Kurbijkurne forums: Soli tuvāk fantāzijai

Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )

> 'Naktssardze: Amēlijas mantojums', [PZP] [R] Fantasy
Sindra
iesūtīt 08.04.2015 23:07
Raksts #1


Angel of Music
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 15.01.04
Kur: Azeroth
Spēļu meistars 2012



2015.gads. Nakts uz 20.martu


Nākamajā dienā bija jābūt solītajam saules aptumsumam.
Varbūt tas bija iemesls, kādēļ lai arī laikapstākļu ziņā visai mierīgā nakts, nemaz tāda nebija.
Nē, tā nebija vētra, kas mēdza traukties pa Londonas ielām, draudot noplēst jumtus vecām garāžām, vai mēness gaisma, kas izgaismo pagalmus tik spoži, ka nevar saprast vai jau aust diena, vai arī pagalmā aizmirsies izslēgt kādu lampu.
Tas bija pavisam savādāks dabas spēks, kas ietekmēja tieši zemapziņu. Neļaujot baudīt mierīgu nakts mieru. Tumšas ainas, murgaini notikumi, tie bija sapņi, kurus bija lemts izbaudīt Citādajiem šajā naktī. Iespējams, ka arī cilvēki nespēja gulēt mierīgi, taču... lai nu paliek cilvēki.

Sievietes balss, kas čukstēja valodā, kuru Citādie nesaprata. Tā pavadīja murgus un bija vienojošais elements visu murgiem. Tikai... nu, pagaidām neviens no sardžu darbiniekiem vēl nezināja, ka arī viņa biedrus savādā balss murgos ir apciemojusi.
Bet balss bija patīkama. Tā likās maiga un tajā gribējās ieklausīties. Taču atcerēties varēja tikai vienu vārdu: Ar - nu - tanem.

* * *

2015.gads 20.marts

Ar - nu - tanem, Ar - nu - tanem, Ar - nu - tanem!
Likās, ka tās bija skaņas, kuras izdvesa telefona klausule ziņojot par zvanu.

Viens pēc otra Nakts sardzes darbinieki, Sebstjans, Sibilla, Vilis, Kristofers bija saņēmuši zvanu no sava vadītāja Lansela. Šefs palūdza darbiniekus doties uz Ķīniešu rajonu, lai tējnīcā "Fortūncepums" satiktu inkvizīcijas darbinieku Bendžaminu Foksu.

Arī Dienas sardzes darbiniekus, Greisu un Danielu sasniedza zvans no Deina, kurš informēja savus kolēģus, ka priekšniece vēlas, lai viņi dotos uz "Fortūncepumu", jo viltīgajam, rižajam purnam Foksam kaut ko atkal vajagot.

* * *

Tējnīca "Fortūncepums" atradās Londonas pašā centrā. Ķīniešu rajonā.
Tā bija ne pārāk liela ēka, spilgti sarkanām sienām un zelta drakonu rotājumiem, iespraukusies starp citām līdzīgām ēkām, un pamatīgi izrotāta ar ķīniešiem raksturīgo simboliku. Oranžām, heroglifiem aprakstītām, laternām, spilgtām reklāmām, kuras uzrunāja teju vai izdedzinot acis ar bezgaumību, stāstot, cik te viss lēti un garšīgi.
Tējnīcas saimnieks, misters Čangs, jau grozījās savā iestādījumā un laikam jau bija saņēmis Citādo iedvesmas daļu, kas lika viņam katru Citādo uzņemt savā namā ar smaidu un aicināt doties uz dziļākām telpām, kur pie galdiņa sēdēja inkvizitors un malkoja tēju. Uz šķīvīša atradās kādi desmit fortūnas cepumi. Uz galda atradās vairākas krūzītes un vidū trīs tējkannas, lai tējas pietiktu visiem, kurus misters Fokss šorīt gaidīja.

Inkvizitors Bens Fokss izskatījās, nu tā, aptuveni uz trīsdesmit pieciem. Taču sardžu darbinieki zināja, ka viņu priekšā atrodas Citādais ar vairāku gadsimtu stāžu. Vīrietis nebija papūlējies sevi iestūķēt kādā uzvalkā. Džinsu bikses un tumšs džemperis bija izvēlēts par situācijai atbilstošu apģērbu un lika viņam iekļauties tējnīcas apmeklētāju rindās pavisam neuzkrītoši. Viņš bija rudmatis, kura vasarraibumainajā sejā rotājās tumši pelēkas acis.
Tās vērīgi nopētīja katru atnācēju.

Viņš nepiedāvāja rokasspiedienu sveicienam. Tā vietā, pamāja uz brīvajiem krēsliem ap galdu un tējas krūzi. Sardžu darbinieki drīkstēja apkalpoties paši. Tikai cepumus ņemt Bens neļāva. Un ja kāds to mēģināja, inkvizitors bez kādām ceremonijām uzšāva ar plaukstu pa pastiepušos kārumnieka roku.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
18 Lapas V  < 1 2 3 4 > »   
Sākt jaunu pavedienu
Atbildes (20 - 39)
Romija
iesūtīt 11.04.2015 15:28
Raksts #21


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 01.04.04
Kur: online
Fotogrāfs 2007



Kriss noklausījās uzdevumu, kas vairāk izklausījās pēc kvesta datorspēlē. Viņš vēl nebija pieradis, ka kaut kas tik liels un nopietns attiektos uz viņu, bet, ja jau viņš bija atsaukts šurp, tad droši vien Krisam bija paredzēts piedalīties vismaz kā lielgabalu gaļai. Varbūt pat kāds bija redzējis viņam pašam nezināmas saistības ar notikumu gaitu. Vai varbūt vajadzēja iesaistīt visus, ko vien varēja.

"Amēlija ir gaismas citādā?" Svarīgos jautājumus jau bija uzdevuši citi, bet Krisam bija sava interese par seno zintnieci. "Viņa vēl ir dzīva, ja runā?"
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Rouzijs
iesūtīt 11.04.2015 15:29
Raksts #22


Kārto teleportēšanās eksāmenu
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 15.09.09
Kur: In heaven
Nervu bende 2013



Arī Greisas miegu traucēja murgi un senas, nevienam nezināmas valodas, bet nebija jau tā, ka tas sievieti īpaši uztrauktu, vismaz ne līdz šim brīdim, kad izrādījās visi Citādie ir redzējuši un dzirdējuši to balsi. Gaišmate sagrozījās savā krēslā, rokas sakrustojusi pār krūtīm. Rotaļīgais garastāvoklis bija pazudis, burve klausījās un uzmanīgi vēroja inkvizitoru. Kad vīrietis bija palūkojies uz viņu, gaišmate lūkojās viņam pretī, jā varbūt Greisa bija izrādījusies apēdot to mandeli, bet nebija jau tā, ka tas baigi uztrauktu. Un vispār, kuru gan tas raustīja, ja atskaita to jauno zēnu.

- Mūsu uzdevums? - Greisa neatrāva skatienu no Bena. - Vai jūs vēlaties pateikt, ka mums, būs jāsadarbojās? - Jā, citi jautāja par scepteri un vēl visādu brīnumus, bet Greisai likās, ka viņa ir pārklausījusies. Vai Dienas sardzei vajadzēja sadarboties ar Nakts sardzi? Tas nelikās īpaši pareizi, lai gan viņa zināja, ka reizēm tādi gadījumi gadās.
- Mani vairāk interesē, nevis ko tas scepteris dara, bet gan, kas notiks, ja mēs to nenoliksim atpakaļ vietā? - Atmetusi baltos matus pār pleciem viņa domīgi pabungāja ar pirkstiem pa galda virsmu.

Šo rakstu rediģēja Rouzijs: 11.04.2015 15:30
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Sindra
iesūtīt 12.04.2015 12:15
Raksts #23


Angel of Music
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 15.01.04
Kur: Azeroth
Spēļu meistars 2012



Bendžamins īsi nopūtās, kad pār viņa galvu burtiski nolija jautājumu kalns. Tomēr, nebija jau arī tā, ka inkvizitors ko tādu nebija gaidījis. Un kad nu visi, kam bija kas jautājums bija izteikušies, vīrietis veltīja mirkli, lai sakopotu domas.

- Jā. - viņš apstiprinoši pamāja. - Jūs strādāsiet kopā. - skatiens uz mirkli pievērsās Greisai. - Tā gluži nav mana izvēle un es zinu, ka jums tā nav pierasts un iespējams jūs neesat nekad strādājuši kopā. Taču pagātnē ir bijuši šādi gadījumi, kad gadās pa kādai ļoti lielai lietai. Un jā, šī ir tāda.

Un kā jau es teicu, ne es, ne mani kolēģi, nebija tie, kas izvēlējās šim uzdevumam tieši jūs. Jūs ir noteikusi pati Amēlija. Un man nav ne mazākās nojausmas, kāpēc tieši jūs.
Amēlija bija gaismas puses zintniece.Dzīvoja šajās zemēs. Mēs nedomājam, ka vispār ir palikuši Amēlijas sekotāji. Arī pati Amēlija vairs nav starp dzīvajiem. Cik nu mums tas ir zināms. Viņa jau vairākus gadsimtus ir aizgājusi Krēslā. Es nevarēšu arī izskaidrot kāpēc jūs dzirdējāt viņas aicinājumu sameklēt scepteri un nolikt to vietā. Nedomāju, ka uz jums runāja pati Amēlija. Visticamāk tā bija maģija, kas sargāja scepteri un kad tas tikai nozagts, attiecīgi nostrādāja un uzrunāja noteiktus citādos. Jūs.
Tas arī atbild uz jautājumu, kāpēc Inkvizīcija to lūdz darīt jums. Proti, jūs esat Amēlijas izraudzītie. Mums ir informācija, ka Amēlijas lūgumu ir dzirdējuši vēl pāris citādie. Mēs centīsimies viņus atrast un nosūtīt jums palīgā. Taču nevaru solīt, ka tas izdosies. Daži no šiem citādajiem nav sardžu dienestos un daži atrodas citās valstīs. -
nobeidzis stāstījumu par pašu Amēliju, Bens nedaudz padzērās tēju.

Tad vēl atlika tā sceptera daļa.
- Tā īsti nekādas atļaujas no inkvizīcijas jums nevajadzēs. - Bens uzlūkoja Sibillu. - Sceptera atrašanās vieta nebija inkvizīcijas apsargāta. Scepteri sargāja maģija. Tas atradās senā kapsētā Londonā. Haigeitas kapsētas rietumu daļā. Uz kapellas jumta. izvilcis no jakas kabatas lielāku piezīmju bloku, Bens tajā sameklēja fotogrāfiju un parādīja citādajiem. Scepteris izskatījās pēc spieķa, kura rokturis bija izrotāts ar dažādiem rakstiem un tā galā bija apaļa saules lode, kuras stari izskatījās pēc maziem spārniņiem. - To jūs varat paturēt. - inkvizitors piebilda, pamādams uz bildes pusi.
- Ka jau teicu, scepteri sargāja maģija. To spēja paņemt tikai persona, kura par šo scepteri neko nezināja un kurai nebija nekādu mērķu tās izmantošanai. Tādēļ mēs to īpaši nesargājām. Jo ir visai grūti izpildīties nosacījumiem, lai kāds to patiešām savāktu. Nezināt kas tas ir, atrasties noteiktā vietā un vēl paņemt kaut ko, ko negrasies likt lietā. Tomēr, scepteris ir pazudis. Pagājušajā naktī. Jūs varat mēģināt kaut ko paskatīties kapsētas videonovērošanas arhīvos, taču mans kolēģis ziņoja, ka kapsētā pat neviens nav pamanījis, ka scepteris ir pazudis. Kas mums liek domāt, ka pastāvējusi vēl viena burvestība. Proti, cilvēki scepteri nemaz nav spējuši redzēt. Un iespējams, ka nespēj redzēt vēl joprojām. -

Mirkli domās pārskatījis, kas viņam vēl būtu jāpastāsta. Ak, nu jā... ko tad scepteris dara. - Saulstaru scepteris uzkrāj saules enerģiju. Citādais spēj ņemt šo enerģiju un izmantot kā neizsīkstošu avotu savām maģiskajām darbībām. Baidos, ka ārpus kategorijas burvis ar šādu scepteri ir visai neapturams. Tādēļ, esam pieņēmuši lēmumu artefaktu atrast pēc iespējas ātrāk un iznīcināt. Līdzsvara saglabāšanas nolūkos. - jādomā, ka sardžu darbinieki apzinājās, ka viens vai vairāki citādi ar šādu maģisko zizli radītu haosu un ir jāaptur pēc iespējas ātrāk. Ar visiem līdzekļiem. Atļautiem un... vai arī neatļautiem? Par to Bens nedaudz šaubījās.
- Papildus iejaukšanās? - inkvizitors jautājoši uzlūkoja Sibillu. - Kādu tieši papildus iejaukšanos tu domā? - viņš painteresējās, kas burvei bija plānos.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Mattiass
iesūtīt 12.04.2015 13:05
Raksts #24


Cep picas
Grupas ikona

Grupa: Aurori
Pievienojās: 25.03.04
Kur: Rīga
Foruma maršals 2012



Pie tiem priekšnosacījumiem…
— Vai tiešām ierobežojumi bija tikai tie? — Daniels apvaicājās, — Pēc šī apraksta es saskatu caurumu drošībā, proti, kāds, kam to scepteri vajag, palūdz to paņemt kādam, kurš par to neko nezina un negrasās ar to iesākt neko citu, kā atdot lūdzējam. Kāds uzticams vai arī atbilstoši motivēts.
Mags raudzījās inkvizitorā. Vai tiešām Inkvizīcija palaida garām tik acīmredamu veidu, kā aizsardzību apiet, vai arī Fokss nav izstāstījis visu?

Par cilvēkiem gan viņš nedomāja labāk. Tur nemaz nevajadzētu maģiju, jo cilvēki ir nevērīgi. Ja izmaiņa ir neliela, nav uzkrītoša un nerada nekādas neērtības, tā var pastāvēt nedēļām vai mēnešiem ilgi, pirms kāds kaut ko ievēros. Patiešām, kuru gan interesē kaut kāda kapelas jumta dekorācija? Turklāt kapsētā cilvēki pārsvarā staigā nolaistām galvām, neskaitot bērnus.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Romija
iesūtīt 12.04.2015 13:31
Raksts #25


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 01.04.04
Kur: online
Fotogrāfs 2007



Kriss uzmanīgi klausījās Lapsas stāstīto. Ja jau viņu bija izraudzījusi pati Amēlija, tad tas noteikti bija ļoti liels gods piedalīties misijā. Kriss sajutās svarīgs, pat ja gluži nepieredzējis.

"Kāds citādais, aizgājis uz kapsētu un nejauši paņēmis," viņš beigu beigās izteica pirmo secinājumu, bet tad ierunājās tumšais, pasakot apmēram to pašu, kas Krisam bija ienācis prātā. "Izpildīt pavēles ar nolūku atdot to kādam citam varētu skaitīties kā likšana lietā. Bet, ja viņš nemaz nezina, ka kādam ir jāatdod?" jaunietis ieminējās. "Varbūt tas bija kāds no tiem, kam vienkārši patīk vākt lietas. Kleptomāni vai tie, kas vienkārši vāc un krāj visu, ko var?" Tas gan būtu visai vienkārši, bet pagaidām nebija iemesla izslēgt tādu iespēju. "Tad varbūt tas scepteris vienkārši stāv kādā citā vietā. Bet ja kāds to ir gribējis dabūt, viņš varēja aiziet un paņemt, ja vien... ja vien tie nosacījumi nevelkās līdzi uz jebkuru vietu," Kriss pakasīja aiz auss. Viņš tomēr pārāk maz zināja par Krēslas pasaules jautājumiem. Attapies, ka rokā joprojām ir rieksti, Kriss iemeta pārīti mutē un uzdzēra tēju. Domāšana prasīja spēkus, ko jaunietis centās cītīgi kompensēt ar uzturvielām bagātajiem riekstiem. Ja arī kāds no tiem bija amulets, Kristofers par to šobrīd nedomāja.

"Es tos kapus zinu," viņš drīz vien ierunājās. "Nu, tā varētu teikt. Mēs ar kursabiedriem vienreiz gribējām aizbraukt paskatīties. Bildēs izskatījās iespaidīgi," Kriss pamāja uz attēlu. "Tur nevarēja bez ieejas biļetes un visādos random laikos vazāties. Mēs pat rezervējām vietu ekskursijas grupā. Bet diemžēl kaut kāds malacis bija nogrāvis metro sistēmu, nokavējām un netikām iekšā. Tur tā foršākā puse ir pieejama tikai ar ekskursijām, nevar pats iet skatīties. Nepaspējām," Kriss noplātīja rokas. Tas, ka viņam neveicās, nebija nekāds pārsteigums. Tagad bija uzradusies iespēja tur atgriezties, tāpēc puiša acis iemirdzējās. Iespējams, ja to visu vietējie un vecākie jau zināja, tomēr Krisam gribējās justies noderīgam. Viņš apēda vēl dažus riekstus.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Sindra
iesūtīt 12.04.2015 13:33
Raksts #26


Angel of Music
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 15.01.04
Kur: Azeroth
Spēļu meistars 2012



- Nē. Es iespējams neprecīzi izteicos. - Bens atbildēja. - Scepteri nevarēja paņemt ar mērķi, atdot citam. Jo tas ir mērķis izmantošanai. Nu, ne personīga izmantošanā, kā spēka realizēšana, bet atdošana citam arī ir izmantošanas mērķis. Bez tam, ja jums kāds palūgtu ko tādu izdarīt, vai jūs vienkārši to darītu? Bez kādiem jautājumiem un intereses? - Scepteri bija paņēmis citādais. Tas nu bija skaidrs. Bet kas bija šis citādais, kurš spēja būt tik bezrūpīgs un neieinteresēts. Tas lūk bija jautājums.

Jaunekļa izteikumi arī apstiprināja inkvizitora paša domu un viņš apstiprinoši pamāja jaunajam citādajam. - Jā, izpildīt pavēli ar nolūku atdot ir izmantošana. - ja tas iepriekš no viņa stāstītā nebija skaidrs.
- Vēl līdz pagājušajai naktij scepteris atradās kapsētā. Par to esmu pilnīgi drošs. Tāpat kā par to, ka šobrīd tur tā vairs nav. - Bens nedaudz iešķībi pasmaidīja.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 12.04.2015 13:39
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Romija
iesūtīt 12.04.2015 13:48
Raksts #27


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 01.04.04
Kur: online
Fotogrāfs 2007



Saņēmis apstiprinājumu savam domu gājienam, Kristofers sajutās ļoti gudrs un varbūt pat nedaudz pārgalvīgs. "Neliela septītā līmeņa iejaukšanās — tev patīk mieti ar spārniņiem," Kriss iesmējās un pastiepa roku baltmates virzienā, it kā izpildot sīku burvestību. "Tik vien, lai pastumtu kādu jau tāpat vācošu pareizajā virzienā. Tas varbūt par nereģistrējas kā prāta ietekmēšana," viņš prātoja, nebūdams līdz galam pārliecināts. Gan jau vecākie un zinošākie varētu palabot. Bet doma par tādu tauriņa spārnu vēzienu Krisam šķita interesanta. Tieši ietekmēt nevarēja, lai neradītu aizdomas. Bet tik vien kā likt kādam vairāk mīlēt mandeles nekā zemesriekstus... tā noteikti nebija pasauli graujoša izmaiņa, ja vien neatradās pareizajās rokās. Puiša plauksta atkal bija atvērta, un tajā esošos riekstus viņš sabīdīja divās grupiņās. Pa vidu palika viens apdrupis Indijas rieksts.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Rouzijs
iesūtīt 12.04.2015 14:37
Raksts #28


Kārto teleportēšanās eksāmenu
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 15.09.09
Kur: In heaven
Nervu bende 2013



Kad Greisa saņēma apstiprinājumu par viņu sadarbošanos ar Nakts sardzi sievietes sejā parādījās neizprotama izteiksme. Burve acīmredzot nebija sajūsmā par sardžu sadarbošanos, bet labi, viņa aizvēra muti un klausījās, ko viņiem Bens tālāk stāstīja apdomājot pie sevis dzirdētos faktus un informāciju.
Vien, kad stāsts par Amēliju un viņas scepteri bija galā, Greisa nopūtās. Baltmatei tas viss likās tik savādi un dīvaini, un vairāk kā aizdomīgi. Viņi Amēlijas izraudzītie, kāpēc? Zilais skatiens nopētīja pie galda sēdošos ar kritisku skatienu. Viņi bija dažādi, cits par citu savādāki un šī bija vienīgā lieta, kas viņus vienoja, kaut kāda murgu balss.

- Sen bija laiks to iznīcināt. - Greisa domīgi noteica, inkvizicija tikai tagad vēlējās sākt darboties, kad scepteris bija pazudis, agrāk, kad viņiem visiem bija tādas iespējas viņi nevarēja rīkoties? Lai gan no otras puses... nevarēja noliegt, tas senais artefakts nedaudz kārdināja arī Greisu. Spēks un vara...
Viņa pasmaidīja.

Viņa ieinteresētu palūkojās uz Krisu, nedaudz pašķiebjot galvu uz sāniem. Kā tāds ziņkārīgs kaķis, kurš pēta medījumu, kam nav bail pietuvoties pietiekami tuvu. - Cik žēl, ka man nepatīk mieti ar spārniņiem, bet ja patiktu, es tev sagādātu pārsteigumu. - Gaišmate valdzinoši pasmaidīja jauneklim.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Romija
iesūtīt 12.04.2015 14:53
Raksts #29


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 01.04.04
Kur: online
Fotogrāfs 2007



"Tas tāpēc, ka es tikai jokoju," Kriss atkārtoja žestu un plati pasmaidīja. Drosme viņu vēl nebija pametusi.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Roviela
iesūtīt 12.04.2015 15:33
Raksts #30


Zintniece
Grupas ikona

Grupa: Noslēpumu nodaļa
Pievienojās: 03.11.03
Kur: te un tagad
Dzīvā enciklopēdija



Jans paliecās uz priekšu, lai paņēmtu fotogrāfiju un sīki iegaumētu, kā scepteris izskatās.
- No kāda materiāla tas ir? - viņš pavaicāja, joprojām lūkojoties attēlā. - Nevar īsti saprast.
No bronzas? Kā uz sarkofāgu vākiem piestiprinātās rozes? Bet tas tas būtu ļoti smags. Toties neizceltos uz kapsētā izmantoto materiālu fona. No koka? Bet tad tas sen būtu satrūdējis. Vai arī no noburta koka, un tad gan kāds Citādais varēja pamanīt, ka ar šo te priekšmetu kaut kas nav kārtībā. Un paņemt intereses pēc. Papētīt.
Jans pats tā darītu, ja ko līdzīgu kaut kur ievērotu.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Mattiass
iesūtīt 12.04.2015 15:47
Raksts #31


Cep picas
Grupas ikona

Grupa: Aurori
Pievienojās: 25.03.04
Kur: Rīga
Foruma maršals 2012



Danielam patika Krisa spārniņu teorija un viņš piekrītoši pamāja. Mēdz gadīties arī kolekcionāri, kas sastaipās mājās visu ko, ar vienīgo mērķi kaut kur nobāzt un ik pa laikam apskatīt. Denijs bija dzirdējis, ka tādi zagļi sagādājot visvairāk grūtību — viņi nemēģinās guvumu pārdot vai izmantot, varbūt pat nevienam citam nerādīs, tas nekad nekur neparādīsies. Ja nu vienīgi to kolekcionāru neapzags kāds cits. Šī būtu darba teorija numur viens, cik nu vispār var spriest, neredzējušiem vietu.

Kad Greisa ierunājās, ka tāds priekšmets jāiznīcina, tumšais mags tikai uzmeta viņai neizdibināmu skatienu. Iespējams, viņš nepiekrita tādam apgalvojumam. Lai vai kā, tas bija vien īss brīdis. Kad Jans atsāka iztaujāšanu, Denijs pamazām sāka malkot tēju, kura nu bija pietiekami padzisusi (sagandēt tējas dzeršanas procesu ar buršanos viņš pat nedomāja), joprojam klausīdamies un sekodams līdzi sarunai.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
echo3
iesūtīt 12.04.2015 17:26
Raksts #32


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 11.08.04
Kur: Nu jā, - pašlaik pie datora
Klusais censonis



Nejauši paņēma... no kapellas jumta. - Sibilla uzjautrināti pasmaidīja, bet tālāk domu neizvērsa, citādi nāktos prātot par - vispār jau reālo iespēju -, ka Citādais bijis lidojošs. Jāiet un jānoskaidro, tad arī kļūs zināms, kā scepteris atstājis savu līdz šim stabilo vietu.

Tad burve pievērsās Benam. - Inkvizīcijai nav pieņēmumu, cik lielu iejaukšanos Līdzsvarā varētu prasīt sceptera atgūšana? Un, iespējams, mūsu savstarpējie strīdi, ja nu to atradīsim? Ja līdz šim par to nav padomāts, tad Inkvizīcijai nāksies sekot līdzi notikumiem un vajadzīgajā brīdī ierasties ar atbilstošām licencēm. Pati lielākā būtu - atļauja scepteri iznīcināt. Un kaut kas ir jāveic tajā brīdī pretējs arī. Es pat nezinu, gaišs vai tumšs. - Konkrēti noskaitīt, cik papildus reizes dienā vajadzēs ietekmēt cilvēku prātus, "aizņemties" spēku vai darīt ko tamlīdzīgu, Sibilla šobrīd nevarēja. Lai Inkvizīcija domā.

Paldies par informāciju, Kristofer! - Jo tā jau nebija, ka visi Londonas kakti būtu izložņāti.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Romija
iesūtīt 12.04.2015 18:15
Raksts #33


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 01.04.04
Kur: online
Fotogrāfs 2007



"Jāaiziet un jāapskatās, kāda tā kapella ir," uz Sibillas smaidu Kristofers atbildēja visai nopietni. "Pēc bildēm spriežot, tur ejas starp tām kapenēm ir tā kā zemē dziļāk, nevis ēkas ir uz augšu no zemes. Ja to neuzmana ekskursiju vadītāji, es mierīgi iedomājos, ka tur var arī tā aiziet, kur nevajag, pieiet pie jumta, apsēsties, atspiesties pret kaut ko, nejauši nolauzt kādu scepteri un aiznest mājās. Tāpēc jau tur var tikt tikai ar gidu. Bet kā jau teicu - neesmu tur bijis, tikai redzējis bildes," Kriss paraustīja plecus. Tūristu apskates vietu attēli internetā ne vienmēr atspoguļoja reālo situāciju. Pareizāk sakot, gandrīz nekad, jo vienmēr publicēja no visiesapidīgākā rakursa uzņemtos attēlus vai tādus, kur fonā nerēgojās kaut kas nevēlams. "Es piesakos aiziet. Kaut vai kā parasts cilvēks. Gribu to vietu redzēt," viņš izklausījās pat nepacietīgs.

Lai arī Kriss bija izteicis savu vēlmi, pārējo formalitāšu nokārtošana varēja aizņemt laiku, un droši vien tūlīt viņi neskries. Tāpēc jauneklis izvilka no kabatas viedtālruni, atvēra pārlūku un ierakstīja meklētājā atslēgvārdus "Highgate cemetery", "London", "chapel".

"Cik neinteresanti!" savus meklējumus Kriss beidza ar vilšanās nopūtu. "Tā kapella laikam ir ieejas ēka! Tur var pieiet bez biļetēm jebkurš. Un tā tiešām ir augstāka," viņš pamāja Sibillai par to, ka sievietes izteiktās aizdomas patiešām bija apstiprinājušās. Varēja manīt, ka iepriekšējā degsme puiša izteiksmē ir noplakusi.

Šo rakstu rediģēja Romija: 12.04.2015 18:21
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Mattiass
iesūtīt 12.04.2015 19:02
Raksts #34


Cep picas
Grupas ikona

Grupa: Aurori
Pievienojās: 25.03.04
Kur: Rīga
Foruma maršals 2012



— Aiziet un pašiem visu apskatīt tā vai tā nekaitētu, — Daniels atzīmēja. — Turklāt par to vietu ir baumojuši, ka tur spokojas. Varbūt tam ir kāds pamats? Piemēram, kāda maģija nevēlamu personu atbaidīšanai?

Skatiens pievērsās inkvizitoram. Nupat viņi nonāca stadijā, kurā, uz vietas sēžot, var tikai gudri un bezjēdzīgi spriest. Ap šo brīdi Foksam pienāktos vai nu teikt nobeiguma runu, ja kas tāds bija pieglabāts, vākt prom savu rižo purnu vai arī varbūt paskaidrot, kāda nozīme tiem veiksmes cepumiņiem, ko viņš tā sargāja, bet nebija iesaiņojis promnešanai. Daniels padzērās.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Roviela
iesūtīt 12.04.2015 19:27
Raksts #35


Zintniece
Grupas ikona

Grupa: Noslēpumu nodaļa
Pievienojās: 03.11.03
Kur: te un tagad
Dzīvā enciklopēdija



- Spokojas? - Janam nebija pārlieku liela interese par spokiem, pareizāk, viņš piekrita Danielam, proti, tā drīzāk ir maģija, kas atbaidītu nevēlamas personas.
- Nezini, tieši kurā vietā spokojas? Taču ne jau visā kapsētā? - balsī skanēja ieinteresētība. Precīza vieta - tas būtu labs iesākums. Teiksim - "spoks parasti parādās labajā pusē no sera tāda-un-tāda kapa pieminekļa un pēc laiciņa pazūd lēdijai tādai-un-tādai uzliktā Nāves eņģeļa statujā". Vai apmēram tā. Sebastjans pats neko par kapsētas spokiem nezināja.

Pēkšņi ko atcerējies puisis pasmīnēja. - Spoki, ne spoki, bet valabija tur esot biedējusi ļaudis. Nu, tas ķengurs, kas nemaz nav ķengurs. Iedomājaties atnākt uz cienījamu, vecu kapsētu un ieraudzīt tur ķenguru.
Labi, tā bija novirzīšanās no tēmas, bet precīzāka spoka redzēšanas vieta gan būtu vēlama, tā Jans sprieda.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Mattiass
iesūtīt 12.04.2015 22:49
Raksts #36


Cep picas
Grupas ikona

Grupa: Aurori
Pievienojās: 25.03.04
Kur: Rīga
Foruma maršals 2012



— Nostāsti, — tumšais mags nolika krūzīti un iegrimis atmiņās, — vēstīja par lielāko kapsētas daļu un dažādiem tēliem, katrs redzējis kaut ko savu, piemēram, sieviešu spokus, vai arī radījumu ar smailām ausīm un sarkani degošām acīm. Viens, kuram mašīna salūza turpat pie kapsētas, sastapās ar šādu viepli, kas cauri sētai pretī blenzis, otram tas bija pāri sētai izlēcis pretī. Vēl kopš 60-tiem gadiem runāja par kādu gara auguma vampīru ar hipnotisku, caururbjošu skatienu, garā līķautā vai mētelī, cepuri galvā. Tam esot piemitusi spēja izzust tukšā gaisā. Dažkārt tas esot skatījies tālumā, un, tam nākot tuvāk, teleportējies īsu gabalu tālāk, it kā nevēlētos, ka viņam traucē. Katrā ziņā, viņu esot redzējuši vairāki liecinieki. Var jau būt, ka kāds no mūsējiem, taču dīvaini, ka cilvēki tad šo ieiešanu Mijkrēslī atcerējušies. Vēl tur tuvumā manītas beigas lapsas bez ievainojumu pazīmēm vai arī ar pārgrieztām rīklēm. Neviens gan īpaši nebrīnītos, ja to izrādītos pastrādājuši sātanisti vai arī kāds vietējais, kurš to visu bija ņēmis galvā pārāk nopietni. Bija arī citas parādības. Haigeitai ir visai skaļa slava kā spoku apsēstai vietai. Sīkāk būtu jāpēta tā laika avīzēs un Sardžu arhīvos. Nevarētu teikt, ka mani tādas lietas jebkad būtu īpaši aizrāvušas, — ārsta rokas saņēma tasīti un pietuvināja lūpām. Daniels ir racionāli domājošs, un nebija īpaši interesējies. Ko savulaik bija padzirdējis, to arī tagad mierīgi atstāstīja.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Urdrunir
iesūtīt 13.04.2015 19:31
Raksts #37


Veic pētījumu par katlu dibenu biezumiem
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 19.01.04
Kur: starp likumu un dvēseli



Vilis delikāti un bez trokšņa iestūrēja mutē baltās nūdeles un pāris gabaliņus gaļas, bet viņa acis pārsvarā bija pievērstas atnestajam cepumiņam. Tas bija vienīgais, ko viņam patiešām bija gribējies, taču ieaudzinātā nedaudz vecmodīgā pieklājība neļāva uzreiz sadrupināt kraukšķīgo mīklu pirkstos. Viņš neuzdeva nevienu jautājumu. Kam gan viņam tas?! Visapkārt tie bira cits cauri citam. Tikai uz mirkli kungs pacēla acis uz Krisu, it kā pēkšņi būtu ieraudzījis burunduku, kas skaita Einšteina relativitātes teoriju. Liekas, ka Vilim jauneklis patika. Viņš centās domāt loģiski.

Mags atbīdīja pusizēsto bļodiņu un pievilka tuvāk šķīvīti ar cepumu. Viņš skatījās uz to kā uz iesaiņotu dāvanu pirms tai tiek noplēsts krāsainais iepakojuma papīrs. Priecīgs satraukums iegūlās vīrieša acu kaktiņos, veidojot vieglas krunciņas, kādas rodas cilvēkiem, kuri nekautrējas smieties. Bet pirksti vēl mirkli vilcinājās, atvirzot iepazīšanos ar balvu vēl kādu brīdi. 79 procentu varbūtība, ka scepteri ir paņēmis neiniciēts tumšais. Vispār bez ievada Vilis izmeta frāzi ar tādu pārliecību balsī, ka tie 79 procenti izklausījās kā pieglaimīga pieklājība, kas patiesībā likās slēpjam viņa ciešu pārliecību. Un nē, mums nebūs nepieciešama atļauja sceptera iznīcināšanai, jo tas jau ir panākts kompromiss, vai ne? Skolotāja tips paskatījās uz inkvizitoru.

Viļa pirksti saspieda sava cepuma ārējo kārtiņu un viegli drebot centās sataustīt vēstījumu, kam tādos izstrādājumos bija jābūt.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Mattiass
iesūtīt 13.04.2015 20:12
Raksts #38


Cep picas
Grupas ikona

Grupa: Aurori
Pievienojās: 25.03.04
Kur: Rīga
Foruma maršals 2012



— Ja to vispār ir tik vienkārši iznīcināt… — Tumšais mags noņurdēja krūzītē. Viņam negribējās piedalīties tamlīdzīgu priekšmetu iznīcināšanā. Lai ar to nodarbojas Inkvizīcija, ja vēlas. Balss galvā tikai gribēja, lai priekšmetu noliek vietā.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Sindra
iesūtīt 14.04.2015 03:11
Raksts #39


Angel of Music
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 15.01.04
Kur: Azeroth
Spēļu meistars 2012



- Reģistrējas. - inkvizitors visai sausi atteica Kristoferam. Bet par to jau nebija stāsts. Protams, sardžu darbinieki varēja apskatīt dažādas versijas un Benu priecēja, ka citādie jau bija kopīgi sākuši prātot un spriest, kas tad īsti bija varējis notikt.

- Tas ir no dzelzs. - Bens atbildēja Sebastjanam. Bildi viņš atstāja citādajiem, tikai šobrīd pavilka uz savu pusi, lai parādītu smalkāk. - Kāts ir no dzelzs. Gals ir tāds kā no pērlei līdzīga materiāla, tikai lode ir liela. Iespējams, ka tā ir liela pērle. Un tad spārniņi ir apsudraboti un arī šiem rotājumi ir apsudraboti. - viņš norādīja uz sceptera rotājumiem.

- Vispār jau paņemt no jumta nav nekas sarežģīts. - inkvizitors pasmaidīja pretī Sibillas smaidam. - Citādais jau var iet caur krēslu un tad nokļūšana uz jumta nav nekas sarežģīts. Nekas neiespējams. Katrā ziņā, viņš ir arī izmantojis nakts aizsegu. Un vēl par kapelu runājot. - Bens palūkojās uz Kristoferu.- Nē, tā nav ēka pie vārtiem. Kapela, uz kuras jumta atradās artefakts atrodas kapsētā iekšā. Un jums katrā ziņā nav jāiet kā ekskursantiem. Vienkārši palūdziet jūs ielaist. Bez šaubām, jūs zināt, kā mēs daram tādas lietas. - ja jauneklis nezin, gan jau vecākie kolēģi viņam paskaidros.

- Inkvizīcija nezin kur scepteris atrodas. - Bendžamins mulsi pasmaidīja. - Inkvizīcija nezin pret ko jums jācīnās. Tādēļ ir grūti spriest par papildus iejaukšanos. Jums ir tiesības brīvi darboties un darīt visu nepieciešamo, lai scepteri atgūtu. Ja jums vajag sazināties ar mani, sazinieties ar savu vadītāju un viņš nodos jūsu ziņu man vai manam priekšniekam. Inkvizīcija, protams, tāpat kā vienmēr sekos līdzi notikumiem. - par to Sibilla droši varēja neuztraukties.

Bendžaminam nebija komentāru par spoku stāstiem. Acīmredzot, viņa rīcībā nebija informācijas, kas saistītu kapsētas spoku stāstus ar notikušo zādzību.
Viņš tikai apstiprinoši pamāja, ka Vilim bija taisnība. Sceptera iznīcināšanai atļauja nebūs nepieciešama. Par to jau bija izlemts.

Ar vieglu krakšķi salūza Viļa fortūnas cepumiņa mīkla. Un jau pēc mirķļa citādā pirkstos atradās neliela lapiņa ar fortūnas vēstījumu: Kāds par tevi runā labu.
Sadzirdot cepuma salūšanas kraukšķi, Bens palūkojās uz cepumu šķīvi un pabīdīja tos tuvāk sardžu biedriem. Palaižot vaļā šķīvi, viņa roka viegli pamāja uz cepumiem. - Tagad jūs tos varat paņemt. - inkvizitors pamāja uz cepumiem. - Tā ir daļa no darba uzdevuma. Iespējams dos jums kādu norādi. -
Tagad tie, kas bija pieraduši uz visu skatīties caur krēslu, manīja, ka cepumi ir maģijas apdvesti. Tiem bija dažādu krāsu auras.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Roviela
iesūtīt 14.04.2015 18:40
Raksts #40


Zintniece
Grupas ikona

Grupa: Noslēpumu nodaļa
Pievienojās: 03.11.03
Kur: te un tagad
Dzīvā enciklopēdija



- Man izskatās, ka mēs tūlīt dosiemies turp. Vismaz es, - Sebastjans uzmanīgi noklausījās Bena teikto.
Vēl jau jāatrod pareizā kapella, ja jau tā nav ieejas celtne.
Oho!
- Nu... būtu es zinājis, ka gals ir liela pērle, sen būtu paņēmis, - gaišais pasmējās. Tik tiešām - apraksts izklausījās kārdinoši.
- Bet tiešām, tas apstiprina to, ka cilvēki scepteri saskatīt nevarēja. Es neticu, ka par spīti gidiem, ieejas biļetēm un visam tam pārējam pa šiem laikiem kapsētu nav krustu šķērsu izpētījis bariņš puišeļu, kas, protams, neapmierinājās ar līšanu caurumos, bet pārstaigāja arī jumtus, kur vien spēja uzrāpties.

Viņš pastiepa roku, lai paņemtu fortūnas cepumu. Puisi nebūt nebija iecirties uz domu - ja pirmajā reizē nedeva, tagad vairs neņemšu! Paskatījies caur krēslu, Jans uz labu laimi (fortuna, protams!) paņēma vienu cepumu. Tam bija oranža aura.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu

18 Lapas V  < 1 2 3 4 > » 
Closed TopicSākt jaunu pavedienu
1 lietotāji/s lasa šo pavedienu (1 viesi un 0 anonīmie lietotāji)
0 biedri:

 



RSS Lo-Fi versija Pašlaik ir: 28.03.2024 14:50