzīgs, viņš pagaida, kamēr Nika pēc ātrā gājiena atgūst elpu.

OOC: Varbūt neesmu bijis pietiekoši uzmanīgs, bet - kāds ir gadalaiks un laikapstākļi?

Iesūtīja: Malduguns ; laiks: 19.01.2010 13:32

Taisnību sakot, Nika nebija nogurusi. Viņa vienkārši nebija tik ātra kā tie tur un tas lika viņai maķenīt atpalikt. Sakodusi zobus viņa centās pielikt tempu un jau pēc neliela brīža bija klāt pie laipas. To škērsojusi viņa veltīja nelielu mirkli, lai atvilktu elpu.
-Man viss labi. Tikai nesaprotu, kādā veidā jūs varat paaulekšot tik ātri,-viņa elšot sacīja.

Iesūtīja: Džea ; laiks: 19.01.2010 13:42

Em..Ilgus gadus treninji?
Lai gan Neizskatījās ka Žeņa patiešām tā domāja. patiesūbyu sakot agrāk viņa nemaz tik ātra nebija.
Ir jādabū normālas drēbes un tad mēgināsu tikt uz Saratovu. Nav nemaz tik tālu no šejienes.
Žeņa sacīja Līdz ar Rinātu pagaidot Niku. Tiešām. Visērtāk kā bez naudas kaut kur nokļūt bija stopojot.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 19.01.2010 14:09

Es kaut kā pēdējā laikā esmu palicis veiklāks un stiprāks, - Rināts atzinās, turpinādams vērot ainavu priekšā, - varu šo to vairāk, ātrāk un tālāk, nekā agrāk. Nezinu gan, no kā tas tā, neko sevišķi trenējies kā reiz neesmu.

Iesūtīja: Malduguns ; laiks: 19.01.2010 14:15

Nika aizdomīgi palūkojās uz abiem līdzgājējiem.
-Un es caurām dienām skraidu augšā un lejā pa trepēm pie pacientiem, turklāt ilgus gadus esmu dejojusi, bet netieku jums līdzi,-viņa novilka.-Lai nu kā, dodamies uz mājelēm un raudzīsim, ko var nočiept vai kādā citā veidā pgādāt,-viņa sacīja un paslēpa šautei, kaut gan nazi un pistoli paglab'ja pie sevis ne tik uzkrītoši redzamus. Cepuri viņa atstāja un pieraudzīja, lai košie mati nesprauktos no tās ārā. Pēc tiem jau nu noteikti viņu būtu viegli atpazīt.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 19.01.2010 15:01

— Paldies! — Alīna laipni patencināja šoferi un arī aši iztrausās no kravas mašīnas un pazuda starp kokiem, sekojot čehietei.
Drēbes, tagad vajadzēja drēbes. Variantu daudz: nopirkt humpalās, pačolēt pie miskastēm, jo cilvēki reizēm mēdza savas vairs nelietotās drēbes sabāzt maisā un atstāt pie miskastēm, lai kāds kuram vajag savāc.
— Kā tu domā, mums izdotos tiem tur privātmājās uzdoties par labdarības organizācijas pārstāvēm, kuras vāc nelietotās drēbes, — Alīna panākusi Nikolu ierunājās. Tā bija viena no tām ašajām idejām, kas piepeši uzrodas ne no kurienes.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 19.01.2010 15:11

Nikola palūrēja uz sevi.
- Baidos, ka nē... - viņa šauboties novilka. Nekādu piederības zīmju gan nemanīja, bet viņai šķita, ka kombinezons ir līdzīgs tiem, ar kādiem apkārt skraida lauka sanitāri. Tikai nav apsēja ar sarkano krustu un maza lakatiņa-trīsstūrīša.
Bet ko nu viņa! Izruna uzreiz nodotu, ka Nikola nav krieviete, bet gan horvātiete. Ja viņi te vispār atšķir dažādas slāvu valodas.
- Vismaz es ne par ko nevaru izlikties, ja runāju.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 19.01.2010 15:23

"Mēs varam mēģināt dabūt vieglo mašīnu un braukt uz Maskavu?
Tur pieteiksimies savās vēstniecībās."
Maikls domīgi noteica visai nekaunīgi blenzdams kā Nikola izģērbjas.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 19.01.2010 15:31

Nikola palūrēja uz Maiklu, gandrīz jau izbāza mēli, bet tad noelsās un ietuntulējās atpakaļ kombinezonā.
- Atcerējos! Atcerējos, kur tevi esmu redzējusi. Tu esi F1 pilots. Atzīsties! tā ir, vai ne? Elks visiem puikām, kam interesē auto. Atliek vien sameklēt kaut vienu puiku, un viņš tev sagādās visu, sākot no auto līdz lidmašīnai. Par autogrāfu. Bet mēs savos pelēkajos kombinezonos esam tikai tāds pielikums. Mehāniķu palīgi.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 19.01.2010 16:00

Smīns no puiša sejas izzuda. Viņa rokas atkal nervozi taustījās pēc nākamās cigaretes.
"Iespējams." viņš atteica Nikolai. "Taču nedomāju, ka plāns strādās. Es personīgi dzīvojot tādā te graustpilsētelē nekad neticētu, ka ir iespējams sastapt savu elku. Ka viņš vienkārši ne no tā, ne no šā var parādīties un atļauties būt netīrs, noaudzis, tērpies kaut kādā briesmīgā apģērbā un plūkt uzvaras laurus vietējo puišeļu vidū.
Plāns varētu nestrādāt pat ja es nebūtu netīrs, noaudzis un tērpies kā miskastnieks. Esmu diskvalificēts no sacensībām un manā vietā jau sen ir citi varoņi." nu labi, varbūt ne sen. Sen bija pārspīlējums un tomēr Maiklam nebija vēlēšanās šobrīd domāt par savu sabeigto karjeru.
"Vienkārši nozogam kādu jaudīgu mašīnu un braucam uz Maskavu?"

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 19.01.2010 16:10

- Žēl... - Nikola novilka, skumjām acīm skatoties uz Maiklu.
- Bet re! es tevi atpazinu, tātad nav gluži TIK traki. Ja vien neesi diskvalificēts veselības dēļ, teiksim, karjera beidzās betona sienā, tad vēl var uz kaut ko cerēt! Tici man.
- Elkiem piestāv būt ekscentriskiem, tā kā neviens nebrīnīsies, tiesa, var arī nenoticēt, jā. Nu, labi. Tu pratīsi tādu nozagt? Es neprotu. Turklāt tik un tā derētu pārģērbties.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 19.01.2010 16:12

— F1 pilots? — Alīna pablenza uz Maiklu, juzdamās kā no mēness nokritusi. — Nu labi, tas nozīmē, ka uz mani tu iespaidu ar savu varoņdarbu aprakstiem neatstātu. Bet uz puišeļiem… Gan jau noticētu.
Pelēki kombinezoni ir formastērps. Tu brīvprātīgā no ārzemēm. Bet autiņš izskatās laba lieta, jo ātrāk un tālāk prom, jo labāk.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 19.01.2010 16:24

Izskatījās, ka Maikls nekādi nevēlējās apspriest savu karjeru un necentās to komentēt.
"Puišeļiem tāpat mašīnas nepieder." Maikls pasmaidīja. Un diez vai šīs lupatas var uzdot par kaut kādiem nebūt formastērpiem, kā tikai ieslodzītajiem, kas izbēguši no cietuma.
Puisis paskatījās debesīs, kur atrodas helikopteris.
"Ejam. Sameklēsim mašīnu." viņš ierosināja pamādams uz daudzstāvu māju pusi.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 19.01.2010 16:28

- Viņiem nē, bet kur stāv viņu tēvu mašīnas atslēgas, to viņi zina ļoti pat labi, - Nikola pasmaidīja.
- Ejam gan.
- Ne tikai cietmuniekiem. Man izskatās, ka konkrēti šie ir armijas lidostas mehāniķu kombinezoni, tikai bez atšķirības zīmēm. Iespējams, es maldos, bet tie tik un tā ir steidzami jānomaina.
Viņa bija gatava iet, tikai jāapskatās, uz kuru pusi, lai pēc iespējas nerēgotos no augšas.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 19.01.2010 16:29

Novilcis uzkabes sistēmu, Rināts ietina tajā automātu un, ja ūdens grāvī ir pietiekoši dziļš/tumšs/izskatās dūņains, tad noslīcina to tur. Principā - viņš savāc arī Nikas automātu, un noslīcināmo saini uztaisa lielāku/smagāku. Pistoli, nazi, cigaretes viņš pārliek bikšu kabatās.

Ja ūdens ir pietiekoši sekls un caurspīdīgs, tad Rināts iesaka biedriem doties virzienā pa labi, brienot pa ūdeni, lai vēlreiz, drošs paliek drošs, piemānītu viņus vajājošos suņus.





Iesūtīja: Ného ; laiks: 19.01.2010 16:49

Jirži pie sevis sajūsminājās, ka saticis slavenību, tiesa, viņš sen nebija interesējies par sportu, tik vien, kā par savu kaislību - snūkeru.

Nu labi, mēs dabūsim mašīnu un dosimies uz Maskavu, bet ko tad ar tiem trim, kas palika ar armijas mašīnu?

Iesūtīja: Elony ; laiks: 19.01.2010 17:12

Bija septembra sākums, Tulā bija skaidrs laiks, ne silts, ne auksts. Likās, ka vēl nav pusdienlaiks, mašīnu un cilvēku bija diezgan maz.

Maikls, Nikola, Alīna, Jirži


Redzot, ka stopotāji tiešām pamet mašīnu, šoferi nekavējās un brauca tālāk, paņēmuši Nikolas sniegto naudas zīmi.
Helikopters līdz ar kravas mašīnu arī devās tālāk, uz pilsētas centra pusi.
Pie tuvākās daudzstāvu mājas, tās pagalmā bija samērā maz mašīnu, jo laikam jau lielākā daļa cilvēku bija devušies uz darbu.

Rināts, Nika, Žeņa

Kanāls likās dažās vietās smilšains, tomēr arī vietās, kur tas bija seklāks, tik un tā bija vismaz līdz viduklim, kamēr citur rādījās dziļāks, tumšāks, kur dibenu nevarēja redzēt. Brist nevarēja, vienīgi peldēt. Nogremdēt ieročus nebija problēma.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 19.01.2010 20:02

Veiksmīgi nogremdējis ieročus un munīciju, Rināts devās privātmāju virzienā, censdamies iet ikdienišķi un tai pat laikā, ja iespējams, izvēlēties maršrutu, kas liktu pēc iespējas mazāk krist acīs.

Rināts uzmanīgi vēro apvidu sev priekšā, vai pretī nenāk kāds nejaušs pretimnācējs, kā arī - kā izskatās apkārtne pie mājām - žogi, suņi, veļa, kas žāvējas... brīdi pa brīdim viņš arī atskatījās, vai mežmalā nerādās vajātāji.

Noteikti neaiztiekam to māju, uz kuru tieši iznāk taka! - Puisis vērsās pie biedrenēm.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 19.01.2010 20:24

Rināts, Nika, Žeņa

Otrā kanāla malā taka veda pa vidam starp diviem privātmāju žogiem un, kā varēja redzēt, izveda uz ielas. Šī bija strupceļa iela. Proti, tās galā bija tikai privātmājas, tāpat kā sānos.
Vairāk uz sāniem varēja redzēt vienas mājas pagalmā izkārtus palagus, vai tur bija drēbes, vēl nebija zināms.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 19.01.2010 23:35

Konstatējis, ka iela ir strupceļa, Rināts atgriežas starp grāvi un žogu, un dodas tajā virzienā no laipas, kur izskatās, ka ir lielāks skaits māju. Viņš dodas uz priekšu, meklēdams māju bez suņa ar izžautu veļu. Ja caur vai pār žogu var gana labi redzēt, kāda veļa žāvējas, Rināts uzreiz meklē virsdrēbes, vēlams - sporta kostīmu/treniņtērpu.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 20.01.2010 11:38

Nikola iet un skatās, vai kādā daudzstāvu mājas pagrabstāvā neredz kādu humpalu bodīti. No tiem, mazajiem veikaliņiem, kas tik labprāt ierīkojas puspagrabos. Turklāt, ja kādai mājai durvīm nav koda un vietējie tantuki vēl nav sasēduši saulītē pasist kādu klaču, viņa paskatās, vai kāpņu telpā nav mūžīgo apnikušo reklāmu kaudze - no tām, kuras visiem sabāž pastkastēs un kuras neskatoties turpat samet kaudzē, un tikpat neskatoties vēlāk izmet laukā.
Viņa grib tikt vaļā no ārsta apliecības. Tas dokuments kabatā nav nepieciešams. Tam vajag tikai nieka mirklīti - ielocīt reklāmas lapā un to iebāzt atpakaļ kaut kur kaudzes vidū. Ļoti maz ticami, ka to te atradīs.

Iesūtīja: Ného ; laiks: 20.01.2010 13:28

Jirži ielūkojās kāpņu telpā, lai paskatītos, ko dara viena no meitenēm, vārdus viņš tiešām vēl nebija atcerējies. To ka viņa "rakņāsies" pa reklāmu buketiem viņš nebija gaidījis - Ēm, ko tu dari?

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 20.01.2010 13:34

Arīdzan Alīna turēja acis vaļā un skatījās gan pēc humpalbodēm, gan pēc žāvēties izkārtas vešas namu pagalmos, gan pēc miskastēm. Drīzāk viņu interesēja miskastēm blakus sakrautais saturs. Piemēram, ja viņa piepeši ierauga kādu pieklājīga paskata maisu un neviens apkārt negrozās, jauniete paskatās, vai tur nav saliktas drēbes, kuras kāds cits nolēmis vairs nevalkāt.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 20.01.2010 14:00

Nikola mazlietiņ salēcās, izdzirdusi balsi, bet tad attapa, ka tas ir puisis, kas ir kopā ar viņiem.
- Slēpju ārsta dienesta apliecību, - viņa atteica.
- Tai ir fotogrāfija, un, man šķiet, ka lai nu kur, bet izmestās reklāmās to nekad neatradīs. Kurš vispār tās skatās?

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 20.01.2010 14:23

Maikls slapstījās gar mājām un vērota atstātos auto.
Ja kāds glaunāks "iekrīt" acīs, tad pieiet tuvāk paskatīties.
Pārāk tālu no saviem biedriem gan viņš neaizklīst.

Iesūtīja: Ného ; laiks: 20.01.2010 15:26

Domā, ka vajag atbrīvoties no apliecības? Varbūt tomēr noderēs? Man vismaz tā šķiet... - Jirži, kopš te daži palielijās par savām spējām, nespēja beigt domāt par tiem dažiem gadījumiem, kad viņa seja bija mainījusies, parasti tas bija pēc miega, kad no rīta spogulī redzējis nevis sevi, bet kādu tēlu no sapņa. Tiesa pēc brīža viss bija zudis. Kaut gan pēc šiem gadījumiem viņa draugi viņu apsmēja, vai tik viņš neesot taisījis plastiskās operācijas, jo izskatījās jaunāks un vaibsti ar nedaudz bija mainījušies, darot viņa seju nedaudz pievilcīgāku. Līdz šim viņš šos notikumus nebija īpaši pārdomājis un piedomājis pie to nozīmes, bet ja nu viņam arī ir spējas un tās ir spēja mainīt seju? Varbūt tas kādreiz izdotos un būtu noderīgi.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 20.01.2010 16:29

- Tu vari to ņemt, ja domā, ka noderēs, - Nikola, mazliet šaubīdamās izvilka apliecību un padeva to puisim.
- Te tā ir. Es nesaplēsu.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 20.01.2010 16:54

Rināts, Nika, Žeņa

Tur, kur redzēja izžautu veļu, varēja saskatīt dažas džina bikses, džemperus, kreklus, vējjaku - drēbes, kas varētu viņiem derēt, tātad. Bija tikai jātiek pāri drāšu žogam. Pagalmā suņa neredzēja un nedzirdēja. Nevarēja noteikt, vai mājās kāds ir vai nav.

Maikls, Nikola, Jirži , Alīna.

Humpalu bodes tuvumā nemanīja. Tikai pārtikas veikalu, kas iebūvēts mājas pirmajā stāvā.
Nikola atrada tukšu kāpņu telpu un varēja atbrīvoties no apliecības.
Kamēr Jirži un viņa bija kāpņu telpā no citas izgāja laukā pensionāre. Viņa redzēja Maiklu, kurš staigāja gar mašīnām, bet gāja uz otru pusi. Alīnu pie konteineriem nemanīja.
Maikls kā glaunāko varēja atzīt BMW melnā krāsā. (tradicionālo "bumeru"), citas bija audi, opeļi, vai arī vietēja ražojuma.

Alīnai pie konteineriem paveicās atrast kādu saini, kurš jau bija vietējo bomžu aplūkots un laikam pavazāts. Tomēr tur varēja atrast pieklājīgas sieviešu džinsas divas gabalus, netīru darba džinsa kombenzionu, liekas, krāsotāja. Piedurknēs saplēstu vējjaku un divus netīrus t kreklus. Pārējais nelikās lietojams vai bija pārāk saplēsts un netīrs.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 20.01.2010 17:03

Nelietojamo apģērbu Alīna sameta miskastē, ar pārējo maisa saturu atgriezās pie Nikolas un Jirži un parādīja maisa saturu:
— Mums te ir pāris sieviešu džinsu, pāris netīru T-kreklu, viens kaut kāds kombinezons, viena ieplēsta vējjaka. Sliktākajā gadījumā, ja mums tas viss der, mēs varam tēlot remontniekus.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 20.01.2010 17:16

Svešās pensionāres skatiens savā ziņā Maiklu atgrieza realitātē.
Nopūties, puisis pameta mašīnas un devās uz kāpņu telpu pie Nikolas.
"Klau... es nezinu, kas ar mums noticis, nezinu kādēļ esam nonākuši šādā situācijā, bet tas mani nepadara par zagli.
Es nezagšu mašīnu, nevilkšu no miskastēm salasītas drēbes. Man vienalga.
Es... es nezinu. Es iešu ar kājām." viņš noteica klusā balsī.

Lai arī kas bija noticis, viņš negrasījās savu reputāciju bojāt vēl vairāk.
Varbūt šiem ļaudīm bija vienalga, taču ja viņu vēl pie visām likstām klāt paziņos kā zagli un noziedznieku, tas pilnīgi konkrēti nozīmē karjeras beigas.
Un kad ir beigusies karjera, tad arī izbeidzās nauda un visas pārējās ērtības.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 20.01.2010 17:20

Pagaidiet mani šeit, es mēģināšu sadabūt drēbes un varbūt sameklēt naudu. - Atradis māju, kuras pagalmā žāvējās noskatītā veļa, Rināts teica biedrenēm. Īsi ieskrējies, viņš pārleca žogam un, drošs paliek drošs, slēpdams rokā nazi (ja nu tomēr pēkšņi nez no kurienes uzrodas suns?) devās mājas virzienā.

Pa ceļam Rināts cenšas klausīties, vai mājā neskan kādi cilvēka klātbūtni liecinoši trokšņi, kā arī vēro, vai mājai nav atstāti vaļā logi/durvis.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 20.01.2010 17:43

— Klau, kā tevi tur sauca, — Alīna cieši paskatījās uz Maiklu, — Tu vari iet kājām un nezagt. Man arī negribas zagt. Taču viņi droši vien zina ko meklē un papūlēsies tevi atrast un tādus cilvēkus kā mūs viņiem pavisam noteikti vajag. Filmas neesi skatījies un grāmatas lasījis?
Jauniete pacilāja maisu: Tavējās jau nu būs grūti nepamanīt uz ielas. Un šitās es tev nelieku vilkt, tāpat diez vai derēs.
Cimperlējas kā jaunava kāzu naktī… Alīna atturējās nobolīt acis. Galu galā viņas amtas liedza viņai reizēm izpaust savas emocijas un domas visiem redzot un dzirdot.

Iesūtīja: Malduguns ; laiks: 20.01.2010 20:11

Nika sekoja Rinātam. Gaidīt viņai nepatika, tomēr meitene palika žoga ārpusē un gaidīja, tajā pašā laikā, vērojot vai kāds netuvojas.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 21.01.2010 09:35

- Es arī neko nevēlos zagt. Nekad neesmu zagusi, un vispār, zagt ir grēks! - Nikola atteica.
- Man jau pietiek ar to, ka nācās nozagt tam ārstam visu naudu, un tā nemaz nav maza nauda. Mašīna - tas ir kā gangsteru filmās. Pilnīgs trilleris! Un kā mēs to mašīnu dabūsim vaļā, lai visi, kas te ir, nesaskrietu pie loga skatīties, kāpēc dampis tā auro? Tādā ziņā Maiklam ir pilnīga taisnība.
Viņa nopētīja drēbes. Nav nemaz tik ļoti sliktas.
- Tomēr pārģērbties vajadzētu. Nerauksim savus smalkos degunteļus un pārģērbsimies, tomēr, ko? Starp citu, jums nevienam pašam te, tuvumā, nav nekādu paziņu? - viņa cerīgi ievaicājās.
- Telefonu gan mums nav... tāpat nepazvanīsi.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 21.01.2010 09:44

Rināts, Nika, Žeņa

Suns sāka riet kādas divas mājas tālāk. Un kaut kur vēl. Šajā mājā - nē. Tomēr neredzēja logus vai durvis, kas būtu vaļā. Lai arī septembris bija vēl silts un turēt vaļā logus nebija auksti.
Drēbes, ja tās patausta gan vēl nav kārtīgi izžuvušas, jūtams mitrums.

Maikls, Nikola, Jirži , Alīna.

Kamēr viņi tā stāvēja un kavēja laiku, varēja manīt, ka pa tuvāko pirmā stāva loga šos nopēta kāda pensionāre. Citādi pagalmā joprojām bija kluss un mierīgs.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 21.01.2010 09:52

Nikola, pamanījusi, ka uz viņiem skatās, līksmi uzsmaidīja pirmā stāvā esošajai, un pat mazliet pakniksēja, ar rokām paplešot platās kombinezona staras kā kleitu.
- Tagad tā, - viņa, tāpat smaidot, bet klusi, lai caur logu nedzird, teica biedriem. - Ja tantuks gribēs aprunāties, tad būs mazliet jāpamelo. Ceru, jūs to pratīsiet? Tātad - jūs abi, kas protat krievu valodu, esat sagaidījuši ciemos mūs divus, kas nemaz tik labi nerunājam, un sarīkojuši mums izklaidi - kaut ko līdzīgu realitātes šovam no sērijas - "izdzīvo bez..." ar garu uzskaitījumu, bez kā, mums - vispār ir tikai nauda un arī tā ne krievu, tikai mazliet ir nogājis greizi, un mūsu citi draugi nav ieradušies mūs savākt norunātajā vietā. Un tagad esam spiesti vazāties apkārt ne gluži normālā paskatā, bet mūs gaida citur. Vai spēsiet?

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 21.01.2010 10:25

Alīna saspringti centās atminēties, vai viņai šajā apkaimē būtu kādi paziņas, senaizmirsti rada gabali, laba bijusī klasesbiedrene, kas nezkādā vīzē sadomājusi pārvākties uz šejieni…

Tāpēc jauniete palaida Nikolas sakāmo pa pusei garām un pieslēdzās kaut kur pusē, arī runājot klusām: — Izklausās jau jautri. Ko tik cilvēks nespēj, kad nonāk briesmās. Starp citu, tad jau jāiepazīstas tuvāk — Alīna.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 21.01.2010 11:42

Rināts aplūkoja mājas durvis - vai tās gadījumā nav verandas tipa, ar stikliem gar stenderēm. Piegājis klāt pie mājas, viņš ieskatījās logos, pats gan pēc iespējas cenšoties tajos nerādīties. Ja nevienu neredz, Rināts piespiež ausi pie rūts un cenšas paklausīties, vai iekšā nav dzirdami kādi cilvēku klātbūtni liecinoši trokšņi, vai lai tās būtu skaņas no virtuves, mūzika no radio vai ierakstiem, televizors vai dajebkas cits.

Rināts cenšas ieskatīties un ieklausīties pēc iespējas vairākos logos, lai būtu maksimāli drošs, ka mājā neviena nav. Ja tomēr atklājas cilvēku klātbūtne, viņš uzreiz atkāpjas, pa ceļam savākdams izkarinātās drēbes.

Iesūtīja: Džea ; laiks: 21.01.2010 11:46

Sasodīts.Žeņa nevēlējās zagt. Ne velti tas lika atcerēties par senajiem laikiem un protams arī solījumu vairs nezagt. Nē, viņa nezgs. Tikai aizņemties un tiklīdz tiks pie savām drēbēm, tā nosūtīs šīs uz šejieni. Tieši tādēļ Žeņa meklē vietu, kur varētu būt adrese. Un vispār mēģina lūkoties apkārt. Proti vai nekur nemana kādus cilvēkus.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 21.01.2010 12:05

"Kādēļ Tu vēlies kavēt laiku runājot ar pensionāriem?" Maikla izbrīnītais skatiens pievērsās Nikolai.
"Ja mēs negrasamies te neko zagt, tad tas nav svarīgi. Vienkārši mūs tāpat jau ir ievērojuši un zagt vairs nav iespējams.
Teiksim tā. Es labprāt ietu uz pilsētas centru un mēģinātu tur kaut kā sadabūt iespēju piezvanīt savam aģentam."
viņa skatiens pievērsās biedriem gaidot tālāko risinājumu. Vai viņi nāks vai nē.
"Prieks iepazīties Alīna. Es esmu Maikls." puisis tā starp citu piebilda.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 21.01.2010 12:33

- To es gadījumam, ja viņa gribēs runāt ar mums, nevis, ka es kārotu runāt ar viņu, - Nikola atteica.
- Man vajag iespēju piezvanīt uz manu vēstniecību, bet mums vajag pārģērbties vispirms! Helikopters aizlidoja centra virzienā, mūs meklēs tur, un pirmais, pēc kā meklēs, būs mūsu izskats. Pēc apraksta, jo ne jau visa bāze mūs nāca aplūkot kā tādā zoodārzā.
- Jauki, Alīna! Mani sauc Nikola.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 21.01.2010 12:42

Maikls nopūtās. Savā ziņā Nikolai bija taisnība.
Un vistracinošākais bija fakts, ka nokļūstot šādā situācijā viņš izrādās bija visai bezpalīdzīgs.
Un tomēr pārģērbties viņš vēl negrasījās.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 21.01.2010 12:44

Maikls, Nikola, Jirži , Alīna.

Pensionāra nebija ieinteresēta iet laukā no mājas pie kaut kādiem cilvēkiem pelēkos tērpos, kas slaistījās pa pagalmu. Bet bija skaidrs, ka viņi bija tomēr pietiekami uzkrītoši, lai ilgstoša atrašanās pagalmā, nedarot neko normālu, var piesaistīt cilvēku uzmanību.

Rināts, Nika, Žeņa

Rināts pie viena loga redzēja viesistabu, dīvānu, kur kāds plikpauris sēdēja pret viņu ar muguru un skatījās televizoru. Vai bija vēl citi trokšņi, noteikt nevarēja, bet televizoru gan dzirdēja.
Drēbes varēja nozagt bez problēmām, vismaz neviens nepamanīja.
Varēja nozagt visiem trim bikses (divas džinsa un vienas parastās) kā arī pietiekami daudz džemperu un kreklu. Tiesa, tās pārsvarā bija vīriešu drānas. Bija gan divas sieviešu jakas, bet ne sieviešu bikšu vai svārku.

Ja Žeņa grib atrast cilvēkus, tad vajag iet pa taciņu līdz ielai. Viņi joprojām ir līdzās grāvim, māju aizmugurē. Mežs no kura viņi izbēga, vēl joprojām ir netālu un sekotājiem, ja tādi ir, nebūtu grūti viņus pamanīt, kad tie tiks līdz mežmalai. Tā kā šeit ir privātmājas, pie tam strupceļa ielas galā, nekādi ielas nosaukumi šeit nav.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 21.01.2010 13:08

Rināts ar nozagtajām drēbēm atgriezās pie žoga, pārlēca tam pāri un, pagājis nostāk, lai no mājas nebūtu redzams, pasniedza meitenēm* laupījumu: Izvēlaties, kas patīk vai der.

Pats viņš sev izvēlas bikses, kuras nekrīt nost un ir ar pietiekoši ietilpīgām kabatām. Ja apstākļi ļauj, Rināts pārģērbjas.

_________
*Ja Žeņa nav uz vietas, Rināts uzprasa Nikai, kur Žeņa palikusi.

Iesūtīja: Džea ; laiks: 21.01.2010 15:40

Labi, par ielas nosaukuma nēesamību Žeņa īpaši neuztraucās. Gan jau ka būs kāds veids, tagad tik bija jaizomā ko darīt.
Mums derētu pēc iespējas ātrāk no šejienes pazust.
Žeņa sacīja atgriežoties pie abiem pārējiem un uzvelkot pirmās drēbes, ko paņēma. Īpaši neizvēlēdamās.
Tur mazliet uz priekšu ir iespējams satikt cilvēkus un palūgt piezvanīt. Vai arī mēģinam stopēt mašīnu un doties uz kādu citu pilsētu

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 21.01.2010 15:47

Jā, pazust vajag! - Rināts piekrita. - Bet kam tu domā zvanīt? Es vispār domāju, ka tā ir slikta ideja šobrīd. Par to varētu domāt tad, kad mēs tiktu pie naudas un varētu izmantot taksofonu vai nopirkt mobilo ar priekšapmaksas karti.

Ja visi ir pārģērbušies, Rināts dodas prom, lai tiktu vispirms uz strupceļa ielas, un pa to izietu uz lielās ielas.

Iesūtīja: Malduguns ; laiks: 21.01.2010 19:57

Nika paķēra bikses un džemperi un turpat bez īpašas kautrības arī pārģērbās. Mācībās ne tas vien bija redzēts un kailums - savs vai citu - meiteni sen jau vairs neuztrauca.
-Mobilais no vienas puses būtu labāks, ja nu mēs aizmaldamies uz kaut kurieni, tad vismaz var piezvanīt, no otras puses, to vajag lādēt,-meitene sacīja, nospriedusi paturēt armijnieka cepuri.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 22.01.2010 09:51

Vecās drēbes Rināts nesa līdzi, lai tās kaut kur nogrūstu. Viņš pa ceļam skatās pēc iespējām - kanalizācijas lūkām ar šķībiem vākiem vai bez tiem, atkritumu konteineriem, dēļu žogiem, kam otrā pusē ir samērā cieši piespiedušās šķūnīšu sienas. Vienlaicīgi Rināts pārdomāja tālākos plānus.

Stopēt mašīnu ir laba ideja. - Viņš nokomentēja Žeņas ideju. - Jāskatās pēc mašīnas, kas brauc ārā no pilsētas pēc plāna, tātad - vēlams kraviniece. Zagt mašīnu neder, tas mums uzrīdīs uz pēdām arī miliciju.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 22.01.2010 14:10

- Ejam prom no šejienes, kaut kur citur, - Nikola sāka virzīties projām.
- Man īsti nepatīk daudzdzīvokļu nami. Te ir daudz acu. Pat pārģērbties nesanāks.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 22.01.2010 14:14

Maikls piekrītoši pamāja Nikolai.
"Ejam uz kāda meža pusi vai kaut kā tā." puisis sāka soļot prom no māju rajona un lūkojās apkārt pēc kaut kā, kas līdzinājās mežam vai vismaz nebija pilsēta.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 22.01.2010 16:27

Maikls, Nikola, Jirži , Alīna.

Vispār viņi bija izsēdināti jau kādu gabaliņu iekšā pilsētā. Tas ir, tuvumā nebija nekādu parku vai mežu. Un uzreiz nevarēja arī pateikt, kur atrast pietiekami biezus krūmus, kur paslēpties. Tad jau lielākas iespējas bija kādā kāpņu telpā pārģērbties un cerēt, ka nepamanīs.

Rināts, Nika, Žeņa

Vecās drēbes varēja izmest kādā konteinerā pie privātmāju žoga.
Ejot tālāk, daži suņi rēja, sajūtot svešinieku smaku. Pēc laika, ejot pa lielāko ielu uz ziemeļiem, viņi varēja no privātmāju rajona tikt prom, priekšā tālāk jau manīja lielākas, dažādas ēkas, arī daudzdzīvokļu namus. Arī mašīnas šeit uz ielām biežāk brauca.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 22.01.2010 16:36

Rināts uzmanīgi vēroja apkārtni un cilvēkus. Kaut arī viņš savus plānus nestāstīja skaļi, viņu interesēja sabiedrības padibenes - gopņiki un narkomāni, kā arī veikali, pie kuriem varētu izkrāmēties kādas kravas automašīnas.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 25.01.2010 13:21

Alīna vien piekrītoši pamāja ar galvu un, kamēr viņi gāja raudzījās pēc kādas nomaļākas un aizdomīgākas vārtrūmes vai kāpņu telpas, vai neapdzīvotas ēkas, jo domāja ka tādās vietās neviens arī varētu par viņiem nelikties ne zinis, tā kā tāpat tur viskautkas varētu notikt.
Vismaz grāmatās varēja ko tādu lasīt.
Nu ko, Aļa, izbaudīsi skarbo dzīves realitāti.

— Bet mēs tāpat nevarēsim vairs normāli atgriezties iepriekšējā dzīvē. Ja jau esam vajadzīgi, viņi mierā neliksies. Sasodīts, sāku justies, kā kaut kāda trillera varone, kurai steigšus jāpamet ērtā dzīve un jāmeklē cita vieta. Būs jālido uz kādiem neapdzīvotiem mežiem. — Alīna visbeidzot pie sevis domīgi noburkšķēja, — Ja es vēl būtu piemērota izdzīvošanai dabā…

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 26.01.2010 09:30

- Neliksies gan, - Nikola piekrita.
- Ja jau atraduši. Un citi varlords nemaz nav labāki par šejieniešiem. Ne mazu drusciņu! Es jau nu zinu.
Viņa arī skatījās pēc piemērotas vietas, kur pārģērbties un arī pēc vēl kāda iespējami mugurā velkama apģērba gabala. Tas, kas bija, bija mazliet par daudz trūcīgi.
Sieviete reizēm uzmeta skatienu Maiklam. Viņai nebūtu iebildumu, ja viņš nepārģērbtos. Pirmās formulas piloti kombinezonos viņai vienmēr bija šķituši īpaši pievilcīgi, un pavisam ne tā, kad viņi uzvilka parastas drēbes. Žēl vienīgi, ka šis kombinezons pavisam noteikti ir atpazīstams viņu meklētājiem.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 27.01.2010 09:47

Maikls izskatījās visai drūms. Viņš devās līdzi pārējiem biedriem, meklēdams viņiem piemērotu vietu, kur pārģērbties.
Kādu kāpņu telpu vai ko tādu. Par to vai viņi spēs vispār atgriezties savā iepriekšējā dzīvē, puisis nemaz domāt nevēlējās.
Viņiem jāspēj! Jo lai arī tomēr sportā šobrīd bija ciesta nelaime, viņam vēl bija gana daudz līdzekļu, lai dzīvotu labi.
Bez tam viņš ārī uzskatīja, ka Anglija spēs viņu pasargāt no visas šīs jezgas. Viņš bija Apvienotās Karalistes pilsonis un krievu armija neuzdrošināsies viņu aiztikt, ja viņš savai valstij lūgs patvērumu no vajātājiem.

"Varbūt kāds, kurš pārģērbjas var aiziet uz pilsētu un nopirkt kaut ko normālu pārējiem?" viņš jautājoši uzlūkoja meitenes.
"Pārējie tikmēr kaut kur nolīstu un pagaidītu. Vai varbūt pa to ārsta naudu var nopirkt kādu nebūt mašīnu?
Vienalga cik sagrabējušu? Tikai tā, lai iet uz priekšu. Lai tiekam līdz Maskavai." puisim jau bija piemirsusies summa kādu Nikola atrada ārsta makā.

Tikai atkal bija uznākusi vēlme smēķēt. Rokas jau pašas gramstījās gar cigarešu paciņu.
Tomēr vajadzēja valdīties. Citādāk pāris pēdējās stundās viņš sev sāka atgādināt dūmeni.
Un tas nemaz nebija tik labi.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 27.01.2010 10:21

- Tas kāds nevarētu būt es, - Nikola diezgan nepareizā krievu valodā atteica.
- Es varu iedot naudu. Ir 2000 rubļu un 1000 eiro bez 50 eiro un divas bankas kartes, kurām es nezinu kodu. Ir kaut kāds kods, bet ar sest cipariem.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 27.01.2010 11:03

"Varbūt viņš?" Maikls pamāja uz Jirži pusi.
"Viņš izskatās... tāds sabiedrisks." puisis pasmaidīja uzlūkodams otru vīrieti, gaidot vai viņš piekritīs.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 27.01.2010 12:40

Maikls, Nikola, Jirži , Alīna

Nolīst pārģērbties varēja aiz kādas mājas otrā pusē izejām, kur auga koki un krūmi, vai arī iekšā kāpņu telpās, citas vietas bija pārāk atklātas.
Ap šo laiku varēja dzirdēt, kā helikoptera rīkoņa atkal tuvojas.

Rināts, Nika, Žeņa

Padibenes nemēdza pa dienu staigāt apkārt. Vismaz šajā vietā. Varbūt kāds noskrandušāks alkašs pagadījās pa ceļam un tikai...
Toties pēc kāda laika palaimējās nonākt tuvāk pārtikas veikalam, pie kura bija apstājusies kravas mašīna un divi vīri krāva laukā preces.
Ap šo laiku varēja dzirdēt, kā helikoptera rīkoņa atkal tuvojas.


Iesūtīja: Ného ; laiks: 27.01.2010 14:01

Jirži pamanīja, ka otrs puisis uz viņu norāda un atsmaidīja pretī - Es varētu aiziet, bet kā tas izskatīsies, ka šeit es došos kaut ko darīt ar Eiro. Rubļu mums tā kā pamaz. Interesanti vai šeit ir kāds maiņas punkts.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 27.01.2010 14:37

"Hmm... a Tu domā, ka iedzīvotājiem nav vienalga kādas naudas zīmes Tu iedod?" Maikls domīgi paraustīja plecus.
"Tāpat jau Tu neizskatīsies neaizdomīgi ja gribēsi uz ātro nopirkt kāda mašīnu.
Protams, var mēģināt ar visu tikt galā legāli. Tas ir ej maini naudu, meklē autoplaci un skaties ko par to var nopirkt." es tikai nezinu vai mums ir tik daudz laika.
Viņš pamāja uz debesīm, kur bija dzirdama riņķojošā helikoptera skaņa.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 27.01.2010 16:09

— Daivai, paslēpjamies kādā kāpņu telpā, tad mūs no augšas varētu nepamanīt, — Alīna atkal ierunājās, izdzirdusi helikoptera skaņas.

— Pasaki, ka atbrauci pie radiem ciemos. Te maiņas punktu nevienu nezinu, tad jau jāmeklē kāda banka vai stacija vai vēl kas līdzīgs, varbūt tur. Bet man liekas, ka labāk kopā turēties un vispirms helīti pārlaist, — meitene vēl noteica Jirži un ar visu drēbju maisu devās uz tuvākās kāpņu telpas pusi, kur nebija redzami cilvēki.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 27.01.2010 19:11

Maikls tikai atbalstīja Alīnas domu par paslēpšanos.
Viņš gan nezināja, cik daudz no tāda helikoptera var saskatīt, bet labāk nodrošināties pret iespēju, ka viņus var atrast.

Nonākot kāpņu telpā puisis bija vēlreiz gatavs apspriest priekšlikumus.
"Man katrā ziņā gribētos tikt pie mašīnas. Ja mums tāda uzrastos, es jūs līdz Maskavai nogādāšu.
Pēc tam es grasos sazināties ar savu vēstniecību un caur to ar savu aģentu.
Ja viņš mani savāktu no Maskavas, iespējams, ka varu jūs paķert līdzi, ja jums liekas, ka jūs neviens nevar pasargāt."

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 27.01.2010 21:21

Ja nu tomēr kāds puslīdz piemērots alkašs pa ceļam gadās, Rināts uzjautā, vai alkašs nezin, kur var nopirkt zāli.

Nonākot pie veikala, Rināts piegāja pie krāvējiem un apjautājās, vai šamējie nevar uzcienāt ar cigareti.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 28.01.2010 09:44

Maikls, Nikola, Jirži , Alīna

Kāpņu telpā, kurā viņi iegāja, uz doto brīdi neviena nebija un kamēr viņi ātri pārģērbās, neviens arī neparādījās.

Rināts, Nika, Žeņa

Alkašs pateica, ka zin, kur var dabūt dzeramo un labprāt parādījas, ja viņu arī uzcienās.

Krāvēji bija aizņemti darbā un laikam un negribēja kaut kādam svešiniekam dot cigareti tāpat vien.

Kamēr viņi vēl atradās uz ielas, redzēja, kā helikopters lido uz dienvidiem, tad maina virzienu un lido uz rietumiem, prom no viņiem, bet joprojām turas virs pilsētas dienvidu rajoniem.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 28.01.2010 12:02

— Ne tikai mani, bet arī tevi neviens nepasargās, kā tikai tu pats — Alīna jau kāpņutelpā turpināja. Balsi viņa bija pieklusinājusi un ātri ģērbās, kautrēties gan jauniete kautrējās, bet mulsumu apspieda ātri un pārliecinoši uzvilkdama džinsus un vienu no T-krekliem. Kombinezonu viņa salocīja un ielika maisā.

— Es domāju, ka ne tikai mūsu armija ir ieinteresēta mūsu nenormālībās un, ja jau te uzoda, arī citur uzodīs. Sasodīts toč jāpārvācas uz pēc iepējas neapdzīvot… — Alīna tāpat klusām turpināja bērt vārdus. — Domāju, ka mašīnu varam dabūt arī kādā lietoto auto placī. Bet, man liekas, ka jums labāk ar savām vēstniecībām nesazināties, bet pa taisno doties prom un jo ātrāk jo labāk. Domāju, ka viņi noteikti būs iedomājuši, ka jūs gribēsiet ceļot prom. Jā, bet ko nu es te, jums pašiem galva uz pleciem.
Jauniete jautri pasmaidīja, it kā nolaupīšana būtu pavisam ikdienišķa lieta un viņa nodarbotos ar bēgšanu vismaz reizi nedēļā.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 28.01.2010 14:18

Alkohola tirgošanas vieta Rinātu neinteresēja, un, kad arī krāvēji atteicās sadarboties, viņš acīm redzami saskāba.

Pagājis nostāk no krāvējiem tiktāl, lai tie nejauši nedzirdētu, ko viņš ar Niku un Žeņu runā, tomēr paliekot vēl turpat, samērā blakus veikalam, Rināts abas biedrenes uzrunāja bezcerības pilnā balsī: Man vairs nav ideju, ko darīt tālāk. Plāns atrast zāles tirgotājus, no kuriem varētu aizņemties naudu, nenostrādāja, tieši tāpat arī izskatās, ka transports prom no pilsētas tik viegli neatradīsies. Jums nav kādi varianti, ko darīt tālāk?

Iesūtīja: Džea ; laiks: 28.01.2010 18:23

Patiesībā Žeņa neuzskatīja, ka Rināta plāns būtu labs. Nevis tādēļ ka nenostrādāja, bet gan viņš nelikās labs kā tāds.Tādēļ Žeņa devās vairāk kur ir kāda iela un skatās pēc automašīnām, kas dodas ārā no pilsētas.
Es domāju ka vieglo nostopēt arī var mierīgi.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 29.01.2010 22:13

Ei! - Rināts, redzēdams, ka Žeņa grib doties prom, piesteidzās pie viņas. - Klau, man tomēr neliekas ka ideja braukt prom ar pirmo gadījušos mašīnu būs laba. No bāzes līdz pilsētai ir 7 kilometri, kurus mēs gājām kājām. Vajātāji pa to laiku varēja paspēt simts reizes aizbraukt uz Tulu ar mašīnām. Un ja jau mēs esam tik svarīgi, ka mūs nogādāja vienā un tajā pašā vietā no dažādām pat valstīm, tad es mūsu vajātāju vietā jau sen būtu nobloķējis Tulu un pārbaudītu visas mašīnas, kas brauc ārā. Nevar droši zināt, bet ir prātīgi pieņemt, ka viņiem ir mūsu fotogrāfijas. Līdz ar to ārā visdrīzāk var tikt tikai ar tādu mašīnu, kurai ir ļoti spēcīgi papīri, kā piemēram, preču pavadzīmes, un mēs paši izskatāmies pēc kravu izvadātājiem. Vēl var mēģināt arī vilcienu vai autobusu, taču tad mums vispirms vajag naudu un, diezgan droši, ka viņi patur acīs arī dzelzceļa staciju, vismaz centrālo, un autoostu tieši tāpat.

Viņš uz brīdi apklusa, tad turpināja: Gandrīz vai labāk būtu sameklēt šeit kādu mitekli un palikt pāris dienas tepat, kamēr viss noklust. Un tā kā mēs negribam, lai par mums ziņo milicijai, miteklis jāmeklē pie noziedzniekiem vai pusnoziedzniekiem, kuri nevērsīsies milicijā.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 02.02.2010 11:41

Maikls atspiedies pret sienu un pavisam nekaunīgi blenza kā meitenes pārģērbjas.
"Pat ja tā, tad es daudz labprātāk kalpoju Lielbritānijas armijai nekā krievu. Viņi vismaz man maksās normālu algu.
Es vienkārši nevaru tā visu pamest un pārvākties uz dzīvi mežā. Lai tikai mani neviens neatrastu.
Tas būtu tas pats, kas nomirt. Un tad jau tiešām labāk nomirt nekā visu atlikušo mūžu nīkt kaut kur slēpjoties.
Es neesmu tā pieradis. Iespējams, ka jums to grūti saprast.
Taču es neredzu iespēju kā izkļūt no šīs situācijas, ja mums nav ne naudas, ne pases un mēs nedrīkstam sazināties ar personām, kas vismaz kaut kā var mēģināt mūs aizstāvēt."

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 02.02.2010 11:48

— Varbūt mēģināt atrast citus tādus kā mēs, pirms armija tos atradusi? Un palīdzēt citiem tādiem kā mēs, kuri jau ir armijas ķetnās, palīdzēt no tām izrauties? — Alina nedomājot izteica un tad saka smieties pati par savu domu.
— Jā iedomājieties tik, mēs varētu nodibināt paši savu komūnu kaut kur… Aizsargāties spējīgu… Hmm… Šizīga ideja.
Nu takš dodies uz savu Lielbritāniju, manis pēc. Tikai vai viņi vispirms tevi nepakļaus visādiem eksperimentiem?

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 02.02.2010 11:52

Nikola neko pārāk neuztraucās, ka Maikls skatās. Ja skatās, lai skatās.
- Vispirms ir jātiek ārā no šīs valsts, - viņa teica.
- Es gribu mājās. Tikai mani no turienes nolaupīja, tāpat kā tevi, Maikl, no tavējām, tā kā arī tur nav īpaši droši.
- Vispirms tiekam prom, un ko darīt, domājam pēc tam.
Viņa bija pārģērbusies.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 02.02.2010 12:05

Nikolas runa Maiklam šķita daudz sakarīgāka nekā otras meitenes.
Kura laikam bija stiprio nobijusies un pārāk emocionāla. Tādēļ runāja pārspīlējumos.
"Ha! It kā krievi nepakļaus eksperimentiem." puisis pasmīkņāja.

"Jā, jātiek prom no valsts un es nesaprotu kā mēs to varam izdarīt, ja reāli nevaram šķērsot robežu.
Es domāju, ka vēstniecība mums varētu palīdzēt tikt atpakaļ uz savām valstīm.
Jā, taisnība. Nolaupīja. Bet tas nebija pārāk grūti izdarāms. Man nebija apsardzes."
Katrā ziņā, ja viņš atklātu, ka viņam piemīt spējas un ir aizsargājama persona, diez vai krieviem viņu izdotos nolaupīt vēlreiz bez starptautiska skandāla.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 02.02.2010 12:09

- Visādā ziņā, ja neizbēgt no eksperimentiem, tad tikai ne te un ne Japānā, - Nikola ar pārliecību noteica.
- Paši redzējāt, cik te bija labi apstākļi.
- Ko tagad darām? Mēģinām iet kaut kur?

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 02.02.2010 12:19

"Vai nu ejam visi vai sūtām vienu mēģināt nopirkt mašīnu." Maikls noteica.
Par to vai vajadzētu iet visiem, puisis nebija pārliecināts. Galu galā viņa apģērbs vēl joprojām bija atpazīstams.

Iesūtīja: Malduguns ; laiks: 02.02.2010 15:06

-Vai arī iet ar kājām,-Nika sacīja, bakstīdama ar zābaka purngalu kaut kādus akmentiņus uz ceļa.
-Mēs varētu aizņemties kaut ko uzkožamu un mēģināt atkal brist iekšā mežā,-meitene nopietni sacīja.
-Cik tālu no šejienes ir līdz tuvākajai pilsētai?

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 02.02.2010 21:09

Var iet arī kājām, tikai vajadzēs vairāk apģērba. Šis, kas mums ir, ir pietiekoši labs, lai mēs uzreiz nedurtos acīs ar armijas formām vai tiem kombinezoniem, tomēr nepietiekoši labs, lai mēs izskatītos gana ikdienišķi. - Rināts teica. - Es tomēr esmu par dzīvokli un naudu. Tev nāksies pārkrāsot matus, šitie baigi krīt acīs.

Cik atceros, tad Maskavas apgabals ir visai blīvi apdzīvots, - viņš smaidīdams piebilda, - tuvākās pilsētas nevarētu būt baisi tālu. Vienīgais, ka arī tajā pilsētā būs tās pašas naudas un apģērba problēmas.


Iesūtīja: Malduguns ; laiks: 05.02.2010 00:25

-Vēl mēs varam mēģināt atrast pārējos. Es zinu, ka to varētu,-Nika blēdīgi pasmaidīja.
-Bet no matu krāsas šķirties es negribu. Nogriezt, jā, bet pārkrāsot, to gan es negribētu,-viņa piemetināja.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 05.02.2010 07:36

Jā, tā ir laba doma, par pārējo atrašanu, - Rināts pasmaidīja, - 7 galvas tomēr ir gudrākas, nekā 3. Uz priekšu, rīkojies.

Iesūtīja: Džea ; laiks: 05.02.2010 19:59

Te jau tik pat kā nav iespējams tikt no pilsētas ārā. Tos pašus kraviniekus gan jau arī pārbauda. Te varētu mēģināt dabūt no kāda telefonu un piezvanīt kādam kam uzticas.
Žeņa atbildēja. Iespējams ka Rinātam taisnība, taču velns parāvis. Kaut kādai iespējai taču bija jābūt lai tiktu no šejienes prom.
Tuvākās ja nekļūdos ir Kaluga un Rjazaņa. Man liekas.
Pa, tu tiešām vēlies atrast adatu sienas kaudzē? Mēs taču nepajautājām ne uzvārdus ne dzīvesvietu neko. Vienīgi to Maiklu varētu mēģināt atrast.

Iesūtīja: Malduguns ; laiks: 08.02.2010 12:43

Nika nedaudz noslēpumaini, nedaudz blēdīgi pasmaidīja.
-Klau, mani jau arī šamējie nepaņēma ciet tāpat vien no zila gaisa vai tāpēc, ka man ir pārāk koša matu krāsa. Un arī ne tādēļ, ka es būtu izrādījusi neparastu apdāvinātību medicīnā,-viņa noteica un sāka vērot apkārtni.
-Ejam,-Nika noteica.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 08.02.2010 13:11

Ja viņi mūs izzaga no mājām, visdrīzāk ka šobrīd arī tos, pie kā mēs varētu vērsties pēc palīdzības, novēro. - Rināts atbildēja Žeņai un, kad Nika bija sākusi iet izvēlētajā virzienā, devās viņai pakaļ. - Jā, es nojaušu, ka mūs bija nolaupījuši ne tāpēc, ka mums ir glītas acis. Un ko vari tu? - Viņš atkal pievērsās Žeņai.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 08.02.2010 13:26

Rināts, Nika, Žeņa

Nika viņus veda pa ielu, kas bija ja ne gluži galvenā, tad tomēr lielāka kā parastās, uz ziemeļiem. Arī gājēju uz tās bija vairāk, tāpat kā mašīnu uz braucamās daļas.

Maikls, Nikola, Jirži , Alīna.

Kad viņi atgriezās pagalmā, tad redzēja pie BMW mašīnas, kura pirms brīža varēja kļūt par iespējamo braucamrīku, stāvam divus tipiņus ādas jakās. Pamanījuši bēgļu pulciņu, viņi tos aizdomīgi nopētīja

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 08.02.2010 14:26

— Mūsu vidū nav kāds, kurš būtu labs apvārdotājs? — Alīna pavaicāja pārējiem, — Domāju, ka tas arī varētu labi nokārtot mašīnas pirkšanu.

Ādas tipiņu skatienus meitene likās nemanām, it kā būtu parasta strādniece, kura dodas prom no darba.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 08.02.2010 14:58

- Es nē, - Nikola papurināja galvu.
Viņa arī daudz nelikās zinis par tipiņiem pie mašīnas. Ko nu tur vairs! Zagt viņa negribēja. Brukt virsū un klapēt pa pakausi? Tā tikai vēl trūka.
Ko darīt, viņa nezināja, bet vismaz pagaidām bija noskaņota nerīkoties pret savu sirdsapziņu.

Iesūtīja: Malduguns ; laiks: 08.02.2010 23:45

Nika raitā solī devās uz ziemeļiem. Viņa gāja pietiekoši ātri, tomēr ne uzkrītoši steidzīgi, lai apkārtējiem cilvēkiem nevajadzētu atskatīties uz steidzīgo pulciņu. Pie viena Nika arī vēroja apkārt esošos cilvēkus, lai ieraudzītu, vai viņus kāds pēta.
-Un tu pats?-viņa iejaucās abu līdzgājēju sarunā.

Iesūtīja: Džea ; laiks: 09.02.2010 08:47

Es? Es varu nosaukt datumus ar notikumiem kādi ir notikuši.
Klusi īsi smiekli. Protams ka viņa vel varēja uzlauzt mašīnas bet to šobrīd labāk teikt.
Es gan nezinu kas tajā tik īpašs, ņemot vērā ka studēju vēsturi.
Nudien, ja kādam likās, ka tas bija kas īpašs tad tā nu reiz bija viņa problēma.
Pa, tu mēģināsi viņus atrast? Mēs taču nepaņēmām ne adreses, ne telefonus un vārdus zinam tikai. Bez maz vai adata siena kaudzē.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 09.02.2010 09:47

Arī Rināts skatījās apkārt - viņš meklēja gan tādus personāžus, kas par nelielo grupu izrādītu neveselīgu interesi, gan arī nebija atmetis cerību satikt kādu narkomānu vai citu padibeni.

Es pats? - Viņš paskatījās uz Niku. - Nu, ātrāk skrienu, augstāk lecu, man ir drusku vairāk spēka kā parastam cilvēkam... tādā garā. Nekas īpašs. Klau, - puisis atkal pievērsās Žeņai, - bet kaut kādas detaļas par mūsu dakteri tu neatceries? Nu, piemēram, vārds, uzvārds, adrese?

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 09.02.2010 09:49

"Nē" Maikls atteica. "Man nav nekādu runas spēju. Manā vietā parasti runājas citi cilvēki. Es varbūt varu viņus tikai piekaut.
Tikai diez vai mums tas līdzēs. Lai gan... no otras puses. Šie te izskatās visai aizdomīgi un blenž mums virsū." viņš mainīja iešanas virzienu un devās pie abiem tipiem ādas jakās.
"Ei! Tā kā jūs uz mums blenžat, mēs nolēmām aizņemties jūsu mašīnu." Maikls uzsauca iedams viņiem klāt.

Foruma dzinējis: Invision Power Board (http://www.invisionboard.com)
© Invision Power Services (http://www.invisionpower.com)