Pavediena drukājamā versija

Iesūtīja: Nefermerita ; laiks: 27.01.2011 20:19

Vēlos pastāstīt par šo ticību pavisam īsi un uzzināt, ko citi par to domā, vai šeit varbūt ir kāds ticības brālis vai māsa, kas var kaut ko interesantu pastāstīt? Tas būtu brīnišķīgi
Neopagānisms ir ticību kopums, kas nevis kopē senās ticības, piemēram, kā to mēģina darīt Dievturi Latvijā, bet gan cenšas atrast veidu, kā pagāniskās ticības piemērot mūsdienām, kā arī bieži vien tradīcijās tiek izmantoti nevis vienas, bet daudzu tautu mitoloģiskie tēli. Neopagānisms ir gan jaunizveidotā jaunā Druīdisma baznīca (jo kā īsts, sens pagānisms tā vairs nepastāv), tādas apvienības kā Pagan Way un citas. Tās visas vieno tas, ka daba tiek uzskatīta par dievišķu un tiek uzsvērta cilvēku atbildība par to.
Tieši Vika ir neopagānistiska raganu ticība, kas cenšas atjaunot un papildināt senās dziedniecības un zemes zaļās maģijas zinības.
Ievietošu šeit nedaudz par Viku, un vēlētos uzzināt, ko jūs par to domājiet! Tikai pieklājīgi un ar cieņu pret citu cilvēku ticību. Beigās pievienoju dažus interneta resursus, ja rodas interese.

An it harm none, do as you will. An it cause harm, do as you must.

Šis ir augstākais likums - Wiccan Rede. Daži atmet otro daļu.

13 Vikas principi

1. Mēs piekopjam ritus, lai saskaņotu sevi ar dzīvības spēku dabisko ritmu, ko iezīmē Mēness fāzes, gadalaiku ceturkšņi un to maiņas.
2. Mēs atzīstam, ka saprāts dod mums unikālu atbildību pret savu vidi. Mēs cenšamies dzīvot saskaņā ar dabu, ekoloģiskā līdzsvarā, kas piedāvā dzīves piepildījumu un evolūcijas apziņu.
3. Mēs atzīstam, ka enerģijas iedarbība ir daudz dziļāka, nekā šķiet vidusmēra cilvēkam. Tā kā tā ir daudz lielāka nekā parastā, to reizēm sauc par pārdabisku, bet mēs to redzam kā dabisku, potenciāli pieejamu visiem.
4. Mēs uzņemam sevī visuma radošo enerģiju, kas izpaužas polaritātē – kā vīrišķais un sievišķais -, un šī pati enerģija mīt visos cilvēkos un funkcionē caur vīrišķā un sievišķā mijiedarbību. Mēs nevērtējam vienu augstāk par otru, apzinoties, ka viens papildina otru.
5. Mēs apzināmies gan ārējās, gan iekšējās pasaules, ko reizēm pazīst kā garīgo pasauli vai kolektīvo zemapziņu, iekšējos līmeņus utt, un šo divu dimensiju mijiedarbībā mēs saskatām bāzi paranormālām parādībām un maģiskiem vingrinājumiem. Mēs neatstājam novārtā vienu, lai izceltu otru dimensiju, redzot, ka abas nepieciešamas mūsu piepildījumam.
6. Mēs neatzīstam nekādu autoritāru hierarhiju, bet parādām godu tiem, kuri māca, un atzīstam tos, kuri drosmīgi veltījuši sevi vadīšanai.
7. Mēs redzam reliģiju, maģiju un gudrību dzīvošanā apvienotas tā, kā indivīds dzīvo tajā – pasaules uzskatu un filozofiju, ko mēs identificējam kā burvju mākslu – vikas ceļu.
8. Nosaucot sevi par raganu, par tādu nevar kļūt – nelīdz ne iedzimtība, ne titulu, grādu un iniciāciju krāšana. Ragana tiecas apvaldīt spēkus sevī, lai būtu iespējams dzīvot gudri un labi, nenodarot ļaunumu citiem, un saskaņā ar dabu.
9. Mēs ticam dzīves apliecinājumam un piepildījumam kā evolūcijas turpinājumam un apziņas attīstībai, kas piešķir nozīmi Visumam, ko pazīstam, un mūsu personiskajai lomai tajā.
10. Vienīgo naidīgumu pret kristietību vai kādu citu reliģiju vai dzīves filozofiju mēs izjūtam tikai tādā mērā, kādā tās institūcijas ir paziņojušas, ka ir vienīgais ceļš, un mēģinājušas liegt brīvību citiem un apspiest citu reliģijas praksi un ticību.
11. Mūs neapdraud strīdi par burvju mākslas vēsturi, dažādu terminu izcelsmi, atšķirīgu tradīciju dažādu aspektu leģitimitāti. Mums rūp mūsu tagadne un nākotne.
12. Mēs nepieņemam absolūtā ļaunuma jēdzienu, mēs nepielūdzam arī kristīgajā tradīcijā definēto Sātanu vai Velnu. Mēs netiecamies pēc varas, sagādājot ciešanas citiem, mums nav pieņemams arī tas, ka personīgo labumu var gūt vienīgi liedzot to otram.
13. Mēs uzskatām, ka dabā mums jāmeklē tas, kas veicina mūsu veselību un labklājību.



www.wicca.com
www.wiccaworld.net
www.wiccanwisdomforums.com

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 28.01.2011 09:45

Baigā dzeja tie Vikas principi, viņi ir tik vispārīgi un nekonkrēti, ka rodas jautājums kāda tad īsti ir Vikas ideoloģija - principi uz to faktiski neatbild. Nu, viņi gan izsaka skaļas un augstas frāzes, bet nepasaka konkrētas vadlīnijas, kā dzīvot un uzvesties Vikas sekotājam.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 28.01.2011 12:50

Hmm... hmmm... Dievturi nekopē senās reliģijas vienkārši tāpēc, ka par tūkstoš gadus atpakaļ bijušu reliģiju ir pārlieku maz zināms. Saku to pilnīgi atbildīgi. Tas ir, viņi apgalvo, ka kopē, bet tā domā tikai viņi paši.
Viņi mitoloģizē iedomāto skaisto pagātni, un pati ticība ir gauži jauna, un viņi tomēr skaitās pie neopagāniem.
Tas tā, liriskai atkāpei un precizējumam.

Par Wicca ir lasīts, un diezgan daudz, un man ir arī daži teksti e-grāmatu formā.
Es teiktu, ka tā ir eklektika (ne sliktā nozīmē, protams! tomēr samiksējums no visa pa drusciņai ir pamatīgs) no tā, ko cilvēki uzskatījuši par labu esam. Ir tur savi skaidrojumi krāsām, augiem, Taro kārtīm un daudz kam citam, ir norādījumi, kā būvēt altārus, un ir arī maģijas grāmatas ar baltās maģijas buramvārdiem.
Tas vairs īsti nesaistās ar dabu, vai ne? Bet visiem vajag savas ceremonijas un rituālus, domāju tāpēc pastāv arī šādas lietas.

Iesūtīja: Nikolass ; laiks: 28.01.2011 16:08

Lasīju līdz brīdim, kad ieraudzījus vārdus "visuma radošā enerģija". Sapratu, ka tas nav priekš manis. Bet tās ir manas personīgās antipātijas, kas neko nenozīmē.

Bet šo gan būtu interesanti dzirdēt - ja reiz viena reliģija (ticība, mācība filozofija) atzīst sevi par patiesu, tad kā viņa pati var ticēt sev, reizē nenoliedzot pārējās? Piemēram, es ļoti labi saprotu islamticību, jo tur visi man zināmie arābi (veseli 3) ir gatavi nosist mani par Kristus pieminēšanu vien. Tāpat es izprotu kristiešu misionārus, kas drīzāk pakļauj ķecerus inkvizīcijai nekā ļauj tiem palikt citā ticībā vai neticībā.

Šajā konkretajā gadījumā - 10. punktā minēts ka vienīgais naids pret kristietību u.c. ir tās pašpasludināšanās par vienīgo pareizo ceļu. Cik nu mana spriestspēja ļauj saprast, tad ar šo ir pateikts, ka visas reliģijas stāv kā uz viena plauktiņa, t.i. ir līdzvērtīgas un nedrīkst nomelnot viena otru. Un ja reiz tas ir pateikts, tad kā gan paši šīs ticības piekritēji var ticēt tam, kam viņi tic, tajā pašā laikā mierīgi noskatoties, ka blakus sēž trīs citi cilvēki un tic katrs savai lietai? Vai tad tā būtībā reizē nav sevis paša reliģijas noliegšana? Vai gan iecietība un tolerance nenonāk pretrunā ar pašu reliģiju?

Iesūtīja: Nefermerita ; laiks: 28.01.2011 20:05

Kā dzīvot? Wiccan Rede, un tas arī ir viss. Vika uzticās cilvēka paša sirdsapziņai un spriestspējai, lai nebūtu jārada ļoti konkrēti baušļi. Ja cilvēks no sirds un bez pārmērīga ego piesitiena grib dzīvot tā, lai visiem būtu labi, viņš sapratīs, kā to maksimāli norealizēt arī bez aizliegumiem. Vikāņiem tiešām nav nekādu aizliegumu, kas vien nav pret to, lai kaitētu citiem. Katrs pats ir atbildīgs par to, ka dabū pa purnu, ja izrīkojas stulbi.
Kā tas izpaužas - atbildība pret dabu? Daudzi vikāņi ir veģetārieši, dabīga uztura un kosmētikas piekritēji, censās nepiesārņot dabu, atbalsta ekoloģiskās daudzveidības saglabāšanu utt - viss zaļais dzīvesveids. Katram pēc paša izvēles, kā viņš to saprot.
Kā var visas ticīabas būt patiesas? Jo daudzi vikāņi tic, ka katrs dabū to, kam vēlas ticēt. Un bieži vien vienādas lietas tiek sauktas dažādos vārdos.
Lielās Dievietes vārds var būt gan Izīda, gan Inanna, gan Ištara, vai Demētra, Gaja, Morigana, Māra, tam nav nozīmes. Tie visi ir Dievietes aspekti, bet vai tāpēc kāds no tiem ir sliktāks? Es esmu pagaidām pa pusei Solitary witch - vikāne, kas praktizē tādu novirzienu, kuras vienīgā piekritēja ir viņa pati. Esmu kopā, bet galvenā ticība man ir tāda, kāda ir tikai man. Tāpēc es nesaku, ka runāju visu vikāņu vārdā, bet atbildu pati no sava skatpunkta, kas, kā man liekas, varētu sakrist ar daudziem citiem vikāņiem, tikai nepierakstiet manus uzskatus visiem.
Es uzskatu, ka pasaule ir ļoti, ļoti polimorfa. Viss atkarīgs no domām un ticības, mēs visi dzīvojam gigantiskā hologrammā, kura mainās no tā, kam ticam, un kā rīkojamies. Kristietis nonāks savā Paradīzē, protams, vienkārši pēc laika viņam tajā garlaicībā apniks, un viņš sapratīs, ka varbūt labāk būtu gribējis, lai pastāv reinkarnācija. Tajā brīdī viņš inkarnēsies. Ja neapniks - dzīvos mūžam neko prātīgu neizdarot. Ja cilvēks ticēs, ka pēc nāves var pārtapt dzīvniekā un piesaistīs to sev ar domām, nu tad piedzims arī.
Manā uzskatā nav nepareiza un pareiza, jo viss ir cilvēka galvā. Kad atbrīvosimies no visiem priekšstatiem, varbūt ieraudzīsim patiesību, vai sapratīsim, ka tādas ārpus prāta pastāvošas patiesības nemaz nav.
Tāpēc manā galvā pretrunu nav. Es neuzskatu, ka Zemes līmenī ir kāda viena patiesība. Pat fizikas likumos nav. Vienā brīdī fotons ir vilnis, un visi tam tic, otrā brīdī fotons ir daļiņa, un arī tam tic. Tagad fotons ir gan vilnis, gan daļiņa, bet varbūt, ka pēc laika tas nebūs ne viens, ne otrs, vai arī izrādīsies, ka viņa nemaz nav un mēs vienkārši esam pavisam greizi sapratuši gaismu.
Tādi ir mani uzskati. Cilvēks pats veido pasauli sev apkārt. Tāpēc katrs var izvēlēties visu, ko vien vēlas, kur nu vēl par tik plašu lietu, kā kas notiek pēc nāves. Ja kāds cilvēks ļoti tic, ka viņš ir Napoleons, tad citu cilvēku kopējā ticība tam, ka viņš nav, pārspēj viņējo, bet, ja visi ticētu, ka viņš ir, tad kā mēs zinātu, ka nav, ja visi tam ticētu?
Eh, ticība ir interesanta lieta, un man ir labpaticies par pagaidu patiesību izvēlēties Viku Protams, ka cilvēki, kam ir savi, dzelžaini uzskati, bieži jūtas aizvainoti vai pat apdraudēti manu uzskatu dēļ, bet... tas tikai pierāda, ka viņu uzskatu dzelžainums ir mānīgs. Jo citādi viņi neuztrauktos.
Tie altārīši un visas padarīšanas- nu, ne man, ne manai kopai pat prātā nenāk sekot kaut kādiem tamlīdzīgiem kanoniem. Cik es esmu runājusi forumos, daudzi smejas par to, ka var tikai tā un ne citādi. Manā uzskatā īsts vikānis ir tas, kam visi tie pribambasi ir tikai, lai interesantāk, lai vieglāk, un lai skaistāk, bet viss notiek vienkārši ar gribu, koncentrēšanos un vēlmi.

Blessed be! )O(

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 28.01.2011 22:04

Es tās grāmatas lasīju tikai tāpēc, lai iepazītos ar kopējo ideju. Vienkārši lai uzzinātu un atšķirtu no visa cita.
Vienu ievēroju gan - dažādās grāmatās ir dažādi apraksti, un vairākās norādīts tas, ko teici - tie ir visai brīvi interpretējami nosacījumi, kopīgas un itin kā labāk ievērojamas ir tikai dažas lietas, ko tā kā vajadzētu, ja būvē altāri - sveces, ziedi, un kas vēl tur bija, es no galvas neatceros. Bet izvietojums - kā pašam labāk patīk.
Es to salīdzinātu ar mūzikas klausīšanos tad, kad dari ko citu - vienam palīdz viena mūzika, citam cita, trešajam vajag klusumu, ceturtajam jūras šalkoņu, bet kopīgais ir viens - tu kaut ko dari, un ir pavadošais skaņu fons. Vienam vajag drošu un precīzi ievērotu rituālu, lai būtu pārliecināts, ka nekas nenoies greizi, citam tas nav svarīgi.
Pagāniskajos rituālos visi sīkumi ir svarīgi, ļoti pat, turklāt pirms rituāliem vēl papildus nodrošinās, lai nekas nesajuktu. Bet! Šī nodrošināšanās var būt katram cita. Viens tin dažādas krāsas dzijas ap plaukstām un potītēm (piemērs no Fina MakDonagana sievas rīcības pirms viņa uzsāka intrigu), cits dara kaut ko citu.

Jāsaka, es nevaru pievienoties domai par ticību viļņiem vai ticību fotoniem. Vārds 'ticība' te ir lieks. Manos uzskatos kaut kas vai nu ir, vai tā nav. Daba ir, nav jātic, ka tā ir, un es esmu, un es esmu daļiņa no tās pašas dabas.

Iesūtīja: Nefermerita ; laiks: 29.01.2011 13:53

Tad pasaki man - kas ir fotons?

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 29.01.2011 22:39

Dabā bieži sastopama duālisma izcils paraugs. Daļiņa un vilnis reizē. Vienos apstākļos uzvedās tā, citos - savādāk.

Gadus 20 atpakaļ es pat varētu uzrakstīt visus attiecīgos vienādojumus un veikt eksperimentus, kas pierāda to vai šito (nē, ne skolā, bet augstskolā). Tagad esmu aizmirsusi. Bet vai tas ir svarīgi?
Man nav svarīgi. Man ir svarīgi, ka tāds zvērs, kas saucās fotons, cik atļauj pašreizējās zināšanas, eksistē. Ko nevar teikt par ēteru un tā daļiņām. Ēters bija, fotons joprojām ir darba hipotēze, kas būs spēkā līdz brīdim, kamēr kaut kas šo teorijas ēku apgāzīs. Kad apgāzīs (ja tas notiks), es palēkāšu aiz prieka un par jauno hipotēzi teikšu - cik interesanti! Un centīšos "iebraukt" pierādījumos. Ja vien spēšu sagremot to visu matemātiku vēl.

Mēs gan novirzījāmies no tēmas - Vika.

Pastāsti par to vairāk, lūdzu.

Iesūtīja: Hermaine ; laiks: 30.01.2011 08:41

Šeit iekomentēšu savu fiziķa viedokli par fotonu, lai nesāktos muļķīgas diskusijas:
fotonu uzskata par vilni un daļiņu reizē, jo tas atvieglo Viļņu vienādojuma un arī Šrēdingera vienādojuma risināšanu, kā arī vēl ir padarīšana ar Komptona efektu (kur tieši izpaužas daļiņas īpašības); un to fotona abējādās dabas kopā saista Debroljī sakarība.

Bieži vien nefiziķiem (un it īpaši neeksaktiem cilvēkiem) tas šķiet kaut kas ārkārtīgi dīvains un neparasts, ka ir jātic, ka fotons var būt gan daļiņa, gan vilnis, pie tam reizē. Taču fotons kā tāds dabā nemaz materiāli nepastāv, tas ir praktiski tikai un vienīgi matemātisks objekts, lai izskaidrotu elektromagnētismu => tātad objekts "fotons" kā tāds ir cilvēka radīts. Un par cilvēka radītām lietām ir, manuprāt, ļoti muļķīgi prasīt - vai tu tam tici vai nē? (Tas būtu tāpat kā prasīt: bet vai tu tici, ka 2+2=4?) Šeit būtu jājautā - vai tad, ja fotonu uztver kā elektromagnētiskā lauka ierosinājumu daļiņas un\vai vilņa veidā, tas tev palīdz saprast EM parādības?

Dabā fotons nav nekas vairāk kā vien elektrisks impulss, kas izraisa elektromagnētiskās parādības un kas izplata elektromagnētisko lauku (kur lauks pie tam arī ir matemātisks objekts ar visām savām simetrijām utt.).

P.S. Par ticību šeit nediskutēšu, esmu absolūta ateiste un mana nostāja ir tāda: ja ticība jums palīdz dzīvot - lūdzu uz priekšu, bet neaiztieciet mani - man palīdz dzīvot neticība.

Iesūtīja: Nefermerita ; laiks: 30.01.2011 15:41

Es neesmu nefiziķe Tas ir - augstskolā mācos ko citu, bet jēgu saprotu tīri labi. Kā jau šeit teica - fotons ir tas, par ko mēs to ''pieņemam''. Un es esmu pieņēmusi, ka pirms Visuma bija Dieviete - Haoss, kas radīja Visumu - Dievu
Nezinu, ko lai es vēl pastāstu, man gribējās padiskutēt ar zinātājiem vairāk, ja tādu nav, nu tad neko, žēl...

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 30.01.2011 19:09

Varbūt tad ierosini kādu tēmu diskusijai?
Kur teikts, ka mēs par to visu neko nezinām, pat ja tam neticam?

Ā! Un pie fiziķes viedokļa varu piebilst vienu matemātiķa viedokli - tie visi vienādojumi ir modeļi, kas kādos konkrētos apstākļos palīdz saprast, kas notiek un notiks. Tiem nav jānotic, tie ir jāizrēķina, un tad visai pietiekami precīzi dabūsi zināt, kas, kur un kad notiks, ja būs tā, tā un šitā, un rezultāts sakritīs ar empīriskajiem novērojumiem.

Iesūtīja: Nefermerita ; laiks: 31.01.2011 12:33

Es jau ierosināju tēmu
Nevēlos strīdēties par matemātiku un tās it kā absolūto pareizību Tas nav tas, par ko vēlējos runāt. Es tikai paskaidroju savu nostāju un necenšos nevienu pierunat vai pārliecināt. Kam vieglāk dzīvot pastāvīgā un drošā, noteiktā pasaulē, lai tā dara, man nav iebildumu

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 31.01.2011 12:53

Nē nu redz pēc visa tā, kā Tu raksturoji Viku & neopagānismu, man radās iespaids, ka šī reliģija (sauksim tā to) patiesībā ne ar ko neraksturojas - tipa, daru ko gribu un saucu sevi par Vikāni Var jau būt, ka tā tiešām ir, un tas droši vien arī ir ok, tikai man tas liekas mazliet jocīgi. Redz reliģijas lielākoties nāk ar mesidžu `cilvēce ir dziļās problēmās un MĒS zinām PAREIZO veidu, kā ar tām tikt galā` ©. Vikas gadījumā šis pamatīgi izpaliek - nav ne uzstādījuma par problēmām, ne arī cik necik konkrētu vadlīniju, kā tās risināt. Tipa, lai kļūtu par pilntiesīgu Vikāni, man pietiek vien skaļi paziņot, ka es tāds esmu, neatkarīgi no tā, kā es dzīvoju, kam ticu, utt. Vai ne?

Ja tiešām tā, tad šī uzskatu sistēma izskatās pēc visai bezjēdzīgas, galvenais, ka tai ir kruts nosaukums

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 31.01.2011 13:50

Matemātika ir absolūti pareiza, nevis "it kā". (Es to nevarēju nepateikt! Man kā matemātiķim tas griež ausis. Cita lieta, ka matemātiskie modelīši nebūt precīzi neatbilst realitātei. Tikai iepriekš atrunātos apstākļos. Uz papīra lapas velkot paralēlas līnijas un mērot starp tām attālumu, mes taču to nerēķināsim ar Lobačevskai vai vēl kādu pilnīgāku modeli, bet izmantosim aprasto skolasbēnu vienkāršoto aprēķinu, vai ne? Un mums būs vienalga, vai tās taisnes bezgalībā krustosies vienā, divos punktos vai vispār attālināsies viena no otras. Vēl cita lieta ir tā, ka pavisam sarežģītiem gadījumiem matemātisks modelītis mēdz vispār neeksistēt.)

Tēmu ierosināji, jā, bet tā ir pārāk plaša, lai par to diskutētu. Mazliet derēja sašaurinājums.

"Kam vieglāk dzīvot pastāvīgā un drošā, noteiktā pasaulē, lai tā dara, man nav iebildumu "
Vī! Mana pasaule ir nepārtraukti mainīga, nepārtraukti izzināma un nekad neizzināma līdz galam. Kāda noteiktība? Tiesa, ir daudz lietu, kas nenotiks nekad, t.i., ir neiespējamas tikpat ļoti, kā gaisa molekulu nejaušas kustības rezultātā reizē izplūdis gaiss laukā pa vēdlodziņu. Lūk, tā ir viena no neiespējamām lietām, un man itin nemaz netrūkst kāda dievišķā pirksta, kas to pēkšņi padarītu iespējamu. Visādā ziņā droša sajūta, jā.

Iesūtīja: Nefermerita ; laiks: 01.02.2011 12:04

Es ieliku Wiccan Rede un 13 ticības principus, lai cilvēks varētu sevi saukt par Vikāni, viņam ir jāpilda Wiccan Rede un jātic un dzīvē jāievieš 13 ticības principi. Nav tā, ka neesmu pateikusi neko. Vienkārši es varētu pateikt tikai lietas, kas attiektos uz kādiem 90% vikāņu, bet ne uz visiem, jo es varētu pateikt 7 lietas, ko vikāņi pilda, bet varbūt kāds pilda tikai sešas un vienu aizstāj ar citu. Kamēr tas nepārkāpj Wiccan Rede vai principus, tikmēr tā drīkst. Nesaprotu, kāpēc ir nepieciešami stingri rāmīši?
Es nevienu necenšos pārliecināt, mani neskar tas, ka kādam tas liekas muļķīgi, es tikai meklēju domubiedrus. Ar nepiekritējiem sarunas vienmēr ir līdzīgas un pie simtās reizes vairs nenāk neviens jauns arguments, tāpēc garlaiko.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 01.02.2011 13:02

Paga, paga, stop!
Neviens te nav teicis, ka viņam tas šķiet muļķīgi. Es vismaz tā nesaku.
Mēs gribam mazliet iedziļināties un no turienes nesaprašana un jautājumi.

To atkal es nesaprotu - kāda jēga diskutēt ar kādu, kas ir vienās domās ar tevi? Tā ir piebalsošana bez jaunas izziņas.

Labi, tad es mazliet uzrakstīšu, kas man sanāca.

An it harm none, do as you will. An it cause harm, do as you must. Tas būtu - ja nekaitē nekam, dari, kā gribi. Ja kaitē kaut kam, dari kā spēj. Apmēram tā?
Lūdzu labot, ja nav tā.

Man pirmā daļa nav izpildāma. Pasaulē nav nevienas darības, kas nekaitētu nekam. Varbūt tas nav jāsaprot tik ļoti burtiski, kā prasa mana loģiskā izpratne par lietām?
Kā tur ir?

Iesūtīja: Grēkmeistars ; laiks: 01.02.2011 14:31

Man vienmēr ir patikusi Wicca (un vispār reliģijas un ticības), un arī cilvēki mēdz domāt, ka es piekopju šo ticību. Bet tā gluži nav. Manas zināšanas šajā jomā ir ļoti virspusējas (un man bija interesanti palasīt Jūsu diskusiju). Vienkārši ir sanācis tā, ka mana dzīves filozofija tā pavisam nejauši sakrīt ar dažām šīs ticības atziņām un principiem.

Nākotnē es vēlētos papētīt šo ticību dziļāk, varbūt iegādāties kādu labu, izsmeļošu grāmatu. Bet par Vikāni es nevarētu kļūt; piederēšanu vienai reliģijai/ticībai uzskatu par neiespējamu un nevaru dzīvot pēc viena, noteikta, citu cilvēku radīta principu, likumu, rituālu u.t.t. kopuma.

Iesūtīja: Nefermerita ; laiks: 04.02.2011 20:16

Es arī ilgi domāju tāpat, līdz sapratu, ka mana iekšējā ticība vienkārši nav nekādā pretrunā ar Viku, un ka es varu pieņemt vai nepieņemt, tomēr varu būt vikāne. Beigās jutos kā liekule, lasot grāmatas, klausoties mūziku, skatoties filmas par Viku, bet tur nepiederot, kamēr beigās pateicu sev, nu esi tu vikāne, esi, ko lai dara tagad, ka tā sanāk?

Diskutēt ar kādu, kas tev nepiekrīt, ir interesanti, ja ir saskares punkti. Pasaki, kā lai diskutē kristietis, kurš visu pamato ar Bībeles citātu, un cilvēks, kas ar Bībeli padusē iet uz tualeti, atzīstot tikai tās mīkstās lapas? Starp viņiem nav iespējama saprašanās.
Un jā, Roviela, man tavs jautājums, tāpat kā citi šeit uzstādītie, liekas jancīgs. Te visu laiku prasa kaut kādus noteikumus, kaut kādu ierobežošanu, piesienās vārdiem... bet es nedomāju, ka jelkurš vikānis tādā veidā domā, tāpēc man ir grūti un neinteresanti to visu paskaidrot no tik priekš manis dīvaina skatpunkta.
Dari, ko gribi, bet nedari nevienam pāri - protams, ka tik, cik spēj, un cik par vajadzīgu atzīst tava sirds.

Iesūtīja: bengalaas ; laiks: 08.02.2011 20:00

Wiccan Rede liekas gana konkrēts noteikums, un es gribētu zināt, ka tas tiek tulkots latviešu valodā. Pirmo daļu es saprotu: "Dari, ko vēlies, tikai nevienam nekaitē". Bet kā būtu jāsaprot otra daļa?

Iesūtīja: Nefermerita ; laiks: 15.02.2011 12:23

Dari, ko tu gribi, ja vien tas nevienam nekaitē, bet, ja tas prasa kaitējumu, tad dari, kā tev jādara.
Nogalināt burkānu, lai to apēstu - tas prasa kaitējumu, vai ne? Bet cilvēki tomēr nogalina augus un pat dzīvniekus, lai tos apēstu - jo tas ir nepieciešams.

Iesūtīja: bengalaas ; laiks: 20.02.2011 20:43

Paldies par skaidrojumu! Biju kaut kad agrā pusaudzībā viņu pētījusi, bet teicienam otru daļu nebiju manījusi. Un man likās, ka tas "dari, ko vēlies, tik nevienam nekaitē" attiecās konkrēti uz maģiju — ar to nedrīkst kaitēt. Pārējās dzīves daļas vairāk vai mazāk regulē viku pavadošā ekoloģiskā domāšana un visa saistības princips.

Ko tu pati dari, lai pildītu tos 13 principus? Nu — ko tu tagad dari tādu, ko nedarīji agrāk, kad tikai lasīji grāmatas, klausījies mūziku un skatījies filmas par viku? Var uz PZ, ja sāk likties, ka te diskutēt nav jēgas

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 21.02.2011 10:02

Iesūtīja: Nefermerita ; laiks: 23.04.2011 23:23

Pag, pag! Burkāns ir divgadīgs augs, un es domāju, ka tas noteikti vēlas dzīvot tālāk, bet mēs to apēdam. Pirmajā gadā burkāns taisa lielu sakni, kurā sakrāj spēku nākamā gada ziedēšanai! Un mēs to pirms tas paspēj ziedēt un radīt bērnus, apēdam. Tev liekas, ka burkānam tas tā liekas forši?
Un es nesaprotu, kāpēc tiek uzskatīts, ka es tikai spriedelēju forumos un neko citu nedaru?
Es darbojos kopā, kas veido svētkus arī citiem cilvēkiem - apvienoju to ar aktīvu ezotērikas/pagānisma/visa kā maģiska saietu rīkošanu, un 8 gada rata svētkus tagad rīkoju arī plašākai publikai. Es pasniedzu kursos Taro, Balto maģiju un vēl visu ko, veidoju seminārus, rakstu rakstus forumos un informēju sabiedrību par Wicca. Šobrīd uz izdošanu ir mana grāmata, kura gan ir daiļliteratūra, bet tajā plaši apskatīti Wicca jautājumi. Plānoju šajā vasarā braukt uz UK mācīties un piedalīties kādā lielā vikāņu sabatā, aktīvi popularizēju latviešu mitoloģiju un maģiju ārzemju portālos.. man apnika uzskaitīt. Visa mana dzīve ir saistīta ar šo jomu, esmu strādājusi zīlēšanas salonā, ezotērikas centrā un pati pieņēmusi klientus gan zīlēšanai, gan citām lietām. Esmu aktīvi praktizējoša ragana
Tā kā pajautāji, varu pastāstīt, bet man milzīga publicitāte vai ego kačāšana fantāzijas forumā nav vajadzīga, mans ego jau tā ir gana liels Šeit es gribēju atrast biedrus savai kopai vai vienkārši cilvēkus, ar ko parunāt, un arī tepat padiskutēt

Varu pievienot vienu mazu, daļēji pabeigtu rakstiņu labākai izpratnei:)


Vēlreiz par to pašu.
Tomēr... paesot jau ilgāku laiku vikāņu forumā, vēlreiz un nu jau laikam grūtatgriezeniski (nu tas tā, lai nav neatgriezeniski, jo teorētiska iespējamība jāatstāj, tāpēc vārds ''grūtatgriezeniski'' liekas vietā) esmu sapratusi, ka tas ir man un vēl dažas lietas. Tātad atklāsmes par www.wiccaworld.net pavadīto laiku un vispār Wicca, kā arī jaunizveidotās kopas sakarā radušies novērojumi.

1. Man patīk būt vikānei.
2. Man nepatīk rakstīt ''Vika'', lai gan parasti esmu latvisko vārdu piekritēja, bet šis skan kā Viktorijas saīsinājums un kaut kā neder.
3. Forums ir burvīgs šādu iemeslu dēļ:
a) Labi un gana stingri admini
Nav par ko strīdēties, izņemot personīgās lietas
4. B punkts noved pie svarīgākā - Wicca ir tikai daži strikti noteikumi, bet to, cik lielā mērā tie jāpilda un kā jāpilda nosaka katrs pats. Jebkurā reliģiskā forumā notiktu asas diskusijas, vai mazāk asas, bet jo indīgākas, par dažādām dogmām, par dažādām izpratnēm, par praksi - kas un kā ir jādara, un tas nav novēršams! Es nezinu pilnīgi nevienu reliģiju, kuras forumā tā nebūtu, lai gan neesmu bijusi, protams, tik daudzos, bet diezgan. Visur būs strīdi starp dažādu novirzienu pārstāvjiem. Kristiešus jau vispār nav vērts pieminēt, plēšas visi - ekumeniskās padarīšanas ir tikai acu aizmālēšanai un dažiem gaišākiem prātiem. Katoļi pret luterāņiem un jehovieši pret Prieka vēsti. Un pat paši savā starpā viņi plēšas. Tas pats ir ar visām ticībām - paklausieties tajos pašos Dievturos un senticībniekos - katrs interpretē dainas pa savam, katram ir sava izpratne un neapšaubāma ticība, ka viņam tieši būs īstākā taisnība. Wicca tā nav!
5. Kādi varētu būt Wicca pamatnosacījumi? Nu jā - ir 13 ticības principi, ir Wiccan rede, bet es to noīsināšu tā īsāk, kā man liekas. Nekur nekas tāds nav teikts, tā ir tīri un tikai mana izpratne, kurai noteikti var nepiekrist:
1. Wiccan rede - nu tas ir neapgāžams - dari ko gribi, kamēr tas nekaitē citiem, un man patīk arī papildinājums - bet ja tas prasa kaitējumu, tad dari, kā tev jādara. Pilnīga uzticība cilvēka paša sirdsapziņai. Katrs pats nosaka, kā viņam liekas, bet tikai konkrētā situācijā, neviens necentīsies no viena gadījuma izvilkt bausli, kas jāpilda vienmēr. Diez vai kādam pret - nedari apzinātu ļaunumu, ja vari no tā izvairīties - var būt iebildumi.
2. Atbildība pret vidi un Zemes uztveršana par vienotu ar cilvēkiem. Cilvēka vieta ekosistēmā kā vienam no dzīvniekiem un vēlme saglabāt un nostiprināt ekoloģisko līdzsvaru. Bet tālāk - kā un cik daudz, tas ir atkal katra paša ziņā. Neredzu pamatu ne vismazākajiem iebildumiem.
3. Iecietība un pieņemšana pret visām reliģijām, kamēr tās sevi nepasludina par vienīgo ceļu. Te ir klupšanas akmens daudziem - viņi saka, bet ja tev ir sava ticība, tad tev ir jādomā, ka tā ir vienīgā pareizā! Nē! Un šeit ir runa par izpratnes līmeņiem, kurš gan man jāsaka augstprātīgi - Wicca ir augstāks kā lielākā daļā reliģiju. Piemēram, Budismā arī ir līdzīgi, vienīgi viņi saka, ka visi ceļi ir labi, bet vienalga pēdējā inkarnācija būs no budisma un tikai no tā ir ceļš uz nirvānu. Nu, arī nav slikti, bet Wicca iet tālāk. Tā saka, ka ceļš var būt jebkāds, izņemot to, ka nedrīkst pārkāpt iepriekšminētos Wicca norādījumus - nedari apzinātu ļaunumu, saglabā un cieni savu vidi, cieni citu ticību. Mans uzskats or tāds, ka Wicca uzskata, ka cilvēks virzās turp, kur vēlas. Kristietis vēlas nonākt Paradīzē, un viņš var tur nonākt! Musulmanis vēlas nonākt savā paradīzē, un arī viņš var tur nonākt. Budists vēlas sasniegt apgaismību - bet protams, kāpēc ne? Sātanists (dažu veidu) vēlas iziet pa Zvaigžņu vārtiem un kļūt par Dievu - laimīgu ceļu? Hinduists vēlas saplūst ar Brahmanu - nevienam nav aizliegts! Wicca tic, ka katram ir savs ceļš, un Dievietei ir miljardiem veidu, kā darīt cilvēku laimīgu. Ja viņš vēlas tieši Paradīzi - bet lūdzu! Ja vēlas būt Dievs - arī, lūdzu!
Man šķiet, ka Wicca, lai gan to neuzsver, ir tuva realitātes transērfingam tādā ziņā, ka akceptē variantu telpas jēdzienu. Katrs var iet pa ceļu, ko vēlas, uz mērķi, kuru izvēlas. Un visi tie var pastāvēt blakus. Zinu, ka to tā neviens īpaši neuzsver, bet tā vismaz es saprotu Wicca toleranci.
6. Tad nu rodas jautājums - labi, pieņemsim, ka ir tā, bet tad uz ko virzās vikāņi? Kas ir Wicca paradīze? Un šeit man jāsaka tā, ka Wicca ir īsts neopagānisma bērns, jo vismaz es to saskatu tā:
1. Vikānis dzīvo šeit un tagad, viņš īpaši netiecas pēc Debesu valstības, jo tic, ka gan Zeme, gan Debesis ir vienlīdz svarīgi. Viņš arī īpaši nebaidās no nāves, jo arī Debesis ir labi - viss taču ir vienots un Dieviete vienlīdz mīl gan dzīvos, gan mirušos.
2. Vikānis tiecas pēc augšanas un attīstības, jo viņš ir baudītājs, bet viss, kas neiet uz priekšu, ātri vairs nesniedz gandarījumu. Runa nav tikai par fiziskām baudām, bet arī par zinātkāri, tieksmi pēc nezināmā un skaistuma mīļošana. Jāiet tālāk, bet ne uz fiziskās dzīves rēķina - vikānis visticamāk sevi nemērdēs, ja vien nejutīs īpašu aicinājumu, jo Dievietes klātbūtne un svētums ir gan šeit, gan tur, kāpēc jāskrien ratiem pa priekšu, meklējot nāvi?
3. Vikānis meklē harmoniju, jo viņam rūp citas būtnes, gan cilvēki, gan dzīvnieki, gan augi un viss, kas dzīvo. Viņš jūt sevi kā visuma un Dievietes sastāvdaļu, tāpēc, pat ja ir diezgan egoists, tomēr zina, ka viss, kas skar citus, vienotības dēļ skars arī pašu.
4. Kopumā es teiktu, ka lielas daļas vikāņu vismaz viens no moto varētu būt - dzīves jēga ir dot tai jēgu. Nodzīvot jēgpilnu un svētības pilnu dzīvi, apzinoties, ka vismazākā darbība, ko cilvēks dara, ietekmē miljoniem citu būtņu visumā.
5. Vikānis tiecas dzīvot saskaņā ar sevi, jo zina, ka ir īsts Dievietes bērns, kurā deg dievišķā dzirksts, tātad viņa dvēsele zina atbildes un tā var dot vispatiesākos norādījumus. Es uzskatu, ka vikāņi tic, ka visi cilvēki, visas dvēseles, savā pamatā ir labi, vienkārši zemes dzīve ne vienmēr dod iespēju to izpaust, tāpēc sanāk visādi. Ja cilvēki ieklausītos savā iekšējajā balsī - viņi spētu rīkoties tā, lai radītu maksimālu harmoniju gan sev, gan citiem. Dvēsele nevar norādīt, ka ir jārīkojas ļauni un tā vienmēr zina pareizo ceļu. Viss kas ir jāizdara, ir jāklausās tajā, un jāskatās apkārt, kā vislabāk izmantot dzīvē tās dotos norādījumus. Caur dvēseli runā Dieviete, tāpēc nav lielas atšķirības, kurai balsij uzticās, tās tāpat teiks vienu un to pašu. Vikāņa mērķis ir būt saskaņā ar sevi un Dievieti - nevis par kaut ko kļūt, bet būt.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 25.04.2011 20:04

Man pavisam nesen šeit mēģinot iesaistīties jel kādā diskusijā, radās visai stingra pārliecība, ka, diemžēl "arī tepat padiskutēt" nebūs patiess apgalvojums.

Mani pietiekami nepatīkami atsēdināja teikums "Un jā, Roviela, man tavs jautājums, tāpat kā citi šeit uzstādītie, liekas jancīgs. Te visu laiku prasa kaut kādus noteikumus, kaut kādu ierobežošanu, piesienās vārdiem... bet es nedomāju, ka jelkurš vikānis tādā veidā domā, tāpēc man ir grūti un neinteresanti to visu paskaidrot no tik priekš manis dīvaina skatpunkta."

Un tad, ka nupat ieraudzīju pieminētas Taro kārtis, man vienkārši sanāca smiekli! Atvaino, lūdzu. 15.gs. itāļu izklaides kārtis, un ņemt tās nopietni... es to nespēju.
Par kāršu salonu - katrs pelna naudu, kā prot. Manis pēc.

Sirdsapziņa - ar to nepiedzimst. To mācās. Un es neticu, ka eksistē dvēsele, bet tas jau ir no citas operas. Man pilnīgi pietiek, ka esmu dabas daļa.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 26.04.2011 12:57

Iesūtīja: Nefermerita ; laiks: 28.04.2011 15:09

Nu tieši tāpēc jau arī es uzskatu, ka diskutēt nav jēgas. Tas ir tāpat kā diskutēt man ar kristieti - vinš man visu pamato ar Bībeli, bet man tā ir tikai kaut kāda grāmata, diezgan interesanta, bet nejau kas tāds, ar ko man var kaut ko pierādīt.
Tāpat man ar jums - es ticu pēcnāves dzīvei un tam, ka burkāns jūt, jūs neticat - pamatuzstādījumi mums ir pārāk atšķirīgi, lai diskutētu.
Un par to sirdsapziņu - arī dažādu ē-vielu ražotāji nav vainīgi pie vēža izplatības, ne solāriju īpašnieki, ne cigarešu un alkohola ražotāji - ja ir ar produkciju kādas problēmas, tad vainīgs ir tas, kas to pats lietojis, jo pieaugušiem cilvēkiem vairumam ir prāta spējas, lai izlemtu, ko lietot un kādus pakalpojumus izvēlēties.
Man liekas pilnīgs stulbums skatīties TV, vismaz 95% no tā, ko tur rāda, ir atkritumi, bet tā ir katra paša izvēle, ko darīt un kā pavadīt savu laiku. Pie tam TV uzbāžas ar reklāmām, bet es piedāvāju tikai to, uz ko cilvēks jau ir parakstījies.
Tāpēc piesaukt sirdsapziņu būtu vietā tikai tad, ja es pati neticētu tam, ko daru, un apzināti krāptu cilvēkus. Neviens aiz rokas vilkts netiek.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 28.04.2011 18:33

Diskutēt ar ticīgajiem vispār ir bezcerīgi.
Kristieši pamato ar Bībeli, kam tic viņi, Tu - ar kaut ko citu, kam tici Tu.

Es pamatoju ar to, ko katrs var pārbaudīt, ar izzināmām un pierādāmām lietām. Bez tām - stāstiet, ko vēlaties, pamāšu ar galvu un sapratīšu, ka tā nav diskusija.
Diskusijas pamats ir dot pamatojumu saviem apgalvojumiem, pie tam iepriekš novienojoties, ko mēs saprotam ar to vai citu jēdzienu.
Lūdzu, kur ir pamatojumi? Ir tikai apgalvojumi, bet pamatojums ir - "es ticu, ka tā ir!". Tas nav pamatojums, vismaz tas nav tāds, kas pārliecinātu jebkuru otru, kas tavā ādā ielīst nevar un to sajust nevar.

Tu drīzāk saprastos ar kādu no kristiešiem. Vismaz pamats jums ir vienāds, abi pamatojaties uz ticēšanu, nevis realitāti un faktiem. Piemēram - kāpēc tici, ka burkāns jūt un kas to pierāda? Elementārs jautājums. Vai Tev ir atbilde, izņemot - es ticu, ka tā ir? Itin nekas to neapstiprina. Tas nav novērojams nekādi, tad no kurienes pēkšņi tāds apgalvojums?

Es sirdsapziņu pieminēju ne tāpēc, ka te kādam tās nebūtu, un vismazāk saistībā ar Tevi, bet gan kā jēdzienu, kā to lieto medicīnā. To, ko šādi apzīmē - mācās. Tā nav iedzimstoša īpašība.

Iesūtīja: Nefermerita ; laiks: 30.04.2011 11:27

Nu tad arī paliekam pie tā, ka šī kurbijkurnes sadaļa ir bezjēdzīga, jo neviens patiesībā nevar diskutēt par šiem jautājumiem

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 02.05.2011 15:17

Nē, paliekam pie tā, ka Tu nevēlies iesaistīties diskusijā, jo neatbildi uz jautājumiem. Mums tiešām nav nepieciešams monologs no mūsu puses. Diskusijā iesaistīties drīkst un var jebkurš, kas to vēlas. Mēs vēlamies, Tu nevēlies.

Tad šo drīkst uzskatīt par reliģiskas organizācijas reklāmu un kā tādu dzēst no foruma?

Iesūtīja: Nefermerita ; laiks: 06.05.2011 12:21

Nu, es to par tādu neuzskatu, bet ne jau es esmu administratore.
Es nesaskatīju nevienu konkrētu jautājumu, uz ko nebūtu centusies atbildēt. Ja runa ir par burkāna jautājumu, tad tu jau pati man nogriezi ceļu atbildēt tā kā es to uzskatu, pasludinot, ka tas nav novērojams. Man ir novērojams, bet ja jau nav, tad nav, ko tad es.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 06.05.2011 14:31

Iesūtīja: Nefermerita ; laiks: 10.05.2011 22:06

Sarunājoties ar burkānu to var izdaŗit

Iesūtīja: Nefermerita ; laiks: 10.12.2013 23:02

Ja kādam interesē uzzināt vairāk, mājas lapā www.wicca.lv ir iespējams uzzināt par pasākumu (es ar to nepelnu), kurā būs izstāstīts kas tas par zvēru un ko pavasarī ēd.