Es personīgi esmu jutusi spoka klātbūtni, tāpēc - man nav šaubu, ka spoki eksistē un ir reāli.
Iespējams, ka ir labie un ļaunie spoki, taču tikpat iespējams, ka tas atkarīgs no tā, cik jūtīgs ir cilvēks - vai viņš spēj just, uztvert nemateriālo pasauli vai vēl nav gatavs ar to sastapties.
Manā skolā mūsu skolas spoks dzīvo jau sen. Neko ļaunu viņš gan nedara - vēlās vakara stundās, kad kāds sēž pie datora, viņš mēdz skaļi staigāt, virināt aizslēgtas durvis, apsviest krūzē tējkaroti uz otru pusi. Interesantākais, ka viņa skatienu var just - skaidri sarotams, ka neesi telpā viens.
Reiz viņš nošķaudījās, kad apkopēja slaucīja kādu stūri zem kāpnēm, esot pilnīgi viena pati. Tajā stūrī nebija ne dzīvas būtne - ne pat sīkākās peles vai aizmaldījušās eža!!!
Bija reize, kad viņš pieklauvēja pie durvīm no iekšpuses, bet telpa bija aizslēgta un tukša... Vispār, ir pierasts pie viņa, kolektīvs ar viņu vienkārši rēķinās!
Es personīgi esmu jutusi tikai caurvēju Tas par vēsiem pūtieniem pakausī domāts.
Nē. Neticu. Pilnīgi un galīgi. Bet tas nenozīmē, ka neesmu dzirdējusi, kā skrapst kāpnes, pa kurām neviens nestaigā u.tml. Tikai tie nav spoki.
P.S. Šim pavedienam vieta būtu Lahnesas vārtos, man šķiet. Un tur jau bija vismaz viens ļoti līdzīgs pavediens par spokiem. Ar visām fotogrāfijām.
Es ticu ,bet neesmu sastapies ar tādiem.
Padod tos faktus, kas pierāda spoku esamību un es pateikšu kādēļ tie neko tamlīdzīgu nepierāda. Anekdotiski pierādījumi vispār netiks ņemti nopietni.
Pierādīt nevar to, ko negrib pierādīt un arī nevar.
Spoku nav. Cilvēki dvēseles, kas pēc cilvēka nāves staigā apkārt ir seno tautu izdomājums, lai nebūtu jāaprod ar patiesību, ka cilvēks ir miris un viņa domas un griba vairs nepastāv.
Protams ir visādi iemesli, kāpēc kāds kaut ko ir redzējis. Halucinācijas, alkahols. Garīgas būtnes, kas spēj ietekmēt cilvēkus teorētiski var pastāvēt, taču tas nenozīmē, ka tie ir spoki.
ir taču tik viegli neizskaidrojamo[iespējams, tumšo] padarīt baltu un skaidru. tas nekas, ka baiss
manuprāt, spoku nav. un ja ir-tad ne jau nu šajā pasaulē.
Protams ir visādi iemesli, kāpēc kāds kaut ko ir redzējis. Halucinācijas, alkahols. Garīgas būtnes, kas spēj ietekmēt cilvēkus teorētiski var pastāvēt, taču tas nenozīmē, ka tie ir spoki.
tieštā.
Nu, nu, nu, bērni, kas te par nekārtībām?
Es esmu pilnīgi un galīgi positiv pusē, jo esmu sastapusi spokus un tos pašus ļaunākos. Nekāda izskaidrojuma, nekādu vienatnē izfantazētu lietu tikai reāls fakts, ka, jā, spoki eksistē. Gribat ticat, gribat neticat. Patiesi kā gribat.
Dažkārt ir vienkārši vēlēšanās zināt, ka nepastāv nekas ārpus materiālās pasaules...
Tā nu ir gadījies, ka esmu nodzīvojusi ilgi, daudz ko redzējusi, un jo vairāk dzīvoju, jo vairāk man ir skaidrs, ka nav nekādu spoku. Ir cilvēki. Ir muļķība. Ir dažādas dabiskas lietas, kuras nezinīšiem šķiet brīnums. Bet spoku, piedodiet, nav.
Tā lūk, bērni!
Dažkārt ir vēlēšanās nebūt neko neredzējušai, nepiedzīvušai. Lai naktī varētu mierīgāk gulēt.
Ir reāli notikumi, par kuriem es vienkārši negribu runāt. Tie man vēl joprojām uzdzen drebuļus.
Nevajag būt tik bailīgai!
Un vajag izlasīt to, ko es rakstīju no sākuma - ir dzirdēti gan soļi uz kāpnēm, kan visādi vēsie pūtieni tur, kur tam nevajdzētu būt, gan rībošs jumts utt. u.tjpr.
Pat nesaprotot, kas tas bija, viens man ir skaidrs - tie NAV spoki.
Materiālistiskais pasaules uzskats, neko nepadarīsi! Un tas nozīmē, ka es esmu pārliecināta, ka visam, lai cik tas man nebūtu nesaprotami, ir reāls, dabā eksistējošs pamats. Es pameklēšu, kas tas bija, vispirms un, zini, vienmēr atrodas, vai arī vienmēr var nonākt pie visticamākā varianta. Un jo vairāk zini un esi pieredzējis, jo ātrāk var saprast, kas notika. Nav vajadzīga nekāda mistika. Viss notiek tāpat, dabiski. Pie tam tā ir interesantāk - meklēt atbildi, nevis neko nenoskaidrojot bļaut - spoki!
Tici man, tad, kad esi sapratis, patiešām var mierīgi gulēt.
Nu ja nevari neko pateikt, tad ne```` daudz.
Labots: Roviela paspēja pirmā.
vai spoki pastāv????
nu, kamēr nav pierādīts zinātniski viens vai otrs viedoklis viss ir relatīvs. viņi reizē var gan pastāvēt, gan arī neeksistēt.
protams interesantāk būtu ja spoki pastāvētu, bet lai par to pārliecinātos vēl kāds laiks ir jāgaida...
viss ir atkarīgs no definīcijas - kā tu pats definē kādu noteiktu parādību. Var kaut kas notikt, teiksim kāda koka detaļa iečikstēties -kamēr neizskaidrosi to, tas būs spoka darbs - kad izskaidrosi (sakrājies spriegums), tas vairs nebūs spoks.
Runājot par dažādām enerģijām, ko baidīties un satraukties, mēs dzīvojam vienā lielā enerģiju jūklī.
Fotogrāfijas un video nav pierādījums spoku eksistencei. Diemžēl. Tas ir pierādījums - "tur redzams kaut kas, kas man izskatās pēc tā, ko es sauktu par spoku". Tā ir liela atšķirība! Protams, visādas mistifikācijas, aparatūras kļūdas u.c. neskaitām.
Apskaties lapu:
http://www.unexplained-mysteries.com/gallery/index.php?cat=19
Palasi arī komentārus, labi?
Starp citu, vai kopš digitālo fotoaparātu iziešanas tautā "spoku bilžu" daudzums nav krities? Agrāk jau filmai pietika ar kaut kādu sīku ķibelīti ( derīguma termiņš uz beigām, kaut kas ne tur uzpilējis, utt. ), lai rastos visādi mistiskie attēli.
Es piekrītu SS ( Shadowstalker ).
Agrāko fotogrāfiju kavalitāte bija daudz sliktāka, tādēļ bija visādi prikoli.
Vai es esmu vampīrs, ja pusē manu foto acis man ir sarkanas kā sātanam?
Ar digitālajām kamerām šitie joki cauri neiet. Vispār es nezinu nevienu spoku foto, kas būtu uznemta ar digitālo kameru.
Ar digitālo kameru var gan spoku nofotografēt - kā objekts lieliski noder dūmi un putekļu mākoņi. Var arī fotografēt pār ugunskuru. Obligāta zibspuldze.
Es esmu sasodīti labi pārliecināta ateiste
Un tieši tādēļ mans gadījums man šķiet vēl nereālāks, jo tas liek man pārskatīt no jauna visu savu pozīciju dzīvē, sabiedrībā un savā viedoklī.
Kāds tad ir šis gadījums?
Brr.. skudriņas parādās man, vien atceroties.
Tātad - mana ome dzīvo Rīgā, trīsistabu dzīvoklī. Netālu no mana un mātes dzīvokļa. Protams, ka bērnībā [un arī tagad reizēm] bieži ciemojos pie omes. Bet problēma bija tā.. ka man bija nežēlīgi bail no vienas istabas. Faktiski.. tā pat nebija istaba, bet drīzāk ''skapis ar durvīm''
Diemžēl šis ''skapis'', ar nelielo telpu iekšā, bija tieši pie ārdurvīm, līdz ar to, lai kādam atvēru ārdurvis, vajadzēja nostāties tam ''skapim'' pretī. Vienmēr, kad tur nostājos, man pārskrēja skudriņas pār muguru. Es biju pārliecināta, ka tur kāds ir.. + durvis vienmēr tur bija vaļā, ne pavisam, bet nedaudz. Par šīm bailēm nevienam, saprotams, neteicu. Par mani tā jau ņirgājās, ka man bail no insektiem, tādēļ jo īpaši par šo teikt nevienam nevēlējos.
Bet vienu dienu [cik tipisks sākums visos stāstos, kurš ievada galveno, baiso domu, ne? ] es sēdoju ar savu omi viesistabā, un mēs sākām diskutēt par Dievu. Mana ome ir ļoti ticīga, tādēļ diskusija pārvērtās strīdā, līdz viņa man paziņoja, ka arī viņa dzīvoklī ir kaut kas Tā Kunga Valstības. Viņas dzīvoklī, tajā ''skapī'' dzīvo mazs zēns.
Es gandrīz sirdsrieku ķēru, to dzirdot!
Viena lieta ir just kāda klātbūtni, bet pavisam kas cits - dzirdēt par šī ''kāda'' esamību reālajā dzīvē!
'
Tā nu tagad bes cenšos uzturēties pēc iespējas mazāk omes dzīvoklī un daudz par šo nedomāt, jo man patīk būt ateistei, lai gan, tādai esot, es noliedzu pašas sajūtas, kurās nešaubos, un tās ir - kaut kas tajā ''skapī'' ir, un tie nav tikai krāmi. Tur ir kaut kas vairāk, bet zināt to es nevēlos. Tāda ir mana izvēle.
es jau kādus tūkstošpiecsimt gadus spokiem neticu. bullšits
Ja cilvēks grib vinjs var pieslēgties paraleelajai pasaulei,man tas ir bijis izdevies.bet gara klaadbuuutni var just un tas nav nekas patiikams.mans variants ir:esmu piesleegusies paraleelajai pasulei un jutusi gara klaatbuutni.
Vispār man tā kā nav plānots sastapt kādu spoku un teikt: ,,zini, es tiešām nedomāju, ka tu tāds esi.'' Žēl spoka, šitā uzbraukt!
Mana atbilde uz visiem iepriekšējiem jautājumiem ir vienkārša.... Varbūt?
Nē, godīgi... Kas lai zin, jo ne es esmu sastapies un esmu pārliecināts ka visi kas ir "sastapuši" ir vai nu domās ka saņem par maz uzmanības no apkārtējiesm, vai ar sliktu redzi, domādami ka vējš ir spocīgs kad tas uztaisa mazu virpulīti vai arī patiesi jukuši... Es, godīgi sakot ietu ar pirmo variantu.
Bet gan jau var gadīties ka kļūdos.
Lai jums izredzētajiem/ spoku draugiem patīkams tējas vakars kopā ar kādu bēdīgu dvēselīti. Meditējiet un sajūtiet nāves dvesmu uz saviem kakliem, bet ļaujiet mums neticīgajiem laimīgi un naivi dzīvot savā pasaulītē.
Tāds neliels sarkasms...
Palasīju tikai dažas atbildes un sāku smieties par dažiem indivīdiem!
Protams, nerādīšu ar pirkstu un neapsmiešu publiski, bet tas vairāk ir attiecināms uz tiem indivīdiem, kas spokiem/poltergeistiem/gariņiem/dvēselēm, kas klīst apkārt (sauc kā gribi) netic, jo nav ar viņiem saskārušies..
Es jums visiem uzdošu jautājumu: Ja mēs neredzam UV gaismu, vai tad tas nozīmē, ka viņas nav?
Šis bija tikai viens piemērs, bet reāli, tas, ka mēs kaut ko neredzam nenozīmē, ka tā nemaz nav, tāpēc nevajag teikt "es ticu tam, ko es redzu.", bet ja jau cilvēks neredz UV gaismu, tas nozīmē, ka viņas nav? Nū, jā! Zinātnieki ir pierādījuši to, ka UV gaisma ir, bet ir arī fakti, kas liecina, ka tomēr spoki eksistē!
Ja Tev vajag faktus, vari pameklēt googlē, palasīt avīzes, vai paskatīties televīziju, jo VIENMĒR, ja kaut ko meklēsi - atradīsi. Kāpēc es Tev to saku? Tāpēc, ka es šeit neesmu, lai pierādītu Tev spoku eksistenci!
Es ticu un esmu satikusi tādu.
Tev vajag, lai iedodu faktus? Heh. Ir cilvēki, kuriem mājās šķiet, ka viņus kāds vēro, lai gan patiesībā ir vieni paši, ir cilvēki, kam šķiet, ka viņiem seko, piemēram pa ielu, tā tad Tu gribi pateikt, ka cilvēks ir garīgi nelīdzsvarots, vai tās ir viņa iedomas?
http://www.fishki.net/comment.php?id=27552
15 slavenākās spoku fotogrāfijas pasaulē.
P.S. Uzmanīgi ar adresi. Tur citos failos var atrast bildes, kas maziem bērniem nebūtu jāskatās.
Un, ja godīgi, tad arī es cenšos tām nepiegriezt īpašu vērību. Šķebina.
Bet spoki ir - iespaidīgi. Protams, ja bildes ir īstas.
Parasti nelietoju, jo netīk, bet šoreiz šis liekas atbilstošs:
Paldies ils par bildītēm... No tām viena redzēta un vispār tādas tīri interesantas... Visvairāk gan sasmīdina tā, kurā fermeris pie sava kukurūzas lauka ar ieroci rokās... Kādēļ gan pa kukurūzu nevarētu blandīties normāls zaglis, kam vnk gribās ēst?
Bet par ticēšanu spokiem... Neesmu 100% skeptiķis, bet pierādījumi būtu nepieciešami... Bet, ja kaut viens ielūgtu normālākās spoku medībās... Vienu nakti savas dzīves pat kam tādam atvēlētu... Tikai, ja meklēšana ir bez alkahola un zālītes, citādi vēl "mazajiem, zaļajiem" saskriesim virsū..
Es sajūtu spoku esamību. Man liekas, ka spoki ir visur, tikai daudzi cilvēki viņos netic un tāpēc arī tos neredz.
Par spokiem parasti sauc emocionálos pirkstu nospiedumus - ja káds cilvéks vai vairáki ir piedzívojushi stipru emocionálu satricinájumu,vai dzívojishi lielá stresá ilgu laiku,tad telpa vai vieta saglabá un projecé shos notikumus.
Un ir arí nemateriálas bútnes kas pastáv mums blakus.Més tachu varam uztvert tikai 4dimensijas.. Pirms mums noteikti ir pastávéjushas citas,neparastas,varbút pat bezmiesiskas-energijas bútnes.Un péc mums tás arí bús.
Noteikti káds ir dzirdéjis par paralélám pasaulém.Un ka tás médz saskarties ar múséjo.Lúk dazhádu prádíbu iespéjamie izskaidrojumi.
Un par sevi varu teikt ka esmu jutusi párdabígá klátbútni daudzreiz. Pársvará gan labvélígu vai tikai zinkáríbu.Bet ir arí negatíva pieredze.
~Ir bijusi sastapšanās un diez gad baisa teikšu tā...
IEkāpjot silta gultiņa,ieritinoties zem segas jau lēnām ceļojot uz sapņu zemi tev kāds visu laiku sauc tevi vārdā, tu vari atbildēt vari neatbildēt,bet kāds tevi visu laiku sauc....
Brrr šermuļi skrien pār kauliem atceroties to vien....
Un arī....
youtube bija video,kurā fiksēti daudzi spoku un citu parādību atklāšanās.
Un to, ka tevi pusaizmigušu kāds sauc vārdā, tu sauc par spoku?
PS: YouTube ir arī video "It`s ok to be gay"
Spoki ir un arī passtāv.Es esmu viņus redzējusi.Un vajag visam ticēt.
ļoti negribu viņiem ticēt. lai gan pati it kā redzēju, bet nu - tā bija 5. klase, un prāts spēj izveidot daudz ko. nu, ja tas tiešām bija spoks - tad tas bija Ēdoles pilī, tajā pagrabiņā, kur tur mocīja cilvēkus. ja nē- nu tad neko. bet nu tā skaidri nezinu - ticēt vai neticēt, jo man ir argumenti abiem variantiem.
nu vēl gan ir bijis, ka tējkarotīte krūzē skan, kad esmu viena mājās, stelles nočīkstējušās un TV ieslēdzies. kaut kā vienmēr izdodas novelt vainu uz ko citu. piemēram, es jau tā īsti neatceros vai tiešām izslēdzu to TV (kaut esmu par 99,9% pārliecināta, bet viss ir iespējams). vēl trepes čīkstējušas - draudzene teica, ka agri no rīta pamodusies, un trepes dikti čīkstējušas. visu ko izmēģinājām, bet to skaņu atdarināt neizdevās
Spoki ir reāli, ja Dievs ir reāls.
Kurš atzīsies ateismā?
Pilnīgs stulbums... Dievs? Kādam IQ mazliet mīnusos aizlēcis, bet tas tā... Ja kāds ir tik ļoti pārliecināts, ka ir sajutis "spoku klātbūtni", verbūt padalaties kā tieši jūs viņu izjutāt? Pamēģināšu iejusties Dr. Fila lomā un palīdzēt jums ar to tikt galā... Kaut vienu normālu gadījumu...
Es esmu sajutusi spoka klātbūtni. Nevēlos to pat atcerēties. Tas bija vnk briesmīgi.
Šausmas..
Es neesmu ieplānojusi kādu spoku satikt..
Par to vai vinji pastaav vai nee pagaidaam neviens nav parleicinaats..
Nobalsoju par visiem, izņemot ''Ne, es spokiem neticu''.
Noalsoju, ka esmu satstapies, un arī neesmu.. Esmu mazliet dīvains..
Nezinu, kapēc nobalsoju par to jautājuma idiotiskumu.. Un par citu atbildi..
grūti spriest... neesmu satikusies un tik daudzās reizēs, kad citi apgalvo, ka irredzējuši, to tik elementāri varētu izskaidrot, bet tomēr gribās ticēt. neuzskatu, ka tā konkreti nav vai ir...
it kā jau gribās ticēt, bet tomēr gribās ari pierādījumus...
Es pati personīugi neesu nedzējusi ,bet esmu daudz dzirdējusi par Spkiem.
Mana draudzene uzskata ,ka viņas mājā dzīvo spoks, bet es neesu to ne redzējusi ,ne jutusi.
nav gadiijies redzeet, atskaitot savos fantasy sapņos, briidi pirms mostos
bet tie kas tik nopietni apgalvo ka redz...man kaut kaa saak likties ka viņi ir šiziiši. Piedodiet! bet es savaa aprobežotiibaa(kaa viņi teiktu) neko neredzu!
manupraat baileem lielas acis ...un miilestiiba atkal ir akla
Pasakiet, kur kādu spoku var sastapt (vēlams Rīgā). Pagaidām neticu. Kad kādu redzēšu, tad sākšu ticēt.
"Man laikam buus cita mistiska atbilde. Esmu sajutusi kaut ko, bet iisti nezinu kas tas ir. Iespeejams tas bija kaut kas ne no shiis pasaules. Taa kaa nezinu kas tas ir, tad nenjemos spries, taapeec nevaru konkreeti atbildeet, ka tas bija spoks."
Iespeejams tas ko juti bija apgaismiibas starinsh, Tavaam degradeejushajaam smadzeneem =} Un tieshi tapeec nesaprati, kas tas bija. Hmm, bet es vismaz piekriitu, ka tas vareeja arii nebuut no shiis pasaules...
Ja negrib sajust spoku nesajutisi , bet ja kaut nedzudz gribi velies, tad gan.
Esmu jutis, bet nesmu redzeis un arii negribu.
kas tad īsti ir spoks? tāds kādus rāda TV, vai tāds kādus apraksta grāmatās? nezinu nezinu! šādām lietām man vnk nav laika un pat ja kāds spoks man parādītos, es visdrīzāk neko arī nedarītu! nesmu tāds ko ir viegli pārsteigt!
Ka jau teicu redzejis nesmu, bet sajutisi tu uzreiz.
Vaards spoks man nepatiik - kaut kads balts palags!
Bet runaajot par "spokiem" esmu jutis klaatbuutni, kas ir loti nepatiikama!
http://youtube.com/watch?v=QfZItov1BUo&feature=related
Skaidra lieta, ka spoki ir. Mani pārsteidz tas, ka cilvēks kā būtne ir tik augstprātīgs un viņam liekas, ka bez viņa Visumā cita mistiska radījumā nemaz nepastāv. .
Pati arī esmu sajutusi spoka tuvumu.. nedaudz baisa sajūta. Bezpalīdzība.
Ir arī redzēti materiāli, kuri varētu kalpot kā pierādijums tam, ka spoki tiešām pastāv. Impossible is nothing. .
Ir. Un vēl kā ir, ņemot vērā to, ka man kojā viens tāds mitinās. Tas ir briesmīgi, ka radio pēc pusnakts mēdz pats no sevis ieslēgties, naktī ir tāda skaņa, ka pa tējas krūzīti, kāds ar karoti maisa.
Agrāk neticēju tādām - kā man pašai šķita - blēņām, taču, kad kaut kas tāds jāpiedzīvo, tad ir kā ir.
khm. neticu. bet man patiktu ticeet spokiem jo tad es buutu nemirstiigais spociņš kapars! xDtie pieraadiijumi ir paaraak muļķiigi. un aculieciniekiem neticas... saskatiit neparastas eenas naktii ir dabiska paraadiiba ar cilveeka naktiis super vaajredziigo redzi un iedomaam galvaa.tad jau ja naktii dakšiņa pati no sevis no galda nokriit ir baigais pieraadiijums spokiem! vai ja kraans pil. vai ja logs vai durvis attaisas. -- nu kamoon! muļķiibas! Heloviinam gan nav ne vainas. jautras pastaigas pa kapiem un vecaam maajaam, spociigaas maskaas un stiliigos kostiimos + veel pieriišanaas ar saldumiem un foršas filmas un staasti!
Nu es esmu jutusi tikai spoka pieskārienu bet tā es no viņiem baidos! [ šausmīgi baidos.]
no cilvēka jābaidās vairāk, nekā no miglas!
bet ja tā, man senāk bija ārkārtīgi bail no ēlijeniem. salasījos visādas stulbas liecības. tad biedēja katra citplanētiešu filma un pat zīmējums! vairs nespēju būt mierīga naktīs.
bet tad iedomājos ka tas ir stulbi - vai tad es kaadreiz kaadu ēlijenu esmu redzējusi? un kurš teica ka viņiem jābūt gudrākiem par mums? un kāpēc viņiem VISPĀR buutu jābuut!??
Uzskatu, ka spoki pastāv, jo pati tādus esmu sajutusi. Viņi uzdzen bailes...
Ar mani ir bijis tā..
Gribi tici, gribi netici.
Īsti nezinu vai stāsts par spoku, bet sajūta bija baisa.
Pirms kāda gada, gadījās vakaru pavadīt vienai pašai, tukšā dzīvoklī. Sēdēju savā istabā, kko lasīju un tad nojūdzās ventilators virtuvē. Sāka brakšķēt un krakšķēt.. Izslēdzu ventilatoru, iekārtojos virtuvē un turpināju lasīt. Tad pēkšņi TV pats no sevis ieslēdzās. (goda vārds - pults nebija ne metra rādiusā no manis.) Paņēmu pulti pie sevis, iekārtojos krēslā iepretim TV un sēdēju. Muļķīgi jau skan, bet visu vakaru bija bail pat pakustēties. Brīdī, kad gandrīz aizmigu izlēmu iziet uz balkona, cilvēki kā nekā tur mani redzēs - būšu drošībā. (Saprotu - skan tizli, bet tajā brīdī man tiešām nervi bija uzvilkti). Bezvējains vakars un pēkšņi balkona logs ar blīkšķi man degunpriekšā aizcirtās. Ar to man pietika. Ieritinājos segā un gaidīdama kādu mājās aizmigu. Domāju, ka to vakaru vēl ilgi atcerēšos.
Par spokiem kā tādiem stāstu ir daudz.
Protams, nekādas garantijas, ka tā ir patiesība, bet fakts paliek fakts.
Kādam ir gadījies saskarties ar tādu gleznu, uz kuru skatoties no jebkura skatupunkta, izskatās, ka viņa visu laiku ar skatienu tev seko? Man vienai draudzenei tāda bij. Baisi.
Bet - neko padarīt. Pasaulē ir ne mazums baisu un nereālu lietu.
Nestrīdos.
Bet tik un tā nekāda patīkamā sajūta nav..
Drīzāk jau gari vai dvēseles... Lai gan spoki varētu būt tas pats... Domāju, ka kaut kas jau ir, bet neko ļaunu tas nevar nodarīt.
bāc, kad viens pats ir maajaas it viss biedee.
Tas ka ventilators nočakareejas ir normaali
Mans vecais televizors šad tad pats no sevis izsleedzaas(slikts televizors laikam bija)
un logi un durvis lodžijai arii meedz cirsties paši ciet kaut šķietami ir bezvējš
mani šitās lietiņas jau sen vairs nebiedee(lai gan buut vienai un laukos un naktii joprojaam nepatiik). Baileem lielas acis. vajag tikai mazliet ticeet, lai noticeetu
ir cilvēki, kas vienkārši grib ticēt spokiem un saskata katrā dīvainā gadījumā spoku vai arī vienkārši baidās un viņiem jau sāk rādīties. ir arī tādi, kam ir plaša iztēle vai kas pārlasījušies fantastiku, filmas utt... es neticu spokiem, neticu, ka mirušie pa pasauli blandās.. ticu tikai gariem, kuri, pēc manām domām, ir pilna pasaule un varbūt tos var sajust.
NU NEVAR JAW arii pieradit ka spoki pastaav ta4u just vinjus arii es varu bet pieraadiit to ko nevar redzeet arii nevar. maiem draugiem ir biju6as bildes kur tie6am nevareja sakatit spoku tikai kautko baltu sajauktu ar zalju un veel kautko nu kautkaads objekts bet atkal pieraadiijumu iistu nebij. toties es vienu dienu biju aizgaajusi uz slimiicu kura agraak bij priek6 gariigi atpaliku6ajiem beerniem unj vinja kautkad sen bij sadegusi ar visiem beerniem unj visi teica kad tur ir daudz spoku kurus var dazreiz pat redzeet unj es biju tur iek6aa ar sawiem draugiem ta4u kop6 taas dienas es esmu taakaa nolaadeeta viss nesanaak unj agresiiva esmu kaa kaads pieskaraas pie maniim es noraustos unj visur ir tie stulpie taarakaani mu6as vinjas taakaa man seko tas varbuut ir galiigi stulbi bet es tajaa maajaa biju pavisam nesen unj mana dziive ir galiigi izmainiijusies unj vija naw palikusi labaaka.. unj katru dienu man ir tie stulbie pretiigie sapnji kuri man neljauj guleet........;(es ticu spokiem kaa arii ticu ka dievs pastaav ja nevar pieraadiit ka ir dievs tad arii protams nevarees pieraadiit ka pastaav spoks tu ta4u nevari sakert spoku unj iepaast buurii kautkaadaa ha! bet vienalga es ticu.....SPOKI EKSISTEE VAI KKAS TAMLIIDZIIGZZ:P
Ticu ka katrai vietai ir sava enerģija, bet gluži par spokiem nevaru teikt. Neesmu tādus redzējusi.
Nav ne jausmas vai taadi pastāv vai ne.
ESmu lasījusi kādu grāmatiņu kurā ir aprakstīts kāds zinātnieks kurš kaut kādās tur raktuvēs kaut ko interesantu meklējis. Viņš fočējis visādus stūrus un sienas. Kad attīstījis filmiņu, kādā no bildēm varēja ieraudzit tādu kā blāvu miglu. Tā bilde bija arī grāmatā nu nezinu vai tā bija īsta vai kā, taču apgalvoja, ka tas ir spoks. Tajā pašā lasāmvielā bija apraksts, ka kāda kundzīte ir viena ieradusies savas mirušās mātes vecajā mājaa, kādu laiku tur padzīvot. Naktī izkāpjot no gultas viņa dzirdējusi balsis. Aizgājusi uz virtuvi uz grīdas bija vairākas sejas. Viņa apjukumā tās sākusi mazgāt bet tās neizdzisušas. Izrādījās ka zem ēkas ir veci kapi.
Varbūt, tas ir blefs. Dažreiz jau gribas noticēt ka tādi spoki pastāv. Kādreiz jau arī tam ticēju, kad biju maziņa... Tagad jau arī uznāk domas par spokiem, taču cenšos tās izmest no prāta.
jā, katram cilvēkam ir sava enerģētika. Citam tās ir vairāk citam mazāk. Kā kuram. Kad cilvēks nomirst tā pazūd uz visiem laikiem... kaut vai cilvēks izkāp no zārka un atdzīvojas
Būtu jau dīvaini ja visur lidinātos spoki, kā cūkkārpā. Daži jau šo tēmu uztver pārāk kritiski...
Bet daudzas teikas un nostaasti staasta par piliim kurās dzīvo spoki, kuru miesas pieder kādam no pilī redzētajiem, piem. kalpu kas pēkšņi un noslēpumaini saslimis vai kādu no saaimniekiem kas ticis nogalināts un tā tālākkkk!!!!! Brīžiem tas jau šķiet pavisam garlaicīgi un neiespējami!
Bat ja nu šie stāsti nav vienkārši izdomāti? Neviens jau nav pārliecināts ai tādi pastāv vai ne, pat zinātnieki...
Mēs te tagad ar Massacri sēdēdami izdomājām atbildi uz šo, bez šaubām, svarīgo un cilvēci tirdošo jautājumu jā, spoki ir visreālākie džeki uz Zemes. Viņi rullē!
Ja kāds nepiekrīt, pamēģiniet viņiem kaut ko nodarīt.
Runājot par spokiem jāatzīst, ka viņi patiešām ir paši reālākie džeki uz zemeslodes, ja vien starp viņiem nebūtu sieviešu
Bet tagad pie nedaudz nopietnāka jautājuma. Un tieši pie tā-"Vai esmu satikusi spoku"
Droši vien, ka tagad daudzi sāks ņirgāties, bet jā esmu sastapusi. Un ne vienu vien reizi. Problēma ir tajā, ka jau vairākus gadus spoks ir ieperinājies manā istabā. Pie viņa jau ir tik ļoti pierasts, ka vairs netiek pievērsta uzmanība un viņš ir mājas gariņa vietā.
Jautāsiet ko gan šis spociņš dara? Nu jāsāk būs ar to, ka pastaigājas pa istabu. Naktī sāk čaukstēt un krist zemē tie priekšmeti kuriem to nemaz nevajadzētu darīt. Vēl viņš naktīs kaut ko uzcītīgi klauvē. Tādā klusā skaņā "Tuk, tuk, tuk" Manas mājas spociņam ļoti patīk kustināt dažādu priekšmetu ēnas un panākt, ka šīs ēnas krīt piemēram pretēji visiem gaismas atspīdēšanas likumiem.
Nu jā tāds viņš man ir. Patiesībā ļoti draudzīgs un nevienam pāri nedara.
õ, spoki ir manā bērnībā visvairāk nodrāztā tēma. Kas tagad? Joprojām tieku āzēta.
Es nezinu, vai tie bija spoki, vai tikai atmiņas, vai arī halucinācijas, vai vēlēšanās, lai būtu savādāk. Esmu jau vecs, protams, citiem tādā vecumā jau vecāki ir dzīvi, bet, tā kā biju vēlais bērns, tad manējie jau sen kā miruši.
Mums, tas dzīvoklis mājās nebija tik liels, lai katram būtu sava guļamistaba, tāpēc tēvs gulēja savā gultā, bet vienā izstabā ar mani. Ar māti viņi bija kā sveši cilvēki jau sen, mamma tad gulēja vispār citā istabā. Nu lūk, pāris mēnešu pēc tēva nāves, no rīta atmodies, pirmais ko ieraugu, tukšajā gultā tēvs guļ. Nezinu, kas, bet kaut kas lika man apgriezties uz otriem sāniem un atkal aizmigt. Kad pamodos vēlreiz, tad tēva gulta bija tukša. Bet vienreiz atkal no rīta ļoti reāls sapnis, tēvs nāk pa durvīm iekšā. vai tas bija sapnis, vai tiešām man tas rādījās atkal mostoties, nezinu, jo atkal iekritu miegā. Vienreiz atkal, jau pēc mātes nāves redzu pa dienu no loga, pa ielu garām mājām lēnām aiziet viena veca sieviņa, gērbusiet tieši tāpat kā mamma un arī pēc sejas līdzīga. No vienas puses, esmu ne reti saticis cilvēkus, kas pēc skata ir ļoti līdzīgi man pazīstamiem cilvēkiem, bet ir sveši. Es vispār grūti atpazīstu sejas, īpaši cilvēkiem, kurus reti satieku. Ja neierastā vietā, tad varu arī vispār nepazīt. Jo man cilvēki nez kāpēc asociējas ar vietu, kurā es viņus parasti redzu, vai drēbēm, kas viņiem parasti mugurā, vai frizūru. Esmu konstatējis, ka sejas pantus nespēju iegaumēt. Policijā no manis būtu bezjēdzīgs liecinieks... Ir gadījies, ka no attāluma redzams cilvēks 100% liekas pazīstams, taču, pienākt tuvāk - svešs. Un otrādi, gadās, kad kāds apvainojas, kad neesmu viņu pazinis.
Lai nu kā - runa jau ir par spokiem. Varbūt, ka arī spoku stāsti rodas no tādām halucinācijām, kas ārkārtīgi emocionālos brīžos cilvēkam veidojas.
Nevajag, ne piedzerties, neķā...
Pati ar tiem sastapusies neesmu, toties citi ir stāstījuši par visvisādiem atgadījumiem, tāpēc atzīmēts tika ceturtais variants.
protams ka pastāv spoki es personīgi esmu redzējusi jo man opis nomira blakus mājā, un tad kad es tur vienreiz iegāju tur arii viņš staigāja!!!tapēc es arii ticu spokiem! un arii es esmu jutusi spoku klātbūtni!! tas ir biedējoši!!
Tevi kāds izreipoja,tas nebija spoks.
Spoki eksistē,protams,bet šamie ir veci pagātnes ieraksti - pēdas.
Tie sastāv no plazmas (matērija/enerģija),tiem nav īpašas apziņas,dažiem var būt,ja tiek uz kāda lielāka enerģētiskā strāvojuma.
Parasti spokus darbina āderes vai kāda emocionalā enerģija.
Bet spoki ir pavisam reāli,patiešām ir.
Es biju pie mammas anglijaa tur katru dienu notika divainas lietas..... Es skatijos filmu viena pati pa DVD un tas izslēdzas pats no sevis ...... elektriiba itkaa jau bija.....mees svinam ziemassveetkus pults sluuc pa gridu..... Naktii es gulu vanasistabas durvis virinas es aistaisu ciet attaisas valaa atkal nezinaaju ko ieassssakt mammu ar teeti negribeeju modinaat ieliidu skapii un noveroju kasta ir noticis izraadijaas kad manam teetim mamma ir mirusi tajaa maajaa man bija baill................ mees svineejaa mammas dzimeni un mamma paskatas pa logu un arpusee rokas nospiedums.........es guleeju un manai mammai kautkas grab un maizee nokriit ess saku teevam man apnicis ka spoki vandaleejas pa maaju.... bet taapat nekas nemainijaas spoki dziivoja ilgi. .................. negribu lai viss tas atkaartojas arii sheit................. dgghhj
Paklau, labais cilvēk, gandrīz katrā mājā kādreiz kāds ir miris. Nu un? Tas nenozīmē, ka visur spokojas.
Vakar LNT raidījumā "Tautas balss" bija sižets par spoku, kuru novērošanas kamerās redzējuši Nīcgales ielas lielveikala apsargi, tagad pārdevējas pat baidās iziet no veikala. Izsauktie spoku mednieki gan izvirzīja pavisam dabisku versiju, taču apsargi tai netic.
Sižetu var apskatīt Tvnet-a onlainā.
Interesantumu lietai piedot fakts, ka minētā ēka projektēta birojā, kurā es strādāju un arī es tur piedalījos.
Saiti gan nevaru dot, jo darbā mums nogriezti izklaides un ziņu portāli. Taču - Kurbijkurne strādā.
Poters - tas ir nopietni. Tā nav nekāda izklaide.
Ko lai saka - kas tic, tas redz. Kas ne, nekad arī neredzēs.
man loti bail jo esmu pati esmu redzejusi spoku tas bija kad man bija kaut kur ap 6 gadiem es kartoju savu istabu un peksni esn apstajos un skatijos uz griestiem ilgi stavejot es ieraudziju kadu neparastu atelu ko es vairs nevaru aceretiesb un tad peksni paradijas spoks kurs loti skali smejas par mani es ilgi skatijos uz vinu vins ta skatijas uz mani ka man palika bail un es iekliedzos atnaca mamma un te vins pazuda...
Nu, pat ja kāds spoks tur bija, tad es nebrīnos, ka viņš ierēca par kādu, kas stāv un blenž griestos.
Kad es biju mazākā redzēju kaut ko spolveidīgu, bet par redzēto neesmu pārliecināta. Esmu tikai viņus dzirdējusi. Viņu balsis. ( Nedomājiet , ka esmu traka, jo tādā neesmu)
Es neticu spokiem. Kad cilvēki vēla,s viņi var redzēt jeb ko. Kā arī cilvēka fantāzija ir ļoti plaša.
Kaut vai fotogrāfijās parasts pleķis var izskatīties pēc sejas. Tas nenozīmē, ka seju tur patiesi ir bijusi.
Tie visi ir izdomājumi, lai izskaidrotu to, kur cilvēkie paliek pēc nāves...
Kur nu vēl cerēt satikties ar kādu...
Mana mamma straada pansionaataa un tur esot bijusi skola kaads vecais večuks esot pa nakti redzējis spokus veselus divus meiteniiti un puisiiti.. vins meeginaaja pibaksti roka iziet cauri.............. es kaadu nakti guleeju pienaaca riits mana ome izgaaja ar draudzeni Ivetu pasataigaaties. Es eedu brokastis un kautkas grabinas pa traukiem es no savas istabas kliedzu Skic škic.tur nebija kaķa . es savaa istaba tiru puteklus un kautkas šļūkā es saku beidz mani biedet no ta laika tas radījums vairs nebija...........
Neticu nekādiem spokiem, kamēr viņi netiks zinātniski pierādīti. Visām tām grīdu/durvju/sienu čīkstēšanām var būt citi iemesli. Par `redzētiem` spokiem nemaz nerunāsim.
Attiecībā uz `emocionālajām un bio- enerģijām` - KĀ tās tiek reģistrētas? Cik džoulus emocionālās enerģijas izdala cilvēks smejoties vai raudot?
ēēēēē mani vairs shitaas lietas nebiedee jo tas ir neloģiski kad viens saka jaa ir spoki viens saka nee jus pashi neesat pārliecinajusies pimeeram ventalators nočakarejas normaali mana maajaa ari nocakarejas ventalators bet to es nesaucu par spoku jo spoku nav.. takaaa Tautas balsii staasta veikalaa spoks varbuut tas bija cilveeks... :lol:cilveeki uzticas bildeem video tas vis padariits ar menu un baltu O_oun to nosauc par spoku kautkaadas stulbiibas
Man bija tā, ka es biju pie māsicas un es guļu gultā skatos žurnālus un māsica sēž pie datora, pēkšņi ne no kā sakustas skapis. Pasakiet vēl, ka tas ir normāli? Es vienkārši noskrēju bļaudama lejā. Man nekad nav patikuši spoki. Viņi biedē.
Traki cilvēki un cilvēki ar īpaši attīstītu fantāziju redz un iedomājas dažādas lietas. Es pieļauju iespēju, ka noteiktā prāta nostājas brīdī cilvēks var ieraudzīt spokus vai ko tamlīdzīgu. Taču, vai tas ir kas REĀLS, es nezinu.
Kad cilvēce izzinās visuma uzbūves noslēpumus, tad varbūt varēs pateikt, vai tādas lietas pastāv. Bet mēs pat nezinām, kā īsti viss ir cēlies, un pat, ja tas notika Lielajā Sprādzienā, mēs nezinām, kādēļ un no kā tas ir noticis.
Pagaidām nosliecos domāt, ka spoki un citas tamlīdzīgas parādības var būt reālas vien atsevišķu cilvēku prātos, bet ne vispār.
Da labi es ticu spokiem( dazreiz ir taaes esmu vie na pati bet man ir sajuta ka kaads ir man aizmuguras pagriezus un NEVIENA NAV katas var but?????)
Nevienu neesi redzējusi? Tad iesaku apdomāt paranojas variantu.
Nu nez.
Es ticu ka ir gari, bet spoki...nu, laikam gari un spoki irjau tas pats...Āī, nu nezinu kam ticēt, kam ne...
Cik atceros, gari un spoki nav viens un tas pats.
Es zinu, zinu..
BET tas jau ir fakts. Tas KAUT KUR ir teikts.
KAUT KUR noteikti ir teikts, ka rozā ziloņi eksistē. Bet tas, cik zināms, nav fakts, ja vien neapgāzt rozā krāsas cisternu virs kāda nabaga ziloņa. Padomā par to.
Es ticu spokiem.
Foruma dzinējis: Invision Power Board (http://www.invisionboard.com)
© Invision Power Services (http://www.invisionpower.com)